LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par nolikuma «Par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu» apstiprināšanu

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Apstiprināt nolikumu «Par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu».

2. Noteikt, ka nolikums «Par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu» stājas spēkā ar tā apstiprināšanas dienu.

3. Uzdot:

1) pagastu zemes komisijām kopīgi ar pagastu zemes ierīkotājiem un institūtu «Zemesprojekts» līdz 1991. gada 20. jūnijam izskatīt visus saņemtos zemes pieprasījumus, sagatavot attiecīgus priekšlikumus un pamatvilcienos izstrādāt zemes ierīcības pirmprojektus;

2) pagastu zemes komisijām neapmierinātos zemes pieprasījumus ar pieprasītāju piekrišanu līdz 1991. gada 15. jūlijam iesniegt rajonu zemes komisijām.

Rajonu zemes komisijām neapmierinātos zemes pieprasījumus ar pieprasītāja piekrišanu līdz 1991. gada 1. augustam nosūtīt attiecīgā rajona pagastiem, kuru teritorijā ir brīva zeme, bet, ja attiecīgā rajona pagastos tādas nav, - Latvijas Republikas Augstākās Padomes Zemes komisijai.

Saņemot, bet neapmierinātos zemes pieprasījumus reģistrē šā nolikuma 12. punktā noteiktajā kārtībā;

3) zemes komisijām sniegt informāciju par zemes pieprasītāju reģistrācijas gaitu (informācijas veidlapa - lēmuma pielikumā) pēc stāvokļa uz 1991. gada 15. aprīli un 20. jūniju šādos termiņos:

- pagastu zemes komisiju informāciju attiecīgajām rajonu zemes komisijām - līdz 1991. gada 20. aprīlim un 25. jūnijam;

- rajonu zemes komisiju informāciju Latvijas Republikas Augstākās Padomes Zemes komisijai - līdz 1991. gada 25. aprīlim un 1. jūlijam;

4) institūtam «Zemesprojekts» ne vēlāk kā līdz 1991. gada 1. martam noteikt pagastu zemes ierīcības projektu sastādītājus, kuri nekavējoties uzsāk pagastu zemes ierīcības projektu izstrādāšanu;

5) rajonu zemes komisijām kopīgi ar institūtu «Zemesprojekts» līdz 1991. gada 15. jūlijam sastādīt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākās Padomes Zemes komisijai pagastu zemes ierīcības projektu izstrādāšanas grafikus;

6) Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejai nodrošināt, lai līdz 1991. gada 1. aprīlim attiecīgo rajonu zemes komisijām tiktu iesniegti valsts īpaši aizsargājamo dabas objektu saraksti;

7) rajonu izpildkomitejām līdz 1991. gada 1. aprīlim sastādīt pagastos esošo vēstures, kultūras, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļu sarakstus un nosūtīt tos pagastu zemes komisijām;

8) Latvijas Republikas Ministru Padomes Ģeoloģijas, ģeodēzijas un kartogrāfijas departamentam līdz 1991. gada 1. aprīlim sagatavot attiecīgajā rajonā ar rūpnieciskas nozīmes derīgajiem izrakteņiem un kūdras atradnēm aizņemto platību izvietojuma shēmas un nosūtīt tās rajonu zemes komisijām;

9) Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijai līdz 1991. gada 1. martam iesniegt Latvijas Republikas Augstākās Padomes Zemes komisijai saskaņošanai metodiskos norādījumus par ražošanas un sabiedriskās nozīmes būvju un ēku vai augļu dārzu turpmākajai izmantošanai nepieciešamās platības aprēķināšanu. Zemes pieprasījumu pamatojumus pēc minētajiem metodiskajiem norādījumiem izstrādā attiecīgo uzņēmumu, organizāciju un iestāžu speciālisti;

10) ministrijām un resoriem, kuru pārziņā ir uzņēmumi, organizācijas un iestādes, kas pieprasa zemi, līdz 1991. gada 15. martam iesniegt Latvijas Republikas Augstākās Padomes Zemes komisijai saskaņošanai normas, pēc kurām nosakāma piešķiramās zemes platība;

11) institūtam «Zemesprojekts» nodrošināt pagastu Tautas deputātu padomju izpildkomitejas ar zemes ierīcības projekta dokumentu kopijām divu mēnešu laikā no pagasta zemes ierīcības projekta apstiprināšanas dienas, bet rajonu izpildkomiteju zemes ierīcības daļas - līdz 1992. gada 30. maijam.

4. Noteikt, ka pagastu Tautas deputātu padomju izpildkomitejas pēc noteiktā kārtībā saskaņota un apstiprināta izcenojuma sniedz ieinteresētajiem zemes pieprasītājiem maksas pakalpojumus (plānu izgatavošana, iesniegumu noformēšana un citu materiālu sagatavošana).

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 21. februārī

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija
1991. gada 21. februāra lēmuma pielikums

INFORMĀCIJA
par zemes pieprasītāju reģistrācijas gaitu __________________ rajonā (pagastā)

Iesniedzama pēc stāvokļa uz 15.04.91. un 20.06.91.

Zemes pieprasītājs	Skaits	Pieprasāmās zemes kopplatība, ha	T. sk. lauks. izmant. zeme, ha	Salīdzinājumā ar stāvokli uz 01.11.1990 +, -
				kopplatība, ha	lauks. izmant. zeme, ha
1	2	3	4	5	6
1. Kooperatīvie lauksaimniecības uzņēmumi
2. Valsts lauksaimniecības uzņēmumi
3. Zemnieku saimniecības
4. Piemājas saimniecības
5. Pilsoņi - dzīvojamo māju uzturēšanai vai celtniecībai
6. Pilsoņi - vasarnīcu uzturēšanai vai celtniecībai
7. Pilsoņi - individuālo augļudārzu uzturēšanai vai ierīkošanai
8. Pilsoņi - personiskajām palīgsaimniecībām
9. Vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejas (neskaitot zemi pilsoņu personiskajām palīgsaimniecībām
10. Valsts mežsaimniecības uzņēmumi un organizācijas
Kopā pieprasīts
No pilsoņu pieprasītās kopplatības - bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītā platība

199____ g. "____" _______________________________  ______________________________________________ rajona (pagasta) zemes komisijas priekšsēdētājs

	(paraksts)		(vārds, uzvārds)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

 

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 
1991. gada 21. februāra lēmumu

NOLIKUMS
Par Latvijas Republikas lauku apvidus realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Zemes reforma veicama atbilstoši Latvijas Republikas likumam «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos», likumam «Par zemes komisijām», likumam «Par vides aizsardzību», kā arī šim nolikumam un citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Uz organizāciju, iestāžu un pilsoņu rakstveida pieprasījumu pamata Latvijas Republikas Augstākās Padomes Zemes komisija sniedz izskaidrojumus par šo likumu piemērošanu.

2. Zemes reforma aptver visu republikas lauku apvidu zemi un tās lietotājus.

Lauku apvidu zeme ir visa tā Latvijas Republikas teritorijas daļa, kuru neaizņem republikas un rajonu pilsētu, kā arī pilsētas statusam pielīdzināto ciematu teritorija.

3. Realizējot zemes reformu, zemes komisijas un zemes ierīcības dienesti savas kompetences ietvaros risina šādus jautājumus:

3.1. rajonu un pagastu¹ zemes komisijas koordinē un nodrošina zemes reformas norisi. Zemes komisiju darbā pieaicināmi vides aizsardzības, meliorācijas un mežsaimniecības speciālisti, kurus šajā darbā norīko attiecīgo ministriju un resoru rajona posma institūcijas;

3.2. rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas zemes ierīcības daļa:

- organizē zemes reformas darbus rajonā un izpilda rajona Tautas deputātu padomes un tās zemes komisijas lēmumus,

- atbild par vienotu šo darbu metodisko izpildi,

- organizē un metodiski vada pagastu zemes ierīkotāju darbu,

- seko zemes reformas darbu izpildes gaitai rajonā un sagatavo priekšlikumus rajona Tautas deputātu padomes zemes komisijai šo darbu koordinēšanai un tiesiskai nodrošināšanai,

- dod atzinumu par pagasta zemes ierīcības projektu,

- vada pagastu Tautas deputātu padomju lēmumu sagatavošanu par zemes piešķiršanu lietošanā,

- organizē zemes lietotāju iepazīstināšanu ar piešķirtās zemes robežām un šo robežu ierādīšanu dabā,

- nodrošina zemes lietotāju robežu tiesisko aizsardzību,

- analizē zemes fonda izmantošanu rajonā un organizē nesadalītās zemes inventarizāciju,

- reģistrē pastāvīgos zemes lietotājus.

Rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas zemes ierīcības daļas vadītājs piedalās rajona zemes komisijas sēdēs ar lēmēja balsstiesībām, bet pagasta zemes komisijas sēdēs - ar padomdevēja balsstiesībām;

3.3. pagasta zemes ierīkotājs:

- sastāda pagasta pašvaldības zemes pieprasījumu un sagatavo priekšlikumus par šīs zemes izvietojumu pagasta teritorijā,

- apkopo pagasta zemes komisijas atzinumus par zemes pieprasījumu apmierināšanu un sagatavo tos iesniegšanai pagasta zemes ierīcības projekta izstrādāšanai,

- piedalās pagasta zemes ierīcības projekta izstrādāšanā kā padomdevējs,

- dod savu atzinumu par projekta risinājumu,

- sagatavo pagasta zemes komisijai (arī zemes strīdu gadījumos) priekšlikumus par zemes reformas darbu koordinēšanu un nodrošināšanu pagastā,

- kopīgi ar institūtu «Zemesprojekts» sagatavo pagasta Tautas deputātu padomes lēmuma projektu par zemes piešķiršanu lietošanā un iepazīstina zemes lietotājus ar piešķirtās zemes robežām,

- ierāda personisko palīgsaimniecību zemi un sagatavo nomas līgumus, ja iznomātāja ir pašvaldība,

- veic personisko palīgsaimniecību reģistrāciju un uzskaiti, kā arī pastāvīgā lietošanā nodotās zemes lietotāju uzskaiti,

- analizē zemes izmantošanu pagastā un sagatavo priekšlikumus nesadalītās zemes izmantošanai.

Pagasta zemes ierīkotājs piedalās pagasta zemes komisijas sēdēs ar lēmēja balsstiesībām;

3.4. institūta «Zemesprojekts» nodaļas vadītājs, kurš vada zemes reformas darbus rajonā:

- organizē pagastu zemes ierīcības projektu izstrādāšanu un atbild par šo projektu kvalitatīvu sastādīšanu noteiktajos termiņos,

- vada pagastu zemes ierīcības projektu sastādītāju darbu, analizē projektu izstrādāšanas gaitu rajonā,

- nodrošina projektu saskaņošanu un iesniegšanu apstiprināšanai noteiktā kārtībā,

- nodrošina nepieciešamos materiālus pagastu Tautas deputātu padomes lēmumu projektu sagatavošanai par zemes piešķiršanu lietošanā,

- organizē pagastu zemes ierīcības projektu nodošanu vispārīgai apskatei un to iesniegšanu pagastu zemes komisijām izskatīšanai,

- saskaņo ar pagastu zemes ierīcības projektus rajona zemes komisijā nn iesniedz tos pagastu Tautas deputātu padomēm apstiprināšanai;

3.5. pagasta zemes ierīcības projekta sastādītājs:

- piedalās pagasta zemes komisijas sēdēs ar lēmēja balsstiesībām,

- gādā par zemes pieprasījumu pielikumu noformēšanai nepieciešamo plānu izgatavošanu,

- izstrādā pagasta zemes ierīcības projektu un gādā par tā savlaicīgu saskaņošanu un apstiprināšanu.

4. Kopsaimniecības, valsts saimniecības, uzņēmumi un organizācijas, kuru līdzšinējā lietošanā atrodas (ir nodoti) meža nogabali, var noteiktā kārtībā izcirst šos mežus tikai tādā gadījumā, ja uz šiem meža nogabaliem līdz 1991. gada 20. jūnijam nav iesnieguši zemes pieprasījumus bijušie zemes īpašnieki (pēc stāvokļa uz 1940. gada 21. jūliju) vai viņu mantinieki. Meža izciršana saskaņojama ar attiecīgā pagasta zemes komisiju. Uz šīs komisijas pieprasījuma pamata meža ciršanu pārtrauc attiecīgā virsmežniecība.

5. Juridiskajām un fiziskajām personām lauku apvidos piederošo ēku un būvju nojaukšana, to nodošana no bilances bilancē, dāvināšana vai pārdošana citām juridiskajām vai fiziskajām personām līdz pagasta zemes ierīcības projekta izstrādāšanai un apstiprināšanai ir jāsaskaņo ar attiecīgā pagasta Tautas deputātu padomi, turklāt attiecībā uz valsts uzņēmumiem ir jāievēro prasības, kas noteiktas Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 3. decembra lēmuma «Par valsts īpašuma aizsardzību Latvijas Republikā».

6. Visa zemes platība pēc stāvokļa uz 1990. gada 1. novembri paliek pašreizējo zemes lietotāju izmantošanā tik ilgi, līdz šo zemi vai tās daļu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā piešķir citiem zemes lietotājiem vai ieskaita valsts rezerves zemē. Jaunie zemes lietotāji atlīdzina līdzšinējiem zemes lietotājiem nepabeigtās ražošanas izmaksas pēc to faktiskās vērtības, izņemot gadījumus, kad zemi ieskaita valsts rezerves zemē.

7. Ja zemes lietotāji līdz 1991. gada 20. jūnijam tiem termiņlietošanā piešķirtajos zemes nogabalos veic derīgo izrakteņu vai kūdras ieguvi, bet nav izpildījuši lēmumos par zemes piešķiršanu noteiktos zemes rekultivācijas pasākumus, šie zemes nogabali paliek līdzšinējo zemes lietotāju lietošanā neatkarīgi no tā, vai līdzšinējie zemes lietotāji ir vai nav pieprasījuši šos nogabalus turpmākajai lietošanai. Pēc bojātās zemes rekultivācijas vai citu zemes lietotāja saistību izpildes vietējā pašvaldība izskata jautājumu par turpmāko zemes lietošanu Latvijas Republikas zemes kodeksa noteiktajā kārtībā.

8. Līnijveida (autoceļu, maģistrālo cauruļvadu, elektropārvades un sakaru līniju u. c.) objektu celtniecībai un ekspluatācijai paredzētos zemes nogabalus attiecīgās juridiskās personas pieprasa tikai pastāvīgā lietošanā, bet uz šo objektu būves laiku vajadzīgās platības nomā no blakus esošo zemes nogabalu lietotājiem.

II. ZEMES PIEŠĶIRŠANAS PIEPRASĪJUMU IESNIEGŠANA UN IZSKATĪŠANA

9. Latvijas Republikā fiziskās un juridiskās personas zemes piešķiršanas pieprasījumus iesniedz līdz 1991. gada 20. jūnijam tā pagasta Tautas deputātu padomei, kura teritorijā atrodas pieprasāmais zemes nogabals. Ja pieprasāmā zemes nogabalā daļas atrodas vairāku pagastu administratīvajās robežas, pieprasījums jāiesniedz visām to pagastu Tautas deputātu padomēm, kuru teritorijā atrodas pieprasāmā zemes nogabala daļas. Pagastu Tautas deputātu padomes šos zemes pieprasījumus kopīgi ar savu atzinumu nosūta rajona Tautas deputātu padomei saskaņā ar rajona zemes komisijas norādījumiem.

10. Pagastu Tautas deputātu padomes, to izpildkomitejas un zemes komisijas veic plašu izskaidrošanas darbu attiecīgā pagasta iedzīvotāju vidū, uzņēmumos, organizācijās un iestādēs par to, ka zemes pieprasījumi iesniedzami savlaicīgi (neatliekot uz likumā noteiktā termiņa pēdējiem mēnešiem), lai nodrošinātu zemes komisiju un pagastu zemes ierīcības projektu izstrādāšanas ritmisku darbu.

11. Zemes pieprasījumam pievienojams zemes izvietojuma plāns vai. shēma un saimnieciskās darbības pamatojums, kura paraugi pievienoti šim nolikumam (1., 2., 3., 4. un 5. pielikums). Atbildes uz paredzētajiem jautājumiem zemes pieprasījuma pielikumā ieraksta zemes pieprasītājs vai arī attiecīgā pagasta Tautas deputātu padomes zemes komisijas darbinieks pēc pieprasītāja sniegtajām ziņām. Ziņu pareizību ar parakstu apliecina zemes pieprasītājs.

Fiziskās personas, kuras pieprasa zemi dzīvojamo māju vai vasarnīcu uzturēšanai vai celtniecībai vai arī augļu dārzu uzturēšanai vai ierīkošanai, 1. pielikumu var neaizpildīt.

Fizisko personu pieprasītā zemes nogabala izvietojuma plāna vai shēmas izgatavošanu pēc pagasta Tautas deputātu padomes norādījuma organizē attiecīgā pagasta izpildkomiteja vai pagasta zemes komisija.

12. Zemes pieprasījumus reģistrē un apkopo pagasta zemes komisija. Reģistrācijai iekārtojams zemes pieprasījumu reģistrācijas žurnāls, kurā norādāms pieprasījuma reģistrācijas numurs, tā saņemšanas datums, pieprasītājs, kā arī visi pieprasījumam pievienotie dokumenti.

Pagasta zemes komisija 10 dienu laikā izsniedz zemes pieprasītājam rakstveida apliecinājumu par pieprasījuma saņemšanu, tajā norādot pieprasījuma reģistrācijas datumu un numuru, kā arī izdarot par to atzīmi reģistrācijas žurnālā.

13. Pagasta zemes komisija, ja tas nepieciešams, var no zemes pieprasītāja saņemt papildu ziņas par pieprasītāju un pieprasāmo zemes nogabalu saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Šajā nolūkā pagasta zemes komisija rakstveidā paziņo zemes pieprasītājam, kādas papildu ziņas ir nepieciešamas un kāds ir to iesniegšanas termiņš.

14. Fiziskās un juridiskās personas rakstveidā var atsaukt agrāk iesniegtos zemes pieprasījumus. Pieprasījumi atsaucami, pamatojoties uz fiziskas personas iesniegumu vai tās juridiskās personas lēmumu, kura pieprasījusi zemi. Zemes pieprasījuma atsaukumā norādami atsaukšanas iemesli. Par zemes pieprasījuma atsaukšanu pagasta zemes komisija izdara attiecīgu atzīmi zemes pieprasījumu reģistrācijas žurnālā.

15. Fiziskās un juridiskās personas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par sniegto ziņu pareizību.

16. Bijušā zemes īpašuma tiesību apliecināšana pamatojas uz pilsoņa rīcībā esošajiem dokumentiem (pirkšanas-pārdošanas vai dāvināšanas līgumu u. c.) vai arī uz pilsoņu nekustamās mantas reģistriem, kuri glabājas Latvijas Republikas Centrālajā valsts vēstures arhīvā Rīgā, Slokas ielā 16. Arhīva izsniegtā izziņa ir dokuments, kas pierāda pilsoņu bijušā zemes īpašuma tiesības. Ja šāda izziņa ir pieprasīta, ieinteresētie pilsoņi pirms tās saņemšanas var iesniegt zemes pieprasījumu attiecīgo pagastu Tautas deputātu padomēm, iesniegumiem pievienojot minētā arhīva kvīti par izziņas pieprasīšanu. Ja zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti nav saglabājušies, zemes īpašuma tiesību faktu un kādreizējā zemes īpašuma apjomu var konstatēt tiesa sevišķās tiesvedības kārtībā.

17. Piešķirot zemi lietošanā bijušā zemes īpašnieka (pēc stāvokļa uz 1940. gada 21. jūliju) mantiniekiem, zemes pieprasījumi viņiem apmierināmi šādā secībā:

1) testamentārajiem mantiniekiem, ja zemes īpašums novēlēts līdz 1940. gada 21. jūlijam;

2) pirmās kārtas mantiniekiem - mantojuma atstājēja bērniem (arī adoptētajiem), laulātajam un vecākiem (adoptētājiem), kā arī mirušā bērnam, kas dzimis pēc viņa nāves. Ja nav dzīvs tas no vecākiem, kas pats būtu bijis mantinieks, par pirmās kārtas mantiniekiem uzskatāmi mantojuma atstājēja mazbērni un mazmazbērni;

3) otrās kārtas mantiniekiem - mantojuma atstājēja brāļiem un māsām, viņa vecamtēvam un vecaimātei kā no tēva, tā arī no mātes puses.

18. Pilsoņu īpašuma tiesības uz ēkām apliecināmas, pamatojoties uz īpašuma uzskaiti, reģistrāciju, īpašumu apliecinošiem dokumentiem un tiesas spriedumu.

Ēku celtniecība uzskatāma par uzsāktu, ja likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts dzīvojamās mājas, saimniecības ēku un citu būvju projekts un iesākti būvdarbi.

19. Dārzkopības sabiedrības var pieprasīt pastāvīgā lietošanā tikai dārzkopības sabiedrību koplietošanas zemi (ielas, laukumus, ūdensobjektus u. c.).

Dārzkopības sabiedrības biedrs, kas vēlas saņemt zemi individuālā lietošanā, pagasta Tautas deputātu padomei, kuras teritorijā atrodas zemes nogabals, iesniedz pieprasījumu, norādot pieprasāmās zemes platību un pievienojot zemes nogabala plānu vai shēmu (izkopējurnu no ģenerālplāna).

Šajā punktā noteiktā zemes pieprasījumu iesniegšanas kārtība attiecas arī uz vasarnīcu un garāžu kooperatīviem.

20. Pamatojumus par selekcijas, izmēģinājumu, zinātniskas pētniecības un mācību vajadzībām, kā arī dažu specializētu valsts saimniecību vajadzībām nepieciešamo platību lielumu un to izvietojumu izstrādā šo saimniecību speciālisti kopīgi ar attiecīgajiem zinātniskās pētniecības institūtiem, vidējām un augstākajām mācību iestādēm. Šo saimniecību sarakstu pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Zemes komisiju apstiprina Latvijas Republikas Augstākas Padomes Prezidijs.

21. Zemes termiņpieprasījumu gadījumos pagasta Tautas deputātu padome ieinteresētajām fiziskajām un juridiskajām personām izsniedz rēķinu par vienreizēju valsts nodevu, kura jāsamaksā valsts krājbankā 10 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par platību rezervēšanu. Pēc minētā rēķina samaksāšanas ieinteresētajām personām izsniedz pagasta Tautas deputātu padomes lēmuma norakstu.

22. Valsts mežsaimniecības vajadzībām zemi pieprasa Latvijas Republikas Meža ministrijas virsmežniecības vai citas Meža ministrijas organizācijas. Pieprasījumus piešķirt jaunu valsts mežsaimniecības zemi kā dienesta zemi mežsargiem un mežziņiem platībā līdz 10 hektāriem iesniedz virsmežniecības.

23. Pašvaldības iesniedz pieprasījumus par zemes piešķiršanu pašvaldības, arī personisko palīgsaimniecību, vajadzībām.

23. Ūdensobjektus un zemi, ko tie aizņem, var pieprasīt juridiskās un fiziskās personas.

Zemes lietošanas tiesības uz platībām, ko aizņem ūdensobjekti, noformējamas vienlaicīgi arī ūdeņu lietošanas tiesībām.

Ūdeņu izmantošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

25. Zemes pieprasījumu iepriekšējā izskatīšanā jāpiedalās lauksaimniecības, vides aizsardzības, meliorācijas un mežsaimniecības speciālistiem. Viņu piedalīšanos šajā darbā nodrošina attiecīgās ministrijas un resori.

Pagasta zemes komisija 10 dienu laikā pēc zemes pieprasījumu iesniegšanas termiņa izbeigšanas precizē savus iepriekš sagatavotos atzinumus, pieņem galīgo lēmumu par zemes pieprasījumu apmierināšanu vai to noraidīšanu un iesniedz to pagasta zemes ierīcības darbu vadītājam.

III. ZEMES IERĪCĪBAS DARBI

26. Pagastu zemes ierīcības projektu izstrādāšanu rajonos koordinē Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas Valsts zemes ierīcības departaments, kurš šo darbu izpildes gaitā sistemātiski, bet ne retāk kā vienu reizi ceturksnī pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes Zemes komisijas apstiprinātās programmas apkopo zemes ierīcības darbu izpildes rezultātus.

27. Zemes ierīcības projektu izstrādāšanu pagastos nodrošina institūts «Zemesprojekts», kas ir atbildīgs par darba kvalitatīvu izpildi noteiktajos termiņos.

Pagastu zemes ierīcības projektos ietverami tikai tie zemes lietojumi, kuri pieprasīti pastāvīgā lietošanā līdz 1991. gada 20. jūnijam.

28. Pagastu zemes ierīcības projektu izstrādāšanas uzdevums ir:

- pārdalīt pagasta zemes fondu starp tautas saimniecības nozarēm un zemes lietotājiem;

- izveidot jaunus zemes lietojumus un novērst esošo lietojumu nepilnības;

- sagatavot materiālus, lai noformētu zemes lietošanas tiesības.

29. Pagasta zemes ierīcības projekts aptver šādus galvenos darbu posmus:

- sagatavošanas darbus;

- projekta izstrādāšanu;

- projekta izskatīšanu, saskaņošanu un apstiprināšanu;

- projekta materiālu tehnisko noformēšanu;

- pagasta un rajona institūcijām izsniedzamās projekta dokumentācijas izgatavošanu.

30. Pagasta zemes ierīcības projekts sastāv no:

- projekta grafiskās daļas - plāna un kartogrāfiskā materiāla mērogā, kas nodrošina nepieciešamo precizitāti visiem projekta elementiem;

- projekta rakstveida daļas, kurā ietilpst dokumenti un aprēķini par zemes ierīcības procesu un tā rezultātiem pagastā;

- nodaļas «Vides aizsardzība».

31. Sagatavošanas darbu posmā:

- apkopo un analizē pagasta esošo zemes lietojumu plānu un kartogrāfiskos, zemes uzskaites, vides aizsardzības, meliorācijas un celtniecības objektu izvietojuma un citus pagasta zemes ierīcības projekta izstrādāšanai nepieciešamos materiālus;

- sagatavo plānu un kartogrāfisko materiālu pagasta zemes ierīcības projekta izstrādāšanai;

- precizē pagasta administratīvās robežas un aprēķina tā kopplatību;

- sistemātiski, atbilstoši fizisko un juridisko personu iesniegtajiem pieprasījumiem par zemes piešķiršanu, iezīmē pieprasīto zemes lietojumu robežas un analizē to teritoriālo izvietojumu pagasta zemes ierīcības plānā.

32. Pagasta zemes ierīcības projektu izstrādā, pamatojoties uz zemes komisijas atzinumiem par zemes piešķiršanu atsevišķiem zemes lietotājiem saskaņā ar viņu iesniegtajiem zemes pieprasījumiem.

33. Sastādot pagasta zemes ierīcības projektu, jāievēro šādi pamatprincipi:

33.1. jārada priekšnoteikumi zemes un citu dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, saglabājot lauksaimniecības un mežsaimniecības prioritāti uz tām derīgo zemi;

33.2. jārada labvēlīgi organizatoriskie un teritoriālie priekšnoteikumi sekmīgai ražošanas attīstībai vai citu speciālo uzdevumu izpildīšanai, kā arī iedzīvotāju darba kultūras un sadzīves apstākļu nodrošināšanai;

33.3. jārada priekšnoteikumi zemes lietojuma platību un robežu pastāvīgumam, robežas parasti nosakot pa:

- situācijas dabiskajiem elementiem (upēm, strautiem, grāvjiem un citiem pastāvīgiem situācijas elementiem),

- koplietošanas ceļu atsavināmo joslu robežām, ja šādu joslu nepieciešamību pamato ceļu resors, vai atbilstoši šo ceļu faktiskajam platumam, ņemot vērā ceļa izbūves un ekspluatācijas elementus (uzbērumus, ierakumus, grāvjus u. c. inženiertehniskās būves);

33.4. maksimāli jāievēro un jānodrošina visu zemes pieprasītāju likumīgās intereses.

34. Valsts, kopsaimniecību un fizisko personu liellopu fermas nodrošināmas ar ganībām pie šīm fermām.

35. Zemnieku saimniecībām zemes platības nodala dzīvojamo un ražošanas ēku tiešā tuvumā. Starpgabali pieļaujami kā pļavu un - izņēmuma gadījumos - mežu nogabali, kā arī tad, ja zeme tiek iedalīta ciematos, ražošanas centros un biezi apdzīvotās vietās dzīvojošiem iedzīvotājiem. Zemnieku saimniecības veidojamas kompaktas, robežas parasti nosakot pa situācijas dabiskajiem elementiem, ievērojot racionālu teritorijas organizāciju, zemes izmantošanas un dabas aizsardzības prasības. Mākslīgās robežas projektējamas tā, lai izveidotos mehanizētai apstrādei piemēroti lauki. Bijušo zemnieku saimniecību robežu (pēc stāvokļa uz 1940. gada 21. jūliju) saglabāšana nevar būt par šķērsli racionālai teritorijas organizācijai. Starp atsevišķām zemnieku saimniecībām nedrīkst atstāt nelielas, to robežās neietvertas platības, kuru nodalīšana citiem zemes lietotājiem ir apgrūtināta.

Citu zemes lietotāju zemes nogabali kā patstāvīgi zemes lietojumi zemnieku saimniecības zemes lietojuma robežās var saglabāties tikai šādos gadījumos:

- pie esošām viensētām, ja viensētu ēkas ir citas fiziskās personas privātīpašums,

- pie juridisko personu īpašumā esošām ēkām un būvēm,

- pie dabas aizsardzības objektiem,

- pie vēstures, kultūras, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļiem.

Zemnieku saimniecību lielumu pamato mērķis un uzdevums, kādam tās tiek pieprasītas. Zemnieku saimniecību mežu platības nosaka, ievērojot teritoriālos un ekonomiskos apstākļus. Nav ieteicams iedalīt meža platību, kas pārsniedz 50 procentus no zemnieku saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Šis noteikums neattiecas uz tiem bijušajiem zemes īpašniekiem (pēc stāvokļa uz 1940. gada 21. jūliju) vai viņu mantiniekiem, kuri pieprasa savas bijušās saimniecības.

Maksimāli jāievēro esošo un projektēto nosusināšanas un lietējamo sistēmu robežas un meliorācijas būvju izvietojumus.

36. Piemājas saimniecībām zemes platības nodala saskaņā ar šā nolikuma 35. punktā minētajiem nosacījumiem, izņemot tos, kuri šo saimniecību teritorijā pieļauj citu zemes lietotāju zemes nogabalu izvietošanu; piemājas saimniecību platību nosaka, ievērojot konkrētos teritoriālos un ekonomiskos apstākļus.

37. Individuālo dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai zemes platības nodala:

- jauno dzīvojamo māju celtniecībai - saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātiem apbūves projektiem un vietas izvēles aktiem,

- esošo dzīvojamo ēku uzturēšanai, ja zemes platības pieprasījuši šo ēku īpašnieki, atbilstoši noteiktā kārtībā izstrādātiem apbūves projektiem, pēc kuriem izdarīta celtniecība, vai faktiski ar apbūvi aizņemtai un ēku īpašnieku lietošanā esošo augļu dārzu platībai.

Ja ēku īpašnieki līdz noteiktam termiņam nav pieprasījuši zemi, ēku uzturēšanai nepieciešamā zemes platība viņiem tiek piešķirta lietošanā bez zemes pieprasījuma.

Ja ēku īpašnieki nav Latvijas Republikas iedzīvotāji (izņemot bijušos zemes īpašniekus un viņu mantiniekus), zemi ēku uzturēšanai ieskaita valsts rezerves zemē.

Ja īpašuma tiesības uz ēku ir vairākām fiziskajām vai juridiskajām personām, apbūves zeme pāriet visu ēkas īpašnieku lietošanā proporcionāli viņiem piederošajai ēkas daļai. Ēkas īpašnieks iegūst apbūves zemes lietošanas tiesības uz to dokumentu pamata, kuri nosaka viņa īpašuma tiesības uz ēku. Pagasta zemes ierīcības projekta plānā šādu apbūves gabalu parāda kā vienu zemes lietojumu, dodot projekta rakstveida daļā izvērstu zemes lietotāju sarakstu.

38. Pagasta zemes ierīcības projektā dārzkopības sabiedrības, vasarnīcu un garāžu kooperatīvi parādāmi kā atsevišķi zemes lietojumi, ja ir saņemti un apmierināti šo organizāciju pieprasījumi par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā.

Atsevišķus augļu dārzus, vasarnīcu un garāžu apbūves gabalus, ja nepieciešams, parāda attiecīgā mēroga plāna izkopējumā, uzrādot to lietotājus pagasta zemes ierīcības projekta rakstveida daļā.

39. Termiņpieprasījuma zemi nodala visā saņemšanai paredzētajā zemes platībā, sadalot to pa zemes saņemšanas kārtām.

40. Dabas aizsardzības objektus kā atsevišķus zemes lietojumus nodala uz Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas vai tās reģionālo vides aizsardzības komiteju iesniegumu pamata. Pārējos gadījumos dabas aizsardzības objekti paliek zemes lietotāju zemes lietojumos un uz tiem attiecas visi dabas aizsardzības noteikumi, par kuru ievērošanu pilnībā atbild attiecīgie zemes lietotāji.

41. Zemes nogabalus ar dabiskajiem dziedniecības faktoriem nodala kūrortiem un citām iestādēm vai organizācijām dziedniecisko pasākumu organizēšanai pēc šo iestāžu vai organizāciju pieprasījuma. Iedzīvotāju atpūtas un tūrisma organizēšanai zemi var nodalīt arī pēc fizisko personu pieprasījuma.

42. Rūpniecības, transporta un sakaru vajadzībām nodalāmās zemes izvietojumu un platību nosaka saskaņā ar teritorijas reģionālo plānu, teritorijas plānojuma un apbūves projektu, citu projekta dokumentāciju vai noteiktā kārtībā apstiprinātiem normatīviem, kas pievienoti zemes pieprasījumam.

Zemes pieprasījumos jānorāda arī šo objektu paplašināšanai nepieciešamie zemes nogabali. Tos rezervē kā termiņpieprasījumus un ieskaita valsts rezerves zemē.

43. Uzņēmumiem un organizācijām derīgo izrakteņu un kūdras ieguvei nepieciešamās platības nodala atbilstoši iesniegtajiem pieprasījumiem un tiem pievienotajiem platību izmantošanas tehniskajiem pamatojumiem.

Platības, kuras aizņem rūpnieciskas nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradnes, ja tās netiek pieprasītas, ieskaita valsts rezerves zemē.

44. Par ūdenssaimniecības zemi atzīstama zeme, ko aizņem ūdensobjekti (upes, ezeri, ūdenskrātuves, kanāli, teritoriālie ūdeņi u. tml.), hidrotehniskās būves, piekrastes aizsargjoslas un zonas, kā arī citas teritorijas, kas nodotas lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām, kuru saimnieciskās darbības galvenais uzdevums ir ūdeņu izmantošana. Ūdenssaimniecības zemes un ūdensobjektu lietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

Pagasta zemes ierīcības projektā uz šīm platībām attiecināmi šādi noteikumi:

ūdenssaimniecības zemes robežas nosakāmas atbilstoši valsts meliorācijas tīkla elementu - būvju, ēku, laukumu u. c. objektu konfigurācijai; robežas gar ūdensteču un ūdenstilpju krastiem parādāmas pa krotes vai pamatkrastu līniju, bet, ja tās nav izteiktas, - pa vasaras vidējā ūdenslīmeņa līniju; robežas gar aizsargdambjiem nospraužamas pa sausas nogāzes pēdas līniju.

45. Visi ar meža transformāciju saistītie grozījumi meža zemes platībās un to robežās saskaņojami likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

46. Zemes platības, kuras pašvaldības vajadzībām pieprasījušas pagasta, rajona vai pilsētu izpildkomitejas, kā arī nepiešķirtās zemes platības ieskaita valsts rezerves un koplietošanas zemē.

47. Pašvaldības zemi pieprasa:

- koplietošanas vajadzībām (ielu, laukumu, skvēru, parku, kapsētu, ūdensobjektu, atkritumu izgāztuvju, vietējas nozīmes ceļu, komunālo, kultūras un sadzīves objektu uzturēšanai);

- personisko palīgsaimniecību uzturēšanai un jaunu izveidošanai;

- pašvaldības īpašumā esošo ēku un būvju uzturēšanai un jaunu celtniecībai;

- cita veida saimnieciskajai darbībai.

Vietējās nozīmes ceļus ieskaita koplietošanas zemē saskaņā ar pagasta Tautas deputātu padomes un ceļu resora kopīgu lēmumu.

48. Pie zemes lietotājiem nepiešķirtās zemes pieder:

- zemes platības, kas nodalītas pilsoņu personiskajā īpašumā esošo ēku un būvju uzturēšanai, ja ar ēkām un būvēm aizņemtās platības pieprasījis to īpašnieks, kas nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs (izņemot bijušos zemes īpašniekus un viņu mantiniekus);

- ar derīgo izrakteņu iegulām aizņemtās, bet izmantošanai nepiešķirtās platības;

- ar dabas aizsardzības objektiem, kultūras, vēstures, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļiem aizņemtās, bet zemes lietotājiem nepiešķirtās platības;

- termiņlietojuma zeme, kā arī pārējā zemes lietotājiem nepiešķirtā zeme.

49. Valsts rezerves un koplietošanas zemi pārvalda un pastāvīgā vai nomas lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām piešķir pagasta Tautas deputātu padome.

50. Aizsardzības un valsts drošības iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un karaspēka daļām zemi nodala nomas termiņlietošanā, pamatojoties uz Latvijas Republikas starpvalstu līgumiem vai Latvijas Republikas Ministru Padomes pieprasījumiem.

Pagastu zemes ierīcības projektos šo zemi parāda kā valsts rezerves zemi.

51. Zemes pieprasītājiem un citām ieinteresētajām personām ir tiesības iepazīties ar pagasta zemes ierīcības projektu tā izstrādāšanas gaitā, kā arī rajona laikrakstā izsludinātajā divu nedēļu termiņā.

52. Visus priekšlikumus, iebildumus un pretenzijas par zemes ierīcības projekta risinājumu pagasta zemes komisija reģistrē un izskata komisijas sēdēs. Ja tie ir pamatoti, pagasta zemes ierīcības projekta autors izdara projektā attiecīgus grozījumus. Zemes strīdus izšķir likumā «Par zemes komisijām» un citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kartībā. Pēc zemes strīda izšķiršanas zemes ierīcības projekta autors izdara attiecīgus grozījumus pagasta zemes ierīcības projektā.

53. Pagasta zemes ierīcības projektu kopumā un atsevišķus tā elementus darba gaitā saskaņo ar:

- meliorācijas sistēmu pārvaldi,

_----  reģionālo vides aizsardzības komiteju,

- attiecīgajām virsmežniecībām,

- rajona zemes komisiju.

54. Ja reģionālā vides aizsardzības komiteja uzskata par nepieciešamu, tā pirms pagasta zemes ierīcības projekta apstiprināšanas pieprasa un mēneša laikā izdara šā projekta valsts ekoloģisko ekspertīzi.

55. Ja līdz pagasta zemes ierīcības projekta apstiprināšanai atsevišķi zemes strīdi palikuši neatrisināti, jautājumu par pagasta zemes ierīcības projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu izlemj augstāka zemes komisija likumā «Par zemes komisijām» noteiktajā kārtībā.

Apstiprinātais pagasta zemes ierīcības projekts kā valsts zemes ierīcības dokuments ir obligāts visiem zemes lietotājiem, kā arī valsts pārvaldes, saimnieciskajām un sabiedriskajām institūcijām. Uz tā pamata tiek pieņemti lēmumi par zemes piešķiršanu lietošanā.

Lēmumi par zemes piešķiršanu lietošanā izsūtāmi zemes lietotājiem, institūtam «Zemesprojekts» un rajonu zemes ierīcības daļām 10 dienu laikā pēc to pieņemšanas.

56. Divu mēnešu laikā pēc zemes piešķiršanas lēmumu pieņemšanas zemes lietotāji jāiepazīstina ar piešķirto zemes nogabalu robežām. Iepazīstināšanu izdara pagasta zemes ierīkotājs vai cita pagasta zemes komisijas iecelta persona. Tikai pēc tam drīkst uzsākt zemes izmantošanu.

57. Zemes lietojumu robežu ierādīšanu dabā, nostiprinot ierādāmo zemes nogabalu robežas ar pagaidu robežzīmēm un sastādot robežu ierādīšanas aktus, veic institūts «Zemesprojekts» gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas par zemes piešķiršanu.

58. Robežu ierādīšanas rezultātā zemes lietotājam un pagasta zemes ierīkotājam izsniedz:

- robežu ierādīšanas aktu,

- zemes lietojuma eksplikāciju,

- zemes lietojuma plānu.

Meliorācijas sistēmu pārvaldēm izsniedz to zemes lietojumu plānus, kuru teritorijā atrodas meliorācijas objekti.

Virsmežniecībām izsniedz to zemes lietojumu plānus, kuru teritorijā ir mežu nogabali.

59. Zemes lietotājam periodiski jāatjauno robežlīniju ārējais noformējums un jāattīra robežu stigas no apauguma. Pilsoņi par zemes lietojuma robežzīmju iznīcināšanu atbildīgi likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

60. Pagasta pašvaldībai zemes ierīcības projekta izstrādāšanas periodā zemes ierīcības darbu izpildītājs jānodrošina ar darba un dzīvojamām telpām, ja nepieciešams - arī ar transportu.

61. Zemes lietotājiem zemes ierādīšanas un norobežošanas darbos zemes ierīcības darbu izpildītāji jānodrošina ar:

- darba un dzīvojamām telpām,

- transportlīdzekļiem geoinstrumentu un robežzīmju pārvadāšanai,

- standartam atbilstošām robežzīmēm saskaņā ar izsniegto zīmējumu,

- strādniekiem, kuri nepieciešami zemes ierīcības lauka darbu izpildei.

62. Zemes ierādīšanas un norobežošanas darbu izdevumus sedz:

- par darba telpu, transportlīdzekļu un darbaspēka izmantošanu - institūts «Zemesprojekts»,

- par dzīvojamo telpu izmantošanu - zemes ierīcības darbu izpildītājs,

- par materiāliem, kas nepieciešami robežzīmju izgatavošanai, un par to izgatavošanu - zemes lietotājs.

63. Zemes lietojumu meliorācijas sistēmu pases izgatavo rajonu meliorācijas sistēmu pārvaldes. Šo pasu izgatavošana jāpabeidz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc zemes lietojumu robežu ierādīšanas.

Meliorācijas sistēmu pasu dati precizējami pēc zemes lietojumu uzmērīšanas zemes reformas otrajā kārtā.

64. Latvijas mežierīcības uzņēmums pēc Latvijas Republikas Meža ministrijas apstiprināta grafika nodrošina zemes lietotājus ar mežierīcības materiāliem.

___________________________________
¹ Tā kā ciematu un pilsētu, kuru administratīvajā pakļautībā ir arī lauku apvidu zeme, Tautas deputātu padomes un to zemes komisijas zemes reformas realizēšanā veic tās pašas funkcijas, ko pagastu Tautas deputātu padomes un to zemes komisijas, turpmākajā nolikuma tekstā vārds «pagasts» attiecināms arī uz ciematiem un pilsētām, kuru administratīvajā pakļautībā ir arī lauku apvidu zeme.

 

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

1. pielikums
(zemi pieprasa fiziskā persona)

PIELIKUMS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

2. pielikums
(zemi pieprasa lauksaimniecības uzņēmums vai organizācija)

PIELIKUMS

par zemes pieprasīšanu pastāvīgā lietošanā

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

3. pielikums
(zemi pieprasa nelauksaimniecisks uzņēmums vai organizācija)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

4. pielikums
(izpilda visi zemes pieprasītāji, kuri vienlaicīgi ar citu zemi pieprasa arī mežu)

PIELIKUMS
pieprasījumam par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

5. pielikums
(zemi pieprasa mežsaimniecības uzņēmumi vai organizācijas)

PIELIKUMS
pieprasījumam par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS