LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU
PADOMES LĒMUMS Nr. 80
Par Latvijas Republikas
Lauksaimniecības ministriju
Lai uzlabotu nodrošinājumu ar lauksaimniecības un pārtikas
produkciju un norobežotu valsts un saimnieciskās vadīšanas
funkcijas, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 11.
maija likumu «Par Latvijas Republikas Ministru Padomes sastāvu»
Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:
1. Noteikt, ka Lauksaimniecības ministrija ir valsts pārvaldes
orgāns, kas savas kompetences ietvaros ir atbildīgs par valsts
agrārās politikas izstrādāšanu un realizēšanu Latvijas Republikā
neatkarīgi no ražošanas līdzekļu īpašuma veida un par nozares
attīstību kopumā.
2. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Lauksaimniecības
ministrijas nolikumu.
3. Nodot Lauksaimniecības ministrijas pārziņā likvidētās
Valsts agrorūpnieciskās komitejas saimniecības, uzņēmumus,
organizācijas, apvienības, asociācijas un iestādes.
Noteikt, ka Lauksaimniecības ministrija ir likvidētās Valsts
agrorūpnieciskās komitejas tiesību pārņēmēja.
4. Izveidot Lauksaimniecības ministrijas pārziņā Reģionālās
lauksaimniecības mašīnbūves departamentu uz Republikāniskās
lauksaimniecības mašīnbūves padomes (izveidota ar Latvijas PSR
Ministru Padomes 1990. gada 12. marta lēmumu Nr. 62) darba
aparāta bāzes.
5. Atbalstīt Lauksaimniecības ministrijas ierosinājumu par
lauksaimniecības vadīšanas struktūrvienību izveidošanu rajonos.
Lauksaimniecības ministrijai kopīgi ar Latvijas Republikas
Ministru Padomes Municipālo departamentu līdz 1990. gada 1.
septembrim izstrādāt nolikumu par rajona lauksaimniecības
vadīšanas struktūrvienību. Rajonu Tautas deputātu padomju
izpildkomitejām kopīgi ar Lauksaimniecības ministriju divu mēnešu
laikā izskatīt priekšlikumu par agrorūpniecisko apvienību
likvidāciju.
Likvidējamām agrorūpnieciskajām apvienībām to pārvaldīšanā
esošo mantu, kura nepieciešama jaunizveidoto struktūrvienību
funkciju veikšanai, noteiktajā kārtībā nodot rajonu
lauksaimniecības vadīšanas struktūrvienībām. Noteikt, ka
likvidācijas komisijas aktus apstiprina rajonu Tautas deputātu
padomju izpildkomitejas.
6. Lauksaimniecības ministrijai un rajonu Tautas deputātu
padomju izpildkomitejām sekmēt saimniecisko pašvaldības formējumu
veidošanu un darbību lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas
ražošanā.
7. Attiecināt Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 13.
oktobra lēmumā Nr. 215 un 1990. gada 9. aprīļa rīkojumā Nr. 134-r
noteiktās amatalgas un darba samaksas noteikumus uz Reģionālās
lauksaimniecības mašīnbūves departamenta darbiniekiem, Valsts
augu aizsardzības stacijas un Republikāniskās Valsts sēklu
inspekcijas darbiniekiem, kuri izpilda valsts pārvaldes funkcijas
(2. un 9. tabula), un uz rajonu valsts seklu inspekciju
darbiniekiem, kuri izpilda valsts pārvaldes funkcijas (8.
tabula). Noteikt, ka Reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves
departamenta direktora amatalga ir 480-530 rubļi mēnesī, Valsts
augu aizsardzības stacijas priekšnieka un Republikāniskās Valsts
sēklu inspekcijas priekšnieka amatalga - 400-450 rubļi mēnesī
katram.
Rajonu lauksaimniecības vadīšanas struktūrvienību darbinieku
amatalgas un darba samaksas noteikumus iesniegt Latvijas
Republikas Ministru Padomei apstiprināšanai vienlaikus ar
nolikuma projektu par šo struktūrvienību funkcijām.
8. Sakarā ar agrorūpniecisko apvienību un agrokooperatīva
savienības «Ventspils» likvidāciju piemērot no darba
atbrīvotajiem pārvaldes aparāta darbiniekiem Latvijas PSR
Augstākās Padomes Prezidija 1990. gada 16. aprīļa lēmumā
noteiktās sociālās garantijas.
9. Lauksaimniecības ministrijas pārziņā esošajos uzņēmumos un
iestādēs 1990. gadā saglabāt spēkā esošo kārtību, kāda noteikta
ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1988. gada 15. februāra lēmumu
Nr. 50 attiecībā uz ekonomiskās stimulēšanas fondu veidošanu,
maksājumiem budžetā, zinātnes un mācību iestāžu finansēšanu, cenu
starpību segšanu un centralizēto kapitālieguldījumu finansēšanu,
centralizēto fondu veidošanu un to izlietošanu, kā arī centrālā
pārvaldes aparāta darbinieku, kontroles un uzraudzības dienesta
uzturēšanas finansēšanu.
10. Lauksaimniecības ministrijai saglabāt patstāvīgu
materiāltehniskās apgādes sistēmu un celtniecības objektu
komplektēšanu. Ministrija ir atbildīga par valsts politikas
īstenošanu materiāltehniskās apgādes jautājumos tās pārziņā
esošajos uzņēmumos, organizācijās un zemnieku saimniecībās, kā
arī attiecībā uz citiem uzņēmējiem. Sadarbību ar citām
ministrijām un resoriem materiāltehniskajā apgādē veikt
galvenokārt uz savstarpēju līgumu pamata.
Latvijas Republikas Ministru Padomes
priekšsēdētāja vietnieks I. BIŠERS
Latvijas Republikas valdības lietu
ministrs K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 31. jūlijā
APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 31. jūlija lēmumu
Nr. 80
Latvijas Republikas
Lauksaimniecības ministrijas
NOLIKUMS
1. Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija (tālāk
tekstā - Lauksaimniecības ministrija) ir valsts pārvaldes orgāns,
kas savas kompetences ietvaros ir atbildīgs par valsts agrārās
politikas izstrādāšanu un realizēšanu Latvijas Republikā
neatkarīgi no ražošanas līdzekļu īpašuma veida un par nozares
attīstību kopumā. Tā savā darbībā tieši pakļauta Latvijas
Republikas Ministru Padomei.
2. Lauksaimniecības ministrija veic šādas valsts pārvaldes
funkcijas:
2.1. nodrošina labvēlīgus ekonomiskos un tiesiskos
priekšnoteikumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas
palielināšanai un tās kvalitātes uzlabošanai, kā arī pārtikas
rūpniecības, lauku celtniecības un agroservisa attīstībai,
realizējot cenu, nodokļu un subsīdiju politiku, izsniedzot
licences un izmantojot citas ekonomiskās metodes;
2.2. nodrošina kopsaimniecībām, valsts saimniecībām,
pārstrādes uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, rentes
organizācijām, nomas kolektīviem un citiem saimnieciski
ekonomiskās darbības formējumiem līdztiesīgus ekonomiskās
darbības nosacījumus un labvēlīgus priekšnoteikumus ražošanas
kooperācijai un integrācijai;
2.3. izstrādā ekonomiskos un tiesiskos noteikumus, lai
novērstu atsevišķu uzņēmumu un apvienību monopolstāvokli un
veicinātu nozares iekšējo konkurenci;
2.4. nosaka nozares zinātnes attīstības virzienus, organizē
tās attīstības valsts programmas izstrādāšanu un finansēšanu,
veicina progresīvās pieredzes apgūšanu un koordinē nozares
zinātniskās pētniecības iestāžu darbību;
2.5. prognozē nozares ekonomisko un sociālo attīstību,
organizē valsts vajadzībām nepieciešamās produkcijas ražošanas un
darbu izvietojumu pa uzņēmējiem un nodrošina tos ar centralizēti
sadalāmiem resursiem un limitiem;
2.6. nodrošina ražošanas procesa un nozares attīstības
programmu atbilstību reģionālās lauku kultūrvides un iedzīvotāju
vajadzībām. Šai nolūkā:
veic atbilstoši ekoloģiskajām prasībām mērķtiecīgus pasākumus,
lai nodrošinātu zemju un citu ar to saistīto dabas resursu
saglabāšanu un racionālu izmantošanu;
organizē un stimulē apkārtējai videi nekaitīgu, zinātnisku
ražošanas sistēmu, kā arī tādu tehnoloģisko procesu izstrādi un
ieviešanu, kas aizsargā dabas resursus;
sekmē ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu un
realizāciju;
stimulē lauku ainavas kopšanas un atjaunošanas pasākumus, kas
palielinātu dabas pašsaglabāšanās spējas;
2.7. īsteno valsts investīciju politiku, organizē budžeta
līdzekļu mērķtiecīgu novirzīšanu lauksaimniecības produkcijas
ražošanas un tās pārstrādes rūpniecības saskaņotai
attīstībai;
2.8. organizē indeksācijas sistēmu par nozarē izmantojamo
materiāltehnisko līdzekļu un lauksaimniecības produkcijas cenu
līmeni. Pēta nozaru produkcijas pieprasījumu un piedāvājumu.
Apstiprina vairumtirdzniecības cenas un tarifus produkcijai un
pakalpojumiem, kas tiek izmantoti nozares ietvaros;
2.9. koordinē ārējo ekonomisko sakaru izveidošanu un veicina
ražotāju un tirgotāju starptautisku sadarbību, nodrošina
Lauksaimniecības ministrijai iedalīto valūtas līdzekļu
mērķtiecīgu izlietošanu un ir tiesīga atvērt valūtas kontu;
2.10. nosaka kadru sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas
politiku nozarē un organizē tās realizāciju;
2.11. sekmē produkcijas kvalitātes uzlabošanu, nodrošina
standartu un tehnisko noteikumu izstrādāšanu un kontrolē to
ievērošanu, organizē lauksaimniecības un pārtikas produkcijas
sertifikācijas sistēmas izveidošanu, kā arī aizsargā patērētāju
intereses;
2.12. izstrādā un veic pasākumus ražošanas un pārvaldes
struktūru pilnveidošanai, noteikta kartībā izveido, reorganizē
vai likvidē valsts uzņēmumus, organizācijas un iestādes;
2.13. organizē materiālo resursu, energoresursu un otrreizējo
izejvielu racionālu izmantošanu, pilnveido materiāltehniskās
apgādes sistēmu un nodrošina tas efektīvu darbu;
2.14. prognozē kūdras nepieciešamību lauksaimniecības
vajadzībām un iespējas apgādāt ar to;
2.15. vada un organizē valsts zemes ierīcības dienesta darbu,
organizē zemju, saimniecību iekšējo ceļu un meliorācijas sistēmu
un būvju uzskaites un kadastra darbu. Nodrošina melioratīvās
hidrometrijas un hidroloģijas darbu;
2.16. vada un organizē lauksaimniecības kultūru sēklkopību un
selekciju, kā arī jaunu lauksaimniecības kultūru šķirņu
salīdzināšanas ekspertīzi un to rajonēšanu. Nodrošina sēklas
materiāla kvalitātes valsts pārbaudi;
2.17. vada valsts veterināro dienestu un ciltsdarbu;
2.18. vada un organizē reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves
attīstību;
2.19. nodrošina lopkopības produkcijas, labības produktu un
siena valsts rezerves izveidošanu un uzglabāšanu; veic nozarei
izvirzīto uzdevumu izpildi ārkārtējos apstākļos;
2.20. nodrošina kapitālās celtniecības attīstību nozarē, sekmē
būvmateriālu ražošanu, veic par valsts kapitālieguldījumiem
būvējamo objektu projektu un tāmes dokumentācijas ekspertīzi, kā
arī tās apstiprināšanu noteiktajā kārtībā;
2.21. īsteno resora kontroli pār darba aizsardzības
likumdošanas ievērošanu;
2.22. koordinē informātikas sistēmu izveidošanu nozarē;
2.23. noteiktajā kārtībā realizē valsts kontroli un uzraudzību
pār:
- visu kategoriju zemju izmantošanu un aizsardzību,
- valsts labības rezerves fonda veidošanu;
- veterināriju un ciltsdarbu,
- produkcijas un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu, arī
ievedamajai un izvedamajai labības produkcijai;
- augu aizsardzību un karantīnas pasākumu izpildi, agroķīmisko
noteikumu ievērošanu,
- meliorācijas sistēmu un būvju aizsardzību,
- mašīnu un iekārtu ekspluatācijas tehniskā stāvokļa
uzraudzību,
- mācību procesa organizēšanu kadru sagatavošanas
iestādēs,
- uzskaites, statistikas un grāmatvedības darba
organizāciju.
3. Lauksaimniecības ministrija tās kompetencē esošos uzdevumus
un funkcijas veic ar attiecīgu rajona organizāciju un iestāžu
starpniecību.
4. Lauksaimniecības ministrija tās kompetencē esošajos
jautājumos kontrolē likumu un valdības lēmumu izpildi uzņēmumos,
organizācijās, apvienībās, asociācijās un citos formējumos, arī
noteiktā kārtībā pieprasa un saņem nepieciešamos dokumentus un
informatīvos materiālus.
5. Lauksaimniecības ministrija sadarbojas ar Latvijas
Lauksaimnieku savienību, Latvijas Zemnieku federāciju un citām
sabiedriskajām organizācijām spēkā esošās likumdošanas, attiecīgu
nolikumu (statūtu) un līgumu ietvaros.
6. Lauksaimniecības ministrija savā darbībā ievēro republikas
Konstitūciju un likumus, Latvijas Republikas Valdības lēmumus un
rīkojumus, kā arī šo nolikumu.
7. Lauksaimniecības ministrija apkopo likumdošanas
piemērošanas praksi tās kompetencē esošajos jautājumos, izstrādā
priekšlikumus šīs likumdošanas pilnveidošanai un noteiktajā
kārtībā iesniedz tos Latvijas Republikas Ministru Padomei, kā ari
veic pasākumus tiesiskā darba uzlabošanai.
8. Lauksaimniecības ministriju vada ministrs, ko saskaņā ar
republikas Konstitūciju ieceļ Latvijas Republikas Augstākā
Padome.
Lauksaimniecības ministra vietniekus ieceļ Latvijas Republikas
Ministru Padome.
9. Lauksaimniecības ministrs:
9.1. vada ministrijas darbību un nosaka ministra vietnieku,
departamenta direktoru un citu ministrijas centrālā aparāta
struktūrvienību vadītāju tiesības un pienākumus;
9.2. ievērojot spēkā esošo likumdošanu, ministrijas kompetencē
esošajos jautājumos izdod pavēles, instrukcijas un norādījumus,
kas obligāti izpildāmi visām ministrijām, resoriem, uzņēmumiem,
organizācijām, apvienībām, asociācijām un citiem formējumiem, kā
arī pilsoņiem;
9.3. apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūru un
štatu sarakstu Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā
maksimālā darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros, kā
ari apstiprina struktūrvienību nolikumus;
9.4. saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu iecel amatā, atbrīvo
no tā vai apstiprina tajā valsts uzņēmumu, organizāciju un
iestāžu vadītājus.
10. Lauksaimniecības ministrijā svarīgāko jautājumu operatīvai
risināšanai var izveidot kolēģiju un speciālistu padomes
(komisijas). Kolēģijas un speciālistu padomju (komisiju) sastāvu
un to nolikumus apstiprina ministrs.
11. Lauksaimniecības ministrijā tiek izveidota zinātniski
tehniskā padome, kuras sastāvā ir zinātnieki, augsti kvalificēti
speciālisti, ražošanas pirmrindnieki, kā arī zinātniski tehnisko
biedrību un citu organizāciju pārstāvji.
Zinātniski tehniskās padomes sastāvu un tās nolikumu
apstiprina ministrs.
12. Lauksaimniecības ministrijas sastāvā ir arbitrāža
ministrijas sistēmā esošo valsts uzņēmumu, organizāciju un
iestāžu savstarpēju saimniecisku strīdu izskatīšanai.
13. Lauksaimniecības ministrija ir juridiska persona.
Ministrijai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts
mazā ģerboņa attēlu un tās nosaukumu.