Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 69

Rīgā 2016. gada 26. janvārī (prot. Nr. 4 81.§)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
32.2 panta 4.6 daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" (turpmāk – konkurss) nolikumu. Konkursa nolikumā nosaka projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijas samazināšana, veicot jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku pārbūvi vai atjaunošanu par zema enerģijas patēriņa ēkām.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde) ir atbildīga par projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli. Uzdevumus, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu un vērtēšanu, projektu līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, atbildīgā iestāde deleģē veikt valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds).

4. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas pašvaldība vai tās iestāde (turpmāk – pašvaldība), vai valsts tiešās pārvaldes iestāde.

5. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 23 000 000 euro:

5.1. jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai – 15 000 000 euro;

5.2. esošu ēku pārbūvei vai atjaunošanai par zema enerģijas patēriņa ēkām – 8 000 000 euro.

6. Ja šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek izlietots, atlikušo finansējumu novirza šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajai projektu iesniegumu grupai.

7. Ja šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek izlietots, atlikušo finansējumu novirza šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajai projektu iesniegumu grupai.

8. Konkursa ietvaros apstiprinātā projekta īstenošanas periods ir trīs gadi no projekta līguma spēkā stāšanās dienas. Projekta īstenošanas periods ietver projekta īstenošanas beigu termiņu (datums, kad ēka, kurā īstenotas projektā plānotās aktivitātes, ir pieņemta ekspluatācijā) un dienu, kad projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu.

9. Pēc projekta īstenošanas ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību nepārsniedz 35 kWh/m2 gadā, ja plānota jaunas ēkas būvniecība, vai nepārsniedz 40 kWh/m2 gadā, ja plānota ēkas pārbūve vai atjaunošana. Ja ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, telpas vidējais augstums pārsniedz 3,5 metrus, enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m2 gadā) pārrēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 9. sadaļu vai 2. pielikuma 7. sadaļu.

10. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

11. Projekta iesniedzējs ievēro būtiskās būvei izvirzāmās prasības, kā arī zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principus. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, kā arī par būvprojektētāja, būvdarbu veicēja un ekspertu izvēli.

12. Ja pašvaldības vai valsts tiešās pārvaldes iestādes projekta iesniegums par šo noteikumu 32. punktā minēto aktivitāti kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts, atbildīgā iestāde projekta iesniedzējam finanšu instrumenta finansējumu piešķir atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. pantam.

13. Ja pašvaldības vai valsts tiešās pārvaldes iestādes projekta iesniegumā paredzēts šo noteikumu 32. punktā minētās aktivitātes īstenot šo noteikumu 17.1.2. apakšpunktā minētajā ēku klasē, tad saimnieciskas darbības, kas kvalificētos kā komercdarbības atbalsts, gadījumos, ja ir izpildīts nosacījums, ka no visiem sniegto pakalpojumu saņēmējiem vismaz 85 % pakalpojumu saņēmēju ir Latvijas iedzīvotāji, netiek uzskatītas par tādām, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, un tām netiek piemērots Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pants.

14. Konkursa ietvaros finanšu instrumenta finansējums tiek sniegts dotāciju veidā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem.

15. CO2 emisijas novērtējumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Projekta iesniegumā norāda CO2 emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot projekta aktivitātes, kas tiks finansētas finanšu instrumenta ietvaros.

II. Prasības projekta iesniedzējam

16. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta iesniegumā var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā ēkā, izņemot gadījumu, ja ēkas ir savienotas vai funkcionāli saistītas.

17. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja ir nodrošināta šādu nosacījumu izpilde:

17.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā vai jaunbūvē, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:

17.1.1. ja ēkas izmantošanai ir noteikts funkciju sadalījums, ne mazāk kā 60 % no ēkas platības aizņem skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās funkcijas (kods 1263) un ne mazāk kā 20 % no ēkas platības izmanto plašizklaides pasākumiem (kods 1261);

17.1.2. muzeji un bibliotēkas (kods 1262);

17.2. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem (attiecināms uz ēkas pārbūvi un atjaunošanu):

17.2.1. tā ir projekta iesniedzēja īpašumā;

17.2.2. tā, pamatojoties uz normatīvo aktu, līgumu vai iestādes lēmumu, ir nodota projekta iesniedzēja valdījumā vai turējumā;

17.3. zeme (attiecināms uz jaunbūvi) ir projekta iesniedzēja īpašumā vai ir nodota projekta iesniedzēja valdījumā vai turējumā;

17.4. īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas, vai ar zemes īpašnieku ir noslēgts ilgtermiņa zemes nomas līgums ne mazāk kā uz pieciem gadiem;

17.5. ēka ir nodota ekspluatācijā vismaz 20 gadus, un tajā vismaz divos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados ir īstenota izglītības, kultūras vai plašizklaides funkcija (attiecināms uz ēkas pārbūvi un atjaunošanu);

17.6. projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona, un projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts šo noteikumu 40. punktā minētajā termiņā;

17.7. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju.

18. Projekta īstenošanas rezultātā tiek nodrošināta ēkas tehnisko rādītāju atbilstība šo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām.

19. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

19.1. projekta iesniedzējam dienā, kad projekta iesniegums iesniegts Vides investīciju fondā, un dienā, kad ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu noslēgts projekta līgums, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

19.2. pret projekta iesniedzēju ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

19.3. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

19.4. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citu konkursa vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu;

19.5. projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, īsteno projektu kādā no neatbalstāmajām darbībām saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktu un neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktu;

19.6. uz projekta iesniedzēju attiecināma vismaz viena no šādām pazīmēm:

19.6.1. pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

19.6.2. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību);

19.7. projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

19.7.1. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana;

19.7.2. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

19.7.3. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

19.7.4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;

19.8. projekta iesniedzējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:

19.8.1. viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;

19.8.2. personas nodarbināšana bez rakstiski noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem (šī deklarācija iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu).

20. Ja projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, darbojas gan Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas Komisijas regulā Nr. 651/2014 minētās darbības jomas, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās darbības vai projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām, nodrošinot, ka, veicot darbības nodalītajās nozarēs, netiek gūts labums no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.

21. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 19.7.1., 19.7.2., 19.7.3. un 19.7.4. apakšpunktā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši trīs gadi. Datums, no kura sāk skaitīt triju gadu periodu, ir datums, kad sodāmība dzēsta.

22. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 19.8.1. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši trīs gadi. Datums, no kura sāk skaitīt triju gadu periodu, ir datums, kad sodāmība dzēsta.

23. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 19.8.2. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši 12 mēneši. Datums, no kura sāk skaitīt 12 mēnešu periodu, ir datums, kad sodāmība dzēsta.

III. Finanšu instrumenta finansējuma apmēra noteikšana

24. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums:

24.1. jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai ir no 7 000 000 euro (ieskaitot) līdz 15 000 000 euro (ieskaitot);

24.2. esošu ēku pārbūvei vai atjaunošanai par zema enerģijas patēriņa ēkām ir no 400 000 euro (ieskaitot) līdz 2 000 000 euro (ieskaitot).

25. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros tam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts vai uz projekta iesniedzēju attiecas šo noteikumu 13. punktā minētais izņēmums.

26. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 33. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Finansējuma saņēmējam, kas ekspluatē ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, ir ļauts attiecīgajā periodā paturēt samērīgu peļņu.

27. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta un cita publiskā finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz 1 000 000 euro.

28. Ja valsts budžeta iestāde ēkā, kurā īstenota projekta aktivitāte, veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros tai kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tad finansējums, kas pārsniedz piešķirto atbalsta intensitāti atbilstoši šo noteikumu 26. un 27. punktam, un finansējums neattiecināmo izmaksu segšanai jānodrošina no pašu līdzekļiem (līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts). Ja valsts budžeta iestāde ēkā, kurā īstenota projekta aktivitāte, veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros tai kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tā izmaksas attiecina atbilstoši konkrētās projekta daļas proporcijai.

29. Atbalstu šo noteikumu ietvaros nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu un citiem valsts atbalsta pasākumiem vai individuālu atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas.

30. Jebkuru projekta izmaksu sadārdzinājumu sedz no finansējuma saņēmēja finanšu līdzekļiem.

31. Projektu finansē no finanšu instrumenta līdzekļiem un līdzfinansē no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs saņemt finanšu instrumenta finansējumu saskaņā ar atbildīgās iestādes organizētā konkursa rezultātiem, ja tas ir noslēdzis projekta līgumu.

IV. Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

32. Konkursa ietvaros atbalstāmas ir šādas projekta aktivitātes:

32.1. jaunas zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecība;

32.2. esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana par zema enerģijas patēriņa ēku.

33. Konkursa ietvaros jaunas zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecībā un esošas ēkas pārbūvē vai atjaunošanā par zema enerģijas patēriņa ēku attiecināmas ir šādas izmaksas atbilstoši šo noteikumu 32. punktā minētajām aktivitātēm:

33.1. ēku energoefektivitāti paaugstinošu būvdarbu izmaksas, tai skaitā šo noteikumu 33.2., 33.3., 33.4., 33.5., 33.6., 33.7. un 33.8. apakšpunktā minētās izmaksas;

33.2. ventilācijas sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbu izmaksas, ja tiek sasniegts Latvijas Republikas būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem (LBN 231-15) atbilstošs iekštelpu mikroklimats;

33.3. efektīvai siltumenerģijas atgūšanai un izmantošanai paredzēto inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;

33.4. apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;

33.5. ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu (kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu) uzstādīšanas izmaksas;

33.6. citu iekšējo inženiertīklu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;

33.7. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu (pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, pieslēgšanas un ieregulēšanas izmaksas;

33.8. fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas;

33.9. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta.

34. Finansējuma saņēmējs projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumus nodrošina no saviem līdzekļiem.

35. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šā konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, šo noteikumu 33. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja vismaz 80 % no ēkas platības vai 80 % no gada kopējā laika ēku izmanto kultūras mērķiem.

36. Projekta kopējo budžetu var veidot ar finanšu rezervi, kas nedrīkst pārsniegt 3 % no šo noteikumu 33. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām (sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām bez finanšu rezerves).

37. Šo noteikumu 33. punktā minētās izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja tās:

37.1. ir nepieciešamas projekta īstenošanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;

37.2. ir radušās pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas perioda beigām;

37.3. ir norādītas projekta iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem, kuri izgatavoti atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

37.4. ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu (tai skaitā projekta ietvaros noslēgto līgumu, darbu pieņemšanas un nodošanas aktu, rēķinu, maksājuma uzdevumu) kopijas;

37.5. ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi finansējuma saņēmēja aktīvos, kura uzskaitē atrodas projektā iekļautā ēka, un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa paliek finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā vai turējumā vai pašvaldības un valsts kopīpašumā;

37.6. ir faktiski veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības prasības.

38. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

38.1. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

38.2. izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

38.3. izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu stāšanās spēkā vai pēc projekta īstenošanas perioda beigām;

38.4. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atbalstāmajām aktivitātēm;

38.5. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 36. punktā minēto izmaksu ierobežojumu;

38.6. izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā paredzēto izmaksu apmēru;

38.7. izmaksas, kas saistītas ar fosilos energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšanu, modernizāciju vai nomaiņu pret citu fosilos energoresursus izmantojošu iekārtu;

38.8. izmaksas, kuras, īstenojot projektu, ir saistītas ar finanšu ieņēmumu gūšanu;

38.9. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

38.10. līzinga un nomas maksa, līzinga un nomas darījumu izmaksas;

38.11. muitas nodokļi un nodevas;

38.12. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi sakarā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

38.13. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma veidlapas sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumi un citi pakalpojumi;

38.14. teritorijas labiekārtošanas izmaksas, ja tās nav saistītas ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, un apzaļumošanas izmaksas;

38.15. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

38.16. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;

38.17. citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas.

V. Konkursa izsludināšana

39. Konkursu izsludina 40 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas par visu šo noteikumu 5. punktā minēto finanšu instrumenta finansējumu.

40. Atbildīgā iestāde izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļvietnē un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), vietu (Vides investīciju fonda adresi) un elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāmi projektu iesniegumi un kur iegūstama papildinformācija par konkursa nosacījumiem. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda tīmekļvietnē un atbildīgās iestādes tīmekļvietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.

41. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir ne mazāks kā divi mēneši pēc konkursa izsludināšanas. Atbildīgā iestāde var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz diviem mēnešiem, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", atbildīgās iestādes tīmekļvietnē un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē.

VI. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana

42. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondā projekta iesniegumu. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vienā eksemplārā (oriģinālu vai projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu, pievienojot identiski aizpildītu projekta iesniegumu elektroniskā veidā elektroniskajā datu nesējā (CD, zibatmiņa). Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

43. Projekta iesniegumā ietver:

43.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (4. pielikums);

43.2. papildus iesniedzamos dokumentus:

43.2.1. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju (attiecināms, ja projektā plānota ēkas pārbūve vai atjaunošana);

43.2.2. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas enerģijas patēriņa aprēķinu (attiecināms uz jaunbūves projektu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju (2. pielikums);

43.2.3. sagatavotus būvniecības ieceres dokumentus (grafisko daļu un aprēķinus (attiecināms uz apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu) vai būvprojektu minimālā sastāvā (attiecināms uz būvatļauju), ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, arhitektoniski mākslinieciskās izpētes atzinumu), ja tie nav iesniegti būvvaldē;

43.2.4. būvatļaujas vai apliecinājuma kartes, vai paskaidrojuma raksta kopiju:

43.2.4.1. ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā nav izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, nepieciešams iesniegt neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tai skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu (attiecināms uz ēkas pārbūvi vai atjaunošanu) vai 2. pielikumu (attiecināms uz jaunbūvi));

43.2.4.2. ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā ir izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām nav nepieciešams, bet minētajā pārskatā norādītajai informācijai un aprēķinu metodikai jābūt iekļautai attiecīgi būvprojektā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta dokumentos;

43.2.5. projektā plānoto būvdarbu izmaksu tāmi, kas sagatavota atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā projekta iesniedzējam būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā ir būvvaldes atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

43.2.6. dokumentu kopijas, kas apliecina saražoto, patērēto un iepirkto elektroenerģijas apjomu un saražoto (attiecināms uz autonomu siltumapgādes sistēmu), patērēto un iepirkto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī par izmantoto kurināmā apjomu (attiecināms, ja projektā plānota ēkas pārbūve vai atjaunošana);

43.2.7. īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju;

43.2.8. projekta iesniedzēja lēmumu par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas (tai skaitā izdalot finanšu instrumenta finansējumu un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu) un neattiecināmās izmaksas, kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās finansējumu projekta kopējo attiecināmo izmaksu un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai;

43.2.9. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas netiks mainīts ēkas lietošanas veids, ēka netiks pārbūvēta vai nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas;

43.2.10. pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms).

44. Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

44.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

44.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā;

44.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu tulkojumiem valsts valodā;

44.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro. Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir 4 vai mazāks, vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir 5 vai lielāks;

44.5. projekta iesniegumā nav neatrunātu svītrojumu, dzēsumu, aizkrāsojumu, labojumu un papildinājumu;

44.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai apliecinātas kopijas;

44.7. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

44.7.1. projekta iesniegums ir identisks projekta iesniegumam elektroniskā formā;

44.7.2. projekta iesniegumam ir pievienota projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti elektroniskā formā (kompaktdiskā (CD) vai zibatmiņā), kas sagatavota DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;

44.7.3. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), saglabājot vienotu lappušu numerāciju;

44.8. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski:

44.8.1. projekta iesniegumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;

44.8.2. projekta iesniegumu izstrādā šādā datņu formātā: iesnieguma veidlapu – DOC vai DOCX formātā; rasējumus – PDF, JPG, JPEG vai TIFF formātā, būvniecības darbu izmaksu tāmi un laika grafiku – XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF formātā;

44.8.3. projekta iesnieguma veidlapu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.

45. Ja projekta iesniegumu nosūta pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu vai iesniedz Vides investīciju fondā personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas"" un "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas".

46. Vides investīciju fonds reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numuru piešķir un projekta iesniedzējam paziņo projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

47. Vides investīciju fonds izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā vai nodoti pasta iestādē (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.

48. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, Vides investīciju fonds par to rakstiski informē projekta iesniedzēju.

VII. Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu

49. Projektu iesniegumu vērtēšanai atbildīgā iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

50. Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

51. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti trīs atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas un Vides investīciju fonda. Vērtēšanas procesa administrēšanu nodrošina Vides investīciju fonds.

52. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas minēti šo noteikumu 5. pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:

52.1. vispirms vērtē projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

52.2. ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no dienas, kad atbildīgā iestāde ir informējusi projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem;

52.3. ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu vērtē atkārtoti, nosakot, vai tas atbilst šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

52.4. ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

52.5. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

52.6. projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētajām projektu iesniegumu grupām veic atsevišķi.

53. Ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tam piešķir zemāko vērtējumu.

54. Vērtēšanas komisija vai atbildīgā iestāde projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija, atbildīgā iestāde vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu – teritoriju vai ēku, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina vērtēšanas komisijas, atbildīgās iestādes vai tās pieaicināto ekspertu piekļuvi projekta īstenošanas vietai.

55. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis nepatiesu informāciju, atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

56. Ja nepieciešams, Vides investīciju fonds elektroniski pieprasa Iekšlietu ministrijas Informācijas centram informāciju, lai novērtētu projektu iesniedzēju atbilstību šo noteikumu 19.7. un 19.8. apakšpunktā minētajām prasībām.

57. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.

58. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod:

58.1. projekta iesniegumam, kurā pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas plānots zemāks aprēķinātais enerģijas patēriņš uz ēkas aprēķina platību apkurei (ja projektā plānota jaunas zema enerģijas patēriņa ēkas būvniecība);

58.2. projekta iesniegumam, kurā plānots augstāks CO2 emisijas samazinājums uz ēkas aprēķina platību gadā (kgCO2/m2 gadā) saskaņā ar projekta iesnieguma veidlapā (4. pielikuma 2.9. apakšpunkts) minēto rādītāju (ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana par zema enerģijas patēriņa ēku).

59. Atbildīgās iestādes vadītājs lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

59.1. projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

59.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 57. punktā minētajā secībā ir pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

60. Atbildīgās iestādes vadītājs lemj par projekta iesnieguma noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 57. punktā minētajā secībā nav pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

61. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu atbildīgā iestāde nosūta projekta iesniedzējam pa pastu piecu darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas.

62. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu attiecībā uz projekta iesniedzējiem, kuriem maksimāli pieļaujamo finanšu instrumenta atbalsta apjomu piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, atbildīgās iestādes vadītājs pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam.

VIII. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi

63. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu.

64. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā no atbildīgās iestādes lēmuma saņemšanas dienas, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.

65. Ja šo noteikumu 64. punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesnieguma iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

66. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Projekta līgumā ietver:

66.1. atbildīgās iestādes rekvizītus;

66.2. Vides investīciju fonda rekvizītus;

66.3. finansējuma saņēmēja rekvizītus;

66.4. projekta nosaukumu, mērķi, uzdevumus un finansējuma apmēru;

66.5. projekta aktivitātes, to īstenošanas laiku un projektā sasniedzamos rezultātus, tai skaitā sasniedzamo CO2 emisijas samazinājumu un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību;

66.6. līguma darbības termiņu un monitoringa prasības CO2 emisijas samazinājumam un enerģijas patēriņam apkurei uz ēkas aprēķina platību;

66.7. atbildīgās iestādes atbildību, tiesības un pienākumus;

66.8. finansējuma saņēmēja atbildību, tiesības un pienākumus;

66.9. Vides investīciju fonda atbildību, tiesības un pienākumus;

66.10. projekta īstenošanas pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus;

66.11. strīdu izskatīšanas kārtību;

66.12. demonstrēšanas un publicitātes nosacījumus;

66.13. citus nosacījumus.

67. Projekta līguma neatņemama sastāvdaļa ir projekta iesniegums.

68. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus, finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pieprasījumu par nepieciešamajiem grozījumiem projekta līgumā, pamatojot grozījumu nepieciešamību. Vides investīciju fonds pēc pieprasījuma saņemšanas izvērtē grozījumu nepieciešamību un sniedz atbildi 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas. Grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana) un enerģijas patēriņu apkurei uz apkurināmo telpu platību gadā.

69. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus un grozījumu ierosinātājs ir atbildīgā iestāde vai Vides investīciju fonds, tas nosūta finansējuma saņēmējam sagatavotos projekta līguma grozījumus, kā arī pamato grozījumu nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas izvērtē tos un sniedz atbildi atbildīgajai iestādei un Vides investīciju fondam.

70. Ja grozījumus projekta līgumā nepieciešams izdarīt, jo mainījušies finansējuma saņēmēja dati (kontaktinformācija vai bankas rekvizīti), Vides investīciju fonds piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sagatavo atbilstošus grozījumus projekta līgumā.

71. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

72. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:

72.1. ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu un plānoto un sasniegto CO2 emisijas samazinājumu (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana) un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību;

72.2. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

72.3. projekta rezultātu monitoringa periodā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

72.4. pie ēkas, kurā ir īstenotas projekta aktivitātes, izvieto informatīvu plāksnīti;

72.5. veic citus publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem.

73. Lai nodrošinātu projekta demonstrēšanas pasākumus, finansējuma saņēmējs:

73.1. projekta rezultātu monitoringa periodā īsteno vismaz divus informatīvus pasākumus, kas veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu, CO2 emisijas samazinājumu (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana) un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību;

73.2. izveido un izvieto pie ēkas publiski pieejamā vietā stendu vai ekspozīciju, kas veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu, CO2 emisijas samazinājumu (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana) un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību;

73.3. ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā nodrošina ēkas pagaidu sertifikāta novietošanu apmeklētājiem redzamā vietā.

74. Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā par katru sešu mēnešu periodu (pusgads) līdz periodam (pusgadam) sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

75. Finansējuma saņēmējs pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, kurā īstenotas projektā plānotās aktivitātes, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc attiecīgā projekta līguma beigu termiņa iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā.

76. Finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegto enerģijas ietaupījumu, CO2 emisijas samazinājumu un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību un līdz katra nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā projekta rezultātu monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

77. Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertus, lai pārbaudītu prasības, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā un izvērtēt projekta rezultātu monitoringa pārskatu. Vides investīciju fonds reizi gadā piecu gadu periodā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa veic izlases veida pārbaudi projekta īstenošanas vietā.

78. Grozījumus projekta līgumā par projekta īstenošanas perioda pagarināšanu, kas pārsniedz šo noteikumu 8. punktā minēto termiņu, neveic.

IX. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksājumu kārtība

79. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde, līdzfinansējumu nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde, ievērojot šo noteikumu 28. punktā minēto prasību. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai atbildīgās iestādes transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Valsts budžeta iestādes saņem maksājumus saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību un nosacījumiem.

80. Finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde, ir pieejami šādi maksājumu veidi:

80.1. avansa maksājums līdz 30 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

80.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi kopsummā līdz 60 % no projektam apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas;

80.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprinātā kopējā finansējuma summu.

81. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt starpposma maksājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

81.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;

81.2. finansējuma saņēmējs starpposma pārskatu par iepriekšējo periodu iesniedzis Vides investīciju fondā, un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;

81.3. finansējuma saņēmējs pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļautos attiecināmos izdevumus attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

81.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā.

82. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde, var saņemt noslēguma maksājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

82.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;

82.2. finansējuma saņēmējs noslēguma pārskatu iesniedzis Vides investīciju fondā, un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;

82.3. finansējuma saņēmējs pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautos attiecināmos izdevumus attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

82.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā;

82.5. finansējuma saņēmējs ir pilnībā īstenojis projektā plānotās aktivitātes.

83. Maksājumus veic atbildīgā iestāde, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu.

X. Projekta pārskatu iesniegšana un pārbaude

84. Finansējuma saņēmējs pārskatu iesniedz elektroniski un papīra formā kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem.

85. Vides investīciju fonds pārbauda saņemto pārskatu un projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo lēmumu par pārskata apstiprināšanu vai rakstiski pieprasa finansējuma saņēmējam 10 darbdienu laikā no vēstules saņemšanas dienas iesniegt papildu informāciju vai precizēt pārskatu.

86. Vides investīciju fonds 15 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā pārskata saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju par projekta pārskata apstiprināšanu vai noraidīšanu.

87. Vides investīciju fonds pēc nejaušās selektīvās metodes pārbauda projektus projektu īstenošanas vietās. Lai pārbaudītu finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas patiesumu un projekta īstenošanas atbilstību projekta līgumam, kā arī šiem noteikumiem, Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus.

88. Ja finansējuma saņēmējs šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, atbildīgā iestāde ir tiesīga apturēt maksājumus no finanšu instrumenta līdzekļiem līdz dienai, kad finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā izpilda attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā attiecīgās saistības izpilda triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 8. punktā minētā termiņa beigām.

XI. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem

89. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tai skaitā par CO2 emisijas samazinājumu (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana) un enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību.

90. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam pēc projekta īstenošanas beigu termiņa par pilnu monitoringa gadu (no kārtējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 31. decembrim) konstatē, ka projekta līgumā noteiktais CO2 emisijas samazinājums gadā (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana), salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto emisijas samazinājumu gadā, vai enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto rādītāju, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – neatbilstība) un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju.

91. Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 90. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu neatbilstības novēršanai, ko ir apstiprinājis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā (turpmāk – plāns). Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā apstiprina plānu un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgus ieteikumus.

92. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem viena gada laikā no dienas, kad to ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita gadu, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu.

93. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par jebkuru monitoringa gadu pēc plāna īstenošanas atkārtoti konstatē, ka projekta iesniegumā plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana), salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto samazinājumu, vai enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto rādītāju, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgās iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu par projektam izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu atzīšanu par neattiecināmiem un finanšu instrumenta līdzekļu atgūšanu projekta līgumā noteiktajā kārtībā.

94. Atbildīgā iestāde sadarbībā ar Vides investīciju fondu sagatavo un līdz projektu īstenošanas beigu termiņam publicē atbildīgās iestādes tīmekļvietnē un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa vadlīnijas. Vadlīnijās nosaka finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa principus, aktivitātes, kas iekļaujamas plānā, un kārtību, kādā tiek aprēķināts un monitoringa pārskata apstiprināšanā ņemts vērā CO2 emisijas samazinājums un enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību, ja finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas beigu termiņa ēkā ir veicis papildu energoefektivitātes pasākumus un ja no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi ir ietekmējuši projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

95. Lai noteiktu atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai neatbilstībai, faktisko CO2 emisijas samazinājumu gadā dala ar projekta līgumā noteikto CO2 emisijas samazinājumu gadā. No vieninieka atņem dalījuma rezultātu un reizina ar piešķirto finanšu instrumenta finansējumu. Iegūtajam rezultātam piemēro Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.

96. Lai noteiktu atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai enerģijas patēriņa apkurei uz ēkas aprēķina platību neatbilstībai, projekta līgumā noteikto enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību dala ar faktisko enerģijas patēriņu apkurei uz apkurināmo telpu platību. No vieninieka atņem dalījuma rezultātu un reizina ar piešķirto finanšu instrumenta finansējumu. Iegūtajam rezultātam piemēro Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.

97. Atbildīgajai iestādei un Vides investīciju fondam ir tiesības projekta īstenošanas laikā, kā arī piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa pārbaudīt projekta īstenošanas pārskatā, projekta līgumā un monitoringa pārskatā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt piekļuvi projekta īstenošanas vietai un visai ar projektu saistītajai dokumentācijai.

98. Finansējuma saņēmējs finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem saskaņā ar šo noteikumu 93. punktu, atmaksā atbildīgajai iestādei atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai.

XII. Projektu īstenošanas kontrole un audits

99. Projektu īstenošanas kontrole un audits (turpmāk – projekta pārbaudes) šo noteikumu izpratnē ir:

99.1. izlases veida pārbaude par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – projekta progresa pārbaude);

99.2. izlases veida audits par projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību (turpmāk – izdevumu atbilstības pārbaude);

99.3. izlases veida projekta īstenošanas pēcnovērtējums (turpmāk – projekta pēcnovērtējums).

100. Vides investīciju fonds:

100.1. katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo šo noteikumu 99. punktā minēto kārtējā gadā veicamo projektu pārbaužu plānu, kas pamatojas uz nejaušo selektīvo metodi;

100.2. projekta progresa pārbaudē novērtē projekta progresa atbilstību plānotajam aktivitāšu ieviešanas grafikam un projekta īstenošanas nosacījumiem, kas noteikti projekta līgumā un šajos noteikumos. Ja nepieciešams, projekta progresa pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;

100.3. izdevumu atbilstības pārbaudē novērtē finansējuma saņēmēja iesniegtajos projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Ja nepieciešams, izdevumu atbilstības pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;

100.4. projekta pēcnovērtējumā novērtē projekta īstenošanas atbilstību projekta iesniegumā norādītajiem projektā sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī novērtē projekta rezultātu ilgtspēju. Ja nepieciešams, projekta pēcnovērtējumu veic projekta īstenošanas vietā.

101. Finansējuma saņēmējs nodrošina atbildīgajai iestādei, Vides investīciju fondam un tās pilnvarotiem auditoriem:

101.1. pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projekta līgumam un grozījumiem, citiem projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatam, monitoringa pārskatiem un sasniegtos rezultātus apliecinošai dokumentācijai (elektroniski un papīra formā);

101.2. pieeju ar projektu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;

101.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.

102. Ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus atbildīgā iestāde, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs noslēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, glabā 10 gadus pēc projekta līguma beigām.

XIII. Konkursa īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

103. Atbildīgā iestāde katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo konkursa uzraudzības pasākumu plānu kārtējam gadam.

104. Konkursa īstenošanas uzraudzība šo noteikumu izpratnē ir:

104.1. finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma atbilstības uzraudzība;

104.2. atbildīgās iestādes finanšu audits;

104.3. finanšu instrumenta darbības audits, vadības un kontroles sistēmas audits.

105. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds nodrošina audita veicējam:

105.1. pieeju ar finanšu instrumenta īstenošanu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projektu līgumiem un grozījumiem projektu līgumos, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatiem, monitoringa pārskatiem (elektroniski un papīra formā);

105.2. pieeju ar finanšu instrumentu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;

105.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.

106. Pārskatu par projektu finansēšanu atbildīgā iestāde sagatavo 10 darbdienu laikā pēc konkursa rezultātu publicēšanas.

107. Atbildīgā iestāde informāciju par šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam publicē savā tīmekļvietnē, kā arī nodrošina šīs informācijas pieejamību 10 gadus no dienas, kad šo noteikumu ietvaros ir piešķirts pēdējais atbalsts.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr. 69
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām
(nosaukums)
(adrese)
Objekta fotofiksācija

Piezīme. Pārskatu var papildināt ar papildu informāciju, tai skaitā ar atsevišķām izdrukām no aprēķina programmām.

SATURS

1. Vispārīgā informācija

2. Pamatinformācija par ēku

3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

5. Enerģijas patēriņš un uzskaite

6. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

7. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas

8. Ēkai aprēķinātais apkures enerģijas patēriņš pirms un pēc pārbūves vai atjaunošanas pasākumu veikšanas

9. Apkures patēriņa korekcija

PIELIKUMS

1. Vispārīgā informācija

1.1. Ēkas identifikācija

1.1.1. Adrese  
1.1.2. Ēkas kadastra numurs  
1.1.3. Ēkas klasifikācija  

1.2. Pamatinformācija par ēkas īpašnieku/valdītāju/turētāju

1.2.1. Nosaukums  
1.2.2. Reģistrācijas numurs  
1.2.3. Juridiskā adrese  
1.2.4. Kontaktpersona  
1.2.5. Kontakttālrunis  

1.3. Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā

1.3.1. Vārds, uzvārds  
1.3.2. Neatkarīga eksperta reģistrācijas numurs  
1.3.3. Uzņēmums*  
1.3.4. Uzņēmuma reģistrācijas numurs*  
1.3.5. Kontakttālrunis  

Piezīme. * Nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona.

1.4. Dati par ēkas energosertifikātu

1.4.1. Ēkas apsekošanas datums  
1.4.2. Ēkas energosertifikāta numurs  

1.5. Ja novērtējamai ēkai ir kopīgas inženiertehniskās sistēmas un kopīga enerģijas uzskaite ar citām ēkām, nepieciešams pievienot kopēju bilanci un aprakstu, norādot visas iesaistītās ēkas, enerģijas ražošanas avotus un pārvades tīklus, un pievienot skici vai shematisku attēlojumu.

2. Pamatinformācija par ēku

2.1. Informācija par ēku

2.1.1. Konstruktīvais risinājums
2.1.2. Ekspluatācijas uzsākšanas gads
2.1.3. Stāvi 2.1.3.1. pagrabs (ir/nav)
2.1.3.2. tipveida stāvi (skaits)
2.1.3.3. tehniskie stāvi (skaits)
2.1.3.4. mansarda stāvs (ir/nav)
2.1.3.5. jumta stāvs (ir/nav)
2.1.4. Kopējā aprēķina platība (m2)
2.1.5. Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma,
pielikumā pievieno skici)
2.1.5.1. garums (m)
2.1.5.2. platums (m)
2.1.5.3. augstums (m)
2.1.6. Iepriekš veiktie energoefektivitātes pasākumi
Nr. 
p. k.
Gads Pasākums
2.1.7. Cita informācija 
2.1.8.  Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas pielikumā uz lapām

2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām

Nr.
p. k.
Zonas numurs un nosaukums Iekļautās telpas/
telpu grupas nosaukums
Aprēķina platība Augstums, vidējais Aprēķina tilpums Aprēķina parametri apkures periodā* Aprēķina parametri dzesēšanas periodā*
temperatūra perioda ilgums gaisa apmaiņa aprēķina temperatūra perioda ilgums gaisa apmaiņa
aprēķina āra gaisa aprēķina āra gaisa
m2 m m3 °C °C dienas 1/h °C °C dienas 1/h
1. 1. ZONA                      
     
     
2. 2. ZONA                      
     
     
... ZONA                       
     
     
Kopā  

Vidēji

Piezīme. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.

3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

1. ZONA
Nr. 
p. k.
Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
mm m2 W/(m2 K) K W/K
Nr. 
p. k.
Termiskie tilti  Nosaukums  Garums Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients
(ψ)
Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
m W/(mK) K W/K
Kopā 1. ZONA
2. ZONA
Nr. 
p. k.
Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
mm m2 W/(m2 K) K W/K
Nr. 
p. k.
Termiskie tilti  Nosaukums  Garums Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients
(ψ)
Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
m W/(mK) K W/K
Kopā 2. ZONA
... ZONA 
Nr. 
p. k.
Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
mm m2 W/(m2 K) K W/K
Nr. 
p. k.
Termiskie tilti  Nosaukums  Garums Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients
(ψ)
Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
m W/(mK) K W/K
Kopā ... ZONA
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT (faktiskais) (W/K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HTR (normatīvais*) (W/K)

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās

4.1.1. Aprēķina parametri

Nr. 
p. k.
Zonas numurs un nosaukums Aprēķina tilpums Gaisa plūsmas piegādes temperatūra Gaisa apmaiņa* Ventilācijas sistēmas veids Darbības ilgums, gadā Enerģijas atgūšana, vidēji Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve
m3 °C 1/h h % W/K
Parametri apkures periodā  
  1. ZONA, 1. režīms**              
  1. ZONA, 2. režīms**              
  2. ZONA              
  ... ZONA               
Parametri dzesēšanas periodā  
  1. ZONA              
  2. ZONA              
  ... ZONA               
Cita informācija    

Piezīmes.

1. * Iekļaujot infiltrāciju.

2. ** Ja zona tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, norādot režīma parametrus.

4.1.2. Gaisa kondicionēšana – dati par iekārtām

Nr. 
p. k.
Iekārtas nosaukums, modelis Ražošanas gads Elektriskā jauda Darbības laiks, gadā Patērētais elektroenerģijas daudzums, gadā Pārbaudes akts*
pievienots (jā/nē) datums
kW h kWh

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumiem Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 23. punktu.

4.1.3. Cita informācija

 


 

4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

4.2.1. Aprēķina parametri

Nr. 
p. k.
Zonas numurs un nosaukums Iekšējie siltuma ieguvumi Saules siltuma ieguvumi Ieguvumu izmantošanas koeficients Kopējie siltuma ieguvumi**
metaboliskais siltums no iedzīvotājiem un izkliedētais siltums no ierīcēm izkliedētais siltums no apgaismošanas ierīcēm siltums, kas izkliedēts no karstā ūdens sistēmas vai ko absorbē karstā ūdens sistēma siltums, kas izkliedēts no gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vai ko absorbē apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem
kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh gadā 
Parametri apkures periodā
  1. ZONA, 1. režīms**                  
  1. ZONA, 2. režīms**                  
  2. ZONA                  
  ... ZONA                   
Parametri dzesēšanas periodā
  1. ZONA                  
  2. ZONA                  
  ... ZONA                   

Piezīmes.

1. * Sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 348 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metode" 93. punktu.

2. ** Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā/režīmā.

4.2.2. Cita informācija

 


 

4.3. Siltumenerģijas ražošana, piegāde un pārvade

4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis Ražošanas gads Kurināmā veids Kurināmā patēriņš
(vidēji gadā)
(norādīt arī mērvienību)
Lietderības koeficients Saražotās enerģijas daudzums, gadā (kWh/gadā) Pārbaudes akts*
pievienots (jā/nē) datums

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 18. punktu.

4.3.2. Siltumenerģijas piegādes sistēma   centralizēta siltumapgāde
    atkarīgā pieslēguma shēma
  neatkarīgā pieslēguma shēma
  lokāla siltumapgāde
  individuāla siltumapgāde
4.3.3. Informācija par objekta (ēkas) energobilancē esošajiem, teritorijā izvietotajiem ārpus kondicionētās zonas izvietotiem siltumpārvades tīkliem (tīklu garums, cauruļu un siltumizolācijas parametri, tehniskais stāvoklis)  
4.3.4. Cita informācija  

4.4. Siltumenerģijas sadale – apkures sistēma*

4.4.1. Apkures sistēma   vienas caurules
  divu cauruļu
  cita tipa (norādīt)  
4.4.2. Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās  
4.4.3. Kopējais cauruļvadu garums, m  
4.4.4. Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh  
4.4.5. Cita informācija  

Piezīme. * Ja situācija atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.

4.5. Karstā ūdens sadales sistēma

4.5.1. Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra, °C  
4.5.2. Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra, °C  
4.5.3. Karstā ūdens sagatavošana   sagatavošana siltummezglā
  centralizēta apgāde
  individuālā
4.5.4. Karstā ūdens sadales sistēmas tips   bez cirkulācijas
  ar cirkulāciju
4.5.5. Kopējais sadales shēmas cauruļu garums, m  
4.5.6. Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis  
4.5.7. Cita informācija, kā sagatavo karsto ūdeni  

5. Enerģijas patēriņš un uzskaite

5.1. Enerģijas patēriņa sadalījums

Nr. 
p. k.
Enerģijas patēriņa sadalījums3 Izmērītie dati, gadā1 Vidējais koriģētais2 Īpatnējais koriģētais2 Aprēķinātie dati, gadā3, 5
siltum-
enerģija, vidējais
elektro-
enerģija, vidējais
kopējais, vidējais īpatnējais siltum-
enerģija, vidējais
elektro-
enerģija, vidējais
kopējais, vidējais īpatnējais emisijas faktors CO2 emisijas apjoms gadā
kWh kWh kWh kWh/m2 kWh kWh/m2 kWh kWh kWh kWh/m2 kg/kWh kg
5.1.1. Apkurei                        
5.1.2. Karstā ūdens sagatavošanai                    
5.1.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)                    
5.1.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)                    
5.1.5. Apgaismojumam                    
5.1.6. Papildu enerģija                    
5.1.7. Citi patērētāji4                    
5.1.8. Kopā                        
5.1.9. Paskaidrojumi par enerģijas patēriņa sadalījumu sistēmām ar kopīgu skaitītāju  

Piezīmes.

1 Norāda vidējos patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2011. līdz 2015. gadam) no šā pārskata 5.3. daļā norādītajām tabulām. Ja nav izmērīto datu, norāda aprēķinātos datus no šā pārskata 5.3. daļā norādītajām tabulām. Ja ir kopēja uzskaite, datus norāda vienā ailē un paskaidro šā pārskata 5.1.9. daļā.

2 Norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Korekcija nedrīkst pārsniegt 10 %, salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem.

3 Veic sadalījuma aprēķinu pa pozīcijām, arī ja nav dalītas uzskaites.

4 Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā veido ne vairāk kā 10 % no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma. Papildina ar atbilstošiem aprēķiniem par enerģijas patēriņu.

5 Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām pie vienādiem iekštelpu temperatūras nosacījumiem atšķiras mazāk nekā par 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā.

5.2. Kurināmā patēriņš – norāda visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai (ja nav skaitītāju rādījumu, norāda aprēķināto daudzumu un sadalījumu pa mēnešiem – pēc patēriņa, nevis iepirkšanas apjomiem)

Gads* Sadalījums pa energoresursiem Janvā-
ris
Febru-
āris
Marts Aprī-
lis
Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Sep-
tembris
Okto-
bris
Novem-
bris
Decem-
bris
Kopā Kopā, kWh
kurināmā veids mērvie-
nība**
emisijas faktors, kgCO2/
kWh
zemākais sadegšanas siltums, kWh/kg vai kWh/m3
2011.                                    
2012.                                    
2013.                                    
2014.                                    
2015.                                    

Piezīmes.

1. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laikposmu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

2. ** Piemēram, "t", "1000 m3", "cieš m3", "ber m3".

5.3. Enerģijas patēriņa dati

5.3.1. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai

Gads* Janvā-
ris
Febru-
āris
Marts Aprī-
lis
Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septem-
bris
Okto-
bris
Novem-
bris
Decem-
bris
Kopā
2011. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
2012. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
2013. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
2014. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
2015. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Kopējais vidējais enerģijas patēriņš gadā, kWh  
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

Piezīme. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laikposmu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

5.3.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai

Gads*   Janvā-
ris
Febru-
āris
Marts Aprī-
lis
Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septem-
bris
Okto-
bris
Novem-
bris
Decem-
bris
Kopā
2011. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
2012. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
2013. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
2014. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
2015. Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Kopējais vidējais enerģijas patēriņš gadā, kWh  
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

Piezīme. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laikposmu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

5.3.3. Aukstā ūdens patēriņš

Gads*   Janvā-
ris
Febru-
āris
Marts Aprī-
lis
Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septem-
bris
Okto-
bris
Novem-
bris
Decem-
bris
Kopā
2011. Aukstā ūdens patēriņš, m3                          
2012. Aukstā ūdens patēriņš, m3                          
2013. Aukstā ūdens patēriņš, m3                          
2014. Aukstā ūdens patēriņš, m3                          
2015. Aukstā ūdens patēriņš, m3                          
Kopējais vidējais aukstā ūdens patēriņš gadā, m3  
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Aukstā ūdens patēriņš, m3/gadā                           
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

Piezīme. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laikposmu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

5.3.4. Karstā ūdens patēriņš

Gads*   Janvā-
ris
Febru-
āris
Marts Aprī-
lis
Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septem-
bris
Okto-
bris
Novem-
bris
Decem-
bris
Kopā
2011. Karstā ūdens patēriņš, m3                          
2012. Karstā ūdens patēriņš, m3                          
2013. Karstā ūdens patēriņš, m3                          
2014. Karstā ūdens patēriņš, m3                          
2015. Karstā ūdens patēriņš, m3                          
Kopējais vidējais karstā ūdens patēriņš gadā, m3  
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Karstā ūdens patēriņš, m3/gadā                           
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

Piezīme. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laikposmu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

5.3.5. Elektroenerģijas patēriņš

Gads*   Janvā-
ris
Febru-
āris
Marts Aprī-
lis
Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septem-
bris
Okto-
bris
Novem-
bris
Decem-
bris
Kopā
2011. Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                          
2012. Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                          
2013. Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                          
2014. Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                          
2015. Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                          
Kopējais vidējais elektroenerģijas patēriņš (kWh gadā)  
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                           
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

Piezīme. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laikposmu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

6. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

6.1. Enerģijas un oglekļa dioksīda emisijas ietaupījumi

Nr. 
p. k.
Pasā-
kums*
Piegādātās enerģijas ietaupījums, kWh/gadā* CO2 emisijas ietaupījumi, uzstādot atjaunojamo energoresursu iekārtas
apkurei dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) karstā ūdens sagatavošanai mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) apgaismojumam papildu enerģija
enerģijas ietau-
pījums gadā, kWh
emisijas faktors**, kg
CO2/kWh
enerģijas ietau-
pījums gadā, kWh
emisijas faktors**, kg CO2/kWh enerģijas ietau-
pījums gadā, kWh
emisijas faktors**, kg CO2/kWh enerģijas ietau-
pījums gadā, kWh
emisijas faktors**, kg CO2/kWh enerģijas ietau-
pījums gadā, kWh
emisijas faktors**, kg CO2/kWh enerģijas ietau-
pījums gadā, kWh
emisijas faktors**, kg CO2/kWh aizvietotās enerģijas dau-
dzums***
emisijas faktors**, kg CO2/kWh
                           
                           
                           
                           
                           
                           
  Kopā  –

Piezīmes.

1. * Aprēķinātais enerģijas ietaupījums, ko dod energoefektivitātes pasākuma īstenošana. Ja kāds energoefektivitātes pasākums samazina viena energonesēja patēriņu, bet palielina cita energonesēja patēriņu, tas detalizēti jānorāda. Ja energoefektivitātes pasākuma īstenošana palielina enerģijas patēriņu, norāda negatīvu ietaupījumu.

2. ** Ja vērtības ir koriģētas, izmantoto emisijas faktoru aprēķinu norāda šā pārskata 6.2. daļā.

3. *** Ja tiek īstenoti energoefektivitātes pasākumi un no centralizētās vai lokālās siltumapgādes sistēmas piegādāta vai no fosilajiem energoresursiem saražota enerģija tiek aizstāta ar enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem, aizvietoto enerģijas daudzumu aprēķina no enerģijas daudzuma, kas noteikts pēc pārējo energoefektivitātes pasākumu aprēķināšanas.

6.2. Izmantotie emisijas faktori (norāda, kādi emisijas faktori izmantoti katram kurināmajam (energoresursam))

 


 

6.3. Papildu pasākumi

Pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par nepieciešamiem papildus energosertifikātā norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā kā neattiecināmās izmaksas)

Pasākuma nosaukums Pamatojums un apraksts Informācija par papildu pasākumu saskaņošanu ar projekta iesniedzēju, kā arī par papildu pasākumu finansēšanas avotu

7. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas

Nr. 
p. k.
Enerģijas patēriņa sadalījums* Esošā situācija
(aprēķinātie dati no šā pārskata 5.1. daļas)
Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (saskaņā ar šā pārskata 6. daļu) Starpība – CO2 emisijas samazinājums**, kgCO2 gadā
kopējais, vidējais īpatnējais CO2 emisijas gadā kopējais īpatnējais CO2 emisija gadā
kWh gadā kWh/m2 gadā kgCO2 kWh gadā kWh/m2 gadā kgCO2
  PATĒRIŅA SAMAZINĀJUMS              
7.1. Apkurei              
7.2. Karstā ūdens sagatavošanai              
7.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)              
7.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)              
7.5. Apgaismojumam              
7.6. Papildu enerģija              
7.7. Citi patērētāji***              
  Kopā              
  AIZVIETOTĀ ENERĢIJA       Aizvietotās enerģijas daudzums, kWh gadā Īpatnējais, kWh/m2 gadā   CO2 emisijas samazinājums**, kgCO2 gadā
7.8. CO2 emisijas ietaupījumi, uzstādot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas      
  Pavisam kopā  

Piezīmes.

1. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".

2. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas norādīti citās šā pārskata daļās.

3. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisijas samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu noteikšanas.

4. *** Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā veido ne vairāk kā 10 % no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma. Kopsummu "7.7. Citi patērētāji" jāsadala pa pozīcijām, ja tajā iekļautas iekārtas, kuru energoefektivitāte tiek izmainīta projekta ietvaros, šīs iekārtas un to enerģijas patēriņa rādītājus norādot atsevišķi.

8. Ēkai aprēķinātais apkures enerģijas patēriņš pirms un pēc pārbūves vai atjaunošanas pasākumu veikšanas

  Pirms pārbūves vai atjaunošanas pasākumu veikšanas Prognoze pēc pārbūves vai atjaunošanas pasākumu veikšanas
1. KOPĒJIE SILTUMA ZUDUMI APKUREI APKURES PERIODĀ, kWh

KOPĀ (1.1.) +
KOPĀ (1.2.) +
KOPĀ (1.3.)

KOPĀ (1.1.) +
KOPĀ (1.2.) +
KOPĀ (1.3.)

1.1. NOROBEŽOJOŠĀS KONSTRUKCIJAS Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh
1.1.1.            
1.1.2.            
...            
KOPĀ (1.1.)

(1.1.1.) + (1.1.2.) + ...

(1.1.1.) + (1.1.2.) + ...

1.2. TERMISKIE TILTI Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh
A            
B            
C            
KOPĀ (1.2.)

A + B + C

A + B + C

1.3. VENTILĀCIJA Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve, W/K Temperatūru starpība starp ēkas zonai uzstādīto temperatūru un gaisa plūsmas piegādes temperatūru, °C Aprēķina perioda ilgums, h Siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju apkures periodā, kWh Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve, W/K Temperatūru starpība starp ēkas zonai uzstādīto temperatūru un gaisa plūsmas piegādes temperatūru, °C Aprēķina perioda ilgums, h Siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju apkures periodā, kWh
1.3.1.                
1.3.2.                
               
KOPĀ (1.3.)

(1.3.1.) + (1.3.2.) + ...

(1.3.1.) + (1.3.2.) + ...

2. KOPĒJIE SILTUMA IEGUVUMI APKURES PERIODĀ, kWh

(2.1.) x (2.2.)

 
2.1. Siltuma ieguvumi apkures periodā, kWh    
2.2. Siltuma ieguvumu izmantošanas faktors (η), %    
3. APKUREI NEPIECIEŠAMĀ ENERĢIJA APKURES PERIODĀ, kWh

(1.)(2.)

(1.)(2.)

9. Apkures patēriņa korekcija (ja vidējais telpas augstums pārsniedz 3,5 m)

Kopējais aprēķina tilpums Pārrēķinātā ēkas platība Plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību Pārrēķinātais plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību
m3 m2 kWh gadā kWh/m2 gadā
1 2 3 4
 

Aprēķina secība:

tabulas 1. aile – nosaka atbilstoši šā pārskata 2.2. daļai;

tabulas 2. aile – aprēķina, dalot kopējo aprēķina tilpumu (1. aile) ar 3,5 m;

tabulas 3. aile – nosaka atbilstoši šā pārskata 7. daļas tabulas 7.1. apakšpunkta "Apkurei" 7. ailei;

tabulas 4. aile – aprēķina, dalot tabulas 3. aili ar tabulas 2. aili.

Nosakot veicamos pasākumus, šā pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai sertificētu būvinženieri, tādējādi nodrošinot, lai abos dokumentos tiktu iekļauti tie paši pasākumi.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā          
  (vārds, uzvārds)   (paraksts)   (datums)

PIELIKUMS

1. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas

1.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

1. ZONA
Nr. p. k. Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
mm m2 W/(m2 K) K W/K
Nr. p. k. Termiskie tilti Nosaukums Garums Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
m W/(mK) K W/K
Kopā 1. ZONA
2. ZONA
Nr. p. k. Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
mm m2 W/(m2 K) K W/K
Nr. p. k. Termiskie tilti Nosaukums Garums Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
m W/(mK) K W/K
Kopā 2. ZONA
... ZONA
Nr. p. k. Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
mm m2 W/(m2 K) K W/K
Nr. p. k. Termiskie tilti Nosaukums Garums Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
m W/(mK) K W/K
Kopā ... ZONA
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT (faktiskais) (W/K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HTR (normatīvais*) (W/K)

Piezīme. * Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

1.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas

1.2.1. Aprēķina parametri

Nr. 
p. k.
Zonas numurs un nosaukums Aprēķina tilpums Gaisa plūsmas piegādes temperatūra Gaisa apmaiņa* Ventilācijas sistēmas veids Darbības ilgums, gadā Enerģijas atgūšana, vidēji Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve
m3 °C 1/h h % W/K
Parametri apkures periodā  
  1. ZONA, 1. režīms**              
  1. ZONA, 2. režīms**              
  2. ZONA              
  ... ZONA               
Parametri dzesēšanas periodā  
  1. ZONA              
  2. ZONA              
  ... ZONA               
Cita informācija    

Piezīmes.

1. * Iekļaujot infiltrāciju.

2. ** Ja zona tiek ventilēta dažādos režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, norādot režīma parametrus.

1.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām

Nr. 
p. k.
Iekārtas nosaukums, modelis Iekārtas elektriskā jauda Iekārtas ražība Siltuma atgūšanas efektivitāte Plānotais patērētās enerģijas daudzums Plānotais saražotās enerģijas daudzums Plānotais darba stundu skaits, gadā
kW m3/h % kWh/gadā kWh/gadā h

1.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

Nr. 
p. k.
Zonas numurs un nosaukums Iekšējie siltuma ieguvumi Saules siltuma ieguvumi Ieguvumu izmantošanas koeficients Kopējie siltuma ieguvumi**
metaboliskais siltums no iedzīvotājiem un izkliedētais siltums no ierīcēm izkliedētais siltums no apgaismošanas ierīcēm siltums, kas izkliedēts no karstā ūdens sistēmas vai ko absorbē karstā ūdens sistēma siltums, kas izkliedēts no gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vai ko absorbē apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem
kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh gadā 
Parametri apkures periodā
  1. ZONA, 1. režīms**                  
  1. ZONA, 2. režīms**                  
  2. ZONA                  
  ... ZONA                   
Parametri dzesēšanas periodā
  1. ZONA                  
  2. ZONA                  
  ... ZONA                   
Cita informācija  

Piezīmes.

1. * Sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 348 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metode" 93. punktu.

2. ** Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā/režīmā.

2. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

Nr. 
p. k.
Telpa/telpu grupa Esošā situācija Prognoze Starpība
apgaismojuma iekārtas* kopējā jauda darbības laiks gadā elektroenerģijas patēriņš gadā apgaismojuma iekārtas* kopējā jauda darbības laiks gadā elektroenerģijas patēriņš gadā elektroenerģijas patēriņš gadā
kW h kWh kW h kWh kWh
KOPĀ          

Piezīme. * Norāda spuldžu tipu, spuldzes jaudu, kopējo spuldžu skaitu.

Ja projekta ietvaros tiek veiktas izmaiņas apgaismojuma sistēmā, nepieciešams iesniegt DIALUX vai analoģiskā programmā veiktu apgaismojuma novērtējumu situācijai pēc pasākumu veikšanas. Šis novērtējums jāpapildina ar šādu tabulu:

Nr. 
p. k.
Telpa/telpu grupa

Prognoze

apgaismojuma iekārtas* apgaismojuma līmenis (vid.) kopējā jauda
lx kW
KOPĀ

Piezīme. * Norāda spuldžu tipu, spuldzes jaudu, kopējo spuldžu skaitu.

Apgaismojuma līmenim pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas jāatbilst normatīvo aktu prasībām apgaismojuma jomā.

3. Metode, kuru izmantojis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, lai aprēķinātu enerģijas patēriņa samazinājumu no automatizētās vadības un kontroles sistēmas uzstādīšanas (metodes apraksts)

 


 


 

4. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogramma

 


 


 

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

2. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr. 69
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām
(nosaukums)
(adrese)

 

Objekta attēlojums

Piezīme. Pārskatu var papildināt ar papildu informāciju, tai skaitā ar atsevišķām izdrukām no aprēķina programmām.

SATURS

1. Vispārīgā informācija

2. Pamatinformācija par ēku

3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

5. Enerģijas patēriņš un uzskaite

6. Ēkai aprēķinātais apkures enerģijas patēriņš

7. Apkures patēriņa korekcija

8. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

9. Metode, kuru izmantojis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, lai aprēķinātu enerģijas patēriņa samazinājumu no automatizētās vadības un kontroles sistēmas uzstādīšanas (metodes apraksts)

1. Vispārīgā informācija

1.1. Ēkas identifikācija

1.1.1. Adrese  
1.1.2. Zemes kadastra numurs  
1.1.3. Ēkas klasifikācija  

1.2. Pamatinformācija par ēkas īpašnieku/valdītāju/turētāju

1.2.1. Nosaukums  
1.2.2. Reģistrācijas numurs  
1.2.3. Juridiskā adrese  
1.2.4. Kontaktpersona  
1.2.5. Kontakttālrunis  

1.3. Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā

1.3.1. Vārds, uzvārds  
1.3.2. Neatkarīga eksperta reģistrācijas numurs  
1.3.3. Uzņēmums*  
1.3.4. Uzņēmuma reģistrācijas numurs*  
1.3.5. Kontakttālrunis  

Piezīme. * Nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona.

2. Pamatinformācija par ēku

2.1. Informācija par ēku

2.1.1. Konstruktīvais risinājums  
2.1.2. Stāvi 2.1.2.1. pagrabs   (ir/nav)
2.1.2.2. tipveida stāvi   (skaits)
2.1.2.3. tehniskie stāvi   (skaits)
2.1.2.4. mansarda stāvs   (ir/nav)
2.1.2.5. jumta stāvs   (ir/nav)
2.1.3. Kopējā aprēķina platība (m2)  
2.1.4. Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma,
pielikumā pievieno skici)
2.1.4.1. garums (m)  
2.1.4.2. platums (m)  
2.1.4.3. augstums (m)  
2.1.5. Cita informācija   

2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām

Nr.
p. k.
Zonas numurs un nosaukums Iekļautās telpas/
telpu grupas nosaukums
Aprēķina platība Augstums, vidējais Aprēķina tilpums Aprēķina parametri apkures periodā* Aprēķina parametri dzesēšanas periodā*
temperatūra perioda ilgums gaisa apmaiņa aprēķina temperatūra perioda ilgums gaisa apmaiņa
aprēķina āra gaisa aprēķina āra gaisa
m2 m m3 °C °C dienas 1/h °C °C dienas 1/h
1. 1. ZONA                      
     
     
2. 2. ZONA                      
     
     
... ZONA                       
     
     
Kopā  
Vidēji

Piezīme. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.

3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

1. ZONA
Nr. 
p. k.
Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
mm m2 W/(m2 K) K W/K
Nr. 
p. k.
Termiskie tilti  Nosaukums  Garums Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients
(ψ)
Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
m W/(mK) K W/K
Kopā 1. ZONA
2. ZONA
Nr. 
p. k.
Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
mm m2 W/(m2 K) K W/K
Nr. 
p. k.
Termiskie tilti  Nosaukums  Garums Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients
(ψ)
Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
m W/(mK) K W/K
Kopā 2. ZONA
... ZONA 
Nr. 
p. k.
Norobežojošā konstrukcija Materiāls(-i) Biezums Laukums Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U) Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
mm m2 W/(m2 K) K W/K
Nr. 
p. k.
Termiskie tilti  Nosaukums  Garums Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients
(ψ)
Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients
m W/(mK) K W/K
Kopā ... ZONA
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT (faktiskais) (W/K)
Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HTR (normatīvais*) (W/K)

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās

4.1.1. Aprēķina parametri

Nr. 
p. k.
Zonas numurs un nosaukums Aprēķina tilpums Gaisa plūsmas piegādes temperatūra Gaisa apmaiņa* Ventilācijas sistēmas veids Darbības ilgums, gadā Enerģijas atgūšana, vidēji Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve
m3 °C 1/h h % W/K
Parametri apkures periodā  
  1. ZONA, 1. režīms**              
  1. ZONA, 2. režīms**              
  2. ZONA              
  ... ZONA               
Parametri dzesēšanas periodā  
  1. ZONA              
  2. ZONA              
  ... ZONA               
Cita informācija    

Piezīmes.

1. * Iekļaujot infiltrāciju.

2. ** Ja zona tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, norādot režīma parametrus.

4.1.2. Gaisa kondicionēšana – dati par iekārtām

Nr. 
p. k.
Iekārtas nosaukums, modelis Ražošanas gads Elektriskā jauda Darbības laiks, gadā Patērētais elektroenerģijas daudzums, gadā
kW h kWh

4.1.3. Cita informācija

 


 

4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

4.2.1. Aprēķina parametri

Nr. 
p. k.
Zonas numurs un nosaukums Iekšējie siltuma ieguvumi Saules siltuma ieguvumi Ieguvumu izmantošanas koeficients Kopējie siltuma ieguvumi**
metaboliskais siltums no iedzīvotājiem un izkliedētais siltums no ierīcēm izkliedētais siltums no apgaismošanas ierīcēm siltums, kas izkliedēts no karstā ūdens sistēmas vai ko absorbē karstā ūdens sistēma siltums, kas izkliedēts no gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vai ko absorbē apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem
kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh gadā 
Parametri apkures periodā
  1. ZONA, 1. režīms**                  
  1. ZONA, 2. režīms**                  
  2. ZONA                  
  ... ZONA                   
Parametri dzesēšanas periodā
  1. ZONA                  
  2. ZONA                  
  ... ZONA                   

Piezīmes.

1. * Sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 348 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metode" 93. punktu.

2. ** Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā/režīmā.

4.2.2. Cita informācija

 


 

4.3. Siltumenerģijas ražošana, piegāde un pārvade

4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis Ražošanas gads Kurināmā veids Kurināmā patēriņš
(vidēji gadā)
(norādīt arī mērvienību)
Lietderības koeficients Saražotās enerģijas daudzums, gadā (kWh/gadā)

 

4.3.2. Siltumenerģijas piegādes sistēma   centralizēta siltumapgāde
    atkarīgā pieslēguma shēma
  neatkarīgā pieslēguma shēma
  lokāla siltumapgāde
  individuāla siltumapgāde
4.3.3. Cita informācija  

4.4. Siltumenerģijas sadale – apkures sistēma*

4.4.1. Apkures sistēma   vienas caurules
  divu cauruļu
  cita tipa (norādīt)  
4.4.2. Cita informācija  

Piezīme. * Ja situācija atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.

4.5. Karstā ūdens sadales sistēma

4.5.1. Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra, °C  
4.5.2. Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra, °C  
4.5.3. Karstā ūdens sagatavošana   sagatavošana siltummezglā
  centralizēta apgāde
  individuālā
4.5.4. Karstā ūdens sadales sistēmas tips   bez cirkulācijas
  ar cirkulāciju
4.5.5. Cita informācija, kā sagatavo karsto ūdeni  

5. Enerģijas patēriņš un uzskaite

Nr. 
p. k.
Enerģijas patēriņa sadalījums Aprēķinātie dati, gadā
siltumenerģija, vidējais elektroenerģija, vidējais kopējais, vidējais īpatnējais
kWh kWh kWh kWh/m2
5.1. Apkurei        
5.2. Karstā ūdens sagatavošanai        
5.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)        
5.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)        
5.5. Apgaismojumam        
5.6. Papildu enerģija        
5.7. Citi patērētāji        
5.8. Kopā        
5.9. Paskaidrojumi par enerģijas patēriņa sadalījumu sistēmām ar kopīgu skaitītāju  

6. Ēkai aprēķinātais apkures enerģijas patēriņš

  Pirms pasākumu veikšanas Prognoze pēc pasākumu veikšanas
1. KOPĒJIE SILTUMA ZUDUMI APKUREI APKURES PERIODĀ, kWh

KOPĀ (1.1.) +
KOPĀ (1.2.) +
KOPĀ (1.3.)

KOPĀ (1.1.) +
KOPĀ (1.2.) +
KOPĀ (1.3.)

1.1. NOROBEŽOJOŠĀS KONSTRUKCIJAS Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh
1.1.1.            
1.1.2.            
...            
KOPĀ (1.1.)

(1.1.1.) + (1.1.2.) + ...

(1.1.1.) + (1.1.2.) + ...

1.2. TERMISKIE TILTI Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh
A            
B            
C            
KOPĀ (1.2.)

A + B + C

A + B + C

1.3. VENTILĀCIJA Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve, W/K Temperatūru starpība starp ēkas zonai uzstādīto temperatūru un gaisa plūsmas piegādes temperatūru, °C Aprēķina perioda ilgums, h Siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju apkures periodā, kWh Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve, W/K Temperatūru starpība starp ēkas zonai uzstādīto temperatūru un gaisa plūsmas piegādes temperatūru, °C Aprēķina perioda ilgums, h Siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju apkures periodā, kWh
1.3.1.                
1.3.2.                
               
KOPĀ (1.3.)

(1.3.1.) + (1.3.2.) + ...

(1.3.1.) + (1.3.2.) + ...

2. KOPĒJIE SILTUMA IEGUVUMI APKURES PERIODĀ, kWh

(2.1.) x (2.2.)

 
2.1. Siltuma ieguvumi apkures periodā, kWh    
2.2. Siltuma ieguvumu izmantošanas faktors (η), %    
3. APKUREI NEPIECIEŠAMĀ ENERĢIJA APKURES PERIODĀ, kWh

(1.)(2.)

(1.)(2.)

7. Apkures patēriņa korekcija (ja vidējais telpas augstums pārsniedz 3,5 m)

Kopējais aprēķina tilpums Pārrēķinātā ēkas platība Plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību Pārrēķinātais plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību
m3 m2 kWh gadā kWh/m2 gadā
1 2 3 4
 

Aprēķina secība:

tabulas 1. aile – nosaka atbilstoši šā pārskata 2.2. daļai;

tabulas 2. aile – aprēķina, dalot kopējo aprēķina tilpumu (1. aile) ar 3,5 m;

tabulas 3. aile – nosaka atbilstoši šā pārskata 5. daļas tabulas 5.1. apakšpunkta "Apkurei" 6. ailei;

tabulas 4. aile – aprēķina, dalot tabulas 3. aili ar tabulas 2. aili.

8. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

Nr.
p. k
Telpa/vai telpu grupa Prognoze
apgaismojuma iekārta* kopējā jauda darbības laiks gadā elektroenerģijas patēriņš gadā apgaismojuma līmenis (vid.)
kW h kWh lx

Piezīme. * Norāda spuldžu tipu, spuldzes jaudu, kopējo spuldžu skaitu.

Ja projekta ietvaros tiek veiktas izmaiņas apgaismojuma sistēmā, nepieciešams iesniegt DIALUX vai analoģiskā programmā veiktu apgaismojuma novērtējumu situācijai pēc pasākumu veikšanas.

Apgaismojuma līmenim pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas jāatbilst normatīvo aktu prasībām apgaismojuma jomā.

9. Metode, kuru izmantojis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, lai aprēķinātu enerģijas patēriņa samazinājumu no automatizētās vadības un kontroles sistēmas uzstādīšanas (metodes apraksts)

 


 


 

Nosakot veicamos pasākumus, šā pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai sertificētu būvinženieri, tādējādi nodrošinot, lai abos dokumentos tiktu iekļauti tie paši pasākumi.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā          
  (vārds, uzvārds)   (paraksts)   (datums)
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr. 69
Prasības projekta ēkas tehniskajiem rādītājiem

1. Ēkas norobežojošās konstrukcijas atbilst šādiem rādītājiem:

1.1. logi ar trīskāršo stikla paketi un siltuma caurlaidības koeficienta vērtību Uw < 0,8 W/m2K;

1.2. pārējo ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficienta U vērtība nepārsniedz 0,20 W/m2K, bet jumtiem un pārsegumiem – 0,15 W/m2K;

1.3. būvelementu un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2 x K) un ψRN W/(m x K) normatīvās vērtības atbilst Latvijas būvnormatīvam LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika";

1.4. visas ēkas gaisa apmaiņas koeficients n50 (h-1) nepārsniedz n = 0,6.

2. Ventilācijas sistēma nodrošina ne mazāk kā 75 % ēkas ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā.

3. Ēkai pēc projekta īstenošanas kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam nepārsniedz 95 kWh/m2 gadā.

4. Ēkas aprēķina iekštelpu temperatūru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodiku un par higiēnas prasībām iestādēm.

5. Ēkas kopējo apkurināmo platību aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodiku.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

4. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr. 69
Emisijas kvotu izsoļu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums" iesnieguma veidlapa
Projekta nosaukums:  

 

Projekta iesniedzējs:  
 

Aizpilda Vides investīciju fonds

Projekta identifikācijas numurs:  
Projekta iesniegšanas datums:  
Projekta apstiprināšanas datums:  

Piezīme: Ja projekta iesniegums iesniegts elektroniskā dokumenta formā, projekta iesnieguma veidlapas pirmo lapu Vides investīciju fonds aizpilda kā atsevišķu elektronisko dokumentu.

1. Sadaļa – Pamatinformācija par projekta iesniedzēju

1.1. Projekta iesniedzējs

1.1.1. Projekta iesniedzēja nosaukums  
1.1.2. Projekta iesniedzēja darbības forma pašvaldība

pašvaldības iestāde

valsts tiešās pārvaldes iestāde

1.1.3. PVN maksātājs

1.1.4. Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs  
1.1.5. Juridiskā adrese Iela, mājas nr.
Pilsēta, novads
Pasta indekss

1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona

1.2.1. Vārds, uzvārds  
1.2.2. Ieņemamais amats  
1.2.3. Tālrunis  
1.2.4. E-pasts  

1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona

1.3.1. Vārds, uzvārds  
1.3.2 Ieņemamais amats  
1.3.3. Tālrunis  
1.3.4. E-pasts  

 

2. Sadaļa – Projekta apraksts

2.1. Projekta ēkas klasifikācija:

Nr. p.k. Projekta ēkas klasifikācija Būvniecības aktivitātes veids
Ēkas pārbūve vai atjaunošana Jaunbūve
1. Ēka, kurā noteikts funkciju sadalījums ne mazāk kā 60 % no ēkas platības aizņem skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās funkcijas (kods 1263) un ne mazāk kā 20% no ēkas platības izmanto plašizklaides pasākumiem (kods 1261)  
2. muzeji un bibliotēkas (kods 1262)

2.2. Projekta mērķis

Formulēt projekta mērķi (līdz 500 zīmes).

 


 

2.3. Projekta kopsavilkums

Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus, parādot ieguvumus siltumenerģijas patēriņa un CO2 emisijas samazināšanā, vides aizsardzības uzlabošanā un ietekmi uz apkārtējiem iedzīvotājiem (līdz 2000 zīmes).

 


 

2.4. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums

Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Nosaukt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās iekārtas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai (līdz 6000 zīmes).

 


 

2.5. Projekta aktivitāšu īstenošanai plānotie iepirkumi

Nosaukt projekta ietvaros plānotos publiskos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes)

 


 

2.6. Ēka, kurā īstenojamas projekta aktivitātes (attiecināms, ja projektā plānota pārbūve vai atjaunošana)

Nr.p.k. Ēkas parametri Raksturlielumi
1.1. Ēkas nosaukums  
1.2. Adrese un kadastra Nr.  
1.3. Nodošanas gads ekspluatācijā  
1.4. Stāvu skaits, t.sk. pagrabs  
1.5. Kopējā ēkas platība, m2  
1.6. Kultūras mērķiem izmantotā ēkas platība1, m2 un % no ēkas platības  
1.7. Gada kopējais laiks ēkā, ko izmanto kultūras mērķiem1, h un % no gada kopējā laika  

2.7. Projekta īstenošanas vieta

Norādīt adresi un kadastra numuru (ne vairāk kā 500 rakstu zīmes).

 


 

2.8. Projekta īstenošanas laiks

Plānotais projekta ieviešanas laiks pilnos mēnešos    

2.9. Projektā sasniedzamie rādītāji

Nr.p.k Rādītājs Rezultāts Mērvienība
1. Plānotais energoefektivitātes rādītājs - enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa   kWh/m2 gadā
2. Plānotais siltumenerģijas samazinājums gadā   kWh gadā
3. Plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa gadā (ēkas pārbūves vai atjaunošanas gadījumā)   kgCO2 gadā
4. Plānotais CO2 emisijas samazinājums uz ēkas apkurināmo plātību gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa (ēkas pārbūves vai atjaunošanas gadījumā)   kgCO2/m2 gadā
5. Ēkā plānotais cilvēku vienlaicīgas uzturēšanās skaits gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa   skaits gadā
6. Ēkā plānotais apmeklējumu skaits gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa   apmeklējumi gadā

2.10. Ēkā plānotais cilvēku vienlaicīgas uzturēšanās skaits un plānotais apmeklējumu skaits ēkā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa (apmeklējumi/gadā)

Raksturot un pamatot ēkā plānoto cilvēku vienlaicīgas uzturēšanās skaitu un plānoto apmeklētāju skaitu ēkā pēc konkursa aktivitāšu ieviešanas (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).

 


 

2.11. Projekta atbilstība plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm

Raksturot projekta atbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm vai attiecīgajos nozares vadošās institūcijas apstiprinātajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).

 


 

 

3. Sadaļa – Projekta ieviešana

3.1. Projekta ieviešanas un vadības kapacitāte

Raksturot projekta iesniedzēja pieredzi līdzīga mēroga un specifikas projektu vadīšanā, kā arī būvniecības līguma administrēšanā. Norādīt pieredzi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un videi draudzīgas būvniecības projektu organizēšanā, ja tāda ir (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).

 


 

3.2. Projekta ieviešanas riski

Identificēt un raksturot iespējamos projekta ieviešanas riskus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).

 


 

3.3. Pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai

Raksturot preventīvos pasākumus projekta ieviešanas risku mazināšanai (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).

 


 

3.4. Projekta īstenošanas gatavības pakāpe

Izvēlēties projekta situāciju vislabāk raksturojošo gadījumu.

Projekta ietvaros plānotājām būvniecības darbībām ir zems gatavības līmenis, ja ir sagatavoti būvniecības ieceres dokumenti, bet tie nav iesniegti būvvaldē.
Projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēja gatavības pakāpe, ja projekta iesniedzēja apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā ir atzīme par būvniecības ieceres akceptu, bet būvatļaujas gadījumā ir lēmums par projektēšanas nosacījumu izpildi.
Projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir augsta gatavības pakāpe, ja projekta iesniedzējs būvatļaujas, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta gadījumā ir izsludinājis attiecīgus iepirkumus par būvdarbu veikšanu.

 

4. sadaļa - Publicitāte

4.1. Publicitātes pasākumu veidi

Atzīmēt, kāda veida publicitātes pasākumi tiks veikti projekta īstenošanas laikā (norādīt skaitu).

Informācija tīmekļa vietnē    
Semināri, konferences un tml.    
Informatīva plāksne pie ēkas    
Citi (lūdzu norādīt)    

 

Nr. p.k. Pasākums Mērķa grupa Organizētājs Partneris Plānotie izdevumi

4.2. Laika grafiks:

Publicitātes pasākumi 1.gads 2.gads 3.gads
  I II III IV I II III IV I II III IV
1.                        
                       

4.3. Publicitātes un demonstrēšanas pasākumu raksturojums

Raksturot publicitātes un demonstrēšanas pasākumu plānu, būtiskākos satura elementus un kādā mērogā tos plānots organizēt (līdz 2000 rakstu zīmes).

 


 

 

5. sadaļa – Projekta finansēšanas rādītāji

5.1. Projekta finansēšanas plāns, EUR

Gads Kopējās izmaksas Neattiecināmās izmaksas Attiecināmās izmaksas Finanšu instrumenta finansējums Projekta iesniedzēja līdzfinansējums
1 1 = 2 + 3 2 3 = 4 + 6 4 5 = 4 / 3 (%) 6 7 = 6 / 3 (%)
2016              
2017              
2018              
2019              
Kopā              

5.2. Projekta aktivitāšu izmaksu kopsavilkums

N. p. k. Izmaksu kategorijas, saskaņā ar noteikumos noteiktajiem attiecināmo izmaksu veidiem Aktivitāšu kopējās izmaksas,
EUR
Neattiecināmās izmaksas,
EUR
Attiecināmās izmaksas,
EUR
Īpatsvars no attiecināmajām izmaksām (%) Piezīmes
1. ēku energoefektivitāti paaugstinošu būvdarbu izmaksas          
2. ventilācijas sistēmas, izbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbu izmaksas          
3. efektīvai siltumenerģijas atgūšanai un izmantošanai paredzēto inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu          
4. apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas izbūves, pārbūves, atjaunošanas vai izbūves izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu          
5. ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu,, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu, uzstādīšanas izmaksas          
6. citu iekšējo inženiertīklu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2emisijas samazinājumu          
7. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu (pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, pieslēgšanas un ieregulēšanas izmaksas          
8. fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas          
9. finanšu rezerve *          
  KOPĀ          

* saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu nedrīkst pārsniegt 3% no sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām;

5.3. Finanšu plūsmas grafiks

Maksājums Pirmais
projekta pusgads
Otrais
projekta pusgads
Trešais
projekta pusgads
Ceturtais
projekta pusgads
Piektais
projekta pusgads
Sestais
projekta pusgads
Transferta maksājums (ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde)            
Avansa maksājums (līdz 30 % no apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas)            
Starpposma maksājumi (līdz 60 % no apstiprinātās finanšu instrumenta finansējuma summas)            
Noslēguma maksājums            

 

6. sadaļa – iesniedzamie dokumenti

Atzīmēt attiecīga projekta iesniedzēja iesniedzamos dokumentus.

Nr.p.k. Dokumenta nosaukums  
1. projekta iesnieguma veidlapa  
2. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāts ēkas energosertifikāts (tai skaitā pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju. (attiecināms, ja projektā plānota ēkas pārbūve vai atjaunošana)  
3. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāts ēkas enerģijas patēriņa aprēķins (attiecināms uz jaunbūves projektu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju (2.pielikums)  
4. sagatavotie būvniecības ieceres dokumenti (grafiskā daļa un aprēķini (attiecināms uz apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu) vai būvprojekts minimālā sastāvā (attiecināms uz būvatļauju), ēkas tehniskās apsekošanas atzinums, arhitektoniski mākslinieciskā izpētes un atzinums), ja tie nav iesniegti būvvaldē  
5. būvatļaujas vai apliecinājuma kartes, vai paskaidrojuma raksta kopija:

1. ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā nav izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, tad nepieciešams iesniegt neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tajā skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu (attiecināms uz ēkas pārbūvi vai atjaunošanu) vai 2.pielikumu (attiecināms uz jaunbūvi)).

2. ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā ir izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām nav nepieciešams, bet minētajā pārskatā norādītajai informācijai un aprēķinu metodikai jābūt iekļautai attiecīgi būvprojektā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta dokumentos

 
6. projektā plānoto būvdarbu izmaksu tāme, kas sagatavota atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā projekta iesniedzējam būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā ir būvvaldes atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi  
7. dokumentu kopijas, kas apliecina saražoto, patērēto un iepirkto elektroenerģijas apjomu un saražoto (attiecināms uz autonomu siltumapgādes sistēmu), patērēto un iepirkto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecos pēdējos noslēgtajos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī par izmantoto kurināmā apjomu (attiecināms, ja projektā plānota ēkas pārbūve vai atjaunošana)  
8. īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija  
9. projekta iesniedzēja lēmums par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas, tai skaitā izdalot finanšu instrumenta finansējumu un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu un neattiecināmās izmaksas, kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās finansējumu projekta kopējo attiecināmo un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai  
10. projekta iesniedzēja apliecinājums, ka projekta iesniegumā norādītajai ēkai, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas netiks mainīts ēkas lietošanas veids, ēka netiks pārbūvēta vai nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas  
11. pilnvara par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms)  
12. cits  

 

7. sadaļa –  Apliecinājums

Es, apakšā parakstījies (-usies),

Projekta iesniedzēja
Projekta iesniedzēja nosaukums
atbildīgā amatpersona
vārds, uzvārds
amata nosaukums

dd.mm.gggg.

Apliecinu, ka uz projekta iesniegšanas brīdi:

7.1. projekta iesniegumā un tā pielikumos iekļautā informācija atbilst patiesībai un projekta ieviešanai pieprasītais finanšu instrumenta finansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta iesnieguma aprakstu;

7.2. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav plānotas cita projekta iesnieguma ietvaros un projektā plānotās attiecināmās izmaksas netiek un netiks segtas citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

7.3. projekta iesniedzējs iesniedzis vienu projekta iesniegumu un projekta iesniegums ietver aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā ēkā, izņemot gadījumus, kad ēkas ir savienotas un funkcionāli saistītas;

7.4. projekta iesniegumam pievienotās kopijas atbilst projekta iesniedzēja rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem un projekta iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā projekta iesnieguma oriģinālam;

7.5. projekta iesniedzējam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

7.6. projekta iesniedzējs nav nonācis situācijā, kad pret to vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

7.7. uz projekta iesniedzēju nav attiecināma vismaz viena no šādām pazīmēm:

7.7.1. pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

7.7.2. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

7.8. projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju nav atzīta par vainīgu (ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams) jebkurā no zemāk minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem;

7.8.1. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana;

7.8.2. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

7.8.3. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

7.8.4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;

7.9. projekta iesniedzējs nav atzīts par vainīgu pārkāpumā (ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams), kas izpaužas kā:

7.9.1. viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;

7.9.2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.

Apliecinu, ka projekta apstiprinājuma gadījumā:

7.10. sniegšu vai nodrošināšu projekta iesniedzēja līdzfinansējumu projekta īstenošanai nepieciešamajā apmērā;

7.11. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav sniegtas un netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

7.12. projekta iesniegumā paredzētās attiecināmās izmaksas tiks veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē (ja attiecināms), būs identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecinās attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli;

7.13. jebkāds sadārdzinājums, kas radīsies projekta īstenošanas laikā, tiks finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem;

7.14. projekta īstenošanas laikā tiks īstenoti demonstrēšanas un publicitātes pasākumi saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

7.15. iepirkumu procedūras tiks veiktas konkurences apstākļos, bez slepenām norunām;

7.16. šo noteikumu 33.punktā minētās izmaksas būs radušās pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas termiņa beigām.

Apliecinu, ka vismaz 5 gadus pēc projekta īstenošanas:

7.17. ēkai, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas netiks mainīts ēkas lietošanas veids, ēka netiks pārbūvēta vai nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas;

7.18. finansējuma saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona ik gadu līdz 31.janvārim iesniegs projekta rezultātu monitoringa pārskatu.

Apzinos, ka projektu var neapstiprināt finansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī, ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais līdzfinansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots.

Apzinos, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas gadījumā administratīva un finansiāla rakstura sankcijas var tikt uzsāktas pret augstākminēto projekta iesniedzēju.

Piekrītu, ka nepieciešamības gadījumā valsts SIA "Vides investīciju fonds" vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā noteiktajā kārtībā pieprasa (ja attiecināms) vai iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

  Paraksts:    
  Datums:    
    dd/mm/gggg  
  Zīmoga vieta

(Dokumenta rekvizītus "Paraksts" un "Zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām).

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

5. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr. 69
Administratīvās vērtēšanas kritēriji
Nr. p. k. Kritērijs NA* P/N**
1. Projekta atbilstības kritēriji
1.1. Latvijas Republikas pašvaldība vai tās iestāde vai valsts tiešās pārvaldes iestāde       N
1.2. projekta iesniegums ir iesniegts:
1.2.1. papīra dokumenta formā, un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona       P
1.2.2. elektroniska dokumenta veidā, un uz tā ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs       N
1.3. projekta iesniegums ir ievietots slēgtā iepakojumā (attiecināms, ja projekta iesniegums iesniegts papīra dokumenta formā)       N
1.4. projekta iesniegums ir nosūtīts pa pastu kā ierakstīts pasta sūtījums       N
1.5. projekta iesniegums ir iesniegts atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā       N
1.6. projektā iekļautās aktivitātes atbilst konkursa mērķim       P
1.7. projekts tiks īstenots Latvijas Republikas teritorijā       N
1.8. projekta iesnieguma veidlapā ir norādīta projekta īstenošanas vieta       P
1.9. projekta iesniedzējs atbilst Ministru kabineta 2016. gada 26. janvāra noteikumu Nr. 69 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 16., 17. un 19. punktā minētajiem nosacījumiem       P
1.10. sniegts projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums, nosaukti un raksturoti projekta aktivitāšu īstenošanai plānotie iepirkumi, sniegts raksturojums ēkai (attiecināms uz projektiem, kuros plānota pārbūve vai atjaunošana), kurā īstenojamas projekta aktivitātes       P
1.11. projekta īstenošanas termiņš atbilst noteikumu 8. punktā minētajam nosacījumam, un projekta iesniegumā ir norādīts projekta īstenošanas laiks (mēnešos)       P
1.12. projekta iesnieguma veidlapā ir norādīti projektā sasniedzamie rādītāji       P
1.13. projekta iesniegumā ir raksturota projekta atbilstība attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm       P
1.14. projekta iesniegumā ir norādīts plānotais cilvēku skaits, kas vienlaikus uzturēsies ēkā, un apmeklētāju skaits ēkā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa       P
1.15. projekta iesnieguma veidlapā ir raksturota projekta ieviešanas un vadības kapacitāte, identificēti un raksturoti projekta ieviešanas riski un pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai       P
1.16. projekta iesnieguma veidlapā ir atzīmēti un aprakstīti demonstrēšanas un publicitātes pasākumu veidi       P
1.17. projektā plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību atbilst noteikumu 9. punktam       P
1.18. projekta iesniegumā norādītie ēkas tehniskie rādītāji atbilst noteikumu 18. punktā minētajam nosacījumam       P
1.19. projektam pieprasītais finanšu instrumenta finansējuma apjoms atbilst noteikumu 24. punktā minētajam apjomam       P
1.20. projektā pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte atbilst noteikumu 25. un 26. vai 27. punktā minētajam apjomam       P
1.21. projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir euro       P
1.22. projektā iekļautās attiecināmās izmaksas, to ierobežojumi un nosacījumi atbilst noteikumu 29., 33., 34., 35., 36., 37. un 38. punktam       P
1.23. ir iesniegti noteikumu 43. punktā minētie iesniedzamie dokumenti, un tie atbilst noteikumu prasībām       P
1.24. projekta iesniegums atbilst valsts atbalsta nosacījumiem (ja attiecināms)       P
2. Projekta iesnieguma noformējuma atbilstības kritēriji
2.1 projekta iesniegums ir sagatavots latviešu valodā un datorrakstā       P
2.2. projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta       P
2.3. projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu (dzēsumu, svītrojumu, aizkrāsojumu un papildinājumu)       P
2.4. papildus iesniedzamie dokumenti ir sagatavoti latviešu valodā vai arī, ja tie nav latviešu valodā, tiem ir pievienots apliecināts tulkojums latviešu valodā       P
2.5. papildus iesniedzamie dokumenti ir oriģināleksemplāri vai arī to kopijas, kas sagatavotas un apliecinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā       P
2.6. prasības, kas attiecas tikai uz tiem projektu iesniegumiem, kas iesniegti papīra formā:
2.6.1. ir iesniegts projekta iesnieguma oriģināleksemplārs vai kopija, kas sagatavota un apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā       P
2.6.2. projekta iesniegums papīra formā ir identisks ar projekta iesniegumu elektroniskā veidā, kas pievienots elektroniskā datu nesējā (CD, zibatmiņa) un sagatavots DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā       P
2.6.3. projekta iesnieguma oriģināleksemplārs vai tā kopija ir cauršūta (caurauklota) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā       P
2.6.4. visas projekta iesnieguma oriģināleksemplāra vai tā kopijas lapas ir secīgi numurētas       P
2.7. prasības, kas attiecas tikai uz tiem projektu iesniegumiem, kas iesniegti elektroniska dokumenta veidā:
2.7.1. uz elektroniskā dokumenta ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs, papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un ir apliecināti ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām       P
2.7.2. elektroniskais dokuments ir sagatavots DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā       P

Piezīmes.

1. * Nav attiecināms.

2. ** P – kritērijs ir precizējams; N – kritērijs nav precizējams.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

6. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 26. janvāra
noteikumiem Nr. 69
Kvalitātes vērtēšanas kritēriji
Nr.
p. k.
Kritērijs Kritērija rādītāji Iespējamais punktu skaits Faktiskais vērtējums
1. Projekta sagaidāmais energoefektivitātes rādītājs (vērtē tikai jaunas ēkas būvniecības projektos) enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību ir mazāks vai vienāds ar 30 kWh/m2 gadā 5  
enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību ir lielāks par 30 kWh/m2 gadā un mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 gadā 3  
1. KOPĀ 3–5  
2. Projekta sagaidāmais energoefektivitātes rādītājs (vērtē tikai ēkas pārbūves vai atjaunošanas projektos) enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību ir mazāks vai vienāds ar 35 kWh/m2 gadā 5  
enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību ir lielāks par 35 kWh/m2 gadā un mazāks vai vienāds ar 40 kWh/m2 gadā 3  
2. KOPĀ 3–5  
3. Siltumapgādes sistēma (attiecināms uz ēkas pārbūvi un atjaunošanu) saražotās enerģijas apjoms ar projekta ietvaros uzstādītajām atjaunojamo energoresursu iekārtām pēc projekta īstenošanas beigu termiņa ir 20 % vai vairāk no kopējā ēkai nepieciešamā siltumenerģijas apjoma gadā 5  
saražotās enerģijas apjoms ar projekta ietvaros uzstādītajām atjaunojamo energoresursu iekārtām pēc projekta īstenošanas beigu termiņa ir 19,99 % vai mazāk no kopējā ēkai nepieciešamā siltumenerģijas apjoma gadā 3  
projektā nav iekļautas atjaunojamo energoresursu iekārtas 0  
3. KOPĀ 0–5  
4.  Siltumapgādes sistēma (attiecināms uz jaunas ēkas būvniecību) ēkā plānota atjaunojamo energoresursu iekārtu uzstādīšana vai pieslēgums centralizētajai/lokālajai siltumapgādes sistēmai, kurā saražotās enerģijas apjoms no atjaunojamiem energoresursiem ir 90 % vai vairāk no kopējā saražotā enerģijas apjoma 5  
ēkā plānota atjaunojamo energoresursu iekārtu uzstādīšana vai pieslēgums centralizētajai/lokālajai siltumapgādes sistēmai, kurā saražotās enerģijas apjoms no atjaunojamiem energoresursiem ir 50 % vai vairāk no kopējā saražotā enerģijas apjoma 3  
ēkā nav plānota atjaunojamo energoresursu iekārtu uzstādīšana vai ēku plānots pieslēgt centralizētajai/lokālajai siltumapgādes sistēmai, kurā saražotās enerģijas apjoms no atjaunojamiem energoresursiem ir 50 % vai mazāk no kopējā saražotā enerģijas apjoma 0  
4. KOPĀ 0–5  
5. Plānotais apmeklējumu skaits ēkā pēc konkursa aktivitāšu ieviešanas (apmeklējumi/gadā) vairāk par 100 000 apmeklējumu gadā 10  
no 50 001 līdz 100 000 apmeklējumu gadā 7  
no 20 001 līdz 50 000 apmeklējumu gadā 5  
no 10 001 līdz 20 000 apmeklējumu gadā 2  
no 1001 līdz 10 000 apmeklējumu gadā 1  
1000 apmeklējumu gadā vai mazāk 0  
5. KOPĀ 0–10  
6. Projekta atbilstība attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm projekts atbilst attiecīgajos pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm vai attiecīgajos nozares apstiprinātajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm 3  
projekts neatbilst attiecīgajos pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm vai attiecīgajos nozares apstiprinātajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm 0  
6. KOPĀ 0–3  
7. Projekta iesniegumā paredzēti publicitātes un demonstrēšanas pasākumi starptautiskā mērogā 3  
valsts mērogā 2  
vietējā mērogā 1  
projekta iesniegumā nav paredzēti publicitātes un demonstrēšanas pasākumi 0  
7. KOPĀ 0–3  
8. Projekta īstenošanas gatavības pakāpe projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir augsta gatavības pakāpe, ja projekta iesniedzējs būvatļaujas, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta gadījumā ir izsludinājis attiecīgus iepirkumus par būvdarbu veikšanu 10  
projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēja gatavības pakāpe, ja projekta iesniedzēja apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā ir atzīme par būvniecības ieceres akceptu, bet būvatļaujas gadījumā ir lēmums par projektēšanas nosacījumu izpildi 8  
projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir zems gatavības līmenis, ja ir sagatavoti būvniecības ieceres dokumenti, bet tie nav iesniegti būvvaldē 0  
8. KOPĀ 0–10  
9. Projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā projekta iesniedzēja finansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā ir lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma daļu par 15 % vai vairāk 4  
projekta iesniedzēja finansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā ir lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma daļu no 10 % līdz 14,99 % 3  
projekta iesniedzēja finansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā ir lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma daļu no 6 % līdz 9,99 % 2  
projekta iesniedzēja finansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā ir lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma daļu līdz 5,99 % 1  
projekta iesniedzēja finansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā nav lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma daļu 0  
9. KOPĀ 0–4  
Pavisam kopā 40  
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 69Pieņemts: 26.01.2016.Stājas spēkā: 13.02.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 30, 12.02.2016. OP numurs: 2016/30.4
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
280234
13.02.2016
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva