Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 859

Rīgā 2016. gada 20. decembrī (prot. Nr. 69 63. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā" 5.4.2.2. pasākuma "Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības vides pārvaldībā veicināšana" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā" 5.4.2.2. pasākumu "Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības vides pārvaldībā veicināšana" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un projekta sadarbības partnerim (turpmāk – sadarbības partneris);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) vai vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, attīstot valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā.

3. Pasākuma mērķa grupa ir tiešās pārvaldes iestādes, zinātniskās institūcijas, valsts augstskolas un valsts kapitālsabiedrības, kurām deleģēta valsts vides monitoringa un kontroles uzdevumu veikšana, kā arī vides informācijas apkopošana, apstrāde un uzkrāšana, nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centri, pašvaldības un to iestādes, biedrības un nodibinājumi, plānošanas reģioni, fiziskās personas.

4. Uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības:

4.1. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides monitoringu, ir robežās no 1100 līdz 1120;

4.2. iznākuma rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides monitoringu, īstenotas četras monitoringa programmas;

4.3. specifiskais iznākuma rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim izveidota un attīstīta sabiedrības vides apziņas veicināšanas infrastruktūra trijos nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centros;

4.4. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim pasākuma ietvaros sertificēti izdevumi vismaz 1 499 033 euro apmērā;

4.5. horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" uzraudzības rādītāji un to sasniedzamā vērtība atbilst šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktam.

5. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā trijās projektu iesniegumu atlases kārtās.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Pasākuma īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 19 993 484 euro, tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums – 16 994 460 euro un nacionālais finansējums, ko veido privātais un valsts budžeta finansējums, – vismaz 2 999 024 euro.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

7.1 Pasākuma īstenošanai plānotais finansējuma sadalījums pa atlases kārtām ir šāds:

7.1. pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir vismaz 13 949 684 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 11 857 231 euro un nacionālais finansējums, ko veido privātais un valsts budžeta finansējums, – vismaz 2 092 453 euro;

7.2. otrās atlases kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir ne mazāks kā 3 350 000 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 2 847 500 euro un valsts budžeta finansējums – vismaz 502 500 euro;

7.3. trešās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir vismaz 1 569 289 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 1 333 895 euro un valsts budžeta finansējums – vismaz 235 394 euro.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

8. Pasākuma īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos un īstenotu pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektus, ir vismaz 17 299 684 euro, tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums – 14 704 731 euro un nacionālais finansējums, ko veido privātais un valsts budžeta finansējums, – vismaz 2 594 953 euro. Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu par pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu, ir vismaz 6 955 282 euro, tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums – 5 911 990 euro un valsts budžeta finansējums – vismaz 1 043 292 euro, bet par otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu – vismaz 3 350 000 euro, tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums – 2 847 500 euro un valsts budžeta finansējums – vismaz 502 500 euro.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

9. Ievērojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma snieguma rezervi, šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs līdz 2018. gada 31. decembrim ar sadarbības iestādi slēdz līgumu, nepārsniedzot šo noteikumu pielikumā minēto līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamo Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma summu.

10. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda attiecināmā finansējuma apjomu līdz šo noteikumu 7. punktā minētajam finansējuma apmēram un slēgt līgumu ar šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju šo noteikumu pielikuma 4. punktā minētās pēc 2018. gada 31. decembra pieejamās Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma summas apmērā.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 236)

11. Attiecināmais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projektā plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta vai privātais līdzfinansējums ir vismaz 15 procenti no projektā plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

12. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir:

12.1. tiešās pārvaldes iestāde, kas pārvalda vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanu, kā arī informē sabiedrību par vides stāvokli un Eiropas Savienības prasībām vides aizsardzības jomā, – Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija;

12.2. valsts kapitālsabiedrība, kurai ir deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi valsts vides monitoringa veikšanai un vienotas vides informācijas sistēmas veidošanā un attīstībā, – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 236)

13. Šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs veic šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības, bet šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs – šo noteikumu 21.1. un 21.4. apakšpunktā minētās darbības.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

14. Šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs sadarbības partnera statusā var piesaistīt:

14.1. Valsts vides dienestu šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

14.2. Dabas aizsardzības pārvaldi šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

14.3. Latvijas Lauksaimniecības universitāti šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

14.4. Latvijas Hidroekoloģijas institūtu šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

14.5. Valsts augu aizsardzības dienestu šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

14.6. Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

14.7. Latvijas Nacionālo botānisko dārzu šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

14.8. Latvijas Dabas muzeju šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.

14.1 Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs sadarbības partnera statusā var piesaistīt valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla uzturētāju – Valsts reģionālās attīstības aģentūru – šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

15. Projekta iesniedzējs ar sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanā un šo noteikumu 33. punktā minēto prasību nodrošināšanā, kā arī izveidotās infrastruktūras vai iegādāto iekārtu uzturēšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Sadarbības partneris ir atbildīgs par projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības līgumā.

16. Sadarbības partneris (ja attiecināms) iesaistās projekta īstenošanā ar tā resursiem, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā esošo nekustamo īpašumu, kā arī nodrošina izveidotās infrastruktūras vai iegādāto iekārtu ekspluatāciju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

17. Šā pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera aktivitātes, kas ir kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts.

18. Projektu iesniedzēji un sadarbības partneri (ja attiecināms), iesaistoties projekta īstenošanā, nodrošina, lai pasākuma ietvaros iegādātās iekārtas un izveidotās informācijas sistēmas tiek izmantotas tikai pārvaldes uzdevumu un deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 236)

19. Projekta iesniedzējs sadarbībā ar sadarbības partneri (ja attiecināms) saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām elektroniski sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam.

20. Projekta iesniedzējs plāno projekta sasniedzamos uzraudzības rādītājus un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu atbilstoši šo noteikumu pielikumā projektam noteiktajam apjomam.

III. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

21. Pasākuma ietvaros saskaņā ar vides politikas plānošanas dokumentos, deleģēšanas vai sadarbības līgumos noteiktajiem uzdevumiem ir atbalstāmas šādas darbības:

21.1. saskaņā ar vides politikas plānošanas dokumentiem par valsts monitoringa īstenošanu – pasākumi gaisa un klimata pārmaiņu, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmās noteikto uzdevumu īstenošanai;

21.2. pasākumi vides kontroles veikšanai;

21.3. nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūras izbūve un pilnveidošana;

21.4. pasākumi valsts vides monitoringa un citu vides datu apstrādei un uzglabāšanas infrastruktūras pilnveidošanai.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 236)

22. Pasākuma ietvaros plāno tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.

23. Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas šo noteikumu 21. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai:

23.1. būvprojekta izstrādes, tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanu saistītās izmaksas, būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja ekspertīzes veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, kā arī autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, bet kopā ne vairāk kā 9 procenti no projekta iesniegumā plānotajām būvdarbu izmaksām;

23.2. monitoringa un kontroles iekārtu un aprīkojuma iegādes izmaksas, tai skaitā iekārtu un aprīkojuma piegādes, montāžas un ieregulēšanas izmaksas, darbinieku apmācības un sertifikācijas izmaksas;

23.3. jaunas infrastruktūras būvdarbu, esošās infrastruktūras pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tai skaitā vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai;

23.4. specializēti aprīkotu ūdens un sauszemes transportlīdzekļu iegādes izmaksas šo noteikumu 21.1. un 21.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, ja tie ir cieši saistīti ar minēto darbību īstenošanu un nepieciešami iekārtu darbībai, mērķu sasniegšanai un monitoringa un kontroles funkciju nodrošināšanai, bet ne vairāk kā 10 procenti no šo noteikumu 23.2. un 23.3. apakšpunktā minētajām izmaksām;

23.5. šādas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām saistītas izmaksas:

23.5.1. digitāla kartogrāfiskā materiāla un datu iegādes izmaksas;

23.5.2. sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

23.5.3. informācijas resursu digitalizācijas izmaksas;

23.5.4. datu importa un migrācijas veikšanas izmaksas;

23.5.5. informācijas sistēmas (transformācijas modeļu un datu kopas attēlošanas programmatūras) izstrādes un testēšanas izmaksas;

23.5.6. informācijas sistēmas konfigurēšanas izmaksas;

23.5.7. serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas valsts vienotajam ģeotelpiskās informācijas portāla uzturētājam;

23.5.8. datu masīvu iekārtas iegādes izmaksas;

23.6. informatīvo materiālu izstrādes, pastāvīgo ekspozīciju izveides, izstāžu aprīkojuma iegādes izmaksas nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centru attīstībai;

23.7. publicitātes pasākumu izmaksas sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistes aktivitātēm, attīstot un pilnveidojot sabiedrības vides apziņu, nepārsniedzot 1 procentu no šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5. un 23.6. apakšpunktā minētajām izmaksām;

23.8. atlīdzības izmaksas projekta īstenošanā iesaistītajam personālam, kas projektā tiek nodarbināts vismaz 30 procentu apmērā no darba laika, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētajām atbalstāmajām darbībām, nepārsniedzot 1 procentu no šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.5., 23.6. un 23.7. apakšpunktā minētajām izmaksām, bet šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai – 12 procentus no šo noteikumu 23.5. apakšpunktā minētajām izmaksām;

23.9. atlīdzības izmaksas projekta vadības personālam, kas projektā tiek nodarbināts vismaz 30 procentu apmērā no darba laika, pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā nepārsniedzot 56 580 euro gadā, bet otrajā un trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā – 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām un neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas;

23.10. darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai, uzturēšanai un remontam ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;

23.11. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, nepārsniedzot 1 procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 236)

23.Šo noteikumu 23.5.3., 23.5.4., 23.5.5., 23.5.6., 23.5.7. un 23.5.8. apakšpunktā minētās izmaksas piemēro šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

24. Šo noteikumu 23.6. un 23.7. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas piemēro šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Šo noteikumu 23.2., 23.4. un 23.5. apakšpunktā minētās izmaksas nepiemēro šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3., 23.4., 23.6. un 23.7. apakšpunktā minētās izmaksas nepiemēro šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

25. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas šo noteikumu 21. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 23.8. un 23.9. apakšpunktā minētajām izmaksām. Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts sadarbības partneris, netiešo attiecināmo izmaksu sadalījums starp projekta iesniedzēju un sadarbības partneri tiek noteikts sadarbības līgumā.

26. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls iestādē veic pienākumus, kas ir saistīti ne tikai ar projektu, bet arī ar konkrētās iestādes pamatdarbību vai citu finanšu instrumentu administrēšanu, daļu no atlīdzības izmaksām var segt no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām proporcionāli laikam, kurā tiek veikti ar projektu saistītie pienākumi, atbilstoši personāla darbalaika uzskaitei.

27. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz 3 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Līdzekļus neparedzētiem izdevumiem izlieto, ja attiecīgie neparedzētie izdevumi ir iepriekš saskaņoti ar sadarbības iestādi saskaņā ar noslēgto līgumu vai vienošanos.

28. Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.

29. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

30. Pasākuma ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā.

31. Projekta izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad ar šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā minēto projekta iesniedzēju ir noslēgts līgums vai vienošanās, bet otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektam – no 2018. gada 1. jūnija.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

IV. Pasākuma un projekta īstenošanas nosacījumi

32. Pasākuma ietvaros projektu īsteno četru gadu laikā saskaņā ar līgumu vai vienošanos, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim, izņemot šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros veicamos uzdevumus vides informācijas sistēmā publicējamo datu kopu sagatavošanai meklēšanas, lejupielādes un skatīšanās pakalpojumu nodrošināšanai, ko īsteno ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim.

(MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

33. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms):

33.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

33.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

33.3. sedz projekta izmaksu pieaugumu no saviem līdzekļiem, ja tie ir kapitālsabiedrības;

33.4. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

33.5. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;

33.6. nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja vai tā sadarbības partnera (ja attiecināms) īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

33.7. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, bet, ja projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras kalpošanas ilgums paredzēts ilgāks, tad visu projekta iesniegumā norādīto infrastruktūras kalpošanas laiku;

33.8. nodrošina šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā (ja attiecināms) minēto rādītāju uzskaiti vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

33.9. uzkrāj datus par objektu skaitu, kuros Eiropas Savienības Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība (ja attiecināms);

33.10 ja projekta ietvaros tiek plānota šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minētā rādītāja sasniegšana, nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek veicināta vides apziņa kopā vismaz 15 000 cilvēku;

33.11. sniedz informāciju par enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas un trīs gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas šo noteikumu 23.3. un 23.4. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu gadījumā.

34. Pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kurus var izmaksāt vairākos maksājumos un kuru kopsumma nepārsniedz 100 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma kopsummas, ja finansējuma saņēmējs ir šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs.

35. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma vai vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

35.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu vai vienošanos, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas būtiski ietekmē vai var ietekmēt pasākuma mērķa, iznākuma radītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

35.2. citos gadījumos, ko nosaka līgums vai vienošanās.

36. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
noteikumiem Nr. 859
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā" 5.4.2.2. pasākuma "Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības vides pārvaldībā veicināšana" projektu iesniegumu saraksts

(Pielikums MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 236 redakcijā)

Nr. 
p. k.
Projekta iesniedzējs Atbalstāmā darbība Maksimālais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums (euro) Sasniedzamie uzraudzības rādītāji
Projektu īstenošanai līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais finansējums
Pirmā projektu iesniegumu atlases kārta
1. Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija 1.1. Pasākumi vides kontroles veikšanai

1.2. Pasākumi ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmās noteikto uzdevumu īstenošanai

1.3. Nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūras pilnveidošana

5 945 241 Projekta rezultāta rādītājs:

vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides monitoringu, – vismaz 6

Projekta iznākuma rādītājs:

vides monitoringa programmu skaits, kuras īstenotas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides monitoringu, – 3

Projekta specifiskais iznākuma rādītājs:

izveidota un attīstīta sabiedrības vides apziņas veicināšanas infrastruktūra 3 nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centros

2. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Pasākumi gaisa un klimata pārmaiņu, ūdeņu monitoringa programmās noteikto uzdevumu īstenošanai 5 911 990 Projekta rezultāta rādītājs:

vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides monitoringu, – vismaz 106

Projekta iznākuma rādītājs:

vides monitoringa programmu skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta atbilstība normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides monitoringu, – 2

Otrā projektu iesniegumu atlases kārta
3. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Pasākumi valsts vides monitoringa un citu vides datu apstrādei un uzglabāšanas infrastruktūras pilnveidošanai 2 847 500 Projekta iznākuma rādītājs:

vides monitoringa programmu skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta atbilstība normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides monitoringu, – 3

Projekta īstenošanai pēc 2018. gada 31. decembra pieejamais finansējums, ja saņemts Eiropas Komisijas pozitīvs lēmums par snieguma ietvara izpildi
Trešā projektu iesniegumu atlases kārta
4. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Papildu pasākumi ūdeņu monitoringa programmā noteikto uzdevumu īstenošanai 1 333 895 Projekta rezultāta rādītājs:

vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides monitoringu, – vismaz 77

Projekta iznākuma rādītājs:

vides monitoringa programmu skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta atbilstība normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides monitoringu, – 1

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 859Pieņemts: 20.12.2016.Stājas spēkā: 24.12.2016.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 251 (5823), 23.12.2016. OP numurs: 2016/251.41
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
287639
{"selected":{"value":"27.04.2018","content":"<font class='s-1'>27.04.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"27.04.2018","iso_value":"2018\/04\/27","content":"<font class='s-1'>27.04.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"24.12.2016","iso_value":"2016\/12\/24","content":"<font class='s-1'>24.12.2016.-26.04.2018.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
27.04.2018
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva