Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 174

Rīgā 2016. gada 22. martā (prot. Nr. 14 14. §)
Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu
Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
4. panta 1., 2., 3. un 4. punktu
un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
22. panta piekto daļu
1. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā sniedz, izmanto un pārtrauc sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

1.2. kārtību, kādā nekustamo īpašumu pieslēdz centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai (tai skaitā prasības attiecībā uz komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vietu un gadījumus, kad pieļaujama komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve ārpus piederības robežas);

1.3. pakalpojumu sniedzēja sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites kārtību un kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem;

1.4. kārtību, kādā aprēķina kompensāciju par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu.

2. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība

2. Sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojums) sniedz un lieto saskaņā ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs) un ūdenssaimniecības pakalpojuma lietotāja (turpmāk – pakalpojuma lietotājs) noslēgto pakalpojuma līgumu, kā arī ievērojot Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu, likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", šos noteikumus un vietējās pašvaldības saistošos noteikumus ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā.

3. Pakalpojuma līgumu slēdz par noteikta veida ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, ja:

3.1. pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošajam nekustamajam īpašumam ir šādi inženiertīkla pievadi:

3.1.1. vismaz viens cauruļvada ievads, kas pievienots centralizētajai ūdensapgādes sistēmai (turpmāk – ūdensapgādes ievads);

3.1.2. vismaz viens cauruļvada izvads, pa kuru tiek nodrošināta notekūdeņu savākšana un novadīšana uz centralizēto kanalizācijas sistēmu (turpmāk – kanalizācijas izvads);

3.2. ūdenssaimniecības pakalpojuma lietošanai tiek izmantots brīvkrāns.

4. Ja pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā ir gan ūdensapgādes ievads, gan kanalizācijas izvads, tiek slēgts viens pakalpojuma līgums.

5. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā drīkst novadīt notekūdeņus, kuri atbilst prasībām, kas vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju, lietošanu un aizsardzību noteiktas notekūdeņu sastāvam. Minētās prasības vietējā pašvaldība nosaka, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja kā centralizētās kanalizācijas sistēmas uzturētāja izvērtējumu, ievērojot centralizētas kanalizācijas sistēmas projektēto jaudu, kā arī to, ka piesārņojošo vielu koncentrācija notekūdeņos nedrīkst pārsniegt normatīvajā aktā par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī noteikto maksimālo koncentrāciju parametriem, kas raksturo tipiskus sadzīves notekūdeņus.

6. Pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā centralizētās kanalizācijas sistēmas tehnisko stāvokli un notekūdeņu attīrīšanas iekārtā pielietoto tehnoloģisko procesu, var atļaut pakalpojuma lietotājam novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā ražošanas notekūdeņus, kuros atsevišķu piesārņojošo vielu pieļaujamā koncentrācija ir augstāka par šo noteikumu 5. punktā minēto koncentrāciju, ja netiek pārsniegta centralizētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas projektētā jauda un visas ar šo notekūdeņu attīrīšanu saistītās izmaksas sedz attiecīgā pakalpojuma lietotājs. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma līgumā nosaka:

6.1. maksimāli pieļaujamās piesārņojošo vielu koncentrācijas ražošanas notekūdeņos. Nosakot minētās piesārņojošo vielu koncentrācijas, pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pieprasīt, lai pakalpojuma lietotājs nodrošina neatkarīga eksperta izvērtējumu par novadāmo ražošanas notekūdeņu iespējamo ietekmi uz centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tehnoloģisko darbību, tai skaitā izvērtējumu par maksimāli pieļaujamajām koncentrācijām notekūdeņos, kādus pakalpojuma lietotājs plāno novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā, neradot tajā darbības traucējumus;

6.2. papildu maksu par 6.1. apakšpunktā minēto piesārņojošo vielu attīrīšanu, nodrošinot, ka izdevumi, kas radušies, attīrot šos notekūdeņus, netiek iekļauti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajā tarifā vai pašvaldības noteiktajā maksā par ūdenssaimniecības pakalpojumiem konkrētajā pašvaldības administratīvajā teritorijā.

7. Lai novērstu iespējamu vides piesārņojumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējuma dēļ, kuru var izraisīt ar centralizētajā kanalizācijas sistēmā ievadītajiem notekūdeņiem novadītais piesārņojums, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veikt pakalpojuma lietotāja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu pārbaudi (kontroli). Pakalpojuma lietotājs nodrošina iespēju pakalpojuma sniedzējam veikt šo pārbaudi jebkurā diennakts laikā. Pārbaudes laikā pakalpojuma sniedzējs ņem notekūdeņu paraugus pie to ieplūdes vietas centralizētajā kanalizācijas sistēmā un, veicot paraugu analīzi akreditētā laboratorijā, nosaka notekūdeņu sastāva un piesārņojošo vielu koncentrācijas atbilstību šo noteikumu 5. un 6. punktā minētajiem nosacījumiem. Periodiskumu, ar kādu tiek veiktas minētās pārbaudes, nosaka pakalpojumu sniedzējs atkarībā no notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu iespējamās negatīvās ietekmes uz vidi, no attīrīšanas iekārtās izmantotās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, kā arī no centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu apjoma.

8. Ja pakalpojumu lietotājs neievēro šo noteikumu 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu sastāvu un šā iemesla dēļ ir traucēta normāla attīrīšanas iekārtu darbība, kā arī nodarīts kaitējums videi, visas papildu izmaksas, kas pakalpojuma sniedzējam radušās par piesārņojuma likvidēšanu centralizētājā kanalizācijas sistēmā (par vides piesārņojuma novēršanu un seku likvidēšanu, tai skaitā arī dabas resursu nodokļa samaksu par vidē emitēto piesārņojumu virs limitos noteiktā apjoma), sedz pakalpojuma lietotājs.

9. Pakalpojuma lietotājs ir atbildīgs par tā īpašumā vai valdījumā esošās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju līdz piederības robežai un:

9.1. par saviem līdzekļiem veic attiecīgo ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas (izņemot komercuzskaites mēraparātu) uzturēšanu un likvidē noplūdes sistēmā, lai nepieļautu ūdens ieplūdi ēkā;

9.2. nekavējoties ziņo pakalpojuma sniedzējam par avārijām vai bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmā, ja šīs sistēmas atrodas pakalpojuma lietotāja nekustamā īpašuma robežās.

3. Ūdenssaimniecības pakalpojumu pārtraukšanas un atjaunošanas kārtība

10. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus (par to rakstiski brīdinot pakalpojuma lietotāju 30 dienas iepriekš) šādos gadījumos:

10.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs lieto ūdenssaimniecības pakalpojumus bez pakalpojuma līguma noslēgšanas vai turpina tos lietot pēc pakalpojuma līguma izbeigšanas;

10.2. pakalpojuma lietotājs neveic maksājumus par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā vai citus ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem saistītos pakalpojuma sniedzēja aprēķinātos maksājumus, tai skaitā nemaksā aprēķināto kompensāciju par ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu;

10.3. ir apturēta pakalpojuma lietotāja saimnieciskā darbība, pasludināts maksātnespējas process, uzsākta bankrota procedūra vai likvidācijas process.

11. Par šo noteikumu 10. punktā minēto pakalpojumu pārtraukšanu pakalpojuma lietotājs atkārtoti tiek rakstiski brīdināts trīs darbdienas pirms ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanas. Pirms atkārtotā brīdinājuma nosūtīšanas šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs veic aprēķinātā maksājuma pārbaudi, ja pakalpojuma lietotājs ir iesniedzis rakstisku iebildumu pret veiktajiem aprēķiniem.

12. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus (par to rakstiski brīdinot pakalpojuma lietotāju 10 dienas iepriekš) šādos gadījumos:

12.1. pakalpojuma lietotājs ar savu darbību vai bezdarbību traucē vai kavē pakalpojuma sniedzēja darbiniekam piekļūt komercuzskaites mēraparāta mezglam, ugunsdzēsības noslēgarmatūrai, hidranta vai kanalizācijas sistēmas skatakai, kā arī neievēro Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā pakalpojuma sniedzējam noteiktās tiesības piekļūt centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, lai novērstu avāriju vai likvidētu tās sekas;

12.2. pakalpojuma lietotājs ilgāk par trim mēnešiem nesniedz ūdenssaimniecības pakalpojuma apjoma uzskaitei nepieciešamās ziņas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā;

12.3. pakalpojuma lietotājs pakalpojuma sniedzēja noteiktajā termiņā nav nodrošinājis komercuzskaites mēraparāta mezgla vai ugunsdzēsības noslēgarmatūras sakārtošanu, lai pakalpojuma sniedzējs varētu nodrošināt komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu, nomaiņu vai komercuzskaites mēraparāta mezgla, ugunsdzēsības noslēgarmatūras vai hidranta noplombēšanu.

13. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu bez iepriekšēja brīdinājuma Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 9. panta otrās daļas 2. punktā minētajos gadījumos, kā arī citos gadījumos, ja:

13.1. pakalpojuma lietotājs nav nodrošinājis komercuzskaites mēraparāta saglabāšanu, to patvaļīgi regulējis, noņēmis plombu no komercuzskaites mēraparāta mezgla, ugunsdzēsības noslēgarmatūras vai hidranta;

13.2. pakalpojuma lietotājs neievēro pakalpojuma līgumā noteikto ūdens lietošanas un notekūdeņu novadīšanas kārtību, tai skaitā prasības notekūdeņu sastāvam un piesārņojošo vielu koncentrācijai, kas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus;

13.3. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs ir ierīkojis patvaļīgu pieslēgumu pie centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas;

13.4. pakalpojuma lietotājs pakalpojuma sniedzēja noteiktajā laikposmā nav novērsis bojājumus tā īpašumā vai valdījumā esošajā ūdenssaimniecības sistēmā un tie ietekmē centralizēto ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu vai nodara kaitējumu citiem pakalpojuma lietotājiem.

14. Pilnīga ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana pieļaujama vienīgi gadījumos, ja netiek traucēta šo pakalpojumu sniegšana pakalpojuma lietotājiem, kuri lieto ūdenssaimniecības pakalpojumus uz cita pakalpojuma līguma pamata un pilda šā pakalpojuma līguma noteikumus.

15. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu atjauno triju darbdienu laikā pēc pārkāpumu novēršanas, saistību nokārtošanas, kā arī tad, ja panākta vienošanās ar pakalpojuma sniedzēju par kārtību, kādā saistības tiks pilnīgi nokārtotas, ievērojot, ka pakalpojuma lietotājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 10., 12. un 13. punktā minēto ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu un atjaunošanu.

16. Ja ir publicēta oficiāla informācija par pakalpojuma lietotāja saimnieciskās darbības apturēšanu, maksātnespējas procesa, bankrota procedūras vai likvidācijas procesa sākšanu, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt pakalpojuma lietotājam iemaksāt avansa maksājumu triju mēnešu vidējā maksājuma apmērā kā drošības naudu viņa saistību izpildei.

17. Ja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana atsevišķiem pakalpojumu lietotājiem ir pārtraukta Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 9. panta otrās daļas 2. punktā minētajos gadījumos, pakalpojuma sniedzējs nodrošina pakalpojuma lietotājam iespēju saņemt vismaz 25 litrus ūdens uz vienu iedzīvotāju diennaktī.

4. Kārtība, kādā nekustamo īpašumu pieslēdz centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai

18. Lai jaunu vai esošu nekustamo īpašumu pieslēgtu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs pieprasa pakalpojuma sniedzējam un saņem no viņa pieslēgšanās tehniskos noteikumus (turpmāk – tehniskie noteikumi).

19. Tehniskie noteikumi pieprasāmi šādos gadījumos:

19.1. jauna pieslēguma ierīkošanai, lai nodrošinātu ūdens piegādi no centralizētās ūdensapgādes sistēmas vai notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

19.2. ja mainās notekūdeņu sastāvs vai patērētā ūdens vai novadāmo notekūdeņu daudzums pieaug tādā apjomā, ka esošais pieslēgums to nevar nodrošināt;

19.3. ja tiek veikta komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbūve vai mainīta komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta.

20. Šo noteikumu 19. punktā minētajos gadījumos nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs iesniedz pakalpojuma sniedzējam tehnisko noteikumu pieprasījumu, kurā norāda informāciju par nekustamā īpašuma atrašanās vietu, adresi un kadastra apzīmējumu, datus par plānoto ūdens patēriņu un novadāmo notekūdeņu daudzumu vai informāciju par personu skaitu, kuras plāno lietot ūdenssaimniecības pakalpojumu, kā arī informāciju par ražošanas notekūdeņus raksturojošajiem parametriem. Pieprasījumam pievieno dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tā lietošanas tiesības vai tiesības uz nomu ar apbūves tiesībām, zemes robežu plānu, kā arī citus dokumentus, ja tādi nepieciešami tehnisko noteikumu sagatavošanai.

21. Ja pieprasījumā norādītā informācija ir nepilnīga vai visi nepieciešamie dokumenti nav saņemti, pakalpojuma sniedzējs septiņu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas par to rakstiski informē pieprasījuma iesniedzēju un norāda, kāda informācija vai dokumenti papildus iesniedzami. Par pieprasījuma saņemšanas dienu uzskata dienu, kad pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis visu nepieciešamo informāciju.

22. Pakalpojuma sniedzējs, ievērojot prasības un termiņus, kas noteikti normatīvajos aktos būvniecības un vides aizsardzības jomā, sagatavo un izsniedz pieprasījuma iesniedzējam skaidrus un tehniski pamatotus tehniskos noteikumus. Ja tehnisko noteikumu sagatavošanai ir nepieciešams ilgāks laikposms, par tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu pakalpojuma sniedzējs rakstiski informē pieprasījuma iesniedzēju.

23. Ja pieslēgšanās centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai nav iespējama sistēmas izvietojuma, tehniskā stāvokļa vai nepietiekamās jaudas dēļ, pakalpojuma sniedzējs rakstveidā sniedz nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam informāciju par citām pieslēguma ierīkošanas iespējām un termiņiem.

24. Pakalpojuma sniedzējs atbilstoši pieprasījumam tehniskajos noteikumos norāda vismaz:

24.1. pieslēguma vietu pie centralizētās ūdensapgādes sistēmas vai centralizētās kanalizācijas sistēmas;

24.2. tehnisko noteikumu pieprasījumā norādīto nekustamā īpašuma lietošanas veidu, ūdens patēriņu un novadāmo notekūdeņu daudzumu;

24.3. prasības notekūdeņu sastāvam un raksturojošiem parametriem pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

24.4. piederības robežu, prasības komercuzskaites mēraparāta mezglam un tā atrašanās vietai;

24.5. tehniskās prasības pieslēgumam nepieciešamo ūdensapgādes ievadu vai kanalizācijas izvadu projektēšanai, izbūvei vai pārbūvei, tai skaitā lietus notekūdeņu novadīšanai;

24.6. ja pieslēguma ierīkošanai nepieciešams izbūvēt vai pārbūvēt centralizēto ūdensapgādes sistēmu vai centralizēto kanalizācijas sistēmu – tehniskās prasības pieslēgumam nepieciešamo centralizēto ūdensapgādes vai centralizēto kanalizācijas sistēmu projektēšanai, izbūvei vai pārbūvei.

25. Tehnisko noteikumu derīguma termiņu, kurš nevar būt mazāks par gadu no to izsniegšanas dienas, nosaka pakalpojuma sniedzējs. Ja tehnisko noteikumu derīguma termiņā nav izpildīti tehnisko noteikumu nosacījumi un prasības, pakalpojumu sniedzējs pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pieprasījuma tehniskos noteikumus izsniedz atkārtoti, veicot tajos nepieciešamās izmaiņas, vai pagarina tehnisko noteikumu derīguma termiņu, ja citas izmaiņas nav paredzētas.

26. Pieslēguma ierīkošanai nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentu izstrāde, ūdensapgādes ievada un kanalizācijas izvada, kā arī komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve vai pārbūve tiek veikta par nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem atbilstoši kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos būvniecības jomā.

27. Ja šo noteikumu 23. punktā minētā iemesla dēļ pieslēguma ierīkošanai nepieciešams izbūvēt vai pārbūvēt centralizēto ūdensapgādes sistēmu vai centralizēto kanalizācijas sistēmu, pakalpojuma sniedzējs un nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs vienojas par centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas projektēšanas, izbūves vai pārbūves kārtību. Līgumā par centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas projektēšanas, izbūves vai pārbūves kārtību ietver vismaz šādus noteikumus:

27.1. centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūve vai pārbūve tiek veikta par nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem;

27.2. projektēšanas darbus organizē nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

27.3. būvdarbus organizē pakalpojuma sniedzējs;

27.4. izbūvētā centralizētā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēma ir pakalpojuma sniedzēja īpašums.

28. Ja pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot vairāku nekustamo īpašumu īpašnieku vai valdītāju tehnisko noteikumu pieprasījumus un viņiem izsniegtos tehniskos noteikumus, konstatē, ka visu pieslēgumu ierīkošanai ir ekonomiski pamatoti izbūvēt vai pārbūvēt kopējo centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas daļu, šo noteikumu 24.6. apakšpunktā minētās prasības aizstāj ar vienreizēju pakalpojuma sniedzēja noteikto infrastruktūras attīstības maksājumu pakalpojuma sniedzējam.

29. Pēc pieslēguma ierīkošanas būvdarbu pabeigšanas pakalpojuma sniedzējs būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam izsniedz atzinumu par inženierbūves gatavību ekspluatācijai.

30. Pēc šo noteikumu 29. punktā minētā atzinuma izsniegšanas pakalpojuma sniedzējs ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju noslēdz pakalpojuma līgumu, ievērojot prasības, ko nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, šie noteikumi un vietējās pašvaldības saistošie noteikumi par ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramajiem noteikumiem.

31. Ja pakalpojumu lietotājs, kas izmanto ūdenssaimniecības pakalpojumus, ar savā īpašumā vai valdījumā esošu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu starpniecību sniedz pakalpojumus citam blakuslietotājam, piegādājot viņa nekustamajam īpašumam ūdeni vai novadot notekūdeņus, šādi sniegtie pakalpojumi nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

5. Prasības komercuzskaites mēraparāta mezglam

32. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem uz piederības robežas speciāli ierīkotā skatakā (ūdens mērītāja mezglā) vai ārpus piederības robežas pakalpojuma sniedzēja noteiktā vietā.

33. Komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve ārpus piederības robežas ir pieļaujama, ja:

33.1. nevar nodrošināt atbilstību būvniecības normatīvo aktu prasībām, tai skaitā ja atbilstoši normatīvajam aktam par ārējo inženiertīklu izvietojumu komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve ir saistīta ar ierobežotiem apstākļiem inženiertīklu izvietošanai vai attālums no piederības robežas līdz būves pamatiem ir mazāks par noteikto minimālo horizontālo attālumu;

33.2. komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve ir paredzēta centralizētajā ūdensapgādes sistēmā pirms ūdensvada ievada;

33.3. to paredz vietējās pašvaldības saistošie noteikumi par kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

34. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves un komercuzskaites mēraparāta montāžas pakalpojuma sniedzējs noplombē komercuzskaites mēraparāta mezglu. Pakalpojuma lietotājs nodrošina uzstādīto plombu saglabāšanu, nepieļaujot plombu noņemšanu, bojāšanu vai aizstāšanu ar citām plombām, kuras nav uzstādījis pakalpojuma sniedzējs.

35. Pakalpojuma lietotājs par saviem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar pakalpojuma sniedzēju var aprīkot komercuzskaites mēraparātu ar telemetrijas vai telemehānikas sistēmu datu automatizētai attālinātai nolasīšanai un šos datus izmantot saņemto pakalpojumu uzskaitē, ja šāda sistēma ir ierīkota pakalpojuma sniedzēja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijā.

36. Pakalpojuma lietotājs aizsargā komercuzskaites mēraparāta mezglu no tehniskiem bojājumiem, applūdināšanas vai sasalšanas un ir atbildīgs par komercuzskaites mēraparāta saglabāšanu. Ja komercuzskaites mēraparāts tiek nozagts vai sabojāts, pakalpojuma lietotājs par to nekavējoties ziņo pakalpojuma sniedzējam.

37. Ja pakalpojuma lietotājam radušās šaubas par komercuzskaites mēraparāta precizitāti, viņam ir tiesības rakstiski pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs nodrošina komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu kādā no Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja tīmekļvietnē www.latak.lv norādītajām inspicēšanas institūcijām. Izdevumus, kas saistīti ar komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, sedz:

37.1. pakalpojuma sniedzējs, ja komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai nederīgu;

37.2. pakalpojuma lietotājs, ja komercuzskaites mēraparāts tiek atzīts par lietošanai derīgu.

6. Ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites un norēķinu kārtība
6.1. Piegādātā ūdens uzskaite

38. Piegādātā ūdens daudzumu, ko patērē pakalpojuma lietotājs nekustamajā īpašumā, nosaka pēc tāda komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, kuru noplombējis pakalpojuma sniedzējs.

39. Ja komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts, kā arī gadījumos, kuri nav minēti šo noteikumu 42. punktā:

39.1. piegādātā ūdens daudzumu, ko nekustamajā īpašumā – dzīvojamā mājā – patērē pakalpojuma lietotājs, nosaka, ņemot vērā vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramajiem noteikumiem noteiktās ūdens patēriņa normas vienam iedzīvotājam diennaktī, kā arī informāciju par personu skaitu, kuras lieto pakalpojumu konkrētajā nekustamajā īpašumā. Personu skaitu, kuras lieto ūdenssaimniecības pakalpojumu, nosaka, ņemot vērā nekustamajā īpašumā deklarēto personu skaitu vai pakalpojuma lietotāja sniegtās ziņas, ja faktisko lietotāju skaits ir lielāks par deklarēto personu skaitu;

39.2. piegādātā ūdens daudzumu, ko nekustamajā īpašumā – nedzīvojamā būvē (telpā) – patērē pakalpojuma lietotājs, nosaka, ņemot vērā nominālo ūdens caurplūdumu caur ūdensvada ievadu 24 stundu režīmā, kas koriģēts ar pakalpojuma līgumā noteikto ūdens plūsmas ātruma koeficientu, un dienu skaitu norēķinu periodā.

40. Pakalpojuma lietotājs nolasa komercuzskaites mēraparāta rādījumus pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā un pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā paziņo rādījumus pakalpojumu sniedzējam, ja pakalpojuma līgumā nav noteikta cita kārtība.

41. Ja pakalpojuma lietotājs pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā nesniedz pakalpojuma sniedzējam ziņas par komercuzskaites mēraparāta rādījumiem par attiecīgo norēķinu periodu, pakalpojumu sniedzējs patērētā ūdens daudzumu attiecīgajā periodā nosaka pēc ūdens vidējā patēriņa nekustamajā īpašumā iepriekšējos 12 mēnešos.

42. Šo noteikumu 41. punktā minēto ūdens daudzuma uzskaites kārtību piemēro:

42.1. līdz brīdim (bet ne ilgāk kā trīs mēnešus), kad pakalpojuma lietotājs paziņo ūdens komercuzskaites mēraparāta kārtējos rādījumus vai ūdens komercuzskaites mēraparāta rādījumus ir nolasījis pakalpojuma sniedzējs. Pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu par nekustamajā īpašumā patērēto ūdens un novadīto notekūdeņu daudzumu un pārrēķina rezultātus ietver nākamā norēķinu perioda rēķinā;

42.2. ja ūdens komercuzskaites mēraparāts ir nozagts, nedarbojas vai ir noņemts, lai to verificētu, nomainītu vai labotu, bet ne ilgāk par mēnesi, skaitot no minētā gadījuma konstatējuma dienas, izņemot gadījumu, ja ūdens komercuzskaites mēraparāts šajā termiņā netiek uzstādīts pakalpojuma sniedzēja vainas dēļ;

42.3. ja pakalpojuma lietotāja ūdensapgādes sistēmas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nav iespējams nomainīt komercuzskaites mēraparātu, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus no pakalpojuma sniedzēja noteiktā termiņa.

43. Ja pēc ūdens komercuzskaites mēraparāta verificēšanas:

43.1. tas tiek atzīts par nederīgu, pakalpojumu sniedzējs veic pakalpojumu lietotāja patērētā ūdens daudzuma pārrēķinu šo noteikumu 41. punktā minētajā kārtībā par mēnesi, kurā tika veikta ūdens komercuzskaites mēraparāta verificēšana;

43.2. tas tiek atzīts par derīgu, pakalpojuma lietotāja patērētā ūdens daudzuma uzskaitei pakalpojuma sniedzējs piemēro minētā komercuzskaites mēraparāta rādījumus.

6.2. Novadītā notekūdeņu daudzuma uzskaite

44. Ja saskaņā ar pakalpojuma līgumu notekūdeņu komercuzskaites mēraparāta (turpmāk – notekūdeņu plūsmas mērītājs) uzstādīšana nav nepieciešama, pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma lietotāja novadīto notekūdeņu daudzumu nosaka šo noteikumu 38., 39. vai 41. punktā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā, ka pakalpojuma lietotāja novadīto notekūdeņu daudzums ir vienāds ar piegādātā ūdens daudzumu.

45. Pakalpojuma lietotājam, kuram ir vietējais ūdens ieguves avots (ūdensapgādes urbums vai aka) un kurš notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā, notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši uz vietējā ūdens ieguves avota uzstādītā ūdens komercuzskaites mēraparāta vai – pēc pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma – uz kanalizācijas izvada uzstādītā notekūdeņu plūsmas mērītāja rādījumiem. Ja notekūdeņu uzskaiti veic atbilstoši uzstādītā ūdens komercuzskaites mēraparāta rādījumiem:

45.1. par komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu, darbību un verificēšanu ir atbildīgs pakalpojuma lietotājs vai pakalpojuma sniedzējs, ja komercuzskaites mēraparātu ir uzstādījis pakalpojuma sniedzējs;

45.2. pēc komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas pakalpojuma sniedzējs to noplombē;

45.3. pakalpojuma lietotājs papildus šo noteikumu 36. punktā minētajiem nosacījumiem nodrošina uzstādīto plombu saglabāšanu, nepieļaujot plombu noņemšanu, bojāšanu vai aizstāšanu ar citām plombām, kuras nav uzstādījis pakalpojuma sniedzējs;

45.4. ja komercuzskaites mēraparāts ir sabojāts vai beidzies tā verificēšanas termiņš, patērētā ūdens daudzumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 39. punktu.

46. Pakalpojuma lietotājs vietējā ūdens ieguves avota komercuzskaites mēraparāta rādījumus nolasa un paziņo pakalpojuma sniedzējam šo noteikumu 40. punktā noteiktajā kārtībā.

47. Ja pakalpojuma sniedzēja piegādātais vai no vietējā ūdens ieguves avota iegūtais ūdens tiek iekļauts ražojamās produkcijas sastāvā vai izmantots ražošanas procesa nodrošināšanai un pilnībā netiek novadīts centralizētajā kanalizācijas sistēmā, pakalpojuma lietotāja notekūdeņu daudzuma uzskaiti veic atbilstoši notekūdeņu plūsmas mērītāja rādījumiem, ja pakalpojuma līgumā nav noteikts citādi. Pakalpojuma lietotājs ir atbildīgs par minētā notekūdeņu plūsmas mērītāja uzstādīšanu un darbību.

48. Ja pakalpojuma lietotāja īpašumā vai valdījumā esošajā ūdensapgādes sistēmā avārijas dēļ notikusi ūdens noplūde, centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto notekūdeņu daudzumu nosaka pēc vidējā mēneša notekūdeņu daudzuma, kas tika novadīts no nekustamā īpašuma iepriekšējos 12 mēnešos.

49. Ja pakalpojuma lietotājs centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada lietus notekūdeņus no sava nekustamā īpašuma teritorijas, to daudzums tiek iekļauts novadītajā kopējā notekūdeņu daudzumā un notekūdeņu apjomu (kubikmetri gadā) nosaka atbilstoši būvnormatīvam par kanalizācijas būvēm.

6.3. Norēķinu kārtība

50. Pakalpojuma lietotājs norēķinus par ūdenssaimniecības pakalpojumiem veic pakalpojuma sniedzēja noteiktajā kārtībā un apmērā.

51. Maksājumu par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem pakalpojuma sniedzējs aprēķina:

51.1. pamatojoties uz šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšnodaļā noteiktajā kārtībā veiktās uzskaites datiem;

51.2. saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu vai pašvaldības noteikto maksu konkrētajā pašvaldības administratīvajā teritorijā.

52. Papildu maksu par šo noteikumu 6. punktā minēto ražošanas notekūdeņu attīrīšanu, kuros atsevišķu piesārņojošo vielu pieļaujamā koncentrācija ir augstāka, pakalpojuma sniedzējs aprēķina, ņemot vērā ar minēto ražošanas notekūdeņu attīrīšanu saistītās izmaksas, un nodrošina, ka papildu maksas aprēķina kārtība ir pieejama pakalpojuma lietotājam un pašvaldībai pēc to pieprasījuma.

7. Kārtība, kādā aprēķina kompensāciju par ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu

53. Kompensāciju par ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu pakalpojuma sniedzējs aprēķina, ja pakalpojuma sniedzējs ir nodrošinājis ūdens piegādi līdz piederības robežai vai notekūdeņu novadīšanu no piederības robežas, bet, veicot centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas pārbaudi, tiek konstatēts, ka:

53.1. pakalpojumam tiek izmantots pieslēgums, kurš ierīkots, neievērojot normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktās prasības (patvaļīgs pieslēgums);

53.2. komercuzskaites mēraparāta mezgls ir pārbūvēts bez normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātas būvniecības dokumentācijas;

53.3. uzstādītajam komercuzskaites mēraparātam ir bojāta vai noņemta plomba vai ir izdarīta neatļauta iedarbība uz komercuzskaites mēraparātu;

53.4. apvadlīnijas, ugunsdzēsības aizbīdņi un citi ūdenssaimniecības sistēmas elementi ir atvērtā stāvoklī un šā iemesla dēļ ūdens komercuzskaites mēraparāts neuzskaita visu pakalpojuma lietotāja patērēto ūdeni;

53.5. ugunsdzēsības aizbīdņi ir aizvērtā stāvoklī, bet tiem nav plombas vai tā ir bojāta, izņemot gadījumus, ja plomba ir noņemta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam dzēšot ugunsgrēku vai veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi;

53.6. pakalpojuma līgumā nav iekļauta virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu novadīšana centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai pakalpojuma lietotāja kanalizācijas izvadam ir pievienota drenāžas sistēma bez normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātās būvniecības dokumentācijas;

53.7. bez pakalpojuma sniedzēja atļaujas ūdens tiek lietots no ugunsdzēsības hidranta.

54. Ja konstatēti šo noteikumu 53. punktā minētie pārkāpumi, patērētā ūdens vai novadīto notekūdeņu daudzumu aprēķina, ņemot vērā nominālo ūdens caurplūdumu attiecīgi caur ūdensapgādes ievadu vai kanalizācijas izvadu 24 stundas diennaktī, skaitot no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Ja pārkāpuma izdarīšanas laiks nav precīzi nosakāms, pieņem, ka pārkāpums izdarīts vienu mēnesi iepriekš, skaitot no dienas, kad pakalpojuma sniedzējs konstatējis pārkāpumu.

55. Nominālo ūdens caurplūdumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Q = π x d2/4 x v, kur

Q – ūdens caurplūdums (m3/s);

π – matemātiskā konstante (3,14);

d – cauruļvada iekšējais diametrs (m);

v – ūdens tecēšanas ātrums (0,8 m/s).

56. Kompensācijas apmēru pakalpojuma sniedzējs aprēķina, ņemot vērā šo noteikumu 51.2. apakšpunktā noteikto tarifu vai maksu par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem un šo noteikumu 54. punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto patērētā ūdens vai novadīto notekūdeņu daudzumu pārkāpuma periodā. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs noslēgt ar pakalpojuma lietotāju izlīgumu par kompensācijas apmēru un tās samaksas kārtību.

57. Papildus šo noteikumu 53. punktā minētajiem nosacījumiem pakalpojuma sniedzējs aprēķina kompensāciju par pakalpojuma līguma noteikumu pārkāpšanu, ja šo noteikumu 7. punktā minētajā pakalpojuma lietotāja novadīto ražošanas notekūdeņu pārbaudē, veicot analīzi akreditētā laboratorijā, pakalpojuma sniedzējs ir konstatējis notekūdeņos augstāku piesārņojošo vielu koncentrāciju, nekā noteikts šo noteikumu 5. punktā, vai pakalpojuma līgumā noteikto maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju. Kompensācijas aprēķinu veic, izmantojot šādu formulu:

V= T x K x (R – 1), kur

V – kompensācijas apmērs;

T – kanalizācijas pakalpojumu tarifs vai vietējās pašvaldības noteiktā maksa;

K – novadīto notekūdeņu daudzums kubikmetros (m3);

R – piesārņojošās vielas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas vislielākā pārsniegšanas reize, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R=E/M, kur

E – pārbaudē konstatētā piesārņojošās vielas koncentrācija notekūdeņos (mg/l);

M – saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu pašvaldības noteiktā vai saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu pakalpojuma līgumā noteiktā maksimāli pieļaujamā piesārņojošo vielu koncentrācija notekūdeņos (mg/l).

58. Šo noteikumu 57. punktā minēto kompensāciju pakalpojuma sniedzējs sāk aprēķināt par norēķinu periodu, kurā tika konstatēts maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegums notekūdeņos, un tā tiek piemērota līdz nākamajai notekūdeņu pārbaudei.

59. Ja pakalpojuma lietotājs ir novērsis piesārņojošo vielu koncentrācijas virsnormas pārsniegumus centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmajos notekūdeņos, pakalpojuma sniedzējs pēc pakalpojuma lietotāja pieprasījuma veic notekūdeņu paraugu ņemšanu un analīzi akreditētā laboratorijā. Samaksu par minētajām darbībām veic pakalpojuma lietotājs. Ja analīžu rezultāti neuzrāda piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumus, šo noteikumu 57. punktā noteiktā kompensācija netiek piemērota no nākamā norēķinu perioda. Pakalpojuma lietotāja pieprasījumu pakalpojuma sniedzējs izskata ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad konstatēts līgumā noteiktās maksimāli pieļaujamās piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegums. Ja pakalpojumu lietotājs nodrošina piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsnieguma novēršanas pasākumus un ir tos īstenojis īsākā laikposmā, šajā punktā minēto pieprasījumu var izskatīt agrāk.

8. Noslēguma jautājums

60. Nav jāmaina to komercuzskaites mēraparātu mezglu atrašanās vieta, kuri izbūvēti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, arī tad, ja mainījies pakalpojuma lietotājs vai pārtraukts vai izbeigts pakalpojuma līgums.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 174Pieņemts: 22.03.2016.Stājas spēkā: 01.04.2016. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 62 (5634), 31.03.2016.OP numurs: 2016/62.1
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
281230
01.04.2016
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)