(Pamatnostādnes grozītas ar MK 13.12.2017. rīkojumu Nr. 750)

  (informatīvā daļa)

Saturs

Saīsinājumi

I. PAMATNOSTĀDŅU KOPSAVILKUMS

II. POLITIKAS MĒRĶIS

III. POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

IV. RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI

V. TERITORIĀLĀ PERSPEKTĪVA

VI. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBAS BUDŽETIEM (indikatīvs)

Pielikums

Saīsinājumi

I. PAMATNOSTĀDŅU KOPSAVILKUMS

Pamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā NAP2020 noteikto rīcības virzienu – izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, jo maksātnespējas politikas rezultāti vistiešākajā veidā raksturo vienu no uzņēmējdarbības izbeigšanas veidiem. Tās sasniegšanai NAP2020 141.–146. punktā ir noteikti rezultatīvie rādītāji, tajā skaitā Latvijas vieta Doing Business indeksā (NAP2020 143. punkts), kurš raksturo valstu uzņēmējdarbības vides konkurētspēju pasaulē un kura viens no uzņēmējdarbības vidi raksturojošiem indikatoriem ir uzņēmējdarbības izbeigšana – maksātnespēja.

Tāpat Pamatnostādnes atspoguļo Valdības deklarācijā 2016. gada februārī ietvertās apņemšanās izvērtēt un mazināt uzņēmējdarbības riskus, precizējot maksātnespējas jomas regulējumu, kā arī pabeigt darbu pie maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskā regulējuma un maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanas un kreditoru aizsardzības stiprināšanas TAP, kā arī ieviest vienotu elektronisko izsoļu modeli spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos.¹

Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, sniedzot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.

2009. gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem tika uzsākts apjomīgs darbs pie maksātnespējas jomas regulējuma efektivizēšanas un uzlabošanas.

Ņemot vērā 2009. gada 27. jūlijā Latvijas Republikas valdības un SVF parakstītā Nodomu protokola 36. punktu, Pasaules Bankas programmas aizdevuma saņemšanai, kas izriet no Latvijas Republikas valdības un Pasaules Bankas parakstītā aizdevuma līgumu (International Bank for reconstruction and development program document for a proposed loan in the amount of euro 200 million to Republic of Latvia for a financial sector development policy loan),² Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna (Ministru kabineta 2009. gada 19. februāra rīkojums Nr. 123 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2009. gada 16. septembra rīkojumu Nr. 630) 57. punktu, kā arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna (Ministru kabineta 2009. gada 16. janvāra rīkojums Nr. 35 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 365) III. sadaļas 47.–51. punktu tika izstrādāts pilnīgi jauns Maksātnespējas likums.

Jauna pieeja maksātnespējas jautājumiem tika meklēta, jo ekonomiskā saspīlējuma rezultātā būtiski pieauga juridisko un fizisko personu skaits, kas nonākušas finansiālās grūtībās. Tika konstatēti esošā regulējuma trūkumi, proti, neskaidra maksātnespējas procedūru struktūra, apgrūtināta pieeja maksātnespējas procesam, bankrota procedūras un mantas pārdošanas procesu neefektivitāte, administratoriem noteiktās tiesības un pienākumi nenodrošināja efektīvu procesu, fizisko personu maksātnespējas regulējuma neatbilstība sabiedrības vajadzībām.

Jaunais Maksātnespējas likums tika izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu, padarītu to ātrāku, pieejamāku un efektīvāku. Likumprojektā tika paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: TAP (tajā skaitā arī ĀTAP) un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām – bankrota procedūru un saistību dzēšanas procedūru.

Jaunā Maksātnespējas likuma redakcija izstrādāta ciešā sadarbībā ar Pasaules Bankas un SVF ekspertiem, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, balstoties uz Eiropas un pasaules labāko praksi. Latvija saņēma šo ekspertu pozitīvas atsauksmes par to, ka maksātnespējas procesa regulējums ir progresīvs un aptver pasaules labāko praksi, tai skaitā, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL)³ izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām. Papildus tam līdz ar jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos būtiski uzlabojās Doing Business radītāji.

Jaunais Maksātnespējas likums stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī un ir spēkā arī šobrīd.

Maksātnespējas likumā definētais mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – kopumā atbilst Latvijas un Eiropas Savienības aktuālajam situācijas pieprasījumam, kā arī atspoguļo jaunākās maksātnespējas jomas attīstības tendences.

Tomēr, neraugoties uz starptautiskajiem standartiem atbilstošu maksātnespējas regulējumu, kuru, salīdzinot ar citu valstu maksātnespējas regulējumu, par rūpīgi izstrādātu un derīgu atzīst arī ĀIPL Pētījumā, Valsts kontrole 2015. gada 3. marta revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-5/2014 "Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?" ir konstatējusi, ka Latvijā nav izveidota rezultatīvo rādītāju sistēma, kas spētu parādīt pastāvošā normatīvā regulējuma efektivitāti esošajā ekonomiskajā situācijā. Vienlaikus jāatzīmē, ka pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās starptautisko ekspertu sniegtās informācijas nevienā no pasaules valstīm nepastāv rezultatīvo rādītāju novērtēšanas un aprēķināšanas metodoloģija valstī īstenotas maksātnespējas politikas novērtēšanai.

Valsts kontrole arī norādīja, ka Maksātnespējas likumā noteiktais mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – netiek sasniegts un veiktie pasākumi maksātnespējas jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu, par ko liecina:

– zemi kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji,

– augstas maksātnespējas procesa izmaksas,

– ieilguši maksātnespējas procesi,

– novēlota maksātnespējas procesu pieteikšana,

– mazs sekmīgi īstenotu TAP skaits.⁴

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 2013. gada pētījumā "ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde" ir novērtējusi 27 valstu, tostarp arī Latvijas, maksātnespējas procesa administratoru profesiju dažādos aspektos. Kopumā Latvijas sistēma ir novērtēta labi, taču ir norādīts uz atsevišķiem aspektiem, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību. Proti, galvenais uzsvars tika likts uz nepieciešamību stiprināt uzraugošo institūciju darbību, kā arī stiprināt ētikas principu ievērošanu, tāpat ieteikts izvērtēt administratora profesijai nepieciešamās prasības.

ĀIPL Pētījumā norādījusi uz to, ka pastāv vairāki riski, kā maksātnespējas procesu ļaunprātīgi izmantot, vienlaikus norādot uz nepieciešamību stiprināt iesaistīto uzraugošo institūciju kompetenci.

Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktajā aptaujā "Uzskati par ar maksātnespējas procesu un TAP saistītiem jautājumiem" iegūtā informācija liecina par to, ka maksātnespējas jomas regulējums ir vērtējams kā labs, taču nav uzticības maksātnespējas procesa administratoriem.

Pamatnostādnes ir izstrādājusi TM Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļa, balstoties uz visu līdz šim Ministru kabinetā un TM maksātnespējas jomā apstiprināto politikas plānošanas dokumentu rezultātiem,⁵ konsultācijām ar MNA, Darba grupu, kā arī ņemot vērā pieejamos pētījumus⁶ un Latvijas Republikas Saeimas, ĀIPL un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā 2016. gada 3. jūnija augsta līmeņa diskusijā "Tiesiskums maksātnespējā – veselīgai izaugsmei"⁷ izdarītos secinājumus. Pamatnostādnes ir izstrādātas, veicot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, kā arī noteiktu sasniedzamās prioritātes un rezultātus.

Pamatnostādņu projekts 2016. gada 8. jūnijā tika prezentēts Darba grupā, kuras sastāvā ir iekļauti pārstāvji no ĀIPL, Augstākās tiesas, EM, FM, VID, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, Biedrības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes. Savukārt 2016. gada 13. jūnijā projekts tika prezentēts Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē, kuras sastāvā ir tieslietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, Biedrības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, ĀIPL valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Abos iepriekš minētajos forumos iesaistīto institūciju pārstāvji informēja par to, ka viedokli par pamatnostādnēm sniegs pēc to izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē.

Pamatnostādņu izstrādes procesā TM konsultējās ar SVF un OECD pārstāvjiem, lai iegūtu minēto organizāciju viedokli par sagatavoto pamatnostādņu projektu. OECD ieskatā pamatnostādnes pamatoti pievērš galveno uzmanību normatīvā regulējuma efektīvai un caurskatāmai piemērošanai, kā arī rūpīgai uzraudzībai. Noteiktie rīcības virzieni palīdzēs novērst OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas izvērtējumā norādītos trūkumus: atgūto līdzekļu nelielais apmērs, maksātnespējas regulējuma ļaunprātīga izmantošana un nepietiekama administratoru uzraudzība, kā arī skaidras politikas trūkums turpmākai attīstībai.

Savukārt SVF, kopumā atbalstot pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, rekomendē īpašu uzmanību pievērst parādu restrukturizācijas sekmīgai darbībai, tajā skaitā ārpustiesas procesiem, kā arī sistēmas tiesiskuma nodrošināšanai, sabalansējot rūpīgu uzraudzību ar bona fide parādnieku un kreditoru tiesībām uz efektīvu procesu.

Viedokli par Pamatnostādņu projektu, kas pēc būtības saturēja arī Plānu, iesniedza EM, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Pārresoru koordinācijas centrs, Rīgas apgabaltiesa, Biedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Komercbanku asociācija, ĀIPL, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, DVI, KNAB, Valsts kontrole, FM, Labklājības ministrija, VID, FKTK, IeM, Valsts kanceleja, Latvijas Kredītņēmēju asociācija un TA. Starpministriju (starpinstitūciju) sanāksme, lai panāktu vienošanos par izstrādāto un precizēto Pamatnostādņu projektu, kā arī par saņemtajiem iebildumiem, notika 2016. gada 29. jūlijā. Saņemto iebildumu rezultātā ir izstrādāts atsevišķs dokuments "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plāns", tādējādi izslēdzot sadaļu "Pasākumu plāns" no Pamatnostādnēm.

Pamatnostādņu un Plāna projekti ir precizēti, ņemot vērā 2016. gada 8. un 16. augusta Ministru kabineta komitejas sēdēs nolemto, kā arī ievērojot 2016. gada 11. augusta tieslietu ministra vienošanos ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas vadību par prioritārajiem rīcības virzieniem maksātnespējas jomā.

II. POLITIKAS MĒRĶIS

Maksātnespējas process ir komercdarbības tiesiskās vides būtisks elements, kura uzdevums ir nodrošināt efektīvus tiesiskus risinājumus juridiskajām un fiziskajām personā, kuras nonākušas finansiālās grūtībās. Maksātnespējas jomai ir svarīga loma pievilcīgas biznesa vides veidošanai, lai sekmētu komercdarbību un investīciju piesaisti.

Maksātnespējas politikas virsmērķis ir sekmēt komercdarbības un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, veicināt pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti.

Maksātnespējas politikas mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu.

Minētais maksātnespējas politikas mērķis aptver gan TAP, gan juridiskas personas maksātnespējas procesu, gan arī fiziskās personas maksātnespējas procesu, nosakot katram no šiem procesiem savus apakšmērķus:

1) TAP politikas apakšmērķis ir veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu atgriešanos ekonomiskajā apritē, tādējādi nodrošinot kreditoru aizsardzību, ilgtermiņā iegūstot vairāk nekā maksātnespējas gadījumā;

2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir nodrošināt saistību maksimālu izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā, pēc iespējas pārdodot uzņēmumu kā kopumu, gadījumos, kad TAP nav iespējams;

3) fiziskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir dot labticīgai fiziskai personai jaunu iespēju/sākumu "fresh start" un atbalstu, nonākot finansiālās grūtībās.

Īstenojot maksātnespējas politikas mērķi un apakšmērķus, primāri ir jārūpējas par uzņēmēju un kreditoru tiesisko interešu aizsardzību (saistībā ar juridiskajām personām), kā arī par parādnieka un kreditoru interešu līdzvērtīgu ievērošanu (saistībā ar fiziskajām personām). Šo interešu aizsardzībai darbojas četri svarīgākie maksātnespējas regulējuma piemērotāji – maksātnespējas procesa administrators, MNA, policija un tiesa, no kuru efektīvas un profesionālās darbības lielā mērā ir atkarīgs, cik sekmīga būs maksātnespējas politikas īstenošana.

Tādēļ Pamatnostādņu ietvaros ir izvērtēta arī piemērotāju loma un nozīme, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas procesa administratoru profesijas stiprināšanai, lai īstenotu stingru kontroli pār maksātnespējas procesu un maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskumu.

Mērķu īstenošanai un piemērošanai ir saglabājami un nostiprināmi Maksātnespējas likumā noteiktie principi:

1) tiesību saglabāšanas princips – procesā tiek ievērotas pirms procesa iegūtās kreditoru tiesības. Kreditora tiesību ierobežojums, kas noteikts procesa ietvaros, nevar būt lielāks, nekā ir nepieciešams attiecīgā procesa mērķa sasniegšanai;

2) kreditoru vienlīdzības princips – kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas;

3) patvaļas aizlieguma princips – kreditors un parādnieks nedrīkst veikt individuālas darbības, kas nodara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm;

4) saistību izpildes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj saistības, kuras uzņēmies parādnieks, izpildīt lielākā apmērā;

5) procesa efektivitātes princips – procesa ietvaros piemērojami tādi pasākumi, kas ļauj ar vismazāko resursu patēriņu vispilnīgāk sasniegt procesa mērķi;

6) apgrozības ātruma princips – procesa uzdevums ir uzturēt komerctiesiskās apgrozības ātrumu. Parādnieka mantas realizācija veicama, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu tās atgriešanos komerctiesiskajā apritē;

7) atklātības princips – lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādējādi veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu. Izņēmums ir informācija, kuras neierobežota izpaušana varētu kaitēt parādnieka vai kreditoru likumīgajām interesēm;

8) labticības princips – procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā. Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos.

III. POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

IV. RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI

Lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto maksātnespējas politikas mērķi, Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti 4 savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:

1) veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju;

2) veicināt maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē;

3) veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju;

4) veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus un rūpējas par profesijas prestižu.

Pamatnostādņu īstenošanas gaitā TM nodrošinās politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju izpildes kontroli, iespēju robežās veicot arī padziļinātu analīzi par rādītāju izpildes ietekmi uz politikas mērķu un apakšmērķu sasniegšanu. Kā to norāda OECD sekretariāts, atsevišķi rezultatīvie rādītāji satur iekšēju pretrunu (piemēram, procesa ātrums pret atgūto līdzekļu apjomu), tāpēc ir svarīgi regulāri sekot līdzi rādītāju izpildei un, ja nepieciešams, tos precizēt.

Šāda rādītāju analīze un precizēšana ļaus arī novērtēt ārējo faktoru ietekmi uz rādītāju izpildi, jo, nenoliedzami, vispārēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī, reģionā vai pasaulē kopumā (vai arī strauja ekonomikas izaugsme) tieši ietekmē visus maksātnespējas politikas radītājus, jo īpaši, maksātnespējas procesu skaitu un atgūto līdzekļu apmēru. Tas ļaus nodrošināt objektīvāku nosprausto politikas mērķu un rīcības virzienu novērtējumu.

V. TERITORIĀLĀ PERSPEKTĪVA

Visa Latvijas teritorija.

VI. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBAS BUDŽETIEM (indikatīvs)

Paredzēto rīcības virzienu uzdevumu un attiecīgo pasākumu izpausme un apmērs būs nosakāmi, izstrādājot nepieciešamos normatīvos aktus. Tādējādi šo pamatnostādņu izstrādes stadijā nav iespējams noteikt ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem.

Pielikums Maksātnespējas politikas attīstības
pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam

Maksātnespējas jomas raksturojums, identificētās problēmas un piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējuma rezultāti

Situācijas apraksts

Maksātnespēja ir tiesību politikas jautājums, kura norises efektivitāte ietekmē tautsaimniecību, un ir viens no uzņēmējdarbības vidi veidojošiem un starptautiski vērtētiem elementiem. Par to liecina gan valsts galvenajā attīstības plānošanas dokumentā, gan starptautiski atzītajos pētījumos iekļautā informācija.

Galvenais vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā ir NAP2020. Tas ir Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijas līdz 2020. gadam rīcības plāns, kas parāda valsts izaugsmes modeli – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju.²⁰

Viens no NAP2020 noteiktajiem rīcības virzieniem ir izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana. Tās sasniegšanai ir noteikti rezultatīvie rādītāji, tajā skaitā Latvijas vieta Doing Business indeksā, kurš raksturo valstu uzņēmējdarbības vides konkurētspēju pasaulē un kura viens no uzņēmējdarbības vidi raksturojošiem indikatoriem ir uzņēmējdarbības izbeigšana – maksātnespēja.

Pasaules Bankas pētījumā Doing Business²¹ ir skaidrotas maksātnespējas sistēmas ekonomiskās likumsakarības, kā arī norādīti galvenie maksātnespējas procesa starptautiski atzītie principi:

– spēcīga maksātnespējas sistēma darbojas kā filtrs, kas, pārdalot resursus no neefektīviem uzņēmumiem, nodrošina sekmīgu uzņēmumu izdzīvošanu;

– maksātnespējas procesam jānorisinās ātri un ar mazām izmaksām, lai uzņēmumi ātri atjaunotu savu ikdienas darbību un kreditori atgūtu savus līdzekļus maksimālā apjomā;

– uzlabojoties kreditoru un parādnieku izredzēm maksātnespējas lietās, labi funkcionējoša maksātnespējas sistēma var veicināt piekļuvi finanšu resursiem, saglabāt dzīvotspējīgus uzņēmumus, tādējādi kopumā uzlabojot valsts ekonomikas izaugsmi un ilgtspēju.

Tāpat, ņemot vērā Eiropas ekonomikas pēckrīzes stāvokli, kā arī nepieciešamību uzlabot Eiropas Savienības konkurētspēju pasaules globālajā ekonomikā, Eiropas Parlaments 2011. gada 15. novembrī pieņēma rezolūciju²² par maksātnespējas procedūrām. Tā ietvēra ieteikumus, kas paredzēti, lai saskaņotu īpašus aspektus valsts maksātnespējas tiesību aktos, tostarp nosacījumus par pārstrukturēšanas plāna izveidi, ietekmi un saturu.

Eiropas Komisija 2012. gada 12. decembra paziņojumā²³ par jaunu Eiropas pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai uzsvēra vairākas jomas, kurās atšķirības valstu tiesību aktos par maksātnespēju var kavēt iekšējā tirgus izveidi. Paziņojumā atzīmēts, ka vienlīdzīgu noteikumu nodrošināšana šajās jomās uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām radītu lielāku uzticību citu dalībvalstu sistēmām, uzlabotu kredītu pieejamību un veicinātu ieguldījumus.

Eiropas Komisija 2012. gada 12. decembra priekšlikumā pilnveidot Eiropas Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām²⁴ piedāvāja reformas vērst uz šādiem jautājumiem:

– paplašināt regulējuma darbības jomu, pārskatot maksātnespējas procedūru definīciju, lai iekļautu tajā jaukta tipa procedūras un procedūras pirms maksātnespējas, parāda dzēšanas procedūras un citas privātpersonu maksātnespējas procedūras, kas pašlaik neatbilst definīcijai;

– precizēt noteikumus par piekritību un uzlabot procedūru ietvaru piekritības noteikšanu;

– efektivizēt maksātnespējas procedūru pārvaldību, paredzot tiesām iespēju atteikt sekundārās procedūras sākšanu, ja tas nav nepieciešams vietējo kreditoru interešu aizsardzībai, atceļot prasību, ka sekundārajām procedūrām jābūt likvidācijas procedūrām, un uzlabojot sadarbību starp galvenajām un sekundārajām procedūrām, jo īpaši paplašinot sadarbības prasības attiecībā uz iesaistītajām tiesām;

– noteikt prasību dalībvalstīm pārrobežu maksātnespējas gadījumos publicēt attiecīgus tiesu lēmumus publiski pieejamā elektroniskā reģistrā un paredzēt valstu maksātnespējas reģistru savstarpēju savienojamību. Ar priekšlikumu paredzēts ieviest arī standarta veidlapas prasījumu iesniegšanai;

– paredzēt vienas uzņēmumu grupas dažādu dalībnieku maksātnespējas procedūru koordināciju, nosakot par pienākumu dažādās galvenajās procedūrās iesaistītajiem likvidatoriem un tiesām sazināties savā starpā u.c.

Pārskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām ir pieņemta 2015. gada 20. maijā²⁵.

Papildus minētajam Eiropas Komisija 2014. gada 12. martā pieņēma Ieteikumus, jo dalībvalstu normatīvo aktu, vērstu uz uzņēmumu glābšanu un otrās iespējas nodrošināšanu uzņēmējiem, saskaņotība vecinātu iekšējā tirgus darbības stiprināšanu.

Ieteikumi iedibina minimālus standartus Eiropas Savienības līmenī attiecībā uz:

– preventīvo restrukturizācijas procedūru, kas dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ļauj efektīvi pārstrukturēties, tādējādi izvairoties no maksātnespējas, un

– otras iespējas nodrošināšanu godīgiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību, ieguldījumus un nodarbinātību un mazinot šķēršļus, kas kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību.

Tāpat ieteikumi piedāvā to galvenos principus attiecināt arī uz patērētājiem.

Spēkā esošais Maksātnespējas likums ir izstrādāts 2009. gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, balstoties uz Eiropas un pasaules labākajām praksēm²⁶ (tai skaitā, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL) izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām),²⁷ ko nodrošināja cieša sadarbība ar Pasaules Bankas un SVF ekspertiem.

Jauna pieeja maksātnespējas jautājumu risināšanai tika meklēta, jo ekonomiskā saspīlējuma rezultātā būtiski pieauga juridisko un fizisko personu skaits, kas nonākušas finansiālās grūtībās, konstatēti līdz šim esošā regulējuma trūkumi, proti, neskaidra maksātnespējas procedūru struktūra, apgrūtināta pieeja maksātnespējas procesam, bankrota procedūras un mantas pārdošanas procesu neefektivitāte, administratoriem noteikto tiesību un pienākumu nespēja nodrošināt efektīvu procesu, fizisko personu maksātnespējas regulējuma neatbilstība sabiedrības vajadzībām.

Tādējādi jaunais Maksātnespējas likums tika izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu, padarītu maksātnespējas procesu ātrāku, pieejamāku un efektīvāku. Tika paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: TAP (tajā skaitā arī ĀTAP), kas ir vērsts uz iespējamo uzņēmuma saglabāšanu, un juridiskās personas maksātnespējas procesu, kas ir vērsts uz uzņēmuma likvidāciju, savukārt fiziskajām personām – fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Maksātnespējas likumu Saeima pieņēma 2010. gada 26. jūlijā, un tas stājas spēkā 2010. gada 1. novembrī.

Jaunā regulējuma mērķis bija uzlabot procedūras, mazināt tiesu noslodzi un iesaisti maksātnespējas procesu uzraudzībā, kas pozitīvi ietekmēja vispārējo lietu izskatīšanas ātrumu tiesās un līdz ar to mazināja administratīvo slogu komersantiem. Ieviešot jauno regulējumu, tika samazināts administratīvo procedūru skaits un līdz ar to saīsinājās procesa ilgums, kā arī samazinājās izmaksas, tādējādi tika nodrošināts, ka, izslēdzot faktiski maksātnespējīgos uzņēmumus no aprites, tika uzlabota un stabilizēta visa uzņēmējdarbības vide valstī, samazinot uzņēmēju ikdienas risku, ka potenciālais partneris ir faktiski maksātnespējīgs. Savukārt ar efektīvāku TAP tika aizsargāti tie parādnieki, kuri nonākuši finansiālās grūtībās. Šajā gadījumā parādniekam tika paredzēta iespēja izmantot tiesiska rakstura pasākumu kopumu savu interešu aizsardzībai un atjaunot savu maksātspēju pilnā apjomā²⁸.

Līdz ar jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos būtiski uzlabojās Latvijas Doing Business radītāji.²⁹

Līdz ar Maksātnespējas likuma spēkā sastāšanos 2010. gada 1. novembrī būtiska nozīme tika piešķirta sabiedrības informēšanai un iepazīstināšanai ar jauno normatīvo regulējumu. Lai izglītotu sabiedrību, TM un MNA sadarbībā ar SVF 2010. gada 3. un 4. novembrī rīkoja informatīvi izglītojošu semināru par jauno maksātnespējas regulējumu. Tāpat 2010. gadā dažādos preses izdevumos tika publicētas TM un MNA nodarbināto publikācijas.

Kopš 2011. gada jūnija regulāri tiek organizētas aktīvas diskusijas un konsultācijas ar valsts un nevalstisko institūciju pārstāvjiem, tiesnešiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, maksātnespējas procesa administratoriem, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjiem, ĀIPL pārstāvjiem, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem u.c. interesentiem par jautājumiem, kas skar spēkā esošā maksātnespējas procesa regulējuma piemērošanu praksē. Tika uzsākta maksātnespējas procesa regulējuma problēmjautājumu apkopošana, lai uzlabotu esošo maksātnespējas procesa regulējumu.

Izvērtējot praksē konstatētās problēmas, TM strādāja, lai pilnveidotu maksātnespējas administratoru izvēles un darbības uzraudzības sistēmu.

2012. gada 15. maijā tika apstiprināti TM iecerētie stratēģiskas attīstības virzieni 2012.–2014. gadam, kur citastarp paredzēts arī īstenot valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" statusa maiņu saskaņā ar 2009. gada 1. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Publisko aģentūru likumā (ar 2013. gada 1. janvāri valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi – Maksātnespējas administrācija).

2013. gada 10. decembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts TM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu", kas paredzēja būtiskus administratoru uzraudzības un sertifikācijas sistēmas pilnveidojumus. Līdz ar informatīvā ziņojuma apstiprināšanu Ministru kabinets TM deva uzdevumu līdz 2014. gada 10. janvārim izstrādāt un tieslietu ministram iesniegt Saeimā uz trešo lasījumu atbilstošus grozījumus likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 367/Lp11).

2013. gadā tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 1001 "Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu"". Noteikumu projekts, kas paredz izveidot vienu administratora amata pretendentu sarakstu, no kura tiks izvēlēts administratora amata kandidāts pienākumu pildīšanai konkrētā juridiskās personas maksātnespējas procesā, fiziskās personas maksātnespējas procesā vai TAP. Noteikumi stājās spēkā 2014. gada 31. janvārī. Šīs izmaiņas ievērojami uzlaboja administratoru ieteikšanas sistēmu, ieviešot papildus administratoru ieteikšanas nejaušības garantējošus kritērijus, tostarp izveidojot vienotu administratoru kandidātu rindu.

Tieslietu ministrs 2014. gada 10. janvārī pirms trešā lasījuma Komisijā iesniedza priekšlikumus, kas paredz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, kas galvenokārt attiecās uz uzraudzības un izglītības sistēmas pilnveidošanu. Priekšlikumos ietvertie mehānismi paredzēja nodrošināt administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža paaugstināšanu.

2014. gada 10. jūnijā Komisijas sēdē tika pieņemts lēmums par priekšlikumu, kas attiecas uz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu tālāku virzību, proti, tika nolemts, ka minētie priekšlikumi, ko iesniedza TM, izdalāmi atsevišķā likumprojektā un virzāmi kā Komisijas likumprojekts no 1. lasījuma.

Pašlaik Saeima 1. lasījumā ir apstiprinājusi likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 106/Lp12), kas satur iepriekš minētos priekšlikumus, kas attiecas uz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu.

2014. gada nogalē tika pabeigts darbs pie maksātnespējas jomas regulējuma pilnveidošanas, kā rezultātā 2015. gada 1. martā spēkā stājās apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā un pavadošie grozījumi Civilprocesa likumā, kas novērš praksē konstatētās problēmās, kā arī padara maksātnespējas procesu pieejamāku un saprotamāku. Būtisks uzsvars ir likts uz to, lai novērstu maksātnespējas procesā iesaistīto pušu negodprātīgu rīcību un iespēju maksātnespējas procesu un TAP ļaunprātīgai izmantošanai. Vienlaikus ar likumprojektu noteikts, ka maksātnespējas procesa administratori savās amata darbībās ir pielīdzināmi valsts amatpersonām.

Nolūkā novērst izsoļu reiderismu 2015. gadā notika apjomīgs darbs, lai ieviestu e-izsoļu portālu. Maksātnespējas procesā e-izsoles ieviestas no 2016. gada 1. janvāra.

Lai identificētu Maksātnespējas likuma piemērošanas nepilnības, kā arī apspriestu iespējamos risinājumus ar visām ieinteresētajām pusēm, ar tieslietu ministra 2015. gada 16. jūnija rīkojumu ir izveidota darba grupa.

Darba grupas sastāvā iekļauti pārstāvji no ĀIPL, Augstākās tiesas, EM, FM, VID, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju apvienības, Biedrības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes.

Tāpat 2015. gada 18. februārī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos "Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes nolikums", kas atjauno padomē iesaistīto institūciju augsto pārstāvības līmeni, kā arī precizē padomes kompetenci.

Vienlaikus, lai novērstu trūkumus attiecībā uz administratora darbības pārskatu iesniegšanas kontroli un tajos norādītās informācijas analīzi, 2015. gadā ir uzsākta elektroniskās sistēma izstrāde.

Papildus tam turpinās darbs pie maksātnespējas procesa administratoru profesijas un darbības uzraudzības reformas. TM, gan ņemot vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pētījuma "ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde" secinājumus par Latvijas maksātnespējas procesa administratoru profesijas regulējumu, gan vērtējot Valsts kontroles izdarītos secinājumus, ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā papildu priekšlikums, pilnveidojot iepriekš iesniegtos priekšlikumus, kas attiecas uz administratoru profesijas reformu, iekļaujot arī prasību par administratora nevainojamu reputāciju.

Vienlaikus 2015. gadā Satversmes tiesā tika ierosinātas septiņas lietas, ar kurām tiek apstrīdētas normas, kas attiecas uz amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem. Attiecībā uz administratoriem, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējs var šādu statusu noteikt, vienlaikus nodrošinot atbilstošu iespēju apvienot administratora profesiju ar zvērināta advokāta profesiju, ievērojot advokāta profesijai piemērojamo konfidencialitātes principu. Vienlaikus attiecībā uz administratoriem, kuri savieno administratoru amatu ar citiem amatiem, piemēram, nodokļu konsultanti, mantiska ieguldījuma vērtētāji u.c. Satversmes tiesa atzinusi, ka nepastāv šķēršļi minēto amatu savienošanai ar administratora amatu.

Saeimā 2016. gada 9. jūnijā pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", kas tajā skaitā precizē regulējumu par reklamēšanas un reklāmas ierobežojumu, paredzot plašākas iespējas valsts amatpersonai nodarboties ar reklāmu, ja tas saistīts ar viņas veikto saimniecisko darbību, ja tāda ar šo likumu nav aizliegta. Tāpat grozījumi paredz ierobežotu informācijas apjomu, ko amatpersonas deklarācijā norāda par advokāta profesionālo darbību. Minētais likums stājās spēkā 2016. gada 13. jūlijā.

Ņemot vērā minēto, pēdējo gadu laikā ir panākts būtisks progress maksātnespējas jomā, ko apliecina arī Doing Business rādītāji, kas uzrāda stabili augstu pozīciju attiecībā pret citām vērtētajām valstīm, proti, rādītājs maksātnespējas jomā – maksātnespējas atrisināšana (resolving insolvency) 2013. gadā bija 46. vietā, 2014. gadā – 43. vietā, 2015. gadā – 39. vietā, savukārt pašlaik Latvija atrodas 43. vietā. Kopumā salīdzinot Latvijas rādītājus ar Eiropas un Centrālāzijas valstīm, var secināt, ka Latvijas rādītāji visās pozīcijās ir augstāki, proti, Latvijas vidējais atgūto līdzekļu apjoms, ko atgūst nodrošinātie kreditori ir 48,1 cents no viena dolāra, savukārt vidējais rādītājs Eiropā un Centrālāzijā ir 38,3 centi no viena dolāra, laiks, kas nepieciešams maksātnespējas procesa norisei Latvijā ir 1,5 gads, savukārt Eiropā un Centrālāzijā šis rādītājs ir 2,3 gadi, tāpat maksātnespējas regulējuma stiprība tiek vērtēta ar koeficientu 12,0 (augstākais iespējamais vērtējums ir 16), savukārt Eiropā un Centrālāzijā šis rādītājs ir 9,7. Vienlaikus OECD valstu rādītāji maksātnespējas jomā pārsvarā ir augstāki par Latvijas rādītājiem, izņemot ātrumu, kā arī regulējuma stiprība Latvijā būtiski neatpaliek no OECD valstīm, kur tā tiek vērtēta ar indeksu 12,1.³⁰

No minētā izriet, ka pēc būtības problēmas nav saskatāmas maksātnespējas jomas regulējumā, bet gan tā nepareizā piemērošanā, iesaistīto pušu ļaunprātīgā rīcībā, t.sk. maksātnespējas procesa un TAP ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī valsts ekonomiskajā situācijā, kas izraisa tādas sekas, kā atgūto līdzekļu apjoma samazināšanās. Pie šāda secinājuma nonāca arī Latvijas Republikas Saeimas, ĀIPL un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā 2016. gada 3. jūnija augsta līmeņa diskusijā "Tiesiskums maksātnespējā – veselīgai izaugsmei"³¹ un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes 2016. gada 13. jūnija sēdē.

Vienlaikus atbilstoši MNA veiktajai izpētei 2013. un 2014. gadā pasludināto maksātnespējas procesu vidū ap 50% procesu ir pabeigti, sastādot ziņojumu par mantas neesamību. Minētais liecina, ka ne vienmēr maksātnespējas pieteikumi tiek savlaicīgi iesniegti. Vēl jo vairāk – apkopotie dati liecina, ka šajos uzņēmumos jau gadiem netiek veikta komercdarbība. Lai risinātu šo problēmu plašākā mērogā, sadarbībā ar VID tika izstrādāts regulējums par vienkāršotu likvidāciju. Pēc UR datiem, 2015. gadā, kad ir uzsākta šī regulējuma piemērošana, no VID saņemti 8875 paziņojumi par darbības izbeigšanu, savukārt 8633 kapitālsabiedrībām ierakstītas ziņas komercreģistrā par darbības izbeigšanu. Minētie skaitļi atšķiras, jo no VID tiek saņemti paziņojumi par kapitālsabiedrībām, kurām darbība jau ir izbeigta uz citu lēmumu pamata, piemēram, UR lēmums par darbības izbeigšanu, pašu dalībnieku lēmums, tiesas nolēmums vai ierosināta kapitālsabiedrības maksātnespēja.

Uzņēmumiem, piemērojot piespiedu likvidāciju, nodrošinot to subjektu izslēgšanu no komercvides, kuri neveic komercdarbību vai pārkāpj darbības noteikumus, attiecīgi nepiemērojot maksātnespējas procesu, tiek nodrošināta valsts resursa lietderīgāka izmantošana, kā arī tiek panākts, ka maksātnespējas process tiek piemērots uzņēmumiem, kam ir radušās neatrisināmas finansiālas grūtības, proti, atbilstoši tā mērķim, nevis, lai nodrošinātu nefunkcionējoša uzņēmuma izslēgšanu no komercreģistra.

Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka šobrīd definētais maksātnespējas politikas mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmēja saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – atbilst Latvijas un Eiropas Savienības aktuālajam situācijas pieprasījumam, kā arī jaunākajām tendencēm.

Minēto apstiprina arī Valdības deklarācija 2016. gada februārī ietvertās apņemšanās, kas paredz jau uzsākto darbu pabeigšanu, kā arī noteiktus uzlabojumus esošajā regulējumā, neparedzot fundamentālu maksātnespējas politikas pārskatīšanu. Proti, Valdības deklarācijas I. nodaļā "Tautsaimniecības stiprināšana" tika pausta apņemšanās nodrošināt uzņēmējdarbības attīstību un konkurētspēju stimulējošu tiesisko vidi, ik gadu paaugstinot Latvijas vietu tiesu efektivitāti raksturojošos reitingos. I nodaļas 43. pasākumā iekļauts uzdevums – definēt maksātnespējas politikā sagaidāmos rezultātus ilgtermiņā, stiprinot valsts lomu maksātnespējas uzraudzības nodrošināšanā, pārskatīt MNA funkcijas un tiesas lomu, kā arī pabeigt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, kas uzlabos administratoru uzraudzību un atbildību.³² Tas nozīmē, ka galvenā uzmanība ir koncentrēta uz atbilstošu likuma piemērošanu, novēršot prettiesisku rīcību un veicinot godīgu biznesa vidi Latvijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, TM, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un analizējot maksātnespējas jomas problemātiku, ir identificējusi šādas jomā pastāvošās problēmas:

Identificētas problēmas

1. Tiesiskās aizsardzības mehānismi netiek sekmīgi izmantoti (sekmīgo TAP (t.sk. ĀTAP) skaits ir neliels), lai atjaunotu maksātspēju;

2. Juridiskās personas maksātnespējas process nenodrošina pēc iespējas pilnīgāku ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē (kreditori atgūst pārāk maz, izmaksas ir pārāk lielas, neizdodas saglabāt aktīvu ekonomisko vērtību, "vecie" maksātnespējas procesi.). Uzņēmumi, sastopoties ar finansiālajām grūtībām, tās nerisina savlaicīgi, parādnieku un kreditoru biznesa kultūra neveicina godprātīgu saistību izpildi;

3. Administratoru profesija ir stiprināma (profesijas "tīrības" nodrošināšana, uzraudzība, stiprinot MNA, disciplinārā atbildība, administratīvā atbildība, iekļūšana profesijā, kvalifikācijas celšana);

4. Fiziskās personas maksātnespējas process – izvērtējams iesaistīto pušu interešu līdzsvars, kreditoriem nodrošinot saprātīgu aizsardzību, nostiprinot labticīga parādnieka iespējas ātri atjaunot maksātspēju.

1. Tiesiskās aizsardzības mehānismi netiek sekmīgi izmantoti

Latvijā pastāv vairāki mehānismi, kas dod iespēju parādniekam risināt finansiālas grūtības un atjaunot maksātspēju.

2008. gada 1. janvārī spēkā stājās Maksātnespējas likums, kurā pirmo reizi tika iekļauts TAP regulējums un ĀTAP, līdz tam juridiskās personas maksātspēja varēja tikt atjaunota vienīgi caur izlīgumu un sanāciju, kas bija garš un laikietilpīgs process. Šis regulējums paredzēja, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā (tā ilgums – līdz vienam gadam). Gadījumā, ja komersanta ierobežotās maksātspējas laikā nav izdevies atjaunot maksātspēju pilnā apjomā, noteiktā kārtībā ir piemērojami maksātnespējas procesa pasākumi.

Vienlaicīgi, lai veicinātu ārpustiesas parādu restrukturizāciju, kas notiek absolūti neiesaistot tiesu varu, 2009. gada 6. augustā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē tika apstiprinātas Ārpustiesas parādu restrukturizācijas vadlīnijas, kas tika izstrādātas, TM sadarbojoties ar MNA, Latvijas Komercbanku asociāciju, Biedrību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, ĀIPL, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Kredītņēmēju apvienību. Dokumenta mērķis – sniegt Latvijas uzņēmumiem un attiecīgajām valsts iestādēm informāciju par principiem un vadlīnijām attiecībā uz ārpustiesas parādu restrukturizāciju. Principi un vadlīnijas ir balstīti uz labākās starptautiskās prakses piemēriem. Dokumentam ir trīs daļas. Pirmajā daļā ir sniegts pārskats par ārpustiesas parādu restrukturizācijas galvenajiem jēdzieniem. Otrajā daļā ir minēti principi saistībā ar ārpustiesas parādu restrukturizāciju Latvijā. Savukārt trešajā daļā ir atrodamas vadlīnijas, lai veicinātu minēto principu ieviešanu Latvijā. Attiecībā par ārpustiesas parādu restrukturizācijas pielietošanas biežumu TM informācijas nav, ņemot vērā to, ka tas ir pilnīgi brīvprātīgs, valsts nekontrolēts instruments.

2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais Maksātnespējas likums, kurā iekļautais TAP un ĀTAP regulējums tika transformēts atbilstoši laikam un sabiedrības vajadzībām. TAP ir vienīgais risinājums maksātspējas atjaunošanai, ņemot vērā šo apstākli, tas ir jo īpaši svarīgs elements. Šobrīd Maksātnespējas likuma 3. pants noteic, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. TAP process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta TAP lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par TAP izbeigšanu.

TAP uzsākšanu var lūgt juridiskās personas, personālsabiedrības, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājs, iesniedzot tiesā pieteikumu.

Ar TAP ierosināšanas brīdi:

1) tiek apturēta spriedumu izpildes lietvedība pret parādnieku;

2) aizliegts nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot, ja tas rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm (tajā skaitā pastāv ieķīlātās mantas iznīcināšanas draudi, ievērojami samazinājusies ieķīlātās mantas vērtība);

3) aizliegts kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegts veikt parādnieka likvidāciju;

5) apturas līgumsoda pieaugums;

6) apturas procentu pieaugums;

7) apturas nokavējuma naudas (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) pieaugums;

8) apturas nodokļu prasījumu nokavējuma naudas pieaugums.

TAP plāns uzskatāms par saskaņotu, ja to atbalsta gan nodrošinātie, gan nenodrošinātie kreditori.

TAP īstenošanas termiņš ir divi gadi no dienas, kad tiesa apstiprinājusi TAP plānu. TAP īstenošanas termiņu var pagarināt vēl par diviem gadiem.

Parādniekam pēc TAP plāna apstiprināšanas un TAP īstenošanas laikā ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt viņa finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus (kredītus);

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot, piešķirt parādnieka valdes un padomes locekļiem prēmijas vai cita veida mantisku papildu atlīdzību;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot, ja tas paredzēts TAP plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt mantiskās saistības, kas nav ietvertas TAP plānā.

Parādniekam pēc TAP plāna apstiprināšanas un TAP īstenošanas laikā ir šādi pienākumi:

1) pildīt TAP plānu;

2) visu peļņu novirzīt TAP īstenošanai;

3) segt TAP izmaksas;

4) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par TAP plāna izpildi;

5) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par TAP plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus;

6) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pildīt TAP plānu;

7) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu un jebkurām citām izmaiņām, kas ierakstāmas publiskajos reģistros;

8) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu parādnieka darbībā.

TAP izbeidz tiesa pēc parādnieka vai administratora pieteikuma, kā arī tiesa pēc savas iniciatīvas.

Parādnieks iesniedz tiesai pieteikumu par TAP izbeigšanu, ja ir izpildījis TAP plānu.

Parādnieks iesniedz tiesai maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt TAP, ja nespēj nokārtot TAP plānā noteiktās saistības.

Attiecībā uz ĀTAP piemērošanu jāsecina, ka no praktiskā viedokļa raugoties, ĀTAP var izmantot komercsabiedrība, kurai ir labas perspektīvas panākt vienošanos ar kreditoru vairākumu, un nepastāv draudi, ka atsevišķi kreditori ar individuālu vēršanos pret komercsabiedrību, varētu būtiski apdraudēt TAP plāna izstrādi, saskaņošanu un tālāku īstenošanu. Ja sarunu ceļā vienošanās ar kreditoru vairākumu ir panākta, ĀTAP pasākumu plāna apstiprināšana tiesā ļauj to padarīt saistošu arī mazākuma kreditoriem, kā arī iegūt TAP noteikto aizsardzību. Ar brīdi, kad ĀTAP pasākumu plāns ir apstiprināts tiesā, uz tā izpildi attiecas vispārīgie Maksātnespējas likuma noteikumi par TAP.

Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra paziņojumā par jaunu Eiropas pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai uzsvērtas dažas jomas, kurās atšķirības valstu tiesību aktos par maksātnespēju var kavēt efektīva iekšējā tirgus izveidi. Paziņojumā atzīmēts, ka vienlīdzīgu noteikumu nodrošināšana šajās jomās uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām radītu lielāku uzticību citu dalībvalstu sistēmām, uzlabotu kredītu pieejamību un veicinātu ieguldījumus.

2014. gada 12. martā Eiropas Komisija pieņēma Ieteikumus, jo vairākas dalībvalstis (tostarp Latvija) tai laikā pārskatīja savus maksātnespējas tiesību aktus, lai uzlabotu uzņēmumu glābšanas tiesisko regulējumu un otrās iespējas nodrošināšanu uzņēmējiem.

Ieteikumi iedibina minimālos standartus Eiropas Savienības līmenī attiecībā uz preventīvo restrukturizācijas procedūru, kas dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ļauj efektīvi pārstrukturēties, tādējādi izvairoties no maksātnespējas, paredzot otras iespējas nodrošināšanu godīgiem uzņēmējiem, tādējādi veicinot uzņēmējdarbību, ieguldījumu un nodarbinātību, un mazinot šķēršļus, kas kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību. Tāpat Ieteikumi piedāvā galvenos principus attiecināt arī uz patērētājiem.

Izvērtējot Latvijas TAP un ĀTAP regulējumu, ir secināts, ka Latvijā jau pastāv visi ieteikumos minētie mehānismi (skat.1. tabulu).

1. tabula.

Lai arī TAP skaits pieauga, tomēr 2010.–2013. gadā tika konstatēti vairāki gadījumi, kad TAP tika izmantots neatbilstoši tā mērķim, proti, MNA izpētītā informācija un uzņēmēju organizāciju sniegtā informācija ļāva secināt, ka bieži vien TAP tika pieteikts, lai nodrošinātu sev vēlama administratora nonākšanu maksātnespējas procesā ar mērķi "apiet" maksātnespējas regulējumu. Tāpat tika konstatēts, ka TAP ietvaros bieži vien tika izmatoti fiktīvi kreditori ar fiktīvām saistībām, lai nodrošinātu balsu vairākumu par TAP plānu, tādejādi būtiski ietekmējot un aizskarot citu kreditoru intereses. Minēto iemeslu dēļ TAP regulējums savu mērķi nesasniedza. Ņemot vērā minēto, tika konstatēta nepieciešamība novērst iespējas regulējumu izmantot ļaunprātīgi.

2014. gada nogalē tika pabeigts darbs pie maksātnespējas jomas regulējuma pilnveidošanas, kā rezultātā 2015. gada 1. martā spēkā stājās apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā, kas novērš praksē konstatētās problēmas. Būtisks uzsvars ir likts uz to, lai novērstu maksātnespējas procesā un TAP iesaistīto pušu negodprātīgu rīcību un iespēju regulējuma ļaunprātīgai izmantošanai.

Lai novērstu fiktīvo kreditoru problēmu, Maksātnespējas likumā ir ietvertas normas, kas paredz administratora rīcību, ja viņš konstatē, ka TAP plānā norādītās saistības ir pirmšķietami (prima facie) nepamatotas, proti, administratoram ir pienākumu atzinumā norādīt, vai plānā norādītās saistības ir pirmšķietami (prima facie) īstas.

Lai nodrošinātu, ka TAP netiek izmantots, lai iegūtu sev vēlamu administratoru maksātnespējas procesā, Maksātnespējas likumā tika noteikts, ka, notiekot pārejai no TAP uz maksātnespējas procesu, administrators tiek mainīts. Attiecīgās izmaiņas iezīmēja pozitīvas tendences, un šobrīd TAP ļaunprātīga izmantošana nav konstatēta.

Pēc regulējuma izmaiņām ir iespējams fiksēt patieso TAP skaitu, proti, 2015. gadā ir ierosināti 145 TAP un ĀTAP.

Pieteikto TAP skaits ir salīdzinoši zems, kas liek secināt, ka vēl joprojām pastāv šķēršļi TAP veiksmīgai izmantošanai, tādejādi ir nepieciešams noskaidrot, kas ir šie šķēršļi un kā tos novērst.

Šobrīd kreditori TAP plāna nesaskaņošanai kā galvenos ir minējuši šādus iemeslus:

• kreditoriem nav pieejas visiem parādnieka dokumentiem un finanšu pārskatiem, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par finansiālo grūtību iemesliem;

• TAP plāni lielākajā daļā gadījumu tiek sagatavoti neprofesionāli un nerada pilnīgu priekšstatu par pasākumiem, kas tiks veikti finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

• kreditori neuzticas administratoru darbībai TAP uzraudzībā, jo viņu funkcijas nav pietiekoši skaidri noteiktas tiesību aktos. Maksātnespējas procesu administratoru atlīdzību veic parādnieks, kas ir viens no cēloņiem kreditoru neuzticībai procesam un kreditoru interešu aizsardzībai.

2015. gada nogalē TM, sadarbojoties ar pētījumu centru SKDS, ir veikusi sabiedrības aptauju (705 respondenti, to skaitā komersanti, tiesneši, advokāti, maksātnespējas procesa administratori) par dažādiem ar maksātnespējas procesu un TAP saistītiem jautājumiem. Aptaujas mērķis – noskaidrot maksātnespējas procesā iesaistīto pušu pieredzi, vērtējumu un ieteikumus turpmākajai jomas attīstībai. Aptaujas ietvaros tika uzdoti arī jautājumi par TAP un tika iegūti šādi rezultāti.

Vērtējot savu informētību par TAP un iespēju caur to atjaunot maksātspēju, atbildi "pārzinu ļoti labi" atzīmēja 71% maksātnespējas procesa administratoru, 64% tiesnešu, 35% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu, 21% kreditoru, 16% trešo personu un 15% parādnieka pārstāvju.

To, ka TAP un iespēju caur to atjaunot maksātspēju kopumā zina, bet ne detaļās, atzina 28% maksātnespējas procesa administratoru, 36% tiesnešu, 45% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu, 55% kreditoru, 48% trešo personu un 63% parādnieka pārstāvju. Jāatzīmē, ka atbildi "nezināju, ka tāds ir" atzīmēja 1% kreditoru.

Atbildot uz jautājumu "Ja Jums lūgtu padomu, vai Jūs ieteiktu izmantot TAP parādnieka maksātspējas atjaunošanai?", 86% maksātnespējas procesa administratoru norādīja, ka to "noteikti" vai "drīzāk" ieteiktu. No juridiskās palīdzības sniedzējiem, advokātiem tā domāja 75%, no tiesnešiem – 73%, no parādnieka pārstāvjiem – 72%, no kreditoriem – 65%, no trešajām personām – 58%.

Lūgti raksturot, kādi ir iemesli tam, ka ir maz TAP un ĀTAP, kuros parādnieka maksātspēja tiek atjaunota, maksātnespējas procesa administratori un trešās personas atzina, ka tas ir novēlotas TAP uzsākšanas dēļ (attiecīgi 73% un 42%). Visās pārējās grupās biežāk minētā atbilde ir "parādnieka vēlme izvairīties no saistību izpildes" (tiesneši: 77%, parādnieka pārstāvji: 53%, kreditori: 61%, juridiskās palīdzības sniedzēji, advokāti: 65%).

Vērtējot TAP tiesisko regulējumu, 21% maksātnespējas procesa administratoru norādīja, ka ir nepieciešams kardināli mainīt TAP normatīvo regulējumu. To, ka šajā regulējumā ir nepieciešami atsevišķi labojumi, minēja 63%, bet 8% uzskatīja, ka regulējums ir atbilstošs/ tajā nav nepieciešamas izmaiņas.

Viedokli, ka kardinālas izmaiņas ir nepieciešamas TAP normatīvajā regulējumā, pauda 14% tiesnešu. Aptuveni 2/3 (64%) respondentu norādīja, ka regulējumā ir nepieciešami atsevišķi uzlabojumi, bet 18% atbildēja, ka izmaiņas nav nepieciešamas.

Uzskatu, ka ir nepieciešams kardināli mainīt TAP normatīvo regulējumu, pauda 15% kreditoru. To, ka TAP normatīvajā regulējumā nepieciešami atsevišķi uzlabojumi, norādīja 51%, bet 6% atbildēja, ka izmaiņas nav nepieciešamas.

Analizējot trešo personu atbildes, vērojams, ka viedokli, ka ir kardināli jāmaina TAP normatīvais regulējums, pauda 16% trešo personu. Nepieciešamību veikt regulējumā atsevišķas izmaiņas minēja 45%, bet 13% norādīja, ka atstātu TAP normatīvo regulējumu bez izmaiņām.

Vērtējot TAP regulējumu, 15% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu norādīja, ka ir nepieciešams kardināli mainīt TAP normatīvo regulējumu. Uzskatu, ka šajā regulējumā nepieciešami atsevišķi uzlabojumi, pauda 75%, bet 15% atbildēja, ka regulējums ir atbilstošs/ izmaiņas nav nepieciešamas.

Kopumā, vērtējot aptaujā iegūtos datus, var secināt, ka informētība par TAP ir pietiekamā līmenī, tāpat arī visbiežāk respondenti ieteiktu TAP finansiālu grūtību risināšanai, arī attiecībā uz regulējumā nepieciešamajām izmaiņām var secināt, ka, respondentu ieskatā, pārsvarā ir nepieciešami daži uzlabojumi, taču kardinālas izmaiņas nav nepieciešamas.

Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā tika izvērtēti iespējamie iemesli tam, kādēļ TAP netiek pietiekoši bieži izmantots un kādēļ sekmīgu TAP skaits ir tik neliels. Darba grupā tika definētas šādas problēmas: nepietiekama informācija par TAP nosacījumiem un termiņiem, komersantu nepietiekama izpratne par nepieciešamību risināt finanšu problēmas savlaicīgi, kā arī nepieciešamība precizēt kreditoru un maksātnespējas administratoru lomu TAP plāna izstrādē, apstiprināšanā un uzraudzībā. Ņemot vērā minēto, ir nosakāmi šādi galvenie uzdevumi:

1) veicināt uzņēmēju informētību par TAP iespējām un procedūrām;

2) pārskatīt TAP plāna apstiprināšanai nepieciešamo kreditoru balsu skaitu;

3) pārskatīt administratora lomu TAP plāna izstrādē, novēršot interešu konfliktu pie atzinuma sniegšanas;

4) izvērtēt, kurš (kreditori vai administrators) nodrošina TAP plāna izpildes uzraudzību, precizējot informācijas pieejamību uzraudzības nodrošināšanai;

5) veicināt, ka tiek izstrādāti ekonomiski pamatoti, izvērtēti un kvalitatīvi TAP plāni, kas ir īstenojami praksē;

6) stiprināt Valsts policijas spējas izmeklēt noziedzīgus nodarījumus TAP laikā.

1. TAP plāni saskaņošanai tiek iesniegti par vēlu, nerēķinoties ar normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un to, ka plāna izvērtēšanai arī ir nepieciešams laiks (plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad tiesa ierosinājusi TAP lietu). VID 2014. gadā ir bijuši 139 iesniegumi, 107 ir tikuši izskatīti un 31 plānam izteikta piekrišana. 36 gadījumos norādīts, ka TAP plānā ietvertās metodes neskar VID, 22 gadījumos iesniegumi tikuši atstāti bez izskatīšanas, jo nav tikuši ievēroti termiņi. Lai novērstu šīs problēmas, nepieciešams sagatavot viegli uztveramu informāciju par likuma prasībām TAP plāna izstrādei, saskaņošanai un apstiprināšanai, īpašu uzmanību pievēršot termiņiem, kas ir viegli un plaši pieejama komersantiem.

2. Informācijas un regulāru izglītojošu pasākumu trūkums par TAP risinājumu praktisko piemērošanu, kā arī sabiedrības (uzņēmēju) neizpratne par nepieciešamību finansiālās grūtības risināt savlaicīgi caur valsts nodrošinātajiem mehānismiem (TAP un ĀTAP) vai vienojoties ar kreditoriem par ārpustiesas parādu restrukturizāciju, būtiski samazina sekmīgu TAP skaitu. Sabiedrības informēšanas pasākumos varētu iekļaut semināru rīkošanu, kā arī bukleta izstrādi, taču būtiskākais būtu izglītot sabiedrību par nepieciešamību savlaicīgi risināt finansiālās grūtības, tādejādi atgriežot uzņēmumu ekonomiskajā apritē, nevis to "iztukšot" un likvidēt caur maksātnespējas procesu, norakstot tā parādsaistības. Šobrīd kā galvenā problēma būtu konstatējams apstāklis, ka TAP izmantošana netiek uzskatīta par otro iespēju uzņēmējam, bet līdz šim TAP tika izmantots kā līdzeklis sev vēlama administratora iegūšanai maksātnespējas procesā. Taču, kad šī iespēja tika novērsta ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, TAP skaits sāka ievērojami sarukt, līdz ar to var secināt, ka sabiedrībā trūkst izpratnes par TAP mērķi un vajadzību TAP izmantot, kas ir izskaidrojams ar uzņēmējdarbības vidē pastāvošām dogmām par to, ka finansiālas grūtības ir nevis laicīgi jārisina, bet gan uzņēmums ir maksimāli jāiztukšo un tad jālikvidē. Lai nodrošinātu informēšanas un izglītošanas pasākumus, būtu nepieciešams piesaistīt lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijā, kā arī EM, kas tieši ir atbildīga par uzņēmējdarbības vides attīstību, turklāt šiem pasākumiem ir jābūt kompleksiem, lai nodrošinātu izpratni par TAP nepieciešamību. Svarīgu ieguldījumu maksātnespējas kultūras attīstībai var sniegt bankas un to rīcība, veicinot savlaicīgu parādu restrukturizāciju. Tāpēc būtu nepieciešams iesaistīt arī FKTK un Latvijas Banku kopējā dialogā, kas popularizētu savlaicīgu finanšu grūtību risināšanu.

Papildus skaidrojošam darbam par TAP nozīmi, SVF rekomendē popularizēt arī ārpustiesas parādu restrukturizāciju, Latvijas gadījumā – ĀTAP kā sekmīgu metodi parādnieka maksātspējas atjaunošanai. Viena no efektīvākajām metodēm varētu būt FKTK īstenota analīze par banku veiktajām ārpustiesas parādu restrukturizācijām, ņemot vērā banku kā institucionālo kreditoru izšķirošo ietekmi.

3. Problēmas saskatāmas balsošanas kārtībā kreditoriem – vairākums darba grupas pārstāvju norāda, ka 2/3 balsu vairākuma slieksni nodrošināto kreditoru grupā pārvarēt ir ļoti grūti, līdz ar to kā iespējamais risinājums varētu būt balsošanas sliekšņa samazināšana uz vienkāršu balsu vairākumu nodrošināto kreditoru grupā. Tomēr šāda balsu vairākuma samazināšana un izmaiņu veikšana kreditoru balsojuma mehāniskā kopumā ir jāizvērtē ļoti piesardzīgi. Attiecībā uz balsošanas kārtības pārskatīšanu TAP, iespējams, būtu jāizvērtē atbilstošākos kompensējošos mehānismus tiem kreditoriem, kuru intereses TAP ietvaros tiek aizskartas, un tie jāievieš, tādejādi nodrošinot, ka attiecīgie kreditori TAP plānu tomēr atbalstītu, nevis noraidītu, kā tas notiek šobrīd. Diskutējot par plāna apstiprināšanas kārtības pilnveidošana, ir izvērtējama arī nenodrošināto kreditoru (īpaši nodokļu administrāciju) loma un ietekme, jo tieši nenodrošinātie kreditori atbilstoši pasaules praksei parasti ir visvairāk ieinteresēti parādnieka veiksmīgā maksātspējas atjaunošanā, ņemot vērā viņu nelielās izredzes atgūt parādu maksātnespējas procesa ietvaros.

4. Lai arī Maksātnespējas likums paredz, ka TAP plānu izstrādā parādnieks, to saskaņojot ar kreditoriem, praksē bieži novērojama situācija, kad TAP plānu izstrādā administrators, kurš pats arī sniedz atzinumu par šo plānu. Pirmkārt, šāda situācija rada interešu konfliktu, otrkārt, lai arī administrators ir kvalificēts attiecībā uz Maksātnespējas likuma formālām prasībām, viņam parasti nav konkrētās biznesa jomas zināšanu. Lai novērstu šaubas par izvērtējuma objektivitāti un novērstu interešu konfliktu, nav pieļaujama situācija, kad administrators pats var sastādīt TAP plānu un par to sniegt atzinumu, tādejādi apdraudot plāna objektīvu īstenošanu. Risinājums ir precīzi likumā noteikt, ka administrators, kurš sastāda TAP plānu, nevar par to sniegt atzinumu. Vienlaikus būtu attīstāma un veicināma prakse, ka plānu sastāda parādnieks pats vai atbilstoši kvalificēts biznesa konsultants, kurš spēj piedāvāt patiesi īstenojamus maksātspējas atjaunošanas risinājumus. Nekvalitatīvi TAP plāni, kuru pamatā nav praksē īstenojamas biznesa idejas, nav dzīvotspējīgi, tādēļ ir maksimāli piesaistāmi profesionāļi, izvērtējot iespējamās alternatīvas šādu profesionāļu piesaistei.

5. Attiecībā uz TAP ilgumu secināms, ka ir nepieciešama elastīgāka kārtība tā pagarināšanai, kas tiek pielāgota konkrētā parādnieka finanšu problēmām un tirgus situācijai konkrētajā jomā. Gan komersanti, gan bankas norāda, ka problēmas sagādā fakts, ka sākotnējam TAP plānam jāiekļaujas divos gados. Būtu vērtējams, vai šis termiņš ir pagarināms, piemēram, līdz kopā pieciem gadiem (sākotnējais termiņš – trīs gadi, pagarināms uz vēl diviem gadiem), tādējādi nodrošinot iespēju TAP mehānismus īstenot ilgākā laika periodā, nodrošinot sekmīgu uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē.

6. Attiecībā uz administratora lomu TAP pastāv trīs iespējamie attīstības virzieni:

1) TAP padarīt par kreditoru pilnībā kontrolētu procesu bez administratora iesaistes;

2) administrators saglabā kontroli pār TAP plāna izpildi pašreizējā apmērā;

3) administratora loma tiek paplašināta, tiek ieviesta administratoru specializācija (administratori īpaši specializējas TAP lietām).

Vairākums darba grupas pārstāvju atbalsta pieeju, ka TAP pamatā ir kreditora un parādnieka vienošanās, un administrators ir tikai TAP plāna un likumīgas TAP norises uzraugs, tāpēc jāvērtē, lai šis process būtu maksimāli efektīvs un nepieaugtu izmaksas.

Vairāki nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas piedalījās šo pamatnostādņu saskaņošanas procedūrā, atbalsta TAP pilnīgas kontroles nodošanu kreditoriem, tomēr pret šāda soļa izdarīšanu iebilst valsts institūcijas, tāpat būtu jāvērtē kreditoru mazākuma aizsardzības mehānismi.

Ņemot vērā minēto, precizējot TAP plāna uzraudzības kārtību, lai stiprinātu kreditoru lomu, ir paredzams, ka TAP plāna izpildes uzraudzības veikšanai kreditori var izvēlēties personu ne tikai no administratoru loka, bet arī citas personas, kuru kompetence un reputācija nodrošina kreditoru uzticību. Paplašinot TAP uzraugu loku, visām personām ir paredzams pienākums pakļauties MNA kontrolei.

Saglabājot administratora vai citas kompetentas personas uzraudzību pār procesa likumību, būtu nepieciešams nodrošināt šai personai piekļuvi parādnieka bankas kontiem, VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmai, kā arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzēm un Zemesgrāmatas ierakstiem, bez tiesībām rīkoties, bet gan iepazīties ar informāciju par parādnieka saistībām. Tas ievērojami samazinātu uzraudzības izmaksas un administratīvo slogu.

7. Lai stiprinātu kreditoru uzticību TAP plāniem un to tiesiskai īstenošanai, būtu stiprināma arī Valsts policijas kapacitāte noziedzīgu nodarījumu novēršanā TAP ietvaros, ņemot vērā to, ka vēl joprojām pastāv gadījumi, kad TAP tiek izmantots ļaunprātīgos nolūkos. Minētajiem pasākumiem ir jābūt vērstiem uz negodprātīgu uzņēmēju un administratoru nesodāmības sajūtas izskaušanu.

2. Juridiskās personas maksātnespējas process nenodrošina pēc iespējas pilnīgāku ekonomiski vērtīgu aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē. Uzņēmumi, sastopoties ar finansiālajām grūtībām, tās nerisina savlaicīgi.

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

Juridiskās personas maksātnespējas process nav parādu piedziņas mehānisms, un tā uzsākšana nenozīmē, ka kreditors atgūs visu parāda summu.

Juridiskās personas maksātnespējas procesu vada tiesas iecelts administrators, kurš nodrošina procesam izvirzāmo prasību izpildi, tai skaitā:

– izvērtē iesniegtos kreditoru prasījumus;

– nodrošina parādnieka līgumu izbeigšanu;

– atgūst parādus no parādnieka debitoriem;

– pārdod parādnieka mantu;

– no iegūtajiem līdzekļiem apmierina kreditoru prasījumus.

Pēc maksātnespējas procesa beigām juridiskā persona tiek izslēgta no attiecīgā publiskā reģistra.

Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos var lūgt gan pats parādnieks, gan parādnieka kreditori.

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un to vietā stājas tiesas ieceltais administrators.

Uzsāktās spriedumu izpildes lietvedības tiks izbeigtas, izņemot, ja starp parādnieku un kreditoru pastāv strīds par tiesībām.

Ziņas par maksātnespējas procesa uzsākšanu tiek ierakstītas maksātnespējas reģistrā. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība. Maksātnespējas reģistrs pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē www.ur.gov.lv. Pēc ieraksta izdarīšanas maksātnespējas reģistrā sākas kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš. Ar maksātnespējas procesa pasludināšanu iestājas termiņš visu parādnieka saistību izpildei, un kreditors var pieteikt kreditora prasījumu neatkarīgi no līguma nosacījumiem.

Kreditora prasījums ir jāiesniedz administratoram viena mēneša laikā pēc ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīšanas maksātnespējas reģistrā.

Ja kreditors nokavē viena mēneša termiņu, viņš savu prasījumu var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc ieraksta par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīšanas maksātnespējas reģistrā, tomēr ne vēlāk kā līdz dienai, kad administrators sastādījis kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu. Ja kreditora prasījums netiek iesniegts šajā termiņā, iestāsies prasījuma tiesību noilgums – prasījuma tiesības kreditoram zudīs.

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators:

– pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta;

– apkopo un izvērtē kreditoru, tai skaitā parādnieka darbinieku prasījumus, kā arī pieņem lēmumus par kreditoru prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu;

– apzina parādnieka mantu un noskaidro parādnieka finansiālo stāvokli;

– ievērojot noskaidroto parādnieka finansiālo stāvokli, sastāda parādnieka mantas pārdošanas plānu vai ziņojumu par mantas neesamību;

– pārdod parādnieka mantu;

– atgūst debitoru parādus;

– izvērtē parādnieka slēgtos līgumus, pieņemot lēmumu par līguma izpildi, atkāpšanos no līguma vai par prasības celšanu par līguma atzīšanu par spēkā neesošu;

– izvērtē un ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām.

Administratoram jānodrošina, lai parādnieka manta tiktu pārdota par pēc iespējas augstāku cenu, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus.

Pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas ir iespējams pāriet uz TAP.

Maksātnespējas process tiks izbeigts ar tiesas lēmumu, kad administrators izpildīs parādnieka mantas pārdošanas plānu un kreditoru prasījumu segšanas plānu.

Maksātnespējas process tiks izbeigts ar tiesas lēmumu, ja ticis saskaņots TAP plāns, un tiesa lēmusi par juridiskās personas maksātnespējas procesa pāreju uz TAP. Šādā gadījumā parādnieks turpina savu darbību iepriekšējā statusā.

Juridiskās personas maksātnespējas process, gluži tāpat kā viss Maksātnespējas likums, ir veidots pēc pasaules labākās prakses, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL)³³ izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām. Šis procesu ar 2010. gada 1. novembrī spēkā stājušos Maksātnespējas likumu padara saprotamāku, pieejamāku un nodrošina ekonomiski nevērtīgo aktīvu izslēgšanu no ekonomiskās aprites.

Savukārt ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā 2015. gada 1. martā, ir novērstas vairākās praksē konstatētās problēmas, kā arī iespējas regulējumu ļaunprātīgi izmantot. Proti, ar attiecīgajiem grozījumiem tika ieviestas šādas izmaiņas:

– ieviests termiņš juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai, proti, parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;

– pastiprināts parādnieka pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no maksātnespējas procesa pazīmēm, izņemot, ja notiek pāreja no TAP;

– darbiniekus, kuriem vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana, tiesa var atbrīvot no depozīta iemaksas un valsts nodevas samaksas. Šādas izmaiņas veiktas, lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2012. gada 20. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2011-16-01 "Par Maksātnespējas likuma 62. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 363.² panta otrās daļas normu, ciktāl tās neparedz tiesas tiesības atbrīvot personas no depozīta iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam" paredzēto, ka no depozīta iemaksas ir atbrīvoti darbinieki, kuriem vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana;

– noteikts, ka tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās (par parādsaistībām), kas ierosinātas pret parādnieku, kā arī ir pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Lai izslēgtu gadījumus, kad administrators ir atzinis kreditora prasījumu, taču tajā pašā laikā norit tiesvedība par šī parāda piedziņu, ar šīm izmaiņām tiesai ir dotas tiesības apturēt tiesvedību, uzsākoties maksātspējas procesam, un atjaunot tiesvedību, konstatējot strīdu par tiesībām;

– atrisināts jautājums par prasības nodrošinājuma atcelšanu maksātnespējas procesa laikā;

– noteikts, ka administrators triju mēnešu laikā no tāda kreditora prasījuma, kas pamatots ar nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, vai saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtība, iesniegšanas dienas ir tiesīgs celt apvērsuma prasību pret kreditoru, lūdzot tiesu piemērot šim kreditoram pagaidu aizsardzības līdzekli – balsstiesību atņemšana, ja ir pamatotas šaubas par to, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, un kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu, kas ir stājies spēkā triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas;

– noteikts, ka valdes locekļi atbild par dokumentu nenodošanu vai nodošanu tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados, par zaudējumu apmēru šādā gadījumā tiek uzskatīti parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros;

– skaidri noteikts, ka kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa nokavēšanas gadījumā saistība noilgst un kreditors zaudē savas prasījuma tiesības;

– risināta situācija saistībā ar nodrošinātā kreditora statusu personām, kuru prasījuma tiesības pret trešajām personām ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka mantu, kā arī personām, kuru prasījuma tiesības atkarīgas no nosacījuma iestāšanās;

– noteikts, ka nodokļu administrācija var neiesniegt prasījumu pamatojošu dokumentu atvasinājumus, ja informāciju var iegūt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, papildus tam noteikts, ka nodokļu administrācijas prasījumi, kas radušies pēc procesa pasludināšanas, bet saistīti ar darījumiem līdz pasludināšanai, piesakāmi kā kreditora prasījumi;

– ja kreditora prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kreditora prasījumam kreditors pievieno tiesas nolēmuma norakstu un citus prasījumu pamatojošus dokumentus. Papildus pamatojoši dokumenti gadījumos, ja prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, nepieciešami, lai administrators varētu gūt pārliecību par prasījuma pamatotību;

– precizēta kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība, paredzot visu savlaicīgi prasījumus iesniegušo kreditoru (sešu mēnešu laikā) prasījumu apmierināšanu vienlaicīgi. Precīzi noteikts, ka visi kreditoru prasījumi apmierināmi sešu mēnešu laikā, lai nerastos šaubas un nevienmērīga prakse;

– ja par kreditora prasījumu pastāv strīds par tiesībām, prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet kamēr strīds norisinās, kreditoram balsstiesības nepiešķir. Šādi grozījumi izstrādāti, lai novērstu situāciju, ka kreditoram netiek dota iespēja realizēt savas tiesības tiesvedības ilguma dēļ;

– darījumu atzīšanai par spēkā neesošiem termiņš pagarināts no trīs mēnešiem uz četriem mēnešiem, savukārt bezatlīdzības darījumu apstrīdēšanas termiņš pagarināts no sešiem mēnešiem un trīs gadiem. Pamatā ir praksē konstatētais, ka nepieciešams apstrīdēšanas termiņus pagarināt;

– paredzēta rīcība ar parādnieka mantu, ja to nav iespējams pārdot (piedāvā kreditoriem paturēt sev par sākumcenu). Iepriekš regulējums par to, ko darīt, ja mantu nav iespējams pārdot, nebija;

– ziņojumā par mantas neesamību administrators iekļauj ziņas par nodomu vērsties pret parādnieka valdi. Minēto informāciju norāda, lai arī kreditori būtu informēti par šīm darbībām un zinātu, kādas darbības administrators veic, lai atgūtu līdzekļus. Jo gadījumā, ja administrators nevēršas pret valdi, gada laikā pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas prasību ir tiesīgs celt kreditors sava nesegtā prasījuma apmērā;

– paredzēta tālākā rīcība pēc otrās izsoles. Precizēti noteikumi par izsoles aprēķina sagatavošanu. Tāpat iekļautas normas izsoļu reiderisma novēršanai (nodrošinājuma neatgriešana, dalības maksa).

Pēc attiecīgo grozījumu pieņemšanas ir novērojama juridiskās personas maksātnespējas procesu kvalitātes un norises uzlabošanās, vienlaikus ir konstatējami vairāki problēmjautājumi, kas pamatā nav saistīti ar regulējuma būtību, bet ar tā piemērošanu.

Maksātnespējas procesa lietu skaits (skat. 2. tabulu) tieši atspoguļo ekonomisko situāciju valstī, normālas ekonomiskās situācijas apstākļos šis skaitlis ir stabils, savukārt krīzes laikā gadījumu skaits pieaug.

2.tabula

SKDS aptaujas ietvaros par juridiskās personas maksātnespējas procesu tika iegūti šādi rezultāti.

Aptaujas ietvaros respondentiem tika lūgts raksturot savu saskarsmi ar maksātnespējas procesu, maksātnespējas un kreditoru prasījumu pieteikšanu, paust attieksmi pret dažādiem ar maksātnespējas procesu saistītiem jautājumiem, kā arī raksturot saskarsmi un rīcību, sastopoties ar negodprātīgu personu vai institūciju darbību.

Pētījuma dati liecina, ka absolūtais vairākums maksātnespējas procesa administratoru (91%) norādīja, ka periodā kopš 2010. gada 1. novembra bija saistīti ar 11 un vairāk maksātnespējas procesiem. Mazāku skaitu minēja neliels respondentu īpatsvars: iesaistīti no 4 līdz 10 procesiem bija 5%, 2–3 procesos – 2%, bet vienā procesā – 3% aptaujāto maksātnespējas procesa administratoru.

Aptuveni 1/10 (9%) tiesnešu atbildēja, ka kopš 2010. gada novembra ir bijuši saistīti ar 2 līdz 3 maksātnespējas procesiem, un tikpat bieži (9%) šī grupa atzīmēja, ka bija saistīti ar 4 līdz 10 maksātnespējas procesiem. Visbiežāk (82%) norādīts, ka ir bijusi saskarsme ar 11 un vairāk maksātnespējas procesiem.

No juridiskās palīdzības sniedzējiem, advokātiem 5% norādīja, ka bija saistīti ar vienu maksātnespējas procesu, 2 līdz 3 procesus minēja 15%, 4 līdz 10 – 35%, bet 11 un vairāk procesus – 45%.

Analizējot kreditoru atbildes, vērojams, ka kopš 2010. gada 1. novembra ar vienu maksātnespējas procesu bija saistīti 10%, 22% bija saistīti ar 2 līdz 3 procesiem, 34% – ar 4 līdz 10 procesiem, 34% – ar 11 un vairāk procesiem.

No trešajām personām ar vienu maksātnespējas procesu ir bijuši saistīti 29%, ar 2 līdz 3 procesiem – 29%, ar 4 līdz 10 procesiem – 23%, bet ar 11 un vairāk procesiem – 19%. Savukārt no parādnieka pārstāvjiem 25% atzīmēja, ka bija saistīti ar vienu maksātnespējas procesu, 31% minēja 2 līdz 3 procesiem, 28% – 4 līdz 10 procesiem, bet ar 11 un vairāk procesiem – 15%.

Lūgti raksturot progresu ar maksātnespējas procesiem, kuros viņi ir iesaistīti, 61% parādnieka pārstāvju atbildēja, ka vismaz viens no tiem vēl turpinās, 56% minēja, ka vismaz viens no šiem procesiem ir beidzies, bet 11% gadījumu ir iestājusies tiesiskā aizsardzība. 73% kreditoru norādīja, ka vismaz viens no viņu maksātnespējas procesiem vēl turpinās, 58% atbildēja, ka vismaz viens no tiem ir beidzies, bet 25% minēja, ka vismaz vienā gadījumā ir iestājusies tiesiskā aizsardzība. No trešajām personām 55% atbildēja, ka vismaz viens no maksātnespējas procesiem, kuros viņi ir iesaistīti, vēl turpinās. To, ka vismaz viens no procesiem ir noslēdzies, norādīja 48%, bet atbildi "ir iestājusies tiesiskā aizsardzība (vismaz viena)" atzīmēja 16% trešo personu.

To, ka vismaz viens maksātnespējas process vēl turpinās, atzīmēja 65% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu, 60% atbildēja, ka vismaz viens process ir noslēdzies, bet to, ka vismaz vienā no šiem procesiem ir iestājusies tiesiskā aizsardzība, atzina 30%.

Jautāti, cik lielā mērā viņiem ir izdevies atgūt kreditoru prasījumus, tikai 3% kreditoru, kuri atbildēja, ka vismaz viens no viņu maksātnespējas procesiem ir beidzies, norādīja, ka tos ir izdevies atgūt pilnā apmērā. Atbildi "visbiežāk vairāk par pusi" atzīmēja 4%, bet "visbiežāk mazāk par pusi" – 28%. Vairākums (63%) kreditoru atzina, ka visbiežāk nav izdevies atgūt kreditoru prasījumus.³⁴

No trešajām personām, kuras norādīja, ka vismaz viens no viņu maksātnespējas procesiem ir beidzies, 7% atbildēja, ka kreditoru prasījumus ir izdevies atgūt pilnā apmērā.

To, ka ir izdevies atgūt vairāk par pusi, atzīmēja 7%, bet mazāk par pusi – 20%. Nedaudz vairāk par pusi (53%) minēja, ka kreditoru prasījumus nav izdevies atgūt nemaz.

Juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu atbildes liecina, ka visbiežāk maksātnespējas procesos ir izdevies atgūt mazāk par pusi no kreditoru prasījumiem (58%). To, ka nav izdevies atgūt necik, minēja 17%.

Aptaujas ietvaros kreditoriem jautāja, kādēļ viņi ir pieteikuši maksātnespēju. Visbiežāk respondenti atbildēja, ka parādnieks ilgstoši nemaksāja (37%). Salīdzinoši bieži par iemeslu maksātnespējas pieteikšanai atzīts tas, ka nebija citas parāda atgūšanas iespējas (29%). Atbildi "neizdevās vienoties ar parādnieku par parāda atmaksu" atzīmēja 19%, bet to, ka maksātnespēja tika pieteikta, jo iestājās maksājumu termiņš, norādīja 14% kreditoru.

Lūgti norādīt, vai, viņuprāt, valsts nodrošina efektīvu interešu aizstāvību maksātnespējas procesā, 41% tiesnešu tam piekrita (atbildes "noteikti jā" un "drīzāk jā"). No parādnieka pārstāvjiem tā domāja 36%, bet no maksātnespējas administratoriem – 34%. Citas grupas tam, ka ir nodrošināta viņu interešu aizstāvība, piekrita retāk: atbildes "noteikti jā" un "drīzāk jā" atzīmēja 25% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu, 19% – trešo personu un 19% kreditoru.

Jautāti, kādēļ maksātnespējas procesā viņi pieteica kreditoru prasījumu, aptaujātie kreditori visbiežāk atbildēja, ka ir to darījuši, lai atgūtu parādu (83%). Aptuveni trešdaļa (35%) norādīja, ka maksātnespējas procesā viņi pieteica kreditoru prasījumu, lai būtu sakārtota grāmatvedība, bet 4% minēja, ka ir to darījuši, jo tā prasa uzraugošās institūcijas.

Lūgti vispārīgi raksturot, kādēļ būtu jāpiesaka kreditoru prasījumi, visbiežāk aptaujas dalībnieki norādīja, ka tas ir jādara, lai atgūtu parādu: tā domāja 86% maksātnespējas procesa administratoru, 82% tiesnešu, 78% parādnieka pārstāvju, 93% kreditoru, 84% – trešo personu un 100% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu. Jāpiebilst, ka atbildi "lai būtu sakārtota grāmatvedība" visbiežāk atzīmēja maksātnespējas administratori (49%), parādnieka pārstāvji (48%) un juridiskās palīdzības sniedzēji, advokāti (55%).

Respondentiem lūdza paust viedokli par to, kas visvairāk apgrūtina kreditoru prasījumu atgūšanu maksātnespējas procesā un TAP.³⁵

Atbildot uz šo jautājumu, maksātnespējas procesa administratori visbiežāk uzskatīja, ka tas ir negodprātīga parādnieka (77%) un kreditora nepietiekama darba ar debitoriem līdz maksātnespējas procesa uzsākšanai (51%) dēļ.

Tiesneši visbiežāk minēja atbildes "negodprātīgs parādnieks" (77%) un "nepietiekama maksātnespējas procesa administratoru uzraudzība" (77%).

Visbiežāk par iemesliem, kas apgrūtina kreditoru prasījumu atgūšanu, parādnieka pārstāvji uzskatīja parādnieka (60%) un maksātnespējas procesa administratora (49%) negodprātību. Šos pašus iemeslus visbiežāk minēja arī kreditori (attiecīgi 70% un 45%), trešās personas (61% un 42%) un juridiskās palīdzības sniedzēji, advokāti (60% un 65%).

Aptaujas dalībniekus lūdza novērtēt dažādus ar maksātnespējas procesu saistītus aspektus.

Absolūtais vairākums (91%) maksātnespējas procesa administratoru pozitīvi novērtēja (atbildes "pilnīgi apmierināts/-a" un "drīzāk apmierināts/-a) informētību par procesa norisi. Salīdzinoši bieži respondenti atzinīgi vērtēja arī procesa ātrumu (80%). Retāk apmierinātība pausta ar iespēju ietekmēt procesu (63%), skaidrību par procesa regulējumu (55%) un atgūto līdzekļu apjomu (28%).

Tiesneši visbiežāk atzinīgi vērtēja procesa ātrumu (68%). Salīdzinoši bieži pozitīvi vērtējumi sniegti arī informētībai par procesa norisi (59%) un skaidrībai par procesa regulējumu (50%).

Ar iespēju ietekmēt procesu apmierināti bija 23% tiesnešu, bet ar atgūto līdzekļu apjomu – 9%.

Raksturojot parādnieka pārstāvju atbildes, jāsecina, ka 58% pozitīvi vērtēja informētību par procesa norisi, 53% – skaidrību par procesa regulējumu, 47% – procesa ātrumu. Retāk atzinīgi vērtējumi sniegti iespējai ietekmēt procesu (23%) un atgūto līdzekļu apjomam (22%). Arī kreditori visbiežāk bija apmierināti ar informētību par procesa norisi (53%) un skaidrību par procesa regulējumu (48%). Procesa ātrumu pozitīvi vērtēja 29% respondentu, iespēju ietekmēt procesu – 15%, bet atgūto līdzekļu apjomu – 8%.

Trešo personu atbildes liecina, ka 48% pozitīvi vērtēja informētību par procesa norisi, 29% – skaidrību par procesa regulējumu un 23% – procesa ātrumu, bet vienlīdz bieži atzinīga attieksme pausta pret iespēju ietekmēt procesu (19%) un atgūto līdzekļu apjomu (19%). 55% juridiskās palīdzības sniedzēju, advokātu pauda apmierinātību ar informētību par procesa norisi.³⁶

Ar skaidrību par procesa regulējumu apmierināti bija 45%, ar procesa ātrumu – 35%, ar atgūto līdzekļu apjomu – 10%, ar iespēju ietekmēt procesu – 10%.

Raksturojot, vai kopš 2010. gada 1. novembra viņiem maksātnespējas procesā vai TAP ir gadījies, ka kāda no minētajām personām vai institūciju pārstāvjiem ir rīkojušies negodprātīgi, visbiežāk maksātnespējas procesa administratori norādīja, ka tā ir rīkojušies parādnieka pārstāvji (86% – vairākas reizes, 7% – vienu reizi) un kreditori (56% – vairākas reizes, 15% – vienu reizi). Tiesneši visbiežāk atbildēja, ka negodprātīgi ir rīkojušies parādnieka pārstāvji (73% – vairākas reizes) un maksātnespējas procesa administratori (64% – vairākas reizes, 5% – vienu reizi). Parādnieka pārstāvji visbiežāk minēja maksātnespējas procesa administratorus (37% – vairākas reizes, 16% – vienu reizi) un kreditorus (34% – vairākas reizes, 18% – vienu reizi), kreditori – parādnieka pārstāvjus (44% – vairākas reizes, 14% – vienu reizi) un maksātnespējas procesa administratorus (40% – vairākas reizes, 13% – vienu reizi), trešās personas – parādnieka pārstāvjus (32% – vairākas reizes, 16% – vienu reizi) un maksātnespējas procesa administratorus (32% – vairākas reizes, 16% – vienu reizi), bet juridiskās palīdzības sniedzēji, advokāti visbiežāk nosauca maksātnespējas procesa administratorus (60% – vairākas reizes, 15% – vienu reizi).

Saskaņā ar aptaujas datiem to, ka ir izmantojuši iespēju vērsties MNA ar sūdzību par maksātnespējas procesa administratora, kreditora, parādnieka pārstāvja rīcību, no juridiskās palīdzības sniedzējiem, advokātiem kopumā norādīja 60% (25% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 35% – 1–2 reizes). No tiesnešiem ar sūdzību par maksātnespējas procesa administratora, kreditora, parādnieka pārstāvja rīcību MNA ir vērsušies 46% (9% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 36% – 1–2 reizes), no kreditoriem – 37% (13% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 24% – 1–2 reizes), no maksātnespējas procesa administratoriem – 35% (8% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 27% – 1–2 reizes), no parādnieka pārstāvjiem – 32% (4% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 28% – 1–2 reizes), bet no trešajām personām – 26% (23% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 3% – 1–2 reizes).

Lūgti detalizētāk raksturot, kāpēc viņi nav izmantojuši iespēju vērsties MNA ar sūdzību par maksātnespējas procesa administratora, kreditora, parādnieka pārstāvja rīcību, maksātnespējas procesa administratori, tiesneši un parādnieka pārstāvji visbiežāk norādīja, ka tam nav bijis nepieciešamības (attiecīgi 74%, 42% un 46%). Kreditori visbiežāk atbildēja, ka neredz tam jēgu (51%), bet juridiskās palīdzības sniedzēji, advokāti vienlīdz bieži atzina to, ka tas nebija nepieciešams (50%) un tam nav jēgas (50%). Arī trešās personas abas atbildes atzīmēja vienlīdz bieži ("nav bijis nepieciešamības" – 35%, "uzskatu, ka tam nav jēgas" – 35%). ³⁷

Jāpiebilst, ka trešās personas biežāk nekā citas grupas atzina, ka nezināja par tādu iespēju (22%, citas grupas: 0%–9%).

Iespēju vērsties tiesā ar sūdzību par maksātnespējas procesa administratoru, kreditoru vai parādnieka pārstāvi ir izmantojuši 60% no juridiskās palīdzības sniedzējiem, advokātiem (25% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 35% – 1–2 reizes), no maksātnespējas procesa administratoriem – 45% (15% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 29% – 1–2 reizes), no parādnieka pārstāvjiem – 35% (5% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 30% – 1–2 reizes), no kreditoriem – 34% (13% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 21% – 1–2 reizes), no trešajām personām – 23% (13% to ir darījuši 3 un vairāk reizes, 10% – 1–2 reizes), bet no tiesnešiem vienu vai divas reizes to ir darījuši 5%.

Raksturojot iemeslus, kāpēc viņi nav vērsušies tiesā ar sūdzību par maksātnespējas procesa administratoru, kreditoru vai parādnieka pārstāvi, visbiežāk gandrīz visas grupas norādīja, ka tam nav bijis nepieciešamības (maksātnespējas procesa administratori: 80%, tiesneši: 43%, parādnieka pārstāvji: 55%, trešās personas: 42%, juridiskās palīdzības sniedzēji, advokāti: 63%). Kreditori nedaudz biežāk atzina, ka neredzēja tam jēgu (46%).³⁸

No minētā var secināt, ka maksātnespējas jomas regulējums kopumā ir atbilstošs, vienlaikus pastāv problēmas ar tā piemērošanu, tāpat atgūto līdzekļu apjoms ir pārāk mazs, savukārt procesa norisi lielā mērā apgrūtina iesaistīto pušu negodprātīgā rīcība.

Vienlaikus ĀIPL savā kopīgi ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma "Deloitte" veiktajā Pētījumā norādījusi, ka Maksātnespējas process ir viens no stabilas uzņēmējdarbības un investīciju vides pamatnosacījumiem. Pasaules Banka norāda, ka kvalitatīvam maksātnespējas procesam jābūt ātram, lētam un ar pēc iespējas lielāku atgūto prasījumu apjomu. Salīdzinot ar citu valstu maksātnespējas likumiem, Latvijā radītais regulējums ir rūpīgi izstrādāts un derīgs, taču tā ieviešanā ir virkne nepilnību un trūkumu. Jānorāda, ka Pētījums veikts par laika posmu no 2008. gada līdz 2014. gadam – periodu pirms būtisku izmaiņu veikšanas maksātnespējas jomu regulējošajos normatīvajos aktos, šobrīd daudzas ĀIPL akcentētās problēmas ir novērstas un pie atlikušo problēmu novēršanas tiek strādāts.

ĀIPL konstatējusi šādas biežāk izplatītās ļaunprātīga maksātnespējas procesa shēmas.

• Fēniksa fenomens. Vērtīgie pamatlīdzekļi tiek pārcelti uz citu uzņēmumu, kas tieši vai netieši ir saistīts ar maksātnespējas procesā iesaistītā uzņēmuma amatpersonu vai īpašnieku.

• Kontroles pārņemšana. Maksātnespējas procesa laikā ar administratora palīdzību amatpersonām vai īpašniekiem tiek dota iespēja saglabāt uzņēmuma kontroli.

• Reiderisms. Fiktīvu kreditoru prasību apmierināšanas rezultātā no maksātnespējas procesā iesaistītā uzņēmuma tiek atsavināti vērtīgi pamatlīdzekļi un bloķēta darbība.³⁹

• Administratora manipulācijas. Administrators savtīgos nolūkos izmanto maksātnespējas procesu, lai iegūtu labumu sev vai saistītām personām.

Vienlaikus ĀIPL izvirza šādas rekomendācijas turpmākajai jomas attīstībai.

1. Efektīva uzraudzīšana. Jāievieš visaptverošu rezultatīvo rādītāju sistēma un jānodrošina efektīva maksātnespējas procesu uzraudzība.

2. Kompetences un kapacitātes paaugstināšana. Nepieciešamas kvalitatīvas apmācības ar maksātnespējas jomu saistīto amatpersonu kompetences paaugstināšanai.

3. Tiesu loma. Jāstiprina tiesas kā maksātnespējas procesa uzrauga lomu. Jāuzlabo tiesnešu zināšanas par ekonomikas likumsakarībām.

4. Uzņēmuma glābšanas kultūra. Jāveicina uzņēmēju un valsts institūciju savstarpējā uzticība un sadarbība finansiālās grūtībās nonākošo uzņēmumu saglabāšanai.

5. Savlaicīga maksātnespējas procesu uzsākšana. Lai uzlabotu maksātnespējas procesu efektivitāti, jāveicina savlaicīga maksātnespējas procesu uzsākšana.

6. Ekonomisko noziegumu apkarošana. Jāstiprina ekonomisko noziegumu apkarošanas joma, nosakot to par prioritāti un piešķirot papildu resursus tiesībsargājošajām iestādēm.⁴⁰

Tieslietu ministra izveidotajā maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā identificēts, ka turpmākajam politikas īstenošanas izvērtējumam juridiskās personas maksātnespējas procesos, lai sasniegtu juridiskās personas maksātnespējas procesa rezultātu – saistību maksimāla izpilde un ekonomiski vērtīgu aktīvu atgriešanās ekonomiskajā apritē, jābalstās uz šādiem kritērijiem:

– kreditori atgūst pēc iespējas vairāk, izmaksas pēc iespējas mazākas;

– procesa gaitā maksimāli saglabājama aktīvu ekonomiskā vērtība;

– process ir maksimāli ātrs un efektīvs.

Uz minēto kritēriju būtiskumu norāda arī OECD eksperti, īpaši uzsverot maksātnespējas procesa izmaksu samazināšanas pozitīvo ietekmi.

Maksātnespējas likumā noteiktais juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķis un principi ir atbilstoši un nodrošina attiecīgo prioritāšu sasniegšanu, līdz ar to var secināt, ka regulējuma būtiskas izmaiņas nav nepieciešamas, jāveic vien atsevišķi precizējumi, kas novērstu dažādas neskaidrības, taču problēmas saskatāmas attiecīgā regulējuma piemērošanā, problemātikā ar ekonomiski vērīgo aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē, uzņēmējdarbības vidē un kultūrā kopumā, kā arī uzraugošo institūciju darbībā.

Ņemot vērā minēto, būtu izvirzāmi šādi galvenie uzdevumi:

1) nodrošināt sabiedrības informēšanas pasākumus, kas veicinātu uzņēmumu glābšanas un saistību izpildes kultūru, kā arī skaidrotu nepieciešamību savlaicīgi risināt finansiālās grūtības;

2) veicināt savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu;

3) noteikt, ka strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā skata tajā pašā tiesā, kurā ierosināta maksātnespējas procesa lieta, paātrinot šādu strīdu izskatīšanu;

4) MNA un Valsts policijas kompetences pārdale, stiprinot MNA kompetenci uzraudzībā. Sakārtot Krimināllikuma un LAPK jautājumu, proti, atslogojot Valsts policiju no mazāk nozīmīgākām lietām un šo kompetenci nododot MNA;

5) stiprināt MNA kompetenci, nosakot, ka MNA, ja nepieciešams, kopā ar Valsts policiju ir tiesības ierasties jebkura administratora prakses vietā (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) un pieprasīt dokumentus;

6) pārskatīt kārtību par dokumentu viltošanas konstatēšanu, nosakot, ka lietas dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesīgumu. Ja tiesa vai MNA atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo kompetentajai tiesībsargājošai iestādei;

7) pārskatīt kārtību par parādnieka atbildību par dokumentu nenodošanu;

8) veicināt ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē;

9) noteikt, ka maksātnespējas procesa administrators sagatavo atzinumu par turpmāk plānoto rīcību maksātnespējas procesa ietvaros, saskaņojot to ar kreditoriem, kreditori pieņem lēmumu arī par finansējumu;

10) lai padarītu caurskatāmākas maksātnespējas procesa darbības un izmaksas, definēt minimālās administratora amata darbības un to izmaksas;

11) lai nodrošinātu maksātnespējas procesa izmaksu samazinājumu, pārskatīt kārtību kādā administratoram jānodod dokumenti arhīvā;

12) lai nodrošinātu efektīvāku maksātnespējas procesa norisi un palielinātu atgūto kreditoru prasījumu apmēru, pārskatīt kārtību, kādā administratoru ieceļ maksātnespējas procesā;

13) lai nodrošinātu efektīvāku administratīvā soda mērķa sasniegšanu, nepieciešams pilnveidot regulējumu par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā;

14) nodrošināt pietiekamu finansējumu Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu maksātnespējas jomā un veicinātu izdarīto noziedzīgo nodarījumu atklāšanu.

1. Sabiedrības informēšanas pasākumos, sadarbojoties ar EM, varētu iekļaut semināru rīkošanu attiecīgajos uzņēmēju forumos, kā arī bukleta izstrādi. Vienlaikus tas būtu ilgstošs darbs ar dažādām uzņēmējus pārstāvošām organizācijām, lai nodrošinātu domāšanas maiņu attiecībā uz finansiālu grūtību risināšanu Latvijā. Būtiskākais būtu izglītot sabiedrību par nepieciešamību savlaicīgi risināt finansiālās grūtības, tādejādi atgriežot uzņēmumu ekonomiskajā apritē, nevis to "iztukšot" un likvidēt caur maksātnespējas procesu, norakstot tā parādsaistības, vai pārceļot aktīvus uz citiem uzņēmumiem.

2. Kā ļoti būtiska problēma minama novēlota juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana. Tas nozīmē, ka maksātnespējas process tiek pieteikts pilnīgi tukšam uzņēmumam, kuram vairs nav ekonomiski vērtīgo aktīvu. Šī apstākļa dēļ kreditori šādā procesā neko neiegūst. Šādā gadījumā administratora atlīdzībai un maksātnespējas procesa izmaksām novirzāms juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts. Vērtējot šādus gadījumus, var secināt, ka šāda procesa ietvaros pēc būtības tiek veiktas darbības, lai uzņēmumu vienkārši likvidētu un izslēgtu no publiskā reģistra.

Iemesli, kādēļ rodas šādas situācijas ir vairāki, tajā skaitā zināšanu trūkums un nepamatotas cerības, nonākot finansiālās grūtībās, to atjaunot bez savlaicīgas un aktīvas rīcības, taču galvenokārt tā ir paša parādnieka ļaunprātīga rīcība, pirms maksātnespējas procesa nobēdzinot aktīvus un iztukšojot uzņēmumu.

Lai šo jautājumu risinātu, MNA kompetencē jānodod LAPK 166.³⁵ pantā paredzētās lietas par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Šāda atbildība, ja tā tiek piemērota veiksmīgi, darbojas kā efektīvs preventīvais līdzeklis.

Vienlaikus izvērtējami dažādi citi pasākumi, kas veicami, lai motivētu parādniekus savlaicīgi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, proti, šādi līdzekļi varētu būt: savlaicīga pieteikuma iesniegšanas gadījumā paredzēt ieguvumus parādniekam, savukārt, kavējoties ar pieteikuma iesniegšanu,– sankcijas, tai skaitā izvērtējot valdes locekļu atbildību. Tāpat būtu atvieglojama kārtība, kādā no juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta atbrīvojams darbinieks, kas iesniedz darba devēja maksātnespējas procesa pieteikumu.

3. Kreditoru prasījumu atzīšanas maksātnespējas lietas ietvaros, administratoram pieņemot attiecīgu lēmumu, nereti rodas strīds par kreditora tiesībām attiecībā uz konkrēto prasījumu vai tā apmēru pret parādnieku. Lai kreditors spētu pilnībā īstenot savas tiesības maksātnespējas procesā, viņam ir jāsagaida sprieduma spēkā stāšanās lietā, kas viņam ir jāuzsāk Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Šāda paralēla tiesvedība var novilcināt maksātnespējas procesa pabeigšanu vai arī pilnībā vai daļēji liegt kreditora iespējas piedalīties maksātnespējas procesā. Lai nodrošinātu strīdu ātrāku izskatīšanu maksātnespējas procesa ietvaros, tādējādi aizsargājot kreditoru intereses, būtu nepieciešams, ka strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskata tā pati tiesa, kurā ierosināta maksātnespējas lieta, iespējami saīsinot strīda izskatīšanas termiņu.

4. Attiecībā uz MNA un Valsts policijas kompetences pārdali pirmie rezultāti jau ir sasniegti, proti, kopš 2015. gada 1. janvāra MNA nodota administratīvās sodīšanas funkcija maksātnespējas jautājumos. Tādejādi panākts, ka šo administratīvo pārkāpumu lietas izskata speciālisti, kuri spēj kompetenti izvērtēt lietas apstākļus un pārkāpuma smagumu, un Valsts policija netiek noslogota ar šādu lietu izskatīšanu. 2015. gadā MNA ir sastādījusi 67 administratīvo pārkāpumu protokolus, savukārt 2016. gada pirmajā ceturksnī MNA ir sastādījusi 24 administratīvo pārkāpumu protokolus.

Papildus MNA lomu uzraudzībā paredz stiprināt šobrīd 1. lasījumā apstiprinātais likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 106/Lp12), kura tālākā virzība Saeimā atkarīga no atbildīgās komisijas. Šie grozījumi paredz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, kas, galvenokārt, attiecas uz uzraudzības un izglītības sistēmas pilnveidošanu, proti, piedāvāts noteikt, ka administratorus amatā ieceļ MNA direktors un administratori ne retāk kā reizi divos gados (skaitot no amatā iecelšanas dienas vai iepriekšējā kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas dienas) kārto kvalifikācijas eksāmenu. Piedāvāts pastiprināt administratoru atbildību, tajā skaitā paredzot, ka par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratori ir saucami pie disciplināratbildības. Tāpat piedāvāts noteikt plašāku gadījumu spektru, kad administrators būtu atceļams no amata, tajā skaitā, pamatojoties uz disciplinārkomisijas lēmumu. Vienlaikus administratoram kā obligāta prasība noteikta nevainojama reputācija.

Kopumā paredzēts, ka šie mehānismi nodrošinās administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos.

Tomēr jāņem vērā, ka MNA kapacitātes stiprināšanu ierobežo budžeta ietvars.⁴¹

Tāpat būtu pārskatāms Krimināllikuma regulējums, sabiedrībai mazāk bīstamas lietas atstājot LAPK ietvaros, vienlaikus Krimināllikuma regulējums būtu pārskatāms arī attiecībā uz dokumentu viltošanu.

Vienlaikus MNA būtu jāsniedz atbalsts apmācību organizēšanai, lai nodrošinātu Valsts policijas kompetences stiprināšanu attiecībā noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu maksātnespējas jomā. Šāda atbalsta sniegšana ir jo īpaši svarīga, ņemot vērā, ka Valsts policija par vienu no tās prioritātēm īstermiņā ir noteikusi ekonomisko noziegumu izmeklēšanu, tai skaitā maksātnespējas jomā, ko ir izdarījuši maksātnespējas procesa administratori. Tāpat Valsts policija plāno veikt tās lietvedībā esošo kriminālprocesu ekonomisko noziegumu jomā pārbaudi (vidējā termiņa uzdevums) un divu jaunu specializētu struktūrvienību izveidi (ilgtermiņa uzdevums).

5. Attiecībā uz MNA kompetences stiprināšanu, papildus ir jāizvērtē iespēja izstrādāt regulējumu, nosakot, ka MNA, ja nepieciešams, kopā ar Valsts policiju, ir tiesības ierasties jebkura administratora prakses vietā (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) un pieprasīt dokumentus. Šādā veidā administrators būtu daudz disciplinētāks savas un parādnieka lietvedības vešanā, kas savukārt, ir ieguvums visam maksātnespējas procesam kopumā. Papildus tam, tas dotu iespēju daudz ātrāk un efektīvāk iegūt un pārbaudīt informāciju par dokumentu viltošanu. Šis regulējums ir ieviešams vienlaicīgi ar precīzu un stingru prasību noteikšanu attiecībā uz administratora pienākumu vest savu un parādnieka lietvedību. Izstrādājot minēto regulējumu, ir izvērtējama Konkurences padomes un FKTK pieredze pierādījumu iegūšanā komersanta atrašanās vietā.

Stiprinot MNA kapacitāti, izvērtējams jautājums par MNA finansēšanas modeļa pārskatīšanu, nosakot alternatīvos iestādes finansēšanas modeļus.

6. Maksātnespējas procesa ietveros samērā bieži tiek konstatētas aizdomas par iespējamu dokumentu viltošanu. Šobrīd dokumentu viltošanas vai viltotu dokumentu izmantošanas faktu var konstatēt tikai kriminālprocesa ietvaros, kā rezultātā maksātnespējas procesā ilgstoši piedalās personas, kuru tiesības ir balstītas uz viltotiem dokumentiem, vai arī tiek pieņemti lēmumi, kurus pamato viltoti dokumenti. Tādēļ ir nepieciešamas pārskatīt kārtību par dokumentu viltošanas konstatēšanu, radot risinājumus pašā maksātnespējas procesā, tādejādi izslēdzot no maksātnespējas procesa kreditorus, kuru prasījumi balstīti uz viltotiem dokumentiem – šāds regulējums nodrošinātu citu kreditoru interešu aizsardzību un fiktīvu kreditoru savlaicīgu izslēgšanu no maksātnespējas procesa. Izstrādājot regulējumu, būtu jāparedz, ka lietas dalībnieki (parādnieka pārstāvis, kreditori, administrators) var apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesīgumu. Ja tiesa vai MNA atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo kompetentajai tiesībsargājošai iestādei.

7. Attiecībā uz atbildības pastiprināšanu par dokumentu nenodošanu, secināms, ka, lai arī ar 2015. gada 1. marta grozījumiem Maksātnespējas likumā šāda atbildība ir ieviesta, ir konstatēta situācija, kad īsi pirms maksātnespējas procesa tiek nomainīta valde, līdz ar to vērsties pret "īsto" valdi ir sarežģīti un laikietilpīgi. Ņemot vērā minēto, ir meklējami citi efektīvāki risinājumi, kā nostiprināt parādnieka pārstāvja atbildību par dokumentu nenodošanu.

8. Attiecībā uz ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanu ekonomikas apritē varētu minēt vairākus aspektus, proti:

Saimnieciskās darbības maksātnespējas procesā turpināšana.

Šobrīd administratoram saprātīgā termiņā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas jāpieņem lēmums par saimnieciskās darbības turpināšanu vai izbeigšanu. Svarīgi atzīmēt, ka noteikt robežu starp saimnieciskās darbības turpināšanu un paša maksātnespējas procesa norisi ir diezgan sarežģīti, jo saimnieciskās darbības izbeigšana nenozīmē to, ka attiecīgā lēmuma pieņemšanas brīdī parādnieka uzņēmumā apstājas pilnīgi visi procesi un uzreiz tiek pārdota manta.

Maksātnespējas procesa primārais mērķis ir mantas pārdošana un kreditoru prasījumu apmierināšana, līdz ar to saimnieciskās darbības turpināšana var būt attaisnota tikai gadījumā, ja tas nepieciešams, lai pārdotu uzņēmumu, turklāt ar saimniecisko darbību jāsaprot tādas saimnieciskās darbības, ko pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas veica pats parādnieks, turpināšana, piemēram, ja parādnieks pirms maksātnespējas ražoja kādu produkciju, arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek saglabāts vai pat optimizēts ražošanas process, tiek turpināti līgumi ar parādnieka darbiniekiem un piegādātājiem. Pārējās darbības ar mantu līdz tās pārdošanai, piemēram, mantas iznomāšana gadījumos, kad parādnieka pamatdarbības veids pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas bija ražošana, nav uzskatāma par saimniecisko darbību, bet gan par parādnieka aktīvu vērtības saglabāšanas nodrošināšanu. Nav pieļaujams novilcināt maksātnespējas procesu saimnieciskās darbības aizsegā, jo tad, ja uzņēmums ir darboties spējīgs, tas pēc iespējas ātrāk ir jāpārdod kā darbotiesspējīgs uzņēmums vai arī jāuzsāk TAP. Tomēr, šobrīd praksē ir konstatēti gadījumi, kad administrators pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas veic saimniecisko darbību "savā labā", piemēram, iznomājot parādnieka mantu, bet ienākumi no šādas "saimnieciskās darbības" parasti ir tikai tik lieli, lai varētu nosegt maksātnespējas procesa turpināšanas izmaksas, tai skaitā administratora atlīdzību.

Lai veicinātu noteiktību jautājumā par saimnieciskās darbības veikšanu maksātnespējas procesa laikā, nepieciešams sakārtot attiecīgo regulējumu.

Vienlaikus, gadījumos, kad saimnieciskā darbība tiek turpināta, nav pamatoti iekļaut saimnieciskās darbības izdevumus maksātnespējas procesa izdevumos, uz kuriem attiecas piecu procentu ierobežojums. Šobrīd Maksātnespējas likuma 170. panta pirmā daļa attiecas uz visiem maksātnespējas procesiem gan uz tā saucamajiem "tukšajiem", gan uz tādiem, kuru ietvaros saimnieciskā darbība netiek turpināta, gan uz gadījumiem, kad saimnieciskā darbība tiek turpināta. Ja "tukšu" uzņēmumu gadījumā, kā arī maksātnespējas procesos, kuru ietvaros ir nolemts neturpināt saimniecisko darbību, šāds regulējums ir attaisnots, jo ļauj regulēt un kontrolēt maksātnespējas procesa izmaksas, saimnieciskās darbības turpināšanas gadījumā šāds regulējums var rādīt šķēršļus efektīvai maksātnespējas procesa gaitai – pārsniedzot piecu procentu robežu administratoram ir pienākums sasaukt sapulci izdevumu apmēra apstiprināšanai un formāli kreditoru sapulce var neatbalstīt pamatotus izdevumus, kas rodas uzņēmuma darbības, nevis maksātnespējas procesa rezultātā.

Attiecībā uz administratora atlīdzību, turpinot saimniecisko darbību – šobrīd pastāv iespēja, ka administrators nesaņem atlīdzību par saimnieciskās darbības veikšanu, neskatoties uz to, ka, pamatoti turpinot saimniecisko darbību, palielinās kreditoru ieguvums no maksātnespējas procesa, turklāt saimnieciskās darbības turpināšana prasa laika un profesionālo ieguldījumu, kā arī ir saistīta noteiktiem riskiem. Līdz ar to administrators var būt neieinteresēts turpināt saimniecisko darbību gadījumos, kas savukārt turpmāk var ietekmēt iespēju pārdot uzņēmumu kopumā.

Uzņēmuma kā kopuma pārdošana.

Parādnieka mantas – uzņēmuma – pārdošana ir procedūra, kas ir vērsta uz uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanu. Pārdodot parādnieka uzņēmumu, ir saskatāmi gan īstermiņa – pilnīgākā kreditoru prasījumu apmierināšana, gan ilgtermiņa – tiek nodrošināta gandrīz netraucēta saimnieciskās darbības turpināšana, pilnībā vai daļēji saglabājot darba vietas, iespēja turpināt sadarbību ar preču vai pakalpojumu saņēmējiem/ piegādātājiem – ieguvumi. Līdz ar to normatīvajam regulējumam būtu jāstimulē šāds parādnieka mantas pārdošanas veids.

Pārdodot uzņēmumu kā kopumu, kreditoru ieguvumam no uzņēmuma pārdošanas jābūt lielākam nekā gadījumā, ja parādnieka manta tiktu pārdota atsevišķi. Parādnieka uzņēmumu tāpat kā pārējo parādnieka mantu, ievērojot Maksātnespējas likuma noteikumus par nodrošināto kreditoru interesēm, ir iespējams pārdot izsolē vai bez tās. Uzņēmuma pārdošanas gadījumā uz ieguvēju pāriet visas parādnieka tiesības un saistības, izņemot parādnieka saistības, kas radušās pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Uzņēmuma pārdošana skatāma kontekstā ar administratora lēmumu par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu – parādnieka uzņēmuma pārdošana ir iespējama tad, ja savlaicīgi ir nodrošināti pasākumi saimnieciskās darbības turpināšanai vismaz ierobežotā apmērā. Līdz ar to būtiski nodrošināt, lai jautājums par saimnieciskās darbības turpināšanu tiktu izlemts pēc iespējas ātrāk, tostarp apzinoties maksātnespējas procesa izmaksu segšanas kārtības jautājuma būtiskumu, administratoram pieņemot attiecīgo lēmumu.

Līdz ar to ar uzņēmuma pārdošanu saistās virkne problēmjautājumu:

– jautājumi, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par uzņēmuma pārdošanu;

– uzņēmuma nošķiršanas kritēriji, uzņēmuma pārejas fakta reģistrācijas neesamība;

– līgumu pārjaunošana, līgumu turpināšana, no tā izrietošās izmaksas;

– nekustamā īpašuma un citu aktīvu vērtības noteikšana;

– nodrošināto un nenodrošinātu kreditoru interešu sadursme atkarībā no tā, vai pārdod uzņēmumu vai atsevišķu mantu;

– saimnieciskās darbības jēdziena tvērums Maksātnespējas likuma kontekstā;

– Maksātnespējas likumā noteiktais procesa izdevumu ierobežojums, summa, no kuras to aprēķina, un izmaksu termiņi, saimnieciskās darbības un mantas uzturēšanas izmaksu nošķiršana;

– administratora atlīdzības mehānisma neesamība uzņēmuma pārdošanas gadījumā.

Papildus iepriekš minētajam viens no plašiem problēmjautājumiem saistībā ar uzņēmuma pārdošanu ir darbinieku pāreja uzņēmuma pārejas gadījumā (turklāt atsevišķi jautājumi par darba attiecību tiesisko regulējumu nav saistāmi vienīgi ar uzņēmuma pārdošanu).

Lēmums par saimnieciskās darbības turpināšanu pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir jāpieņem nekavējoties, līdz ar to vienlaikus aktualizējas jautājums par darbinieku turpmāku nodarbināšanu vai atlaišanu no darba (tajā skaitā izvērtējot darbinieku darba rezultātus un novēršot nevienlīdzīgu attieksmi daļējas atlaišanas gadījumā), kā arī atlaišanas tiesiskā pamata un atlaišanas datuma viennozīmīgu noteikšanu, kam savukārt ir ietekme uz darbinieka tiesībām saņemt tam likumā noteikto atlīdzību, pabalstus un sociālās garantijas. Darba likumā noteiktā regulējuma piemērošana ir problemātiska, tajā skaitā pastāvošs risks par šā likuma 123. pantā paredzētā nokavētā prasības termiņa (kas paredz tiesības darbiniekam iesniegt pieteikumu un tiesai tiesības atjaunot prasības termiņu tā attaisnotas nokavēšanas gadījumā, proti, ja nokavēts noteiktais viena mēneša termiņš celt prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu vai pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības) atjaunošanu, ko nepieciešams minimizēt. Papildus minētajam ir ņemami vērā riska faktori, piemēram, ierobežotas iespējas nodarbināt visus darbiniekus pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, nepieciešamība veikt darba līgumā neparedzētus darbus, apstāklis, ka darbinieku pārejai maksātnespējas procesa ietvaros uzņēmuma pārdošanas gadījumā nav piemērojams darba tiesību regulējums Darba likumā regulētās uzņēmuma pārejas gadījumā.

Jautājumi, kuru risināšana ir būtiska uzņēmuma pārdošanas veicināšanai, un iespējamie atsevišķu jautājumu risinājumu virzieni varētu būt šādi: 1) kritēriju, kas nošķir mantas kopību, uzņēmumu un atsevišķu mantu, definēšana, izdalot minētos mantas pārdošanas veidus tieši maksātnespējas procesa ietvaros; 2) kārtības pārskatīšana kādā administrators pieņem lēmumu (tostarp nosakot administratora lēmuma par uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanu tiesiskās sekas – saimnieciskās darbības nošķiršanas robeža varētu būt parādnieka ieņēmumi no saimnieciskās darbības); 3) par uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanu vai neturpināšanu. Vērtēšanai jābūt sīkāk reglamentētai. Izmaksas, kas izriet no uzņēmuma pārdošanas, būtu jāsedz kreditoriem.

Uzņēmuma definēšanai ir nosakāms regulējums, kas ir iespējami pietuvināts nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai uzņēmuma definīcijai, vienlaikus uzsverot, ka definīcija piemērojama vienīgi maksātnespējas jomas regulējuma ietvaros. Konkrēta uzņēmuma raksturojumam administratoram būtu nosakāms pienākums uzskaitīt uzņēmumu veidojošās ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā arī saistības (saraksts), kas veido uzņēmumu. Normatīvajā aktā būtu nosakāmi kritēriji uzņēmuma vērtējumam, administratoram vērtējot jautājumu par uzņēmuma pārdošanu. No nodokļu jautājuma viedokļa ir ņemams vērā, ka uzņēmuma (Komerclikuma 18. panta izpratnē) pāreja nav pievienotās vērtības nodokļa objekts pretstatā atsevišķas mantas pārdošanai, kas ir pievienotās vērtības nodokļa objekts.

Lai nodrošinātu likumīgu uzņēmuma pārdošanas procesu, izskatāma iespēja atteikties no Maksātnespējas likumā noteiktā piecu procentu ierobežojuma procesa izdevumiem, vērtējot iespēju tos noteikt konkrētiem izdevumu veidiem.

Nosakot principus no uzņēmuma pārdošanas iegūto līdzekļu sadalījumam, izvērtējama iespēja noteikt, ka iegūtie līdzekļi ir sadalāmi proporcionāli vērtības sadalījumam – ieķīlātā manta – neieķīlātā manta.

Attiecībā uz līgumu pārjaunošanu būtu nosakāms, ka līgumi pārjaunojas uz likuma pamata. Nosakot normatīvajos aktos līgumu pārjaunošanos uz likuma pamata, būtu paredzams, ka uzņēmuma pārejai citas personas īpašumā nav nepieciešams saņemt kreditoru un citu personu piekrišanu uzņēmuma sastāvā ietilpstošo saistību spēkā esamībai starp šīm personām un uzņēmuma ieguvēju. Pirms uzņēmuma pārdošanas administratoram ir nosakāms pienākums sagatavot līgumu (saistību) sarakstu.

Papildus minētajam ir risināms jautājums par administratora atlīdzību uzņēmuma pārdošanas gadījumā. Lēmums par uzņēmuma pārdošanu nedrīkstētu ietekmēt administratora atlīdzību, tāpēc vajadzīgs cits atlīdzības modelis pirmajiem diviem mēnešiem, kas motivētu administratoru pārdot uzņēmumu, jo arī šis laiks ir saistīts ar izmaksām.

Administratoram būtu jāsaņem atlīdzība par uzņēmuma saimnieciskās darbības turpināšanu, kuras ietvaros administrators veic visas tās pašas darbības, ko veica parādnieks. Tomēr, lai izvairītos no attiecīgās normas ļaunprātīgas izmantošanas, atlīdzībai jābūt atkarīgai no tā, vai no saimnieciskās darbības turpināšanas ir kādi ieguvumi. Vērtējama iespēja noteikt papildu samaksu, iespējams, koeficienta veidā, par uzņēmuma pārdošanu, jo darbs ir daudz komplicētāks nekā atsevišķas mantas pārdošanas gadījumā.

Darbinieku atlaišanai maksātnespējas procesa ietvaros, būtu paredzama īpaša kārtība, kas būtu atrunājama maksātnespējas procesu regulējošos normatīvajos aktos, Darba likumā ietverot nepārprotamu norādi uz attiecīgo normu piemērošanu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem.

9. ĀIPL Pētījums norāda, ka iespējamās nelikumības visbiežāk notiek procesos, kuros parādniekam ir manta un finanšu līdzekļi kreditoru prasījumu apmierināšanai. Lai novērstu iespējas administratoram un parādniekam izmantot likumu pretēji tā mērķim, ir izvērtējami papildu mehānismi kā līdzsvarot kreditoru un administratora tiesības maksātnespējas procesa ietvaros. Viena no iespējām ir palielināt kreditoru lomu lēmuma pieņemšanā par darbībām, kas veicamas, lai izpildītu tiesas spriedumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tas nozīmētu, ka tiesa sākotnēji ieceltu administratoru no rindas, kuram būtu pienākums sastādīt detalizētu plānu par veicamajām darbībām (piemēram, darījumu apstrīdēšana, saimnieciskās darbības turpināšana, mantas apsaimniekošana utt.) un to izmaksām maksātnespējas procesa ietvaros, savukārt kreditori iegūtu veto tiesības šādu plānu apstiprināt vai noraidīt, balsojot par administratora atbilstību un izstrādāto administratora plānu par turpmāko rīcību maksātnespējas procesā. Ja kreditori dod savu piekrišanu šim plānam un sākotnēji ieceltajam administratoram, tad arī no kreditoru puses būtu jānāk maksātnespējas procesa finansējumam. Ja kreditori plānu (un līdz ar to arī sākotnēji iecelto administratoru) neapstiprina, administrators būtu atceļams no amata, ieceļot kreditoru piedāvāto administratora amata kandidātu, kura atbilstību interešu konflikta noteikumiem izvērtētu tiesa. Papildus būtu vērtējama, kāda varētu būt valsts loma gadījumos, kad maksātnespējas procesā ir iesaistīts valsts vai reģiona ekonomikai nozīmīgs komersants.

10. Maksātnespējas likums noteic administratora tiesības un pienākumus maksātnespējas procesā, tomēr praksē šo pienākumu izpilde ir lielā mērā atkarīga no individuālā administratora darbībām un kreditoru ieinteresētības procesa virzībā. Likums nedefinē minimālās darbības, kas vienmēr būtu izpildāmas maksātnespējas procesa ietvaros. Ņemot vērā priekšlikumu stiprināt kreditoru ietekmi maksātnespējas procesa norises noteikšanā, vienlaikus ievērojot administratoram noteikto valsts amatpersonas statusu, ir nepieciešams noteikt, kuras ir minimālās administratora amata darbības, kas vienmēr ir veicamas maksātnespējas procesa laikā un kādas ir šo darbību izmaksas. Pārējās darbības administrators veiktu atbilstoši kreditoru apstiprinātajam plānam par maksātnespējas procesa īstenošanu, ievērojot kreditoru saskaņotās izmaksas.

11. Attiecībā uz dokumentu nodošanu arhīvā, secināts, ka šis process, atkarībā no maksātnespējīgā uzņēmuma lieluma, var būt ļoti dārgs un būtiski ietekmēt maksātnespējas procesa izmaksu apmēru, ņemot vērā minēto, būtu izvērtējama iespēja administratoram dokumentus valsts arhīvam nodot bez maksas, tādējādi nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību un maksātnespējas procesa izmaksu samazināšanos.

12. Lai nodrošinātu, ka konkrētā procesā administratora spējas atbilst veicamo darbu apjomam un sarežģītībai, ir nepieciešams pārskatīt kārtību, kādā tiek iecelts maksātnespējas procesa administrators. Tādējādi paredzams, ka tiks nodrošināta efektīvāka maksātnespējas procesa norise un palielināsies atgūto kreditoru prasījumu apmērs. Šāda kārtība būtu nosakāma, lai izvairītos no gadījumiem, kad nejaušības principa kārtībā par administratoru tiek iecelta tāda persona, kurai nav pietiekamas pieredzes vai zināšanu, lai pildītu konkrētā maksātnespējas procesa administratora amata pienākumus. Tomēr šāda veida tiesības kreditoriem nevar piešķirt uzreiz, tā kā nav zināms kreditoru kopums. Līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt Maksātnespējas likuma un Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 "Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu" grozījumus. Izstrādājot grozījumus, attiecīgais jautājums tiks vērtēts detalizēti, tomēr būtu jāievēro šādus pamatnoteikumus:

1) pasludinot maksātnespējas procesu, tiesa ieceļ administratoru, ko no rindas ir ieteikusi MNA;

2) sākotnēji ieceltais administrators veic tikai noteiktas un neatliekamas darbības, kas vērstas uz parādnieka mantas un faktiskā stāvokļa apzināšanu, mantas uzturēšanu, kreditoru kopuma apzināšanu, kā arī citas darbības maksātnespējas procesa efektīvai un likumīgai norisei;

3) kad sākotnēji ieceltais administrators ir veicis minimālās nepieciešamās darbības, viņš izstrādā plānu turpmākai rīcībai, tai skaitā norādot finansējuma avotu;

4) kreditori izvērtē sākotnēji iecelto administratoru un sagatavoto plānu un lemj par apstiprināšanu vai noraidīšanu;

5) noraidot administratoru un sagatavoto turpmākās rīcības plānu, kreditori lūdz atcelt sākotnēji iecelto administratoru, ja tas nepieciešams, un iesaka savu administratora amata kandidātu, kura atbilstību interešu konflikta prasībām izvērtē tiesa.

Izstrādājot grozījumus, īpaša uzmanība jāpievērš optimālu un skaidri noteiktu termiņu ieviešanai, lai paredzētā sistēma neradītu šķēršļus efektīvai maksātnespējas procesa norisei un nesamērīgi nepagarinātu maksātnespējas procesa ilgumu.

Ja, atzīstot kreditoru prasījumus, rodas strīds par kreditora statusu vai prasījumu pēc būtības (vai ir tiesības būt par kreditoru vai nē, atzītā prasījuma apmērs, fiktīvo kreditoru gadījumi), tā pati tiesa (tiesnesis), kura pieņēma lēmumu par maksātnespējas pasludināšanu, pirmšķietami izvērtē attiecīgo strīdu un lemj par procesa apturēšanu, kamēr strīds nav izskatīts pēc būtības un netiek noteikts kreditora statuss. Procesa apturēšana ir iespējama tikai tādos gadījumos, kad strīds ir tāds, kas var būtiski ietekmēt visu procesu kopumā un procesa turpināšana pirms kreditora statusa noteikšanas var būtiski aizskart subjekta tiesiskās intereses un novest pie prettiesiskas maksātnespējas procesa izmantošanas. Apturēšanas termiņam jābūt samērīgam, lai pēc tā beigām varētu sekmīgi turpināt maksātnespējas procesu. Tā pati tiesa (tiesnesis) izskata strīdu pēc būtības un pieņem gala lēmumu, kuru var pārsūdzēt vienā instancē.

13. Kopš LAPK 166.³⁶ panta izskatīšana ir nodota MNA kompetencē, praksē attiecīgā norma tiek piemērota daudz biežāk. Tomēr ne vienmēr ar uzlikto administratīvo sodu pilnībā tiek sasniegts tā mērķis. Proti, LAPK 22. pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Līdz ar to var secināt, ka administratīvā soda mērķis sastāv no divām daļām – sodīšanas funkcijas un preventīvās funkcijas. Piemēram, persona izcieš sodu, taču pēc kāda laika atkārto tādu pašu darbību, par kādas izdarīšanu tā ir sodīta jau iepriekš. Tādējādi nav sasniegts administratīvā soda mērķis kopumā, jo nav izpildījusies preventīvā funkcija. Lai nodrošinātu efektīvāku administratīvā soda mērķa sasniegšanu kopumā, nepieciešams pilnveidot regulējumu par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā, pārskatot pašlaik LAPK 166.³⁵ un 166.³⁶ pantā noteikto maksimālo sodu apmēru. Ilgākā termiņā arī jāizvērtē citas alternatīvas sankcijas par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā.

3. Administratoru profesija ir stiprināma

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā persona, kura ir ieguvusi administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi. Sertifikāta iegūšanas priekšnosacījums ir nokārtots administratora eksāmens, kura priekšnosacījums savukārt ir administratoru pretendentu apmācības kursa noklausīšanās. Likumā noteiktās tiesības un pienākumi, izņemot vispārējo pienākumu kā jebkuram saimnieciskās darbības veicējam reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam un deklarēt prakses vietu, kā arī paziņot par prakses vietu MNA, ir saistīti ar administratora amata darbību, kļūstot par konkrēta procesa administratoru un administrējot šo procesu.

Administratora profesijas pastāvēšanas būtība ir nodrošināt Maksātnespējas likumā noteikto TAP, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanu.

Šie mērķi ir noteikti attiecīgi Maksātnespējas likuma 3., 4. un 5. panta pirmajās daļās un ir šādi:

– TAP mērķis – atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks;

– juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķis – veicināt parādnieka saistību izpildi, no parādnieka mantas sedzot kreditoru prasījumus;

– fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis – pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

Līdz ar to viss administratora profesijas un amata darbības regulējums ir skatāms kontekstā ar katra konkrētā procesa mērķi un atbilstību tā sasniegšanai.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 9. panta pirmo daļu administratori amata darbībās ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Attiecīgi – atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 26. punktam administrators ir valsts amatpersona. Līdz ar to uz administratoru ir attiecināmi visi šajā likumā valsts amatpersonām noteiktie vispārīgie ierobežojumi, pienākumi un atbildība. Uz administratoru nav attiecināmi šajā likumā noteiktie speciālie ierobežojumi.

Attiecībā uz administratora valsts amatpersonas statusu ir ņemams vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2015. gada 20. novembrī izskatīja lietu Nr. 2015-03-01 "Par 2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam" un 2015. gada 21. decembrī pieņēma spriedumu, ar kuru nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra likumu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Maksātnespējas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās maksātnespējas procesa administratora tiesības un pienākumi ir arī likvidatoram Padomes 2000. gada 29. maija regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām izpratnē.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 13. pantam maksātnespējas procesa administratoram ir izvirzītas konkrētas prasības. Savukārt administratoru apmācību atbilstoši Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 1. punktam un 15. panta otrajai daļai veic Biedrība.

Biedrība saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 3. punktu organizē administratoru profesionālo pilnveidi.

Administratoru pretendentu apmācības programmu un kārtību, kādā izsniedz apliecinājumu par apmācības kursa noklausīšanos, kā arī apliecinājuma derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets – Noteikumi Nr. 1038 nosaka maksātnespējas procesa administratoru pretendentu apmācības programmu, kārtību, kādā izsniedz apliecinājumu par administratoru apmācības programmas noklausīšanos, un apliecinājuma derīguma termiņu, administratoru sertificēšanas kārtību, administratoru kvalifikācijas pilnveides un atkārtotas sertificēšanas kārtību un administratora sertifikāta darbības apturēšanas, izbeigšanas un sertifikāta anulēšanas kārtību. Sertifikātu, kura darbības termiņš ir divi gadi, izsniedz Biedrība personai, kura sekmīgi izpildījusi visas sertifikācijas prasības. Sertifikāta darbību var pagarināt, veicot atkārtotu sertificēšanu; administratora profesionālo darbību izvērtē Biedrība.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 6. un 7. punktu administratoru sertifikātu darbību izbeidz Biedrība, kas arī anulē sertifikātus. Biedrība aptur sertifikātu darbību.

Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot savu kvalifikāciju un veikt profesionālo darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un apjomam.

Lēmuma pieņemšana par sertifikāta darbības izbeigšanu ir Biedrības kompetencē.

Biedrībai atbilstoši Maksātnespējas likuma 17. pantā noteiktajam ir pienākums pieņemt lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu šādos gadījumos:

– administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

– administratoram ar tiesas spriedumu ir ierobežota rīcībspēja;

– administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

– tiesa ir atcēlusi administratoru uz šā likuma 22. panta otrās daļas 7. punkta pamata;

– administrators iesniedzis iesniegumu par viņa sertifikāta darbības izbeigšanu;

– administrators nav atkārtoti sertificēts noteiktajā kārtībā;

– administratora nāves gadījumā.

Biedrībai ir pienākums pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, ja pēdējo divu sertifikāta darbības gadu laikā MNA divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā.

Administratora sertifikāta darbība izbeidzas līdz ar tā termiņa notecējumu.

Biedrībai ir tiesības pieņemt lēmumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu gadījumā, ja pēdējo divu administratora sertifikāta darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas, kā arī, ja administrators pieļāvis administratoru profesionālās ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.

Lēmumu par administratora sertifikāta anulēšanu pieņem, ja administrators sertificēšanas procesā sniedzis nepatiesas ziņas.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta septīto daļu Biedrība izstrādā un pieņem administratoru profesionālās ētikas kodeksu. Profesionālās ētikas kodeksa normu rupjš pārkāpums var būt par pamatu administratora sertifikāta darbības izbeigšanai.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 175. panta pirmās daļas 3. punktu un trešo daļu MNA pieņem lēmumu par apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību jautājumos par administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai anulēšanu, kā arī administratora atkārtotu sertificēšanu. Biedrības faktisko rīcību un administratīvos aktus, kuri attiecas uz administratora sertificēšanu, tajā skaitā sertifikāta izsniegšanu, sertifikāta darbības izbeigšanu, anulēšanu vai administratora atkārtotu sertificēšanu var apstrīdēt MNA. Šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto MNA lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 14. panta otrās daļas 5. punktu Biedrība veic izsniegto, pagarināto, anulēto, izbeigto sertifikātu un sertifikātu dublikātu reģistrus. No tiesību normas secināms, ka tiek kārtoti vairāki reģistri. Biedrībai, veicot šos valsts pārvaldes uzdevumus, ir tiesības izdot administratīvo aktu. Biedrība, pildot minētos uzdevumus, ir MNA funkcionālajā pakļautībā.

Maksātnespējas likuma 20. pants noteic, kādos gadījumos administrators nedrīkst uzņemties un pildīt administratora pienākumus konkrētā procesā, proti, administratora pienākumus konkrētajā TAP vai maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt šādos gadījumos:

1) administratora sertifikāta darbības termiņš ir notecējis, tā darbība ir izbeigta vai sertifikāts anulēts;

2) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā TAP, juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā;

3) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku;

4) administrators saskaņā ar šā likuma noteikumiem atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret parādnieku vai kreditoru;

5) administratoram ar parādnieku pēdējo piecu gadu laikā pirms attiecīgā maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

6) parādniekam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku un administrators vai parādnieks nav noteikti atteicies no tām;

7) administrators ir personiski ieinteresēts TAP lietā, juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā vai fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Ja uz administratoru attiecas kāds no Maksātnespējas likuma 20.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 23. panta trešajai daļai administratoram ir pienākums atkāpties no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv Maksātnespējas likuma 21. pantā ietvertie ierobežojumi. Savukārt administratora atkāpšanās no amata ir pamats tiesai atcelt viņu atbilstoši Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 5. punktam. Līdz ar to saskaņā ar minētā likuma 25. panta 1. punktu izbeidzas administratora pienākumi.

Bez jau minētā administratora atcelšanas pamats saskaņā ar Maksātnespējas likuma 22. panta otro daļu ir:

– maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošana;

– tiesas nolēmumu nepildīšana;

– MNA uzliktā tiesiskā pienākuma nepildīšana;

– kreditoru sapulces ierosinājums atcelt administratoru no konkrēta procesa, ja administrators nav nodrošinājis efektīvu tā norisi;

– ļaunprātīga pilnvaru izmantošana.

Papildus Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 8. punktā atkārtoti norādīts uz administratora atcelšanas pamatu – sertifikāta darbības izbeigšana vai sertifikāta anulēšana. Vienlaikus minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts MNA pienākums iesniegt tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem procesiem, kuros viņš ir iecelts, gadījumā, ja administratora sertifikāta darbība izbeigta vai tas ir anulēts.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 29. pantu, kas noteic administratora atbildību, administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc procesa izbeigšanas. Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš. Administratoram ir nodrošinājums – viņa civiltiesiskā atbildība – tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.

Vienlaikus administrators ir administratīvi atbildīgs par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu saskaņā ar LAPK 166.³⁶ pantu.

Administrators ir krimināltiesiski atbildīgs saskaņā ar Krimināllikuma 215. pantu par maksātnespējas procesa kavēšanu, kā arī par citu Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā par krāpšanu, piesavināšanos, grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, dokumentu, zīmogu, spiedogu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu (piemēram, Krimināllikuma 177., 179., 217., 218., 275. pants).

Atbilstoši MNA sniegtajām ziņām MNA 2015. gadā pret administratoru uzsāktas 77 administratīvo pārkāpumu lietas, pret personām, kurām izbeigts administratora sertifikāts – 15 administratīvo pārkāpumu lietas.

Atbilstoši IeM sniegtajām ziņām Valsts policijas kompetencē esošajās lietās konstatēto pārkāpumu skaits ir neliels. Tostarp pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 215. panta (par maksātnespējas procesa kavēšanu) laika posmā no 2010. gada līdz 2015. gada 30. jūnijam pavisam ir sauktas 45 personas.

Administratora pienākumi izbeidzas, ja administrators tiek atcelts no amata, tiek izbeigts process, izņemot gadījumu, ja vienlaikus ar juridiskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu tiek pasludināts TAP un parādnieks nav vienojies ar kreditoriem par citu administratoru, kā arī administratora nāves gadījumā.

No Maksātnespējas reģistrā pieejamajām ziņām redzams, ka, sākot no 2009. gada par nepatiesu ziņu sniegšanu sertificēšanas procesā neviens sertifikāts nav anulēts.

No 2009. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 10. jūnijam sertifikātu darbība ir izbeigta:

• saistībā ar to, ka administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izbeigti trīs sertifikāti, visi izbeigti 2010. gadā;

• saistībā ar to, ka administrators iesniedzis iesniegumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, izbeigti 15 sertifikāti, no tiem 2010. gadā – viens, 2013. gadā – divi, 2014. gadā – viens, 2015. gadā – seši un 2016. gadā – pieci;

• saistībā ar to, ka administrators nav atkārtoti sertificēts noteiktajā kārtībā, izbeigti 56 sertifikāti, no tiem 2009. gadā – pieci (visi nav vēlējušies pagarināt), 2010. gadā – pieci (no tiem četri nav vēlējušies pagarināt; vienam nepietiekami vērtējamie rādītāji), 2011. gadā – seši (no tiem pieci nav vēlējušies pagarināt; vienam nepietiekami vērtējamie rādītāji), 2012. gadā – 12 (no tiem astoņi nav vēlējušies pagarināt; četriem nepietiekami vērtējamie rādītāji), 2013. gadā – seši (no tiem divi nav vēlējušies pagarināt, četriem nepietiekami vērtējamie rādītāji un no tiem vienam papildus konstatēts ierobežojums darbības turpināšanai), 2014. gadā – 11 (no tiem astoņi nav vēlējušies pagarināt, diviem nepietiekami vērtējamie rādītāji un vienam konstatēts ierobežojums darbības turpināšanai), 2015. gadā – seši (visi nav vēlējušies pagarināt), 2016. gadā – pieci (no tiem četri nav vēlējušies pagarināt; vienam nepietiekami vērtējamie rādītāji);

• saistībā ar to, ka tiesa ir atcēlusi administratoru uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 7. punkta pamata (ļaunprātīga savu pilnvaru izmantošana), izbeigti divi sertifikāti – abi 2015. gadā;

• administratora nāves gadījumā izbeigti divi sertifikāti – 2012. un 2015. gadā;

• saistībā ar to, ka tiesa administratoru sertifikāta darbības laikā trīs reizes atcēlusi no administratora pienākuma pildīšanas vairākos procesos sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem (01.11.2007. Maksātnespējas likums), izbeigts viens sertifikāts 2010. gadā;

• saistībā ar to, ka pēdējo divu sertifikāta darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas (26.07.2010. Maksātnespējas likums), izbeigti 12 sertifikāti, no tiem 2011. gadā – trīs, 2013. gadā – divi, 2014. gadā – četri, 2015. gadā – divi un 2016. gadā – viens;

• saistībā ar to, ka pēdējo divu sertifikāta darbības gadu laikā MNA divas reizes ir atzinusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora darbībā, izbeigts viens sertifikāts 2016. gadā.

Izvērtējot tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" 2015. gada decembra aptaujā "Uzskati par ar maksātnespējas procesu un TAP un TAP saistītiem jautājumiem" sniegto informāciju ir redzams, ka sabiedrības uzticība maksātnespējas administratoriem kopumā ir vērtējama kā zema.

Maksātnespējas administratoriem uzticas:

– administratori – 80% aptaujāto administratoru; atbildi "pilnīgi uzticos" izvēlējušies 20% respondentu, bet 61% aptaujāto administratoru norādījuši atbildi "drīzāk uzticos";

– tiesas – 36% aptaujāto tiesas pārstāvju; atbildi "pilnīgi uzticos" nav izvēlējies neviens tiesnesis līdz ar to visi tiesneši, kuri ir pauduši uzticību administratoriem, ir norādījuši atbildi "drīzāk uzticos";

– parādnieka pārstāvji – 34% aptaujāto parādnieka pārstāvju; atbildi "pilnīgi uzticos" izvēlējušies 5% respondentu, bet 23% aptaujāto parādnieka pārstāvju izvēlējušies atbildi "drīzāk uzticos";

– kreditori – 30% aptaujāto kreditoru; atbildi "pilnīgi uzticos" izvēlējušies 5% respondentu, bet 25% aptaujāto kreditoru norādījuši atbildi "drīzāk uzticos";

– trešās personas – 36% aptaujāto trešo personu; atbildi "pilnīgi uzticos" izvēlējušies 10% trešo personu, bet 26% aptaujāto trešo personu norādījuši atbildi "drīzāk uzticos";

– juridiskās palīdzības sniedzēji un advokāti – 20% aptaujāto juridiskās palīdzības sniedzēju un advokātu; atbildi "pilnīgi uzticos" nav izvēlējies neviens juridiskās palīdzības sniedzējs un advokāts, līdz ar to visi aptaujātie juridiskās palīdzības sniedzēji un advokāti, kuri ir pauduši uzticību administratoriem, ir norādījuši atbildi "drīzāk uzticos".

Pētījuma rezultāti ir vērtējami kontekstā ar Maksātnespējas likumā noteikto konkrētā procesa mērķi.

Līdz ar to no administratora un citām institūcijām būtu sagaidāms, ka viņas rīkojas šo likumā noteikto mērķu sasniegšanai.

Atbildot uz jautājumu par to, kas visvairāk apgrūtina kreditoru prasījumu atgūšanu maksātnespējas procesā un TAP, tiesneši 77% gadījumu atbildēja, ka tā ir nepietiekama administratoru uzraudzība, bet parādnieka pārstāvji 49% gadījumu atbildēja, ka tā ir administratora negodprātība.

Sabiedrības uzticība administratoriem ir vērtējama kā zema, par to citastarp liecina Pētījuma rezultāti, proti, atbildi, kas liecina par pilnīgu uzticēšanos administratoriem ir izvēlējušies tikai 20% aptaujāto administratoru, bet nav izvēlējies neviens tiesnesis un neviens juridiskās palīdzības sniedzējs un advokāts.

ĀIPL Pētījumā norāda, ka 15% izpētītajos maksātnespējas procesos konstatētas ļaunprātības pazīmes, savukārt 54% gadījumu maksātnespējas procesa administratori saistīti ar vismaz trīs ļaunprātīgām maksātnespējas procesa pazīmēm, kuras varētu liecināt par administratoru iesaisti.

Tāpat ĀIPL konstatējuši šādas ļaunprātīga maksātnespējas procesa pazīmes.

Īpašnieka maiņa. Lai esošie īpašnieki varētu izvairīties no atbildības, 83% ļaunprātīgajos gadījumos sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tika mainīts īpašnieku sastāvs.

Adreses maiņa. Lai veicinātu maksātnespējas procesa piekritību konkrētam administratoram 57% ļaunprātīgajos gadījumos pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tika mainīta juridiskā adrese.

Fiktīvs TAP. Lai novilcinātu laiku un iegūtu sev vēlamu administratoru 18% ļaunprātīgajos gadījumos sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas priekšlaicīgi izbeigts TAP (novērsts ar 2015. gada 1. marta grozījumiem Maksātnespējas likumā).

Valdes maiņa. Lai esošā valde varētu izvairīties no atbildības 14% gadījumu sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas mainīts vismaz viens valdes loceklis.

Fiktīvie kreditori. Lai ietekmētu maksātnespējas procesu 12% gadījumu konstatēti "pēdējā brīža" kreditori ar milzīgām prasījumu summām (novērsts ar 2015. gada 1. marta grozījumiem Maksātnespējas likumā).

Sūdzības. Liels skaits sūdzību par maksātnespējas procesa administratoru rīcību. 6% procesu, kur iesniegtas 10 un vairāk sūdzības vienā procesā.

Aizdomīga rīcība. Sev lojāla administratora izvēle maksātnespējas procesa laikā. 5% gadījumu no maksātnespējas procesa atteikušies divi vai vairāk administratoru.⁴²

No iepriekš minētā var secināt, ka lielā daļā ļaunprātības pazīmju ir iesaistīti maksātnespējas procesa administratori. Tāpat var secināt, ka bieži vien negodprātīga rīcība tiek īstenota atsevišķu kreditoru interesēs, kā arī sadarbojoties ar parādnieku. Līdz ar to, ļoti būtisks aspekts ir neitrāla un personiski neieinteresēta administratora izvēle.

Tādēļ pēc iespējas jānovērš normatīvo aktu pārkāpumi administratoru darbībā un administratoru rīcība, kas neatbilst konkrētā procesa mērķim, kā arī jāstiprina administratoru uzraudzība.

Arī OECD Korporatīvās pārvaldības novērtējuma ziņojumā ir uzsvērts, ka visbūtiskākais šķērslis sekmīgai maksātnespējas jomas darbībai ir nepietiekams maksātnespējas administratoru profesionālisms un uzraudzības trūkums.

Vērtējot ārvalstu pieredzi (vērtētas Eiropas Savienības valstis, Šveice un Krievija) attiecībā uz administratoru uzraudzības un iecelšanas sistēmu, var secināt, ka administratoru iecelšanai izvēlēti šādi mehānismi – administratorus ieceļ tiesa (vairākās valstīs), valsts sekretārs no administratoru rindas apstiprina administratoru (Lielbritānija) vai kreditori (Vācija), savukārt administratorus no saraksta ieceļ Horvātijā, Slovēnijā – rinda piesaistīta tiesas apgabalam, Lielbritānijā – rinda piesaistīta valsts reģioniem, Spānijā – rinda piesaistīta maksātnespējas tiesai, Francijā rinda ir piesaistīta valsts prokuratūrai.⁴³

No minētā izriet, ka visbiežāk administratoru iecelšanai izvēlēta maksātnespējas procesa administratoru rinda. Šāds mehānisms šobrīd izvēlēts arī Latvijā.

Savukārt, vērtējot iepriekš minēto valstu izvēlētos uzraudzības mehānismus, var secināt, ka administratorus uzrauga Tieslietu ministrija – vairākās valstīs, tieslietu ministrs – Slovēnijā, Ekonomikas ministrija –Lietuvā, Krievijā, savukārt īpaša uzraudzības institūcija ir izveidota Somijā – maksātnespējas ombudsmens, tiesu palīgiestāžu uzraudzības komisija – Portugālē, katra kantona Maksātnespējas birojs, federālā padome – Šveicē.⁴⁴

No minētā izriet, ka maksātnespējas procesa administratoru uzraudzība visās iepriekš apskatītajās valstīs tiek realizēta caur valsts institūcijām, nevis caur pašpārvaldi.

Regulējuma izmaiņas.

Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā cita starpā veiktas šādas regulējuma izmaiņas:

– amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām.

– Biedrība izstrādā un pieņem administratoru profesionālās ētikas kodeksu;

– precizēts regulējums attiecībā uz administratora pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā;

– precizēti administratora pienākumi par gada pārskata iesniegšanu.

Savukārt kopš 2015. gada 1. janvāra MNA nodota administratīvās sodīšanas funkcija maksātnespējas jautājumos. Tādejādi panākts, ka šo administratīvo pārkāpumu lietas izskata speciālisti, kuri spēj kompetenti izvērtēt lietas apstākļus un pārkāpuma smagumu, un Valsts policija netiek noslogota ar šādu lietu izskatīšanu. 2015. gadā MNA ir sastādījusi 68 administratīvo pārkāpumu protokolus, savukārt 2016. gada pirmajā ceturksnī MNA ir sastādījusi 26 administratīvo pārkāpumu protokolus.

Lai novērstu trūkumus attiecībā uz administratora darbības pārskatu iesniegšanas kontroli un tajos norādītās informācijas analīzi, 2016. gadā ir pabeigta elektroniskās sistēmas izstrāde. 2016. gada 30. aprīlī spēkā stājušies Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 247 "Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību", kas paredz maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu iesniegšanu elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību.

Elektroniskās sistēmas uzdevums ir nodrošināt administratora darbības pārskatu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesos elektronisku aizpildīšanu un iesniegšanu speciāli izveidotā elektroniskā sistēmā, kā arī nodrošināt pārskatu iesniegšanas un citu MNA noteikto pienākumu izpildes automātisku kontroli MNA un atgādinājumu sistēmu administratoriem. Sistēma ļaus iegūt statistikas datus, to starpā par TAP un maksātnespējas procesu ilgumu, maksātnespējas procesa izmaksām, kreditoru prasījumu atgūstamību, no kopējās mantas vērtības faktiski atgūtajiem naudas līdzekļiem, kā arī citus datus, kas ļaus novērtēt administratora darbības tiesiskumu, efektivitātes rādītājus un atbilstību Maksātnespējas likumā noteiktajam mērķim.

Vienlaikus Saeimā šobrīd pirmajā lasījumā apstiprināts likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 106/Lp12), TM ir iesniegusi priekšlikumus uz šā likumprojekta otro lasījumu (turpmāk kopā – Priekšlikumi).

Priekšlikumi ir sagatavoti ar mērķi nodrošināt administratora neatkarību un neitralitāti amata pienākumu veikšanā, paaugstināt profesionālo atbildību un profesijas prestižu, nosakot administratora profesijas statusu, pastiprinot viņa amata darbības kontroles mehānismu.

Priekšlikumi paredz mainīt administratora profesijas regulējumu, proti, tie paredz atcelt administratoru sertifikāciju, nosakot, ka administratoru amatā ieceļ valsts tiešās pārvaldes iestādes – MNA direktors, attiecīgi sašaurinot Biedrības kompetenci. Priekšnosacījums iecelšanai amatā ir administratora eksāmena nokārtošana. Pēc iecelšanas amatā MNA direktoram ir pienākums izdot amata apliecību, kura ir derīga divus gadus. Prasības, kurām jāatbilst administratoram, ir papildinātas ar noteikumu par administratora eksāmena nokārtošanu.

Lai vairotu uzticību administratora profesijai un profesijai piesaistītu personas, kuru personīgo un profesionālo īpašību kopuma novērtējums nodrošina labu reputāciju un augstus ētikas standartus, Priekšlikumi paredz noteikt prasību, ka par administratoru var būt persona, kurai ir nevainojama reputācija.

Savukārt regulējums attiecībā uz nosacījumiem, kas liedz būt par administratoru, ir papildināts ar nosacījumu, ka par administratoru nevar būt persona, ja nav pagājuši pieci gadi pēc tam, kad viņa ir atcelta no administratora amata, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 17.² panta pirmās daļas 5. vai 6. punktu, kas attiecīgi paredz, ka MNA direktors atceļ administratoru no amata, ja tiesa ir atcēlusi administratoru uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas pamata (ļaunprātīga pilnvaru izmantošana) vai konstatējusi ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, sagatavojot atzinumu par TAP plānu, vai ja pēdējo divu administratora darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas procesā.

Vienlaikus Priekšlikumi paredz nosacījumu, ka par administratoru nevar būt persona, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, ir atcelta no administratora amata un nav pagājuši pieci gadi kopš šā lēmuma spēkā stāšanās. Tāpat Priekšlikumi paredz, ka par administratoru nevar būt persona, kurai, pamatojoties uz lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir piemērots administratīvais sods – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Arīdzan precizēts, ka par administratoru nevar būt persona, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata. Priekšlikumi paredz precizēt, ka par administratoru nevar būt persona, kurai pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, un no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi.

Attiecībā uz administratoru apmācību Priekšlikumi paredz administratora amata pretendentu apmācības un apliecinājumu izsniegšanu nodot MNA un citām juridiskām personām, kuras atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un ir saņēmušas MNA pozitīvu atzinumu administratora amata pretendentu apmācības uzsākšanai, konkrētu prasību un kārtības noteikšanu deleģējot Ministru kabinetam.

Priekšlikumi paredz, ka administratora amata pretendentu pārbauda, kā arī regulāro kvalifikācijas eksāmenu pieņem Eksaminācijas komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, šajā komisijā izraugoties pa vienam pārstāvim no TM, MNA, Augstākās tiesas, augstskolu akadēmiskā personāla un Biedrības, attiecīgi sašaurinot Biedrības kompetenci. Eksaminācijas komisijā iekļauj arī Tieslietu padomes noteiktu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi un Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes deleģēto nevalstiskās organizācijas pārstāvi.

Eksāmena kārtošanas priekšnosacījums ir atbilstība Maksātnespējas likumā administratoram izvirzītajām prasībām un administratora pretendentu apmācības kursa noklausīšanās, kā arī eksāmena maksas iemaksāšana MNA kontā.

Priekšlikumi paredz administratora kvalifikācijas eksāmena kārtošanu reizi divos gados, nosakot prasību pirms tam apmeklēt kvalifikācijas pilnveides pasākumus. Pienākums organizēt kvalifikācijas eksāmenu ir uzlikts MNA.

Priekšlikumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Eksaminācijas komisijas darbības kārtību, eksaminācijas kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena un kvalifikācijas eksāmena maksu un kārību, kā arī jomas, kurās kvalifikācijas eksāmena ietvaros tiek pārbaudītas administratora zināšanas un prasmes, un kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas kārību un apliecības izsniegšanas kārtību.

Priekšlikumi paredz sašaurināt Biedrības kompetenci pieņemt visiem maksātnespējas procesa administratoriem saistošu administratoru profesionālās ētikas kodeksu. Šāda ētikas kodeksa izstrāde būtu nododama institūcijai, kas vērtēs personas reputācijas un ētikas atbilstību normatīvo aktu prasībām, kompetencē.

Priekšlikumi paredz administratora atbrīvošanu no amata pēc viņa lūguma, administratoru no amata atbrīvo MNA direktors.

Priekšlikumi paredz, ka tiesības atcelt administratoru no amata ir MNA direktoram Priekšlikumos noteiktajos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administratoram ar tiesas spriedumu ir nodibināta aizgādnība;

3) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) administrators nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu;

5) tiesa ir atcēlusi administratoru no amata uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas pamata (ļaunprātīga pilnvaru izmantošana) vai konstatējusi ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, sagatavojot atzinumu par TAP plānu;

6) pēdējo divu administratora amata darbības gadu laikā tiesa par normatīvo aktu pārkāpumiem ir divas reizes atcēlusi administratoru no viņa pienākumu pildīšanas procesā;

7) pēdējo divu administratora amata darbības gadu laikā MNA četras reizes ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus administratora rīcībā;

8) MNA administratora rīcībā ir konstatējusi ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu;

9) stājies spēkā Disciplinārkomisijas lēmums par administratora atcelšanu no amata;

10) administrators nepilda disciplinārsodu, ar kuru administratoram ir uzlikts naudas sods no 150 līdz 1500 euro apmērā;

11) administratora nāves gadījumā;

12) stājies spēkā kompetentas institūcijas lēmums par administratora saukšanu pie administratīvās atbildības, piemērojot administratīvo sodu – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, sūdzība vai protests noraidīts.

Priekšlikumi paredz MNA direktora tiesības atstādināt administratoru no amata darbību veikšanas, ja administrators ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā, kā arī, ja pret administratoru ir ierosināta disciplinārlieta, vienlaikus nosakot pienākumu vērtēt, vai viņa neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm. Priekšlikumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā administratoru atstādina no amata.

Priekšlikumi paredz MNA direktora tiesības pieņemt lēmumu par administratora amata darbības apturēšanu, pamatojoties uz administratora iesniegumu, uz laiku, kamēr administrators ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, vai uz administratora ilgstošas slimības, grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Priekšlikumos arī paredzēts, ja administratora amata darbība ir bijusi apturēta ilgāk par gadu, administrators kārto kvalifikācijas eksāmenu.

Priekšlikumi attiecīgi paredz pienākumu administratora amata darbības apturēšanas gadījumā administratoram atkāpties no visiem procesiem, kuros viņš iecelts.

Priekšlikumi attiecīgi paredz svītrot regulējumu, kas saistīti ar administratora sertifikāciju un sertifikāta darbības apturēšanu, izbeigšanu, tā anulēšanu, kā arī sertifikātu uzskaiti.

Priekšlikumi paredz, ka administratora atbrīvošana, atcelšana, atstādināšana vai amata darbības apturēšana ir ierobežojums administratora pienākumu pildīšanai un pamats atcelšanai no procesa.

Priekšlikumi paredz izslēgt Maksātnespējas likuma 21. panta pirmo un otro daļu un precizēt trešo un ceturto daļu, lai nošķirtu ierobežojumus administratora amata pienākumu izpildei, ko kontrolē MNA un tiesa, no likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktā interešu konflikta, ko kontrolē KNAB.

Vienlaikus Priekšlikumi paredz, ka gadījumā, ja administrators tiek atbrīvots, atcelts vai atstādināts no amata, viņa pienākumi izbeidzas.

Priekšlikumi paredz papildināt Maksātnespējas likuma 29. pantu, nosakot, ka administrators ir Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgs.

Maksātnespējas likums ir papildināts ar regulējumu, kas noteic administratora disciplināratbildību, paredzot:

– MNA direktora tiesības:

– ierosināt disciplinārlietu pret administratoru un nosakot disciplinārlietas ierosināšanas pamatu;

– uzlikt administratoram Priekšlikumos noteikto disciplinārsodu vai paziņot disciplinārlietu komisijai, ka tās ierosinātais disciplinārsoda veids ir pārskatāms;

– tiesības disciplinārlietu komisijai lūgt MNA direktoru atstādināt administratoru no amata darbību veikšanas;

– disciplinārlietu komisijas izveidošanu;

– disciplinārlietu komisijas tiesības;

– disciplinārlietu komisijas kompetenci lēmumu pieņemšanā;

– administratoru disciplinārsodus un to piemērošanu;

– administratora pienākumu iemaksāt viņam uzlikto naudas sodu MNA kontā;

– disciplinārlietas noilgumu;

– disciplinārlietu komisijas lēmuma pārsūdzēšanu administratīvajā rajona tiesā.

Priekšlikumi paredz paplašināt MNA kompetenci, kas noteikta Maksātnespējas likuma 174. pantā, proti, MNA tiesības TAP un maksātnespējas procesa uzraudzībā.

Līdz šim ir noteiktas MNA tiesības kontrolēt administratora darbību procesā ar mērķi nodrošināt procesa uzraudzību. Priekšlikumi paredz paplašināt MNA kompetenci, paplašinot tās tiesības kontrolēt arī "administratora amata vispārējo darbību". Papildus paredzēts ieviest administratoru salīdzinošo novērtējumu (reitingu), deleģējot tā veidošanas pamatprincipu, darbības rādītāju, kritēriju un kārtības noteikšanu Ministru kabinetam.

Attiecīgi ir paplašināta MNA Maksātnespējas likuma 175. pantā noteiktā kompetence pieņemt lēmumu par administratora rīcību administratora amata vispārējās darbības ietvaros.

Priekšlikumi arīdzan paredz tiesības MNA ierasties administratora prakses vietā, noteicot gan MNA, gan administratoram papildu pienākumus. Proti, priekšlikumi paredz uzlikt administratoram pienākumu kārtot savu lietvedību (paredz arī pienākumu kārtot lietvedību katram procesam, kur administrators pilda amata pienākumus), kā arī ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, kas radušies, veicot administratora amata pienākumus. Tāpat paredzēts precizēt administratora vispārīgos pienākumus, noteicot, ka tam ir jānodrošina piekļuvi maksātnespējas reģistrā norādītajai prakses vietai, MNA veicot iepriekš minēto pārbaudi. MNA savukārt noteikts pienākumus pārbaudi fiksēt procesuālās darbības protokolā, ievērojot noteiktas prasības tā sastādīšanā.

Attiecīgi priekšlikumi paredz administratora tiesības minētās pārbaudes laikā būt klāt, izteikt piezīmes un lūgumus, ierosināt, lai sniedzamajai informācijai vai kādai tās daļai nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu, iepazīties ar procesuālās darbības protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, izteikt labojumus un papildinājumus, kā arī iesniegt sūdzību MNA direktoram par MNA amatpersonas rīcību.

Priekšlikumi novērš iepriekš konstatētās nepilnības, tajā skaitā novēršot ar administratoru sertifikāciju saistītos riskus, kā arī stiprinot valsts institūciju kompetenci administratoru darbības uzraudzībā.

Priekšlikumi paredz taisnīgākas atlīdzības noteikšanu gadījumos, kad administrators tiek iecelts amatā "ģimenes" maksātnespējas procesā. Proti, ir paredzēts, ka administrators papildus vienreizējai atlīdzībai divu minimālo mēnešalgu apmērā saņem vienreizēju atlīdzību vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katru personu, kurai fiziskās personas maksātnespējas process pasludināts kopā ar parādnieku. Arīdzan paredzēts precizēt, ka maksātnespējas procesa depozītam netiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis.

Priekšlikumi arīdzan paredz maksātnespējas reģistrā ierakstāmo ziņu izmantošanas mērķa skaidrāku noteikšanu.

Ņemot vērā iepriekš minētos priekšlikumus, Priekšlikumi paredz precizēt normas, kas noteic MNA uzdevumus un tiesības, kā arī papildus paredzēti attiecīgi pārejas noteikumi.

Papildus tam būtu izvērtējama nepieciešamība rast risinājumu situācijai, lai pēc administratora atbrīvošanas, atcelšanas vai atstādināšanas no amata viņa administratora pienākumi procesa ietvaros izbeidzas pēc iespējas nekavējoši.

Vienlaikus būtu izvērtējama nepieciešamība samazināt administratoru skaitu, lai nodrošinātu profesionālāku administratoru darbību, iespēju administratora profesiju izvēlēties kā pamatprofesiju, nevis papildus profesiju, kā tas bieži vien ir šobrīd. Vienlaikus mazāks administratoru skaits atvieglotu uzraudzību, kā arī stiprinātu profesijas tīrību.

Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt, cik maksātnespējas procesa administratoriem lietvedībā esošais lietu skaits būtiski atšķiras no vidējā lietu skaita uz vienu administratoram. Šāds izvērtējums ir nepieciešams, jo pēc būtības situācija, kad kādam administratoram ir ļoti mazs vai ļoti liels lietu skaits, nav normāla un var liecināt par dažādām situācijām, kuras būtu nepieciešams novērst, proti, pārāk liels lietu skaits pēc būtības liecina par to, ka administrators pats nenodarbojas ar lietu administrēšanu un "zem" viņa sertifikāta darbojas citas personas, kurām nav maksātnespējas procesa administratora sertifikāts, šāda situācija nav pieļaujama un būtu novēršama. Savukārt pārāk mazs lietu skaits var liecināt par to, ka, iespējams, administrators nestāv rindā un administrēšana ir kā blakusnodarbe.

Ņemot vērā minēto, būtu izvirzāmi šādi galvenie uzdevumi:

1. turpināma uzsāktā (t.i., likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 106/Lp12)) maksātnespējas procesa administratoru profesijas reforma. Administratoriem noteiktais valsts amatpersonas statuss jāpiepilda ar saturu attiecībā uz amata darbībām un deklarāciju aizpildīšanu stiprināma maksātnespējas procesa administratora, kā valsts amatpersonas profesija;

2. stiprināma uzraugošo institūciju – MNA un tiesas kapacitāte;

3. stiprināma maksātnespējas procesa administratoru rindas darbība;

4. administratoru profesijā jāpaliek tikai uzticamiem un zinošiem administratoriem ar nevainojamu reputāciju, rezultātā no profesijas izslēdzami administratori, kas neatbilst šiem kritērijiem, attiecīgi samazinot administratoru skaitu;

5. jāpilnveido maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas sistēma, proti, administratora stāšanos amatā un turpmāko kvalifikācijas pasākumu uzraudzību, turpmāk jānodrošina MNA, tādējādi nodrošinot stingrākas prasības, lai iekļūtu profesijā, uzticamību kvalifikācijas sistēmai un tās kvalitāti. Jānosaka stingrākas prasības atkārtotai kvalifikācijai;

6. jāievieš administratora palīga institūts – profesijā iespējams iekļūt tikai pēc prakses;

7. izveidojams un regulāri publicējams maksātnespējas procesa administratoru reitings (pamatkritēriji – tiesiskums, atgūto līdzekļu īpatsvars, procesa izmaksas un ilgums tiktāl, ciktāl tas ir tieši atkarīgas no administratora);

8. jānosaka skaidras un stingras prasības administratoram parādnieka un savas prakses lietvedības vešanā un dokumentu pieejamībā, līdzīgi kā tas ir noteikts notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem;

9. informāciju par maksātnespējas procesa norisi un administratoru rīcību no elektroniskās sistēmas nākotnē padarīt maksimāli publiskojamu, lai nodrošinātu sabiedrības kontroli;

10. lai nodrošinātu kreditoriem iespēju kontrolēt maksātnespējas procesa norisi, nepieciešams noteikt, ka kreditori var pieprasīt revīziju maksātnespējas procesa ietvaros, kuru veiktu kvalificēts speciālists, šo procesu finansējot no saviem līdzekļiem;

11. izvērtēt iespēju noteikt administratora amata darbību cenrādi;

12. pārskatīt personu loku, kuras var veikt administratora pienākumus pēc kreditoru ieteikuma.

Atbilstoši OECD novērtējumam piedāvātie uzdevumi atbilst vispārējai Eiropas valstu praksei auditoru profesijas stiprināšanai, kas varētu ļaut sasniegt nospraustos mērķus arī maksātnespējas jomā.

1. Attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformas turpināšanu likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 106/Lp12) aptver visas svarīgākās nepieciešamās izmaiņas, kas nodrošinātu uzraudzības un izglītības sistēmas pilnveidošanu, administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos.

Tāpat būtu nepieciešams turpināt veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu efektīvu amatpersonas statusa ieviešanu maksātnespējas procesa administratoriem.

Savukārt, lai nodrošinātu lielāku konkurenci administratoru vidū, kas veicinātu administratoru rīcības un profesionalitātes kvalitāti, būtu jāpārskata to personu loks, kas ir tiesīgas pildīt administratora amata pienākumus maksātnespējas procesos. Proti, būtu jānosaka, ka turpmāk administratora pienākumus varēs veikt eksaminēti administratori vai citas (likumā noteiktas) reglamentētas profesijas pārstāvji. Pretendenti MNA apliecinās savas zināšanas un prasmes pildīt administratora amata pienākumus atbilstoši maksātnespējas regulējumam. Savukārt MNA būs uzraudzības kontrole pār visām personām, kuras pildīs administratora amata pienākumus.

2. TM būtu jāgatavo ziņojums valdībai par līdzekļu pārdali, kā arī rīcības plānu MNA funkciju optimizēšanai, t.sk. par maksātnespējas procesa administratoru iesniegto pārskatu kontroli un darbinieku prasījumu apmierināšanu. Būtu jāiesniedz priekšlikumi par Krimināllikuma un LAPK regulējuma pilnveidošanu – Krimināllikuma 215. un 215.¹ panta pārskatīšana. Būtu jāveic kompetences pārdale administratīvās sodīšanas funkciju maksātnespējas jomā, lielākā apmērā uzticot MNA. Nepieciešams noteikt, ka MNA, ja nepieciešams, kopā ar Valsts policiju, ir tiesības ierasties jebkura administratora prakses vietā (arī bez iepriekšēja brīdinājuma) un pieprasīt dokumentus.

Vienlaikus MNA kapacitātes stiprināšana nodrošinās to, ka MNA varēs efektīvi veikt uzraudzības darbības, kas nav atkarīgas no sūdzību izskatīšanas, un pievērst uzmanību mazu pārkāpumu novēršanai, kas šobrīd nav iespējams nepietiekamo resursu dēļ. Lai optimāli izmantotu pieejamos resursus, MNA ir jāizstrādā risku vadības mehānisms, lai savlaicīgi un precīzi identificētu procesus un administratorus, kur ir saskatāms prettiesiskas rīcības risks. Risku vadības mehānismā ir iekļaujama norāde uz nepieciešamību, cita starpā, ņemt vērā tos administratorus, kuru lietvedībā esošais lietu skaits atšķiras no vidējā lietu skaita vienam administratoram, tādējādi to izmantojot kā vienu no instrumentiem uzraudzībai.

Attiecībā uz tiesas darbības stiprināšanu liela uzmanība ir pievēršama tiesnešu un tiesu darbinieku izglītībai. Mūžizglītība ir atzīstama par būtisku mērķtiecīgas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā. Mūžizglītības pasākumi ir īstenojami sistemātiski, nevis periodiski. Sistemātiskas apmācību stratēģijas īstenošana attiecībā uz tiesu varu, tai piederīgajām profesijām un tiesībaizsardzības iestādēm līdz šim nav bijusi iespējama ierobežoto valsts budžeta līdzekļu un līdz ar to ierobežotā apmācību piedāvājuma dēļ.

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2014.–2020. gadam, tai skaitā 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai", ietvaros Eiropas Sociālā fonda atbalsta ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas paredz paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci, nodrošinot apmācības civiltiesību, krimināltiesību un administratīvo tiesību jomā.

Lai sasniegtu minēto, Ministru kabinets 2015. gada 9. martā (rīkojuma Nr. 115; prot. Nr. 12, 27 §) apstiprināja Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu 2016.–2020. gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai, īstenojot cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā. Plāns ietver uzdevumus un veicamos pasākumus šādos rīcības virzienos:

1) plānveidīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu nodrošināšana;

2) efektīva cilvēkresursu izmantošana;

3) tiesu noslodzes jautājuma risināšana, veicinot alternatīvo domstarpību risināšanas veidu izmantošanu;

4) uz izvērtējumu balstīta politikas īstenošana un cilvēkresursu attīstības plānošana.

Papildus tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanai, plāns kā viena no galvenajām prioritātēm paredz tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācības un kvalifikācijas celšanu, veidojot profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, apzinot ārvalstu pieredzi tālākizglītības pasākumu plānošanā un veicot starpdisciplinārās apmācības, kā arī veicināt moderno tehnoloģiju izmantošanu apmācību procesā.

Plānā paredzēto uzdevumu izpilde tiks veikta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēta projekta ietvaros. TA 2016. gada 6. jūnijā noslēdza līgumu ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru par projekta "Justīcija attīstībai" aktivitāšu īstenošanas uzsākšanu. 2016. gada rudenī TA uzsāks pirmo apmācību programmu īstenošanu. Projektu "Justīcija attīstībai" īsteno TA, savukārt TM ir atbildīga par projektā plānoto rezultātu sasniegšanu.⁴⁵

TM sadarbībā ar nodibinājumu "Latvijas Tiesnešu mācību centrs" rīko apmācības tiesnešiem. Šajās mācībās tiek apmācīti dažādu lietu kategoriju tiesneši. Mācību programmas tiesnešiem izstrādā vadošie civiltiesību, krimināltiesību, administratīvo un starptautisko tiesību eksperti – gan praktiķi, gan teorētiķi. Mācību programmu blokos tiek iekļautas dažādas tēmas, kas skar gan materiālo, gan procesuālo tiesību jautājumus. Tāpat neatņemama mācību procesa sastāvdaļa ir kāzusu risināšana un diskusijas par problēmjautājumiem. Mācību programmas katru gadu tiek sastādītas no jauna un tajās tiek iekļauti ne tikai vispārīgi, bet arī aktuāli tiesību jautājumi, jo mācību mērķis ir papildināt tiesnešu zināšanas par praksē aktuāliem jautājumiem.

Mācību programma tiesnešiem un tiesu darbiniekiem 2016. gadam ir izstrādāta un mācību programmā ir iekļautas šādas tēmas – "Aktuālā tiesu prakse krimināllietās" un "Komercstrīdu izskatīšana".

Šobrīd norit darbs pie tiesnešu un tiesu darbinieku mācību programmas 2017. gadam satura izstrādes un TM ir sniegusi priekšlikumus mācību programmas saturā iekļaut apmācības par maksātnespējas jomas aktualitātēm, saistīto pušu darījumiem, jaunā Eiropas Savienības Banku kontu apķīlāšanas regulu un citām aktuālām apmācību tēmām.

3. Lai stiprinātu maksātnespējas procesa administratoru rindas darbību, būtu veicamas darbības nejaušības principa – rindas darbības algoritma stiprināšanai, kā arī jāpievērš īpaša uzmanība ar rindas darbības nodrošināšanu saistīto nodarbināto neieinteresētībai. Lai to nodrošinātu, regulāri jāveic IT audits, lai izsekotu, vai sistēmā ir veiktas prettiesiskas manipulācijas.

4. Lai paaugstinātu maksātnespējas procesa administratoru kvalifikāciju, būtu nepieciešams nodrošināt, ka profesijā strādā tikai uzticami un zinoši administratori ar nevainojamu reputāciju. Jāizvērtē (padziļināti izvērtējot arī citu valstu pieredzi maksātnespējas procesa administratoru skaita noteikšanā, jo īpaši ņemot vērā, ka, piemēram, Francijā un Lielbritānijā maksātnespējas procesa administratoru skaits proporcionāli ir krietni mazāks, nekā Latvijā) optimālais administratoru skaits valstī un jātiecas uz tā sasniegšanu. Administratoru skaita monitoringu rekomendē arī SVF, balstoties uz citu valstu pieredzi. Prognozējams, ka optimālais administratoru skaits būs mazāks par esošo. Kvalifikācijas pārbaužu ietvaros no profesijas izslēdzot neatbilstošus administratorus, kā arī par pārkāpumiem anulējot sertifikātus un jaunus neizsniedzot, administratoru skaits samazināsies. Sasniedzot optimālo administratoru skaitu, iesaistīšana profesijā ir atjaunojama, lai atlasītu administratorus to personu vietā, kas ir pārtraukušas praktizēšanu maksātnespējas procesa administratora profesijā.

Lai, cita starpā, nodrošinātu uzticamu administratoru palikšanu profesijā, ir izveidota darba grupa, ko organizē Latvijas Republikas Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, piedaloties arī TM un MNA pārstāvjiem. Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus, kas, cita starpā, paredz maksātnespējas procesa administratora iekļaušanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam pakļauto subjektu sarakstā. Izstrādātie priekšlikumi ir nosūtīti Pasaules Bankas eksperta atzinuma saņemšanai un pēc tā saņemšanas tiks veiktas tālākās darbības, ja atzinumā būs noteikts, ka šāds priekšlikums ir pieļaujams.

5. Eiropas Restrukturizācijas un attīstības banka 2013. gada pētījumā "ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde" novērtējusi maksātnespējas procesu administratoru sertificēšanas sistēmu ar augstāko novērtējumu. Tomēr maksātnespējas jomā konstatētās problēmas ar sistēmas piemērošanu norāda uz nepieciešamību veikt izmaiņas.

Attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas sistēmas pilnveidošanu, nododot to MNA un stingrāku prasību noteikšanu atkārtotai kvalifikācijai, norādāms, ka šāds mehānisms jau ietverts likumprojektā "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Lp12/106), līdz ar to būtu turpināma tā virzība.

Tādējādi administratoru profesionālās organizācijas kompetencē tiktu atstāti tai šobrīd esošie jautājumi (piemēram, administratoru pārstāvēšana), izņemot administratoru iesaistīšanu profesijā.

Savukārt kvalifikācijas pilnveides pasākumu organizēšana būtu nododama MNA un citām juridiskajām personām, kuras atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un ir saņēmušas MNA pozitīvu atzinumu administratora amata pretendentu apmācības uzsākšanai.

6. Administratora palīga institūts ieviešams, ņemot vērā to, ka praksē ir konstatēts, ka administratoru zināšanas un iemaņas bieži vien ir nepietiekamas, arī pēc administratora eksāmena nokārtošanas. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka profesijā iekļūs atbilstoši sagatavojušies profesionāļi, nepieciešams ieviest administratora palīga institūtu, kas būtu kā prakse pirms iekļūšanas administratora profesijā, līdzīgi kā tas ir, lai iekļūtu advokāta profesijā.

7. Attiecībā uz administratoru reitingu norādāms, ka šāda kārtība jau pastāv Lielbritānijā un ir pierādījusi sevi kā ļoti efektīvu preventīvu mehānismu. Ņemot vērā minēto, šāds reitings būtu regulāri jāsastāda un jāpublicē MNA tīmekļa vietnē. Reitings ir veidojams, par pamatu izmantojot četrus kritērijus: administratora rīcības tiesiskums, administrētajos procesos atgūto līdzekļu īpatsvars, procesa izmaksas un vidējais ilgums tiktāl, ciktāl tas ir tieši atkarīgi no administratora rīcības. Reitingam būtu informatīva nozīme un tas kalpotu kā instruments kontrolei no uzraugošo institūciju puses.

8. Šobrīd iztrūkst regulējuma par kārtību, kādā ir vedama administratora prakses lietvedība, kā arī nav prasību par kārtību, kā nodrošināma parādnieka lietvedība. MNA ir konstatējusi, ka regulējuma trūkums tiek izmantots ļaunprātīgi, un administratori pārkāpumu izmeklēšanas gaitā aizbildinās ar dokumentu nepieejamību vai neesamību. Tas liedz vai būtiski apgrūtina MNA iespējas pārliecināties par to, kā administrators pilda likumā noteiktos pienākumus. Minēto apsvērumu dēļ, attiecībā uz stingru lietvedības prasību noteikšanu, secināms, ka šāds regulējums nepieciešams, lai varētu novērst situācijas, kad dokumenti tiek nozaudēti vai netiek iesniegti MNA pārbaudes veikšanai. Tāpat tiks atvieglota dokumentu viltošanas konstatēšana.

9. Informācijas pieejamība no administratoru darbības pārskatiem plašākai sabiedrībai nodrošinās lielāku sabiedrības kontroli pār maksātnespējas procesu un administratora darbībām. Šobrīd šāda informācija sabiedrībai nav pieejama. Pieņemot lēmumu par to, kāda informācijas daļa, kas ir iekļauta pārskatos, ir nododama publiskai pieejamībai, ir rūpīgi jāizvērtē fizisko personu datu aizsardzības un komercnoslēpuma aizsardzības prasības. Šādu risinājumu ieviešana ir saistīta ar valsts budžeta līdzekļu pieejamību elektroniskās sistēmas pilnveidošanai un uzturēšanai.

10. Lai nodrošinātu ne tikai maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi, bet arī zaudējumu piedziņas no administratora iespējamību, ja tas ir rīkojies prettiesiski, izvērtējama iespēja noteikt kārtību, kādā kreditoriem ir tiesības pieprasīt revīziju par noteiktiem jautājumiem, ko veiktu zvērināti revidenti.

11. Lai nodrošinātu, ka administratoram ir līdzekļi savu darbību veikšanai, ir nepieciešams izveidot cenrādi pamatpakalpojumiem administratora darbības ietvaros.

12. Pārskatīt personu loku, kuras var veikt administratora pienākumus, paredzot iespēju citu reglamentēto profesiju pārstāvjiem (revidenti, advokāti un zvērināti tiesu izpildītāji) veikt Maksātnespējas likumā noteiktās administratora darbības un nodrošinot minēto personu darbības uzraudzības rīkus, kas nav mazāki par sertificēto administratoru uzraudzību.

Citas personas, kas nav sertificēti administratori, var administrēt procesu tikai pēc kreditoru priekšlikuma. Šo profesiju pārstāvjiem arī būs jāapliecina savas zināšanas specifiskos maksātnespējas jautājumos un jāpaziņo MNA sava vēlme administrēt procesus.

4. Fiziskās personas maksātnespējas process – izvērtējama procesa daba – vai tas ir sociāls process. Pārvērtējams procesā iesaistīto pušu interešu līdzsvars.

Fiziskās personas maksātnespējas process ir sevišķs process, kas ir īpaši izveidots instruments, kas sniedz fiziskām personām jaunas ekonomiskās darbības uzsākšanas iespējas ("fresh start" princips). Tas tiek īstenots pēc maksātnespējas procedūras sekmīgas pabeigšanas, atlaižot nenomaksātos parādus. Ja fiziskā persona ir izpildījusi savu saistību dzēšanas plānu, atlikušās nesegtās parādsaistības pilnā apmērā tiek dzēstas, un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu.

Proti, fiziskās personas maksātnespējas process ir veids, kā persona maksātnespējas procesa administratora uzraudzībā un maksātnespējas procesu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var atjaunot maksātspēju un pēc saistību dzēšanas procedūras beigām tikt atbrīvota no parādsaistībām.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts Latvijā var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības. Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams individuālajiem komersantiem.

Parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja pastāv kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro.

Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams personai:

1) kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;

2) kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētajiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā;

3) kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības;

4) pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā MNA speciāli izveidotajā kontā.

Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likumā noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu. Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra.

Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā;

2) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods). Nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kura tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu;

4) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas biežāk kā reizi mēnesī slēgt darījumus, kuru summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;

5) parādnieks zaudē tiesības bez administratora piekrišanas uzņemties jaunas parādsaistības.

Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

Parādniekam ir pienākums:

1) gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;

2) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodot administratoram savus naudas līdzekļus;

3) glabāt un pārvaldīt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam;

4) sagatavot saistību dzēšanas plānu;

5) sniegt administratoram maksātnespējas procesa norisei nepieciešamās ziņas;

6) segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas;

7) pēc administratora pieprasījuma nodot administratora pārvaldījumā savu mantu, izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, un Maksātnespējas likuma 140. panta 2. punktā minēto mantu (kas būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai), kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu.

Parādniekam ir šādas tiesības:

1) saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas;

2) paturēt mantu, kas viņam būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai.

Parādnieka mantas pārdošanu nodrošina administrators, ievērojot mantas pārdošanas plānu. Administrators uzsāk mantas pārdošanu ne agrāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

Bankrota procedūra noris līdz brīdim, kamēr tiek pārdota visa parādnieka manta, izņemot to mantu, uz kuru nedrīkst vērst piedziņu. Likumdevējs ir noteicis, ka parādnieka manta ir jāpārdod sešu mēnešu laikā.

Par saistību dzēšanas procedūras subjektu var būt parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra.

Saistību dzēšanas procedūru nepiemēro vai to pārtrauc šādos gadījumos:

1) parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;

2) parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;

3) parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāns ir dokuments, kas tiek iesniegts apstiprināšanai tiesā un kur parādnieks norāda:

1) kreditorus, kas savus prasījumus pret parādnieku iesnieguši Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā un kuru prasījumi nav tikuši apmierināti bankrota procedūras ietvaros, kā arī šādu kreditoru prasījumu apmēru;

2) saistību dzēšanas plāna darbības termiņu;

3) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru;

4) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, lai segtu parādnieka uzturēšanas izmaksas;

5) parādnieka ienākumu apmēru, kas nepieciešams viņa mājokļa īrei vai lietojuma procentu maksājumiem nodrošinātajam kreditoram, ja parādnieks ir vienojies ar viņu par vienīgā mājokļa saglabāšanu;

6) parādnieka paredzamo mēneša ienākumu apmēru, kas tiks novirzīts saistību dzēšanas plāna izpildei;

7) kreditoriem izmaksājamās summas apmēru un izmaksas grafiku saistību dzēšanas procedūrā.

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.

Ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, saistību dzēšanas plāna termiņu nosaka šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;

2) viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņu šajā gadījumā nosaka šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 euro;

2) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro;

3) trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 euro.

Parādnieks iesniedz fiziskās personas saistību dzēšanas plānu apstiprināšanai tiesā. Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi šo plānu, parādnieks nosūta to visiem kreditoriem, kas iekļauti šajā plānā, kā arī iestādei, kas ir atbildīga par maksātnespējas reģistra kārtošanu (UR).

Līdz ar tiesas lēmumu par saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu:

1) parādniekam atjaunojas tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

2) parādniekam saglabājas aizliegums bez administratora piekrišanas slēgt tādus darījumus attiecībā uz savu mantu, kuru summa pārsniedz divas minimālās mēnešalgas.

Ja parādnieks sekmīgi ir veicis fiziskās personas saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības, pēc šā plāna darbības beigām atlikušās parādnieka saistības tiek dzēstas un apturētās izpildu lietvedības par dzēsto saistību piedziņu tiek izbeigtas.

Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības.

Saistību dzēšanas procedūras ietvaros netiek dzēsti:

1) prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu;

2) prasījumi no neatļautas darbības;

3) nodrošinātais prasījums, ja parādnieks ir vienojies ar nodrošināto kreditoru par mājokļa saglabāšanu savā īpašumā;

4) prasījumi par LAPK un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.

Lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām saistībām, kas norādītas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, pieņem tiesa, pabeidzot saistību dzēšanas procedūru.

Parādnieks netiek atbrīvots no fiziskās personas saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, ja viņš nav veicis šajā plānā noteiktās darbības. Ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētā tiesvedība un spriedumu izpildu lietvedība tiek atjaunota.

Ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 1. martā, cita starpā, ieviestas šādas izmaiņas:

– precizēts, ka tiesības uz fiziskās personas maksātnespējas procesu ir arī personai, kas ir bijusi dibinātājs vai dalībnieks zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, kurai ir izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process;

– samazināts parādsaistību slieksnis, kad iespējams pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu – no 7114 euro uz 5000 euro (nevar samaksāt), no 14 228 euro uz 10 000 euro (nevarēs samaksāt);

– ieviesta tā sauktā "ģimenes maksātnespēja", kad Maksātnespējas likumā noteiktās ieinteresētās personas kopīgi var iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu;

– ieviests fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts;

– precizēts, ka fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai, kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā;

– precizēts, ka administrators ņem pārvaldījumā parādnieka mantu tikai, ja tas nepieciešams;

– noteikts, ka parādniekam bankrota procedūras laikā turpmāk nav pienākums pārskaitīt vienu trešdaļu savu ienākumu administratoram;

– administratoram turpmāk būs elektroniski jāinformē visi zināmie nodrošinātie kreditori par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ja informācija par tiem atrodama publiskajos reģistros;

– precizēta mājokļa definīcija;

– ieviests regulējums, kas paredz nesegto saistību apjomu saistību dzēšanas procedūrā vērtēt pēc bankrota procedūras pabeigšanas un īpašu "gradāciju" tiem parādniekiem, kuri saistību dzēšanas procedūras laikā nevar segt ne 35%, ne 20% no kopējām saistībām, proti, saistību dzēšanas procedūras garums, maksājot summu, kas nav mazāka par vienu trešdaļa no ienākumiem, nosakāms šādi:

– 1 gads – ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 100 000 euro;

– 2 gadi – ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 100 001 euro līdz 300 000 euro;

– 3 gadi – ja atlikušās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir virs 300 000 euro;

– precizētas saistības, kas nav dzēšamas pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas (LAPK un Krimināllikuma sodi, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu);

– nodalītas tiešās un netiešās fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

3.tabula

Kopumā fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums ir vērtējams kā atbilstošs, kā arī visai bieži izmantots mehānisms (skat. 3. tabulu), turklāt pēc būtisku izmaiņu veikšanas, pieņemot šobrīd spēkā esošo Maksātnespējas likumu, kā arī pēc izmaiņām, kas stājušās spēkā 2015. gada 1. martā, būtiskas problēmas regulējumā nav konstatētas.

Vienlaikus ir konstatēts, ka regulējums ir par smagnēju un sarežģītu gadījumos, ka parādniekam nav mantas, kā arī nav hipotekāro kredītu, savukārt parādsaistības veido vairāki maza apjoma kredīti, kas visbiežāk ir tā dēvētie "ātrie kredīti", patēriņa kredīti vai kredītkaršu kredīti.

Saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistra datiem 2015. gada 31. decembrī Kredītu reģistrā bija ziņas par 651 147 personām, t.sk. 615 161 fiziskajām personām rezidentiem (94,5% no kopējā šo personu skaita), 5 661 fiziskajām personām nerezidentiem (0,9%), 26 945 juridiskajām personām rezidentiem (4,1%) un 3 380 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%), kurām bija spēkā esošas saistības, kuras uzskaitītas dalībnieku bilancēs. Statistika par šī personām 2015. gada 31. decembrī apliecina, ka no 1 030 958 spēkā esošām dalībnieku bilancē uzskaitītām saistībām Kredītu reģistrā reģistrēti 460 624 patēriņa kredīti (44,7%), 293 398 norēķinu karšu kredīti (28,5%), 131 448 kredīti mājokļa iegādei (12,8%), 62 838 finanšu līzinga darījumi (6,1%), 38 744 pārējie kredīti (3.8%), 17 513 operatīvā līzinga darījumi (1,7%), 9 197 industriālie kredīti (0,9%), 7 056 komerckredīti (0,7%), 5 476 hipotēku kredīts nekustamā īpašuma iegādei, izņemot kredītu mājokļa iegādei (0,5%) un 4 664 pārējie saistību veidi, t.sk. reverse repo darījumi un faktorings (0,5%).⁴⁶

Minētais apliecina, ka lielākoties reģistrā esošo personu kredītsaistības sastāda maza apjoma kredīti. Tādējādi būtu nepieciešams izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas paredzētu maza apjoma kredītu dzēšanu, ja personai nav hipotekāro parādsaistību un mantas.

Ņemot vērā minēto, būtu izvirzāmi šādi galvenie uzdevumi:

1. izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas būtu paredzēts fiziskajām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels;

2. veikt atsevišķas izmaiņas maksātnespējas regulējumā, lai novērstu regulējuma neskaidrības;

3. būtu nepieciešams noteikt kritērijus maksātnespējīgās fiziskās personas godprātības izvērtēšanai, tā lai šis mehānisms tiktu piemērots tikai godprātīgām personām.

1. Iespēja izstrādāt atvieglotu regulējumu fiziskajām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels, izvērtējama, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Latvijas Bankas Kredītu reģistra datiem, lielākoties fizisko personu parādsaistības sastāda maza apjoma kredīti. Līdz ar to, šādā gadījumā, maksātnespējas process varētu būt ar saīsinātiem termiņiem un vienkāršotām procedūrām, tāpat šāds regulējums būtu risinājums personām, kas ir ņēmušas vairākus ātros kredītus un šobrīd atrodas situācijā, kad saistības vairs nav iespējams pildīt. Izvērtējot šāda atvieglota procesa ieviešanas iespēju, būtu izvērtējama arī iespēja fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegt elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Šāda iespēja būtu izvērtējama, ņemot vērā to, ka TM visai bieži ir tikuši saņemti fizisko personu iesniegumi, ar lūgumu šādu iespēju izvērtēt.

2. Atsevišķas izmaiņas fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā būtu veicamas, lai novērstu dažādas regulējuma neskaidrības, vai situācijas, kad regulējums ir nepilnīgs, piemēram, tā saucamās "ģimenes maksātnespējas" gadījumā u.c.

3. Fiziskās personas godprātības izvērtēšana ir nepieciešama, jo fiziskās personas maksātnespējas process ir valsts radīts mehānisms, kas pēc būtības personai dod iespēju atbrīvoties no parādsaistībām. Līdz ar to nebūtu pieļaujams, ka šis mehānisms tiktu izmantots ļaunprātīgi, proti, apzināti uzņemoties parādsaistības, kuras attiecīgajai personai jau sākotnēji nav nodoma pildīt. Tāpat būtu jānodrošina, ka mehānismu nevarētu izmantot arī negodprātīga persona, kura izvairās no nodokļu vai tam pielīdzināto maksājumu nomaksas, tādējādi radot zaudējumus valstij vai pašvaldībai. Ņemot vērā minēto, būtu rūpīgi izvērtējami kritēriji, lai šis mehānisms tiktu piemērots tikai tām personām, kas ir bijušas godprātīgas.

(Plāns grozīts ar MK 13.12.2017. rīkojumu Nr. 750)

(informatīvā daļa)

Saturs

Saīsinājumi

I. Plāna kopsavilkums

II. Esošās situācijas raksturojums

Pasākumu plāns

III. Teritoriālā perspektīva

IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldības budžetiem

Saīsinājumi

I. Plāna kopsavilkums

Plāns izstrādāts, ņemot vērā NAP2020 noteikto rīcības virzienu – izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, jo maksātnespējas politikas rezultāti vistiešākajā veidā raksturo vienu no uzņēmējdarbības izbeigšanas veidiem. Tās sasniegšanai NAP2020 141.–146. punktā ir noteikti rezultatīvie rādītāji, tajā skaitā Latvijas vieta Doing Business indeksā (NAP2020 143. punkts), kurš raksturo valstu uzņēmējdarbības vides konkurētspēju pasaulē un kura viens no uzņēmējdarbības vidi raksturojošiem indikatoriem ir uzņēmējdarbības izbeigšana – maksātnespēja.

Tāpat Plāns atspoguļo Valdības deklarācijā 2016. gada februārī ietvertās apņemšanās izvērtēt un mazināt uzņēmējdarbības riskus, precizējot maksātnespējas jomas regulējumu, kā arī pabeigt darbu pie maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskā regulējuma un maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanas un kreditoru aizsardzības stiprināšanas TAP, kā arī ieviest vienotu elektronisko izsoļu modeli spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos.¹

Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, sniedzot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.

Plāns ir vērsts uz Pamatnostādnēs izvirzītā virsmērķa (sekmēt komercdarbības un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, veicināt pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti), mērķa (veicināt finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmēja saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu) un apakšmērķu (TAP politikas apakšmērķis – veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu atgriešanos ekonomiskajā apritē, tādējādi nodrošinot kreditoru aizsardzību, ilgtermiņā iegūstot vairāk nekā maksātnespējas gadījumā; juridiskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis – nodrošināt saistību maksimālo izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā, pēc iespējas pārdodot uzņēmumu kā kopumu, gadījumos, kad TAP nav iespējams; fiziskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis – dot labticīgai fiziskajai personai jaunu iespēju/sākumu "fresh start" un atbalstu finansiālās grūtībās nonākušai personai) sasniegšanu.

Plānu ir izstrādājusi TM Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļa, balstoties uz Pamatnostādnēs noteikto un to izstrādē izmantotajiem avotiem. Plāns nodrošina pasākumus Pamatnostādņu virsmērķa, mērķa un apakšmērķu un rīcības virzienu sasniegšanai.

Pamatnostādņu projekts, kas pēc būtības saturēja Plānā ietvertos pasākumus, 2016. gada 8. jūnijā tika prezentēts tieslietu ministra izveidotajā Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā, kuras sastāvā ir iekļauti pārstāvji no ĀIPL, Augstākās tiesas, EM, FM, VID, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, Biedrības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes. Savukārt 2016. gada 13. jūnijā Pamatnostādņu projekts tika prezentēts Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē, kuras sastāvā ir tieslietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, Biedrības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, ĀIPL valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Abos iepriekš minētajos forumos iesaistīto institūciju pārstāvji informēja par to, ka viedokli par pamatnostādnēm sniegs pēc to izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē.

Viedokli par Pamatnostādņu projektu, kas pēc būtības saturēja arī Plānu, iesniedza EM, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Pārresoru koordinācijas centrs, Rīgas apgabaltiesa, Biedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Komercbanku asociācija, ĀIPL, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, DVI, KNAB, Valsts kontrole, FM, Labklājības ministrija, VID, FKTK, IeM, Valsts kanceleja, Latvijas Kredītņēmēju asociācija un TA. Starpministriju (starpinstitūciju) sanāksme, lai panāktu vienošanos par izstrādāto un precizēto Pamatnostādņu projektu, kā arī par saņemtajiem iebildumiem, notika 2016. gada 29. jūlijā.

Pamatnostādņu un Plāna projekti ir precizēti, ņemot vērā 2016. gada 8. un 16. augusta Ministru kabineta komitejas sēdēs nolemto, kā arī ievērojot 2016. gada 11. augusta tieslietu ministra vienošanos ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas vadību par prioritārajiem rīcības virzieniem maksātnespējas jomā.

II. Esošās situācijas raksturojums

2009. gadā, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem tika uzsākts apjomīgs darbs pie maksātnespējas jomas regulējuma efektivizēšanas un uzlabošanas.

Ņemot vērā 2009. gada 27. jūlijā Latvijas Republikas valdības un SVF parakstītā Nodomu protokola 36. punktu, Pasaules Bankas programmas aizdevuma saņemšanai, kas izriet no Latvijas Republikas valdības un Pasaules Bankas parakstītā aizdevuma līgumu (International Bank for reconstruction and development program document for a proposed loan in the amount of euro 200 million to Republic of Latvia for a financial sector development policy loan),² Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna (Ministru kabineta 2009. gada 19. februāra rīkojums Nr. 123 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2009. gada 16. septembra rīkojumu Nr. 630) 57. punktu, kā arī Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna (Ministru kabineta 2009. gada 16. janvāra rīkojums Nr. 35 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 365) III. sadaļas 47.–51. punktu tika izstrādāts pilnīgi jauns Maksātnespējas likums.

Jauna pieeja maksātnespējas jautājumiem tika meklēta, jo ekonomiskā saspīlējuma rezultātā būtiski pieauga juridisko un fizisko personu skaits, kas nonākušas finansiālās grūtībās. Tika konstatēti esošā regulējuma trūkumi, proti, neskaidra maksātnespējas procedūru struktūra, apgrūtināta pieeja maksātnespējas procesam, bankrota procedūras un mantas pārdošanas procesu neefektivitāte, administratoriem noteiktās tiesības un pienākumi nenodrošināja efektīvu procesu, fizisko personu maksātnespējas regulējuma neatbilstība sabiedrības vajadzībām.

Jaunais Maksātnespējas likums tika izstrādāts, lai uzlabotu maksātnespējas tiesisko regulējumu, padarītu to ātrāku, pieejamāku un efektīvāku. Likumprojektā tika paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: TAP (tajā skaitā arī ĀTAP) un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām – bankrota procedūru un saistību dzēšanas procedūru.

Jaunā Maksātnespējas likuma redakcija izstrādāta ciešā sadarbībā ar Pasaules Bankas un SVF ekspertiem, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un starptautisko aizdevēju izvirzītās prasības, balstoties uz Eiropas un pasaules labāko praksi. Latvija saņēma šo ekspertu pozitīvas atsauksmes par to, ka maksātnespējas procesa regulējums ir progresīvs un aptver pasaules labāko praksi, tai skaitā, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL)³ izdoto vadlīniju atziņas par maksātnespējas tiesībām. Papildus tam līdz ar jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos būtiski uzlabojās Doing Business radītāji.

Jaunais Maksātnespējas likums stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī un ir spēkā arī šobrīd.

Maksātnespējas likumā definētais mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – kopumā atbilst Latvijas un Eiropas Savienības aktuālajam situācijas pieprasījumam, kā arī atspoguļo jaunākās maksātnespējas jomas attīstības tendences.

Tomēr, neraugoties uz starptautiskajiem standartiem atbilstošu maksātnespējas regulējumu, kuru, salīdzinot ar citu valstu maksātnespējas regulējumu, par rūpīgi izstrādātu un derīgu atzīst arī ĀIPL Pētījumā, Valsts kontrole 2015. gada 3. marta revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-5/2014 "Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?" ir konstatējusi, ka Latvijā nav izveidota rezultatīvo rādītāju sistēma, kas spētu parādīt pastāvošā normatīvā regulējuma efektivitāti esošajā ekonomiskajā situācijā. Vienlaikus jāatzīmē, ka, pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās starptautisko ekspertu sniegtās informācijas, nevienā no pasaules valstīm nepastāv rezultatīvo rādītāju novērtēšanas un aprēķināšanas metodoloģija valstī īstenotas maksātnespējas politikas novērtēšanai.

Valsts kontrole arī norādīja, ka Maksātnespējas likumā noteiktais mērķis – veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu – netiek sasniegts un veiktie pasākumi maksātnespējas jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu, par ko liecina:

– zemi kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji,

– augstas maksātnespējas procesa izmaksas,

– ieilguši maksātnespējas procesi,

– novēlota maksātnespējas procesu pieteikšana,

– mazs sekmīgi īstenotu TAP skaits.⁴

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 2013. gada pētījumā "ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde" ir novērtējusi 27 valstu, tostarp arī Latvijas, maksātnespējas procesa administratoru profesiju dažādos aspektos. Kopumā Latvijas sistēma ir novērtēta labi, taču ir norādīts uz atsevišķiem aspektiem, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību. Proti, galvenais uzsvars tika likts uz nepieciešamību stiprināt uzraugošo institūciju darbību, kā arī stiprināt ētikas principu ievērošanu, tāpat ieteikts izvērtēt administratora profesijai nepieciešamās prasības.

ĀIPL Pētījumā norādījusi uz to, ka pastāv vairāki riski, kā maksātnespējas procesu ļaunprātīgi izmantot, vienlaikus norādot uz nepieciešamību stiprināt iesaistīto uzraugošo institūciju kompetenci.

Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktajā aptaujā "Uzskati par ar maksātnespējas procesu un TAP saistītiem jautājumiem" iegūtā informācija liecina par to, ka maksātnespējas jomas regulējums ir vērtējams kā labs, taču nav uzticības maksātnespējas procesa administratoriem.

Pamatnostādnēs ietverts maksātnespējas politikas attīstības virsmērķis – sekmēt komercdarbības un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, veicināt pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti. Tāpat noteikts mērķis veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu. Savukārt apakšmērķi noteikti, ņemot vērā gan TAP, gan juridiskās personas maksātnespējas procesu, gan fiziskās personas maksātnespējas procesu, proti:

1) TAP politikas apakšmērķis ir veicināt dzīvotspējīgu uzņēmumu atgriešanos ekonomiskajā apritē, tādējādi nodrošinot kreditoru aizsardzību, ilgtermiņā iegūstot vairāk nekā maksātnespējas gadījumā;

2) juridiskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir nodrošināt saistību maksimālu izpildi, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu ātru atgriešanos ekonomikā, pēc iespējas pārdodot uzņēmumu kā kopumu, gadījumos, kad TAP nav iespējams;

3) fiziskās personas maksātnespējas procesa politikas apakšmērķis ir dot labticīgai fiziskai personai jaunu iespēju/sākumu "fresh start" un atbalstu, nonākot finansiālās grūtībās.

Detalizēta situācija maksātnespējas jomā, konstatēto problēmu raksturojums un piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējuma rezultāti ietverti Pamatnostādnēs un to pielikumā. Pamatnostādnēs norādītas konstatētās problēmas, kuru risināšanai izstrādāts noteikts politikas rezultātu un rīcības virzienu plānojums:

1) tiesiskās aizsardzības mehānismi netiek sekmīgi izmantoti;

2) juridiskās personas maksātnespējas process nenodrošina pēc iespējas pilnīgāku ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanu ekonomiskajā apritē. Uzņēmumi, sastopoties ar finansiālajām grūtībām, tās nerisina savlaicīgi;

3) administratoru profesija ir stiprināma;

4) fiziskās personas maksātnespējas process – izvērtējama procesa daba – vai tas ir sociāls process. Pārvērtējams procesā iesaistīto pušu interešu līdzsvars.

Ņemot vērā minēto, kā arī lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto politikas mērķi, Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:

1) veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot TAP mehānismus, atgūst maksātspēju;

2) veicināt maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē;

3) veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju;

4) veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus un rūpējas par profesijas prestižu.

PASĀKUMU PLĀNS

III. TERITORIĀLĀ PERSPEKTĪVA

Visa Latvijas teritorija.

IV. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBAS BUDŽETIEM

Paredzēto rīcības virzienu uzdevumu un attiecīgo pasākumu izpausme un apmērs būs nosakāmi, izstrādājot nepieciešamos normatīvos aktus. Tādējādi šī plāna izstrādes stadijā nav iespējams noteikt ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem. Plānā noteiktie pasākumi tiks īstenoti atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām piešķirto budžetu ietvaros.