1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Jēkabpils pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļu) jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības reģistru veidus un kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība.

2. Tiesības saņemt palīdzību ir personām, kuras uz tiesiska pamata ir deklarējušas savu dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā (izņemot repatriantiem, bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas un Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā nodarbinātiem kvalificētiem speciālistiem).

3. Papildus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajām personu kategorijām, pašvaldība sniedz palīdzību šādām personu kategorijām:

3.1. personas, kuras dzīvo kopā ar vecākiem, ja viņas nodibinājušas atsevišķu ģimeni;

3.2. persona (ģimene), kura ne mazāk kā trīs gadus lieto dzīvojamo telpu (izņemot pašvaldībai piederošu) uz īres līguma pamata;

3.3. persona (ģimene), kura īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai bijušajiem īpašniekiem (mantiniekiem) atdotās mājās;

3.3.¹ persona (ģimene), kura audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus;

3.4. maznodrošinātas personas, kuras maksātnespējas dēļ izteikušas vēlēšanos īrēt mazāku dzīvojamo telpu;

3.5. persona (ģimene), kura audzina trīs un vairāk nepilngadīgus bērnus;

3.6. persona (ģimene), kura audzina bērnu ar invaliditāti;

3.7. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

3.8. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti, kurām nav apgādnieku;

3.9. persona (ģimene), kuras īrētā dzīvojamā telpa ir pastāvīgai dzīvošanai nederīga;

3.10. persona (ģimene), kuras maksātnespējas dēļ izteikušas vēlēšanos īrēt mazāku dzīvojamo telpu, bet kuras neatbilst maznodrošinātas personas statusam;

3.11. persona (ģimene), kura izteikusi vēlēšanos īrēt lielāku dzīvojamo telpu;

3.12. ģimene, kurā visi pilngadīgi ģimenes locekļi ir pensionāri vai personas ar invaliditāti;

3.13. politiski represētas personas;

3.14. persona, kura viena audzina vienu vai vairākus nepilngadīgus bērnus;

3.15. personas, kas nepieciešamas pašvaldībā kā kvalificēti speciālisti.

(Grozīts ar Jēkabpils pilsētas domes 05.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 15)

4. Personas palīdzības saņemšanai tiek reģistrētas šādos reģistros:

4.1. reģistrs Nr.1 – "Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu izīrēšana";

4.2. reģistrs Nr.2 – "Īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu dzīvojamo telpu";

4.3. reģistrs Nr.3 – "Sociālo dzīvokļu izīrēšana".

4.4. reģistrs Nr.4 –"Palīdzība kvalificēta speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu".

5. Personas 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā noteiktā reģistra ietvaros tiek reģistrētas divās grupās:

5.1. 1.grupa – personas, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām;

5.2. 2.grupa – citas personas, kuras noteiktas šajos noteikumos.

6. Reģistrā Nr.1 – "Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu izīrēšana" – personas tiek reģistrētas:

6.1. 1.grupa – likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmajā daļā minētās personas. Papildus maznodrošinātu personu kategorijas pašvaldība neparedz.

6.2. 2.grupa – šo noteikumu 3.1.–3.3.¹ apakšpunktos minētās personas.

(Grozīts ar Jēkabpils pilsētas domes 05.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 15)

7. Reģistrā Nr.2 – "Īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu dzīvojamo telpu" – personas tiek reģistrētas:

7.1. 1.grupa – šo noteikumu 3.4.–3.9.apakšpunktos minētās personas;

7.2. 2.grupa – šo noteikumu 3.10.–3.11.apakšpunktos minētās personas.

8. Reģistrā Nr.3 – "Sociālo dzīvokļu izīrēšana" – personas tiek reģistrētas:

8.1. 1.grupa – likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5.panta pirmajā daļā minētās personas;

8.2. 2.grupa – šo noteikumu 3.5.–3.8., 3.12.–3.14. apakšpunktos minētās personas.

9. Reģistrā Nr.4 – "Palīdzība kvalificēta speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu" tiek reģistrētas 3.15.apakšpunktā minētās personas, ievērojot šo noteikumu VI. nodaļā noteikto kārtību.

10. Personas, kuras saskaņā ar šiem noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībā iesniegumu attiecīgā palīdzības veida saņemšanai un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņem attiecīgo palīdzību.

11. Amatpersonai, kas pieņem iesniegumu, un institūcijai, kas pieņem lēmumu, ir tiesības pieprasīt papildus informāciju vai dokumentus, ja sākotnēji tā ir bijusi nepietiekama, lai pieņemtu lēmumu un iegūt papildu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros.

12. Lēmumu par personas reģistrēšanu konkrētā palīdzības reģistrā, atteikumu iekļaut personu reģistrā un izslēgšanu no reģistra pieņem Dzīvokļu sadales komisija un paziņo personai rakstiski.

13. Ne retāk kā reizi gadā Dzīvokļu sadales komisija aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus un pārbauda, vai persona ir saglabājusi tiesības saņemt palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Dzīvokļu sadales komisija lūdz personu sniegt aktuālo informāciju un tās apliecinājumus.

14. Persona, kas vēlas saņemt palīdzību, pašvaldībā iesniedz iesniegumu, kurā norāda, palīdzības veidu un pievieno dokumentus, kas apliecina šīs personas piederību kādai no šajos noteikumos vai likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajām kategorijām.

15. Atkarībā no situācijas, pēc Dzīvokļu sadales komisijas pieprasījuma, jāiesniedz sekojoši dokumenti:

15.1. personas (bērna) ar invaliditāti apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

15.2. politiski represētas personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

15.3. repatrianta izziņas kopija, uzrādot oriģinālu;

15.4. izziņas no ieslodzījuma vietas par atbrīvojumu no ieslodzījuma kopija, uzrādot oriģinālu;

15.5. tiesas sprieduma par personas (ģimenes) izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, kopija, uzrādot oriģinālu.

16. Dzīvokļu sadales komisija, papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7.panta piektajā daļā noteiktajam, var pieņemt lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma 3.panta 1.punktā noteikto palīdzību, ja persona pirms palīdzības lūgšanas, proti, ne senāk kā pirms pieciem gadiem, ir atsavinājusi sev piederošo māju vai mājas daļu un ir zaudējusi tiesības uz tās lietošanu, vai personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums ticis izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu.

17. Persona, kura īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu, var īrēto dzīvojamo telpu apmainīt:

17.1. pret mazāku vai mazāk labiekārtotu neapdzīvotu dzīvojamo telpu, ja personai par dzīvojamo telpu ir īres un komunālo maksājumu parāds un persona piekrīt noslēgt vienošanos par parāda apmaksu;

17.2. pret lielāku vai labiekārtotāku nedzīvojamo telpu sakarā ar bērna piedzimšanu vai citiem pamatotiem apstākļiem, ja personai par dzīvojamo telpu nav īres un komunālo maksājumu parāda;

18. Noteikumu 17.punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, ņemot vērā attiecīgajai dzīvojamai telpai noteikto statusu.

19. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz pašvaldībā iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi, dzīvojamo telpu īres līgumu un izziņu par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanos (līgumu) ar apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu.

20. Persona (ģimene), kura vēlās īrēt sociālo dzīvokli, pašvaldībā iesniedz iesniegumu un dokumentus, kas apliecina šīs personas piederību kādai no šajos noteikumos vai likumā "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" noteiktajām kategorijām.

21. Atkarībā no situācijas, pēc Dzīvokļu sadales komisijas pieprasījuma, jāiesniedz sekojoši dokumenti:

21.1. personas (bērna) ar invaliditāti apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

21.2. politiski represētas personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

21.3. tiesas sprieduma par personas (ģimenes) izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, kopija, uzrādot oriģinālu.

22. Lēmumu par sociālā dzīvokļa (mājas) statusa noteikšanu sagatavo iestādes "Jēkabpils pilsētas pašvaldība" Pašvaldības īpašumu nodaļa un pieņem pašvaldības dome.

(Grozīts ar Jēkabpils pilsētas domes 05.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 15)

23. Pašvaldības dome ar atsevišķu lēmumu nosaka konkrētai dzīvojamai telpai kvalificētam speciālistam (turpmāk – speciālistam) izīrējamās dzīvojamās telpas statusu.

24. Lēmumu par speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statusa noteikšanu sagatavo iestādes "Jēkabpils pilsētas pašvaldība" Pašvaldības īpašumu nodaļa.

(Grozīts ar Jēkabpils pilsētas domes 05.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 15)

25. Pašvaldība izīrē pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu kvalificētam speciālistam, kas:

25.1. nepieciešams pašvaldības administratīvajā teritorijā šādās pašvaldības attīstības programmā ietvertās attīstāmajās nozarēs:

25.1.1. veselības aprūpe;

25.1.2. izglītība;

25.1.3. sports.

25.2. veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu un nepieciešams pašvaldības administratīvajā teritorijā:

25.2.1. pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās nepieciešamajiem speciālistiem;

25.2.2. sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nozares speciālistiem;

25.2.3. kultūras nozares speciālistiem;

25.2.4. sabiedriskās kārtības un drošības nozares speciālistiem;

25.2.5. inženierzinātņu nozares speciālistiem;

25.2.6. tiesībsargājošo institūciju un glābšanas dienestu speciālistiem;

25.2.7. uzņēmējdarbības nozares speciālistiem: kokapstrādes, rūpniecības jomā;

25.2.8. pakalpojumu sniegšanas nozares speciālistiem.

26. Gadījumos, kad Jēkabpils pilsētas pašvaldības institūcija nav kvalificēta speciālista darba devējs, darba devējam, pirms kvalificēta speciālista reģistrēšanas reģistrā Nr.4, jānoslēdz ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību sadarbības līgums.

27. Persona, kura vēlās saņemt palīdzību, pašvaldībā iesniedz iesniegums, kurā norāda ģimenes sastāvu un pašreizējo dzīvesvietu, un pievieno sekojošus dokumentus:

27.1. darba līguma kopiju;

27.2. darba devēja iesniegumu, kurā izteikta nepieciešamība tās darbinieku vai uzaicināto speciālistu nodrošināt ar dzīvojamo telpu uz darba tiesisko attiecību laiku, ja darba devējs nav Jēkabpils pilsētas pašvaldības institūcija;

27.3. ieteikuma vēstuli no darba devēja, ja darba devējs ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības institūcija;

27.4. speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopiju.

28. Lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu un/vai īres līguma pagarināšanu pieņem Dzīvokļu sadales komisija.

29. Dzīvokļu sadales komisijas lēmumu var apstrīdēt Jēkabpils pilsētas domē.

30. Domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

31. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jēkabpils pilsētas domes 2002.gada 27.februāra saistošie noteikumi Nr.1 "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

32. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jēkabpils pilsētas domes 2004.gada 3.novembra saistošie noteikumi Nr.9 "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām Jēkabpils pilsētas pašvaldībā".

33. Personas, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no reģistra un tām ir tiesības šo noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību.