Ministru kabineta rīkojums Nr. 772
Rīgā 2016. gada 20. decembrī (prot. Nr. 69 79.
§)
Par Dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu
2016.-2018. gadam
1. Apstiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanas un attīstības plānu 2016.-2018. gadam (turpmāk
- plāns).
2. Noteikt Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes
ministriju par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanas
vadībā, koordinācijā un pārraudzībā.
3. Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām katru gadu
sagatavot un līdz 30. martam iesniegt Dziesmu un deju svētku
padomē informāciju par plāna īstenošanas gaitu.
4. Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un kultūras
ministram katru gadu līdz 30. maijam iesniegt noteiktā
kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna
īstenošanas gaitu.
5. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt no
plānā minētajām institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta
līdzekļiem.
Ministru prezidents Māris
Kučinskis
Kultūras ministra vietā -
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
(Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
rīkojums Nr. 772)
Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanas un attīstības plāns 2016.-2018.gadam
Rīga
2016
Saturs
Plānā lietotie saīsinājumi
Ievads
1. Plāna sasaiste ar tiesību aktiem un nozīmīgākajiem
politikas plānošanas dokumentiem
2. Situācijas raksturojums
2.1. Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmīgums
2.2. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un
attīstības pārvaldība
2.3. Dziesmu un deju svētku kopienas kvantitatīvais un
kvalitatīvais sastāvs
2.4. Identificētās un turpmāk risināmās problēmas
2.5. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori
2.6. Dziesmu un deju svētku tradīcijas galvenās funkcijas
3. Plāna mērķis un uzdevumi
4. Pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu
izpildei, termiņš, finansējums, atbildīgās un iesaistītās
institūcijas, darbības rezultāti
1.uzdevums: Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai
2.uzdevums: Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības
darbinieku, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti,
sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības
procesa kvalitāti un nepārtrauktību
3.uzdevums: Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības
(organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā
4.uzdevums: Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un
dej svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību
5.uzdevums: Sagatavot un sarīkot XVI Vispārējo latviešu
Dziesmu un XVI Deju svētku (2018.) starpsvētku posma pasākumus
(galvenie valsts un starptautiskas nozīmes pasākumi)
6.uzdevums: Latvijas Republikas simtgades kultūras programmas
ietvaros sagatavot un sarīkot XVI Vispārējos latviešu Dziesmu un
XVI Deju svētkus (2018.)
7.uzdevums: Uzsākt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un
deju svētku (2020.) sagatavošanu
8.uzdevums: Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu,
pētniecība, informācijas pieejamību un vērtības izplatīšanu
9. uzdevums: Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas
norisēm atbilstošu infrastruktūru
10.uzdevums: Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu
un deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un
pasaulē
5. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums
6. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība
Lietotie saīsinājumi
ĀM Ārlietu ministrija
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
IAP Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.
IUB Iepirkumu uzraudzības birojs
IeM Iekšlietu ministrija
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
JVLMA Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
KM Kultūras ministrija
KPP Kultūrpolitikas pamatnostādnes "Radošā Latvija"
2014.-2020.
LEBM Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
LKA Latvijas Kultūras akadēmija
LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs
LNKC NKP Latvijas Nacionālais kultūras centra Nozaru
konsultatīvās padomes
LPS Latvijas Pašvaldību savienība
LTV Latvijas Televīzija
NEPLP Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
NIPSIPP Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādnes
NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
NVO Nevalstiskās organizācijas
Padome Dziesmu un deju svētku padome
PIKC Profesionālās izglītības kompetences centri
SPP Sporta politikas pamatnostādnes
PVD Pārtikas veterinārais dienests
UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras
organizācija
UNESCO LNK Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras
organizācijas Latvijas Nacionālā komisija
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija
VISC Valsts izglītības satura centrs
VKKF Valsts kultūrkapitāla fonds
VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Ievads
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības
plāns (turpmāk - Plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas
izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma
4.pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi
un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku
likuma 5.pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu:
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos
gados, to starplaikā - Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētki. Pamatojoties uz svētku periodiskumu, Plāns ir izstrādāts
trīs gadiem un atbilst kārtējo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un
XVI Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no
2016. līdz 2018.gadam. Plāna īstenošanas laikā uzsākta
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
sagatavošana (2020.).
Plāna sagatavošana un īstenošana noteikta arī hierarhiski
augstākajā kultūras nozares politikas plānošanas dokumentā
"Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
"Radošā Latvija"" (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): 1.mērķa
"Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai
līdzdarbojoties kultūras procesos", 1.rīcības virziena
"Labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai
un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai (NAP 337;
132)" 1.4.uzdevumam "Nostiprināt Dziesmu un deju svētku
tradīcijas ilgtspēju".
Plāns izstrādāts, sadarbojoties Kultūras ministrijai un tās
padotības iestādei Latvijas Nacionālajam kultūras centram ar
Izglītības un zinātnes ministriju un tās padotības iestādi -
Valsts izglītības satura centru, kā arī citām Dziesmu un deju
svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm
(pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm,
Dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem,
māksliniecisko/tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un
nevalstiskajām organizācijām).
1. Plāna sasaiste ar tiesību
aktiem un nozīmīgākajiem politikas plānošanas dokumentiem
Dziesmu un deju svētku likums - tā mērķis saglabāt,
attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku
tradīciju. Likumā noteiktie uzdevumi paredz nodrošināt Dziesmu un
deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi, nodrošināt Dziesmu un
deju svētku sagatavošanas procesu, kā arī noteikt valsts un
pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību. Likuma
4.pants paredz Plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju
svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas
procesu.
Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un
kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras
mantojuma saglabāšanu" - ar šo likumu Latvijā ir
apstiprināta 2013.gada 17.oktobra Apvienoto Nāciju izglītības,
zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk - UNESCO) konvencija
par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk -
Konvencija). 2003.gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un
deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja
par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu
meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO,
Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti
rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš Latvijas valsts
pievienošanās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras
mantojuma saglabāšanu 2004.gada 25.novembrī, Dziesmu un deju
svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras
mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam
tiesiskajam regulējumam.
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz
2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Tajā kā
pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība.
Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis - saglabāt un attīstīt
Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas
kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu
konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā
kvalitatīvu kultūrvidi.
Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
(apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski
augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments,
kas ir cieši saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības
stratēģiju līdz 2030.gadam un Nacionālo reformu programmu
stratēģijas "ES2020" īstenošanai. Eiropas Savienības un
citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas
dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz plānā
noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Nacionālajā attīstības plānā
2014.-2020.gadam kā vadmotīvs izvirzīts ekonomikas izrāviens
katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam, un
noteiktas trīs prioritātes: Tautas saimniecības izaugsme, Cilvēka
drošumspēja un Izaugsmi atbalstošas teritorijas. Nacionālajā
attīstības plāna 2014.-2020.gadam indikatīvā finanšu ietvara
pamatojuma dokumentā iekļauts arī jautājums par nacionāla mēroga
kultūras un sporta infrastruktūras (stadiona) attīstību, kas ir
nozīmīgs Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotā Deju lieluzveduma
Daugavas stadionā (Rīga) kontekstā. Tāpat Nacionālais attīstības
plāns izvirza mērķi - veicināt iedzīvotāju piederību, pilsonisko
apziņu un lepnumu par savu valsti un tautu, kas paredz
sabiedrības iesaisti Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanā Latvijā, t.sk. kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un
deju svētku (2018.) un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētku (2020.) sarīkošanu un norisi.
Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
"Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): nacionālās
kultūrpolitikas virsmērķis - Latvija kā zeme ar bagātu un koptu
kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi,
radošiem cilvēkiem, eksportspējīgām radošajām industrijām un
augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Divās no četrām
kultūrpolitikas prioritātēm: (1.) "Kultūras kapitāla
saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras
procesos" un (4.) "Radošas teritorijas un kultūras
pakalpojumu pieejamība" noteikti arī uzdevumi un pasākumi
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
(apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā): nacionālās izglītības
attīstības politikas virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša
izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un
ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Izglītības attīstības
pamatnostādnes aktualizē nepieciešamību palielināt interešu
izglītības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā,
pilnveidē un pieejamībā un nacionālās un valstiskās identitātes
stiprināšanā.
Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra
rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā
(VI. sadaļa) iekļautais 55.uzdevums paredz īstenot
nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objekta -
Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības projektu.
Eiropas Komisijā apstiprinātās 2014.-2020.gada plānošanas
perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta
mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot
teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk
- SAM 5.6.1.) ietvaros plānots atbalstīt maza mēroga sabiedrisku,
kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas
nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.
Ieguldījumi Rīgas pilsētvides revitalizācijā SAM 5.6.1. ietvaros,
rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti
saskaņā ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam
noteiktajām prioritātēm, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā
(līdz 2025.gadam) ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas
plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī
Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam "Radošā
Latvija" un Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam
noteiktajiem uzdevumiem.
SAM 5.6.1.ietvaros plānots īstenot arī programmu
"Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna
apkaimē" (vairāku projektu kopums) (turpmāk - Programma),
kuras mērķis ir Daugavas stadiona degradētās teritorijas
(10,6 ha platībā) revitalizācija. Īstenojot Programmu,
plānots revitalizēt degradēto Grīziņkalna apkaimi, attīstot
mūsdienīgu sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un
sporta kvartālu esošajā Daugavas stadiona teritorijā. Programmas
īstenošana ietver pasākumu kopumu, kur kultūras un sporta
funkcionalitātes izveide ir kā līdzeklis teritorijas
revitalizācijai. Šo pasākumu īstenošanas mērķis ir ne vien
sakārtot pašreizējo Daugavas stadiona teritorijas infrastruktūru,
bet arī integrēt teritoriju pilsētvidē un iedzīvināt to.
Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu
Nr.496) ietver reģionālās politikas rīcības plānu ar pasākumiem
mērķu sasniegšanai, galvenos uzstādījumus, tostarp pakalpojumu
"groza" noteikšanu katram attīstības centru līmenim
izglītībā, zinātnē kultūrā, t.sk. iekļaujot "kultūras
grozā" arī Dziesmu un deju svētku tradīciju kā būtisku
sabiedrības līdzdalībai kultūras procesā un kultūras mantojuma
saglabāšanā savā teritorijā.
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu
Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības
un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam"):
rīcības virzienā "Nacionālā identitāte: valoda un
kultūrtelpa" izvirzīts uzdevums "Nostiprināt latvisko
kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt
piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas
līmenī" iekļauti arī uzdevumi, sekmējot ārvalstu latviešu un
Latvijas mazākumtautību mērķtiecīgu un līdzvērtīgu iekļaušanu
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā un
darbošanos tautas mākslas kustībā, stiprinot gan vietējo kopienu,
gan nacionālo identitāti, kā arī veido platformu starpkultūru
dialogam.
Deklarācija par Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā
Ministru kabineta iecerēto darbību - Dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanai un attīstībai prioritāri noteikts šāds
uzdevums (deklarācijas 70.punkts): "Laikus sagatavosim XXVI
Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un
nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim
infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei
atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka
estrādi.".
2. Situācijas
raksturojums
2.1. Dziesmu un deju svētku
tradīcijas nozīmīgums
2015.gadā aprit 12 gadi kopš, Dziesmu un deju svētku tradīcija
un tās simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tika atzīta par
UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma
meistardarbu. Dziesmu un deju svētku tradīcija visās trīs
Baltijas valstīs aizvien ir dzīva un tiek uzturēta kā unikāla
kultūras vērtība gan starpsvētku periodā, gan svētkos, visām trim
valstīm savstarpēji un regulāri sadarbojoties (mākslinieciskie
kolektīvi) un apmainoties ar ekspertu pieredzi (nozīmīgākās
atziņas).
Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga
tautas kopdziedāšanas forma) radās 19.gadsimtā un izplatījās
vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska
kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies
līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās
iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras
mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras
fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un
deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un
attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām
veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust
nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva
par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas
valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās
nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Jau
I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Latvijā 1873.gadā
kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās
kultūras attīstībai. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām
apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir savs
bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas
mākslinieciskajā jaunradē.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido daudzbalsīga
kopdziedāšana a cappella izpildījumā, kuru
tradicionāli Dziesmu un deju svētkos prezentē kā augstvērtīgu
māksliniecisko priekšnesumu. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki
ir attīstījušies un sazarojušies gan izpausmes formās, gan
repertuāra bagātībā. Kā svētku kodols saglabāts lielais a
cappella dziedošais kopkoris. Šobrīd svētki izauguši par
vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs
savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās:
tautas mākslā, profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā.
Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras
žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās
kvalitātes.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši
emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu
Dziesmu un deju svētki nepilnas nedēļas garumā, kas Latvijā
notiek reizi piecos gados un tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši
skatītāju. Svētku tradicionālie elementi - tautas dziesma
(mūzika), tautas tērps, rituāla svētku atklāšana, apvienoto koru
koncerts, deju lieluzvedums Daugavas stadionā, dalībnieku
gājiens, kopā dziedāšana ar skatītājiem un noslēguma koncerts
Mežaparka Lielajā estrādē.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas vairāk, nekā 140 gadu
pastāvēšanas laikā Latvijā ir izveidojušies saturā un formā
dažādi un daudzveidīgi pasākumi, tostarp Latvijas Skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētki, atsevišķu kultūrvēsturisko novadu Dziesmu
un deju svētki, kā arī vīru, sieviešu, senioru, bērnu un jauniešu
koru, visu paaudžu deju grupu (kolektīvu), tautas mūzikas, pūtēju
orķestru u.c. tautas mākslas un bērnu un jauniešu māksliniecisko
kolektīvu svētki. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku
tradīcijas ietekmē ir izveidojušies arī starptautiska mēroga
svētki, piem., Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki
"Gaudeamus" (kopš 1956.gada), Ziemeļu un Baltijas valstu
Dziesmu svētki (kopš 1995.gada), starptautiskais folkloras
festivāls "Baltica" (kopš 1988.gada), starptautiskais
tautas deju festivāls "Sudmaliņas" (kopš 1997.gada)
u.c.
2015.gadā Latvijā Dziesmu un deju svētku kopienu veido
aptuveni 145 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko
kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un
izkopj, darbojoties koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros,
vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas
mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās
mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos
ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās.
Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu
latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un
stiprinot savstarpējo sadarbību. Pasaulē iedibinātas un regulāri
turpinās Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes - Vispārējie
latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Austrālijas latviešu kultūras
dienas, Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku
tradīcijas pasākumi Eiropā un Krievijā, Pasaules Brīvo latviešu
dziesmu dienas u.c.
2.2. Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanas un attīstības pārvaldība
Tradīcijas saglabāšana un attīstība nodrošināta, sadarbojoties
valsts, pašvaldību un nevalstiskajam sektoram, nozīmīga loma ir
arī starptautiskajām institūcijām (skat. shēmu 8.lpp.):
2.3. Dziesmu un deju svētku kopienas
kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs
Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto dalībnieku
kvantitatīvais sastāvs Latvijā raksturojams šādi
Latvijas bērni un jaunieši (izņemot
studentus):
Pēdējo piecu mācību gadu laikā samazinās izglītojamo skaits.
2014./2015.mācību gadā Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanā un attīstībā jeb interešu izglītības kultūrizglītības
programmās iesaistās 51 % izglītojamo (1.-12.klases
skolēni).
Tautas mākslas kustība:
Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem veiktais mērījums
liecina, ka, ir bijusi tendence pieaugt Dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanā iesaistītajiem dalībniekiem (1.9%), lai
arī samazinās iedzīvotāju skaits Latvijā.
Saskaņā ar Latvijas Digitālajā kultūras kartē
(www.kulturaskarte.lv) fiksēto informāciju, 2015.gadā Latvijā
kopumā darbojās vairāk nekā 3145 tautas mākslas kolektīvi,
kuru darbības veids atbilst Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta
pirmajā daļā noteiktajam.
No visiem tautas mākslas kolektīviem, Dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistās 54% tautas mākslas
kolektīvi:
Kopš iepriekšējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju
svētkiem, kas notika 2013.gadā, ir pieaugusi Latvijas
mazākumtautību (+ 54% kolektīvi, + 106 % dalībnieki) interese par
līdzdalību svētkos. Savukārt, ārvalstu latvieši (+176 %
kolektīvi; + 157% dalībnieki) mērķtiecīgi piedalās Dziesmu un
deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā, t.sk.
piedaloties arī Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos.
Līdzdalība (kā uzsver pati mērķgrupa) bijusi iespējama
pateicoties mērķtiecīgam valsts finansētam metodiskajam
atbalstam, kas būtu jāturpina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu
Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.
2.4. Identificētās un turpmāk
risināmās problēmas
Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, no 2013.gada jūlija
līdz 2014.gada maijam organizēta plaša svētku izvērtēšana, t.sk.
divu dienu konference Rīgas Latviešu biedrības namā (2013.gada
30.-31.oktobris). Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā
un attīstībā iesaistītās daudzveidīgās mērķgrupas definēja
galvenos veicamos uzdevumus un identificēja nozīmīgākās
problēmas, kas ir jārisina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu
Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.
Pirmo reizi organizēta arī Dziesmu un deju svētku dalībnieku
aptauja (turpmāk - aptauja) ar mērķi identificēt nozīmīgākās XXV
Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku sociālās ietekmes
grupas un kategorijas, noskaidrot Dziesmu un deju svētku
dalībnieku pieredzi un viedokli par Dziesmu un deju svētku
organizāciju un norisi un tradīcijas attīstību nākotnē. Aptauju
sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru veica Latvijas
Kultūras akadēmija (pieejama LNKC mājaslapā
http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/04/1415089916_1239.pdf).
Veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka svētku tradīcijas
saglabāšanā un attīstībā iesaistītais vidējais
dalībnieks ir persona darbaspējīgā vecumā
(25-54 gadi) ar augstāko izglītību, ikmēneša ienākumiem -
vidēji EUR 350 uz vienu mājsaimniecībai piederošu cilvēku (ģimenē
vidēji 3 līdz 4 cilvēki), dzīvo ārpus Rīgas, ikdienā
sarunājas latviski, piedalījies vismaz trīs līdz piecos Dziesmu
un deju svētkos, tradīciju ir pārmantojis.
Savukārt mārketinga praktiķu grupa "Academia" veica
pētījumu par masu pasākumu ietekmi uz ekonomiku, analizējot
Latvijas sabiedrības viedokli par Dziesmu un deju svētku lomu
sabiedrībā (pieejams LNKC
mājaslapā http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/28/1417185965_8713.pdf).
2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējums, kā arī aptauja
un pārskats uzrāda šādus sabiedrībā valdošus viedokļus:
• Dziesmu un deju svētku tradīcija - tie esam mēs paši, svētku
kopiena (svētki ir mūsu spogulis), tāpēc svarīgi ikvienam uzdot
sev jautājumu: Ko es varu darīt tradīcijas labā? Attiecīgi
rīkoties (būt tradīcijas vēstniekam), būt rīcībā aktīvam, uz
kopīgu mērķi orientētam (konstruktīvs dialogs, nevalstisko
organizāciju darbība, stiprinot procesu no apakšas uz
augšu).
• Dziesmu un deju svētku tradīcija - mūzikā, mākslas žanros un
tradicionālajās izpausmēs vieno dažādu tautību un paaudžu
cilvēkus Latvijā un pasaulē, svētki ir nozīmīgs stimuls (misija)
reģionu kultūras dzīves uzturēšanā Latvijā.
• Svētku ideja un gatavošanās svētkiem padara mērķtiecīgu
sabiedrības līdzdalību tautas mākslas kustībā un liek katram gan
individuāli, gan kolektīvi virzīties uz noteiktu mākslinieciskā
izpildījuma kvalitāti.
• Nozīmīga loma Dziesmu un deju svētku procesa uzturēšanā un
vietējās kopienas saliedēšanā ir pašvaldībām, līdz ar to katras
pašvaldības uzdevums ir atbalstīt sabiedrības centienus šīs
tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā. Pašvaldību un valsts
finansējums dod iespēju līdzvērtīgi iesaistīties Dziesmu un deju
svētku procesā arī mazturīgajām un sociāli atstumtajām
iedzīvotāju grupām visos Latvijas reģionos un Rīgā.
• Pozitīvi vērtēta sadarbība starp valsti, pašvaldībām un
sabiedrisko sektoru (īpaši laika posmā pēc valsts ekonomiskās
krīzes un administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā),
aicinot šo sadarbību nostiprināt, pilnveidot.
• Jāturpina attīstīt mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas
mazākumtautībām un ārvalstu latviešiem, sekmējot abu nozīmīgo
mērķgrupu līdzdalību svētku Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanas un attīstības procesā.
• Divu viedokļu sadursme:
- 21.gadsimtā Dziesmu un deju svētku tradīcija turpmāk
jāattīsta tikai kā kora dziedāšanas un dejas mākslas tradīcija ar
instrumentālās mūzikas jomas līdzdalību,
- Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas pamats ir plaša
un daudzveidīga tautas mākslas kustība, kas balstās cilvēka
radošajā darbībā un tautas tradīcijās.
Vairākums sabiedrības atbalsta otro viedokli.
• Diskusijās Kam svētki? apstiprinoša atbilde -
vispirms pašai Dziesmu un deju svētku kopienai, Latvijas
sabiedrībai un tikai tad - ārvalstu viesiem (tūristiem). Jāņem
vērā, ka pēdējos desmit gados svētku galveno pasākumu norises
Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā bijušas
ierobežotas minēto vietu kapacitātes dēļ.
• Īpaša nozīme piešķirta Dziesmu un deju svētku ietekmei uz
tradicionālā tautas tērpa valkāšanas tradīcijas saglabāšanu un
attīstību. Svētku kopiena atzīst, ka būtiski pieaugusi tās
ieinteresētība un informētība par tautas tērpu.
• Jāsaglabā un jāturpina attīstīt 2013.gada Dziesmu un deju
svētku laikā iedibinātā sekmīgā komunikācija, kas balstīta
sabiedrības iesaistes filozofijā.
• Nostiprinājusies svētku metodoloģiskā bāze un nodrošināts
regulārs monitorings, šī sistēma jāturpina pilnveidot un
attīstīt.
Tradīcijā iesaistītie Vispārējo latviešu Dziesmu un Dziesmu un
deju svētku dalībnieki un sadarbības partneri, uzsākot kārtējo
gatavošanos svētkiem 2018.gadā, ierosina:
• jāatrod līdzsvars, veidojot Dziesmu un deju svētku programmu
(saturu), starp augsto mākslu un tautas svētkiem, balstot
to savstarpējā un atklātā dialogā un sadarbībā starp
māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, dalībniekiem,
virsvadītājiem, virsdiriģentiem un svētku rīkotājiem, īpaši
diskutējot un meklējot kompromisu tādos jautājumos kā
mākslinieciskās kvalitātes samērīgas prasības, koprepertuāra
izveide, jaundarbu iekļaušana svētku repertuārā u.c.;
• jāizskata valsts apmaksāto svētku procesa virsvadītāju un
virsdiriģentu darbība (pienākumi, darbības rezultāti, iespēja
nostiprināt pašvaldību līdzdalību), noteikt mehānismu pūtēju
orķestru virsdiriģentu izvirzīšanai un apstiprināšanai;
• aktualizēt tālākizglītības un profesionālās meistarības
pilnveides, kā arī labās prakses (zināt kā) apguves
iespējas, t.sk. pastiprināt augstākās izglītības iestāžu lomu
šajā izglītības jomā;
• nostiprināt tradicionālās kultūras lomu (pilnveidot vai no
jauna izveidot mācību programmas), t.sk. Dziesmu un deju svētku
tradīcijas kontekstā, profesionālās ievirzes un profesionālās
vidējās izglītības iestādēs;
• nepieciešams izvērtēt virkni tiesību aktu, sekmējot
labvēlīgu vidi un nosacījumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanai (īpaši pieejamībai un tālāknodošanai);
• jāveic pētījumi vairākās ar Dziesmu un deju svētku tradīciju
saistītajās mērķgrupās (bērni un jaunieši, mazākumtautības un
ārvalstu latvieši, tautas daiļamata meistari u.c.), kā arī
jāturpina pētījumi par Dziesmu un deju svētku ekonomisko ietekmi
un jāstrādā pie vienotas metodoloģijas izveides svētku
pētniecībai Baltijas valstīs.
• Svētku galvenajām norisēm nepieciešama jauna infrastruktūra,
svētku pieejamībai un svētku dalībnieku drošībai (jo īpaši
Daugavas stadionā).
2.5. Dziesmu un deju svētku
tradīcijas ilgtspējas faktori
1. Dziesmu un deju svētku tradīcija balstīta uz nepārtrauktu
procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās
un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās
industrijas) kultūras izpausmes.
2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko
kolektīvu nepārtraukta darbība) - pamats Dziesmu un deju svētku
tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras
daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, vienkopus
pulcējoties svētkos (iespēja apliecināties kā vienotai
nācijai).
3. Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme izkopt un
pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties
kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras
kolektīviem.
4. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē Dziesmu un deju
svētku tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība).
5. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un
pieejamība (Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana
(repertuārs), ārējā komunikācija u.c.).
6. Kopdarbs - laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma,
t.sk. starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts,
pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības
tīkls).
7. Atbalstoša un motivējoša vide - nodrošināta infrastruktūra
(bāze - izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un
citi atbalsta mehānismi, piem., metodiskais atbalsts, t.sk.
Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu
darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācijas).
2.6. Dziesmu un deju svētku
tradīcijas galvenās funkcijas
1. Veicināt kultūras mantojuma apzināšanu un tradicionālo
kultūras vērtību pārmantošanu, kas izpaužas kā nozīmīga visu
paaudžu pilsoniskā un sociālā līdzdalība un izglītošanās mūža
garumā.
2. Veicināt sabiedrības saliedētību un piederības apziņu
Latvijas valstij gan mazākumtautību, gan ārvalstu latviešu
kontekstā.
3. Veidot un stiprināt tautas nacionālo pašapziņu, kļūstot par
valstiskās identitātes un nacionālās vienotības simbolu.
4. Veicināt starpkultūru dialogu un valstu sadarbību Baltijas
jūras reģionā un ārpus tā.
5. Iedvesmot un virzīt laikmetīgās mākslas attīstību.
3. Plāna
mērķis un uzdevumi
Mērķis: Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un
deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un
nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba - ilgtspējas
faktorus.
Uzdevumi:
1. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu
un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai.
2. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un
attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, t.sk.
māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un
deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un
nepārtrauktību.
3. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko)
sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju
svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.
4. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un dej svētku
tradīcijas saglabāšanu un attīstību.
5. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika
pasākumus.
6. Nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku
2018.gadā sagatavošanu un sarīkošanu kā Latvijas Republikas
proklamēšanas 100.gadadienas nozīmīgāko nacionālās nozīmes
pasākumu.
7. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētkiem.
8. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību,
informācijas pieejamību un vērtības izplatīšanu.
9. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm
atbilstošu infrastruktūru.
10. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju
svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē.
4. Pasākumi
izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei
(termiņš, finansējums, atbildīgās un iesaistītās institūcijas,
darbības rezultāti)
|
N.p.k. |
Pasākumi mērķa sasniegšanai un
uzdevumu izpildei |
Atbilstība tiesību aktam vai hierarhiski augstāka līmeņa
politikas dokumentam |
Izpildes termiņš
(gads) |
Papildus nepieciešamais finansējums EUR
2016.-2018. gadā |
Atbildīgās institūcijas |
Iesaistītās institūcijas/
organizācijas |
Tiešie darbības rezultāti |
| 1.uzdevums: Nostiprināt formālās un neformālās
izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanai un ilgtspējai |
| 1.1. |
Aicināt augstskolas prezentēt
savu iespēju potenciālu attiecībā uz Dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanu un attīstību, definējot kopīgi
risināmos uzdevumus augstākās izglītības, tālākizglītības,
studiju prakses un pētniecības jomā (aktuālie jautājumi:
mūzikas pedagogu, horeogrāfu, svētku režisoru un pasākumu
vadītāju sagatavošana, pedagoģiskās izglītības apguves
iespējas (modulis), pastiprināt prakses un pētniecības lomu,
attīstīt analītisku pieeju procesu izvērtēšanai nozarē) |
Pasākums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu
(diskusijās ar augstskolu pārstāvjiem) |
2018. |
--- |
Augstskolas |
LNKC,
NVO |
Sagatavotas augstskolu
prezentācijas - vismaz 3 |
| 1.2. |
Pilnveidot esošās vai izveidot
jaunas studiju un tālākizglītības programmas (vai moduļus)
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas kontekstā |
KPP 2.mērķis, 3.rīcības
virziens, 3.1.uzdevums |
2018. |
--- |
Augstskolas |
LNKC,
NVO
|
Sagatavotas:
- studiju programmas - vismaz 2 gadā
- tālākizglītības programma vai modulis - 1 gadā
|
| 1.3. |
Aktualizēt nemateriālā kultūras
mantojuma izpausmju, t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijai
raksturīgo kopmuzicēšanas un kopdziedāšanas formu integrēšanu
un attīstību profesionālās vidējās izglītības un
profesionālās ievirzes izglītības līmenī |
KPP 2.mērķis, 2.rīcības
virziens, 2.1., 2.2.uzdevums |
2018. |
--- |
LNKC |
Mūzikas un mākslas skolas,
augstskolas,
NVO
|
Apzinātas izglītības iestādes, kuras mācību procesā plāno
ieviest (ieviesušas) nemateriālā kultūras mantojuma
izpausmes.
Sagatavoti metodiski priekšlikumi izglītības
iestādēm
|
| 1.4. |
Nostiprināt profesionālās
izglītības kompetences centru metodiskā atbalsta lomu Dziesmu
un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā |
KPP 2.mērķis,
2.rīcības virziens, 2.1.uzdevums
|
2018. |
--- |
LNKC |
KM,
IZM,
izglītības iestādes
|
Sagatavoti priekšlikumi
metodiskā atbalsta sistēmas izveidei |
| 1.5. |
Nodrošināt daudzveidīgas
kultūrizglītības programmas interešu izglītībā, motivējot
bērnus un jauniešus iesaistīties Dziesmu un deju svētku
tradīcijas (plašāk - kultūras mantojuma) saglabāšanā un
attīstībā |
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības
virziens |
2018. |
--- |
IZM, VISC |
Pašvaldības,
izglītības iestādes
|
Īstenotas kultūrizglītības
programmas interešu izglītībā katrā vispārējās izglītības
iestādē - vismaz 2 |
| 2.uzdevums: Stiprināt Dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un
izglītības darbinieku, t.sk. māksliniecisko kolektīvu
vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku
saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un
nepārtrauktību |
| 2.1. |
Izveidot (pilnveidot)
terminoloģiju nemateriālā kultūras mantojuma nozarē, t.sk.
par Dziesmu un deju svētku tradīciju, sekmējot nozarē
iesaistīto un sadarbības partneru vienotu izpratni par
nozares saturu |
Pasākums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu |
2018. |
--- |
LNKC |
LNKC NKP,
NVO,
augstskolas
|
Izveidota nozares terminoloģija.
Terminoloģijas potenciālie lietotāji:
- pašvaldības - 119
- tautas mākslas kolektīvi - 1600
- pašvaldību kultūras centru speciālisti u.c. - vairāk
nekā 500
|
| 2.2. |
Izstrādāt attīstības stratēģiju
katrā tautas mākslas nozarē (ņemot vērā kultūrizglītības lomu
Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas un kvalitātes
nodrošinājumam, definējot galvenos uzdevumus trīs gadiem un
nosakot nozīmīgākās prioritātes LNKC un sadarbības partneru
vienotai izpratnei un rīcībai) |
LNKC attīstības stratēģija
2012.-2018. |
2016.- 2017. |
--- |
LNKC |
LNKC NKP,
Padome,
augstskolas,
NVO
|
Izstrādātas un apstiprinātas
tautas mākslas nozaru stratēģijas (koru, dejas mākslas,
pūtēju orķestru, vokālo ansambļu, amatierteātru, kokļu
mūzikas, folkloras, tautas mūzikas un tautas lietišķās
mākslas nozarēs) - 9 |
| 2.3. |
Izveidot un regulāri atjaunot
ekspertu sarakstu katrā no Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām nozarēm, kā arī
kultūrizglītības jomā, sekmējot kvalitatīvu metodisko
atbalstu un objektīvu Dziesmu un deju svētku procesa
izvērtēšanu valsts un pašvaldību līmenī |
Pasākums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu |
2018. |
--- |
LNKC |
LNKC KNP,
augstskolas,
NVO
|
Sagatavots LNKC iekšējais normatīvais akts (nolikums
ekspertu saraksta izveidei) - 1
Izveidoti un regulāri atjaunoti Dziesmu un deju svētku
tradīcijā iesaistīto tautas mākslas nozaru ekspertu
saraksti - 9
|
| 2.4. |
Organizēt teorētiskos un
praktiskos seminārus par latviešu tautas tērpiem, to
darināšanu un valkāšanu |
Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts;
KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums
|
2016.-2018. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Īstenoti semināri:
- teorētiskie - 4
- praktiskie - 3
- katrā seminārā izglītotas - vidēji
70 personas
|
| 2.5. |
Nodrošināt Dziesmu un deju
svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajiem
speciālistiem, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītājiem,
kultūras centru vadītājiem un darbiniekiem, kā arī pedagogiem
pastāvīgu profesionālās meistarības pilnveidi atbilstoši
nozaru specifiskajām vajadzībām |
Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts;
KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums;
IAP 2.mērķis, 2.4.rīcības virziens;
NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis,
2.3.1.uzdevums
|
2016.- 2018.
|
--- |
LNKC,
VISC
|
KM,
IZM,
pašvaldības,
kultūras un izglītības iestādes,
NVO
|
LNKC - gadā īstenotas:
- tālākizglītības programmas - vismaz 2
- tālākizglītības pasākumi - 11
- izglītotas personas - 400
VISC - gadā īstenotas:
- pedagogu profesionālās pilnveides kursu programmas -
vismaz 6
- īstenoti informatīvi izglītojoši
semināri - 10
- izglītoti pedagogi - vismaz 1000
|
| 2.6. |
Sekmēt labo prakšu apmaiņu starp
dažādām Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajām
mērķgrupām (institūcijām, iestādēm, māksliniecisko kolektīvu
vadītājiem un dalībniekiem, NVO u.c.) |
KPP 4.mērķis, 2.rīcības
virziens, 2.1.uzdevums |
2016.-2018.
|
Potenciāli - no VKKF piesaistītie
līdzekļi |
LNKC,
VISC
|
Pašvaldības,
kultūras un izglītības iestādes,
NVO
|
LNKC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs -
vismaz 1 gadā
VISC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs -
vismaz 1 gadā
|
| 2.7. |
Sniegt metodisku atbalstu
ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un
dalībniekiem, t.sk. līdzdalībai starpsvētku laika pasākumos
un kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos
Latvijā, sekmējot ārvalstu latviešu līdzdalību Dziesmu un
deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā |
KPP 1.mērķis, 1.rīcības virziens, 1.4.uzdevums;
NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis
|
2016.-2018.
|
--- |
KM,
LNKC
|
NVO,
IZM,
VISC
|
Īstenoti metodiskā atbalsta
pasākumi - vismaz 2 gadā |
| 2.8. |
Sniegt metodisku atbalstu
Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītājiem
un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, sekmējot Latvijas
mazākumtautību līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanā un attīstībā |
NIPSIPP 2.rīcības virziens,
2.3.mērķis |
2016.-2018.
|
--- |
KM
LNKC
|
NVO,
IZM,
VISC
|
Īstenoti metodiskā atbalsta
pasākumi - vismaz 1 gadā |
| 2.9. |
Aktualizēt jautājumu par
atzinības sistēmas izveidi (goda nosaukums, ilgtermiņā - gada
balva) un attīstību tautas mākslas nozarē, ar mērķi
popularizēt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un
attīstīšanā iesaistīto personu, grupu (lietpratēju) un
institūciju izcilību un ieguldījumu, kā arī plašākā
sabiedrībā celt nozares prestižu |
KPP 1.mērķis, 4.rīcības
virziens, 4.1.uzdevums, 4.1.3.pasākums |
2017. |
--- |
LNKC,
KM
|
LNKC NKP,
pašvaldības,
NVO
|
LNKC izveidota atzinības
sistēma |
| 2.10. |
Nodrošināt valsts mērķdotāciju
māksliniecisko kolektīvu darba samaksai un VSAOI, sekmējot
savlaicīgu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku
sagatavošanu un norisi |
Dziesmu un deju svētku likuma
9.panta otrās daļas 9.punkts |
2016.-2018.
|
--- |
KM
LNKC
|
Kolektīvu dibinātāji |
Māksliniecisko kolektīvu
vadītāji saņem valsts mērķdotāciju - vismaz 1600 |
| 2.11. |
Nodrošināt virsvadītāju un
virsdiriģentu darbību Latvijas pilsētās un novados Vispārējo
latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un
attīstības procesa nepārtrauktībai un kvalitātei |
Dziesmu un deju svētku likuma
9.panta otrās daļas 3.punkts |
2016.-2018.
|
--- |
LNKC
KM
|
Pašvaldības |
Virsvadītāji un virsdiriģenti nodrošina svētku procesa
nepārtrauktību un kvalitāti - 63
Mākslinieciskie (koprepertuāra) kolektīvi reģionos un
Rīgā saņem metodisko atbalstu - vismaz 900
|
| 3.uzdevums: Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības
(organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju
sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un
attīstībā |
| 3.1. |
Nodrošināt Dziesmu un deju
svētku padomes darbību |
Dziesmu un deju svētku likuma
8.pants |
2016.-2018.
|
--- |
LNKC |
KM,
IZM,
VISC
|
Organizētas Dziesmu un deju
svētku padomes sēdes - vismaz 4 |
| 3.2. |
Nodrošināt Vispārējo latviešu
Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes darbību |
Dziesmu un deju svētku likuma
8.pants |
2016.-2018.
|
--- |
LNKC |
Padome,
KM
|
Organizētas Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku
Mākslinieciskās padomes sēdes:
- 2015.-2016. gadā - vismaz 2 gadā
- 2017.-2018. gadā - vismaz 4 gadā
|
| 3.3. |
Nodrošināt XII Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes
darbību |
Dziesmu un deju svētku likuma
7.panta trešās daļas 2.punkts |
No 2018. |
--- |
VISC |
IZM,
Padome,
LNKC
|
Organizētas Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes
sēdes - vismaz 4 gadā |
| 3.4. |
Nodrošināt XXVI Vispārējo
latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Rīcības komitejas
darbību |
Dziesmu un deju svētku likuma
8.1 pants |
2016.- 2018. |
--- |
LNKC |
KM,
Rīgas dome,
Padome
|
Organizētas Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku
Rīcības komitejas sēdes:
- 2017. gadā - vismaz 2
- 2018. gadā - vismaz 3
|
| 3.5. |
Nodrošināt XII Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas
darbību |
Dziesmu un deju svētku likuma
8.1 pants |
No 2018. |
--- |
VISC |
IZM, Rīgas dome,
Padome
|
Organizētas Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas sēdes -
vismaz 3 |
| 3.6. |
Nodrošināt regulāru komunikāciju
ar pašvaldību deleģētajiem Dziesmu un deju svētku
koordinatoriem (aktuālas informācijas apmaiņa, attiecīgu
uzdevumu un pasākumu definēšana un īstenošana, regulāra
kontaktpersonu saraksta precizēšana u.c.) |
Dziesmu un deju svētku likuma
9.panta ceturtā daļa |
2016.-2018.
|
--- |
LNKC,
VISC
|
Pašvaldības,
NVO
|
LNKC organizēti semināri - vismaz 2 gadā
|
| 3.7. |
Nodrošināt regulāru komunikāciju
ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā
iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām (informācijas
apmaiņa, tālākizglītība, NVO līdzdalība konkrētu uzdevumu un
pasākumu īstenošanā) |
Uzdevums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu |
2016.-2018.
|
--- |
LNKC,
VISC
|
NVO,
pašvaldības
|
LNKC organizētas/īstenoti
- sanāksmes - vismaz 2
- pasākumi ar NVO līdzdalību - vismaz 2 gadā
VISC Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanas procesā iesaistīti NVO pārstāvji
(vokālā un simfoniskā mūzika, mūsdienu deja, tradicionālā
māksla) - 4 jomās
|
| 4.uzdevums: Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un
attīstību |
| 4.1. |
Izvērtēt un, pamatojoties uz
izvērtējumu (aptauju), pilnveidot svētku procesa virsvadītāju
un virsdiriģentu pašvaldībās nodrošinātā metodiskā atbalsta
sistēmu, nostiprinot arī pašvaldību līdzdalību šajā
procesā |
Uzdevums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu |
2016.-2017. |
--- |
LNKC,
LKA
|
Padome,
LNKC nozaru konsultatīvās padomes,
pašvaldības,
NVO
|
Īstenota aptauja - 1
Izvērtēta un pilnveidota metodiskā atbalsta sistēma
|
| 4.2. |
Veikt grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, t.sk.
apzināt alternatīvas tiesiskajam regulējumam, lai
nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu Dziesmu un deju
svētku sagatavošanu un sarīkošanu
|
Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra sēdes protokola
Nr.53. 42§ 3.punkts.
Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu
un deju svētku izvērtējumu
|
2016.-2018.
|
--- |
LNKC,
KM
|
Padome,
IZM,
TM,
pašvaldības,
NVO
|
Sagatavoti priekšlikumi
Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts
(Nepieciešamības gadījumā - sagatavoti priekšlikumi
grozījumiem citos tiesību aktos)
|
| 4.3. |
Izstrādāt nosacījumus, definējot
Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekus u.c.
svētkos iesaistītās grupas, nosakot svētku organizatorisko
struktūru u.c. |
Uzdevums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu |
2017.-2018.
|
--- |
LNKC |
Padome,
LNKC nozaru konsultatīvās padomes,
pašvaldības, NVO
|
Sagatavots LNKC iekšējais
normatīvais akts - 1 |
| 4.4. |
Izvērtēt nepieciešamību
aktualizēt Profesiju klasifikatoru, pamatojoties uz 2010.gada
18.maija Ministru kabineta noteikumu
Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru,
profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas
pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un
aktualizēšanas kārtību" (t.sk. profesiju standarti) un
aktualizēt jautājumu par pašvaldību kultūras centru
direktoru/vadītāju un darbinieku, kā arī māksliniecisko
kolektīvu vadītāju darba samaksas sistēmu saskaņā 2010.gada
30.novembra Ministru kabineta noteikumiem
Nr.1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu
katalogs" |
Uzdevums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu |
2017.-2018.
|
--- |
LNKC,
KM
|
Normatīvās vides pilnveidē
ieinteresētās mērķgrupas |
Sagatavoti priekšlikumi.
(Nepieciešamības gadījumā - sagatavoti un Ministru
kabinetā iesniegti normatīvo aktu grozījumi)
|
| 5.uzdevums: Sagatavot un sarīkot XVI Vispārējo
latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku (2018.) starpsvētku posma
pasākumus (valsts nozīmes pasākumi) |
| KORU NOZARE |
| 5.1. |
Organizēt kultūrvēsturisko
novadu Dziesmu svētkus: Kurzemes Dziesmu svētki Kuldīgā |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa. |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības |
Kopā īstenoti 2 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 50 kori
- 1500 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
|
| 5.2. |
Organizēt sieviešu un vīru koru
salidojumu Cēsīs |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības |
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 90 kori
- 3000 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
|
| 5.3. |
Organizēt IV Virsdiriģentu
svētkus Alojā |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības |
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 50 kori
-1500 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
|
| 5.4. |
Organizēt jubilejas pasākumu
Jurjānu Andrejam - 160 |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības |
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 25 kori
- 750 dalībnieki
~ 300 skatītāji
|
| 5.5. |
Organizēt Vidzemes un Latgales
Dziesmu dienu
|
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības |
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 30 kori
-1000 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
|
| 5.6. |
Organizēt Senioru koru
svētkus |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības |
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 40 kori
- 1200 dalībnieki
~ 800 skatītāji
|
| DEJU NOZARE |
| 5.7. |
Organizēt Jaunrades deju
konkursu (2016.gadā - 2018. gada Dziesmu un deju svētku
Deju lieluzveduma repertuāra konkurss) |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa |
2016.-2018.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības |
Kopā īstenoti 3 konkursi, katrā konkursā piedalīsies:
- 40 deju autori
- 40deju kolektīvi
- 960 dalībnieki
~ 1200 skatītāji
|
| 5.8. |
Organizēt kultūrvēsturisko novadu deju svētkus:
- Kurzemes reģionā (2016.)
- Zemgales reģionā (2017.)
|
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa |
2016.-2017.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības |
Kopā īstenoti 2 pasākumi, svētkos piedalīsies:
2016.gadā Kurzemē
- vismaz 105 deju kolektīvi
- 2520 dalībnieki
~2000 skatītāji
2017.gadā Zemgalē
- vismaz 73 deju kolektīvi
- 1752 dalībnieki
~2000 skatītāji
|
| 5.9. |
Organizēt Tautas deju ansambļu
svētkus |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības |
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- 35 deju kolektīvi (A un B deju grupas)
- 1680 dalībnieki
~ 3500 skatītāji
|
| 5.10. |
Organizēt Senioru deju
dienu |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa |
2017. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības |
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- 69 deju kolektīvi
- 1656 dalībnieki
~ 25000 skatītāji
|
| 5.11. |
Izveidot katalogu "Latviešu deju bibliogrāfiskais
katalogs" un digitalizēt deju aprakstus no 1998. līdz
2014.gadam
|
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa,
9.panta ceturtā daļa |
2018. |
--- |
LNKC |
LNKC |
Izveidots katalogs, digitalizēti
deju apraksti, kurus darbam izmanto vismaz 600 Latvijas
tautas deju kolektīvi. Potenciāli kataloga izmanto arī
ārvalstu latviešu deju grupas. |
| VOKĀLO ANSAMBĻU NOZARE |
| 5.12. |
Organizēt vokālo ansambļu konkursus:
2016.gadā sieviešu, vīru, jauktajiem un senioru
vokālajiem ansambļiem,
2017.gadā jauktajiem vokālajiem ansambļiem,
2018.gadā sieviešu, vīru, jauktajiem un senioru
vokālajiem ansambļiem
|
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa |
2016.-2018.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Kopā īstenoti 3 pasākumi.
2016.gadā konkursā piedalīsies vismaz 250 ansambļi,
2000 dziedātāji
2017.gadā konkursā piedalīsies vismaz 50 ansambļi,
200 dziedātāji
2018. gadā konkursā piedalīsies vismaz
250 ansambļi, 2000 dziedātāji
|
| PŪTĒJU ORĶESTRU NOZARE |
| 5.13. |
Organizēt ikgadējo Latvijas
pūtēju orķestru konkursu, tā ietvaros katru otro gadu
(2017.gadā) organizēt apvienoto Latvijas un starptautisko
pūtēju orķestru konkursu "Baltic Open" |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa |
2016.-2017.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
|
Kopā īstenoti 2 konkursi.
2016. gadā (Latvijas) un 2017. gadā (starptautisks)
Latvijas un starptautiskajā pūtēju orķestru konkursā -
katrā pasākumā piedalīsies vismaz 38 pūtēju orķestri,
300 dalībnieki
|
| 5.14. |
Organizēt Latvijas kultūrvēsturisko novadu pūtēju orķestru
svētkus:
- Kurzemes un Vidzemes
- Zemgales un Latgales
|
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā
daļa |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Kopā īstenoti 2 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 10 pūtēju orķestri
- 400 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
|
| 5.15. |
Organizēt Latvijas pūtēju
orķestru svētkus maestro G.Ordelovska 90.dzimšanas dienas
atcerei |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā
daļa |
2017. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 30 pūtēju orķestri
- 900 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
|
| 5.16. |
I Latvijas Senioru orķestru
festivāls |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā
daļa |
2017. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:
- vismaz 30 pūtēju orķestri
- 900 dalībnieki
~1000 skatītāji
|
| AMATIERTEĀTRU NOZARE |
| 5.17. |
Organizēt Latvijas amatierteātru iestudējumu skati
"Gada izrāde"
(t.sk. koordinēt skates norisi reģionos, nodrošināt
skates fināla sagatavošanu un norisi)
|
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā
daļa |
2016.-
2018.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 70 amatierteātri, 700 dalībnieki
- 12 amatierteātri finālā, 120 dalībnieki
~7000 skatītāji (reģionos un fināla skatē)
|
| 5.18. |
Organizēt Latvijas amatierteātru
kamerizrāžu festivālu |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā
daļa |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:
- vismaz 70 amatierteātri
- 700 dalībnieki
~ 2000 skatītāji
|
| TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - FOLKLORAS NOZARE |
| 5.19. |
Organizēt Novadu dienas
Rīgā |
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,
7.punkts;
9.panta ceturtā daļa
|
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
LEBM,
NVO
|
Īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:
- vismaz 100 folkloras grupas
- 1500 dalībnieki
~ 1000 skatītāji
|
| 5.20. |
Organizēt Jauniešu etno
dienas |
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,
6.punkts;
9.panta ceturtā daļa
|
2016.-
2018.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 10 jauniešu folkloras kopas
- 100 dalībnieki
~ 200 skatītāji
|
| 5.21. |
Sagatavot un izdot metodisku
materiālu "Tradicionālās dziedāšanas stili" |
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,
6.punkts;
9.panta ceturtā daļa
|
2018. |
--- |
LNKC |
Eksperti |
Izdots metodiskais materiāls,
kuru darbam izmanto vismaz 200 folkloras kopas. Potenciāli
metodisko materiālu izmanto arī ārvalstu latviešu folkloras
grupas, augstskolu studenti, izglītības iestādes u.c. |
| KOKĻU MŪZIKAS NOZARE |
| 5.22. |
Organizēt pasākumu "Kokļu
dienas" |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā
daļa |
2016.-
2018.
|
--- |
LNKC
|
Pašvaldības,
NVO
|
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 25 ansambļi
- 250 dalībnieki
~ 300 skatītāji
|
| 5.23. |
Organizēt Koklētāju ansambļu
reģionālos pasākumus
|
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,
7.punkts;
9.panta ceturtā daļa
|
2016.-
2018.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā
piedalīsies:
- vismaz 15 ansambļi
- 150 dalībnieki
~ 200 skatītāji
|
| 5.24. |
Organizēt kokļu mūzikas
festivālu "Gaismas ceļā" |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā
daļa |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Īstenots 1 festivāls, kurā piedalīsies:
- vismaz 30 koklētāju ansambļi
- 300 dalībnieki
~ 300 skatītāji
|
| TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS MŪZIKAS NOZARE |
| 5.25. |
Organizēt Latvijas Tautas
mūzikas svētkus (tautas mūzikas instrumentu spēles tradīciju
pārmantošana) |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa |
2016.- 2018. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 10 grupas
- 80 dalībnieki
~ 200 klausītāji
|
| 5.26. |
Organizēt tautas mūzikas
festivālu "Dzīvā mūzika" |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa |
2016.-
2018.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 6 grupas
- vismaz 60 dalībnieki
~ 200 klausītāji
|
| TRADICIONĀLĀ KULTŪRA - TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS
NOZARE |
| 5.27. |
Izvedot un attīstīt digitālo
platformu "Katram savu tautas tērpu" |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa |
2016.-2018. |
--- |
LNKC |
Muzeji,
"Senā klēts"
|
Izveidota un attīstīta digitālā platforma - 1
- vismaz 40 000 potenciālie lietotāji (Dziesmu un
deju svētku tradīcijā iesaistītie dalībnieki, ārvalstu
latvieši un citi interesenti)
|
| 5.28. |
Organizēt tematiskas tautas lietišķās mākslas žanru
izstādes:
2016.gadā Latvijas novadu segu izstāde, pašdarināto
tērpu skate "Radošais nemiers", rokdarbu
izstāde
2017.gadā izstāde-konkurss "Tautas tērpi
Piebalgā", kokamatniecības un pinumu izstāde, izstāde
reģionos
2018.gadā Dziesmu un deju svētku izstāde
|
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa |
2016.-
2018.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
LEBM,
NVO
|
Īstenotas 6 izstādes un 1 tērpu skate.
2016.-2017.gadā - katrā pasākumā piedalīsies:
- vismaz 20 tautas lietišķās mākslas studijas
- 200 dalībnieki (t.sk. individuālie amatnieki)
- vismaz 1000 skatītāji
2018. gadā izstādē piedalīsies:
- vismaz 70 tautas lietišķās mākslas studijas
- 900 dalībnieki (t.sk. individuālie amatnieki) ar
2000 darbiem
- vismaz 5000 skatītāji
|
| 6.uzdevums: Latvijas Republikas simtgades
kultūras programmas ietvaros sagatavot un sarīkot XXVI
Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus (2018.) |
| 6.1. |
Izveidot un īstenot svētku māksliniecisko programmu
(pasākumu plānu, mēģinājumu grafikus u.c., nosakot katram
svētku pasākumam vietu un laiku).
Izveidot pasākumu mākslinieciskās un organizatoriskās
darba grupas, nodrošinot to darbu, t.sk. sagatavot un
noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt tiesību akta
projektu "Par XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI
Deju svētku norises laiku un vietu"
|
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta pirmā daļa, 7.panta pirmās daļas 5.punkts un otrās
daļas 1.punkts |
2016.-2018. |
--- |
LNKC
|
Padome,
Mākslinieciskā padome,
LNKC NKP
|
Izveidota un īstenota svētku mākslinieciskā
programma
|
| 6.2. |
Nodrošināt svētku koprepertuāra apguvi saskaņā ar attiecīgo
svētku pasākumu mākslinieciskajām koncepcijām.
Īstenot attiecīgus pasākumus: izvērtēt un precizēt
svētku koprepertuāru, organizēt svētku sagatavošanas
informatīvos seminārus, kā arī koprepertuāra precizēšanas
un pārbaudes skates, konkursus, reģionālos kopmēģinājumus,
svētku ieskaņas pasākumus, modelēšanas koncertus, u.c.
|
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 2.punkts |
2016.-2018. |
--- |
LNKC |
LNKC NKP,
Padome,
Mākslinieciskā padome,
pašvaldības,
NVO,
Virsvadītāji/ virsdiriģenti,
māksliniecisko kolektīvu vadītāji
|
Izveidots un iestudēts koprepertuārs, to apguvuši Latvijas
un ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi:
- vismaz 350 kori
- 50 pūtēju orķestri
- 600 deju kolektīvi
|
| 6.3. |
Nodrošināt svētku dalībnieku
atlases pasākumu (skates, izstādes, konkursi) sagatavošanu un
norisi visas Latvijas reģionos un Rīgā |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 3.punkts, 6.panta otrā daļa, 9.panta
ceturtā daļa |
2017.- 2018. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Visās Dziesmu un deju svētku
nozarēs noteikti svētku dalībnieki no visas Latvijas (t.sk.
arī Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu
dalībnieki) - ~ 39 000 |
| 6.4. |
Organizēt pasākumus jaundarbu
ieguvei (pasūtināšana, jaunrades konkursi) koru, deju, pūtēju
orķestru, kokļu mūzikas, vokālās mākslas nozarēs |
Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 4.punkts;
Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu
un deju svētku izvērtējumu
|
2016.-2018. |
--- |
LNKC |
Padome,
LNKC NKP
|
Nozaru repertuārs papildināts ar jaundarbiem (svētku
koprepertuārs, repertuārs) (rezultāts atkarīgs no svētku
pasākumu mākslinieciskajām koncepcijām)
|
| 6.5. |
Nodrošināt svētku ārējās
komunikācijas kampaņas sagatavošanu un īstenošanu, sekmējot
sabiedrības informētību un pieejamību svētkiem. Savlaicīgi
nodrošināt iespieddarbus (katalogs u.c. informācija)
veiksmīgai svētku norisei |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta pirmā daļa, trešās daļas 7.punkts |
2016.-2018. |
--- |
LNKC |
Konkursa kārtībā noteikts
pakalpojuma sniedzējs |
Sagatavota un īstenota svētku ārējās komunikācijas kampaņa
- 1
Nodrošināti iespieddarbi sabiedrības informētībai par
svētku sagatavošanu un norisi
|
| 6.6. |
Organizēt un nodrošināt
brīvprātīgo darbu (t.sk. apgūt kultūras pasākumu rīkotāju
pieredzi) |
Pasākums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu |
2017.-2018. |
--- |
LNKC |
Brīvprātīgo kustības
organizētāji |
Svētku norises nodrošināšanā
piedalās - ~ 400 brīvprātīgie |
| 6.7. |
Aktualizēt un risināt jautājumus
saistītus ar svētku dalībnieku uzņemšanu un drošību svētku
laikā: naktsmītņu (izglītības iestāžu) kapacitāte un
atbilstība, ēdināšana, Rīgas un piepilsētas sabiedriskais
transports, e-talons (tā lietošanas instrukcija), u.c. |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta pirmā daļa, trešās daļas 7.punkts, 9.panta ceturtā
daļa |
2016.-2018. |
--- |
LNKC,
Rīgas pašvaldība
|
KM,
Padome,
Rīcības komiteja
|
Nodrošināta svētku dalībnieku
uzņemšana un ēdināšana svētku laikā - ~ 39 000
dalībnieki |
| 6.8. |
Sagatavot svētku risku vadības
plānu (un nepieciešamās instrukcijas svētkos iesaistīto pušu
informētībai un rīcībai) |
Pasākums aktualizēts,
pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku
izvērtējumu |
2017. -2018. |
--- |
LNKC |
KM,
Rīcības komiteja,
Padome,
Drošības un kārtības dienesti
|
Sagatavots plāns "Svētku
risku vadības plāns" - 1 |
| 6.9. |
Saskaņā ar svētku norises plānu
nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību svētkos |
Dziesmu un deju svētku likuma
7.panta ceturtā daļa |
2018. |
2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros
EUR 308276
|
IeM, VUGD,
Valsts policija,
Pašvaldības policija
|
LNKC,
Rīcības komiteja,
Rīgas pašvaldība
|
Nodrošināta sabiedriskā kārtība
un drošība svētkos |
| 6.10. |
Saskaņā ar svētku norises plānu
nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku
dalībniekiem un skatītājiem svētku laikā |
Dziesmu un deju svētku likuma
7.panta piektā daļa |
2018. |
2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros
EUR 132475
|
VM,
NMPD
|
LNKC,
Rīcības komiteja,
Rīgas pašvaldība
|
Nodrošināta neatliekamā
medicīniskā palīdzība svētkos |
| 6.11. |
Nodrošināt svētku pieejamību
plašai sabiedrībai, translējot svētku pasākumu tiešraides un
raidījumus Latvijas nacionālajās raidorganizācijās - Latvijas
Televīzijā un Latvijas Radio |
Elektronisko plašsaziņas
līdzekļu likuma 27.pants |
2018. |
2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros -
LTV -
EUR 200 000,
Radio -
EUR 100 000
|
LTV, Latvijas Radio |
LNKC,
NEPLP,
Padome,
Mākslinieciskā padome
|
Sabiedrība informēta par svētku
pasākumu norisi tiešraidēs un raidījumos Latvijas Televīzijā
un Latvijas Radio |
| 6.12. |
Organizēt svētku izvērtēšanas
procesu, t.sk. sarīkojot svētku izvērtēšanas konferenci |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa |
2018. |
--- |
LNKC,
KM
|
Padome,
LNKC NKP,
pašvaldības,
NVO u.c. iesaistītās institūcijas
|
Organizēta svētku izvērtēšanas konference - 1
Sagatavoti priekšlikumi kārtējam Dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānam
|
| 7. Uzsākt XII Latvijas Skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētku (2020.) sagatavošanu |
| 7.1. |
Palielināt bērnu un jauniešu
skaitu, kuri apgūst kultūrvēsturisko mantojumu un rada jaunas
kultūras vērtības, veicinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanu un pilnveidi |
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas
3.punkts,
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens, 5.punkts
|
2018. |
Uzdevums iekļauts IAP, (6,98
euro milj. plānoti laika posmam no
2014.-2020.) |
Izglītības iestādes,
pašvaldības |
IZM,
VISC
|
Dziesmu un deju svētku procesā
iesaistīti 70%-75% izglītojamie no kopējā vispārējās
izglītības iestādēs esošā izglītojamo skaita |
| 7.2. |
Organizēt starpsvētku pasākumus
visās Dziesmu un deju svētku nozarēs (koris, deja,
instrumentālā mūzika, teātris, vizuālā un vizuāli lietišķā
māksla, tradicionālā māksla), gatavojoties XII Latvijas
skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem |
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības
virziens |
2016.-2018. |
--- |
VISC |
Pašvaldības,
izglītības iestādes
|
Katru gadu īstenoti starpsvētku
pasākumi - vismaz 15 |
| 7.3. |
Organizēt pedagogu profesionālās
meistarības pilnveides seminārus un kursus, kā arī izstrādāt
metodiskos materiālus, gatavojoties XII Latvijas skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētkiem |
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības
virziens |
2016.-2018. |
--- |
VISC |
Izglītības iestādes |
Katru gadu:
- īstenoti semināri - 10
- izstrādātas pedagogu profesionālās pilnveides kursu
programmas - 4
- izstrādāti metodiskie materiāli - 3
|
| 7.4. |
Uzsākt gatavošanos XII Latvijas
skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem |
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta otrā daļa, 7.panta
pirmās daļas 5.punkts un trešās daļas 1.punkts;
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens
|
2016.-2018. |
--- |
VISC |
IZM, pašvaldības, izglītības iestādes, Padome,
Mākslinieciskā padome, NVO
|
Izveidota svētku mākslinieciskā koncepcija, logo un
pasākumu plāns.
Uzsākts darbs pie svētku mākslinieciskās programmas
īstenošanas.
Izveidots svētku koprepertuārs, uzsākta tā apguve.
|
| 8. uzdevums: Nodrošināt svētku tradīcijas
dokumentēšanu, pētniecība, informācijas pieejamību un svētku
tradīcijas vērtības izplatīšanu |
| 8.1. |
Īstenot pētījumu "Latvijas
kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē" (LKA
pētījumu programma "Habitus"), t.sk. pētniecības
procesā mērķtiecīgi iesaistot studentus - topošos sociologus
kultūras jomā |
KPP 1.mērķis,
4.rīcības virziens, 4.3.uzdevumus
|
2017.
|
Pētījumam piešķirts finansējums
EUR 200637 valsts pētījumu programmā, prioritārais
virziens "Letonika" (2014.-2017.) |
LKA,
LNKC
|
Padome,
KM,
IZM,
VISC,
mākslinieciskie kolektīvi
|
Īstenots 1 pētījums, kurā
piedalījušies respondenti no visām Baltijas valstīm. |
| 8.2. |
Nodrošināt pastāvīgu un
aktualizētu informāciju par Vispārējiem latviešu Dziesmu un
deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm (mājaslapa,
sociālie mediji) sabiedrības informētībai |
|
2018. |
--- |
LNKC |
KM,
pašvaldības,
NVO
|
Mājaslapas un sociālo mediju apmeklētāju vidējais skaits
gadā:
- starpsvētku laikā - vismaz 20 000
- svētku gadā - vismaz 100 000
|
| 8.3. |
Nodrošināt pastāvīgu un
aktualizētu informāciju par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu
un deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm (mājaslapa,
sociālie mediji) sabiedrības informētībai |
|
2016.-2018. |
--- |
VISC |
IZM,
pašvaldības,
NVO
|
Mājaslapas un sociālo mediju apmeklētāju vidējais skaits
gadā:
- starpsvētku laikā - vismaz 20 000
- svētku gadā - vismaz 100 000
|
| 8.4. |
Pilnveidot un nostiprināt
Dziesmu un deju svētku tradīcijas rezultatīvo rādītāju
sistēmu |
KPP 1.mērķis, 4.rīcības
virziens, 4.3.uzdevums. |
2016.-2018. |
--- |
LNKC |
KM,
VISC,
IZM
|
Izveidota rezultatīvo rādītāju
sistēma - 1 |
| 8.5. |
Izvērtēt iespējas izveidot patstāvīgu Dziesmu un deju
svētku tradīcijai veltītu ekspozīciju
(Rīgas pilsētā vai citā pašvaldībā)
|
KPP 1.mērķis, 1.rīcības
virziens, 1.4.uzdevumus |
2018. |
-- |
KM,
LNKC
|
Padome,
pašvaldības,
NVO
|
Sagatavoti priekšlikumi par
sabiedrībai pieejamu ekspozīciju |
| 8.6. |
Ierosināt NEPLP definēt
nacionālo pasūtījumu kultūras raidījumiem un programmām
sabiedriskajos medijos (Latvijas Televīzija, Latvijas Radio,
interneta platforma), iekļaujot tajās Dziesmu un deju svētku
tradīcijas pasākumus |
KPP 1.mērķis, 2.rīcības
virziens, 2.1.uzdevums |
2016.-2018. |
--- |
KM,
LNKC
|
Padome,
NEPLP,
IZM,
VISC
|
Dziesmu un deju svētku
tradīcijas pasākumi iekļauti sabiedrisko mediju nacionālajā
pasūtījumā |
| 8.7. |
Attīstīt sadarbību ar tūrisma
sektoru Dziesmu un deju svētku tradīcijas pieejamībai un
vērtības nostiprināšanai sabiedrībā |
KPP 4.mērķis, 2.rīcības
virziens, 2.3.uzdevums |
2016.-2018. |
--- |
LNKC |
KM, EM
Padome
|
Dziesmu un deju svētku norises,
t.sk. svētku starpposma pasākumi iekļauti tūrisma
informācijā |
|
9. uzdevums: Nodrošināt Dziesmu un deju
svētku tradīcijas norisēm atbilstošu infrastruktūru |
| 9.1. |
Izveidot Dziesmu un deju svētku stadionu.
Nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras
objekta - Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības
projekts
|
SPP 55.uzdevums |
2016.-2018. |
Uzdevums iekļauts SPP: EUR 5000000, t.sk. no ERAF EUR
4250000,
no valsts budžeta EUR 725000
|
IZM |
KM,
VARAM,
Rīgas pilsētas pašvaldība,
Padome
|
Īstenota Daugavas stadiona
rekonstrukcijas pirmā kārta |
| 9.2. |
Īstenot Mežaparka Lielās
estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā būvniecības A
daļu |
Ministru kabineta 2015.gada 6.oktorba sēdes protokola
Nr.53 42§ 6.punkts
|
2016.-2018.
(projekta B daļu plānots īstenot laikā līdz
2020.gadam)
|
Estrādes būvprojekta izstrādei un
būvniecībai Rīgas dome ņems aizņēmumu Valsts kasē. Laika
periodā no 2016. līdz 2020.gadam šim nolūkam pavisam kopā
nepieciešams finansējums ir
44 598 133 euro t.sk. 21% PVN
7 740 172 euro |
Rīgas dome
|
KM,
LNKC,
IZM,
VISC,
Padome
|
Sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts konceptuālais
ziņojums - 1
Izstrādāts Mežaparka Lielās estrādes būvprojekts - 1
Īstenota estrādes būvniecības A daļa
|
| 10.uzdevums: Īstenot starptautisko sadarbību,
sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību
Baltijā, Eiropā un pasaulē |
| 10.1. |
Definēt un īstenot galvenos
kopīgi veicamos uzdevumus (t.sk. konference) Baltijas valstu
Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā UNESCO Cilvēces mutvārdu
un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai
(sk.8.1.) sadarbībā ar Baltijas valstīm |
Dziesmu un deju svētku likuma
8.panta sestās daļas 7.punkts |
2016.-2018.
(2016.- 2017.
Latvija - koordinē sadarbību)
|
--- |
LNKC,
VISC,
Padome
|
KM,
IZM,
Lietuvas un Igaunijas
atbildīgās institūcijas
|
Atjaunota Baltijas valstu komitejas darbība:
- sagatavots pasākumu plāns - 1
- organizēta konference - 1
|
| 10.2. |
Sagatavot un noteiktā kārtībā
iesniegt UNESCO kārtējo ziņojumu (sadarbībā ar Dziesmu un
deju svētku tradīcijā iesaistītajām pusēm) par
Reprezentatīvajā sarakstā iekļauto Dziesmu un deju svētku
tradīciju, ņemot vērā to, ka Latvija ir "UNESCO
Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma
saglabāšanu" dalībvalsts |
UNESCO Konvencijas 29.pants |
2018. |
--- |
LNKC,
UNESCO LNK,
KM
|
Padome,
IZM,
VISC,
Pašvaldības,
NVO
|
Sagatavots un UNESCO iesniegts
ziņojums - 1 |
| 10.3. |
Organizēt kārtējos Baltijas studentu dziesmu un deju
svētkus "Gaudeamus".
Sekmēt Latvijas studentu līdzdalību svētkos 2018.gadā
Igaunijā
|
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas
5.punkts;
IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens, 6.punkts
|
2018. |
--- |
VISC,
IZM
|
LNKC,
augstskolas,
sadarbības partneri ārvalstīs
|
Kopā īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:
- vismaz 1500 dalībnieki no Latvijas
|
| 10.4. |
Organizēt starptautisko tautas deju festivālu
"Sudmaliņas" |
Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1.,
2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa |
2016. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
|
Īstenots 1 festivāls (~10 norises), kurā piedalīsies:
- vismaz 20 deju grupas no Latvijas un ārvalstīm
- vismaz 300 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm
~ 3000 skatītāji
|
| 10.5. |
Organizēt ikgadējo Baltijas
valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forumu
(t.sk. meistarklases, koncerti, izstādes) |
Dziesmu un deju svētku likuma
5.panta trešās daļas 4.punkts |
2016.-
2018.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
JVLMA,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
|
Kopā īstenoti 3 forumi, katrā
forumā piedalīsies vismaz 100 pūtēju orķestru diriģenti un
ansambļu vadītāji no Latvijas un ārvalstīm |
| 10.6. |
Organizēt starptautisko
izklaidējošās un deju mūzikas pūtēju orķestru konkursu
"Cēsu kauss" |
Dziesmu un deju svētku likuma
5. panta trešās daļas 7. punkts, 9. panta ceturtā
daļa |
2016.
2017.
|
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
|
Kopā īstenoti 2 konkursi, katrā konkursā piedalīsies:
- vismaz 10 pūtēju orķestri
~ 300 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm
|
| 10.7. |
Organizēt starptautisko Baltijas
valstu amatierteātru festivālu "Baltijas
rampa" |
Dziesmu un deju svētku likuma 5.
panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta ceturtā
daļa |
2017. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
|
Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:
- vismaz 7 amatierteātri no Latvijas un
ārvalstīm
- 70 dalībnieki (kopā)
- vismaz 500 skatītāji
|
| 10.8. |
Organizēt starptautisko folkloras festivālu
"Baltica" (t.sk. tautas lietišķās mākslas
izstādi)
|
Dziesmu un deju svētku likuma
5. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta
ceturtā daļa |
2017.-2018. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO,
sadarbības partneri ārvalstīs
|
Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:
- vismaz 160 folkloras kopas
- 2500 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm, t.sk.
latviešu ārvalstīs grupas
|
| 10.9. |
Organizēt starptautisko kokļu
mūzikas festivālu "Solaris" |
Dziesmu un deju svētku likuma
5. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta
ceturtā daļa |
2017. |
--- |
LNKC |
Pašvaldības,
NVO
|
Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:
- vismaz 12 grupas
- 100 dalībnieki
~ 300 skatītāji
|
5. Plāna
īstenošanai nepieciešamais finansējums
Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu
ietvaros. 2018.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts
Kultūras ministrijas budžetā un tiks pārdalīts iesaistītajām
institūcijām.
|
|
Valsts budžeta finansējums
euro |
| 2016 |
2017 |
2018 |
| Atbildīgā ministrija,
institūcija |
Piešķirts finansējums |
Piešķirts finansējums |
Plānots finansējums |
| Kultūras ministrija |
594 528 |
624 528 |
6 183 777 |
| Iekšlietu ministrija* |
0 |
0 |
308 276 |
| Veselības ministrija* |
0 |
0 |
132 475 |
| Latvijas Televīzija* |
0 |
0 |
200 000 |
| Latvijas Radio* |
0 |
0 |
100 000 |
| KOPĀ
euro: |
594 528 |
624 528 |
6 924 528 |
* Indikatīvi plānots finansējums, kas var tikt
precizēts, nepārsniedzot paredzēto piešķirto summu no valsts
budžeta finansējuma.
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tāmes tiks
izstrādātas darba procesā, saskaņā ar Svētku rīkotāja
noteiktajām prioritātēm.
6. Pārskata
sniegšanas un novērtēšanas kārtība
Atbildīgās institūcijas par Plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir
Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija
sadarbībā ar Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām.
Plāna īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju
svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku
padome. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās
daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz
Ministru kabinetam ziņojumu par Plāna īstenošanas gaitu.
Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām katru gadu sagatavot
un līdz 30.martam iesniegt Dziesmu un deju svētku padomē
informāciju par plāna īstenošanas gaitu.
Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un kultūras ministram
katru gadu līdz 30.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru
kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.
Nepieciešamības gadījumā Kultūras ministrija un Izglītības un
zinātnes ministrija sadarbībā ar Plāna īstenošanā iesaistītajām
institūcijām nodrošina attiecīgu grozījumu veikšanu Plānā.
Kultūras ministra vietā -
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
(Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
rīkojums Nr. 772)
Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanas un attīstības plāna 2016.-2018. gadam
kopsavilkums
1. Plāna nepieciešamības
pamatojums
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības
plāns (turpmāk - plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas
izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma
4.pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi
un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku
likuma 5.pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu:
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos
gados, to starplaikā - Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju
svētki. Pamatojoties uz svētku periodiskumu, plāns ir izstrādāts
trim gadiem un atbilst kārtējo XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un
XVI Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no 2016.gada
līdz 2018.gadam. Plāna īstenošanas laikā uzsākta
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
sagatavošana (2020.).
Plāna sagatavošana un īstenošana noteikta arī hierarhiski
augstākajā kultūras nozares politikas plānošanas dokumentā
"Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
"Radošā Latvija"" (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): 1.mērķa
"Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai
līdzdarbojoties kultūras procesos" 1.rīcības virziena
"Labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai
un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai (NAP 337;
132)" 1.4.uzdevumā "Nostiprināt Dziesmu un deju svētku
tradīcijas ilgtspēju".
Plāns izstrādāts, sadarbojoties Kultūras ministrijai un tās
padotības iestādei Latvijas Nacionālajam kultūras centram ar
Izglītības un zinātnes ministriju un tās padotības iestādi -
Valsts izglītības satura centru, kā arī citām Dziesmu un deju
svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm
(pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm,
Dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem,
māksliniecisko/tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un
nevalstiskajām organizācijām).
2. Dziesmu un deju svētku
tradīcijas ilgtspējas faktori
1. Katra indivīda personīgā motivācija - vēlme izkopt un
pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties
kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras
kolektīviem.
2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība
(māksliniecisko kolektīvu nepārtraukta darbība) - pamats Dziesmu
un deju svētku tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē
kultūras daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, un,
vienkopus pulcējoties svētkos, - iespēja apliecināties kā
vienotai nācijai.
3. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē tradīcijas
saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība).
4. Tradīcija balstās uz nepārtrauktu procesu un pasākumu
sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās un laikmetīgās
(profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās industrijas)
kultūras izpausmes.
5. Kopdarbs - laba pārvaldības un organizatoriskā
sistēma, tai skaitā starpnacionālā līmenī (elastīgs un
funkcionējošs valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas
sadarbības tīkls).
6. Atbalstoša un motivējoša vide - nodrošināta
infrastruktūra (bāze - izglītības iestādes un pašvaldību kultūras
centri) un citi atbalsta mehānismi, piemēram, metodiskais
atbalsts, tai skaitā Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju
un virsdiriģentu darbība, finansiāls atbalsts
(mērķdotācijas).
7. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un
pieejamība (piemēram, Dziesmu un deju svētku sagatavošana un
īstenošana (repertuārs), ārējā komunikācija).
3. Plāna mērķis un uzdevumi
Mērķis: saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un
deju svētku tradīcijas - UNESCO starptautiski atzīta
Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba -
ilgtspējas faktorus.
Uzdevumi:
1. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un ilgtspējā.
2. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības
darbinieku, tai skaitā māksliniecisko kolektīvu vadītāju
kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un
attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību.
3. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko)
sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju
svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.
4. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un deju
svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību.
5. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika
pasākumus.
6. Nodrošināt Latvijas Republikas proklamēšanas
100. gadadienas nacionālās nozīmes pasākuma - Vispārējo
latviešu dziesmu un deju svētku - sagatavošanu un sarīkošanu
2018.gadā.
7. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētkiem.
8. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu,
pētniecību, informācijas pieejamību par svētku tradīciju un šīs
informācijas izplatīšanu.
9. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm
atbilstošu infrastruktūru.
10. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un
deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un
pasaulē.
4. Plāna īstenošanai
nepieciešamais finansējums
Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu
ietvaros. 2018.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts
Kultūras ministrijas budžetā un tiks pārdalīts iesaistītajām
institūcijām.
| |
Valsts budžeta finansējums
(euro) |
| 2016 |
2017 |
2018 |
| Atbildīgā
ministrija, institūcija |
Piešķirts
finansējums |
Piešķirts finansējums |
Plānots
finansējums |
| Kultūras ministrija |
594 528 |
624 528 |
6 183 777 |
| Iekšlietu ministrija* |
0 |
0 |
308 276 |
| Veselības ministrija* |
0 |
0 |
132 475 |
| Latvijas Televīzija* |
0 |
0 |
200 000 |
| Latvijas Radio* |
0 |
0 |
100 000 |
|
KOPĀ |
594 528 |
624 528 |
6 924 528 |
Piezīme. * Indikatīvi plānots finansējums, kas var
tikt precizēts, nepārsniedzot paredzēto piešķirto summu no
valsts budžeta finansējuma. Latvijas Televīzijas un Latvijas
Radio tāmes tiks izstrādātas darba procesā saskaņā ar svētku
rīkotāja noteiktajām prioritātēm.
5. Pārskata sniegšanas un
novērtēšanas kārtība
Atbildīgās institūcijas par plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir
Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija
sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām.
Plāna īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju
svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku
padome. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās
daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz
Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.
Plāna izpildē iesaistītās institūcijas katru gadu sagatavo un
līdz 30.martam iesniedz Dziesmu un deju svētku padomē informāciju
par plāna īstenošanas gaitu.
Dziesmu un deju svētku padome sagatavo un kultūras ministrs
katru gadu līdz 30.maijam iesniedz noteiktā kārtībā Ministru
kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.
Ja nepieciešams, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes
ministrija sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām
institūcijām nodrošina attiecīgu grozījumu izdarīšanu plānā.
Kultūras ministra vietā -
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
