1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostām.

2. Ārvalstu karakuģi Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās ienāk un uzturas ar paceltu attiecīgās valsts karogu.

3. Ārvalstu karakuģiem atļauju ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās izsniedz Ārlietu ministrija. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienības dalībvalstu (turpmāk – ES dalībvalsts) karakuģiem Ārlietu ministrijas atļauja ienākšanai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās nav nepieciešama.

(Grozīts ar MK 08.04.2021. noteikumiem Nr. 210)

4. Ārvalstu karakuģiem ar atomdzinējiem un kodolieročiem atļauju ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, iepriekš rakstiski saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, izsniedz Aizsardzības ministrija un rakstiski informē par to Ārlietu ministriju.

(Nodaļas nosaukums MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

5. Ienākšanas atļauju diplomātiskā ceļā lūdz ārvalsts karakuģi pārstāvētās valsts vēstniecība vai Ārlietu ministrija ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās ārvalsts karakuģa ienākšanas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība. Ienākšanas atļaujas pieprasījumā norāda:

5.1. katra ārvalsts karakuģa valstspiederību, ārvalsts karakuģu skaitu un tipu;

5.2. vizītes raksturu un mērķi (oficiāla vizīte, neoficiāla vizīte, lietišķs apmeklējums);

5.3. apmeklējuma laiku un vietu (tai skaitā ārvalsts karakuģa komandas un pasažieru plānotu nokāpšanu no ārvalsts karakuģa);

5.4. katra ārvalsts karakuģa nosaukumu un svarīgākās ziņas par to (izmēri, iegrime, izsaukuma signāli);

5.5. ārvalsts karakuģu vienības komandiera un katra ārvalsts karakuģa komandiera dienesta pakāpi un uzvārdu;

5.6. katra ārvalsts karakuģa virsnieku, apakšvirsnieku un ierindnieku kopskaitu (arī pasažieru skaitu);

5.7. savstarpējo radiosakaru frekvenci un raidītāju jaudu.

6. Ja uz ārvalsts karakuģa oficiālas personas statusā atrodas valsts vadītājs vai valdības loceklis, ienākšanas atļauju šo noteikumu 5. punktā paredzētajā kārtībā lūdz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms ārvalsts karakuģa ienākšanas.

7. Ārlietu ministrija nosūta Aizsardzības ministrijai šajos noteikumos minētajā kārtībā saņemtos ienākšanas atļaujas pieprasījumus.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

8. Aizsardzības ministrija atbilstoši kompetencei izvērtē ienākšanas atļaujas pieprasījumu un ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms plānotā ārvalsts karakuģa reisa vai šo noteikumu 6. punktā minētajā gadījumā ne vēlāk kā divas dienas pirms plānotā ārvalsts karakuģa reisa sniedz atzinumu Ārlietu ministrijai. Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par ienākšanas atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt ienākšanas atļauju.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

9. Ārlietu ministrija par pieņemto lēmumu diplomātiskā ceļā rakstiski informē ienākšanas atļaujas pieprasītāju un Nacionālos bruņotos spēkus.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

10. Ja ārvalsts karakuģa komanda vai pasažieri plāno nokāpt vai uzkāpt uz ārvalsts karakuģa, Nacionālie bruņotie spēki informē Valsts robežsardzi par ārvalsts karakuģa paredzamo ierašanās laiku ostā un iziešanas laiku no ostas, kā arī par piestātni, pie kuras plānots piestāt vai no kuras plānots iziet no ostas, un saskaņo robežpārbaudes vietu un laiku.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

11. Uzturoties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā, ārvalsts karakuģis ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus.

12. Ja netiek ievērotas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī ārkārtējos gadījumos Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts karakuģis nekavējoties atstāj teritoriālo jūru, iekšējos ūdeņus vai ostu.

13. Ja ārvalsts karakuģim ir izteikta prasība atstāt teritoriālo jūru, iekšējos ūdeņus vai ostu, Aizsardzības ministrija nekavējoties informē par to Ārlietu ministriju.

14. Ārvalsts karakuģa sagaidīšanu un nepieciešamo nodrošinājumu (piestātnes apsardzi, sadarbības virsnieku, palīdzību sadarbībā ar vietējo pašvaldību) uzturēšanās laikā organizē Nacionālie bruņotie spēki, attiecīgos pasākumus iepriekš saskaņojot ar tās teritorijas pārvaldītāju, kurā uzturēsies ārvalsts karakuģis, un par plānoto karakuģa uzturēšanos ostas teritorijā informē Valsts robežsardzi.

15. Ārvalsts karakuģi ostas ārējā reidā vai citā iepriekš saskaņotā vietā, ja nepieciešams sagaida Nacionālo bruņoto spēku karakuģis (izņemot gadījumu, ja ārvalsts karakuģis veic miermīlīgu caurbraucienu) un sadarbības virsnieks.

(Grozīts ar MK 08.04.2021. noteikumiem Nr. 210)

16. Ja nepieciešams, uz ārvalsts karakuģa ostas ārējā reidā papildus locim ierodas sadarbības virsnieks un tulks.

17. Ārvalsts karakuģa komandieris vai ārvalsts karakuģu vienības komandieris informē sadarbības virsnieku par visām izmaiņām ienākšanas atļaujas pieprasījumā norādītajā informācijā.

18. Pēc ārvalsts karakuģa ienākšanas atļaujas pieprasījuma saņemšanas Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona un ārvalsts karakuģa komandieris vai ārvalsts karakuģu vienības komandieris izstrādā un saskaņo vizītes pasākumu programmu.

19. Ja starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ārvalsts karakuģa komandieri vai ārvalsts karakuģu vienības komandieri ir noslēgta savstarpēja mutiska vai rakstiska vienošanās par radiosakaru uzturēšanu, ārvalsts karakuģim, kas atrodas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā, ir atļauts noteiktās frekvencēs lietot savas radiostacijas.

20. Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona pēc iepriekšējas saskaņošanas ar attiecīgās ostas kapteini nosaka ārvalsts karakuģa enkurvietu un pēc saskaņošanas ar attiecīgās ostas kapteini un attiecīgās piestātnes nomnieku, bet, ja tāda nav, – ar valdītāju nosaka piestātni. Sadarbības virsnieks ārvalsts karakuģa enkurvietu vai piestātni norāda ārvalsts karakuģa vai ārvalsts karakuģu vienības komandierim.

21. (Svītrots ar MK 08.04.2021. noteikumiem Nr. 210)

22. (Svītrots ar MK 08.04.2021. noteikumiem Nr. 210)

23. Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona saskaņo ar ārvalsts karakuģa komandieri vai ārvalsts karakuģu grupas komandieri ārvalsts karakuģa vai karakuģu grupas komandas un pasažieru nokāpšanas nosacījumus, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

24. Ja ārvalsts karakuģa vizītes pasākumu programmā ir paredzēta piedalīšanās parādēs vai sēru ceremonijās, to laikā personālsastāvam atļauts būt ar ieročiem. Pārējos gadījumos ieroči krastā jānēsā, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kārtību.

25. Ārvalsts karakuģa komandai sava karakuģa laivas un kuterus ostas teritorijā atļauts izmantot tikai pēc saskaņošanas ar ostas kapteini. Saskaņošanu ar ostas kapteini nodrošina Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsnieks.

26. Ārvalstu karakuģiem, uzturoties Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās, aizliegts:

26.1. lietot radiolokācijas stacijas un hidroakustiskās stacijas, izņemot gadījumus, ja lietošana ir saistīta ar mācībām (atsevišķām operācijām), ārvalstu karakuģu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, kā arī ierobežotas redzamības apstākļos un ja iepriekš saņemta Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotas personas atļauja;

26.2. mainīt piestātni bez ostas kapteiņa atļaujas, kā arī patvarīgi izmantot ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;

26.3. veikt zemūdens darbus, izņemot ārvalsts karakuģa korpusa remontu, kura izpildei nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotas personas rakstiska piekrišana un ostas kapteiņa atļauja.

(Nodaļa MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

27. NATO un ES dalībvalsts karakuģa komandieris vai karakuģu grupas komandieris, vai viņa pilnvarots pārstāvis ne vēlāk kā 48 stundas pirms kuģa reisa elektroniski iesniedz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šo noteikumu pielikumā minēto informāciju par NATO un ES dalībvalsts karakuģa ienākšanu Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostā un iziešanu un par nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

28. Ja nepieciešama steidzama rīcība, šo noteikumu 27. punktā minētās informācijas iesniegšanas laiku var samazināt līdz laikam, par kuru NATO un ES dalībvalsts karakuģa komandieris vai karakuģu grupas komandieris, vai viņa pilnvarots pārstāvis ir vienojies ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

29. Nacionālie bruņotie spēki informē Valsts robežsardzi par NATO un ES dalībvalsts karakuģa ienākšanu Latvijas Republikas ostā vai iziešanu no tās.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

29.¹ Ja uz NATO un ES dalībvalsts karakuģa atrodas pasažieri vai personas, kas nepieder pie NATO un ES dalībvalsts bruņoto spēku personāla, un ja minētās personas plāno nokāpt no karakuģa Latvijas Republikas ostā, attiecīgā karakuģa komandieris sagatavo šo personu sarakstu un iesniedz to Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsniekam. Virsnieks to nodod Valsts robežsardzes kompetentajam pārstāvim. Pasažieru un NATO un ES dalībvalsts bruņoto spēku personālam nepiederīgo personu sarakstā norāda attiecīgās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, ceļošanas dokumenta veidu un numuru, valstisko piederību, kā arī informāciju par uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta (piemēram, vīzas) numuru un derīguma termiņu, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām attiecīgais dokuments ir nepieciešams.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

29.² Ja NATO un ES dalībvalsts karakuģa personāls plāno nokāpt no NATO un ES dalībvalsts karakuģa Latvijas Republikas ostā, attiecīgā NATO un ES dalībvalsts karakuģa komandieris var sagatavot minētā personāla sarakstu un iesniegt to Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsniekam. Virsnieks to nodod Valsts robežsardzes kompetentajam pārstāvim. Personāla sarakstā norāda attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un dienesta pakāpi.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

29.³ Ja NATO un ES dalībvalsts karakuģa komandieris šo noteikumu 29.² punktā minēto sarakstu neiesniedz, Nacionālo bruņoto spēku sadarbības virsnieks informē Valsts robežsardzes kompetento pārstāvi par vietu un laiku, kad NATO un ES dalībvalsts karakuģa personāls plāno nokāpt no NATO un ES dalībvalsts karakuģa Latvijas Republikas ostā.

(MK 08.04.2021. noteikumu Nr. 210 redakcijā)

30. Ārvalsts karakuģa komandieris gadījumā, ja ir notikusi ārvalsts karakuģa avārija, stihiska nelaime, nepieciešama medicīniskā palīdzība vai ir citi ārkārtēji iemesli, ziņo par to Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram un norāda:

30.1. ārvalsts karakuģa piederību un tipu;

30.2. ārvalsts karakuģa personāla kopskaitu;

30.3. ārvalsts karakuģa komandiera uzvārdu;

30.4. ienākšanas iemeslu;

30.5. nepieciešamo palīdzību.

31. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta priekšnieks nosaka ārvalsts karakuģa turpmāko rīcību.

32. Pēc ārkārtējo iemeslu novēršanas vai gadījumā, ja ārkārtas apstākļi, kuru dēļ ārvalsts karakuģis bija spiests ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos vai ostā, vairs neietekmē karakuģi, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta priekšnieks, izvērtējis apstākļus, dod rīkojumu ārvalsts karakuģim nomainīt stāvēšanas vietu vai atstāt Latvijas Republikas iekšējos ūdeņus un teritoriālo jūru.

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumus Nr. 759 "Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās un iziet no tiem" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 130. nr.; 2011, 178. nr.).