Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 403

Rīgā 2016. gada 21. jūnijā (prot. Nr. 30 34. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.3.1. specifisko atbalsta mērķi "Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir attīstīt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu, uzlabot to pieejamību un kvalitāti, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazināt vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju un veicināt Eiropas Savienības direktīvu prasību izpildi ūdenssaimniecības jomā.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir pašvaldības, to iedzīvotāji un komersanti.

4. Īstenojot specifisko atbalstu, līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. iznākuma rādītājs – specifiskā atbalsta ietvaros uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums – par 41 790 iedzīvotājiem, tai skaitā līdz 2018. gada 31. decembrim uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums – par 1175 iedzīvotājiem;

4.2. rezultāta rādītāji:

4.2.1. iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi, – 92 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita aglomerācijās ar cilvēkekvivalentu, lielāku par 2000;

4.2.2. iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu faktiskie pieslēgumi, – 1 321 368 iedzīvotāji;

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 28 479 655 euro apmērā;

4.4. specifiskā atbalsta horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" rādītājs un tā sasniedzamā vērtība atbilst šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajam.

(Grozīts ar MK 03.10.2017. noteikumiem Nr. 603; MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 313)

5. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

6. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā līdz 2023. gada 31. decembrim šādu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:

6.1. pirmā atlases kārta – ūdenssaimniecības attīstība aglomerācijās ar cilvēkekvivalentu, lielāku par 10 000;

6.2. otrā atlases kārta – ūdenssaimniecības attīstība aglomerācijās ar cilvēkekvivalentu, lielāku par 2000, bet mazāku par 100 000;

6.3. trešā atlases kārta – ūdenssaimniecības attīstība aglomerācijās ar cilvēkekvivalentu, lielāku par 100 000;

6.4. ceturtā atlases kārta – ūdenssaimniecības attīstība aglomerācijās ar cilvēkekvivalentu, lielāku par 2000.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 128 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 237)

7. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais attiecināmais finansējums ir vismaz 125 934 724 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 107 044 514 euro un nacionālais finansējums, ko veido privātais un pašvaldību finansējums, – vismaz 18 890 210 euro.

(MK 29.05.2018. noteikumu Nr. 308 redakcijā)

8. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:

8.1. pirmajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 66 730 855 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 56 721 226 euro un nacionālais finansējums, ko veido privātais finansējums, – vismaz 10 009 629 euro;

8.2. otrajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 41 208 612 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 35 027 320 euro un nacionālais finansējums, ko veido privātais un pašvaldību finansējums, – vismaz 6 181 292 euro;

8.3. trešajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 13 773 853 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 11 707 775 euro un nacionālais finansējums, ko veido privātais un pašvaldību finansējums, – vismaz 2 066 078 euro;

8.4. ceturtajā atlases kārtā pieejamais finansējums ir vismaz 4 221 404 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 3 588 193 euro un nacionālais finansējums, ko veido privātais un pašvaldību finansējums, – vismaz 633 211 euro.

(MK 29.05.2018. noteikumu Nr. 308 redakcijā)

8.1 Ja pirmajai, otrajai un trešajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamais Kohēzijas fonda finansējums netiek izlietots, atlikušo Kohēzijas fonda finansējumu novirza projektu iesniegumu ceturtās atlases kārtas finansēšanai.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 128 redakcijā)

9. (Svītrots ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 128)

10. Maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 85 procentus no plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un nacionālais finansējums, ko veido privātais un pašvaldību finansējums, ir vismaz 15 procentu apmērā no plānotā kopējā attiecināmā finansējuma apjoma.

II. Prasības projekta iesniedzējam

11. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – pašvaldība, pašvaldības iestāde (tai skaitā aģentūra) vai kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību noslēgts pakalpojumu līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu.

12. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedz kapitālsabiedrība, tā ar pašvaldību noslēdz pakalpojumu līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Līgumā norāda:

12.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

12.2. prasību sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai nodrošinātu šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto pakalpojumu izpildi atbilstoši katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

12.3. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas periodu, kas nav mazāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

12.4. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

12.5. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

12.6. iespējas saņemt atlīdzības jeb kompensācijas maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus kompensācijas aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī kompensācijas pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

12.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 237)

13. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldība vai tās iestāde, tiek pieņemts pārvaldes lēmums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pārvaldes lēmumā norāda:

13.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

13.2. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

13.3. maksu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem;

13.4. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas periodu, kas nav mazāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

13.5. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 237)

14. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldības aģentūra, tiek izdoti pašvaldības saistošie noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Saistošajos noteikumos norāda:

14.1. pašvaldības aģentūras uzdevumus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamo sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu veidus;

14.2. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

14.3. maksu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem;

14.4. prasību sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētos pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojumu veidam noteiktajām prasībām;

14.5. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas periodu, kas nav mazāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

14.6. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

14.7. iespējas saņemt atlīdzības jeb kompensācijas maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus kompensācijas aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī kompensācijas pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

14.8. atsauci uz Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

(Grozīts ar MK 24.04.2018. noteikumiem Nr. 237)

15. Projekta iesniedzējs (neatkarīgi no projekta iesniedzēja juridiskās formas, tai skaitā pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldībai deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi) nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs, kura darbība ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū par atlīdzību un uz kuru attiecas vismaz viena no šādām pazīmēm:

15.1. saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta tiesvedība par projekta iesniedzēja bankrotu, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

15.2. ja saimnieciskās darbības veicējs ir kapitālsabiedrība, tas uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

15.3. ja kāds no saimnieciskās darbības veicēja dalībniekiem, kuram ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām, uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

15.4. saimnieciskās darbības veicējs ir saņēmis glābšanas atbalstu un glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

15.5. saimnieciskās darbības veicējs ir lielais komersants, un pēdējos divus gadus komersanta parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0.

16. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka tam ir tiesības projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā piekļūt zemesgabaliem, kur projekta ietvaros paredzēti būvdarbi, un veikt tajos ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo inženiertīklu būvdarbus un uzturēšanas darbus.

17. Projekta iesniedzējs nodrošina centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un projekta rezultātu ilgtspēju:

17.1. iekļaujot ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas saskaņā ar projekta iesniegumam pievienoto izmaksu un ieguvumu analīzi;

17.2. nodrošinot sasniegto rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.

18. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu saskaņā ar specifiskā atbalsta projekta iesnieguma nolikuma prasībām, plānojot tajā projekta sasniedzamos iznākuma rādītājus un Kohēzijas fonda finansējumu atbilstoši šo noteikumu 1., 2. vai 3. pielikumam, un elektroniski iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam. Projekta iesniegumam pievieno projekta izmaksu un ieguvumu analīzi.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 128 redakcijā)

19. Iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējs var tajā plānot mazākus projekta sasniedzamos iznākuma rādītājus, nekā minēts šo noteikumu 1., 2. vai 3. pielikumā, vienlaikus proporcionāli samazinot pieprasītā Kohēzijas fonda līdzfinansējuma apjomu un nodrošinot projekta dzīvotspējas rādītājus.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 128)

20. Atbildīgā iestāde nodrošina un ievieto atbildīgās iestādes tīmekļvietnē Kohēzijas fonda projekta īstenošanai nepieciešamos metodiskos materiālus:

20.1. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādei un ūdenssaimniecības monitoringa anketas aizpildīšanai – mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

20.2. vadlīnijas šo noteikumu 29. punktā minētās atmaksājamās palīdzības aprēķināšanai – līdz 2016. gada 31. decembrim.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi

21. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāma normatīvajos aktos noteiktajiem ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes rādītājiem atbilstošu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana.

22. Specifiskā atbalsta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

22.1. atbilst šo noteikumu 25. punktam;

22.2. ir tieši saistītas ar Kohēzijas fonda projekta ietvaros veiktajām darbībām;

22.3. ir samērīgas un pamatotas;

22.4. ir radušās pēc 2014. gada 1. decembra;

22.5. nav radušās uz darba līguma pamata.

23. Specifiskā atbalsta ietvaros neatbalsta un projektā neiekļauj izmaksas, kas saistītas ar:

23.1. ūdensapgādes būvju būvniecību ārpus esošās apbūves un ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanas zonas;

23.2. kanalizācijas būvju būvniecību ārpus esošās apbūves un aglomerācijas teritorijas (izņemot savienojošos kanalizācijas ārējos inženiertīklus, kas nepieciešami projektā izbūvēto kanalizācijas ārējo inženiertīklu savienošanai ar esošajām notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvēm);

23.3. dzeramā ūdens ieguves vietu, sagatavošanas staciju un to iekārtu būvniecību;

23.4. notekūdeņu attīrīšanas būvju (tai skaitā notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu pārstrādes un apsaimniekošanas iekārtu) būvniecību;

23.5. sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, kas jau sākotnēji atbilst normatīvajos aktos par dzeramā ūdens kvalitāti un notekūdeņu savākšanu un būvnormatīvos noteiktām prasībām;

23.6. aprīkojuma iegādi, kas attiecas uz kanalizācijas un ūdensapgādes ārējo inženiertīklu uzturēšanas, apkalpošanas un izbūves pasākumiem;

23.7. zemes vai būves iegādi;

23.8. būvēm, kas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir pieņemtas ekspluatācijā, vai precēm, par kurām pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir parakstīti preču nodošanas un pieņemšanas akti.

24. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas un neattiecināmās izmaksas.

25. Tiešās attiecināmās izmaksas ir:

25.1. kanalizācijas ārējo inženiertīklu būvprojekta (tai skaitā ar būvniecības ieceri un ar būvprojektu minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka normatīvie akti. Projektēšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas ir attiecināmas, ja tās kopā nepārsniedz septiņus procentus no šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajām būvdarbu attiecināmajām izmaksām;

25.2. jaunu kanalizācijas ārējo inženiertīklu būvdarbu izmaksas, ieskaitot kanalizācijas, ūdensapgādes, citu esošo ārējo inženiertīklu elementu vai ārējā inženiertīkla posma nojaukšanas, pārneses un šķērsošanas izmaksas, ja:

25.2.1. tās ir nepieciešamas jaunu kanalizācijas ārējo inženiertīklu izbūvei;

25.2.2. tās nav saistītas ar kanalizācijas ārējo inženiertīklu pārbūvi vai atjaunošanu;

25.2.3. kanalizācijas ārējo inženiertīklu būvdarbi nojaucamo ārējo inženiertīklu elementu vai posmu atrašanās vietā ir ekonomiski un tehniski pamatoti;

25.3. kanalizācijas ārējo inženiertīklu pārbūves un atjaunošanas izmaksas (tai skaitā ekspluatācijas noteikumu prasībām neatbilstošu kanalizācijas ārējo inženiertīklu elementu vai ārējā inženiertīkla posma nojaukšanas izmaksas), kopā nepārsniedzot piecus procentus no šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētajām būvdarbu attiecināmajām izmaksām. Minētās izmaksas ir attiecināmas, ja kanalizācijas ārējo inženiertīklu un to elementu pārbūve vai atjaunošana ir nepieciešama projekta ietvaros izbūvējamo kanalizācijas ārējo inženiertīklu posmu darbības nodrošināšanai un pamatota ar hidrauliskiem aprēķiniem;

25.4. obligāto informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 128)

26. Neattiecināmās izmaksas sedz projekta iesniedzējs. Neattiecināmās izmaksas ir:

26.1. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas (tai skaitā tehniski ekonomiskā pamatojuma un izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes un ar tām saistītās aktualizācijas), kā arī ar ietekmes uz vidi novērtējumu saistītās dokumentācijas izstrādes izmaksas;

26.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 25.1. un 25.3. apakšpunktā minēto izmaksu ierobežojumus;

26.3. ūdensapgādes ārējo inženiertīklu būvprojekta (tai skaitā būvprojekta minimālā sastāvā) izstrādes un ar to saistītās būvekspertīzes izmaksas, būvdarbu, būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) un autoruzraudzības izmaksas;

26.4. piegādes līgumu izmaksas (tai skaitā šādu līgumu ietvaros iegādāto tehnoloģisko iekārtu, to montāžas un ieregulēšanas izmaksas);

26.5. izmaksas par publicitātes nodrošināšanas darbībām, kas veiktas papildus obligātajām publicitātes prasībām, ko nosaka normatīvie akti par Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;

26.6. jaunu lietus ūdens kanalizācijas šķirtsistēmu izveides izmaksas;

26.7. jaunu pievadu izbūve pieslēgumu izveidei pie projektā izbūvētajiem kanalizācijas ārējiem inženiertīkliem pakalpojuma lietotāja nekustamajā īpašumā.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 128)

27. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmās izmaksas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

28. Šo noteikumu 25.1. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas par būvprojektu un būvprojekta ekspertīzi, kā arī par būvdarbu autoruzraudzību un būvuzraudzību (tai skaitā inženiertehnisko uzraudzību) aprēķina atbilstoši būvdarbu attiecināmo un neattiecināmo izmaksu proporcionālajai attiecībai, ievērojot būvdarbu tāmēs norādīto būvdarbu izmaksas.

(MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 128 redakcijā)

29. Ja projekta īstenošanas rezultātā finansējuma saņēmējs nesasniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā norādīto šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāja vērtību, kā arī to iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi, finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei Kohēzijas fonda finansējumu par nesasniegto iznākuma rādītāja apjomu. Atmaksājamo summu aprēķina, reizinot nesasniegto iznākuma rādītāja apjomu ar vienas iznākuma rādītāja vērtības izmaksām, ko nosaka atbilstoši projekta faktiskā Kohēzijas fonda finansējuma un kopējās projektā sasniedzamās iznākuma rādītāja vērtības attiecībai. Atmaksājamās palīdzības mehānismu un finanšu korekciju nepiemēro, ja finansējuma saņēmējs sasniedz šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāja vērtību vai to iedzīvotāju īpatsvaru, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi.

30. Sadarbības iestāde lēmumu par šo noteikumu 29. punktā minētā atmaksājamā finansējuma apmēru pieņem sešu mēnešu laikā pēc apstiprinātajā projekta iesniegumā noteikto iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņa beigām.

31. Ja sadarbības iestāde pieņem šo noteikumu 30. punktā minēto lēmumu, finansējuma saņēmējs attiecīgo finansējumu atmaksā 12 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu.

32. Ja attiecīgo finansējumu nav iespējams atmaksāt 12 mēnešu laikā, finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde vienojas par atmaksas grafiku, kas kopumā nepārsniedz 24 mēnešus no šo noteikumu 30. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

33. Šo noteikumu 29. punktā minēto atmaksājamo finansējumu izmanto šajos noteikumos minētā specifiskā atbalsta nākamo atlases kārtu īstenošanai.

IV. Specifiskā atbalsta un projekta īstenošanas nosacījumi

34. Sagatavojot būvdarbu līgumu (tai skaitā finanšu sadaļas):

34.1. piemēro Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 330 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-15 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība"" minētās prasības;

34.2. pēc risku izvērtēšanas attiecībā uz pasūtītāja finanšu rezervi neparedzētiem darbiem un izdevumiem, kas var atklāties būvdarbu izpildes laikā kā papildus veicami darbi, projektētājs ar finansējuma saņēmēju kā pasūtītāju izstrādā atsevišķu tāmi, kurā norāda darbaspēka veida (stundas), būvmateriālu un mehānismu (būvmašīnu vai iekārtu darba stundas) atbilstošo mērvienību un attiecīgās pozīcijas iespējamo daudzumu;

34.3. nosaka, ka līguma ietvaros pirms neparedzētu būvdarbu veikšanas, ko finansē no finanšu rezerves, būvuzraugs izdod rakstiskus norādījumus, kurus saskaņo ar finansējuma saņēmēju kā pasūtītāju. Galvenais būvdarbu veicējs uzskaita neparedzētos darbus un iesniedz būvuzraugam atskaiti par katru neparedzēto darbu veikšanas gadījumu (atbilstoši būvuzrauga apstiprinātai formai);

34.4. ja viena būvdarbu līguma ietvaros paredz veikt gan kanalizācijas ārējo inženiertīklu, gan ūdensapgādes ārējo inženiertīklu būvdarbus, tāmēs nodala kanalizācijas ārējo inženiertīklu būvdarbu pozīcijas un to summas no ūdensapgādes būvju pozīcijām un to summām;

34.5. ja viena būvdarbu līguma ietvaros paredz veikt gan jaunu kanalizācijas ārējo inženiertīklu būvdarbus, gan atjaunošanu vai pārbūvi, tāmēs nodala jaunu kanalizācijas ārējo inženiertīklu būvdarbu pozīcijas un to summas no kanalizācijas ārējo inženiertīklu pārbūves vai atjaunošanas būvdarbu pozīcijām un to summām;

34.6. tāmēs nodala projektēšanas un būvdarbu pozīcijas un to summas.

35. Ja būvprojekta izstrāde veikta atsevišķa līguma ietvaros, projekta ietvaros maksājuma pieprasījumu par būvprojekta izstrādi iesniedz sadarbības iestādē tikai pēc līguma par būvdarbu veikšanu noslēgšanas.

36. Specifiskā atbalsta ietvaros apstiprinātie projekti īstenojami līdz 2023. gada 31. decembrim.

(MK 03.10.2017. noteikumu Nr. 603 redakcijā)

37. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu, nepārsniedzot 30 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

38. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

38.1. savā tīmekļvietnē (ja tāda izveidota) ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

38.2. projekta izmaksu pieauguma gadījumā sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;

38.3. nodrošina, ka projektā plānotos darbus nefinansē vai nelīdzfinansē, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

38.4. uzkrāj datus par šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto rādītāju un projekta ietekmi uz horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" rādītājiem;

38.5. projekta īstenošanas un pēcuzraudzības laikā informāciju par projektu un iepriekš īstenotajiem Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem ievada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datubāzē par Eiropas Savienības direktīvu prasību izpildi ūdenssaimniecības jomā (ja tāda izveidota);

38.6. trīs gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas sniedz sadarbības iestādei informāciju par enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas, ja projektā plānotas šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētās attiecināmās izmaksas.

(Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 128; MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 313)

39. Šo noteikumu 25.2. un 25.3. apakšpunktā minētajā infrastruktūrā ieguldījumus veic, ja tā ir projekta iesniedzēja īpašumā.

40. Īstenojot specifisko atbalstu, ir atbalstāma vides prasību integrācija būvdarbu iepirkumos (zaļais iepirkums).

41. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

41.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noteikumus, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajam laika grafikam vai ir iestājušies citi apstākļi, kas būtiski ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķi vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

41.2. citos gadījumos, ko nosaka civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.

42. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 21. jūnija
noteikumiem Nr. 403

(Pielikuma uzraksts grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 128; pielikums grozīts ar MK 29.05.2018. noteikumiem Nr. 308)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas" pirmās atlases kārtas projektu saraksts

Nr.
p. k.

Aglomerācija

Maksimālais Kohēzijas fonda finansējums, euro

Sasniedzamais iznākuma rādītājs, iedzīvotāju skaits

Sasniedzamais starpposma iznākuma rādītājs, iedzīvotāju skaits

1. Cēsis

590 959

309 24
2. Dobele

922 420

610 46
3. Jelgava

12 726 887

2857 215
4. Jēkabpils

1 224 776

476 36
5. Jūrmala

23 980 095

6980 524
6. Ķekava

1 224 776

480 36
7. Liepāja

1 691 100

531 40
8. Mārupe

8 594 668

2897 217
9. Olaine

158 322

33 3
10. Salaspils

1 404 722

648 49
11. Saldus

1 581 600

714 54
12. Sigulda

980 789

210 16
13. Tukums

742 365

171 13
14. Valmiera

562 275

439 33
15. Ventspils

335 472

130 10
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 21. jūnija
noteikumiem Nr. 403
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas" otrās atlases kārtas projektu saraksts

(Pielikums MK 24.04.2018. noteikumu Nr. 237 redakcijā)

Nr. p. k. Aglomerācija Maksimālais Kohēzijas fonda finansējums, euro Sasniedzamais iznākuma rādītājs, iedzīvotāju skaits
1. Aizpute 672 364 162
2. Alūksne 413 656 209
3. Auce 1 551 470 481
4. Ādaži 164 668 60
5. Baldone 1 874 302 650
6. Baltezers 895 377 227
7. Balvi 527 455 256
8. Bauska 383 480 155
9. Brocēni 380 248 239
10. Carnikava 409 360 162
11. Dundaga 643 427 208
12. Iecava 1 874 760 1 833
13. Ikšķile 4 593 282 2 595
14. Īslīce 180 115 279
15. Jaunolaine 935 022 293
16. Kandava 427 372 318
17. Kārsava 141 603 179
18. Lielvārde 3 130 057 1 561
19. Līvāni 3 316 362 1 477
20. Ludza 1 947 021 740
21. Malta 593 300 205
22. Ozolnieki 1 077 423 708
23. Priekule 1 752 710 817
24. Roja 285 367 156
25. Rūjiena 231 065 300
26. Salacgrīva 1 148 278 376
27. Saulkrasti 3 136 976 850
28. Smiltene 910 440 430
29. Stende 699 169 320
30. Valka 422 790 260
31. Viļāni 308 401 102
3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 21. jūnija
noteikumiem Nr. 403
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.3.1. specifiskā atbalsta mērķa
"Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas" trešās atlases kārtas projektu saraksts

(Pielikums MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 128 redakcijā)

Nr. p. k. Aglomerācija Maksimālais Kohēzijas fonda finansējums, euro Sasniedzamais iznākuma rādītājs – iedzīvotāju skaits
1. Daugavpils 1 775 050 1 076
2. Rīga 9 932 725 2 959
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 403Pieņemts: 21.06.2016.Stājas spēkā: 07.07.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 128, 06.07.2016. OP numurs: 2016/128.1
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
283303
{"selected":{"value":"12.07.2019","content":"<font class='s-1'>12.07.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.07.2019","iso_value":"2019\/07\/12","content":"<font class='s-1'>12.07.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2018","iso_value":"2018\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2018.-11.07.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.04.2018","iso_value":"2018\/04\/27","content":"<font class='s-1'>27.04.2018.-31.05.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.10.2017","iso_value":"2017\/10\/06","content":"<font class='s-1'>06.10.2017.-26.04.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.03.2017","iso_value":"2017\/03\/10","content":"<font class='s-1'>10.03.2017.-05.10.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.07.2016","iso_value":"2016\/07\/07","content":"<font class='s-1'>07.07.2016.-09.03.2017.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.07.2019
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva