Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 319

Rīgā 2016. gada 24. maijā (prot. Nr. 25 7. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķi "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot drošības līmeni ostās un novērst problemātisko punktu radītos ierobežojumus Eiropas transporta tīkla infrastruktūras darbībā.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir visu transporta veidu satiksmes dalībnieki, kravu un pasažieru pārvadātāji.

4. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamais iznākuma rādītājs:

4.1.1. rekonstruēto hidrotehnisko būvju skaits – 4;

4.1.2. rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums – 12 km;

4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamie rezultāta rādītāji:

4.2.1. laikapstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves reidā vidēji gadā – 70 stundas;

4.2.2. sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošu pievadceļu īpatsvars samazināts no 62 % līdz 47 %;

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 33 802 200 euro apmērā.

(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 314)

5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija.

7. Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 105 073 678 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 89 312 625 euro un privātais finansējums – vismaz 15 761 053 euro.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 314 redakcijā)

7.1 Ja atbalstu plānots sniegt saimnieciskās darbības veikšanai un tas ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu vai Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr.  651/2014), 56."b" pantu.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

8. Ja atbalsts projektam nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Regulas Nr.  651/2014 nosacījumiem, publiskais finansējums, tai skaitā maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējums, kopā nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu, kuru atskaita no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu, vienlaikus ievērojot Regulas Nr.  651/2014 56."b" panta 5. un 6. punktā noteikto atbalsta intensitātes ierobežojumu. Ja plānotais atbalsts, piemērojot Regulas Nr.  651/2014 nosacījumus, nepārsniedz 5 miljonus euro, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. Ja atbalsts projektam tiek sniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, maksimālais publiskais finansējums nepārsniedz Eiropas Komisijas lēmumā noteikto.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

9. Finansējuma saņēmējiem plānotais maksimālais Kohēzijas fonda finansējums ir:

9.1. Rīgas brīvostas pārvaldei – 24 704 209 euro;

9.2. Ventspils brīvostas pārvaldei – 32 304 208 euro;

9.3. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei – 32 304 208 euro.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 314 redakcijā)

10. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumus par projektu īstenošanu, ir 98 573 116 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 83 787 148 euro un privātais finansējums – ne mazāk kā 14 785 968 euro.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

10.1 Finansējuma saņēmējiem līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais maksimālais Kohēzijas fonda finansējums ir:

10.1 1. Rīgas brīvostas pārvaldei – 23 175 842 euro;

10.1 2. Ventspils brīvostas pārvaldei – 30 305 653 euro;

10.1 3. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei – 30 305 653 euro.

(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 314 redakcijā)

10.2 Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi vai Ministru kabineta lēmuma par priekšfinansētās snieguma rezerves piešķiršanu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt finansējuma saņēmējam pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 9. punktā minētajam maksimālajam apmēram, ja sasniegti kopējie 6. prioritārā virziena Kohēzijas fonda rādītāji un projekta individuālie mērķi.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

11. Ja atbalsts projektam ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai papildus Kohēzijas fonda līdzfinansējumam, kas pieejams līdz 2018. gada 31. decembrim, var plānot piesaistīt citus publiskos līdzekļus snieguma rezerves finansējuma apjomā (piemēram, projekta iesniedzēja aizņēmums Valsts kasē, nepārsniedzot maksimālo publiskā finansējuma apjomu). Civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu nosaka projekta īstenošanai nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru. Atbilstoši šo noteikumu 10.2 punktam sadarbības iestāde var palielināt projektam Kohēzijas fonda finansējuma apmēru, nepalielinot sākotnēji noteikto publiskā finansējuma apmēru. Apliecinājumu par citu publisko līdzekļu pieejamību projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē līdz civiltiesiskā līguma noslēgšanai par projekta īstenošanu un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piešķiršanu.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

12. Ja projekts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai papildus Kohēzijas fonda līdzfinansējumam, kas pieejams līdz 2018. gada 31. decembrim, var paredzēt privātos līdzekļus, lai priekšfinansētu snieguma rezervi. Atbilstoši šo noteikumu 10.2 punktam sadarbības iestāde var palielināt Kohēzijas fonda finansējuma apmēru projektam.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

II. Prasības projekta iesniedzējam

13. Projekta iesniedzējs ir Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Ja projekts tiek apstiprināts, projekta iesniedzējs ir arī finansējuma saņēmējs.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

14. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam un uz to attiecas vismaz viens no šādiem kritērijiem:

14.1. tam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

14.2. tam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (ja komersants ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

14.3. tam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

14.4. pēdējos divus gadus saimnieciskās darbības veicēja (kas nav mazais un vidējais uzņēmums) parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc peļņas pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, ir bijusi mazāka nekā 1,0;

14.5. projekta iesniedzējs ir saņēmis glābšanas atbalstu un glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns.

(Grozīts ar MK 31.10.2017. noteikumiem Nr. 649)

15. Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām, pievienojot projektam veikto izmaksu un ieguvumu analīzi un projekta iesniedzēja sagatavotu izvērtējumu par komercdarbības atbalstu projektā.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

15.1 Ja atbalstu projektam sniedz saskaņā ar Regulu Nr.  651/2014:

15.1 1. projekta iesniedzēji, kas darbojas arī Regulas Nr.  651/2014 1. panta 3. punktā noteiktajās nozarēs, nodrošina izmaksu nošķiršanu, lai darbības Regulas Nr.  651/2014 1. panta 3. punktā minētajās nozarēs negūtu labumu no piešķirtā atbalsta;

15.2. uz projekta iesniedzējiem neattiecina Regulas Nr.  651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumus par neizpildītu līdzekļu atgūšanu un 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktu;

15.3. uz projekta iesniedzējiem attiecina Regulas Nr.  651/2014 4. panta 1. punkta "ee" apakšpunktu un 5. pantu;

15.4. projekta iesniedzēji ievēro Regulas Nr.  651/2014 56."b" panta 7. un 8. punktā noteiktās prasības.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

16. Specifiskā atbalsta īstenošanā ir atbalstāmas šādas darbības:

16.1. to molu, viļņlaužu, krasta nostiprinājumu un piestātņu pārbūve un atjaunošana, kas nav iznomātas vai ko nav plānots iznomāt komercdarbībai;

16.2. lielo ostu infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecība;

16.3. autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecība;

16.4. ar ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošanu saistīto iekārtu iegāde un infrastruktūras būvniecība;

16.5. kuģu ceļu uzlabošana, lai paaugstinātu kuģošanas drošību.

(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 314)

16.1 Ja atbalstu projektam sniedz saskaņā ar Regulu Nr.  651/2014, atbalstāmas ir darbības, kas atbilst Regulas Nr.  651/2014 2. panta 157. punktā minētajai ostas infrastruktūras definīcijai un 159. punktā minētajai piekļuves infrastruktūras definīcijai. Atbalstu nesniedz darbībām, kas noteiktas Regulas Nr.  651/2014 1. panta 2. punkta "c" apakšpunktā vai ja izvirzīts 1. panta 2. punkta "d" apakšpunktā minētais nosacījums.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

16.2 Šo noteikumu ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr.  651/2014 8. panta nosacījumiem drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 8. punktā norādīto maksimālo publiskā finansējuma apmēru, kā arī citā atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto publiskā atbalsta maksimālo summu un atbalsta intensitāti.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

17. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas, ja tās ir nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai:

17.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļus, ņemot vērā, ka:

17.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar pieciem miljoniem euro vai lielākas par tiem;

17.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

17.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

17.2. projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas, tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde un ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas;

17.3. būvprojekta izstrādes un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas;

17.4. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;

17.5. jaunas būvniecības un/vai esošas būves pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tai skaitā:

17.5.1. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves izmaksas – ne vairāk kā 15 procentu no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu, dzelzceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves un ieguldījumi pārbūvē tiek veikti, nemainot tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem;

17.5.2. satiksmes drošības aprīkojuma uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas (piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi atbilstoši būvprojekta risinājumam) – ne vairāk kā 10 procentu no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;

17.5.3. labiekārtošanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam ir atbalstāmas tādā apmērā, lai izpildītu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;

17.6. ar obligāto ugunsdzēsības un citu drošības prasību ievērošanu saistītās izmaksas;

17.7. izmaksas vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ciktāl to paredz normatīvo aktu prasības;

17.8. zemes iegādes izmaksas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzētās būvniecības īstenošanai (ne vairāk kā 10 procentu no attiecināmo izmaksu kopsummas);

17.9. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

17.10. kuģu ceļu padziļināšanas, paplašināšanas un iztaisnošanas izmaksas.

(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 314)

18. Šo noteikumu 17.3. un 17.4. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta būvdarbu līguma summas.

19. Šo noteikumu 17.2. un 17.4. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

20. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 17. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmās izmaksas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

21. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no šo noteikumu 17.1. apakšpunktā noteiktajām izmaksām:

21.1. ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

21.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu.

22. Netiešo izmaksu vienoto likmi nepiemēro projektiem, kas kvalificējami kā valsts atbalsts komercdarbībai.

23. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

24. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam.

25. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas vai būvniecības līgumu izmaksu ietvaros.

26. Specifiskā atbalsta atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām finansēšanai no Kohēzijas fonda, ja tās atbilst šo noteikumu 16. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām un šo noteikumu 17., 18., 19. un 21. punktā noteiktajiem izmaksu apjoma ierobežojumiem, ir radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī un atbalsts projektam nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

27. Ja atbalsts projektam uzskatāms par komercdarbības atbalstu un tas tiek sniegts saskaņā ar Regulu Nr.  651/2014, darbu ar projektu var sākt no dienas, kad projekta iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu sadarbības iestādē vai – ja atbalsts tiek kumulēts – kad visas atbalsta sniedzējas iestādes pieņēmušas lēmumu par publiskā finansējuma piešķiršanu, tai skaitā snieguma rezerves priekšfinansēšanu. Šo noteikumu izpratnē par darbu sākumu ir uzskatāmas darbības, kas atbilst Regulas Nr.  651/2014 2. panta 23. apakšpunktā noteiktajam. Ja projekts tiek īstenots saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, darbu ar projektu var uzsākt atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par projekta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

28. Specifiskā atbalsta neattiecināmās izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, ir:

28.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 17., 18., 19. un 21. punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

28.2. izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 17. punktā un nav tieši saistītas ar šo noteikumu 16. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām, bet ir nepieciešamas sekmīgai projekta īstenošanai un mērķa sasniegšanai atbilstoši būvprojektam;

28.3. ja atbalsts projektam uzskatāms par komercdarbības atbalstu:

28.3.1. šo noteikumu 17.1. (neveido pamatlīdzekļu vērtību), 17.2. un 17.3. apakšpunktā minētās izmaksas, kā arī izmaksas, kas attiecas uz darbībām, kuras nav saistītas ar transportu, tostarp uz rūpnieciskās ražošanas iekārtām, kas darbojas ostā, uz birojiem vai veikaliem, kā arī uz ostas būvēm un uz Regulas Nr.  651/2014 56."b" panta 3. punktā minēto aprīkojumu;

28.3.2. visas projekta izmaksas, ja nav ievēroti šo noteikumu 27. punktā minētie nosacījumi.

(Grozīts ar MK 31.10.2017. noteikumiem Nr. 649)

IV. Specifiskā atbalsta un projekta īstenošanas nosacījumi

29. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

29.1. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

29.2. nodrošina sasniegto rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

29.3. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

29.4. (svītrots ar MK 31.10.2017. noteikumiem Nr. 649);

29.5. atbilstoši projekta specifikai uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 4. punktā minētajiem rādītājiem un nodrošina vienotu metodoloģiju rādītāju uzskaitei pirms un pēc projekta īstenošanas;

29.6. ja projekta izmaksas ir pieaugušas, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;

29.7. nodrošina, ka infrastruktūra, kurā paredzēts veikt ieguldījumu, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā vai arī būvniecības iecere ir saskaņota ar projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma īpašnieku atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu nosacījumiem;

29.8. atbilstoši projekta specifikai uzkrāj datus, kas raksturo vides piesārņojuma mazināšanos piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

29.9. uzkrāj datus par kopējo negadījumu skaita samazinājumu divus gadus pēc atbalsta veikšanas ostā, kurā veiktas investīcijas drošības infrastruktūras uzlabošanā;

29.10. uzkrāj datus par ostas darbspējas saglabāšanu, ja vēja ātrums ir līdz 14 m/s.

30. Pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

31. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

31.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

31.2. citos gadījumos, kas noteikti līgumā par projekta īstenošanu.

32. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

32.1 Ja atbalstu projektam sniedz saskaņā ar Regulu Nr.  651/2014, sadarbības iestāde lēmumu pieņem līdz Regulas Nr.  651/2014 darbības termiņa beigām.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

33. Specifiskā atbalsta īstenošanas vieta ir Rīga, Liepāja un Ventspils.

34. Ja atbalstu projektam sniedz saskaņā ar Regulu Nr.  651/2014, sadarbības iestāde nodrošina Regulas Nr.  651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteiktos publicitātes pasākumus.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

35. Finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde saskaņā ar Regulas Nr.  651/2014 12. panta 1. punkta prasībām ievēro attiecīgās dokumentācijas glabāšanas termiņus.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

36. Atbalstu, kas tiek sniegts saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 56."b" pantu, šo noteikumu ietvaros var sniegt, sākot ar 2017. gada 17. maiju.

(MK 31.10.2017. noteikumu Nr. 649 redakcijā)

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 319Pieņemts: 24.05.2016.Stājas spēkā: 01.06.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 104, 31.05.2016. OP numurs: 2016/104.4
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
282432
{"selected":{"value":"10.11.2017","content":"<font class='s-1'>10.11.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"10.11.2017","iso_value":"2017\/11\/10","content":"<font class='s-1'>10.11.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"14.06.2017","iso_value":"2017\/06\/14","content":"<font class='s-1'>14.06.2017.-09.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2016","iso_value":"2016\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2016.-13.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
10.11.2017
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva