LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 80

Par Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministriju

Lai uzlabotu nodrošinājumu ar lauksaimniecības un pārtikas produk­ciju un norobežotu valsts un saimnieciskās vadīšanas funkcijas, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 11. maija likumu «Par Latvijas Republikas Ministru Padomes sastāvu» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka Lauksaimniecības ministrija ir valsts pārvaldes orgāns, kas savas kompetences ietvaros ir atbildīgs par valsts agrārās politikas izstrādāšanu un realizēšanu Latvijas Republikā neatkarīgi no ražošanas līdzekļu īpašuma veida un par nozares attīstību kopumā.

2. Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas nolikumu.

3. Nodot Lauksaimniecības ministrijas pārziņā likvidētās Valsts agrorūpnieciskās komitejas saimniecības, uzņēmumus, organizācijas, apvienības, asociācijas un iestādes.

Noteikt, ka Lauksaimniecības ministrija ir likvidētās Valsts agrorūpnieciskās komitejas tiesību pārņēmēja.

4. Izveidot Lauksaimniecības ministrijas pārziņā Reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves departamentu uz Republikāniskās lauksaimniecības mašīnbūves padomes (izveidota ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1990. gada 12. marta lēmumu Nr. 62) darba aparāta bāzes.

5. Atbalstīt Lauksaimniecības ministrijas ierosinājumu par lauksaimniecības vadīšanas struktūrvienību izveidošanu rajonos. Lauksaimniecības ministrijai kopīgi ar Latvijas Republikas Ministru Padomes Municipālo departamentu līdz 1990. gada 1. septembrim izstrādāt nolikumu par rajona lauksaimniecības vadīšanas struktūrvienību. Rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomitejām kopīgi ar Lauksaimniecības ministriju divu mēnešu laikā izskatīt priekšlikumu par agrorūpniecisko apvienību likvidāciju.

Likvidējamām agrorūpnieciskajām apvienībām to pārvaldīšanā esošo mantu, kura nepieciešama jaunizveidoto struktūrvienību funkciju veikšanai, noteiktajā kārtībā nodot rajonu lauksaimniecības vadīšanas struktūrvienībām. Noteikt, ka likvidācijas komisijas aktus apstiprina rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomitejas.

6. Lauksaimniecības ministrijai un rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomitejām sekmēt saimniecisko pašvaldības formējumu veidošanu un darbību lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražošanā.

7. Attiecināt Latvijas PSR Ministru Padomes 1989. gada 13. oktobra lēmumā Nr. 215 un 1990. gada 9. aprīļa rīkojumā Nr. 134-r noteiktās amatalgas un darba samaksas noteikumus uz Reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves departamenta darbiniekiem, Valsts augu aizsardzības stacijas un Republikāniskās Valsts sēklu inspekcijas darbiniekiem, kuri izpilda valsts pārvaldes funkcijas (2. un 9. tabula), un uz rajonu valsts seklu inspekciju darbiniekiem, kuri izpilda valsts pārvaldes funkcijas (8. tabula). Noteikt, ka Reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves departamenta direktora amatalga ir 480-530 rubļi mēnesī, Valsts augu aizsardzības stacijas priekšnieka un Republikāniskās Valsts sēklu inspekcijas priekšnieka amatalga - 400-450 rubļi mēnesī katram.

Rajonu lauksaimniecības vadīšanas struktūrvienību darbinieku amatalgas un darba samaksas noteikumus iesniegt Latvijas Republikas Ministru Padomei apstiprināšanai vienlaikus ar nolikuma projektu par šo struktūrvienību funkcijām.

8. Sakarā ar agrorūpniecisko apvienību un agrokooperatīva savienības «Ventspils» likvidāciju piemērot no darba atbrīvotajiem pārvaldes aparāta darbiniekiem Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1990. gada 16. aprīļa lēmumā noteiktās sociālās garantijas.

9. Lauksaimniecības ministrijas pārziņā esošajos uzņēmumos un iestādēs 1990. gadā saglabāt spēkā esošo kārtību, kāda noteikta ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1988. gada 15. februāra lēmumu Nr. 50 attiecībā uz ekonomiskās stimulēšanas fondu veidošanu, maksājumiem budžetā, zinātnes un mācību iestāžu finansēšanu, cenu starpību segšanu un centralizēto kapitālieguldījumu finansēšanu, centralizēto fondu veidošanu un to izlietošanu, kā arī centrālā pārvaldes aparāta darbinieku, kontroles un uzraudzības dienesta uzturēšanas finansēšanu.

10. Lauksaimniecības ministrijai saglabāt patstāvīgu materiāltehniskās apgādes sistēmu un celtniecības objektu komplektēšanu. Ministrija ir atbildīga par valsts politikas īstenošanu materiāltehniskās apgādes jautājumos tās pārziņā esošajos uzņēmumos, organizācijās un zemnieku saimniecībās, kā arī attiecībā uz citiem uzņēmējiem. Sadarbību ar citām ministrijām un resoriem materiāltehniskajā apgādē veikt galvenokārt uz savstarpēju līgumu pamata.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks I. BIŠERS

Latvijas Republikas valdības lietu ministrs K. LĪCIS

Rīgā 1990. gada 31. jūlijā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1990. gada 31. jūlija lēmumu
Nr. 80

Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas
NOLIKUMS

1. Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija (tālāk tekstā - Lauksaimniecības ministrija) ir valsts pārvaldes orgāns, kas savas kompetences ietvaros ir atbildīgs par valsts agrārās politikas izstrādāšanu un realizēšanu Latvijas Republikā neatkarīgi no ražošanas līdzekļu īpašuma veida un par nozares attīstību kopumā. Tā savā darbībā tieši pakļauta Latvijas Republikas Ministru Padomei.

2. Lauksaimniecības ministrija veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

2.1. nodrošina labvēlīgus ekonomiskos un tiesiskos priekšnoteikumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas palielināšanai un tās kvalitātes uzlabošanai, kā arī pārtikas rūpniecības, lauku celtniecības un agroservisa attīstībai, realizējot cenu, nodokļu un subsīdiju politiku, izsniedzot licences un izmantojot citas ekonomiskās metodes;

2.2. nodrošina kopsaimniecībām, valsts saimniecībām, pārstrādes uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, rentes organizācijām, nomas kolektīviem un citiem saimnieciski ekonomiskās darbības formējumiem līdztiesīgus ekonomiskās darbības nosacījumus un labvēlīgus priekšnoteikumus ražošanas kooperācijai un integrācijai;

2.3. izstrādā ekonomiskos un tiesiskos noteikumus, lai novērstu atsevišķu uzņēmumu un apvienību monopolstāvokli un veicinātu nozares iekšējo konkurenci;

2.4. nosaka nozares zinātnes attīstības virzienus, organizē tās attīstības valsts programmas izstrādāšanu un finansēšanu, veicina progresīvās pieredzes apgūšanu un koordinē nozares zinātniskās pētniecības iestāžu darbību;

2.5. prognozē nozares ekonomisko un sociālo attīstību, organizē valsts vajadzībām nepieciešamās produkcijas ražošanas un darbu izvietojumu pa uzņēmējiem un nodrošina tos ar centralizēti sadalāmiem resursiem un limitiem;

2.6. nodrošina ražošanas procesa un nozares attīstības programmu atbilstību reģionālās lauku kultūrvides un iedzīvotāju vajadzībām. Šai nolūkā:

veic atbilstoši ekoloģiskajām prasībām mērķtiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu zemju un citu ar to saistīto dabas resursu saglabāšanu un racionālu izmantošanu;

organizē un stimulē apkārtējai videi nekaitīgu, zinātnisku ražošanas sistēmu, kā arī tādu tehnoloģisko procesu izstrādi un ieviešanu, kas aizsargā dabas resursus;

sekmē ekoloģiski tīras produkcijas ražošanu un realizāciju;

stimulē lauku ainavas kopšanas un atjaunošanas pasākumus, kas palielinātu dabas pašsaglabāšanās spējas;

2.7. īsteno valsts investīciju politiku, organizē budžeta līdzekļu mērķtiecīgu novirzīšanu lauksaimniecības produkcijas ražošanas un tās pārstrādes rūpniecības saskaņotai attīstībai;

2.8. organizē indeksācijas sistēmu par nozarē izmantojamo materiāltehnisko līdzekļu un lauksaimniecības produkcijas cenu līmeni. Pēta nozaru produkcijas pieprasījumu un piedāvājumu. Apstiprina vairumtirdzniecības cenas un tarifus produkcijai un pakalpojumiem, kas tiek izmantoti nozares ietvaros;

2.9. koordinē ārējo ekonomisko sakaru izveidošanu un veicina ražotāju un tirgotāju starptautisku sadarbību, nodrošina Lauksaimniecības ministrijai iedalīto valūtas līdzekļu mērķtiecīgu izlietošanu un ir tiesīga atvērt valūtas kontu;

2.10. nosaka kadru sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas politiku nozarē un organizē tās realizāciju;

2.11. sekmē produkcijas kvalitātes uzlabošanu, nodrošina standartu un tehnisko noteikumu izstrādāšanu un kontrolē to ievērošanu, organizē lauksaimniecības un pārtikas produkcijas sertifikācijas sistēmas izveidošanu, kā arī aizsargā patērētāju intereses;

2.12. izstrādā un veic pasākumus ražošanas un pārvaldes struktūru pilnveidošanai, noteikta kartībā izveido, reorganizē vai likvidē valsts uzņēmumus, organizācijas un iestādes;

2.13. organizē materiālo resursu, energoresursu un otrreizējo izejvielu racionālu izmantošanu, pilnveido materiāltehniskās apgādes sistēmu un nodrošina tas efektīvu darbu;

2.14. prognozē kūdras nepieciešamību lauksaimniecības vajadzībām un iespējas apgādāt ar to;

2.15. vada un organizē valsts zemes ierīcības dienesta darbu, organizē zemju, saimniecību iekšējo ceļu un meliorācijas sistēmu un būvju uzskaites un kadastra darbu. Nodrošina melioratīvās hidrometrijas un hidroloģijas darbu;

2.16. vada un organizē lauksaimniecības kultūru sēklkopību un selekciju, kā arī jaunu lauksaimniecības kultūru šķirņu salīdzināšanas ekspertīzi un to rajonēšanu. Nodrošina sēklas materiāla kvalitātes valsts pārbaudi;

2.17. vada valsts veterināro dienestu un ciltsdarbu;

2.18. vada un organizē reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves attīstību;

2.19. nodrošina lopkopības produkcijas, labības produktu un siena valsts rezerves izveidošanu un uzglabāšanu; veic nozarei izvirzīto uzdevumu izpildi ārkārtējos apstākļos;

2.20. nodrošina kapitālās celtniecības attīstību nozarē, sekmē būvmateriālu ražošanu, veic par valsts kapitālieguldījumiem būvējamo objektu projektu un tāmes dokumentācijas ekspertīzi, kā arī tās apstiprināšanu noteiktajā kārtībā;

2.21. īsteno resora kontroli pār darba aizsardzības likumdošanas ievērošanu;

2.22. koordinē informātikas sistēmu izveidošanu nozarē;

2.23. noteiktajā kārtībā realizē valsts kontroli un uzraudzību pār:

- visu kategoriju zemju izmantošanu un aizsardzību,

- valsts labības rezerves fonda veidošanu;

- veterināriju un ciltsdarbu,

- produkcijas un pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu, arī ievedamajai un izvedamajai labības produkcijai;

- augu aizsardzību un karantīnas pasākumu izpildi, agroķīmisko noteikumu ievērošanu,

- meliorācijas sistēmu un būvju aizsardzību,

- mašīnu un iekārtu ekspluatācijas tehniskā stāvokļa uzraudzību,

- mācību procesa organizēšanu kadru sagatavošanas iestādēs,

- uzskaites, statistikas un grāmatvedības darba organizāciju.

3. Lauksaimniecības ministrija tās kompetencē esošos uzdevumus un funkcijas veic ar attiecīgu rajona organizāciju un iestāžu starpniecību.

4. Lauksaimniecības ministrija tās kompetencē esošajos jautājumos kontrolē likumu un valdības lēmumu izpildi uzņēmumos, organizācijās, apvienībās, asociācijās un citos formējumos, arī noteiktā kārtībā pieprasa un saņem nepieciešamos dokumentus un informatīvos materiālus.

5. Lauksaimniecības ministrija sadarbojas ar Latvijas Lauksaimnieku savienību, Latvijas Zemnieku federāciju un citām sabiedriskajām organizācijām spēkā esošās likumdošanas, attiecīgu nolikumu (statūtu) un līgumu ietvaros.

6. Lauksaimniecības ministrija savā darbībā ievēro republikas Konstitūciju un likumus, Latvijas Republikas Valdības lēmumus un rīkojumus, kā arī šo nolikumu.

7. Lauksaimniecības ministrija apkopo likumdošanas piemērošanas praksi tās kompetencē esošajos jautājumos, izstrādā priekšlikumus šīs likumdošanas pilnveidošanai un noteiktajā kārtībā iesniedz tos Latvijas Republikas Ministru Padomei, kā ari veic pasākumus tiesiskā darba uzlabošanai.

8. Lauksaimniecības ministriju vada ministrs, ko saskaņā ar republikas Konstitūciju ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Lauksaimniecības ministra vietniekus ieceļ Latvijas Republikas Ministru Padome.

9. Lauksaimniecības ministrs:

9.1. vada ministrijas darbību un nosaka ministra vietnieku, departamenta direktoru un citu ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību vadītāju tiesības un pienākumus;

9.2. ievērojot spēkā esošo likumdošanu, ministrijas kompetencē esošajos jautājumos izdod pavēles, instrukcijas un norādījumus, kas obligāti izpildāmi visām ministrijām, resoriem, uzņēmumiem, organizācijām, apvienībām, asociācijām un citiem formējumiem, kā arī pilsoņiem;

9.3. apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūru un štatu sarakstu Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktā maksimālā darbinieku skaita un darba samaksas fonda ietvaros, kā ari apstiprina struktūrvienību nolikumus;

9.4. saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu iecel amatā, atbrīvo no tā vai apstiprina tajā valsts uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītājus.

10. Lauksaimniecības ministrijā svarīgāko jautājumu operatīvai risināšanai var izveidot kolēģiju un speciālistu padomes (komisijas). Kolēģijas un speciālistu padomju (komisiju) sastāvu un to nolikumus apstiprina ministrs.

11. Lauksaimniecības ministrijā tiek izveidota zinātniski tehniskā padome, kuras sastāvā ir zinātnieki, augsti kvalificēti speciālisti, ražošanas pirmrindnieki, kā arī zinātniski tehnisko biedrību un citu organizāciju pārstāvji.

Zinātniski tehniskās padomes sastāvu un tās nolikumu apstiprina ministrs.

12. Lauksaimniecības ministrijas sastāvā ir arbitrāža ministrijas sistēmā esošo valsts uzņēmumu, organizāciju un iestāžu savstarpēju saimniecisku strīdu izskatīšanai.

13. Lauksaimniecības ministrija ir juridiska persona. Ministrijai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un tās nosaukumu.