Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 26

Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 17. §)
Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par aviāciju"
39. panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību Latvijas Republikā.

2. Noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti šādos Eiropas Savienības tiesību aktos:

2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (turpmāk – regula Nr. 549/200), 2. pantā;

2.2. Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulas (EK) Nr. 2150/2005, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai (turpmāk – regula Nr. 2150/2005), 2. pantā;

2.3. Komisijas 2011. gada 17. oktobra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 1034/2011 par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010 (turpmāk – regula Nr. 1034/2011), 2. pantā;

2.4. Komisijas 2011. gada 17. oktobra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 1035/2011, ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un groza Regulu (EK) Nr. 482/2008 un (ES) Nr. 691/2010 (turpmāk – regula Nr. 1035/2011), 2. pantā;

2.5. Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regulas (ES) Nr. 677/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010, 2. pantā;

2.6. Komisijas 2010. gada 25. marta Regulas (ES) Nr. 255/2010, ar ko nosaka kopējus gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības noteikumus (turpmāk – regula Nr. 255/2010), 2. pantā;

2.7. Komisijas 2012. gada 26. septembra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 923/2012, ar ko nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem un procedūrām un ar ko groza Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1035/2011 un Regulas (EK) Nr. 1265/2007, (EK) Nr. 1794/2006, (EK) Nr. 730/2006, (EK) Nr. 1033/2006 un (ES) Nr. 255/2010 (turpmāk – regula Nr. 923/2012), 2. pantā.

3. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības mērķis ir maksimāli efektīvi nodrošināt gaisa telpas elementu izmantošanu dažādiem gaisa telpas lietotājiem to īslaicīgajām gaisa telpas izmantošanas vajadzībām.

4. Gaisa telpas pārvaldību īsteno atbilstoši regulas Nr. 549/2004 2. panta 7. punktā noteiktajam regulējumam.

5. Gaisa telpas struktūru veido šādi elementi:

5.1. gaisa satiksmes vadības zona (CTR) – virs lidlauka izveidota kontrolējama gaisa telpa ar noteiktām robežām vertikālajā un horizontālajā plaknē no zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai;

5.2. gaisa satiksmes vadības rajons (CTA) – virs zemes virsmas izveidota kontrolējama gaisa telpa ar noteiktām robežām vertikālajā un horizontālajā plaknē;

5.3. lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons (TMA) – noteikta izmēra gaisa telpa, kas izveidota gaisa satiksmes pakalpojumu maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lidlauku apkārtnē;

5.4. lidlauka gaisa satiksmes zona (ATZ) – noteikta izmēra gaisa telpa virs lidlauka un tam piegulošās teritorijas, kas paredzēta lidlauka gaisa satiksmes drošības garantēšanai;

5.5. lidojumu informācijas rajons (FIR) – noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumi;

5.6. gaisa trase – kontrolējamā gaisa telpa koridora veidā vai tā daļa;

5.7. nosacījuma maršruts (CDR) – maršruts, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi un kuru var plānot un izmantot saskaņā ar specifiskiem nosacījumiem;

5.8. bīstamā zona (D) – noteikta izmēra gaisa telpa, kuras robežās noteiktā laikposmā notiek darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģu lidojumiem;

5.9. ierobežotu lidojumu zona (R) – noteikta izmēra gaisa telpa virs sauszemes vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģu lidojumus ierobežo īpaši nosacījumi;

5.10. aizliegtā zona (P) – noteikta izmēra gaisa telpa virs sauszemes vai teritoriālajiem ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti;

5.11. īslaicīgi rezervēta zona (TRA) – noteikta izmēra gaisa telpa, kura atrodas vienas aviācijas institūcijas pārvaldībā un saskaņā ar kopīgu vienošanos ir īslaicīgi rezervēta citas aviācijas institūcijas īpašu darbību veikšanai. Caur minēto zonu ar gaisa satiksmes vadības dispečera atļauju tranzīta lidojumus var veikt pārējie gaisa kuģi;

5.12. īslaicīgi norobežota zona (TSA) – noteikta izmēra gaisa telpa, kura atrodas vienas aviācijas institūcijas pārvaldībā un saskaņā ar kopīgu vienošanos ir īslaicīgi norobežota citas aviācijas institūcijas īpašu darbību veikšanai. Caur minēto zonu aizliegts veikt tranzīta lidojumus pārējiem gaisa kuģiem;

5.13. pārrobežu zona (CBA) – noteikta izmēra īslaicīgi rezervēta zona (TRA) vai īslaicīgi norobežota zona (TSA), kas izveidota virs divu vai vairāku valstu teritorijas;

5.14. satiksmes informācijas zona (TIZ) – virs lidlauka izveidota nekontrolējamā gaisa telpa ar noteiktām robežām no zemes virsmas horizontālā un vertikālā plaknē, kurā ir obligāti divpusējie radiosakari un pakalpojumus sniedz gaisa satiksmes informatīvā dienesta operators;

5.15. satiksmes informācijas rajons (TIA) – virs satiksmes informācijas zonas (TIZ) izveidota nekontrolējamā gaisa telpa ar noteiktām robežām no satiksmes informācijas zonas (TIZ) augšējās robežas horizontālā un vertikālā plaknē, kurā ir obligāti divpusējie radiosakari un pakalpojumus sniedz gaisa satiksmes informatīvā dienesta operators.

6. Gaisa telpas struktūras mainīšanas mērķis ir nodrošināt vienādas gaisa telpas izmantošanas iespējas visiem gaisa telpas lietotājiem, kā arī paaugstināt gaisa kuģa lidojumu drošumu un efektivitāti.

7. Lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonā (TMA) izveido elastīgos gaisa telpas struktūras elementus tā, lai neradītu ietekmi uz lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonā (TMA) esošajām gaisa kuģa lidojumu trajektorijām un nepazeminātu gaisa kuģa lidojuma drošumu un efektivitāti.

8. Virs valsts nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem, nacionālajiem parkiem, dabas rezervātiem un publisku pasākumu vietām atļauts izveidot tikai aizliegto zonu (P) un ierobežoto lidojumu zonu (R).

9. Izveidojot īslaicīgi rezervētu zonu (TRA), īslaicīgi norobežotu zonu (TSA), bīstamo zonu (D), ierobežotu lidojumu zonu (R) un aizliegto zonu (P), buferzona tiek izvietota šo zonu iekšienē.

2. Gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība

10. Katram šo noteikumu 5. punktā minētajam gaisa telpas struktūras elementam nosaka robežas vertikālajā un horizontālajā plaknē. Vertikālajā plaknē robežas nosaka metros un pēdās, par atskaites punktu pieņemot zemes virsmu vai noteiktu augstumu virs zemes virsmas. Horizontālajā plaknē robežas nosaka ģeogrāfiskajās koordinātās DMS (grādi, minūtes, sekundes) formātā, kas atbilst Vispasaules ģeodēziskajai sistēmai WGS-84.

11. Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra) piešķir gaisa satiksmes vadības rajoniem un zonām Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas gaisa telpas klasifikācijai atbilstošu gaisa telpas klasi saskaņā ar regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.6001. punktā minētajām prasībām.

12. Gaisa telpas struktūru maina Civilās aviācijas aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk – Latvijas gaisa satiksme), lidostas vai lidlauka ekspluatanta, Nacionālo bruņoto spēku vai cita civilā gaisa telpas lietotāja ierosinājuma.

13. Lai mainītu gaisa telpas struktūru, ierosinātājs iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā iesniegumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām (1. pielikums).

14. Šo noteikumu 13. punktā minētajam iesniegumam pievieno:

14.1. esošās situācijas aprakstu, gaisa telpas struktūras izmaiņu nepieciešamības pamatojumu un šo izmaiņu mērķi;

14.2. ievērojot ierosinātāja rīcībā esošo informāciju, – drošības pārskatu par to, kā gaisa telpas struktūras izmaiņas ietekmēs gaisa satiksmi, ja izmaiņas ir paredzēts ieviest nekontrolējamā gaisa telpā. Drošības pārskatā iekļauj šādu informāciju:

14.2.1. aprakstu par identificētajiem apdraudējumiem un ar tiem saistītajiem riskiem, ja pieteiktais gaisa telpas struktūras elements pārklājas ar citu gaisa telpas struktūras elementu nekontrolējamā gaisa telpā, kurā tiek veikti lidojumi, vai atrodas līdz 5 jūras jūdžu (9260 m) attālumā no tā;

14.2.2. riska mazināšanai paredzētu pasākumu aprakstu, kas saskaņots ar iesaistītajām pusēm, ja tiek identificēta šo noteikumu 14.2.1. apakšpunktā minētā situācija;

14.2.3. aprakstu un pierādījumus par pasākumiem, kas mazina sadursmes risku ar neiesaistītajiem gaisa kuģiem, ja gaisa telpas struktūras elementā ir paredzēts veikt bezpilotu un attālināti vadāmo gaisa kuģu lidojumus;

14.2.4. ģeogrāfiskās atrašanās vietas un meteoroloģisko laikapstākļu ietekmes izvērtējumu uz pieteiktā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas iespējām (piemēram, atrašanās valsts pierobežā vai tiešā tuvumā kontrolējamai gaisa telpai, spēja veikt pāreju no vizuālo lidojumu noteikumiem uz instrumentālo lidojumu noteikumiem);

14.2.5. sakaru nodrošināšanas pasākumu sarakstu, ja nepieciešams nodrošināt sakarus;

14.2.6. risku mazinošu pasākumu aprakstu, ja lidojumus pieteiktajā gaisa telpas struktūras elementā ir plānots veikt zemāk nekā regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. un SERA.5015. punktā noteiktajos lidojumu augstumos un regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.6001. punktā noteiktajos ātrumos;

14.3. dokumentus, kas apliecina, ka ir veiktas šo noteikumu 1. pielikuma 9., 10. un 11. punktā minētās darbības, ja iesniegumā atzīmēts, ka šādas darbības ir nepieciešamas, un dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 1. pielikuma 6., 7., 8., 12. un 13. punktā minētās informācijas patiesumu;

14.4. saskaņojumu ar pašvaldību iestādēm, virs kuru teritorijām plānots izveidot gaisa telpas struktūras elementu, ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā paredz gaisa kuģu lidojumus augstumā, kas ir zemāks par regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. un SERA.5015. punktā noteiktajiem minimālajiem augstumiem;

14.5. saskaņojumu ar zemes īpašnieku, ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā saistītas ar zemes virsmas izmantošanu (piemēram, izpletņlēcēju desantēšana, kravas desantēšana, gaisa kuģu akrobātiskie lidojumi).

15. Civilās aviācijas aģentūra piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minētā iesnieguma saņemšanas (izņemot iesniegumu, kurā norādīts mērķis "militārām vajadzībām" un kurš atbilst šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minētajam kritērijam) informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām nosūta saskaņošanai tām pašvaldību iestādēm, virs kuru teritorijām plānots izveidot gaisa telpas struktūras elementu, ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā paredz gaisa kuģu lidojumus augstumā, kas ir zemāks par regulas Nr. 923/2012 pielikuma SERA.5005. un SERA.5015. punktā noteiktajiem minimālajiem augstumiem.

16. Pašvaldību iestādes 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 15. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā saskaņojumu vai atteikumu saskaņot attiecīgās gaisa telpas struktūras izmaiņas un attiecīgu pamatojumu. Ja pašvaldības iestādes 10 darbdienu laikā nav sniegušas minēto atzinumu, gaisa telpas struktūras izmaiņas uzskatāmas par saskaņotām.

17. Ja plānotās izmaiņas gaisa telpas struktūrā skar gaisa telpu, kur Latvijas gaisa satiksme sniedz gaisa satiksmes pakalpojumus, Civilās aviācijas aģentūra piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 13. punktā minētā iesnieguma saņemšanas uzdod:

17.1. ierosinātājam 20 dienu laikā izstrādāt, saskaņot ar Latvijas gaisa satiksmi un iesniegt Civilās aviācijas aģentūrā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas nodrošināšanas procedūru, ja tās nepieciešamību gaisa kuģu lidojuma drošuma nolūkos nosaka Civilās aviācijas aģentūra. Ar minētās procedūras izstrādi saistītos izdevumus sedz ierosinātājs;

17.2. Latvijas gaisa satiksmei 25 dienu laikā veikt šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētās procedūras drošuma novērtējumu par ietekmi uz Latvijas gaisa satiksmes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu atbilstoši regulas Nr. 1035/2011 2. pielikuma 3. punkta prasībām un iesniegt attiecīgu dokumentu Civilās aviācijas aģentūrā atbilstoši regulas Nr. 1034/2011 9. pantā noteiktajām prasībām.

18. Civilās aviācijas aģentūra lēmumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām pieņem saskaņā ar regulas Nr. 1034/2011 10. pantā noteiktajām prasībām. Pieņemto lēmumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

19. Lēmumu par atteikumu mainīt gaisa telpas struktūru pieņem, ja:

19.1. nav iesniegti šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.4. un 14.5. apakšpunktā minētie dokumenti;

19.2. ja, izvērtējot saņemto pašvaldības iestādes atteikumu saskaņot attiecīgās gaisa telpas struktūras izmaiņas, tas atzīts par pamatotu;

19.3. ierosinātāja iesniegumā pieprasītās izmaiņas gaisa telpas struktūrā neatbilst nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai Eiropas Savienības tiesību aktiem aeronavigācijas un gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

19.4. nav iesniegta šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētā procedūra vai šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētajā drošuma novērtējumā ir norādīts, ka gaisa telpas struktūras izmaiņu dēļ netiks izpildītas gaisa kuģu lidojumu drošuma prasības un mērķi.

20. Pieņemot lēmumu par gaisa telpas struktūras izmaiņām, Civilās aviācijas aģentūra:

20.1. apstiprina attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas procedūras, ja tādas gaisa telpas struktūras mainīšanas procesā ir nepieciešamas;

20.2. uzdod izmaiņu ierosinātājam atbilstoši normatīvajiem aktiem par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību sagatavot un iesniegt publikācijai informāciju par gaisa telpas struktūras izmaiņām Aeronavigācijas informācijas integrētajā blokā (IAIP);

20.3. ja gaisa telpas elements izveidots kā elastīgais gaisa telpas elements atbilstoši šo noteikumu 22. un 23. punktam, – nosaka tā piešķiršanas prioritātes un kritērijus.

3. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldība

21. Gaisa telpas elastīgu izmantošanu īsteno atbilstoši regulas Nr. 2150/2005 4., 5. un 6. panta prasībām un iedala šādos līmeņos:

21.1. stratēģiskā gaisa telpas pārvaldība;

21.2. pirmstaktiskā gaisa telpas pārvaldība;

21.3. taktiskā gaisa telpas pārvaldība.

22. Elastīgi izmantotie gaisa telpas struktūras elementi ir:

22.1. īslaicīgi norobežotā zona (TSA);

22.2. īslaicīgi rezervētā zona (TRA);

22.3. nosacījuma maršruts (CDR).

23. Bīstamā zona (D) un ierobežotu lidojumu zona (R) var būt izveidota gan kā elastīgs gaisa telpas struktūras elements, gan arī kā neelastīgs gaisa telpas struktūras elements.

24. Pārējie gaisa telpas struktūras elementi, kas nav minēti šo noteikumu 22. un 23. punktā, ir neelastīgi gaisa telpas struktūras elementi.

3.1. Stratēģiskā līmeņa gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldība

25. Gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības uzdevumus stratēģiskajā līmenī īsteno Civilās aviācijas aģentūra atbilstoši regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

26. Jautājumus, kuri skar militāros gaisa telpas lietotājus, Civilās aviācijas aģentūra stratēģiskajā līmenī īsteno, konsultējoties ar Civilmilitārās gaisa telpas plānošanas un koordinācijas ekspertu grupu (turpmāk – ekspertu grupa).

27. Ekspertu grupas sastāvā ir Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Civilās aviācijas aģentūras un Nacionālo bruņoto spēku deleģēti pārstāvji. Ekspertu grupu vada Satiksmes ministrijas pilnvarota persona, kura nodrošina ekspertu grupas sanāksmes protokolēšanu un 14 dienu laikā nosūta atbildīgajām institūcijām ekspertu grupas sēdes protokolu.

28. Ekspertu grupa darba izpildei var pieaicināt citus speciālistus, kā arī pieprasīt darbam nepieciešamo informāciju no citām valsts institūcijām, kuru intereses skars gaisa telpas izmantošana.

29. Ekspertu grupa lēmumus visos tās kompetencē esošajos jautājumos pieņem, savstarpēji vienojoties. Ekspertu grupa lēmumus pieņem vienbalsīgi.

30. Ekspertu grupas sēdes notiek:

30.1. plānotās – ne retāk kā reizi pusgadā;

30.2. ārkārtas:

30.2.1. ja šo noteikumu 27. punktā minētā pilnvarotā persona no ekspertu grupas locekļa saņēmusi rakstisku iesniegumu, kurā pamatota sēdes nepieciešamība sakarā ar kādu no regulas Nr. 2150/2005 4. panta pirmajā punktā minētajiem uzdevumiem;

30.2.2. pēc Civilās aviācijas aģentūras iniciatīvas;

30.2.3. pēc Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas par jautājumiem, kas skar militāro aviāciju.

31. Šo noteikumu 27. punktā minētā pilnvarotā persona ne vēlāk kā 30 dienas pirms ekspertu grupas sēdes par to elektroniski informē ekspertu grupas locekļus, norādot sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību.

32. Šo noteikumu 27. punktā minētā pilnvarotā persona ne vēlāk kā trīs darbdienas iepriekš elektroniski informē ekspertu grupas locekļus par ārkārtas sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību.

33. Ekspertu grupa:

33.1. saskaņā ar regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto uzdevumu ne retāk kā reizi gadā pārskata civilo un militāro gaisa telpas lietotāju ikdienas gaisa telpas izmantošanas pieprasījumu un reālās gaisa telpas izmantošanas statistikas datus. Sarunu procesā ekspertu grupa vienojas par nepieciešamību veikt izmaiņas elastīgi izmantojamos gaisa telpas struktūras elementos un to izmantošanas procedūrās;

33.2. regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punkta "a" un "g" apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildē iesaistās, ja:

33.2.1. nepieciešams gaisa telpas stratēģiskajā, pirmstaktiskajā vai taktiskajā līmenī mainīt atbildīgo institūciju kompetences sadali, kas noteikta šajos noteikumos;

33.2.2. saistībā ar gaisa telpas pārvaldības stratēģiskajā, pirmstaktiskajā vai taktiskajā līmenī noteikto uzdevumu izpildi ir nepieciešams izstrādāt jaunus ārējos normatīvos aktus, kas regulē gaisa telpas pārvaldības stratēģiskā, pirmstaktiskā vai taktiskā līmeņa īstenošanu, vai veikt grozījumus esošajos normatīvajos aktos;

33.2.3. pārskatot gaisa telpas pārvaldības pirmstaktiskajam vai taktiskajam līmenim apstiprinātās darbības procedūras, kas paredzētas militārām vajadzībām, konstatē, ka tajās nepieciešams veikt izmaiņas;

33.3. regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punkta "c", "d", "e" un "f" apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildē iesaistās, ja:

33.3.1. starp civilo gaisa telpas lietotāju un militāro gaisa telpas lietotāju rodas nesaskaņas attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām paredzēto gaisa telpas struktūras elementu izmantošanu;

33.3.2. Nacionālie bruņotie spēki piesaka jaunu gaisa telpas struktūras elementu;

33.3.3. nepieciešams veikt izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām paredzēto gaisa telpas struktūras elementu izmantošanas procedūrās;

33.3.4. Latvijas gaisa telpā plānots organizēt aviācijas pasākumus, kuru darbības laikā var tikt ietekmēta gaisa telpas struktūras elementu izmantošana;

33.4. regulas Nr. 2150/2005 4. panta 1. punkta "h", "i", "j" un "k" apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildē iesaistās, ja nepieciešams veikt izmaiņas elastīgi izmantojamos pārrobežu gaisa telpas struktūras elementos vai to izmantošanas procedūrās;

33.5. vienojas par sakaru līdzekļu veidiem un to tehniskajiem risinājumiem, lai atbilstoši Eiropas vienotās gaisa telpas tiesiskajam regulējumam veiktu operatīvu informācijas apmaiņu starp gaisa telpas pārvaldības pirmstaktisko un taktisko līmeni, nodrošinot gaisa kuģu lidojumu drošuma līmeni.

34. Ekspertu grupas pieņemtie lēmumi ir saistoši pirmstaktiskajā un taktiskajā gaisa telpas pārvaldības īstenošanā.

3.2. Pirmstaktiskā līmeņa gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldība

35. Pirmstaktiskais līmenis ir šo noteikumu 22. un 23. punktā minēto elastīgo gaisa telpas struktūras elementu ikdienas izmantošanas plānošana un piešķiršana gaisa telpas lietotājiem.

36. Gaisa telpas pārvaldību pirmstaktiskajā līmenī atbilstoši regulas Nr. 2150/2005 5. panta noteiktajām prasībām īsteno Latvijas gaisa satiksme. Jautājumus, kuri skar militāro aviāciju, Latvijas gaisa satiksme pirmstaktiskajā līmenī īsteno kopīgi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

37. Latvijas gaisa satiksme pirmstaktiskajā līmenī:

37.1. apkopo pieteikumus par šo noteikumu 22. un 23. punktā minēto elastīgo gaisa telpas struktūras elementu piešķiršanu nākamajam plānošanas periodam laikposmā no nākamās dienas plkst. 6.00 līdz aiznākamās dienas plkst. 6.00 pēc koordinētā pasaules laika (UTC);

37.2. analizē un pieņem lēmumu par attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa piešķiršanu gaisa telpas lietotājam, pamatojoties uz stratēģiskajā līmenī noteiktajām gaisa telpas izmantošanas prioritātēm un kritērijiem;

37.3. sastāda gaisa telpas ikdienas izmantošanas plānu nākamajam plānošanas periodam;

37.4. katru dienu līdz plkst. 15.00 ziemas periodā un plkst. 14.00 vasaras periodā pēc koordinētā pasaules laika (UTC) izplata gaisa telpas ikdienas izmantošanas plānu nākamajam plānošanas periodam visiem gaisa telpas lietotājiem, kas to pieprasījuši;

37.5. apkopo un analizē gaisa telpas lietotāju iesniegto informāciju par izmaiņām piešķirtā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanā un pieņem lēmumu mainīt piešķirtā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas parametrus (piemēram, samazinot izmantošanas laiku vai samazinot gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas vertikālo augstumu);

37.6. nosūta gaisa telpas ikdienas izmantošanas plānu un atjaunoto gaisa telpas izmantošanas plānu Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijai, ievērojot regulas Nr. 255/2010 6. panta 5. punkta "e" un "h" apakšpunktā minētās prasības;

37.7. ņemot vērā gaisa telpas izmantošanas plānu, sagatavo un izdod NOTAM paziņojumu (paziņojums, kas tiek nosūtīts, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, un satur informāciju par jebkuru aeronavigācijas iekārtu, pakalpojumu un noteikumu ieviešanu, izmaiņām vai informāciju par briesmām) par:

37.7.1. elastīgi izmantojamo gaisa telpas struktūras elementu plānoto izmantošanas laiku nekontrolējamā gaisa telpā;

37.7.2. elastīgo gaisa telpas struktūras elementu plānotās darbības ietekmi uz nosacījuma maršruta (CDR) izmantošanu.

38. Gaisa telpas lietotājs iesniedz Latvijas gaisa satiksmē šo noteikumu 22. un 23. punktā minēto elastīgo gaisa telpas struktūras elementu izmantošanas pieteikumu (2. pielikums).

39. Gaisa telpas lietotājs šo noteikumu 38. punktā minēto pieteikumu var iesniegt:

39.1. ne agrāk kā septiņas dienas pirms plānotās attiecīgās gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas;

39.2. ne vēlāk kā iepriekšējās dienas plkst. 11.00 ziemas periodā un plkst. 10.00 vasaras periodā pēc koordinētā pasaules laika (UTC) pirms plānotās attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas.

40. Ja gaisa telpas struktūras elementu vēlas izmantot divi vai vairāki civilie gaisa telpas lietotāji, jautājumu par gaisa telpas struktūras elementa piešķiršanu izlemj Latvijas gaisa satiksme atbilstoši stratēģiskā līmenī noteiktajām prioritātēm un kritērijiem. Ja gaisa telpas struktūras elementu vēlas izmantot civilais un militārais gaisa telpas lietotājs, prioritāte ir militārajam gaisa telpas lietotājam.

41. Ja gaisa telpas struktūras elementu vēlas izmantot divi vai vairāki militārie gaisa telpas lietotāji, jautājumu par gaisa telpas struktūras elementa piešķiršanu izlemj Nacionālie bruņotie spēki un par pieņemto lēmumu nekavējoties informē Latvijas gaisa satiksmi.

42. Latvijas gaisa satiksme var vienoties ar gaisa telpas lietotāju par citu attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas laiku, ja:

42.1. minētais gaisa telpas struktūras elements saskaņā ar gaisa telpas izmantošanas prioritātēm ir piešķirts citam gaisa telpas lietotājam;

42.2. minētā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas laiks sakrīt ar gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas laiku, kas izveidots īslaicīgām vajadzībām;

42.3. minētā gaisa telpas struktūras elementa izmantošana pieteiktajā laikā būtiski ietekmē gaisa satiksmes plūsmu jebkurā gaisa satiksmes vadības sektorā.

43. Latvijas gaisa satiksme atsaka gaisa telpas struktūras elementa piešķiršanu gaisa telpas lietotājam, ja:

43.1. nav ievērots šo noteikumu 39. punktā minētais termiņš;

43.2. pieprasītais elastīgās izmantošanas elements ir piešķirts citam gaisa telpas lietotājam un nav panākta šo noteikumu 42. punktā minētā vienošanās;

43.3. plānotās darbības neatbilst attiecīgā gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas mērķiem.

3.3. Taktiskā līmeņa gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldība

44. Gaisa telpas pārvaldību taktiskā līmenī atbilstoši regulas Nr. 2150/2005 6. pantā minētajām prasībām īsteno Latvijas gaisa satiksmes atbildīgā struktūrvienība un Nacionālo bruņoto spēku atbildīgā struktūrvienība.

45. Latvijas gaisa satiksmes atbildīgās struktūrvienības aktivizē un deaktivizē gaisa telpas struktūras elementus, kas pirmstaktiskajā līmenī piešķirti īslaicīgai izmantošanai.

46. Latvijas gaisa satiksmes atbildīgā struktūrvienība var atteikt aktivizēt atbilstoša gaisa telpas elementa izmantošanu pieprasītajā laikā, ja tas būtiski ietekmē faktisko gaisa satiksmes situāciju (piemēram, ja konstatē, ka pieteiktā gaisa telpas struktūras elementa izmantošana ietekmēs gaisa satiksmes vadības sektora vai gaisa satiksmes personāla darba noslogojumu tā, ka pieteiktās zonas izmantošana var ierobežot iespēju efektīvi nodrošināt gaisa satiksmes plūsmu vai atrisināt atsevišķu gaisa satiksmes situāciju).

47. Latvijas gaisa satiksmes atbildīgā struktūrvienība var pieprasīt gaisa telpas lietotājam pārtraukt atbilstoša gaisa telpas elementa izmantošanu, ja tas būtiski ietekmē faktisko gaisa satiksmes situāciju (piemēram, ja konstatē, ka pieteiktā gaisa telpas struktūras elementa izmantošana ietekmēs gaisa satiksmes vadības sektora vai gaisa satiksmes personāla darba noslogojumu tā, ka pieteiktās zonas izmantošana var ierobežot iespēju efektīvi nodrošināt gaisa satiksmes plūsmu vai atrisināt atsevišķu gaisa satiksmes situāciju).

48. Ja gaisa telpas struktūras elementa izmantošana ir atteikta vai pārtraukta šo noteikumu 46. un 47. punktā noteiktajos gadījumos, tas nedod tiesības gaisa telpas lietotājam izmantot šo gaisa telpas elementu ārpus pirmstaktiskajā līmenī piešķirtā laika.

4. Noslēguma jautājumi

49. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 28. jūnija noteikumus Nr. 507 "Noteikumi par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 102. nr.).

50. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2012. gada 28. februāra instrukciju Nr. 1 "Civilmilitārās gaisa telpas plānošanas un koordinācijas ekspertu grupas lēmumu pieņemšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 38. nr.).

51. Šo noteikumu 17.1. apakšpunktā paredzētos izdevumus, kas saistīti ar gaisa telpas struktūras elementa izmantošanas nodrošināšanas procedūras izstrādi, attiecībā uz šajā apakšpunktā minēto ierosinātāju piemēro ar 2017. gada 1. janvāri.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 26
Iesniegums par gaisa telpas struktūras izmaiņām1
1. Vārds, uzvārds (nosaukums)  
2. Personas kods (reģistrācijas numurs)  
3. Kontaktinformācija   Adrese (deklarētā dzīvesvieta vai juridiskā adrese)  
 
 
Tālruņa numurs
 
Faksa numurs
 
E-pasta adrese
 
 
4. Esošās situācijas apraksts, izmaiņu ieviešanas pamatojums un mērķis2 Civilām vajadzībām:
izveidošana

mainīšana

slēgšana

Militārām vajadzībām3:
izveidošana

mainīšana

slēgšana

5. Gaisa telpas struktūras elements, kurā ievieš izmaiņas Gaisa trase

Nosacījuma maršruts (CDR)

Ilglaicīgā bīstamā zona (D)

Īslaicīgā bīstamā zona (D)

Ilglaicīgā ierobežotu lidojumu zona (R)

Īslaicīgā ierobežoto lidojumu zona (R)

Aizliegtā zona (P)

Īslaicīgi rezervēta zona (TRA)

Īslaicīgi norobežota zona (TSA)

Pārrobežu zona (CBA)

Gaisa satiksmes vadības rajons (CTA)

Gaisa satiksmes vadības zona (CTR)

Lidlauka gaisa satiksmes zona (ATZ)

Satiksmes informācijas zona (TIZ)

Satiksmes informācijas rajons (TIA)

Lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons (TMA)

Lidojumu informācijas rajons (FIR)

Cits

6. Spēkā esošās procedūras gaisa telpas struktūras elementa izmantošanai Ir4

Nav

7. Izmaiņas raksturojošie fiziskie parametri Rādiuss ________________ (jūras jūdzes)

Ģeogrāfiskās koordinātas horizontālajā plaknē vai gaisa telpas struktūras elementa centra koordinātas
(WGS-84 sistēmā)

 Augstums vertikālajā plaknē (pēdās vai lidojumu līmeņos virs pārejas augstuma)
 
Darbības laiks (pēc koordinētā pasaules laika (UTC)) un grafiks (diena/mēnesis/gads)
 
Izmaiņu priekšlikuma detalizēts attēls 4

8. Gaisa telpas struktūras izmaiņu ieviešanas laiks Īslaicīgas: no

līdz

Ilglaicīgas (plānotais spēkā stāšanās datums saskaņā ar AIRAC ciklu)
9. Konsultācijas ar iesaistītajām pusēm Ir veiktas4

Nav veiktas

10. Veikts drošības novērtējums Ir veikts4

Nav veikts

11. Izmaiņu ieviešana nodrošināta ar aeronavigācijas, komunikāciju un meteoroloģiskajiem līdzekļiem 4

12. Izmaiņu ietekme uz gaisa satiksmi nekontrolējamā gaisa telpā Ir4

Nav

13. Cita informācija par gaisa telpas struktūras elementu Ir4

Nav

Piezīmes.

1 Ja gaisa telpas struktūras izmaiņu ieviešana un tās izmantošanas kārtība ir savstarpēji funkcionāli saistītas, iesniedz vienu iesniegumu par visām izmaiņām.

2 Atzīmē vienu vai vairākus mērķus un apraksta izmaiņu pamatojumu (piemēram, gaisa satiksmes plūsmas optimizēšana, akrobātiskie lidojumi vai izpletņlēcēju desantēšana, īpaši augsti planieru lidojumi, šaušanas un spridzināšanas darbības, militārie mācību lidojumi, zemie lidojumi, gaisa kauju lidojumi, negatīvās ietekmes uz vidi vai sabiedrību mazināšana, gaisa telpas caurlaidības spējas palielināšana).

3 Latvijas Nacionālie bruņotie spēki apliecina, ka uzņemas atbildību par attiecīgajā gaisa telpas struktūras elementā veiktajām darbībām saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem.

4 Iesniegumam pievieno apstiprinošus dokumentus.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

2. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 26
Elastīgi izmantojamo gaisa telpas struktūras elementu izmantošanas pieteikums
1.
(gaisa telpas elastīgas izmantošanas struktūras elementa vai zonas nosaukums)
2.
(plānotais gaisa telpas elementa izmantošanas veids)
3.
(pieprasītās vertikālās robežas (augšējās/apakšējās))
4.
(datums un aktivizācijas laiks/datums un deaktivizācijas laiks)
5.
(gaisa kuģa tips/gaisa kuģu skaits/gaisa kuģu skaits grupā)
6.
(atpazīšanas zīme/militārajam gaisa kuģim – reģistrācijas numurs un transpondera kods)
7.
(misijas vadības struktūrvienība/lietotājs/grupveida lietotāju pārstāvis)
(tālruņa numurs un fakss)
8.
(pieteicēja struktūrvienības/organizācijas nosaukums/vārds, uzvārds/amats)
(tālruņa numurs un fakss)
9.
(ja nepieciešams, cita pieteicēja sniegtā informācija)
10. Valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" lēmums
 
 
 
11.  
(vārds, uzvārds, amats)
12.  
(cita informācija)
Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 26Pieņemts: 12.01.2016.Stājas spēkā: 30.01.2016. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 20 (5592), 29.01.2016.OP numurs: 2016/20.5
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Citi saistītie dokumenti
279837
30.01.2016
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)