Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Nemateriālā kultūras mantojuma likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kopiena — personu grupa (šā likuma izpratnē atsevišķos gadījumos arī privātpersona), kam raksturīga kopīgas identitātes izjūta un ko vieno nemateriālais kultūras mantojums un kopīga ieinteresētība to saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm;

2) nemateriālais kultūras mantojums — Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas atspoguļo Latvijas kultūras tradīcijas un ir no paaudzes paaudzē pārmantotas, apkārtējās vides noteiktas, mijiedarbībā ar vēsturi, dabu un radošo darbību izstrādājušās zināšanas, prasmes, vērtības un rīcības modeļi, tai skaitā mutvārdu tradīcijas un izpausmes, spēles mākslas, paražas, rituāli, svētki, zināšanas par dabu un Visumu, tradicionālās amatniecības prasmes, kā arī ar iepriekš minēto saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas;

3) nemateriālā kultūras mantojuma elementi — no paaudzes paaudzē pārmantotas, apkārtējās vides noteiktas, mijiedarbībā ar vēsturi, dabu un radošo darbību izstrādājušās mutvārdu tradīcijas un izpausmes, ieskaitot valodu kā nemateriālā kultūras mantojuma nesēju, spēles mākslas, paražas, rituāli, svētki, zināšanas un paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu, tradicionālās amatniecības prasmes, kā arī ar iepriekš minēto saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas, kam piemīt kultūrvēsturiska, mākslinieciska, sociāla, valodiska vai zinātniska vērtība un ko kopiena atzīst par savu kultūras mantojumu un ir apņēmusies saglabāt;

4) nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana — pasākumu kopums, kura mērķis ir nodrošināt nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspēju, tai skaitā nemateriālā kultūras mantojuma elementu atklāšana (identificēšana), dokumentēšana, pētniecība, attīstīšana, aizsardzība, popularizēšana, vērtības nostiprināšana, iedzīvināšana, praktizēšana un tālāknodošana, arī formālās un neformālās izglītības ceļā.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

3.pants. Likuma uzdevums

Likuma uzdevums ir izveidot institucionāli organizatorisko sistēmu, kas nodrošinātu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamo vidi un apstākļus, kā arī rosinātu dialogu sabiedrībā.

4.pants. Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts

(1) Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, jo īpaši tā vērtības nostiprināšanai, atpazīstamības veicināšanai un sabiedrības izglītošanai, izveido Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu (turpmāk — Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts), kas atspoguļo kultūras daudzveidību, apliecina un veicina cilvēka radošumu, zināšanas un prasmes.

(2) Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauj nemateriālā kultūras mantojuma elementu, kurš atzīstams par valsts aizsargājamu kultūras mantojumu un kura iekļaušanai ir, cik vien tas iespējams, plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība.

(3) Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļauj ar tā būtību raksturojošu nosaukumu, kas nepārprotami atšķiras no citu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ietvertu nemateriālā kultūras mantojuma elementu nosaukumiem.

(4) Nemateriālā kultūras mantojuma elementa iekļaušanu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā var pieteikt ikviena attiecīgā nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanā ieinteresēta persona (piemēram, kopiena, nevalstiska organizācija, pašvaldība, cita persona). Pieteikumam pievieno nemateriālā kultūras mantojuma elementa ilgtspējas nodrošināšanai līdz šim veikto un plānoto saglabāšanas pasākumu aprakstu.

(5) Latvijas Nacionālais kultūras centrs ne retāk kā reizi gadā izsludina pieteikumu iesniegšanu nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanai Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Latvijas Nacionālais kultūras centrs izvērtē pieteikumus nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanai Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un ne retāk kā reizi gadā nemateriālā kultūras mantojuma elementus iekļauj Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Nemateriālā kultūras mantojuma elements Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tiek iekļauts, pamatojoties uz Nemateriālā kultūras mantojuma padomes atzinumu.

(6) Ja nemateriālā kultūras mantojuma elements vairs neatbilst šā panta prasībām, Latvijas Nacionālais kultūras centrs to var izslēgt no Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta, pamatojoties uz Nemateriālā kultūras mantojuma padomes atzinumu.

5.pants. Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma elementu pieteikšana iekļaušanai Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos

(1) Nemateriālā kultūras mantojuma elementu atbilstoši Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk — UNESCO) Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu var pieteikt iekļaušanai UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā vai Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā (turpmāk — Konvencijas saraksts).

(2) Nemateriālā kultūras mantojuma elementu var pieteikt iekļaušanai Konvencijas sarakstā, ja tas ir iekļauts Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā atbilstoši šā likuma 4.pantam.

(3) Kopiena, nevalstiska organizācija, pašvaldība vai ikviena cita nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanā ieinteresēta persona ar, cik vien tas iespējams, plašu attiecīgās kopienas atbalstu un līdzdalību var ierosināt nemateriālā kultūras mantojuma elementa pieteikšanu iekļaušanai Konvencijas sarakstā.

(4) Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar ierosinātāju, kas sniedz tā rīcībā esošo informāciju un zināšanas, sagatavo pieteikumu nemateriālā kultūras mantojuma elementa iekļaušanai Konvencijas sarakstā atbilstoši UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

(5) Pieteikumu nemateriālā kultūras mantojuma elementa iekļaušanai Konvencijas sarakstā iesniedz kultūras ministrs, pamatojoties uz Nemateriālā kultūras mantojuma padomes atzinumu.

6.pants. Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, Suitu kultūrtelpa

(1) Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ir iekļauts UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā ar nosaukumu “Baltijas Dziesmu un deju svētki”. Ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību Latvijā saistītos jautājumus regulē šis likums, Dziesmu un deju svētku likums un UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

(2) Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā. Ar Suitu kultūrtelpas saglabāšanu un attīstību saistītos jautājumus regulē šis likums un UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

(3) Uz šā likuma pamata Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, kā arī Suitu kultūrtelpa tiek iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

7.pants. Latviešu folkloras krātuves krājums

(1) Latviešu folkloras krātuves krājums (turpmāk — Krājums) ir nemateriālā kultūras mantojuma daļa ar kultūrvēsturisku un zinātnisku vērtību. Tajā ietilpst nemateriālās kultūras dokumentējumi — rokraksti, dokumenti, audiāli un vizuāli materiāli, kā arī iespieddarbi, kurus kopš 1924.gada centralizēti krāj, saglabā un papildina Latviešu folkloras krātuve. Latviešu folkloras krātuve ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta struktūrvienība.

(2) Dainu skapis ir Krišjāņa Barona sakrāta un sistematizēta unikāla latviešu tautasdziesmu kartotēka tai īpaši izgatavotā un pielāgotā veidolā. Dainu skapis ir Krājuma sastāvdaļa. Dainu skapis ir iekļauts pasaules dokumentārā mantojuma saglabāšanai veltītās UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

(3) Krājums ir nedalāms valsts īpašums un izvietots Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Krājuma uzturēšanu, saglabāšanu, izmantošanu un pieejamību sabiedrībai nodrošina Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

(4) Krājuma atrašanos Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tā uzturēšanu, saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai nodrošina no valsts budžeta.

8.pants. Kopienu līdzdalība nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā

(1) Kopiena rūpējas par sava nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanu, tai skaitā piedalās valsts pārvaldes, arī pašvaldību, institūciju īstenotos juridiskos, tehniskos, organizatoriskos, administratīvos un finansiālos pasākumos, jo īpaši:

1) nemateriālā kultūras mantojuma attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādē;

2) iekļaušanai Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un Konvencijas sarakstā nepieciešamo pieteikumu sagatavošanā;

3) ar nemateriālo kultūras mantojumu saistīto izglītības programmu veidošanā un īstenošanā.

(2) Kopienai ir tiesības izmantot un nodot tālāk savu nemateriālo kultūras mantojumu, jo īpaši tiesības:

1) uz nemateriālā kultūras mantojuma elementa nosaukumu;

2) uz atsauci uz nemateriālā kultūras mantojuma elementu un tā nosaukumu, ja tas tiek izmantots saimnieciskā un cita veida darbībā;

3) uz informāciju par savu nemateriālā kultūras mantojuma elementu.

(3) Kopienai ir tiesības nepiekrist līdzdalībai citu personu (arī valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, institūciju) īstenotajos nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumos.

9.pants. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plānošana un finansēšana

(1) Lai valsts pārvaldes, arī pašvaldību, institūciju rīcība būtu saskaņota un pieejamie resursi tiktu izmantoti koordinēti un mērķtiecīgi, Ministru kabinets apstiprina Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības plānu (turpmāk — Plāns).

(2) Plāns ir nacionālā līmeņa vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas uz septiņiem gadiem nosaka valsts mērķus nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējas nodrošināšanā, paredzot juridiskus, administratīvus, organizatoriskus pasākumus, kā arī to finansiālu nodrošinājumu, tai skaitā:

1) Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto elementu saglabāšanai, jo īpaši Konvencijas sarakstā iekļautu elementu ilgtspējas atbalstīšanai;

2) nemateriālā kultūras mantojuma atklāšanai (identificēšanai), dokumentēšanai un pētniecībai;

3) nemateriālā kultūras mantojuma iedzīvināšanai, vērtības nostiprināšanai, attīstīšanai un popularizēšanai;

4) ar nemateriālo kultūras mantojumu saistīto tematu iekļaušanai formālās un neformālās izglītības programmu saturā, arī attiecīgu speciālistu un pedagogu sagatavošanai un attiecīgo kopienu iesaistei izglītības programmu veidošanā un īstenošanā;

5) cita veida administratīva, tehniska, organizatoriska, juridiska, metodiska un finansiāla atbalsta sniegšanai kopienām un citām nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistītām institūcijām un personām.

(3) Kultūras ministrija nodrošina Plāna izstrādi sadarbībā ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistītajām valsts pārvaldes, arī pašvaldību, institūcijām un citām ieinteresētajām personām.

(4) Finansējumu Plāna īstenošanai paredz ikgadējā valsts budžeta likumā.

(5) Pašvaldības savās attīstības programmās nosaka juridiskus, tehniskus, organizatoriskus, administratīvus un finansiālus pasākumus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas atbalstam.

10.pants. Personu tiesības uz Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Juridiskajām un fiziskajām personām Valsts kultūrkapitāla fonda likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pretendēt uz finansējumu tādu kultūras projektu īstenošanai, kas attiecas uz:

1) Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta nemateriālā kultūras mantojuma elementa atklāšanu (identificēšanu), dokumentēšanu, pētniecību, attīstīšanu, aizsardzību, popularizēšanu, vērtības nostiprināšanu, iedzīvināšanu, praktizēšanu un tālāknodošanu;

2) nemateriālā kultūras mantojuma elementa iekļaušanai Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā nepieciešamā pieteikuma sagatavošanu.

11.pants. Nemateriālā kultūras mantojuma padome

(1) Nemateriālā kultūras mantojuma padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistīto personu sadarbību un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumu kompetentu izvērtēšanu.

(2) Nemateriālā kultūras mantojuma padomes uzdevums ir sniegt atzinumus kultūras ministram un Latvijas Nacionālajam kultūras centram par pieteikumiem nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanai Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un ierosinājumiem pieteikt nemateriālā kultūras mantojuma elementus iekļaušanai Konvencijas sarakstos, kā arī par Plānu un normatīvo aktu projektiem nemateriālā kultūras mantojuma jomā. Nemateriālā kultūras mantojuma padomei ir tiesības sniegt atzinumus citām personām arī citos nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumos.

(3) Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sastāvā ir:

1) pieci nemateriālā kultūras mantojuma jomas speciālisti, kurus deleģē Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Pašvaldību savienība;

2) četri kultūras ministra uzaicināti zinātnieki vai augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvji, kuru zinātniskā vai akadēmiskā darbība ir saistīta ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu;

3) pieci kultūras ministra uzaicināti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kuru darbības mērķis saistīts ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un kuras darbojas Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā.

(4) Nemateriālā kultūras mantojuma padomes nolikumu un sastāvu apstiprina kultūras ministrs. Nemateriālā kultūras mantojuma padomes darbības nepārtrauktības, pēctecības un daudzpusības nodrošināšanai šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā minēto Nemateriālā kultūras mantojuma padomes locekļu pilnvaras apstiprina uz pieciem gadiem, savukārt 3.punktā minēto Nemateriālā kultūras mantojuma padomes locekļu pilnvaras — uz trim gadiem.

(5) Nemateriālā kultūras mantojuma padomes darbu vada Nemateriālā kultūras mantojuma padomes priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēlē Nemateriālā kultūras mantojuma padomes locekļi un kura pilnvaru laiks ir trīs gadi.

12.pants. Latvijas Nacionālais kultūras centrs

(1) Latvijas Nacionālā kultūras centra uzdevums ir īstenot valsts politiku nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, jo īpaši:

1) koordinēt Plāna izstrādi un izpildi;

2) uzturēt un aktualizēt Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu, tai skaitā nodrošinot pieteikumu izvērtēšanu;

3) nodrošināt, ka saskaņā ar UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu tiek izvērtēti ierosinājumi pieteikt nemateriālā kultūras mantojuma elementus iekļaušanai Konvencijas sarakstos;

4) nodrošināt Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta publiskumu un ar nemateriālo kultūras mantojumu saistītas informācijas pieejamību sabiedrībai;

5) sniegt konsultatīvu un metodisku atbalstu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistītajām valsts pārvaldes, arī pašvaldību, institūcijām un citām ieinteresētajām personām un sadarboties ar tām;

6) organizatoriski un materiāltehniski nodrošināt Nemateriālā kultūras mantojuma padomes darbību.

(2) Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir tiesīgs veikt juridiskus, tehniskus, organizatoriskus, administratīvus, metodiskus un finansiālus pasākumus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, tai skaitā popularizējot personu darbību un ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējā.

Pārejas noteikumi

1. Kultūras ministrija izveido Nemateriālā kultūras mantojuma padomi ne vēlāk kā līdz 2017.gada 28.februārim.

2. Latvijas Nacionālais kultūras centrs ne vēlāk kā līdz 2017.gada 10.janvārim izsludina pieteikumu iesniegšanu nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanai Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, nodrošinot pieteikumu izvērtēšanu un nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ne vēlāk kā līdz 2018.gada 30.jūnijam.

3. Kultūras ministrija Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības plānu iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 2018.gada 30.jūnijam.

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.decembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 29.septembrī.
Valsts prezidents R.Vējonis
Rīgā 2016.gada 20.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 29.09.2016.Stājas spēkā: 01.12.2016.Tēma:  Kultūra un mākslaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 204 (5776), 20.10.2016. OP numurs: 2016/204.1
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
285526
01.12.2016
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva