1. Noteikumi nosaka kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtību Latvijas iekšējos ūdeņos, tai skaitā prasības satiksmes dalībniekiem un izvietotajām navigācijas zīmēm un ugunīm.

2. Noteikumi attiecas uz Latvijas iekšējiem ūdeņiem no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (piemēram, upes, ezeri) un ostu akvatorijām (turpmāk – iekšējie ūdeņi).

3. Šo noteikumu izpratnē:

3.1. kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta kuģošanai, tai skaitā:

3.1.1. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija) Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Latvijas Kuģu reģistrs) un valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – CSDD) reģistrā reģistrēts kuģis;

3.1.2. kuģošanas līdzeklis, kurš saskaņā ar Latvijas Republikas normatī­vajiem aktiem netiek reģistrēts vai ir paredzēta brīvprātīga tā reģistrācija;

3.1.3. citas valsts karoga kuģis;

3.2. diennakts gaišais laiks – diennakts laiks no saules lēkta līdz saules rietam;

3.3. diennakts tumšais laiks – diennakts laiks no saules rieta līdz saules lēktam;

3.4. ierobežota redzamība – laikapstākļi (piemēram, migla, lietus, sniegs), kuru dēļ redzamība kuģošanas zonā ir ierobežota;

3.5. kuģošanas līdzeklis kustībā – kuģošanas līdzeklis, kas nav pietauvots, noenkurots vai neatrodas uz sēkļa;

3.6. minimālais ātrums – mazākais ātrums, ar kuru kuģošanas līdzeklis saglabā vadību esošajos apstākļos;

3.7. riņķuguns – uguns, kas ar nepārtrauktu gaismu izgaismo 360° lielu horizonta loku;

3.8. topuguns – balta uguns, kas novietota kuģošanas līdzekļa diametrā­lajā plaknē (uz garenass līnijas) tā, lai gaisma būtu redzama taisnā virzienā uz kuģošanas līdzekļa priekšgalu līdz 22,5° aiz katra borta dvarsa un apgaismotu ar nepārtrauktu gaismu 225° lielu horizonta loku;

3.9. bortu ugunis – zaļa uguns labajā un sarkana kreisajā bortā, katra no šīm ugunīm apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 112,5° lielu horizonta loku un ir novietota tā, lai gaisma kristu virzienā taisni uz kuģa priekšgalu līdz 22,5° aiz atbilstošā borta dvarsa. Uz kuģa, kura garums mazāks par 20 m, bortu ugunis var būt apvienotas vienā laternā, kas novietota kuģa diametrālajā plaknē;

3.10. pakaļgala uguns – balta uguns, kas praktisko iespēju robežās novietota tuvāk kuģa pakaļgalam, apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 135° lielu horizonta loku un novietota tā, lai gaisma kristu virzienā taisni uz kuģa pakaļgalu līdz 67,5° uz katra borta pusi;

3.11. zibšņu uguns – uguns, kas uzzibsnī ar regulāriem intervāliem 120 un vairāk reižu minūtē;

3.12. robežakvatorija – iekšējo ūdeņu akvatorija, pa kuru saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts robeža;

3.13. ūdens satiksmes negadījums – notikums uz ūdens, kurā bojāts vai gājis bojā kuģošanas līdzeklis, gājis bojā vai guvis miesas bojājumus cilvēks, radušies zaudējumi trešajai personai vai nodarīts kaitējums videi;

3.14. iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs – valsts vai pašvaldība, kā arī juridiska vai fiziska persona, kurai pieder vai kuras valdījumā atrodas iekšējo ūdeņu akvatorija vai kura to nomā;

3.15. glābšanas veste – rūpnieciski ražota veste, kas paredzēta personas noturēšanai uz ūdens.

(Grozīts ar MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 104)

4. Nereģistrēta kuģošanas līdzekļa izmantošana ūdens satiksmē neatkarīgi no tā, kuras valsts valstiskās piederības pazīmes tas izmanto, ir aizliegta, izņemot gadījumu, ja kuģošanas līdzeklis saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (turpmāk – normatīvie akti) netiek reģistrēts vai ir paredzēta brīvprātīga tā reģistrācija.

5. Vadot kuģošanas līdzekli, kuru izmanto valsts dienestu, tai skaitā kontroles dienestu, pienākumu izpildē, ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasību ievērošanas (izņemot šo noteikumu 9. punktā, 21.12. un 21.13. apakš­punktā un 6. un 7. nodaļā minētās prasības), ja tas nepieciešams dienesta pienākumu izpildei un tiek nodrošināta citu ūdens satiksmes dalībnieku drošība. Kuģošanas līdzeklis, kuru izmanto dienesta pienākumu izpildē, ir marķēts un, ciktāl tas neapgrūtina dienesta pienākumu izpildi, aprīkots ar stacionāri uzstādītām bākugunīm un paceltu valsts karogu.

6. Kuģojot ostas akvatorijā, papildus ievēro attiecīgās ostas noteikumus.

7. Kuģošanas līdzekļu satiksmi atbilstoši savai kompetencei uzrauga šo noteikumu 89. punktā minētie kontroles dienesti.

8. Peldbūvēm piemēro šo noteikumu 10. nodaļu.

9. Attiecīgu kuģošanas līdzekli ir tiesības vadīt personai, kurai ir:

9.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu CSDD izdota mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecība, atpūtas kuģa vadītāja apliecība vai starptautiskā atpūtas kuģa vadītāja apliecība;

9.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūrnieku sertificēšanu valsts akciju sabiedrības "Jūras administrācijas" Jūrnieku reģistra izdots kvalifikācijas sertifikāts;

9.3. atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komitejas Iekšzemes transporta komitejas Iekšējo ūdeņu transporta darba grupas 1998. gada 16. oktobra rezolūcijas Nr. 40 "Starptautiskā atpūtas kuģu vadītāja apliecība" prasībām izdota starptautiskā atpūtas kuģa vadītāja apliecība;

9.4. ārvalstniekam – kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas izdots saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 104)

10. Šo noteikumu 9. punkts un 21.4. un 21.5. apakšpunkts neattiecas uz kuģošanas līdzekļu vadītājiem, kuriem normatīvie akti vadītāja apliecību neparedz.

11. Latvijā tiek atzītas citu valstu kompetento iestāžu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komitejas Iekšzemes transporta komitejas Iekšējo ūdeņu transporta darba grupas 1998. gada 16. oktobra rezolūcijas Nr. 40 "Starptautiskā atpūtas kuģu vadītāja apliecība" prasībām izdotās starptautiskās atpūtas kuģu vadītāju apliecības.

12. Airu laivu bez pilngadīgas personas klātbūtnes vadīt atļauts personai, kas sasniegusi 14 gadu vecumu.

13. Šajā apakšnodaļā noteiktais neietekmē kuģošanas līdzekļa vadītāja citas tiesības un pienākumus, kas atkarībā no kuģošanas līdzekļa tipa izriet no normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem tiesību aktiem.

14. Kuģošanas līdzekļa vadītājam ir pienākums veikt visus pasākumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, jo īpaši novēršot:

14.1. cilvēka dzīvības un veselības apdraudējumu;

14.2. citu kuģošanas līdzekļu kuģošanas drošības apdraudējumu, tai skaitā sadursmes un ūdens satiksmes negadījumus;

14.3. kaitējumu videi, krasta objektiem vai infrastruktūrai.

15. Uzsākot kuģošanu, kuģošanas līdzekļa vadītājs pārbauda kuģošanas līdzekļa tehnisko stāvokli un aprīkojumu, tai skaitā:

15.1. dzinēja stāvokli;

15.2. korpusa stāvokli;

15.3. glābšanas līdzekļus un aprīkojumu;

15.4. navigācijas ugunis;

15.5. stūres iekārtu.

16. Kuģošanas līdzekļa vadītājs ir atbildīgs par visu to personu drošību, kas atrodas kuģošanas līdzeklī.

17. Kuģošanas līdzekļa vadītājs nodrošina, ka glābšanas vestu skaits kuģošanas līdzeklī atbilst cilvēku skaitam kuģošanas līdzeklī.

18. Kuģošanas līdzekļa vadītājs nodrošina, lai persona, kas atrodas kuģošanas līdzeklī un ir jaunāka par 12 gadiem, pārvadāšanas laikā ir ietērpta atbilstoša izmēra glābšanas vestē.

19. Kuģošanas līdzekļa vadītāja pienākums ir sniegt palīdzību uz ūdens cietušajiem, tai skaitā ievērojot šo noteikumu 7. nodaļā noteikto kārtību.

20. Kuģošanas līdzekļa vadītāja pienākums ir izvēlēties tādu kuģošanas ātrumu, lai tas būtu drošs un neapdraudētu citus ūdens satiksmes dalībniekus.

21. Kuģošanas līdzekļa vadītājam ir aizliegts:

21.1. izmantot kuģošanas līdzekli, kas nav tehniskā kārtībā vai nav apgādāts ar normatīvajos aktos noteikto aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem;

21.2. izmantot nereģistrētu kuģošanas līdzekli (izņemot gadījumu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas netiek reģistrēts vai ir paredzēta tā brīvprātīga reģistrācija);

21.3. izmantot reģistrētu kuģošanas līdzekli bez klātesošiem, reģistrāciju apliecinošiem, derīgiem dokumentiem;

21.4. vadīt kuģošanas līdzekli bez derīga vadītāja kvalifikāciju apliecinoša dokumenta;

21.5. vadīt kuģošanas līdzekli, ja nav iegūta kuģošanas līdzekļa vadīšanai nepieciešamā kvalifikācija;

21.6. pārsniegt kuģošanas līdzekļa kravnesību vai atļauto pārvadājamo cilvēku skaitu;

21.7. pārsniegt atļauto kuģošanas ātrumu;

21.8. pārsniegt minimālo ātrumu publisko peldvietu tuvumā un apdraudēt peldētājus;

21.9. vadīt kuģošanas līdzekli vietās, kur tas ir aizliegts;

21.10. noenkuroties kuģu ceļā, kā arī pietauvoties vai stāvēt pie navigācijas zīmēm un piestātnēm, ja tās nav paredzētas attiecīgajam kuģošanas līdzekļa tipam;

21.11. izlikt zvejas rīkus kuģu ceļā;

21.12. vadīt kuģošanas līdzekli vai mācīt vadīt kuģošanas līdzekli:

21.12.1. ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;

21.12.2. esot narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā;

21.12.3. esot slimam vai arī tik nogurušam, ka tas var ietekmēt kuģošanas līdzekļa vadītāja darbspējas un ūdens satiksmes drošību;

21.13. lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošās vielas pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģošanas līdzeklis apturēts pēc šo noteikumu 89. punktā minēto kontroles dienestu pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes. Ja kuģošanas līdzekļa vadītājs atsakās no šajā apakšpunktā minētās pārbaudes, tas tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

22. Kuģošanas līdzekļa vadītājam ir pienākums pēc šo noteikumu 89. punktā minēto kontroles dienestu pieprasījuma apstādināt kuģošanas līdzekli, kā arī uzrādīt šo noteikumu 90.1., 90.2. un 90.3. apakšpunktā minētos dokumentus.

23. Kuģošanas līdzekļu satiksme robežakvatorijā atļauta tikai diennakts gaišajā laikā, par to iepriekš informējot Valsts robežsardzi. Pārvietojoties pa robežakvatoriju, vadītājam un personām, kas atrodas kuģošanas līdzeklī, ir jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam, ko uzrāda pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma.

24. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas uz personām, kas sertificējas atbilstoši šo noteikumu 9.1. apakšpunktam.

25. Mācīt vadīt kuģošanas līdzekli atļauts pilngadīgai personai, kurai ir attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības.

26. Apmācīt vadīt kuģošanas līdzekli var personu, kas sasniegusi 14 gadu vecumu.

27. Mācību kuģošanu ar kuģošanas līdzekli organizē vietās, kur tas netraucē kopējai ūdens satiksmei.

28. Persona, kura māca vadīt kuģošanas līdzekli, atrodas kuģošanas līdzeklī vai uz tā (piemēram, uz ūdensmotocikla). Mācīt vadīt ūdensmotociklu vienlaikus atļauts tikai vienu personu.

29. Mācību kuģošanas laikā par drošību uz ūdens ir atbildīgs kuģošanas līdzekļa vadītājs, kurš veic apmācību.

30. Kuģošanas līdzeklim atļauts piedalīties ūdens satiksmē, ja tas atbilst saistošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tai skaitā prasībām par kuģošanas līdzekļa reģistrāciju, tehnisko stāvokli, aprīkojumu, apkalpes nokomplektēšanu.

31. CSDD reģistrētos kuģošanas līdzekļus, kā arī airu laivas, kas nav reģistrētas CSDD, aprīko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

32. Ostā kuģošanas līdzeklis:

32.1. nedrīkst traucēt tāda kuģošanas līdzekļa satiksmi, kas iegrimes dēļ var kuģot tikai ar navigācijas zīmēm un ugunīm (piemēram, bojām, stoderēm, vadlīnijām) apzīmētos akvatorijas posmos un kanālos. Ja kuģošanas līdzeklim ir nepieciešams izmantot šādu kuģu ceļu vai kanālu, tas turas iespējami tuvāk labajai (braukšanas virzienā) pusei, lai pilnībā atbrīvotu ceļu kuģošanas līdzeklim, kas var kuģot tikai pa apzīmēto akvatorijas posmu. Kuģošanas līdzeklim, kas iegrimes dēļ var kuģot tikai pa apzīmētiem akvatorijas posmiem un kanāliem, ir priekšroka attiecībā pret pārējiem kuģošanas līdzekļiem;

32.2. drīkst šķērsot kuģu ceļu vai kanālu, ja netiek traucēta kuģošanas līdzekļu kustība, iespējami taisnā leņķī pret kuģu ceļa vai kanāla ass līniju, atrodoties garām ejošā kuģošanas līdzekļa aizmugurē;

32.3. kura garums ir mazāks par 20 metriem, vai buru jahta nedrīkst traucēt tāda kuģošanas līdzekļa kustību, kas var droši kuģot tikai pa šauru kanālu vai kuģu ceļu.

33. Kuģošanas līdzekļa vadītājs izvēlas tādu kuģošanas līdzekļa ātrumu (drošu ātrumu), lai varētu laikus veikt efektīvus pasākumus, kas saistīti ar drošu kuģošanu, tai skaitā lai varētu apstāties drošā attālumā, nepieļaujot sadursmi vai neradot draudus citiem ūdens satiksmes dalībniekiem.

34. Izvēloties kuģošanas līdzekļa drošu ātrumu, tā vadītājs papildus ņem vērā šādus apstākļus:

34.1. redzamība;

34.2. satiksmes intensitāte attiecīgajā akvatorijas daļā;

34.3. manevrēšanas spēja, īpaši attālums, kāds nepieciešams pilnīgai kuģošanas līdzekļa apturēšanai;

34.4. apgaismojuma fons diennakts tumšajā laikā no krasta ugunīm un no paša kuģošanas līdzekļa uguņu gaismas izkliedes;

34.5. vēja, straumes stāvoklis un navigācijai bīstamu vietu tuvums;

34.6. attiecība starp kuģošanas līdzekļa iegrimi un esošo ūdens dziļumu;

34.7. izvietotās navigācijas zīmes un ugunis, kā arī attiecīgās ostas notei­kumos ietvertās prasības;

34.8. vai kuģošanas līdzekļa ātrums nerada pavadošo vilni, kas veicina krastu izskalošanu.

35. Ja kuģošanas līdzeklis izmanto radaru, tā vadītājs, izvēloties drošu ātrumu, papildus ņem vērā šādus apstākļus:

35.1. radara iekārtas parametri un efektivitāte;

35.2. jebkuri ierobežojumi, ko nosaka izmantojamās radara iekārtas attāluma skala;

35.3. ūdens stāvokļa, meteoroloģisko faktoru, kā arī citu traucējumu ietekme uz radara iekārtas darbību;

35.4. vai radars var neatklāt kuģošanas līdzekļus, ledus gabalus un citus mazizmēra peldošus objektus;

35.5. radara atklāto kuģošanas līdzekļu skaitu, to atrašanās vietas un pārvietošanos.

36. Kuģošanas līdzekļu kustības ātrums šo noteikumu 2. pielikumā minētajos rajonos nedrīkst pārsniegt:

36.1. Lielupes–Buļļupes rajonā – 18 km/h (10 mezgli);

36.2. Daugavas–Buļļupes rajonā – 14 km/h (8 mezgli);

36.3. Vecmīlgrāvī – 18 km/h (10 mezgli);

36.4. Ķīšezera–Juglas ezera–Lielā Baltezera rajonā – 14 km/h (8 mezgli);

36.5. Lielā Baltezera–Mazā Baltezera rajonā – 9 km/h (5 mezgli);

36.6. Daugavā no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam – 14 km/h (8 mezgli).

37. Kuģošanas līdzeklis caurbraukšanai zem tiltiem izmanto šim nolūkam paredzētās tilta ailes. Airu laivas caurbraukšanai zem tiltiem var izmantot braukšanas virzienā krastam tuvāko tilta aili.

38. Ja caurbraukšanai paredzēta tikai viena tilta aile un tai vienlaikus tuvojas divi kuģošanas līdzekļi, kas viens otram var radīt traucējumus, tie ievēro šādus noteikumus:

38.1. braucot pretējos virzienos, pirmais zem tilta iziet kuģošanas līdzeklis, kas brauc pa straumi;

38.2. braucot vienā virzienā, pirmais zem tilta iziet kuģošanas līdzeklis, kas atrodas pa labi.

39. Kuģošanas līdzeklim aizliegts apstāties un stāvēt zem tiltiem vai kanālos, ja tas traucē citu kuģošanas līdzekļu kustību.

40. Attālumam starp kuģošanas līdzekļa augstāko punktu un tilta konstrukciju jābūt tādam, lai caurbraukšana būtu droša.

41. Kuģošanas līdzeklis:

41.1. kura konstrukcija paredz navigācijas uguņu un zīmju uzstādīšanu, ir aprīkots atbilstoši 1972. gada Konvencijai par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk – COLREG konvencija);

41.2. kurš konstrukcijas dēļ nevar izpildīt attiecīgu šīs nodaļas prasību, to nepiemēro.

42. Kuģošanas līdzeklis ieslēdz navigācijas ugunis diennakts tumšajā laikā un ierobežotas redzamības apstākļos.

43. Kuģošanas līdzekļa navigācijas zīmes izliek diennakts gaišajā laikā.

44. Kuģošanas līdzekļiem ar mehānisku dzinēju gaitā jāizliek:

44.1. topuguns kuģošanas līdzekļa priekšgalā;

44.2. otra topuguns kuģošanas līdzekļa aizmugurē un augstāk par pirmo topuguni (kuģošanas līdzeklim, kura garums ir mazāks par 50 metriem, šī prasība nav obligāta);

44.3. bortu un pakaļgala ugunis.

45. Kuģošanas līdzeklim ar mehānisko dzinēju, kura garums ir mazāks par 12 metriem:

45.1. var šo noteikumu 44. punktā minēto uguņu vietā izlikt baltu riņķ­uguni un bortu ugunis;

45.2. topuguns vai baltā riņķuguns var būt nobīdīta attiecībā pret kuģa diametrālo plakni, ja tās uzstādīšana diametrālajā plaknē praktiski nav iespējama. Šajā gadījumā bortu ugunīm jābūt apvienotām vienā laternā, kas uzstādīta kuģa diametrālajā plaknē vai, cik vien tas praktiski iespējams, tuvu diametrālajai plaknei, kurā uzstādīta topuguns vai baltā riņķuguns.

46. Kuģošanas līdzeklim ar mehānisko dzinēju, kura garums ir mazāks par 7 metriem un maksimālais ātrums nepārsniedz 13 km/h (7 mezglus), šo noteikumu 44. punktā minēto uguņu vietā var izlikt baltu riņķuguni, kā arī, ja tas praktiski iespējams, izliek bortu ugunis.

47. Kuģošanas līdzeklim, kas pārvietojas ar airu palīdzību, var izlikt šo noteikumu 5.3. apakšnodaļā minētās ugunis, bet, ja kuģošanas līdzeklis tās neizliek, tam jāsagatavo elektriskais lukturis vai iedegta laterna ar baltu uguni, ko izliek laikus, lai novērstu sadursmi.

48. Kuģošanas līdzeklim (arī tad, ja to velk) izliek riņķa ugunis vai tur gatavībā elektrisko lukturi vai iedegtu laternu ar baltu uguni, ko, tuvojoties citiem kuģošanas līdzekļiem, izliek laikus, lai novērstu sadursmi.

49. Kuģošanas līdzeklim, kas ir noenkurojies, diennakts gaišajā laikā vislabāk redzamajā vietā izliek bumbu vai bumbai līdzīgu priekšmetu, bet diennakts tumšajā laikā – baltu riņķuguni un pēc iespējas apgaismo klāju.

50. Kuģošanas līdzeklim, kas ir nodarbināts zemūdens darbos, vislabāk redzamajā vietā izliek karogu (zīmi) "A" (ALFA) (3. pielikums) un nodrošina zīmes redzamību no visām pusēm.

51. Kuģošanas līdzekli, kas garāks par 12 metriem, apgādā ar skaņas signālierīci – svilpi, kas nodrošina īsus (apmēram sekundi) un garus (4–6 sekundes) skaņas signālus, kas ir dzirdami ne mazāk kā 900 metru attālumā, bet kuģošanas līdzeklim, kura garums ir 20 metri vai vairāk, papildus svilpei jābūt aprīkotam ar zvanu.

52. Ierobežotas redzamības apstākļos kuģošanas līdzeklis ar mehānisku dzinēju var signalizēt šādi:

52.1. pārvietojoties ūdenī, – viens garš signāls ar regulāru intervālu, kas nepārsniedz 2 minūtes;

52.2. nepārvietojoties ūdenī, – divi gari signāli ar regulāru intervālu, kas nepārsniedz 2 minūtes.

53. Kuģošanas līdzeklis ar mehānisku dzinēju gaitā, ja tā redzamības robežās ir cits kuģošanas līdzeklis, savu manevru var apstiprināt ar šādiem skaņas signāliem:

53.1. viens īss signāls – "Es mainu savu kursu pa labi";

53.2. divi īsi signāli – "Es mainu savu kursu pa kreisi";

53.3. trīs īsi signāli – "Mani dzinēji strādā atpakaļgaitā";

53.4. vismaz pieci īsi signāli ar maziem intervāliem – nevar izprast otra kuģošanas līdzekļa nodomus vai rīcību vai šaubās par to, vai šis otrs kuģošanas līdzeklis veic pietiekamas darbības sadursmes novēršanai.

54. Ja kuģošanas līdzekļi ir savstarpēji redzami šaurā kanālā vai kuģu ceļā, tad kuģošanas līdzeklis, kas gatavojas apdzīt otru kuģošanas līdzekli, šo darbību apliecina ar šādiem skaņas signāliem:

54.1. divas ilgstošas skaņas un tām sekojoša viena īsa skaņa, kas nozīmē "Es gatavojos jūs apdzīt gar jūsu labo bortu";

54.2. divas ilgstošas skaņas un tām sekojošas divas īsas skaņas, kas nozīmē "Es gatavojos jūs apdzīt gar jūsu kreiso bortu".

55. Kuģošanas līdzeklis, kuru gatavojas apdzīt, dod šādu signālu:

55.1. viena ilgstoša, viena īsa, viena ilgstoša un viena īsa skaņa, ja apstiprina šādu manevru;

55.2. šo noteikumu 53.4. apakšpunktā minētais skaņas signāls, ja nevar izprast otra kuģošanas līdzekļa nodomus vai rīcību vai arī šaubās par to, vai šis otrs kuģošanas līdzeklis veic pietiekamas darbības sadursmes novēršanai.

56. Buru jahtai gaitā izliek bortu ugunis un pakaļgala ugunis.

57. Buru jahtai, kuras garums ir mazāks par 20 metriem, šo noteikumu 56. punktā norādītās ugunis var apvienot vienā laternā (kombinēta laterna), kas izliekama masta augšgalā vai tā tuvumā vislabāk redzamajā vietā.

58. Buru jahta gaitā papildus šo noteikumu 56. punktā norādītajām ugunīm var izlikt divas vertikālā līnijā izvietotas riņķugunis masta augšgalā vai tā tuvumā vislabāk redzamajā vietā, no kurām augšējai jābūt sarkanai, bet apakšējai – zaļai, taču šīs ugunis nedrīkst būt novietotas kopā ar kombinēto laternu, kas atļauta atbilstoši šo noteikumu 57. punktam.

59. Buru jahtai, kuras garums ir mazāks par 7 metriem, izliek šo noteikumu 56. un 57. punktā minētās ugunis, ja tas praktiski iespējams. Ja ugunis buru jahtai neizliek, gatavībā tur elektrisko lukturi vai iedegtu laternu ar baltu uguni, ko, tuvojoties citiem kuģošanas līdzekļiem, izliek laikus, lai novērstu sadursmi.

60. Kuģošanas līdzeklim atrodoties kustībā, tā vadītājs nodrošina novērošanu atbilstoši apstākļiem (vizuālo, audio, kā arī ar visiem iespējamiem līdzekļiem), lai pastāvīgi novērtētu apkārtējo situāciju un novērstu sadursmi. Ja rodas šaubas par sadursmes draudu esību, uzskata, ka draudi pastāv.

61. Lai noteiktu, vai kuģošanas līdzeklim ir sadursmes draudi, izmanto visus iespējamos līdzekļus atbilstoši apstākļiem un nosacījumiem.

62. Jebkuru darbību sadursmes novēršanai uzsāk laikus, un tai jābūt noteiktai.

63. Jebkurām kuģošanas līdzekļa kursa un ātruma izmaiņām, kas tiek veiktas, lai novērstu sadursmi, jābūt pietiekami lielām (ja to atļauj apstākļi), lai tās no otra kuģošanas līdzekļa būtu vizuāli viegli pamanāmas vai konstatējamas ar radara palīdzību. Jāizvairās no vairākām nelielām kursa un (vai) ātruma izmaiņām, kas seko viena otrai.

64. Lai izvairītos no sadursmes ar otru kuģošanas līdzekli, veic darbības, kas nodrošina kuģošanas līdzekļu savstarpēju izmainīšanos drošā attālumā. Kuģošanas līdzekļa vadītājs kontrolē darbību, kamēr otrs kuģošanas līdzeklis ir pilnīgi pagājis garām.

65. Visefektīvākā rīcība, lai novērstu bīstamu tuvošanos, ir kursa maiņa, ja vien tā izdarīta laikus, ir pietiekama un neizraisa pārlieku tuvošanos citiem kuģošanas līdzekļiem.

66. Ja nepieciešams vairāk laika situācijas novērtēšanai, lai izvairītos no sadursmes, kuģošanas līdzekļa vadītājs samazina ātrumu vai apstājas.

67. Ja kuģošanas līdzeklis tuvojas akvatorijas daļai, kurā ir ierobežota kuģošanas platība, kanāla malai, krastam, bagarmašīnām, stāvošiem kuģošanas līdzekļiem, dokiem, pārcēlājiem vai nodarbinātiem ūdenslīdēju kuģošanas līdzekļiem, tas samazina ātrumu (ja nepieciešams, līdz minimālajam ātrumam), lai neradītu bīstamu viļņošanos.

68. Šaurās akvatorijās (piemēram, kanālos), kur kuģošanas līdzekļu izmainīšanās ir apgrūtināta, kuģošanas līdzeklis turas iespējami tuvu labajai pusei. Apdzīšana šo noteikumu 2. pielikumā minētajos rajonos ir aizliegta.

69. Ja divi savstarpēji redzami kuģošanas līdzekļi tuvojas viens otram ar pretēju vai gandrīz pretēju kursu, tad kuģošanas līdzekļi maina kursu pa labi tā, lai tie viens otram paietu garām ar kreisajiem bortiem drošā attālumā.

70. Šo noteikumu 69. punktā minētā situācija uzskatāma par esošu, ja kuģošanas līdzeklis redz otru kuģošanas līdzekli tieši uz kursa vai gandrīz uz kursa, turklāt diennakts tumšajā laikā tas var redzēt otra kuģošanas līdzekļa topugunis uz vienas līnijas vai gandrīz uz vienas līnijas un (vai) abas borta ugunis, bet diennakts gaišajā laikā – otra kuģošanas līdzekļa atbilstošu rakursu.

71. Ja divi savstarpēji redzami kuģošanas līdzekļi (ar mehāniskajiem dzinējiem) iet pa kursiem, kas krustojas tā, ka rodas sadursmes draudi, tad kuģošanas līdzeklis, no kura pa labi atrodas otrs kuģošanas līdzeklis, dod tam ceļu un nešķērso otra kuģošanas līdzekļa kursu gar tā priekšgalu.

72. Ja divas savstarpēji redzamas buru jahtas viena otrai tuvojas tā, ka rodas sadursmes draudi, tās ievēro šādus principus:

72.1. ja buru jahtas iet ar dažādām halzēm, ceļu dod tā, kas iet ar kreiso halzi;

72.2. ja buru jahtas iet ar vienu un to pašu halzi, ceļu dod tā, kas atrodas vēja pusē;

72.3. buru jahta, kas iet ar kreiso halzi un redz vēja pusē otru buru jahtu, bet nespēj precīzi noteikt, vai tā iet ar kreiso vai labo halzi, dod ceļu otrai buru jahtai.

73. Par vēja pusi uzskata grotburas pusei pretējo pusi, bet jahtai ar taisnām burām – vislielākajai slīpajai burai pretējo pusi.

74. Apdzenamais kuģošanas līdzeklis apdzīšanas manevra laikā saglabā savu kursu un ātrumu. Apdzenošais kuģošanas līdzeklis turas drošā attālumā no otra kuģošanas līdzekļa.

75. Apdzenošais kuģošanas līdzeklis ir kuģošanas līdzeklis, kurš tuvojas citam kuģošanas līdzeklim tādā virzienā, kas ir vairāk nekā 22,5^o aiz tā dvarsa, tas ir, ja apdzenošais kuģošanas līdzeklis attiecībā pret apdzenamo atrodas tādā stāvoklī, ka diennakts tumšajā laikā apdzenošais kuģošanas līdzeklis var redzēt tikai apdzenamā kuģošanas līdzekļa pakaļgala uguni un nevar redzēt nevienu no tā bortu ugunīm.

76. Ja noticis ūdens satiksmes negadījums, kuģošanas līdzekļa vadītājs vai jebkura cita persona, kurai ir informācija par šo notikumu, zvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 vai 115.

77. Ja ūdens satiksmes negadījumā personai nodarīti miesas bojājumi, kuģošanas līdzekļa vadītājs vai jebkura cita persona, kas atrodas negadījuma vietā, pēc šo noteikumu 76. punktā minētās ziņošanas nekavējoties:

77.1. sniedz cietušajai personai pirmo palīdzību;

77.2. ja iespējams, nogādā cietušo personu krastā;

77.3. izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai nogādā cietušo personu tuvākajā ārstniecības iestādē.

78. Katrai personai, kas atrodas negadījuma vietā, ir pienākums darīt visu iespējamo, lai sniegtu pirmo palīdzību negadījumā cietušajām personām.

79. Navigācijas zīmes un ugunis atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām (3. pielikuma I nodaļa). Atļauts uzstādīt arī citas navigācijas zīmes un ugunis, ja tās atbilst Eiropas iekšējo ūdeņu kodeksā (CEVNI kodekss) noteiktajam.

80. Zīmju vairogus ieteicams krāsot ar luminiscējošu krāsu.

81. Zīmes izmērus izvēlas tādus, lai nodrošinātu tās redzamību visā zīmes darbības zonā.

82. Ugunis, kas tiek izmantotas papildus šajos noteikumos noteiktajām zīmēm, izvieto uz atbilstošā zīmes vairoga vai tieši virs tā.

83. Iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs:

83.1. ja nepieciešams, aprīko iekšējo ūdeņu akvatoriju ar šo noteikumu 3. pielikumā minētajām navigācijas zīmēm un ugunīm;

83.2. nodrošina tilta aiļu izgaismošanu diennakts tumšajā laikā, ja tilta tiešā tuvumā notiek kuģošanas līdzekļu satiksme;

83.3. nodrošina brīdinājuma zīmju izvietošanu akvatorijās, kurās aizliegts izmantot attiecīgu veidu kuģošanas līdzekļus;

83.4. nodrošina, lai navigācijas zīmes un ugunis pastāvīgi tiktu uzturētas atbilstošā tehniskā stāvoklī;

83.5. publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un lielākajā attiecīgās administratīvās teritorijas preses izdevumā informāciju par akvatoriju, kur aizliegta kuģošanas līdzekļu satiksme, kā arī peldvietu ierīkošana.

84. Inženiertehnisko būvju aprīkošanu ar navigācijas zīmēm un ugunīm nodrošina šo būvju īpašnieks vai valdītājs.

85. Navigācijas zīmju un uguņu īpašnieks vai valdītājs saskaņo ar Jūras administrāciju projektu par navigācijas zīmju un uguņu (3. pielikuma I nodaļa) izvietošanu ostas teritorijā un šādās ūdenstilpēs:

85.1. Daugavā no Vanšu tilta līdz Doles salai;

85.2. Ķīšezerā;

85.3. Buļļupē;

85.4. Lielupē no jūras krasta līnijas līdz Slokas tiltam.

(Grozīts ar MK 08.02.2022. noteikumiem Nr. 104)

86. Lai saskaņotu projektu par navigācijas zīmju un uguņu izvietošanu (turpmāk – projekts) ostas teritorijā, projekta izstrādātājs Jūras administrācijā iesniedz attiecīgās ostas kapteiņa apstiprinātu projektu.

87. Projektā iekļauj šādu informāciju:

87.1. navigācijas zīmju vai uguņu nepieciešamības pamatojums;

87.2. esošo navigācijas zīmju un uguņu, kā arī apkārtējo apstākļu analīze;

87.3. projektējamo navigācijas zīmju un uguņu izvēle, izvietojums un apkārtējās vides novērtējuma rezultāti;

87.4. projektējamo navigācijas zīmju un uguņu plānotie darbības parametri;

87.5. navigācijas zīmju un uguņu aparatūras (piemēram, gaismas, barošanas avoti) izvēle un analīze.

88. Par šo noteikumu 3. pielikuma I nodaļā minēto navigācijas zīmju un uguņu uzstādīšanu šo noteikumu 85. punktā minētajās ūdenstilpēs navigācijas zīmju un uguņu īpašnieks vai valdītājs rakstiski paziņo Jūras administrācijai.

89. Valsts policija, pašvaldības policija, ostas policija (ostu akvatorijās), Valsts vides dienests un Valsts robežsardze (ostu akvatorijās un robežakvatorijās) atbilstoši kompetencei uzrauga šo noteikumu ievērošanu. Amatpersonām, kuras uzrauga kuģošanas līdzekļu satiksmi, jābūt klāt dienesta apliecībai, ko uzrāda pēc kuģošanas līdzekļa vadītāja pieprasījuma.

90. Kontroles dienestiem ir tiesības apturēt kuģošanas līdzekli un veikt normatīvajos aktos noteiktās pārbaudes, tai skaitā pārbaudīt:

90.1. kuģošanas līdzekļa reģistrācijas dokumentus;

90.2. kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinošu dokumentu;

90.3. kuģošanas līdzekļa kuģošanas spējas apliecību (ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem kuģošanas līdzeklim tā tiek izsniegta);

90.4. kuģošanas līdzekļa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 1. pieliku­mam (attiecas uz CSDD reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem, kā arī uz airu laivām, kas nav reģistrētas CSDD reģistrā).

91. Kontroles dienesti, veicot kuģošanas līdzekļa pārbaudi, nerada apdraudējumu kuģošanas līdzeklim un citiem ūdens satiksmes dalībniekiem.

92. Peldbūvju īpašnieki nodrošina peldbūvju izgaismošanu diennakts tumšajā laikā, kā arī ierobežotas redzamības apstākļos.

93. Peldbūvei, kas ir gaitā, piemēro šo noteikumu 5.1. apakšnodaļā minētās prasības.

94. Peldbūves novietojums nedrīkst traucēt citu ūdens satiksmes dalībnieku drošību.

(Nodaļa MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 104 redakcijā)

94.¹ Šī nodaļa attiecas uz klāja apkalpes locekļiem uz šādiem peldlīdzekļiem:

94.¹ 1. kuģošanas līdzekļiem, kuru garums ir 20 metri un vairāk;

94.¹ 2. kuģošanas līdzekļiem, kuru garuma, platuma un iegrimes reizinājums ir 100 kubikmetri un vairāk;

94.¹ 3. velkoņiem un stūmējkuģiem, kas paredzēti:

94.¹ 3.1. šo noteikumu 94.¹ 1. un 94.¹ 2. apakšpunktā minēto kuģošanas līdzekļu vilkšanai vai stumšanai;

94.¹ 3.2. peldošo iekārtu vilkšanai vai stumšanai;

94.¹ 3.3. lai pārvietotu pie borta pietauvotus šo noteikumu 94.¹ 1. un 94.¹ 2.  apakšpunktā minētos kuģošanas līdzekļus vai peldošas iekārtas;

94.¹ 4. pasažieru kuģiem;

94.¹ 5. peldošām iekārtām.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 104 redakcijā)

94.² Šī nodaļa neattiecas uz personām, kas:

94.² 1. kuģo sporta vai izklaides nolūkos;

94.² 2. ir iesaistītas tādu prāmju ekspluatācijā, kas nepārvietojas patstāvīgi;

94.² 3. ir iesaistītas tādu peldlīdzekļu ekspluatācijā, kurus izmanto bruņotie spēki, sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki, civilās aizsardzības dienests, ūdenstransporta administrācija, ugunsdzēsības dienests un citi neatliekamās palīdzības dienesti.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 104 redakcijā)

94.³ Šīs nodaļas izpratnē:

94.³ 1. iekšzemes ūdensceļš – šo noteikumu 2. punktā minētajos iekšējos ūdeņos esošs ūdensceļš, kas pieejams kuģošanai ar šo noteikumu 94.¹ punktā minētajiem peldlīdzekļiem;

94.³ 2. darba uzskaites grāmatiņa – atbilstoši citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību normām, ar kurām ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvas (ES) 2017/2397 par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK (turpmāk – Direktīva 2017/2397), prasības, attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegts vai citā ārvalstī izsniegts un atbilstoši Direktīvas 2017/2397 prasībām Eiropas Komisijas atzīts personas reģistrs, kurā norādīta detalizēta informācija par apkalpes locekļa nodarbinātības vēsturi – kuģošanas laiku un veiktajiem braucieniem;

94.³ 3. kuģošanas laiks – dienās mērīts laiks, ko klāja apkalpes loceklis pavadījis uz peldlīdzekļa braucienā pa iekšzemes ūdensceļiem, iekļaujot iekraušanas un izkraušanas darbības, kuru veikšanai nepieciešama aktīva navigācija;

94.³ 4. klāja apkalpes loceklis – persona, kura iesaistīta pa iekšzemes ūdensceļiem kuģojoša peldlīdzekļa vispārējā ekspluatācijā un kura veic dažādus uzdevumus (piemēram, uzdevumus, kas saistīti ar navigāciju, peldlīdzekļa darbības uzraudzīšanu, kravas apstrādi, uzglabāšanu, pasažieru pārvadāšanu, jūras inženieriju, tehnisko apkopi un remontu, saziņu, veselību, drošību un vides aizsardzību), izņemot personu, kuras uzdevums ir nodarboties tikai ar dzinēju, celtņu vai elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatāciju;

94.³ 5. peldlīdzeklis – kuģošanas līdzeklis vai peldoša iekārta;

94.³ 6. velkonis – kuģošanas līdzeklis, kas īpaši būvēts vilkšanai;

94.³ 7. stūmējkuģis – kuģošanas līdzeklis, kas īpaši būvēts karavānu stumšanai;

94.³ 8. pasažieru kuģis – kuģošanas līdzeklis, kas būvēts un aprīkots tā, lai varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažierus;

94.³ 9. peldoša iekārta – peldoša konstrukcija, uz kuras ir tādas darba ierīces kā celtņi, bagarēšanas iekārtas, pāļu dzinēji vai pacēlāji;

94.³ 10. garums – korpusa maksimālais garums metros, izņemot stūri un bugšpritu;

94.³ 11. platums – korpusa maksimālais platums metros, ko mēra līdz korpusa apšuvuma ārējai malai (izņemot dzenratus, atdurbrusas un tamlīdzīgus elementus);

94.³ 12. iegrime – vertikālais attālums metros starp korpusa zemāko punktu, neņemot vērā ķīli vai citu piestiprinātu aprīkojumu, un maksimālās iegrimes līniju.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 104 redakcijā)

94.⁴ Pēc attiecīga lūguma saņemšanas no klāja apkalpes locekļa peldlīdzekļa vadītājs šā klāja apkalpes locekļa darba uzskaites grāmatiņā reģistrē kuģošanas laiku un veiktos braucienus. Ierakstus grāmatiņā izdara atbilstoši Komisijas 2020. gada 14. janvāra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2020/182 attiecībā uz paraugiem iekšzemes kuģošanas profesionālo kvalifikāciju jomā II vai IV pielikumā noteiktajām prasībām.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 104 redakcijā)

94.⁵ Jūras administrācija un Satiksmes ministrija sadarbojas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai nodrošinātu klāja apkalpes locekļa darba uzskaites grāmatiņā reģistrētā kuģošanas laika un veikto braucienu apstiprināšanu atbilstoši attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību normām, ar kurām ir pārņemtas Direktīvas 2017/2397 prasības.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 104 redakcijā)

94.⁶ Jūras administrācija identificē un Satiksmes ministrija paziņo Eiropas Komisijai iekšzemes ūdensceļus, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes. Paziņojumam pievieno šo noteikumu 94.⁷ punktā minētajos kritērijos balstītu pamatojumu.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 104 redakcijā)

94.⁷ Iekšzemes ūdensceļa posmu klasificē kā iekšzemes ūdensceļu, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

94.⁷ 1. tajā piemēro 1972. gada Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

94.⁷ 2. tajā bojas un zīmes atbilst jūrā izmantotajai sistēmai;

94.⁷ 3. tajā ir nepieciešama navigācija pēc krasta orientieriem;

94.⁷ 4. tajā ir nepieciešams izmantot jūras navigācijas aprīkojumu, kura lietošanai vajadzīgas īpašas zināšanas.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 104 redakcijā)

95. Personai, pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot ar vējdēli, nodarbojoties ar ūdens slēpošanu vai līdzīgiem ūdens sporta veidiem, jābūt ietērptai glābšanas vestē.

96. Sporta sacensību vai citu publisko pasākumu organizēšana akvatorijā, kā arī kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtība šo pasākumu laikā tiek saskaņota ar iekšējo ūdeņu īpašnieku vai valdītāju, bet robežakvatorijā – arī ar Valsts robežsardzi.

97. Atkāpes no šajos noteikumos noteiktajām prasībām par drošu ātrumu, aprīkojumu, kuģošanu zem tiltiem un to tuvumā un apdzīšanu ir pieļaujamas attiecīgo ūdens sporta vai nevalstisko organizāciju rīkotajos pasākumos (piemēram, sacensībās, treniņos, publiskos pasākumos), ja to organizētāji nodrošina ūdens satiksmes drošību.

98. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 1. marta noteikumus Nr. 158 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 46., 137. nr.; 2009, 33. nr.; 2010, 80. nr.; 2014, 47. nr.).

99. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. maijā.

(MK 08.02.2022. noteikumu Nr. 104 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvas (ES) 2017/2397 par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK.