(Noteikumu nosaukums MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 142 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka:

1.1.  kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" (turpmāk – 9.3.2. specifiskais atbalsts) projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu un 13.1.5. specifisko atbalsta mērķi "Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē" (turpmāk – 13.1.5. specifiskais atbalsts) (turpmāk abi kopā – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās un līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

(Grozīts ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 697)

2. Specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

(Grozīts ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 697)

3. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

5. 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru. 13.1.5. specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārkārtējās situācijās, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

(MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

6. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ārstniecības iestādes.

7. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

7.1. rezultāta rādītāji:

7.1.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros sasniedzama ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās – apmeklējumu skaits 2,5–2,8;

7.1.2. 13.1.5. specifiskā atbalsta ietvaros izveidotas papildu gultas vietas Covid-19 pacientiem – 449 gultas vietas;

7.2. iznākuma rādītāji:

7.2.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, – 608 ārstniecības iestādes, tai skaitā:

7.2.1.1. projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā – 14 ārstniecības iestādes;

7.2.1.2. projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā – viena ārstniecības iestāde;

7.2.2. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieejami uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi, – 1 839 598 iedzīvotāji;

7.2.3. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros Covid-19 infekcijas izplatības seku mazināšanai attīstītās infrastruktūras kopējās publiskās izmaksas – 30 356 471 euro;

7.2.4. 13.1.5. specifiskā atbalsta ietvaros uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, – vismaz septiņas ārstniecības iestādes;

7.2.5. 13.1.5. specifiskā atbalsta ietvaros attīstītās infrastruktūras vērtība Covid-19 seku mazināšanai – kopējās publiskās izmaksas 51 573 785 euro;

7.3. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros finanšu uzraudzības rādītājs – sertificēti attiecināmie izdevumi 7 796 118 euro apmērā, tai skaitā:

7.3.1. projektu iesniegumu atlases pirmajā kārtā – 7 796 118 euro;

7.3.2. projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā – 0 euro.

(MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 697 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 142)

8. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 363 579 361 euro (no tā virssaistību finansējums – 40 312 177 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 267 454 744 euro (no tā virssaistību finansējums – 34 265 350 euro un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums no REACT-EU – 51 573 785 euro) un nacionālais finansējums – 96 124 617 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 83 326 833 euro (no tā virssaistību finansējums – 4 612 096 euro) un minimālais privātais finansējums – 12 797 784 euro (no tā virssaistību finansējums – 1 434 731 euro)). Finansējums sadalījumā pa 9.3.2. specifiskā atbalsta un 13.1.5. specifiskā atbalsta mērķiem:

8.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta ietvaros plānotais attiecināmais finansējums ir vismaz 295 979 360 euro (no tā virssaistību finansējums – 40 312 177 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 215 880 959 euro (no tā virssaistību finansējums – 34 265 350 euro) un nacionālais finansējums – 80 098 401 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 67 300 617 euro (no tā virssaistību finansējums – 4 612 096 euro) un minimālais privātais līdzfinansējums – 12 797 784 euro (no tā virssaistību finansējums – 1 434 731 euro));

8.2. 13.1.5. specifiskā atbalsta ietvaros plānotais attiecināmais finansējums ir vismaz 67 600 001 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums no REACT-EU – 51 573 785 euro un nacionālais finansējums vismaz 16 026 216 euro.

(MK 28.03.2023. noteikumu Nr. 142 redakcijā)

9. Specifiskā atbalsta finansējums sadalījumā pa atlases kārtām:

9.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 228 105 545 euro (no tā virssaistību finansējums – 40 312 177 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 188 003 496 euro (no tā virssaistību finansējums – 34 265 350 euro) un nacionālais finansējums – 40 102 049 euro (valsts budžeta finansējums – 31 455 716 euro (no tā virssaistību finansējums – līdz 4 612 096 euro) un privātais finansējums – 8 646 333 euro (no tā virssaistību finansējums – 1 434 731 euro)), kas iekļauj 9.3.2. specifiskā atbalsta finansējumu un 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu:

9.1.1. specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas pirmās apakškārtas ietvaros kopējais attiecināmais finansējums ir 132 536 512 euro (no tā virssaistību finansējums – 10 405 413 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 110 705 653 euro (no tā virssaistību finansējums – 8 844 600 euro) un nacionālais finansējums – 21 830 859 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 15 222 609 euro (no tā virssaistību finansējums – 936 487 euro) un minimālais privātais finansējums – 6 608 250 euro (no tā virssaistību finansējums – 624 326 euro));

9.1.2. specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas otrās apakškārtas ietvaros kopējais attiecināmais finansējums ir 73 397 187 euro (no tā virssaistību finansējums – 29 906 764 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 60 382 370 euro (no tā virssaistību finansējums – 25 420 750 euro) un nacionālais finansējums – 13 014 817 euro (valsts budžeta finansējums – 10 976 734 euro (no tā virssaistību finansējums – līdz 3 675 609 euro) un privātais finansējums – 2 038 083 euro (no tā virssaistību finansējums – 810 405 euro));

9.1.3. 9.3.2. specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas trešās apakškārtas ietvaros kopējais attiecināmais finansējums ir 22 171 846 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 16 915 473 euro un nacionālais finansējums – 5 256 373 euro (maksimālais valsts budžeta finansējums – 5 256 373 euro);

9.2. 9.3.2. specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 135 473 816 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 79 451 248 euro un nacionālais finansējums – 56 022 568 euro (valsts budžeta finansējums – 51 871 117 euro un privātais finansējums – 4 151 451 euro).

(MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 697 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 366; MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 142; MK 13.07.2023. noteikumiem Nr. 410; MK 12.12.2023. noteikumiem Nr. 739)

10.  9.3.2. specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas pirmās, otrās un trešās apakškārtas ietvaros:

10.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta finansējuma attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 procentus, bet valsts budžeta finansējums – deviņus procentus no šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā atlases kārtai plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 1.2.3. apakšpunktā minēto atbalsta saņēmēju, kuram attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 85 procentus, bet valsts budžeta finansējums – 15 procentus no šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā atlases kārtai plānotā kopējā attiecināmā finansējuma;

10.2. 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējuma attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums no REACT-EU nepārsniedz šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto maksimālo attiecināmo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu no REACT-EU un 76,30 procentus no 13.1.5. specifiskā atbalsta mērķim pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, bet valsts budžeta finansējums – šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto maksimālo attiecināmo nacionālo finansējumu un 23,71 procentu no atlases kārtai plānotā kopējā publiskā attiecināmā finansējuma. Attiecināmais privātais līdzfinansējums katram projektam tiek noteikts saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu.

(MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 697 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 142)

11. Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 58,65 procentus, bet valsts budžeta finansējums – 38,25 procentus no šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētā atlases kārtai plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 739 redakcijā)

12. Atbalsts piešķirams saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

(Grozīts ar MK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 717)

13. Finansējuma saņēmējs aprēķina infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai un piemēro to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru, atbilstoši šādam aprēķinam:

13.1. projekta kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

x – gadu skaits, kuriem tika aprēķināts projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs;

I_publ – attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālais apmērs (euro);

13.2. attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

y – attiecīgā projekta ietvaros veicamo atbalstāmo darbību skaits;

S – attiecīgās atbalstāmās darbības kopējās izmaksas (euro);

L_v – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);

L_m – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā);

13.3. uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmajai infrastruktūrai, kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, laika sadalījumu nosaka atbilstoši vidējai ārstniecības iestādes infrastruktūras izmantošanas proporcijai, kas aprēķināta, infrastruktūrai, kurai ir iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, sadalot kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru ar šīs infrastruktūras kopējām izmaksām.

14. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina, izmantojot pēdējā gada datus vai divu pēdējo gadu vidējos datus par infrastruktūras izmantošanu. Ja iepriekšējo gadu dati par infrastruktūras izmantošanu nav pieejami vai tie atšķiras no attīstāmās infrastruktūras izmantošanas prognozes vairāk par pieciem procentiem, finansējuma saņēmējs izmanto plānotos infrastruktūras izmantošanas datus līdz brīdim, kad ir pieejami dati par attīstītās infrastruktūras izmantošanu.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

15. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinus apstiprina ar finansējuma saņēmēja rīkojumu, aprēķina rezultātus norāda šo noteikumu 2. pielikumā minētajā veidlapā un pievieno vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu pielikumā. Apstiprināto finansējuma saņēmēja rīkojumu finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē:

15.1. iesniedzot projekta iesniegumu;

15.2. iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu;

15.3. iesniedzot pēdējo ikgadējo pēcprojekta pārskatu.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

16. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 13.1. apakšpunktu, sadarbības iestāde kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina.

17. Ja tiek konstatēts, ka saskaņā ar šo noteikumu 13.1. apakšpunktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs ir mazāks par piešķirto kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru (turpmāk – pārmērīga kompensācija), tad:

17.1. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām publiskajām izmaksām, finansējuma saņēmējs var neveikt izmaiņas projektā līdz pēcprojekta uzraudzības perioda beigām;

17.2. ja pārmērīgas kompensācijas apmērs pārsniedz piecus procentus no projekta kopējām publiskajām izmaksām, finansējuma saņēmējs mēneša laikā pēc pārmērīgas kompensācijas konstatēšanas iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas apmērs nepārsniedz piecus procentus;

17.3. finansējuma saņēmējs kopā ar pēdējo pēcprojekta uzraudzības pārskatu iesniedz grozījumus projektā, nodrošinot, ka pārmērīgas kompensācijas nav.

17.¹ Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

(MK 21.06.2022. noteikumu Nr. 366 redakcijā)

18. Pilnvarojuma uzlicējam un atbalsta saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt atbalsta sniedzējam, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

18.¹ Finansējuma saņēmējam ir pienākums iesniegt sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minētos deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā Nr. 2012/21/ES noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

19. Ja projekta ietvaros paredzēts attīstīt infrastruktūru, kuru finansējuma saņēmējs iznomā citai ārstniecības iestādei veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, šo noteikumu 25. punktā minētās atbalstāmās darbības ir atbalstāmas finansēšanai no publiskiem līdzekļiem, ievērojot infrastruktūras izmantošanas proporcijas noteikšanas kārtību, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

19.1. finansējuma saņēmējam ir noteikts pienākums nodrošināt infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un par to ir noslēgts attiecīgs līgums, ievērojot normatīvos aktus par atlīdzības maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

19.2. infrastruktūras nomas maksa noteikta, ievērojot šādus nosacījumus:

19.2.1. infrastruktūras nomas maksas apmērs nepārsniedz saprātīgas peļņas un tādu ārstniecības iestādes izmaksu summu, kuras netiek finansētas no publiskā finansējuma un kuras tieši vai netieši saistītas ar infrastruktūras iznomāšanu;

19.2.2. saprātīga peļņa tiek aprēķināta tikai tām ārstniecības iestādes izmaksām, kas netiek finansētas no publiskā finansējuma;

19.2.3. saprātīgas peļņas procents tiek noteikts kā komersantu finanšu analīzes rādītājs "Finansiālās rentabilitātes procents pēc nodokļiem" atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2. red.) attiecīgajā pārskata gadā;

19.3. finansējuma saņēmējs ar attiecīgiem dokumentiem pamatoti un pārskatāmi var pierādīt infrastruktūras nomas maksas aprēķinu.

(Grozīts ar MK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 717)

20. Finansējuma saņēmējs nosaka darba laiku valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai projekta ietvaros attīstītajā infrastruktūrā (ja attiecīgo darba laiku var noteikt) un uzskaita minēto informāciju.

21. Finansējuma saņēmējs skaidri nodala valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citu darbību veikšanas (un ar tām saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas gūti projekta ietvaros, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus vai nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ja ienākumi tiek gūti projekta ietvaros, nodrošinot infrastruktūru citai ārstniecības iestādei, attiecīgajiem ienākumiem jāatbilst šo noteikumu 19. punktā minētajām prasībām. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumentācija, kas saistīta ar šajā punktā minēto nosacījumu izpildi un attiecas uz projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru, tiek saglabāta un ir pieejama sadarbības iestādei, kas veic šo noteikumu 13. punktā minētās infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina kontroli.

22. Šo noteikumu 23. un 24. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem (izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 1.2.3. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju), kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Nacionālo veselības dienestu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Līgumā norāda:

22.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;

22.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamajām investīcijām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu minētos pakalpojumus saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

22.3. līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;

22.4. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

22.5. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

22.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

22.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(Grozīts ar MK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 717)

22.¹ Šo noteikumu 1. pielikuma 1.2.3. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam atbalsts tiek sniegts deleģētās valsts funkcijas nodrošināšanai, un tas nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Finansējuma saņēmējs valsts deleģētās funkcijas īstenošanai paredzētās darbības un izmaksas nodala no citiem pakalpojumiem (tostarp maksas pakalpojumiem).

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 697)

23. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju, specifiskā atbalsta pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir ārstniecības iestāde atbilstoši šo noteikumu 1. pielikuma 1. punktā minēto ārstniecības iestāžu sarakstam.

(Grozīts ar MK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 717)

24. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju, specifiskā atbalsta otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā minētā ārstniecības iestāde – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca".

(Grozīts ar MK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 717)

25. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

25.1. projekta vadības nodrošināšana;

25.2. būvdarbi;

25.3. tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;

25.4. infrastruktūras attīstība kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai;

25.5. informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.

26. Šo noteikumu 23. un 24. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem ir atbalstāmas šo noteikumu 25. punktā minētās darbības attiecībā uz infrastruktūru, kas daļēji vai pilnībā saistīta ar neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu prioritārajās veselības jomās – sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un Covid-19 infekcijas jomā, kā arī citās ar sabiedrības veselības krīzi saistītajās veselības aprūpes jomās.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

27. Šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros šo noteikumu 23. un 24. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi, šādā apmērā:

27.1. ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir 5 000 000 euro vai lielākas – nepārsniedzot 56 580 euro gadā;

27.2. ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par 5 000 000 euro, ierobežojumu aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas;

27.3. ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.

(Grozīts ar MK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 717)

28. Šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas ar būvdarbiem saistītās izmaksas:

28.1. būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;

28.2. būvniecības izmaksas, tai skaitā:

28.2.1. būvlaukuma ierīkošanas, novākšanas un nojaukšanas izmaksas;

28.2.2. jaunu ēku būvniecības izmaksas;

28.2.3. atjaunošanas un pārbūves izmaksas;

28.2.4. infrastruktūras labiekārtošanas izmaksas, tai skaitā:

28.2.4.1. apzaļumošanas un pievedceļu izveides izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam;

28.2.4.2. telpu aprīkošanas izmaksas, kas ietver medicīniskās ierīces un tehnoloģijas, tai skaitā iebūvējamās iekārtas un tehnoloģijas, mēbeles, saimnieciskās ierīces un aprīkojumu, IT un citu aprīkojumu telpu funkcionalitātes nodrošināšanai.

(Grozīts ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 697)

29. Šo noteikumu 28. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām ir šādi izmaksu ierobežojumi:

29.1. šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 10 procentus no attiecināmajām būvniecības izmaksām;

29.2. šo noteikumu 28.2.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas tikai šo noteikumu 24. punktā un 1. pielikuma 1.2.2. apakšpunktā minētajiem finansējuma saņēmējiem;

29.3. ja šo noteikumu 28.2.4. apakšpunktā minētās izmaksas kopā pārsniedz 15 procentus no attiecināmajām būvniecības izmaksām, nepieciešams Veselības ministrijas saskaņojums;

29.4. 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējuma ietvaros šo noteikumu 28.2.4. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja saņemts Veselības ministrijas saskaņojums.

(Grozīts ar MK 11.02.2021. noteikumiem Nr. 92: MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 697)

30. Šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju piegādes izmaksas (medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas, iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas, mēbeles, saimnieciskās ierīces un aprīkojums, informāciju tehnoloģiju aprīkojums un cits aprīkojums telpu funkcionalitātes nodrošināšanai), ievērojot šādus nosacījumus:

30.1. 9.3.2. specifiskā atbalsta finansējuma ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju iegādes, piegādes un montāžas izmaksas par medicīniskajām tehnoloģijām, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro un par kuru iegādi saņemts Veselības ministrijas saskaņojums;

30.2. 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējuma ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju iegādes, piegādes un montāžas izmaksas, ja saņemts Veselības ministrijas saskaņojums.

30.3. 9.3.2. specifiskā atbalsta virssaistību finansējuma ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju piegādes izmaksas (medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas, iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas, mēbeles, saimnieciskās ierīces un aprīkojums, informācijas tehnoloģiju aprīkojums un cits aprīkojums telpu funkcionalitātes nodrošināšanai), kuru vienas vienības piegādes izmaksas nepārsniedz 20 000 euro.

(MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 697 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 366)

30.¹ Šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros šo noteikumu 1. pielikuma 1.2.3. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam ir atbalstāmas tehniskā nodrošinājuma iegādes izmaksas.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

31. Šo noteikumu 25.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības finansējums nepārsniedz 10 procentus no kopējām projekta izmaksām, un tās ietvaros ir attiecināmas ārstniecības iestādes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības izmaksas, kas saistītas ar ārstniecības iestādes līdzdalību kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

32. Šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minētā atbalstāmās darbība ietver informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

33. Šo noteikumu 25. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju un izmanto šo noteikumu 34.2. apakšpunktā minēto pārējo attiecināmo papildu īstenošanas izmaksu segšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai.

34. Šo noteikumu 27., 28., 30., 30.¹ un 31. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā:

34.1. šo noteikumu 27. punktā un 28.1. apakšpunktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas;

34.2. šo noteikumu 28., 30., 30.¹ un 31. punktā minētās izmaksas veido projekta pārējās tiešās attiecināmās izmaksas. Šīs piegāžu un pakalpojumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās radušās, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus, izņemot šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētās būvuzraudzības izmaksas, kuras ir saistītas ar projekta vadības un īstenošanas atlīdzības izmaksām un var tikt attiecinātas arī kā projekta tiešās personāla izmaksas.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

35. Šo noteikumu 25. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 34.1. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla atlīdzības izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

36. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

37. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Projekta izmaksas, kas paredzētas, lai veicinātu spēju reaģēt uz sabiedrības veselības krīzi saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un 13.1.5. specifiskā atbalsta ietvaros radušās izmaksas, ir attiecināmas, sākot ar 2020. gada 1. februāri.

(Grozīts ar MK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 717; MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 697)

38. Šo noteikumu 24. punktā minētais finansējuma saņēmējs īsteno lielo projektu.

39. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

39.1. nodrošina šo noteikumu 25.5. apakšpunktā minētos informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1303/2013), un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

39.2. uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālo rādītāju "Objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība";

39.3. ja projekta izmaksas pieaug, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;

39.4. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

39.5. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 7.2.1., 7.2.2., 7.2.3., 7.2.4. un 7.2.5. apakšpunktā minētajiem rādītājiem;

39.6. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

39.7. nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja, valsts vai pašvaldības īpašumā, ilgtermiņa nomā (vismaz 10 gadi), patapinājumā vai valdījumā un tiesību prasība ir nostiprināta zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot apbūves laukumu, īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā;

39.8. nodrošina, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

(Grozīts ar MK 19.10.2021. noteikumiem Nr. 697; MK 13.07.2023. noteikumiem Nr. 410)

40. Ja specifiskā atbalsta ietvaros īstenojamo projektu kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 3 000 000 euro, finansējuma saņēmējs projektu plānošanai un īstenošanas kontrolei izveido vadības un kontroles komisiju un reizi ceturksnī organizē pārskata sanāksmes par projektu progresu, uz kurām uzaicina atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvjus.

(MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

41. Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā plāno valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un veic maksājumus 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja pieprasījumu un atbilstoši projekta finansēšanas plānam, veicot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Avansa maksājumu ir iespējams saņemt vairākos maksājumos.

42. Specifiskā atbalsta ietvaros, izņemot šo noteikumu 48. punktā minētos gadījumus, projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 410 redakcijā)

43. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

43.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

43.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

44. Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas pirmās apakškārtas ietvaros šo noteikumu 1. pielikuma 1.1.1. apakšpunktā minētais finansējuma saņēmējs var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem vienošanās nosacījumos, paredzot palielināt attiecināmo izmaksu kopsummu par finansējumu, kas nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma 1.1.1. apakšpunktā norādīto.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

45. Otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24. punktā minētais finansējuma saņēmējs var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem vienošanās nosacījumos, paredzot palielināt attiecināmo izmaksu kopsummu par finansējumu, kas nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā norādīto.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

46. Sadarbības iestāde pirmās projektu iesniegumu atlases otrās apakškārtas ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, uzaicinot tajā piedalīties šo noteikumu 1. pielikuma 1.2. apakšpunktā minētos projekta iesniedzējus.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

46.¹ 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumu piešķir šādā kārtībā:

46.¹ 1. šo noteikumu 1. pielikuma 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4., 1.1.5., 1.1.6. un 1.1.7. apakšpunktā minētie projektu iesniedzēji var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem vienošanās nosacījumos, paredzot palielināt attiecināmo izmaksu kopsummu par 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumu, kas nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4., 1.1.5., 1.1.6. un 1.1.7. apakšpunktā norādīto finansējumu katrai iestādei atsevišķi;

46.¹ 2. šo noteikumu 1. pielikuma 1.2.1. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem vienošanās nosacījumos, paredzot palielināt attiecināmo izmaksu kopsummu par 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumu, kas nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma 1.2.1. apakšpunktā norādīto finansējumu;

46.¹ 3. sadarbības iestāde organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi 9.3.2. specifiskā atbalsta pirmās kārtas trešās apakškārtas ietvaros, uzaicinot tajā piedalīties šo noteikumu 1. pielikuma 1.3.1. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju.

(MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

46.² Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 10. punktā noteiktā publiskā attiecināmā finansējuma un attiecināmā privātā līdzfinansējuma aprēķinu 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumam var veikt vienā no šiem veidiem:

46.²1. saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu papildināt 9.3.2. specifiskā atbalsta finansējuma projekta ietvaros veikto infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporcijas aprēķinu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai ar jaunu 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējuma aprēķinu. Projektā 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumam piemēro maksimālo publiskā attiecināmā finansējuma intensitāti, kur Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums no REACT-EU nepārsniedz šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto maksimālo attiecināmo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu no REACT-EU un 76,30 procentus no 13.1.5. specifiskā atbalsta mērķim pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, bet valsts budžeta finansējums – 17,70 procentus no šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minētā atlases kārtai plānotā kopējā attiecināmā finansējuma;

46.² 2. saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu papildināt 9.3.2. specifiskā atbalsta finansējuma projekta ietvaros veikto infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporcijas aprēķinu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai ar jaunu 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējuma aprēķinu. Projektā 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumam piemēro 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumam faktiski aprēķināto maksimālo publiskā attiecināmā finansējuma intensitāti un nosaka projektam dalīto proporciju (intensitāti), piemērojot atsevišķi 9.3.2. specifiskā atbalsta finansējumam un 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumam aprēķināto proporciju;

46.² 3. veikt jaunu šo noteikumu 13. punktā minēto infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporcijas aprēķinu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai un piemēro to 13.1.5. specifiskā atbalsta kopējam finansējumam.

(MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 697 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.03.2023. noteikumiem Nr. 142)

46.³ Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 13. punktā minēto infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporcijas sākotnējo aprēķinu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai 13.1.5. specifiskā atbalsta finansējumam iesniedz sadarbības iestādē kopā ar jaunu projekta iesniegumu vai priekšlikumu par grozījumiem vienošanās nosacījumos.

(MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 697 redakcijā)

(Nodaļa MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

47. Šo noteikumu 27. punktā minētās finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas un šo noteikumu 34.2. apakšpunktā minētās būvuzraudzības izmaksas šo noteikumu 24. punktā minētajam finansējuma saņēmējam ir attiecināmas, sākot ar 2019. gada 28. janvāri.

(MK 01.12.2020. noteikumu Nr. 717 redakcijā)

48. Ja finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz termiņam, kas noteikts Regulas Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktā:

48.1. projektu pilnībā pabeidz līdz 2026. gada 15. februārim, nodrošinot projekta mērķa sasniegšanu un tā funkcionalitāti, ja sadarbības iestāde un atbildīgā iestāde atbilstoši kompetencei sniedz pozitīvu atzinumu par projekta termiņa pagarināšanu;

48.2. projektu var sadalīt posmos un tā īstenošanu pabeigt Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā atbilstoši Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķim "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" iezīmētajam finansējumam un nosacījumiem.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 410 redakcijā)

49. Sadarbības iestāde apstiprina un veic maksājumus par izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim, tiem projektiem, kuri atbilst šo noteikumu 48. punktā minētajiem gadījumiem.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 410 redakcijā)

50. Ja finansējuma saņēmējs nepabeidz par saviem līdzekļiem visas plānotās projekta aktivitātes un nesasniedz visus plānotos iznākuma rādītājus šo noteikumu 48.1. apakšpunktā norādītajos termiņos, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt visu projektā izmaksāto atbalsta finansējumu sadarbības iestādei saskaņā ar līguma nosacījumiem.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 410 redakcijā)

51. Sadarbības iestāde atbilstoši 48.2. apakšpunktam otrā posma projektiem neveic projektu atlasi, bet veic  2014.–2020.  plānošanas perioda projektu līgumu grozījumus, nodalot projektu pirmā un otrā posma finansējumu, darbības, rādītājus un nosacījumus turpmākajām darbībām.

(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 739 redakcijā)