Ministru kabineta rīkojums Nr. 29

Rīgā 2017. gada 17. janvārī (prot. Nr. 2 16. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 8.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 8.0. versijā projekta "E-muita (1. kārta)" (turpmāk - projekts) aprakstu un projekta izmaksas 4 500 000,00 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Valsts ieņēmumu dienestu iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk - 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Valsts ieņēmumu dienestu par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 300 000,00 euro gadā, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada  17. janvāra
rīkojumu Nr. 29)

E-muita (1. kārta)

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekts paredz samazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbībai un paaugstināt Eiropas Savienības (turpmāk - ES) komersantu konkurētspēju kopējā tirgū, kā arī uzlabot esošo muitas procesu un procedūru efektivitāti.

Projektam ir noteikti šādi mērķi:

1. Samazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbībai un paaugstināt ES komersantu konkurētspēju kopējā tirgū.

Mērķa sasniegšanai definēti šādi apakšmērķi:

1.1. harmonizēt un standartizēt muitošanas procesu:

- harmonizēt un atvieglot muitas procedūras un procesus, samazinot iesniedzamo datu un dokumentu apjomu, nodrošinot to elektronisku izpildi, aizstājot dažādu papīra formāta dokumentu izmantošanu ar strukturētiem elektroniskiem dokumentiem un informācijas apmaiņu;

- nodrošināt vienotu pieeju muitas procedūru noformēšanai un preču kontrolei visā ES teritorijā;

1.2. paātrināt muitošanas procesu:

- samazināt muitas procedūru formēšanai patērēto laiku, tādējādi samazinot arī izmaksas (ātrākās finanšu plūsmas un preču kustības rezultātā);

- uzlabot visu muitas nodokļu un citu maksājumu iekasēšanas mehānismu;

- nodrošināt, ka muitošanas procesā iesaistītās iestādes savlaicīgi sniedz un saņem visu nepieciešamo informāciju;

1.3. pilnveidot muitas sniegtos e-pakalpojumus:

- vienkāršot sniegto pakalpojumu pieprasīšanu un saņemšanu;

- uzlabot pakalpojumu pieejamību;

- nodrošināt iespēju izmantot ES normatīvajos aktos paredzētās priekšrocības visā ES teritorijā.

2. Uzlabot esošo muitas procesu un procedūru efektivitāti.

Mērķa sasniegšanai definēti šādi apakšmērķi:

2.1. optimizēt esošo resursu izmantošanu:

- paaugstināt muitas pakalpojumu, muitošanas procesa, riska analīzes un kontroles efektivitātes līmeni, tādējādi uzlabojot komersantiem sniegtos pakalpojumus un samazinot ar muitas procesiem un procedūrām saistītās krāpniecības iespējas;

- uzlabot datu apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) informācijas sistēmām, sadalot Centrālās muitas informācijas sistēmas (turpmāk - CMIS) funkcionalitāti starp Elektronisko muitas datu apstrādes sistēmu (turpmāk - EMDAS), Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (turpmāk - MAIS), Integrēto tarifa vadības sistēmu (turpmāk - ITVS) un Datu noliktavu sistēmu (turpmāk - DNS) risinājumiem, tādējādi optimizējot datu plūsmas un esošo resursu noslodzi;

- pakāpeniski pielāgot muitas informācijas sistēmas ciešākai sadarbībai ar citām valsts IS, nodrošinot informācijas sabiedrības pamatnostādnēs noteiktās prasības. Lai veiktu šīs izmaiņas, nepieciešams konceptuāli pārskatīt informācijas aizsardzības un datu apstrādes kontroles procesus, lai samazinātu iespēju, ka sistēmās ir neprecīza vai novecojusi informācija vai tiek publicēta aizsargājama informācija;

2.2.  pilnveidot datu atlases un pārskatu sistēmas:

- papildināt esošo muitas sistēmu funkcionalitāti, lai nodrošinātu funkcionāli plašāku esošo datu ieguvi muitas pārskatiem un analītiskajiem pārskatiem, kā arī nodrošināt dažādu muitas pārskatu iegūšanu vienotā sistēmā, tādējādi optimizējot esošās datu plūsmas un veicinot valsts pārvaldes efektivitāti;

- izveidot datu kopas publicēšanai atkalizmantojamo datu formātos.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Muitas lēmumu (atļauju), kā arī citu ar komersantu saistīto datu elektronizēšana.

Latvijas EMDAS tiks papildināta ar funkcionalitāti ES normatīvajos aktos paredzēto muitas lēmumu, kā arī nacionālo atļauju datu apstrādei, datu apmaiņai ar Eiropas Komisijas centrālo sistēmu, nodrošinot vienotu elektronisko muitas lēmumu izsniegšanas un administrēšanas procesu, kā arī automatizējot lēmumu/atļauju piemērošanas kontroli.

2. Pakāpeniska Eksporta kontroles sistēmas paplašināšana un Automatizētās eksporta sistēmas ieviešana.

EMDAS Eksporta kontroles sistēmas un ar to saistīto sistēmu (tai skaitā datu apmaiņas) harmonizēšana, paplašināšana un pielāgošana ES prasībām. Tiks ieviestas jaunas funkcionalitātes, nodrošinot izvešanas procesa elektroniskās apstrādes atbilstību ES prasībām, tai skaitā saistībā ar centralizētās muitošanas ieviešanu, vienkāršotām procedūrām, sūtījumu izvešanu pa daļām un citu ar preču eksportu un to kontroli saistīto procesu optimizēšanu un pilnveidošanu.

3. Pakāpeniska Tranzīta kontroles sistēmas paplašināšana.

EMDAS Tranzīta kontroles sistēmas un ar to saistīto sistēmu (tai skaitā datu apmaiņas) harmonizēšana, paplašināšana un pielāgošana ES prasībām, vienkāršoto procedūru un citu ar tranzītu saistīto procesu elektronizēšana.

4. Procesu, kas saistīti ar preču piegādi, uzrādīšanu, novietošanu pagaidu uzglabāšanas vietās un uzskaiti, pilnveidošana un automatizācija.

EMDAS Pagaidu uzglabāšanas un citu sistēmu izmaiņas un pielāgošana ES prasībām saistībā ar preču piegādi, uzrādīšanu un novietošanu preču pagaidu uzglabāšanas vietās. Tiks nodrošināta elektronisko paziņojumu par preču piegādi, preču uzrādīšanu un pagaidu uzglabāšanu noformēšanas procesu atbilstība ES prasībām, kā arī ar to saistīto kontroles procesu pilnveidošana. Tiks ieviesta jauna iespēja pārvietot preces starp pagaidu uzglabāšanas vietām.

5. ES vienotas galvojumu sistēmas ieviešana.

EMDAS un ar to saistīto sistēmu papildināšana, nodrošinot ES vienotu galvojumu administrēšanas un kontroles procesu. Tiks nodrošināta atbilstība ES prasībām attiecībā uz galvojumu administrēšanu un kontroli.

6. Integrētā tarifa vadības sistēmas papildināšana.

Integrētās tarifa vadības sistēmas un ar to saistīto sistēmu pielāgošana ES prasībām, tai skaitā datu ticamības pārbaude, jaunu tarifu un tarifu atvieglojumu pasākumi, Surveillance (datu nodošana uzraudzībai Eiropas Komisijai (turpmāk - EK)) sistēmas papildinājumi u. c.

Tiks nodrošināta atbilstība ES prasībām attiecībā uz datu apstrādi, kas saistīti ar tarifu un maksājumu piemērošanu, ierobežojumu un ar preču kustību saistīto nosacījumu automatizēto kontroli.

7. Pakāpeniska Importa kontroles sistēmas paplašināšana un Automatizētās importa sistēmas ieviešana.

EMDAS Importa kontroles sistēmas (importa deklarācijas, importam nepieciešamie klasifikatori, vidējās statistikas cenas) un ar to saistīto sistēmu (tai skaitā datu apmaiņas) harmonizēšana, paplašināšana un pielāgošana ES prasībām. Tiks ieviestas jaunas funkcionalitātes, nodrošināta ievešanas procedūru, tai skaitā vienkāršoto procedūru, elektroniskās apstrādes atbilstība ES prasībām, datu apmaiņa ar EK centrālajām sistēmām, paredzot automatizēto kontroli attiecībā uz saistītajiem dokumentiem, kas nepieciešami ievešanas procedūru piemērošanai, datu apmaiņa ar visām ES dalībvalstu sistēmām, paredzot centralizētās muitošanas principa ieviešanu, vidējo statistisko cenu aprēķina mehānisma izstrāde u. c.

8. Vienota sasaistes ar EK centrālajām sistēmām un lietotāju administrēšanas ieviešana.

Papildinot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, komersantiem tiks nodrošināts vienotas piekļuves punkts arī ES centrālajām muitas informācijas sistēmām, izmantojot VID lietotāju identifikācijas līdzekļus (tai skaitā elektronisku atļauju pieteikumu iesniegšanai, piešķirto atļauju/lēmumu datu apskatei u. c.).

9. Ar datu atlasi un pārskatu veidošanu saistīto procesu pilnveidošana un automatizācija.

Datu nodošana no EMDAS uz VID DNS un EMDAS papildināšana automatizēto pārskatu izveidei (tai skaitā citām iestādēm, piemēram, Centrālajai statistikas pārvaldei). Tiks veikta DNS papildināšana un strukturālās izmaiņas, nodrošinot dažādu muitas pārskatu un analītisko pārskatu iegūšanu vienotā sistēmā, tādējādi optimizējot esošās datu plūsmas, datu atlases iespējas un VID amatpersonu darbu.

10. Skaidras naudas deklarāciju elektronizēšana.

EMDAS un saistīto sistēmu papildināšana ar funkcionalitāti skaidras naudas deklarāciju datu apstrādei, nodrošinot arī pārskatu izveidi. Tiks nodrošināta elektronisko skaidras naudas deklarāciju apstrāde un uzskaite.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr. p. k.	Rezultāta rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām	Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām
1.	Ieguldījums publiskā sektora vidējā informācijas atkalizmantošanas indeksā, palielinot pieejamo VID datu kopu skaitu	%	0	100 %	100 %
2.	Muitošanas vidējais laiks -laišana brīvā apgrozībā	min.	287	240	240
3.	Muitošanas vidējais laiks - pagaidu uzglabāšana	min.	241	200	200
4.	E-pakalpojuma "Muitas maksājumu veikšana tiešsaistē" izmantošanas īpatsvara pieaugums	%	10	50 %	70 %

Projekta iznākuma rādītāji

Nr. p. k.	Iznākuma rādītājs	Mērvienība	Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta sākuma	Sasniedzamā vērtība projekta beigās
1.	Pilnveidoti VID pamatdarbības procesi	skaits	8	18
2.	Standartizēti VID pamatdarbības procesi atbilstoši MASP	skaits	3	7
3.	Pilnveidoti VID e-pakalpojumi	skaits	23	38
4.	Izveidotas datu kopas publicēšanai atkalizmantojamo datu formātos	skaits	0	4
5.	Pilnveidotas VID informācijas sistēmas	skaits	0	6
6.	Izveidota/pilnveidota datu apmaiņa ar EK centrālajām sistēmām	skaits	2	5

Projekta kopējais finansējums ir 4 500 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Laikposmā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. janvārim VID tika īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētais projekts "Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas ieviešana, pilnveidošana un uzturēšana" Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/001, automatizējot muitošanas procesu atbilstoši ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īstenojot informācijas apmaiņu starp komersantiem un muitas iestādēm, Latvijas un citu ES dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī starp Latvijas muitas iestādēm un citām valsts institūcijām, kas iesaistītas preču muitošanas un kontroles procesā, tādējādi uzsākot virzību uz elektronisku (jeb bezpapīru) muitas vidi. Projekta īstenošanas gaitā tika izstrādāta EMDAS, tai skaitā:

- Tranzīta kontroles sistēmas (turpmāk - TKS) muitas modulis, kas nodrošina tranzīta deklarāciju, TIR karnešu un galvojumu administrēšanu, aizstājot līdz šim izmantoto sistēmu NCTS (Jaunā datorizētā tranzīta kontroles sistēma);

- sistēma importa muitas procedūru noformēšanai, aizstājot līdz šim importa muitas procedūru formēšanai izmantoto deklarēšanas sistēmu ASYCUDA++. Tādējādi komersantiem ir nodrošināta vienota piekļuve visu veidu muitas deklarāciju iesniegšanai, komersantiem vairs nav papildus jāiesniedz parakstītas importa deklarācijas papīra formā, ir nodrošinātas iespējas atkārtoti izmantot jau sistēmā iesniegtos datus, kā arī iespēja attālināti formēt importa muitas deklarācijas u. c.;

- manifestu un pagaidu uzglabāšanas sistēma, nodrošinot vienotu kravas manifestu un pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniegšanu, noformēšanu un preču uzskaites procesu, aizstājot kārtību, ka pagaidu uzglabāšanas noformēšanai tiek izmantoti dokumenti papīra formā;

- pasta pavadzīmju un fizisko personu mutiski deklarēto preču kvīšu funkcionalitāte muitas modulī, nodrošinot minēto muitas dokumentu elektronisko apstrādi;

- jauni e-pakalpojumi portālā www.latvija.lv muitas maksājumu veikšanai, nodrošinot iespēju jebkurai personai tiešsaistē apmaksāt muitas iestāžu aprēķinātos muitas maksājumus, tādējādi muitas klientiem ir radīta iespēja samazināt muitas formalitāšu kārtošanai patērējamo laiku un resursus.

"E-muita" 1. kārtas projekta ietvaros īstenojamās aktivitātes turpinās iepriekšējā plānošanas periodā uzsākto virzību uz elektronisku (jeb bezpapīru) muitas vidi. Savukārt projekta rezultāti tieši un netieši ietekmēs specifiskā atbalsta mērķa kopējo rezultāta rādītāju sasniegšanu.

Projekta īstenoto aktivitāšu rezultātā tiks pilnveidoti 18 VID darbības pamatprocesi, pilnveidoti 38 muitas sniegtie pakalpojumi, tāpat var prognozēt, ka projekta īstenošanas rezultātā pieaugs iedzīvotāju un komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts institūcijām, ņemot vērā, ka muitas deklarāciju un citu muitas dokumentu iesniegšana un apstrāde notiek tikai elektroniski, izmantojot tam paredzētās informācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja deklarācijas tiek iesniegtas atkāpšanās režīmā (sistēmas nav pieejamas), kā to nosaka ES un nacionālie normatīvie akti.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Latvijas muitas informācijas sistēmas ir integrētas kopējā ES mēroga sistēmā un kalpo par pamatrīku eksporta, importa un tranzīta kravu elektroniskai apstrādei. Sistēmu nepārtraukta darbība ir būtisks nosacījums Latvijas ārējās tirdzniecības nodrošināšanai. Nodrošinot ES normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz muitas formalitāšu elektronizāciju ES līmenī, kā arī šim nolūkam paredzēto informācijas sistēmu izstrādi un ieviešanu, tiks pilnveidoti arī VID deleģētie pamatprocesi, paaugstinot muitas pakalpojumu, muitošanas procesa, riska analīzes un kontroles efektivitātes līmeni. Līdz ar to tiks uzlaboti arī komersantiem sniegtie pakalpojumi, harmonizējot, vienkāršojot un vienādojot muitas procedūras un procesus visā ES teritorijā. Īstenojot projektā plānotos pasākumus, komersantiem tiks samazināts administratīvais slogs, saīsinot muitošanas laiku un tādējādi samazinot arī izmaksas.

Veicot projekta naudas plūsmas un sociālekonomiskā indikatīvā lietderīguma aprēķinu projekta dzīves ciklā (15 gadi), veidojas pozitīva naudas plūsma. Projekta investīciju izmaksas triju gadu laikā ir plānotas 4 500 000 euro apmērā, savukārt aprēķinātās provizoriskās darbības izmaksas projekta dzīves ciklā ir 3 900 000 euro. Līdz ar to projekta dzīves ciklā darbības izmaksas ir 8 400 000 euro.

Veicot projekta sociālekonomisko ieguvumu analīzi un aprēķinu, nediskontētā ieguvumu summa projekta dzīves ciklā kopā ir 11 348 240 euro.

Veicot projekta naudas plūsmas diskontēšanu ar diskonta likmi 5 %, projekta dzīves cikla laikā kopējās diskontētās izmaksas ir 6 808 002 euro, savukārt diskontētie projekta sociālekonomiskie ieguvumi projekta dzīves ciklā kopā ir 7 589 660 euro.

Tādējādi ieguvumi no "E-muitas" projekta īstenošanas ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām projekta dzīves ciklā.

Plānotais ieguvums	Summa	Aprēķina pamatojums
Ar pasta sūtījumiem saistīto formalitāšu kārtošanas un kontroles atvieglošana. Izstrādājot iespēju fiziskajām personām, pasūtot preces no trešajām valstīm internetā, kārtot muitas formalitātes vienkāršotā veidā un iesniedzot importa deklarāciju ar samazinātu datu kopu, tiks radīta iespēja ietaupīt līdzekļus muitas formalitāšu kārtošanai	440 000 euro gadā	Lai pieteiktu muitas procedūru "laišana brīvajam apgrozījumam", saskaņā ar ES prasībām nepieciešams aizpildīt un iesniegt elektronisku importa muitas deklarāciju. Minētās prasības izpildei nepieciešamas padziļinātas zināšanas muitas jomā, un ir sarežģīts process fiziskai personai, kura ar muitas formalitāšu kārtošanu nekad nav saskārusies. Lai atvieglotu fiziskai personai šo procesu, EMDAS tiks iestrādāta jauna funkcionalitāte, ļaujot importa deklarāciju aizpildīt vienkāršotā veidā (tai skaitā veidojot "alternatīvo preču klasifikatoru un tarifu piemērošanas sistēmu"). 2015. gadā vidēji noformēti 11 000 pasta sūtījumi. Vidēji vienas deklarācijas noformēšana izmaksā 40 euro. Pieņemot, ka turpmākajos gados pasta sūtījumu skaits paliks līdzšinējā apjomā (vai pat pieaugs), ikgadējais sociālekonomiskais ieguvums ir 11 000 x 40 euro = 440 000 euro. Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2019. gada, tas ir, 14 gadi x 440 000 euro = 6 160 000 euro projekta dzīves ciklā
Darbaspēka resursu ietaupījums, automatizējot muitas procesus: - eksporta procedūru automatizētai noslēgšanai nododot kravu vienotajam pārvadājumam (saistībā ar kravām, ko izved pa dzelzceļu un ar kuģiem). Tiks iestrādāts jauns ziņojums, ar kuru komersants var iesniegt informāciju par to, ka krava ir nodota pārvadātājam (dzelzceļam - valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš") vai kuģim (Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma - SKLOIS). Saņemot ziņojumu, eksporta procedūra EMDAS var tikt automatizēti noslēgta - ieviešot automatizēto deklarāciju izlaišanu - pārejot uz elektronisko datu apstrādi (tai skaitā atļaujas un citi dokumenti papīra formā)	222 480 euro gadā	Šobrīd eksporta deklarāciju noslēgšanai tiek patērētas aptuveni 8-10 slodzes. Automatizējot eksporta procedūru noslēgšanu, iespējams ietaupīt līdz 10 muitas amatpersonu noslodzēm. Pakāpeniski pārejot uz elektroniskajiem dokumentiem, kā arī automatizējot citus ar muitas procedūru noformēšanu saistītos procesus, būs iespējams papildus ietaupīt 5-10 amatpersonu noslodzes, attiecīgos resursus novirzot citu funkciju nodrošināšanai. 2016. gada maijā vidējā darba alga kopā ar darba devēju izmaksām VID ir 1 236 euro mēnesī, tādējādi 1236 euro x 12 mēn. x 15 slodzes = 222 480 euro. Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2020. gada, tas ir, 13 gadi x 222 480 euro = 2 892 240 euro projekta dzīves ciklā
Komersantu patērētā laika un ceļa izdevumu ietaupījumi, elektronizējot muitas atļauju izsniegšanu un pārvaldību, saistošās informācijas izsniegšanu par tarifu (SIT), kā arī automatizējot Atzītā eksportētāja statusa pārvaldību. Sasaistot dalībvalstu nacionālās sistēmas ar centrālo Transeiropas sistēmu REX, tiks nodrošināta automatizēta citās valstīs reģistrēto eksportētāju datu derīguma kontrole	18 000 euro gadā	Muita 2015. gadā izsniegusi apmēram 650 dažādu veidu atļaujas un to grozījumus, kā arī vairāk nekā 100 saistošās informācijas par tarifu (SIT), izsniegtas 33 pilnvaras patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi. Tādējādi tiek pieņemts, ka klientiem gadā aptuveni 770 reizes jābrauc uz muitu, vidēji viens klients lēmuma saņemšanai muitā pavada apmēram vienu stundu. Ņemot vērā, ka apmēram 80 % komersantu darbojās Rīgas reģionā, tiek pieņemts, ka vidēji ceļā jāpavada 30 km, līdz ar to tiek pieņemts, ka ceļā uz muitu un no tās tiek pavadītas vēl apmēram divas stundas, kopā vidēji viena lēmuma saņemšanai tērējot aptuveni trīs stundas. Pamatojoties uz Centrālas statistikas pārvaldes datiem, 2015. gadā darbaspēka izmaksas ir 6,86 euro/h. Savukārt vidējais degvielas patēriņš ir 10 litri uz 100 km, vidējā degvielas cena - 1,05 euro/l. 770 kontakti x 3 h = 2 310 h x 6,86 euro = 15 846 euro. 770 x 30 km = 23 100 km. 2 310 l degviela x 1,05 euro = 2 425 euro. Summējot darbaspēka izmaksas un degvielas izmaksas (15 846 euro + 2 425 euro = 18 272 euro), komersantiem iespējams aptuveni 18 000 euro ietaupījums gadā. Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2019. gada, tas ir, 14 gadi x 18 000 euro = 252 000 euro projekta dzīves ciklā
Komersantu izmaksu ietaupījums, elektronizējot preču pārvietošanu starp pagaidu uzglabāšanas vietām	146 000 euro gadā	Lai šobrīd pagaidu uzglabāšanā novietotās preces pārvestu uz citu pagaidu uzglabāšanas vietu, ir jāformē tranzīta deklarācija. Šobrīd preču pārvietošanai starp pagaidu uzglabāšanas vietām vidēji tiek noformētas 10 tranzīta deklarācijas dienā. Izmantojot ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, tranzīta deklarācijas noformēšana vidēji izmaksā 40 euro. Izstrādājot iespēju pārvietot preces no vienas pagaidu uzglabāšanas vietas uz citu bez tranzīta deklarācijas formēšanas, uzņēmējiem tiek radīta iespēja ietaupīt līdz 146 000 euro gadā. 10 deklarācijas x 365 dienas x 40 euro = 146 000 euro. Ieguvums tiek prognozēts, sākot no 2019. gada, tas ir, 14 gadi x 146 000 euro = 2 044 000 euro projekta dzīves ciklā

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards