Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 871

Rīgā 2016. gada 20. decembrī (prot. Nr. 69 76. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā" 9.3.1.1. pasākuma "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" (turpmāk – pasākums) pirmo un otro projektu iesniegumu atlases kārtu;

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākuma pirmajai un otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība pašvaldībās.

3. Pasākuma mērķa grupa ir:

3.1. pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras no valsts finansētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām (turpmāk – valsts ilgstošas aprūpes institūcijas) pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);

3.2. bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes;

3.3. ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), kuri saņem valsts vai pašvaldības finansētus bērnu ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumus.

4. Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. (svītrots ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 792);

4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim – rezultāta rādītājs – līdz 26–45 procentiem palielināts to personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kuras dzīvo ārpus institūcijas un kurām pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.

5. Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētās pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:

5.1. izveidoto un labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 528;

5.2. izveidoto un/vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē – 98.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 465 redakcijā)

6. Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētās otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:

6.1. izveidoto un labiekārtoto vietu skaits sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 1 945;

6.2. izveidoto un/vai labiekārtoto vietu skaits bērnu aprūpei ģimeniskā vidē – 152.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 465 redakcijā)

7. (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 465)

8. (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 465)

9. Pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 54 825 653 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 43 582 556 euro un nacionālais publiskais līdzfinansējums (valsts budžeta finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām un pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 11 243 097 euro, un to izlieto:

9.1. ne mazāk kā 13 107 832 euro šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajai pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Minēto finansējumu veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 11 141 657 euro (maksimālā attiecināmā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļa) un nacionālais publiskais līdzfinansējums (valsts budžeta dotācija pašvaldībām un pašvaldību finansējums) – ne mazāk kā 1 966 175 euro (minimālā attiecināmā nacionālā publiskā līdzfinansējuma daļa);

9.2. ne mazāk kā 31 334 146 euro šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajai otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Minēto finansējumu veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 26 634 024 euro (maksimālā attiecināmā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļa) un nacionālais publiskais līdzfinansējums (valsts budžeta dotācija pašvaldībām un pašvaldību finansējums) – ne mazāk kā 4 700 122 euro (minimālā attiecināmā nacionālā publiskā līdzfinansējuma daļa);

9.3. 10 383 675 euro šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minētajām projektu iesniegumu atlases kārtām atbilstoši šo noteikumu 11.3 punktā noteiktajai kārtībai. Minēto finansējumu veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 5 806 875 euro un nacionālais publiskais līdzfinansējums (valsts budžeta finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām un pašvaldību finansējums) – 4 576 800 euro, tai skaitā valsts budžeta finansējums 4 015 537 euro.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 465 redakcijā)

10. Pasākuma kopējo attiecināmo finansējumu veido:

10.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, kas līdz šo noteikumu 11.3 punktā minētajai finansējuma pārdalei nepārsniedz 85 procentus, bet pēc šo noteikumu 11.3 punktā minētās finansējuma pārdales – nepārsniedz 79,50 procentus no kopējā attiecināmā finansējuma. Projektā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma intensitāte var būt mainīga un ir apgriezti proporcionāla nacionālā publiskā līdzfinansējuma īpatsvaram;

10.2. nacionālais publiskais līdzfinansējums, kuru līdz šo noteikumu 11.3 punktā minētajai finansējuma pārdalei veido valsts budžeta dotācija pašvaldībām un pašvaldību finansējums ne mazāk kā 15 procentu apmērā no kopējā projektu attiecināmā finansējuma. Pēc šo noteikumu 11.3 punktā minētās finansējuma pārdales nacionālo publisko finansējumu veido valsts budžeta finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām un pašvaldības finansējums ne mazāk kā 20,50 procentu apmērā no kopējā attiecināmā finansējuma. Valsts budžeta dotāciju pašvaldībām aprēķina saskaņā ar kritērijiem un kārtību, kādā valsts budžeta dotācijas piešķir pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai, no šo noteikumu 9.1 un 9.2. apakšpunktā minētās minimālās nacionālā publiskā līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļas un šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētās nacionālā publiskā līdzfinansējuma daļas atskaitot valsts budžeta finansējumu. Projektā nacionālā publiskā līdzfinansējuma intensitāte var būt mainīga un ir apgriezti proporcionāla Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma īpatsvaram.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 465 redakcijā)

10.1 Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs pašvaldībām ir noteikts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" (turpmāk – 9.2.2.1. pasākums) ietvaros izstrādātajā un Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomē apstiprinātajā attiecīgā plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā (turpmāk – plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns). Attiecināmā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma daļa projektā ir nemainīga, izņemot neatbilstoši veiktos izdevumus, un nepārsniedz 85 procentus.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 465 redakcijā)

11. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2018. gada 20. aprīļa ar nosacījumu, ka attiecīgais pašvaldības sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras risinājums ir iekļauts plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā. Izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanos projekta darbību īstenošanai un līgumsaistību uzņemšanos projekta darbību īstenošanai, ir attiecināmas no 2017. gada 1. janvāra, ja finansējuma saņēmējs nodrošina šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrādi un šo noteikumu 39. punktā minētā nosacījuma izpildi.

(MK 17.04.2018. noteikumu Nr. 220 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 465)

11.1 Pasākuma ietvaros pašvaldības projekta kopējo attiecināmo izmaksu apmēru var mainīt līdz 2020. gada 31. decembrim, ja tas atbilst plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā pašvaldībai noteiktajām plānotajām kopējām attiecināmajām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides izmaksām.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 465 redakcijā)

11.2 Šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minēto pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz 2020. gada 31. oktobrim uzskaita kā citu publisko finansējumu un no 2020. gada 1. novembra tas kompensācijas veidā ir pieejams tām šo noteikumu 22. punktā minētajām pašvaldībām, kuras papildus plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos pašvaldībai noteiktajam minimālajam attiecināmajam nacionālajam līdzfinansējumam plāno lielāku pašvaldības finansējuma apmēru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides attiecināmo izmaksu segšanai.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 465 redakcijā)

11.3 Lai noteiktu šo noteikumu 11.2 punktā minētā cita publiskā finansējuma pašvaldībām paredzētās daļas apmēru, atbildīgā iestāde:

11.3 1. apkopo informāciju par pašvaldību projektos plānotajām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides attiecināmajām izmaksām uz 2020. gada 31. oktobri atbilstoši Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam ievadītajai informācijai par pašvaldības projekta kopējām attiecināmajām izmaksām (turpmāk – pašvaldības plānotās izmaksas);

11.3 2. nosaka starpību starp pašvaldību plānotajām izmaksām un pašvaldībai plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā atbilstoši šo noteikumu 9.1. vai 9.2. apakšpunktam noteikto pasākuma sākotnējo kopējā attiecināmā finansējuma apmēru (turpmāk – attiecināmā finansējuma starpība), izmantojot šādu formulu:

A = B – C, kur

A – attiecināmā finansējuma starpība, euro;

B – konkrētās pašvaldības plānotās izmaksas uz 2020. gada 31. oktobri atbilstoši Kohēzijas politikas fondu vadības sistēmā 2014.–2020. gadam ievadītajai informācijai, euro;

C – konkrētai pašvaldībai plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā atbilstoši šo noteikumu 9.1. vai 9.2. apakšpunktam noteiktais pasākuma sākotnējais kopējā attiecināmā finansējuma apmērs, euro;

11.3 3. nosaka katrai pašvaldībai attiecināmā finansējuma starpības īpatsvaru kopējā attiecināmā finansējuma starpības apmērā, izmantojot šādu formulu:

D = A x 100, kur
AK

D – konkrētās pašvaldības attiecināmā finansējuma starpības īpatsvars kopējā attiecināmā finansējuma starpības apmērā, procentos;

A – konkrētās pašvaldības attiecināmā finansējuma starpība, euro;

AK – visu pašvaldību attiecināmā finansējuma starpību kopsumma, euro;

11.3 4. atbilstoši šo noteikumu 11.3 3. apakšpunktā noteiktajam konkrētās pašvaldības finansējuma starpības īpatsvaram aprēķina tai pieejamo šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētā pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma daļas apmēru, izmantojot šādu formulu:

E = F x D, kur

E – konkrētai pašvaldībai pieejamais šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētā pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma daļas apmērs, euro;

F – šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētais cits publiskais finansējums, euro;

D – konkrētās pašvaldības attiecināmā finansējuma starpības īpatsvars kopējā attiecināmā finansējuma starpības apmērā, procentos;

11.3 5. izmanto šo noteikumu 11.3 3. apakšpunktā minēto konkrētās pašvaldības attiecināmā finansējuma starpības īpatsvaru arī šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētā cita publiskā finansējuma avotu daļas apmēra noteikšanai katrai pašvaldībai;

11.3 6. iesniedz informāciju Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomē par katrai pašvaldībai noteikto šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētā cita publiskā finansējuma daļas apmēru sadalījumā pa finansējuma avotiem, lai apstiprinātu attiecīgos grozījumus plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos;

11.3 7. pēc plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu grozījumu apstiprināšanas Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomē informē sadarbības iestādi par šo noteikumu 11.3 2. apakšpunktā minētajām pašvaldībām, kurām ir piešķirams šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētais cits publiskais finansējums, norādot katrai pašvaldībai pieejamo minētā finansējuma daļas apmēru sadalījumā pa finansējuma avotiem.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 465 redakcijā)

11.4 Sadarbības iestāde pēc šo noteikumu 11.3 7. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas organizē šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētā cita publiskā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām, veicot attiecīgus grozījumus ar šo noteikumu 11.3 2. apakšpunktā minētajām pašvaldībām noslēgtajās vienošanās par projekta īstenošanu.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 465 redakcijā)

11.5 Pašvaldībām, kuru plānotās kopējās attiecināmās izmaksas nepārsniedz plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā atbilstoši šo noteikumu 9.1. vai 9.2. apakšpunktam noteiktā pasākuma sākotnējo attiecināmā finansējuma apmēru, atbildīgā iestāde nepiemēro šo noteikumu 11.3 punktā minēto finansējuma pārdali.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 465 redakcijā)

12. Līdz 2018. gada 31. decembrim pirmajai un otrajai atlases kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 41 482 547 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 35 260 164 euro un nacionālais publiskais līdzfinansējums (valsts budžeta dotācija pašvaldībām un pašvaldību finansējums) ne mazāks kā 6 222 383 euro, un to var izlietot:

12.1. šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajai pirmajai atlases kārtai – ne mazāk kā 12 234 969 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 10 399 723 euro apmērā un nacionālo publisko līdzfinansējumu (valsts budžeta dotācija pašvaldībām un pašvaldību finansējums) ne mazāk kā 1 835 246 euro apmērā;

12.2. šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajai otrajai atlases kārtai – ne mazāk kā 29 247 578 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 24 860 441 euro apmērā un nacionālo publisko līdzfinansējumu (valsts budžeta dotācija pašvaldībām un pašvaldību finansējums) ne mazāk kā 4 387 137 euro apmērā.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 792 redakcijā)

13. (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 465)

14. (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 465)

15. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija.

16. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās:

16.1. pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsts paredzēts nacionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām atbilstoši integrēto teritoriālo investīciju ieviešanas mehānismam (turpmāk – pirmā atlases kārta);

16.2. otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalsts paredzēts reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām un pašvaldībām, kas nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldības (turpmāk – otrā atlases kārta).

17. Pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas noslēgts saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktu.

18. Projektu iesniegumu atlases pirmo kārtu izsludina pēc attiecīgā plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas. Projektu iesniegumu atlases otro kārtu izsludina pēc pirmā plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas, bet uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam nosūta pēc attiecīgā plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas. Projektu iesniegumu atlasi pirmajā un otrajā atlases kārtā noslēdz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas. Projektu iesniegumu atlasi pamatotos gadījumos, kas pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā ir saskaņoti ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi, bet otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā – ar atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, var pagarināt, bet ne ilgāk kā par sešiem mēnešiem.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 792 redakcijā)

19. Pirmās atlases kārtas ietvaros atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē (turpmāk – Reģionālās attīstības koordinācijas padome) saskaņotās pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos iekļautās projektu idejas.

(Grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 220)

20. Ja šo noteikumu 19. punktā minētās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā iekļautās projektu idejas atšķiras no plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos iekļautā pašvaldības apstiprinātā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājuma, Reģionālās attīstības koordinācijas padome izskata jautājumu un lemj par nepieciešamību izdarīt atbilstošus grozījumus tiesību aktā par integrēto teritoriālo investīciju specifisko atbalsta mērķu finansējuma kopējo apjomu katram nacionālās nozīmes attīstības centram un kopējiem rezultatīvajiem rādītājiem nacionālās nozīmes attīstības centru grupai, kā arī par pienākumu šo noteikumu 23. punktā minētajam projektu iesniedzējam precizēt šo noteikumu 19. punktā minētās pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā iekļauto projektu ideju.

21. (Svītrots ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 220)

II. Prasības pirmās un otrās atlases kārtas projekta iesniedzējam

22. Pasākuma ietvaros projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kas ir:

22.1. plānošanas reģionu sadarbības partneri 9.2.2.1. pasākuma ietvaros;

22.2. iekļautas plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos.

23. Pirmajā atlases kārtā projekta iesniedzējs ir nacionālās nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras vai Ventspils pilsētas pašvaldība, ja tā atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem, vai tās izveidota iestāde, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.

24. Pirmo atlases kārtu organizē šādā kārtībā:

24.1. pašvaldība, kura atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumam ar vadošo iestādi ir noslēgusi deleģēšanas līgumu, sagatavo pirmās atlases kārtas projektu iesniegumu atlases nolikumu un saskaņo to ar vadošo iestādi un atbildīgo iestādi, kā arī īsteno projektu iesniegumu atlasi;

24.2. atbildīgā iestāde pēc plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu apstiprināšanas informē šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minēto pašvaldību par šo noteikumu 23. punktā minēto projekta iesniedzēju, kas pasākuma ietvaros ir tiesīgs iesniegt projekta iesniegumu, norādot arī projekta iesniedzējam pasākuma ietvaros plānoto un pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru;

24.3. šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētā pašvaldība uzaicina šo noteikumu 23. punktā minēto projekta iesniedzēju iesniegt projekta iesniegumu;

24.4. šo noteikumu 23. punktā minētais projekta iesniedzējs saskaņā ar iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo un iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam vienu projekta iesniegumu;

24.5. šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētā pašvaldība lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas datuma.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 792; MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 465)

25. Otrajā atlases kārtā:

25.1. projekta iesniedzējs ir reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldība un pašvaldība, kas nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldība, ja tā atbilst šo noteikumu 22. punktā minētajiem nosacījumiem, vai tās izveidota iestāde, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus;

25.2. atbildīgā iestāde pēc plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu apstiprināšanas informē sadarbības iestādi par šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētajiem projekta iesniedzējiem, kuri pasākuma ietvaros ir tiesīgi saņemt uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu, norādot arī katram projekta iesniedzējam pasākuma ietvaros plānoto un pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēru;

25.3. šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs saskaņā ar iesniegumu atlases nolikuma prasībām sagatavo un iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam vienu projekta iesniegumu;

25.4. sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 792; MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 465)

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

26. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

26.1. projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta iesnieguma izstrādi);

26.2. jaunu būvju būvniecība, esošu būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana (tai skaitā būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība) un teritorijas labiekārtošana;

26.3. materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde;

26.4. projekta informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana;

26.5. projekta vadība un īstenošana.

(Grozīts ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 465)

27. Projektu ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

28. Pasākuma ietvaros plāno šādus izmaksu veidus:

28.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

28.2. netiešās attiecināmās izmaksas;

28.3. neparedzētās izmaksas;

28.4. neattiecināmās izmaksas.

29. Šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

29.1. tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas – projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tiek noteiktas kā fiksēta summa, piemērojot šo noteikumu 30. punktā minētos nosacījumus. Projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas ietver atalgojumu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalstus un kompensācijas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (izņemot virsstundas). Ja projekta vadības personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

29.2. pārējās projekta īstenošanas izmaksas – pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas šo noteikumu 26.1., 26.2. un 26.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai un šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanai ir nepieciešams piesaistīt pakalpojumu sniedzēju, kā arī nekustamā īpašuma un zemes iegādes un ar iegādi saistītās izmaksas, ja nekustamā īpašuma iegāde ir nepieciešama šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.

30. Šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētā projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas:

30.1. nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

30.2. nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas neietver projekta tiešās personāla atlīdzības izmaksas, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

30.3. ir aprēķinātais maksimālais izmaksu ierobežojums gadā, reizinot ar projekta īstenošanas gadu skaitu. Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, šā gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam.

31. Šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minēto pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksām papildus piemēro šādus attiecināšanas nosacījumus:

31.1. attiecībā uz projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanu (izņemot projekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas) šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai un attiecībā uz būvuzraudzību, autoruzraudzību un būvekspertīzi šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai var plānot izmaksas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādes izmaksas ir attiecināmas līdz 10 procentiem no būvdarbu līguma summas;

31.2. teritorijas labiekārtošanai plāno izmaksas tādā apmērā, lai atbilstoši būvniecības jomas normatīvajiem aktiem nodrošinātu būves nodošanu ekspluatācijā, kā arī vides un informācijas pieejamību šo noteikumu 3. punktā minētajām mērķa grupas personām;

31.3. projekta informācijas un publicitātes pasākumiem šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai plāno izmaksas, kas nepārsniedz divus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

31.4. darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētajam personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai plāno ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētais personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētais personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam.

(Grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 220)

32. Šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma un zemes iegādes izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

33. Šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētās projekta netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs projektā var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

34. Šo noteikumu 28.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas projektā var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētajām kopējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, un tās var izmantot šo noteikumu 28.1. un 28.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai. Neparedzēto izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

35. Pasākuma ietvaros šo noteikumu 28.1., 28.2. un 28.3. apakšpunktā minēto izmaksu pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

36. Šo noteikumu 28.4. apakšpunktā minētās neattiecināmās izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, ir izmaksas, kas:

36.1. nav tieši saistītas ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu 9.2.2.1. pasākuma mērķa grupai, bet ir nepieciešamas konkrētā infrastruktūras objekta izveidei, kas paredzēts pašvaldības funkciju nodrošināšanai;

36.2. pārsniedz šo noteikumu 30., 31., 32. un 34. punktā minētos izmaksu ierobežojumus.

(Grozīts ar MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 792)

37. Pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta dotācijas pašvaldībai līdzfinansējuma kopsummas. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

IV. Pasākuma īstenošanas nosacījumi

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 220)

38. Pasākumu īsteno tiešā sinerģijā ar 9.2.2.1. pasākumu.

39. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tikai tādi ieguldījumi finansējuma saņēmēja pakalpojumu infrastruktūrā, kuru nepieciešamība, atbilstība šo noteikumu 3. punktā minēto mērķa grupas personu individuālajām vajadzībām un ekonomiskā pamatotība ir iekļauta plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos.

39.1 Finansējuma saņēmējs pasākuma ietvaros izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru, tai skaitā šo noteikumu 50.9. apakšpunktā minētajā projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā, var izmantot tikai 9.2.2.1. pasākuma mērķa grupām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Ja ir radušies būtiski šķēršļi vai neparedzēti apstākļi, kuru dēļ nav iespējama plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā iekļautā pašvaldības infrastruktūras risinājuma īstenošana, plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā izdara attiecīgus grozījumus un apstiprina tos Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomē. Ja projektu īsteno pirmās atlases kārtas ietvaros, īsteno šo noteikumu 20. punktā minētās darbības.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 792 redakcijā)

40. Finansējuma saņēmējs var pretendēt uz atbalstu pasākumā, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir finansējuma saņēmēja, citas publiskas personas vai finansējuma saņēmēja kontrolētas kapitālsabiedrības īpašumā. Ja nekustamais īpašums ir citas publiskas personas vai finansējuma saņēmēja kontrolētas kapitālsabiedrības īpašumā, tad finansējuma saņēmējam lietošanas tiesības ir uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 792 redakcijā)

41. Ja būve, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, atrodas uz zemes īpašuma, uz kuru finansējuma saņēmējam ir lietošanas tiesības, tās nav īsākas par pieciem gadiem no dienas, kad veikts projekta noslēguma maksājums finansējuma saņēmējam.

(MK 11.12.2018. noteikumu Nr. 792 redakcijā)

42. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai plāno nekustamā īpašuma un zemes iegādi, projekta iesniegumā, balstoties uz saimnieciskuma principu, pamato nekustamā īpašuma un zemes iegādes nepieciešamību un saikni ar projekta mērķi.

43. Šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs. Tas nodrošina:

43.1. būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādi;

43.2. ēkas energoefektivitātes novērtēšanu, ja tā ir priekšnosacījums būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādei;

43.3. citas projekta īstenošanai nepieciešamās pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ja tā ir nepieciešama šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.

44. Šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

44.1. šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām – infrastruktūras izveidi un attīstību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem;

44.2. šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām – infrastruktūras izveidi un attīstību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem;

44.3. šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām – infrastruktūras izveidi un attīstību "jauniešu mājas" un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem.

(Grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 220)

45. Īstenojot šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tā piesaistīts pakalpojuma sniedzējs papildus būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajam sniedz vides pieejamības ekspertu konsultācijas un veic specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai personām ar:

45.1. redzes traucējumiem;

45.2. dzirdes traucējumiem;

45.3. kustību un pārvietošanās traucējumiem;

45.4. garīga rakstura traucējumiem.

46. Sagatavojot šo noteikumu 24.4. vai 25.3. apakšpunktā minēto projekta iesniegumu un plānojot tajā būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, norāda darbu pozīcijas, kas attiecas uz teritorijas labiekārtošanu, vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu šo noteikumu 3. punktā minētajām mērķa grupas personām, un pamato to nepieciešamību.

47. Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundās) pirms projekta īstenošanas, kā arī informē sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundās) pēc projekta īstenošanas.

48. Šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs, un tās ietvaros veic telpu aprīkošanai nepieciešamā materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi, tai skaitā mēbeļu, datoru, datorprogrammatūras, tehnisko palīglīdzekļu un citu nepieciešamo ierīču un materiālu iegādi plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānos noteikto pakalpojumu nodrošināšanai.

49. Projekta ietvaros nav atbalstāma fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana.

50. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

50.1. nodrošina, ka projektā plānotie darbi attiecībā uz šo noteikumu 3. punktā minētajām mērķa grupas personām netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, tai skaitā kombinējot finansējumu ar darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķi "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās'';

50.2. nodibina darba tiesiskās attiecības ar projekta vadības personālu un, paredzot tam šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minētās izmaksas, nodrošina, ka personāls tiek piesaistīts normālu vai nepilnu darba laiku (atlīdzībai var piemērot daļlaika attiecināmības principu). Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām;

50.3. piesaista pakalpojumu sniedzējus atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru;

50.4. pakalpojumu (uzņēmumu) līgumos avansa maksājumus var paredzēt ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgā līguma summas;

50.5. šo noteikumu 26.2. un 26.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

50.6. šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minētos informācijas un publicitātes pasākumus nodrošina atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, kā arī normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

50.7. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

50.8. uzkrāj datus par šādu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālo rādītāju – objektu skaits, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

50.9. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam;

50.10. pasākuma ietvaros izveidotajā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā, tai skaitā šo noteikumu 50.9. apakšpunktā minētajā projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas periodā, var sniegt sabiedrībā balstītus sociālos maksas pakalpojumus. Pirms uzsākt minēto pakalpojumu sniegšanu, finansējuma saņēmējs informē sadarbības iestādi un ievēro šādus nosacījumus:

50.10.1. 9.2.2.1. pasākuma mērķa grupas personas nenodrošina pilnu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras noslodzi;

50.10.2. sniedz tikai tādus sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, kuru sniegšanai pasākuma ietvaros ir izveidota sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra un kuru sniegšana ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

50.10.3. sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus sniedz:

50.10.3.1. šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajām mērķa grupas personām;

50.10.3.2. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un kurām 9.2.2.1. pasākuma ietvaros nav veikts individuālo vajadzību izvērtējums un izstrādāts atbalsta plāns;

50.10.3.3. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta III invaliditātes grupa;

50.10.3.4. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav noteikta invaliditāte;

50.10.3.5. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, kuri dzīvo ģimenēs un kuriem 9.2.2.1. pasākuma ietvaros nav veikts individuālo vajadzību izvērtējums un izstrādāts atbalsta plāns, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm;

50.10.3.6. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nav noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;

50.10.3.7. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri mācību vai darba dēļ uz laiku nedzīvo ģimenē, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;

50.10.4. veic šo noteikumu 50.10.3. apakšpunktā minēto mērķa grupas personu un tām sniegto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu uzskaiti un reizi gadā saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu iesniedz sadarbības iestādē informāciju par sabiedrībā balstīto sociālo maksas pakalpojumu saņēmušajām personām;

50.10.5. pasākuma ietvaros izveidoto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūru, tai skaitā šo noteikumu 50.9. apakšpunktā minētajā ilgtspējas nodrošināšanas periodā, nenodod valdījumā vai lietojumā citam saimnieciskās darbības veicējam;

50.10.6. netiek gūti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 61. panta 1. punktā noteiktie neto ienākumi;

50.11. samazina projekta attiecināmās izmaksas, ja tiek gūti šo noteikumu 50.10.6. apakšpunktā minētie neto ienākumi par summu, kas ekvivalenta šo neto ienākumu apmēram.

(Grozīts ar MK 17.04.2018. noteikumiem Nr. 220; MK 11.12.2018. noteikumiem Nr. 792)

51. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

51.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa sasniegšanu un šo noteikumu 4., 5. un 6. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

51.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

52. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

53. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidenta vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

Labklājības ministrs Jānis Reirs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt pakalpojumu .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 871Pieņemts: 20.12.2016.Stājas spēkā: 29.12.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 253, 28.12.2016. OP numurs: 2016/253.1
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
287725
{"selected":{"value":"01.08.2020","content":"<font class='s-1'>01.08.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.08.2020","iso_value":"2020\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"20.12.2018","iso_value":"2018\/12\/20","content":"<font class='s-1'>20.12.2018.-31.07.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.04.2018","iso_value":"2018\/04\/20","content":"<font class='s-1'>20.04.2018.-19.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.12.2016","iso_value":"2016\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.2016.-19.04.2018.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.08.2020
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)