Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 35

Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 41. §)
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" nolikums
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
32.2 panta 4.6 daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – finanšu instruments) finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" (turpmāk – konkurss) nolikumu. Konkursa nolikumā nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

2. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) emisijas samazināšana, veicot valsts nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekļu pārbūvi, atjaunošanu vai vienkāršoto fasādes atjaunošanu.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde) ir atbildīga par projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par projekta īstenošanas līgumu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli. Atbildīgā iestāde uzdevumus, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu un vērtēšanu, projektu līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk – Vides investīciju fonds).

4. Projekta iesniedzējs ir atvasināta publiska persona, valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu (turpmāk – valsts NĪP), reliģiska organizācija, valsts dibināta izglītības iestāde (turpmāk – izglītības iestāde) vai valsts vai pašvaldības dibināta kultūras institūcija atbilstoši Kultūras institūciju likumam (turpmāk – kultūras institūcija).

5. Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 9 000 000 euro:

5.1. 6 000 000 euro – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 500 000 euro;

5.2. 3 000 000 euro – projektiem, kuros projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 500 000 (ieskaitot) euro.

6. Ja šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek izlietots, finansējumu novirza šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētajiem projektiem.

7. Ja šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētais finansējuma apjoms netiek izlietots, finansējumu novirza šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajiem projektiem.

8. Konkursa ietvaros apstiprināta projekta īstenošanas periods ir četri gadi no projekta līguma stāšanās spēkā. Projekta īstenošanas periods ietver projekta īstenošanas beigu termiņu (datums, kad ēka, kurā īstenotas projektā plānotās aktivitātes, ir pieņemta ekspluatācijā) un dienu, kad projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu (turpmāk – finansējuma saņēmējs), ir iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu.

9. Pēc projekta īstenošanas ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, normatīvajos aktos par energoefektivitātes aprēķina metodi noteiktajā kārtībā aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību nepārsniedz 75 kWh/m2 gadā. Ja ēkā, kurā tiek veiktas projekta aktivitātes, telpas vidējais augstums pārsniedz 3,5 metrus, enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību (kWh/m2 gadā) pārrēķina saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 9. sadaļu.

10. Projekta iesniedzējs ievēro būtiskās ēkai izvirzītās prasības, kā arī zaļā publiskā iepirkuma un ilgtspējīgas būvniecības principus. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par atbilstoša projektēšanas uzdevuma izstrādi, par būvprojektētāja, būvdarbu veicēja un ekspertu izvēli.

11. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

12. Ja projekta iesniegums par šo noteikumu 30. punktā minēto aktivitāti kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts, atbildīgā iestāde projekta iesniedzējam finanšu instrumenta finansējumu piešķir atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. pantam.

13. Konkursa ietvaros finanšu instrumenta finansējums tiek sniegts dotāciju veidā atbilstoši Komisijas regulai Nr. 651/2014.

14. CO2 emisijas novērtējumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Projekta iesniegumā norāda CO2 emisijas samazinājuma apjomu, kuru plānots sasniegt, īstenojot aktivitātes, kas tiks finansētas finanšu instrumenta ietvaros.

II. Prasības projekta iesniedzējam

15. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt vairākus projekta iesniegumus. Vienā projekta iesniegumā var ietvert aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras piemineklī (vienā vai vairākās ēkās). Par vienu valsts nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekli drīkst iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.

16. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja ir nodrošināta visu šo nosacījumu izpilde:

16.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa statusam, un tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:

16.1.1. ēkas plašizklaides pasākumiem (kods 1261). Attiecināms tikai uz ēkām, kurās tiek īstenotas Kultūras institūciju likuma 2. panta otrajā daļā noteiktās funkcijas;

16.1.2. muzeji un bibliotēkas (kods 1262);

16.1.3. skolas, universitātes un zinātniskai pētniecībai paredzētas ēkas (kods 1263);

16.1.4. kulta ēkas (kods 1272);

16.1.5. kultūrvēsturiskie objekti (kods 1273);

16.2. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kurā vismaz divos pēdējos pilnos kalendāra gados ir īstenota izglītības funkcija, kultūras funkcija vai reliģiska funkcija;

16.3. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

16.3.1. tā ir projekta iesniedzēja īpašumā;

16.3.2. tā uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata ir nodota projekta iesniedzējam turējumā, valdījumā vai pārvaldībā;

16.4. īpašuma, valdījuma vai turējuma tiesības ir nostiprinātas vai līdz projekta līguma noslēgšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc projekta īstenošanas beigu termiņa;

16.5. projekta iesniegumu ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarotā persona, un projekta iesniegums Vides investīciju fondā ir iesniegts šo noteikumu 38. punktā minētajā termiņā;

16.6. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis patiesu informāciju.

17. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējuma saņemšanu konkursa ietvaros, ja:

17.1. projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas dienā un projekta līguma noslēgšanas dienā ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

17.2. projekta iesniegumā plānotās attiecināmās izmaksas tiek vai ir tikušas finansētas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

17.3. projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, atbildīgo iestādi vai citu konkursa vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu;

17.4. projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, īsteno projektu kādā no neatbalstāmajām darbībām saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktu un neatbalstāmajām nozarēm saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktu. Ja projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, darbojas gan Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas Komisijas regulā Nr. 651/2014 minētās darbības jomas, projekta iesniedzējs nodrošina atbalstāmās darbības vai projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citu projekta iesniedzēja darbības nozaru finanšu plūsmām, nodrošinot, ka, veicot darbības nodalītajās nozarēs, netiek gūts labums no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014;

17.5. projekta iesniedzējs, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbilst šādiem nosacījumiem:

17.5.1. tam ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

17.5.2. tas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no parakstītā pamatkapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par komersanta pašu kapitālu, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

17.5.3. tas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējis vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē norādītā kapitāla;

17.5.4. pēdējos divus gadus tā uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas), ir bijusi mazāka par 1,0;

17.5.5. tas ir saņēmis glābšanas atbalstu, bet glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājis vai nav atsaucis garantiju, vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

17.6. uz projekta iesniedzēju, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā;

17.7. projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

17.7.1. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana;

17.7.2. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

17.7.3. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

17.7.4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;

17.8. projekta iesniedzējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:

17.8.1. viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;

17.8.2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.

18. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 17.7.1., 17.7.2., 17.7.3. un 17.7.4. apakšpunktā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši trīs gadi. Datums, no kura sāk skaitīt trīs gadu periodu, ir datums, kad sodāmība ir dzēsta.

19. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 17.8.1. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši trīs gadi. Datums, no kura sāk skaitīt trīs gadu periodu, ir datums, kad sodāmība ir dzēsta.

20. Projekta iesniedzēju no dalības konkursā neizslēdz, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums, prokurora priekšraksts par sodu vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums par šo noteikumu 17.8.2. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai Vides investīciju fondā ir pagājuši 12 mēneši. Datums, no kura sāk skaitīt 12 mēnešu periodu, ir datums, kad sodāmība ir dzēsta.

21. Īstenojot projektu, valsts nozīmes aizsargājamais arhitektūras piemineklis nedrīkst zaudēt tā statusu, kā arī kopējo vai atsevišķo tā elementu aizsargājamo vērtību.

III. Finanšu instrumenta finansējuma apmēra noteikšana

22. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums ir:

22.1. līdz 4 000 000 (ieskaitot) euro, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir virs 500 000 euro;

22.2. līdz 500 000 (ieskaitot) euro, ja projekta iesniegumā pieprasītais finanšu instrumenta finansējums ir līdz 500 000 (ieskaitot) euro.

23. Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros tam nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

24. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 31. punktā norādītajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Finansējuma saņēmējam, kas ekspluatē ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, ir ļauts attiecīgajā periodā paturēt samērīgu peļņu.

25. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta finansējuma un cita publiskā finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja atbalsta summa, kas ietver finanšu instrumenta finansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz 1 miljonu euro.

26. Ja valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, veic saimniecisko darbību un tai atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tā finansējumu, kas pārsniedz piešķirto atbalsta intensitāti atbilstoši šo noteikumu 24. un 25. punkta nosacījumiem, un finansējumu neattiecināmo izmaksu segšanai nodrošina no privātiem līdzekļiem (līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums vai valsts vai pašvaldības kredīts uz atvieglotiem nosacījumiem). Ja valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, ēkā, kurā īstenotas projekta aktivitātes, veic saimniecisko darbību un tai atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, tā izmaksas attiecina atbilstoši konkrētās projekta daļas proporcijai.

27. Atbalstu šo noteikumu ietvaros nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu un citiem valsts atbalsta pasākumiem vai individuālu atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas.

28. Projekta izmaksu sadārdzinājumu sedz no finansējuma saņēmēja finanšu līdzekļiem.

29. Projektu finansē no finanšu instrumenta līdzekļiem un līdzfinansē no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs saņemt finanšu instrumenta finansējumu saskaņā ar atbildīgās iestādes organizētā konkursa rezultātiem, ja tas ir noslēdzis projekta līgumu.

IV. Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

30. Konkursa ietvaros atbalstāma ir šāda projekta aktivitāte – esoša valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa (vienas vai vairāku ēku) pārbūve, atjaunošana vai vienkāršotā fasādes atjaunošana, uzlabojot ēkas energoefektivitāti.

31. Konkursa ietvaros attiecināmas ir šādas projekta izmaksas:

31.1. ēku energoefektivitāti paaugstinošu būvdarbu izmaksas, tajā skaitā šo noteikumu 31.2., 31.3., 31.4., 31.5., 31.6., 31.7., 31.8. un 32.9. apakšpunktā minētās izmaksas;

31.2. ēkas restaurācijas darbu izmaksas, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

31.3. efektīvai siltumenerģijas atgūšanai un izmantošanai paredzēto inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;

31.4. apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;

31.5. ventilācijas sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbu izmaksas, ja tiek sasniegts būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem (LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija") atbilstošs iekštelpu mikroklimats;

31.6. tādu ēkas automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšanas izmaksas, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;

31.7. citu iekšējo inženiertīklu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;

31.8. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu (pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, pieslēgšanas un ieregulēšanas izmaksas;

31.9. fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas;

31.10. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām;

31.11. izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā;

31.12. izmaksas, lai sagatavotu ēkas energosertifikātu un pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām, ēkas tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksas, arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un atzinuma sagatavošanas izmaksas, atbilstoši būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem sagatavotas un saskaņotas būvdarbu izmaksu tāmes, būvatļaujas, apliecinājuma kartes un paskaidrojuma raksta izmaksas, kā arī ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta sastādīšanas izmaksas. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām;

31.13. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta.

32. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana konkursa ietvaros kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, šo noteikumu 31. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja vismaz 80 % no ēkas platības vai 80 % no gada kopējā laika ēkā izmanto kultūras mērķiem.

33. Projekta attiecināmajām izmaksām ir noteikti šādi ierobežojumi:

33.1. šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minētajai izmaksu pozīcijai, ja ēku restaurācijas darbi nav saistīti ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, bet nepieciešami, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, izmaksu kopējā summa nepārsniedz 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

33.2. šo noteikumu 31.10., 31.11. un 31.12. apakšpunktā minētajām izmaksu pozīcijām izmaksu kopējā summa nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

34. Projekta kopējo budžetu var veidot ar finanšu rezervi, kas nepārsniedz 3 % no šo noteikumu 31. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām (sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām bez finanšu rezerves).

35. Finansējuma saņēmējs projekta demonstrēšanas un publicitātes pasākumus nodrošina no saviem līdzekļiem.

36. Šo noteikumu 31. punktā minētās izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja:

36.1. tās ir nepieciešamas projekta īstenošanai un ir iekļautas projekta iesniegumā un projekta līgumā;

36.2. tās ir radušās pēc šo noteikumu apstiprināšanas, taču ne vēlāk kā līdz projekta īstenošanas perioda beigām;

36.3. tās ir norādītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām, ir pārbaudāmas, kā arī apliecinātas ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentu oriģināliem vai dokumentu oriģinālu atvasinājumiem atbilstoši lietvedību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādes un noformēšanas prasībām;

36.4. tās ir norādītas projekta starpposma vai noslēguma pārskatā, pievienojot projekta līgumā noteikto attaisnojošo dokumentu kopijas, tai skaitā projekta ietvaros noslēgtos līgumus, darbu pieņemšanas un nodošanas aktus, rēķinus un maksājuma uzdevumus;

36.5. tās ir iekļautas kā amortizējamie ilgtermiņa ieguldījumi finansējuma saņēmēja aktīvos, kura uzskaitē atrodas projektā iekļautā ēka, un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa paliek finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā vai turējumā (nosacījums nav attiecināms, ja finansējuma saņēmējs ir valsts NĪP un ēka ir finansējuma saņēmēja pārvaldībā);

36.6. tās ir faktiski veiktas, ievērojot finanšu vadības, ekonomiskuma un efektivitātes, ilgtspējīgas projektēšanas un būvniecības prasības, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzības prasības.

37. Konkursa ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksas:

37.1. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, ja tie ir atgūstami no valsts budžeta;

37.2. izmaksas, kas tiek segtas citu finansējuma programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

37.3. izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas vai pēc projekta īstenošanas perioda beigām;

37.4. izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atbalstāmo aktivitāti;

37.5. izmaksas, kas saistītas ar fosilos energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšanu, modernizāciju vai nomaiņu pret fosilos energoresursus izmantojošu iekārtu;

37.6. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 33. un 34. punktā minēto izmaksu ierobežojumu;

37.7. izmaksas, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta iesniegumā paredzēto izmaksu apmēru;

37.8. izmaksas, kuras, īstenojot projektu, ir saistītas ar finanšu ieņēmumu gūšanu;

37.9. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

37.10. līzinga un nomas maksa, līzinga un nomas darījumu izmaksas;

37.11. muitas nodokļi un nodevas;

37.12. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, maksājumi par naudas pārskaitījumiem, komisijas nauda, zaudējumi saistībā ar valūtas maiņu un citi tiešie finansiālie izdevumi;

37.13. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma veidlapas sagatavošanu, tai skaitā konsultācijas un citi pakalpojumi;

37.14. teritorijas labiekārtošanas izmaksas, ja labiekārtošana nav saistīta ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, un apzaļumošanas izmaksas;

37.15. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;

37.16. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu iegādi, nomu vai remontu, kuras paredzētas personu pārvadāšanai vai kuras izmanto iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai vai pārvadāšanai;

37.17. citas izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmas.

V. Konkursa izsludināšana

38. Atbildīgā iestāde izsludina konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un atbildīgās iestādes un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonda un atbildīgās iestādes tīmekļvietnē ievieto vadlīnijas projektu iesniedzējiem projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai. Sludinājumā norāda konkursa nosaukumu, konkursam pieejamo finanšu instrumenta finansējuma apmēru, projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu (datumu un laiku), vietu (Vides investīciju fonda adresi), elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāmi projektu iesniegumi un kur iegūstama papildinformācija par konkursa nosacījumiem.

39. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš nav īsāks par 25 darbdienām pēc konkursa izsludināšanas. Atbildīgā iestāde var pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu uz laiku līdz diviem mēnešiem, publicējot sludinājumu par projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un atbildīgās iestādes un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē.

VI. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšana

40. Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu Vides investīciju fondā. Projekta iesniegumu var iesniegt papīra formā vienā eksemplārā (oriģinālu vai projekta iesniedzēja apliecinātu kopiju) vai elektroniska dokumenta veidā. Projekta iesniegumu papīra formā var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā, pievienojot projekta iesniegumu elektroniskā veidā elektroniskajā datu nesējā (CD, zibatmiņa). Projekta iesniegumu elektroniska dokumenta veidā nosūta parakstītu ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātu ar laika zīmogu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.

41. Projekta iesniegumā ietver:

41.1. aizpildītu projekta iesnieguma veidlapu (2. pielikums);

41.2. papildus iesniedzamos dokumentus:

41.2.1. neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tajā skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju;

41.2.2. būvniecības ieceres dokumentus (grafisko daļu un aprēķinus, ja ir apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, vai būvprojektu minimālā sastāvā, ja ir būvatļauja, ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, arhitektoniski māksliniecisko izpēti un atzinumu), ja tie nav iesniegti būvvaldē;

41.2.3. būvatļaujas vai apliecinājuma kartes, vai paskaidrojuma raksta kopiju:

41.2.3.1. ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā nav izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, nepieciešams iesniegt neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tajā skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu);

41.2.3.2. ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā ir izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām nav nepieciešams, bet pārskatā norādītajai informācijai un aprēķinu metodikai jābūt iekļautai būvprojektā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta dokumentos;

41.2.4. projektā plānoto būvdarbu izmaksu tāmi, kas sagatavota atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja projekta iesniedzējam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu Vides investīciju fondā ir būvvaldes atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā;

41.2.5. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu, kas apliecina, ka iecerētais projekts atbilst kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;

41.2.6. valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa darbības plānu, kurā ietver:

41.2.6.1. esošās situācijas analīzi;

41.2.6.2. informāciju par valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa misiju;

41.2.6.3. SVID analīzi (metode, ar kuras palīdzību novērtē savas stiprās un vājās puses, kā arī iespējas vai iespējamos draudus);

41.2.6.4. valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa darbības virzienu (mērķu) un prioritāro uzdevumu definējumu;

41.2.6.5. informāciju par valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa darbības rezultātiem;

41.2.6.6. informāciju par publicitātes pasākumiem;

41.2.6.7. valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa ilgtspējas pamatojumu;

41.2.7. dokumentu kopijas, kas apliecina saražoto, patērēto un iepirkto elektroenerģijas apjomu un saražoto, patērēto un iepirkto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecos pēdējos pilnos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī izmantoto kurināmā apjomu;

41.2.8. īpašuma, valdījuma, turējuma vai pārvaldības tiesības apliecinošu dokumentu;

41.2.9. projekta iesniedzēja lēmumu par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas (tai skaitā, izdalot finanšu instrumenta finansējuma un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu un neattiecināmās izmaksas), kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās finansējumu projekta kopējo attiecināmo un kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai. Ja projekta iesniedzējs nenodrošina projekta līdzfinansējumu, tas lēmumam pievieno vienu no šādiem dokumentiem:

41.2.9.1. ja līdzfinansējumu sniedz kredītiestāde, – kredītiestādes lēmumu par to, ka kredītiestāde garantē projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanu projekta kopējo attiecināmo un kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt minēto kredītiestādes lēmumu līdz projekta līguma noslēgšanai, bet tādā gadījumā projekta iesniegumam jāpievieno kredītiestādes izziņa, ka kredītiestāde izskatīs iespēju piešķirt kredītu projekta kopējo attiecināmo un kopējo neattiecināmo izmaksu apmērā;

41.2.9.2. ja līdzfinansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā un apliecina, ka finansētāja rīcībā mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā ir bijuši pieejami projekta kopējo attiecināmo un kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai nepieciešamie līdzekļi;

41.2.10. projekta iesniedzēja apliecinājumu, ka projekta iesniegumā norādītajā ēkā, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa netiks mainīts ēkas lietošanas veids, ēka netiks pārbūvēta, nojaukta vai demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas, pēc projekta īstenošanas valsts nozīmes aizsargājamais arhitektūras piemineklis nezaudēs tā statusu, kā arī kopējo vai atsevišķo tā elementu aizsargājamo vērtību;

41.2.11. pilnvaru par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms).

42. Projekta iesniedzējs, gatavojot projekta iesniegumu, ievēro šādus nosacījumus:

42.1. projekta iesniegumu sagatavo un noformē atbilstoši lietvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

42.2. projekta iesnieguma veidlapu sagatavo datorrakstā latviešu valodā;

42.3. papildus iesniedzamos dokumentus sagatavo datorrakstā latviešu valodā. Ja tas nav iespējams, tiem pievieno dokumentu tulkojumus latviešu valodā, kas apliecināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu tulkojumiem valsts valodā;

42.4. projekta iesnieguma veidlapā visos aprēķinos izmantotā naudas vienība ir euro. Finansējuma apmēru nosaka euro un centos, summas norādot ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata, noapaļojot līdz tuvākajai simtdaļai uz leju, ja trešais cipars aiz komata ir 4 vai mazāks, vai uz augšu, ja trešais cipars aiz komata ir 5 vai lielāks;

42.5. projekta iesniegumā nedrīkst būt neatrunātu svītrojumu, dzēsumu, aizkrāsojumu, labojumu un papildinājumu;

42.6. projekta iesniegumam pievieno papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus vai apliecinātas kopijas;

42.7. ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā:

42.7.1. projekta iesniegums ir identisks projekta iesniegumam elektroniskā formā;

42.7.2. projekta iesniegumam ir pievienota projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti elektroniskā formā (kompaktdiskā (CD) vai zibatmiņā), kas sagatavoti DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;

42.7.3. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumenti ir cauršūti (cauraukloti), saglabājot vienotu lappušu numerāciju;

42.8. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniski:

42.8.1. projekta iesniegumu noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu, noformēšanu, glabāšanu un apriti;

42.8.2. projekta iesniegumu izstrādā šādā datņu formātā:

42.8.2.1. iesnieguma veidlapu – DOC vai DOCX datņu formātā;

42.8.2.2. rasējumus – PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;

42.8.2.3. būvdarbu izmaksu tāmi un laika grafiku – XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā;

42.8.3. projekta iesnieguma veidlapu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, papildus iesniedzamo dokumentu oriģinālus paraksta katru atsevišķi ar autora drošu elektronisku parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tos apliecina ar projekta iesniedzēja drošu elektronisku parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskiem dokumentiem un dokumentu juridisko spēku.

43. Ja projekta iesniegumu nosūta pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā vai iesniedz Vides investīciju fondā personīgi, to ievieto slēgtā iepakojumā ar norādi "Konkursam "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos"" un "Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas".

44. Vides investīciju fonds reģistrē projektu iesniegumus, piešķir tiem identifikācijas numurus un septiņu darbdienu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām rakstiski paziņo projekta iesniedzējam projekta iesnieguma identifikācijas numuru. Ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz personīgi, projekta iesnieguma identifikācijas numurs tiek piešķirts un paziņots projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī.

45. Vides investīciju fonds izskata tos projektu iesniegumus, kuri ir iesniegti Vides investīciju fondā vai nodoti pasta iestādē (pasta zīmogs) līdz konkursa sludinājumā norādītā termiņa beigām.

46. Ja projekta iesniegumu saņem pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, Vides investīciju fonds rakstiski par to informē projekta iesniedzēju.

VII. Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu

47. Projektu iesniegumu vērtēšanai atbildīgā iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

48. Vērtēšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ar atbildīgās iestādes rīkojumu.

49. Vērtēšanas komisiju vada atbildīgās iestādes pārstāvis. Vērtēšanas komisijā ir iekļauti trīs atbildīgās iestādes pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Vides investīciju fonda. Vērtēšanas procesa administrēšanu nodrošina Vides investīciju fonds.

50. Projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanu veic atbilstoši precizējamiem un neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 3. pielikumā. Atbilstību administratīvās vērtēšanas kritērijiem vērtē ar "Jā", "Nē" vai "NA" ("Jā" – atbilst, "Nē" – neatbilst, "NA" – nav attiecināms) šādā secībā:

50.1. vispirms tiek vērtēta projekta iesnieguma atbilstība šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem neprecizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Ja projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, vērtēšanu neturpina un atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

50.2. ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, atbildīgā iestāde rakstiski informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu. Projekta iesnieguma precizēšanas termiņš ir 10 darbdienas no dienas, kad atbildīgā iestāde ir informējusi projekta iesniedzēju par projekta iesnieguma neatbilstību kritērijiem;

50.3. ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā iesniedz precizētu projekta iesniegumu, projekta iesniegumu vērtē atkārtoti, nosakot, vai tas atbilst šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem un ir virzāms vērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

50.4. ja projekta iesniedzējs atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā neiesniedz precizētu projekta iesniegumu vai pēc atkārtotas vērtēšanas projekta iesniegums neatbilst kaut vienam šo noteikumu 3. pielikumā minētajam precizējamam administratīvās vērtēšanas kritērijam, atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu;

50.5. ja projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, vērtē tā atbilstību šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem;

50.6. projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētajām projektu iesniegumu grupām veic atsevišķi.

51. Ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, kā arī ja minētā informācija nav salasāma vai nav sniegta latviešu valodā, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā piešķir zemāko vērtējumu.

52. Vērtēšanas komisija vai atbildīgā iestāde projektu iesniegumu vērtēšanas laikā, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus, pārbauda projekta iesniegumā norādīto sasniedzamo rādītāju atbilstību projektā plānotajām aktivitātēm un iesniegtajai dokumentācijai. Pārbaudes ietvaros vērtēšanas komisija, atbildīgā iestāde vai tās pieaicinātie eksperti, ja nepieciešams, apseko projekta īstenošanas vietu – ēku, kurā plānots īstenot projekta aktivitātes. Projekta iesniedzējs nodrošina vērtēšanas komisijas, atbildīgās iestādes vai tās pieaicināto ekspertu piekļuvi projekta īstenošanas vietai.

53. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ir sniedzis nepatiesu informāciju, atbildīgās iestādes vadītājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

54. Ja nepieciešams, Vides investīciju fonds elektroniski no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pieprasa informāciju, lai novērtētu projektu iesniedzēju atbilstību šo noteikumu 17.7. un 17.8. apakšpunktā minētajām prasībām.

55. Pēc projektu iesniegumu vērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēšanas komisija tos sarindo dilstošā secībā atbilstoši iegūtajam punktu skaitam.

56. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbildīgā iestāde, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, priekšroku dod projekta iesniegumam ar augstāku plānoto CO2 emisijas samazinājumu gadā uz ēkas aprēķina platību (kgCO2/m2 gadā) saskaņā ar projekta iesnieguma veidlapā (šo noteikumu 2. pielikuma 2.7. apakšpunkts) minēto rādītāju.

57. Atbildīgās iestādes vadītājs lemj par projekta iesnieguma apstiprināšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

57.1. projekta iesniegums atbilst visiem šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

57.2. projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 55. punktā minētajā secībā ir pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

58. Atbildīgās iestādes vadītājs lemj par projekta iesnieguma noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas vērtējumu, ja projekta iesniegumā paredzēto projekta aktivitāšu īstenošanai pēc sarindošanas šo noteikumu 55. punktā minētajā secībā nav pietiekams finanšu instrumenta finansējums atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

59. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu atbildīgā iestāde nosūta projekta iesniedzējam pa pastu piecu darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas.

60. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu attiecībā uz projekta iesniedzējiem, kuriem maksimāli pieļaujamo finanšu instrumenta finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, atbildīgās iestādes vadītājs pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam.

VIII. Projekta līguma noslēgšanas un ieviešanas nosacījumi

61. Projekta iesniedzējs 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts atbildīgās iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noslēdz projekta līgumu ar atbildīgo iestādi un Vides investīciju fondu.

62. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu 30 dienu laikā no atbildīgās iestādes lēmuma saņemšanas dienas, projekta iesniedzējs zaudē tiesības slēgt projekta līgumu.

63. Ja šo noteikumu 62. punktā minēto iemeslu dēļ projekta līgums ar projekta iesniedzēju netiek noslēgts, atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds slēdz projekta līgumu ar to projekta iesniedzēju, kura projekta iesniegums ir ieguvis nākamo augstāko punktu skaitu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem, ja finanšu instrumenta finansējuma atlikums ir pietiekams šā projekta finansēšanai atbilstoši šo noteikumu 5. punktam.

64. Līdz projekta līguma noslēgšanai projekta iesniedzējs iesniedz Vides investīciju fondā kredītiestādes lēmumu (šo noteikumu 41.2.9.1. apakšpunkts) par finanšu līdzekļu pieejamību (ja attiecināms).

65. Projekta līgumu sagatavo Vides investīciju fonds. Projekta līgumā ietver:

65.1. atbildīgās iestādes rekvizītus;

65.2. Vides investīciju fonda rekvizītus;

65.3. finansējuma saņēmēja rekvizītus;

65.4. projekta nosaukumu, mērķi, uzdevumus un finansējuma apmēru;

65.5. projekta aktivitātes, to īstenošanas laiku un projektā sasniedzamos rezultātus, tai skaitā sasniedzamo CO2 emisijas samazinājumu;

65.6. līguma darbības termiņu un CO2 emisijas samazinājuma monitoringa prasības;

65.7. atbildīgās iestādes atbildību, tiesības un pienākumus;

65.8. finansējuma saņēmēja atbildību, tiesības un pienākumus;

65.9. Vides investīciju fonda atbildību, tiesības un pienākumus;

65.10. projekta īstenošanas pārskatu saturu un iesniegšanas termiņus;

65.11. strīdu izskatīšanas kārtību;

65.12. demonstrēšanas un publicitātes nosacījumus;

65.13. citus nosacījumus.

66. Projekta iesniegums ir projekta līguma neatņemama sastāvdaļa.

67. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus, finansējuma saņēmējs iesniedz Vides investīciju fondā pieprasījumu par nepieciešamajiem grozījumiem projekta līgumā, pamatojot grozījumu nepieciešamību. Vides investīciju fonds pēc pieprasījuma saņemšanas izvērtē grozījumu nepieciešamību un sniedz atbildi 20 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas. Grozījumu veikšana projekta līgumā nedrīkst pasliktināt projekta līgumā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā.

68. Ja pēc projekta līguma noslēgšanas tajā nepieciešams izdarīt grozījumus un grozījumu ierosinātājs ir atbildīgā iestāde vai Vides investīciju fonds, tā nosūta finansējuma saņēmējam sagatavotos projekta līguma grozījumus, kā arī pamato grozījumu nepieciešamību. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc projekta līguma grozījumu saņemšanas izvērtē tos un sniedz atbildi atbildīgajai iestādei un Vides investīciju fondam.

69. Ja grozījumus projekta līgumā nepieciešams izdarīt, jo mainījušies finansējuma saņēmēja dati (kontaktinformācija vai bankas rekvizīti), Vides investīciju fonds piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sagatavo atbilstošus grozījumus projekta līgumā.

70. Visus projekta ietvaros veiktos izdevumus finansējuma saņēmējs pamato ar rakstiskiem līgumiem un grāmatvedības dokumentiem.

71. Lai nodrošinātu projekta publicitāti, finansējuma saņēmējs:

71.1. ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir) informāciju par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu un plānoto un sasniegto CO2 emisijas samazinājumu;

71.2. projekta īstenošanas laikā noorganizē vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

71.3. projekta rezultātu monitoringa periodā īsteno vismaz vienu pasākumu, kurā tas informē sabiedrību par projekta aktivitātēm un rezultātiem;

71.4. pie ēkas, kurā ir īstenotas projekta aktivitātes, izvieto informatīvu plāksnīti par projekta īstenošanu, finansējuma izlietojumu, sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;

71.5. veic citus publicitātes pasākumus pēc saviem ieskatiem.

72. Lai nodrošinātu projekta demonstrēšanas pasākumus, finansējuma saņēmējs:

72.1. projekta rezultātu monitoringa periodā īsteno vismaz divus pasākumus, kas sniedz skaidrojumu un veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;

72.2. izveido un izvieto pie ēkas publiski pieejamā vietā stendu vai ekspozīciju, kas sniedz skaidrojumu un veicina sabiedrības izpratni par projekta īstenošanas laikā sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu;

72.3. ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā nodrošina ēkas pagaidu sertifikāta novietošanu apmeklētājiem redzamā vietā.

73. Finansējuma saņēmējs projekta līguma darbības laikā par katru sešu mēnešu periodu (pusgadu) līdz periodam (pusgadam) sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – starpposma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

74. Finansējuma saņēmējs pēc projekta līgumā paredzēto aktivitāšu pabeigšanas iesniedz Vides investīciju fondā pārskatu par visu projekta īstenošanas periodu (turpmāk – noslēguma pārskats), kas sagatavots atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam. Noslēguma pārskatam pievieno projekta aktivitāšu izpildi apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā.

75. Finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu par sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu un līdz katra nākamā gada 31. janvārim iesniedz Vides investīciju fondā monitoringa pārskatu atbilstoši projekta līgumam pievienotajam paraugam.

76. Vides investīciju fondam ir tiesības starpposma un noslēguma pārskata vērtēšanas laikā pieaicināt ekspertus, lai pārbaudītu prasības, kas saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, veikt pārbaudes projekta īstenošanas vietā un izvērtēt monitoringa pārskatu. Vides investīciju fonds reizi gadā piecu gadu periodā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa veic izlases veida pārbaudi projekta īstenošanas vietā.

77. Grozījumus projekta līgumā par projekta īstenošanas perioda pagarināšanu, kas pārsniedz šo noteikumu 8. punktā norādīto termiņu, neveic.

IX. Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksājumu kārtība

78. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, līdzfinansējumu un šo noteikumu 83. punktā minētās neattiecināmās izmaksas nodrošina no valsts budžeta un maksājumus veic no līdzekļiem, kas projekta īstenošanai paredzēti tās ministrijas budžetā, kuras padotībā ir attiecīgā iestāde, ievērojot šo noteikumu 26. punktā minētās prasības. Finanšu instrumenta finansējuma daļu projekta īstenošanai plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem vai atbildīgās iestādes transferta pārskaitījumu no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā budžeta programmā vai apakšprogrammā. Iestādes maksājumus saņem saskaņā ar projekta līgumā noteikto kārtību un nosacījumiem.

79. Finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), ir pieejami šādi maksājumu veidi:

79.1. avansa maksājums līdz 30 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas;

79.2. viens vai vairāki starpposma maksājumi līdz 60 % no projektam apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas;

79.3. noslēguma maksājums, kas, ņemot vērā finansējuma saņēmējam izmaksāto avansa maksājumu un starpposmu maksājumus, nepārsniedz projektam apstiprinātā kopējā finanšu instrumenta finansējuma summu.

80. Avansa maksājumu var saņemt, ja finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), iesniedz Vides investīciju fondā kredītiestādes avansa maksājuma summas atmaksāšanas garantijas vēstuli, kura izsniegta par labu atbildīgajai iestādei, un kredītiestādes izsniegtā garantija ir spēkā vismaz trīs kalendāra mēnešus pēc projekta īstenošanas perioda beigām un satur nosacījumus par līdzekļu atmaksāšanu pēc pirmā pieprasījuma, ja finansējuma saņēmējs neizpilda šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktās saistības (attiecināms uz finansējuma saņēmējiem, kuri papildus pamatdarbībai veic citu saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts).

81. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), var saņemt starpposma maksājumu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

81.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;

81.2. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā starpposma pārskatu par iepriekšējo periodu, un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;

81.3. finansējuma saņēmējs pievienojis starpposma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

81.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā.

82. Finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (valsts dibināta augstskola), var saņemt noslēguma maksājumu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

82.1. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma maksājuma pieprasījumu, kā arī pievienojis darbu izpildi un to samaksu apliecinošus dokumentus, kas noteikti projekta līgumā;

82.2. finansējuma saņēmējs iesniedzis Vides investīciju fondā noslēguma pārskatu, un Vides investīciju fonds to ir apstiprinājis;

82.3. finansējuma saņēmējs pievienojis noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu attaisnojošos dokumentus atbilstoši projekta līgumam;

82.4. finansējuma saņēmējs visus ar projektu saistītos maksājumus ir veicis un saņēmis projekta kontā;

82.5. finansējuma saņēmējs ir pilnībā īstenojis projektā plānotās aktivitātes.

83. Ja finansējuma saņēmējs ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola, tad neattiecināmās izmaksas, kas nav saistītas ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu, bet nepieciešamas, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot šo noteikumu 26. punktā minētās prasības.

84. Maksājumus veic atbildīgā iestāde, pamatojoties uz Vides investīciju fonda atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja pārskata apstiprināšanu.

X. Projekta pārskatu iesniegšana un pārbaude

85. Finansējuma saņēmējs pārskatu iesniedz elektroniski un papīra formā kopā ar projekta līgumā minētajiem pamatojošajiem dokumentiem.

86. Vides investīciju fonds pārbauda saņemto pārskatu un projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus un 20 darbdienu laikā sagatavo lēmumu par pārskata apstiprināšanu vai rakstiski pieprasa finansējuma saņēmējam 10 darbdienu laikā no vēstules saņemšanas dienas iesniegt papildu informāciju vai precizēt pārskatu.

87. Vides investīciju fonds 10 darbdienu laikā pēc papildu informācijas vai precizētā pārskata saņemšanas rakstiski informē finansējuma saņēmēju par projekta pārskata apstiprināšanu vai noraidīšanu.

88. Vides investīciju fonds pēc nejaušās selektīvās metodes pārbauda projektus projektu īstenošanas vietās. Lai pārbaudītu finansējuma saņēmēja sniegtās informācijas patiesumu un projekta īstenošanas atbilstību projekta līgumam, kā arī šiem noteikumiem, Vides investīciju fondam ir tiesības pieaicināt neatkarīgus ekspertus.

89. Ja finansējuma saņēmējs šajos noteikumos vai projekta līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz Vides investīciju fondā projekta pārskatu, projekta līgumā minētos pamatojošos dokumentus vai Vides investīciju fonda pieprasīto papildu informāciju, atbildīgā iestāde ir tiesīga apturēt maksājumus no finanšu instrumenta līdzekļiem līdz dienai, kad finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā izpilda attiecīgās saistības. Finansējuma saņēmējs projekta līgumā noteiktajā kārtībā attiecīgās saistības izpilda triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 8. punktā minētā perioda beigām.

XI. Finansējuma saņēmēja atbildība par projekta rezultātiem

90. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

91. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam pēc projekta īstenošanas beigu termiņa par pilnu monitoringa gadu (no kārtējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 31. decembrim) konstatē, ka projekta līgumā noteiktais CO2 emisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – CO2 emisijas samazinājuma neatbilstība) un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju.

92. Finansējuma saņēmējs 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 91. punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Vides investīciju fondā pasākumu plānu CO2 emisijas samazinājuma neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Plānu apstiprina neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā. Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā plānu apstiprina un, ja nepieciešams, sniedz attiecīgus ieteikumus.

93. Finansējuma saņēmējs plānu īsteno par saviem līdzekļiem viena gada laikā no dienas, kad to ir apstiprinājis Vides investīciju fonds. Monitoringa periodā neieskaita gadu, kad finansējuma saņēmējs īsteno plānu.

94. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par jebkuru monitoringa gadu pēc plāna īstenošanas atkārtoti konstatē, ka projekta līgumā noteiktais CO2 emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā, nav sasniegts, Vides investīciju fonds aprēķina CO2 emisiju samazinājuma neatbilstības apmēru un rakstiski par to informē finansējuma saņēmēju un atbildīgo iestādi. Atbildīgās iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu par projektam izmaksātā finanšu instrumenta finansējuma atzīšanu par neattiecināmu un par finanšu instrumenta finansējuma atgūšanu projekta līgumā noteiktajā kārtībā.

95. Atbildīgā iestāde sadarbībā ar Vides investīciju fondu sagatavo un līdz projektu īstenošanas perioda beigām publicē atbildīgās iestādes un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa vadlīnijas. Vadlīnijās nosaka finanšu instrumenta ietvaros īstenoto projektu monitoringa principus, aktivitātes, kas iekļaujamas plānā, un kārtību, kādā tiek aprēķināts un monitoringa pārskata apstiprināšanā ņemts vērā CO2 emisijas samazinājums, ja finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas beigu termiņa ēkā ir veicis papildu energoefektivitātes pasākumus un ja no finansējuma saņēmēja neatkarīgi ārēji apstākļi ir ietekmējuši projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu.

96. Lai noteiktu atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši konstatētajai CO2 emisijas samazinājuma neatbilstībai, faktisko CO2 emisijas samazinājumu gadā dala ar projekta līgumā noteikto CO2 emisijas samazinājumu gadā. No vieninieka atņem dalījuma rezultātu un reizina ar piešķirto finanšu instrumenta finansējumu. Iegūtajam rezultātam piemēro Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas ir spēkā dienā, kad pieņemts lēmums par līdzekļu atgūšanu.

97. Atbildīgajai iestādei un Vides investīciju fondam ir tiesības piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa pārbaudīt projekta līgumā un monitoringa pārskatā sniegto informāciju, apsekojot projekta īstenošanas vietu. Finansējuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt piekļuvi projekta īstenošanas vietai un visai ar projektu saistītajai dokumentācijai.

98. Finansējuma saņēmējs finanšu instrumenta finansējumu, kas atzīts par neattiecināmu saskaņā ar šo noteikumu 94. punktu, atmaksā atbildīgajai iestādei atbilstoši projekta līgumā noteiktajai kārtībai.

XII. Projektu īstenošanas kontrole un audits

99. Projektu īstenošanas kontrole un audits (turpmāk – projekta pārbaudes) šo noteikumu izpratnē ir:

99.1. izlases veida pārbaude par projekta īstenošanas progresu (turpmāk – projekta progresa pārbaude);

99.2. izlases veida audits par projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību (turpmāk – izdevumu atbilstības pārbaude);

99.3. izlases veida projekta īstenošanas pēcnovērtējums (turpmāk – projekta pēcnovērtējums).

100. Vides investīciju fonds:

100.1. katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo šo noteikumu 99. punktā minēto kārtējā gadā veicamo projektu pārbaužu plānu, kas pamatojas uz nejaušo selektīvo metodi;

100.2. projekta progresa pārbaudē novērtē projekta progresa atbilstību plānotajam aktivitāšu ieviešanas grafikam un projekta īstenošanas nosacījumiem, kas noteikti projekta līgumā un šajos noteikumos. Ja nepieciešams, projekta progresa pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;

100.3. izdevumu atbilstības pārbaudē novērtē finansējuma saņēmēja iesniegtajos projekta pārskatos norādīto izdevumu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām. Ja nepieciešams, izdevumu atbilstības pārbaudi veic projekta īstenošanas vietā;

100.4. projekta pēcnovērtējumā novērtē projekta īstenošanas atbilstību projekta iesniegumā norādītajiem projektā sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī novērtē projekta rezultātu ilgtspēju. Ja nepieciešams, projekta pēcnovērtējumu veic projekta īstenošanas vietā.

101. Finansējuma saņēmējs nodrošina atbildīgajai iestādei, Vides investīciju fondam un tās pilnvarotiem auditoriem:

101.1. pieeju ar projektu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projekta līgumam un grozījumiem, citiem projekta ietvaros noslēgtajiem līgumiem, darbu pieņemšanas un nodošanas aktiem, rēķiniem, maksājuma uzdevumiem, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatam, monitoringa pārskatiem un sasniegtos rezultātus apliecinošai dokumentācijai (elektroniski un papīra formā);

101.2. pieeju ar projektu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;

101.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.

102. Ar projektu īstenošanu saistītos dokumentus atbildīgā iestāde, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs slēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finanšu instrumenta finansējumu projekta ieviešanai, glabā 10 gadus kopš dienas, kad šo noteikumu ietvaros projektam ir piešķirts pēdējais atbalsts.

XIII. Konkursa īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

103. Atbildīgā iestāde katru gadu līdz 31. janvārim sagatavo konkursa uzraudzības pasākumu plānu kārtējam gadam.

104. Konkursa īstenošanas uzraudzība šo noteikumu izpratnē ir:

104.1. finanšu instrumenta finansējuma izlietojuma atbilstības uzraudzība;

104.2. atbildīgās iestādes finanšu audits;

104.3. finanšu instrumenta darbības audits, vadības un kontroles sistēmas audits.

105. Atbildīgā iestāde un Vides investīciju fonds nodrošina audita veicējam:

105.1. pieeju ar finanšu instrumenta īstenošanu saistītajiem dokumentiem, tai skaitā projektu līgumiem un grozījumiem projektu līgumos, starpposma pārskatiem un noslēguma pārskatiem, monitoringa pārskatiem (elektroniski un papīra formā);

105.2. pieeju ar finanšu instrumentu saistītajām ēkām, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi;

105.3. nepieciešamo dokumentu izrakstus un kopijas.

106. Pārskatu par projektu finansēšanu atbildīgā iestāde sagatavo 10 darbdienu laikā pēc konkursa rezultātu publicēšanas.

107. Atbildīgā iestāde informāciju par šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam publicē savā tīmekļvietnē, kā arī nodrošina šīs informācijas pieejamību 10 gadus no dienas, kad šo noteikumu ietvaros ir piešķirts pēdējais atbalsts.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

1. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 35
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām
 

(nosaukums)


Adrese  

Objekta fotofiksācija

SATURS

1. Vispārīgā informācija

2. Pamatinformācija par ēku

3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

5. Enerģijas patēriņš un uzskaite

6. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

7. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas

8. Ēkai aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei pirms un pēc pārbūves vai atjaunošanas pasākumu īstenošanas

9. Apkures patēriņa korekcija

PIELIKUMS

1. Vispārīgā informācija

1.1. Ēkas identifikācija

1.1.1.

Adrese  

1.1.2.

Ēkas kadastra numurs  

1.1.3.

Ēkas klasifikācija  

1.2. Pamatinformācija par ēkas īpašnieku/valdītāju/turētāju/pārvaldītāju

1.2.1.

Nosaukums  

1.2.2.

Reģistrācijas numurs  

1.2.3.

Juridiskā adrese  

1.2.4.

Kontaktpersona  

1.2.5.

Kontakttālrunis  

1.3. Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā

1.3.1.

Vārds, uzvārds  

1.3.2.

Neatkarīgā eksperta reģistrācijas numurs  

1.3.3.

Uzņēmums*  

1.3.4.

Uzņēmuma reģistrācijas numurs*  

1.3.5.

Kontakttālrunis  

Piezīme. * Nenorāda, ja neatkarīgais eksperts ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona.

1.4. Dati par ēkas energosertifikāta pārskatu

1.4.1.

Ēkas apsekošanas datums  

1.4.2.

Ēkas energosertifikāta numurs  

2. Pamatinformācija par ēku

2.1. Informācija par ēku

2.1.1.

Konstruktīvais risinājums  

2.1.2.

Ekspluatācijas uzsākšanas gads  

2.1.3.

Stāvi

2.1.3.1. pagrabs   (ir/nav)
2.1.3.2. tipveida stāvi   (skaits)
2.1.3.3. tehniskie stāvi   (skaits)
2.1.3.4. mansarda stāvs   (ir/nav)
2.1.3.5. jumta stāvs   (ir/nav)

2.1.4.

Kopējā aprēķina platība (m2)  

2.1.5.

Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pielikumā pievieno skici) 2.1.5.1. garums (m)  
2.1.5.2. platums (m)  
2.1.5.3. augstums (m)  

2.1.6.

Iepriekš veiktie energoefektivitātes pasākumi
Nr.
p.k.
Gads Pasākums
     
     
     
     
     

2.1.7.

Cita informācija
 

2.1.8.

Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas pielikumā uz   lapām

2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām

Nr.
p.k.

Zonas numurs un nosaukums

Iekļautās telpas/ telpu grupas nosaukums

Aprēķina platība

Augstums, vidējais

Aprēķina tilpums

Aprēķina parametri apkures periodā*

Aprēķina parametri dzesēšanas periodā*

temperatūra

perioda ilgums

gaisa apmaiņa

aprēķina temperatūra

perioda ilgums

gaisa apmaiņa

aprēķina

āra gaisa

aprēķina

āra gaisa

m2

m

m3

°C

°C

dienas

1/h

°C

°C

dienas

1/h

1.

1. ZONA

                       
       
       

2.

2. ZONA

                       
       
       
 

… ZONA

                       
       
       

Kopā

 

   

Vidēji

 

Piezīme. * Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus

3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas

3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

1. ZONA

Nr.
p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

               
               
               
               

Nr.
p.k.

Termiskie tilti

Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

             
             
             
             

Kopā 1. ZONA

 
2. ZONA

Nr.
p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

               
               
               
               

Nr.
p.k.

Termiskie tilti

Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

             
             
             
             

Kopā 2. ZONA

 
ZONA …

Nr.
p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

               
               
               
               

Nr.
p.k.

Termiskie tilti

Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ),

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

             
             
             
             

Kopā … ZONA

 

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients, HT (faktiskais) (W/K)

 

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients, HTR (normatīvais) (W/K)

 

Piezīme. * Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums

4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās

4.1.1. Aprēķina parametri

Nr.
p.k.

Zonas numurs un nosaukums

Aprēķina tilpums

Gaisa plūsmas piegādes temperatūra

Gaisa apmaiņa*

Ventilācijas sistēmas veids

Darbības ilgums, gadā

Enerģijas atgūšana, vidēji

Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve

m3

°C

1/h

 

h

%

W/K

Parametri apkures periodā  
  1. ZONA, 1. režīms **              
  1. ZONA, 2. režīms **              
  2. ZONA              
  ZONA …              
Parametri dzesēšanas periodā  
  1. ZONA              
  2. ZONA              
  … ZONA              

Cita informācija

Piezīmes.
1. * Iekļaujot infiltrāciju.
2. ** Ja zona tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, iekļaujot režīma parametrus.

4.1.2. Gaisa kondicionēšana – dati par iekārtām

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Elektriskā jauda

Darbības laiks, gadā

Patērētais elektroenerģijas daudzums, gadā

Pārbaudes akts*

pievienots (jā/nē)

datums

kW

h

kWh

               
               
               

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 23. punktu.

4.1.3. Cita informācija

 

4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

4.2.1. Aprēķina parametri

Nr.
p.k.

Zonas numurs un nosaukums

Iekšējie siltuma ieguvumi

Saules siltuma ieguvumi

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi **

metaboliskais siltums no iedzīvotājiem un izkliedētais siltums no ierīcēm

izkliedētais siltums no apgaismošanas ierīcēm

siltums, kas izkliedēts no karstā ūdens sistēmas vai ko absorbē karstā ūdens sistēma

siltums, kas izkliedēts no gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vai ko absorbē apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas

siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

 

kWh/m2

kWh gadā

Parametri apkures periodā
  1. ZONA, 1. režīms **                  
  1. ZONA, 2. režīms **                  
  2. ZONA                  
  … ZONA                  
Parametri dzesēšanas periodā
  1. ZONA                  
  2. ZONA                  
  … ZONA                  

Piezīmes.
1. * Sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 348 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metode" 93. punktu.
2. ** Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā/režīmā.

4.2.2. Cita informācija

 

4.3. Siltumenerģijas ražošana, piegāde un pārvade

4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas

Iekārtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Kurināmā veids

Kurināmā patēriņš (vidēji gadā), norādīt arī mērvienību

Lietderības koeficients

Saražotās enerģijas daudzums, gadā (kWh/gadā)

Pārbaudes akts*

pievienots (jā/nē)

datums

               
               
               

Piezīme. * Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 18. punktu.

4.3.2.

Siltumenerģijas piegādes sistēma   centralizēta siltumapgāde
    atkarīgā pieslēguma shēma
  neatkarīgā pieslēguma shēma
  lokāla siltumapgāde
  individuāla siltumapgāde

4.3.3.

Informācija par objekta (ēkas) energobilancē esošajiem, teritorijā izvietotajiem ārpus kondicionētās zonas izvietotiem siltumpārvades tīkliem (tīklu garums, cauruļu un siltumizolācijas parametri, tehniskais stāvoklis)  

4.3.4.

Cita informācija  

4.4. Siltumenerģijas sadale – apkures sistēma*

4.4.1.

Apkures sistēma   vienas caurules
  divu cauruļu
  cita tipa (norādīt)

4.4.2.

Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās  

4.4.3.

Kopējais cauruļvadu garums, m  

4.4.4.

Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh  

4.4.5.

Cita informācija  

Piezīme. * Ja situācija atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.

4.5. Karstā ūdens sadales sistēma

4.5.1.

Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C)  

4.5.2.

Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C)  

4.5.3.

Karstā ūdens sagatavošana   sagatavošana siltummezglā
  centralizēta apgāde
  individuālā

4.5.4.

Karstā ūdens sadales sistēmas tips   bez cirkulācijas
  ar cirkulāciju

4.5.5.

Kopējais sadales shēmas cauruļu garums, m  

4.5.6.

Cauruļu izolācijas tehniskais stāvoklis  

4.5.7.

Cita informācija, kā sagatavo karsto ūdeni  

5. Enerģijas patēriņš un uzskaite

5.1. Enerģijas patēriņa sadalījums

Nr.
p.k.

Enerģijas patēriņa sadalījums*3

Izmērītie dati, gadā*1

Vidējais koriģētais*2

Īpatnējais koriģētais*2

Aprēķinātie dati, gadā *3,*5

siltumenerģija, vidējais

elektroenerģija, vidējais

kopējais,vidējais

īpatnējais

siltumenerģija, vidējais

elektroenerģija, vidējais

kopējais, vidējais

īpatnējais

emisijas faktors

CO2 emisijas apjoms gadā

kWh

kWh

kWh

kWh/m2

kWh

kWh/m2

kWh

kWh

kWh

kWh/m2

kg/kWh

kg

5.1.1.

Apkurei                        

5.1.2.

Karstā ūdens sagatavošanai                    

5.1.3.

Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)                    

5.1.4.

Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)                    

5.1.5.

Apgaismojumam                    

5.1.6.

Papildu enerģija                    

5.1.7.

Citi patērētāji*4                    

5.1.8.

Kopā                        

5.1.9.

Paskaidrojumi par enerģijas patēriņa sadalījumu sistēmām ar kopīgu skaitītāju  

Piezīmes.
*1 Norāda vidējos patēriņa datus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2011. līdz 2015. gadam) no tabulām 5.3. daļā. Ja nav izmērīto datu, norāda aprēķinātos datus no tabulām 5.3. daļā. Ja ir kopēja uzskaite, datus norāda vienā ailē, paskaidrojot 5.1.9. daļā.
*2 Norāda enerģijas patēriņu, kas ir koriģēts atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem, korekcija nedrīkst pārsniegt 10 %, salīdzinot ar izmērītajiem vidējiem datiem.
*3 Jāveic sadalījuma aprēķins pa pozīcijām, arī ja nav dalītas uzskaites.
*4 Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā nesastāda vairāk kā 10 % no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma. Papildina ar atbilstošiem aprēķiniem par enerģijas patēriņu.
*5 Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām pie vienādiem iekštelpu temperatūras nosacījumiem atšķiras mazāk nekā par 10 procentiem un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā.

5.2. Kurināmā patēriņš* – norādīt visus kurināmā veidus, kas tiek patērēti apkures vai citu procesu nodrošināšanai (ja nav skaitītāju rādījumu, norādīt aprēķināto daudzumu un sadalījumu pa mēnešiem – pēc patēriņa, nevis iepirkšanas apjomiem)

Gads*

Sadalījums pa energoresursiem

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

Kopā, kWh

kurināmā veids

mērvienība**

emisijas faktors, kgCO2/kWh

zemākais sadegšanas siltums, kWh/kg vai kWh/m3

2011

                                   

2012

                                   

2013

                                   

2014

                                   

2015

                                   

Piezīmes.
1. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laika periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.
2. ** Piemēram, "t", "1000m3", "cieš m3", "ber m3".

5.3. Enerģijas patēriņa dati

5.3.1. Siltumenerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai

Gads*

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011

Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          

2012

Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          

2013

Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          

2014

Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          

2015

Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          

Kopējais vidējais siltumenerģijas patēriņš gadā, kWh

 
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

Piezīme. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laika periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

5.3.2. Siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai

Gads*

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011

Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          

2012

Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          

2013

Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          

2014

Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          

2015

Kopējais siltumenerģijas patēriņš, kWh                          

Kopējais vidējais siltumenerģijas patēriņš gadā, kWh

 
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

Piezīme. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laika periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

5.3.3. Aukstā ūdens patēriņš

Gads*

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011

Aukstā ūdens patēriņš, m3                          

2012

Aukstā ūdens patēriņš, m3                          

2013

Aukstā ūdens patēriņš, m3                          

2014

Aukstā ūdens patēriņš, m3                          

2015

Aukstā ūdens patēriņš, m3                          

Kopējais vidējais aukstā ūdens patēriņš gadā, m3

 
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Aukstā ūdens patēriņš, m3/gadā                          
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

Piezīme. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laika periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

5.3.4. Karstā ūdens patēriņš

Gads*

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011

Karstā ūdens patēriņš, m3                          

2012

Karstā ūdens patēriņš, m3                          

2013

Karstā ūdens patēriņš, m3                          

2014

Karstā ūdens patēriņš, m3                          

2015

Karstā ūdens patēriņš, m3                          

Kopējais vidējais karstā ūdens patēriņš gadā, m3

 
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Karstā ūdens patēriņš, m3/gadā                          
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

Piezīme. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laika periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

5.3.5. Elektroenerģijas patēriņš

Gads*

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Kopā

2011

Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                          

2012

Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                          

2013

Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                          

2014

Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                          

2015

Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh                          

Kopējais vidējais elektroenerģijas patēriņš (kWh gadā)

 
Aprēķinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)
  Kopējais enerģijas patēriņš, kWh                          
Eksperta izmantotās metodes apraksts Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēķinātos datus

Piezīme. * Ja dati par kādu no konkrētajiem gadiem nav pieejami, ir pieļaujama izmērīto datu izmantošana par īsāku laika periodu (vismaz gadu) vai aprēķināto datu izmantošana.

6. Energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumi

6.1. Enerģijas un oglekļa dioksīda emisijas ietaupījumi

Nr.
p.k.

Pasākums*

Piegādātās enerģijas ietaupījums, kWh/gadā*

CO2 emisijas ietaupījumi, uzstādot atjaunojamo energoresursu iekārtas

apkurei

dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)

karstā ūdens sagatavošanai

mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)

apgaismojumam

papildu enerģija

enerģijas ietaupījums gadā, kWh

emisijas faktors**, kg CO2/kWh

enerģijas ietaupījums gadā, kWh

emisijas faktors**, kg CO2/kWh

enerģijas ietaupījums gadā, kWh

emisijas faktors**, kg CO2/kWh

enerģijas ietaupījums gadā, kWh

emisijas faktors**, kg CO2/kWh

enerģijas ietaupījums gadā, kWh

emisijas faktors**, kg CO2/kWh

enerģijas ietaupījums gadā, kWh

emisijas faktors**, kg/ CO2kWh

aizvietotās enerģijas daudzums***

emisijas faktors**, kg CO2/kWh

                               
                               
                               
                               
                               
                               
 

Kopā

 

 

 

 

         

Piezīmes.
1. * Aprēķinātais enerģijas ietaupījums, ko dod energoefektivitātes pasākuma īstenošana. Atbilstoši, ja kāds energoefektivitātes pasākums samazina viena energonesēja patēriņu, bet palielina cita energonesēja patēriņu – tas detalizēti jānorāda. Ja energoefektivitātes pasākuma īstenošana palielina enerģijas patēriņu, norāda negatīvu ietaupījumu.
2. ** Ja vērtības ir koriģētas, izmantoto emisijas faktoru aprēķins jānorāda 6.2. daļā.
3. *** Ja tiek īstenoti energoefektivitātes pasākumi un no centralizētās vai lokālās siltumapgādes sistēmas piegādāta vai no fosilajiem energoresursiem saražota enerģija tiek aizstāta ar enerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, aizvietoto enerģijas daudzumu aprēķina no enerģijas daudzuma, kas noteikts pēc pārējo energoefektivitātes pasākumu aprēķināšanas.

6.2. Izmantotie emisijas faktori (norādīt, kādi emisijas faktori izmantoti katram kurināmajam (energoresursam))

 

6.3. Papildu pasākumi

Pasākumi, kurus sertificēts arhitekts vai sertificēts būvinženieris uzskata par papildus nepieciešamiem pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām norādītajiem pasākumiem un kuri tieši neietekmē sasniedzamo CO2 emisiju samazinājumu (izmaksas obligāti iekļaujamas projektā kā neattiecināmās izmaksas)

Pasākuma nosaukums

Pamatojums un apraksts

Informācija par papildu pasākumu saskaņošanu ar projekta iesniedzēju, kā arī par papildu pasākumu finansēšanas avotu

     
     

7. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas

Nr.
p.k.

Enerģijas patēriņa sadalījums*

Esošā situācija (aprēķinātie dati no 5.1. tabulas)

Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (dati no 6.1. tabulas)

Starpība – CO2 emisijas samazinājums **, kgCO2 gadā

kopējais, vidējais

īpatnējais

CO2 emisijas gadā

kopējais

īpatnējais

CO2 emisija gadā

   

kWh gadā

kWh/m2 gadā

kgCO2

kWh gadā

kWh/m2 gadā

kgCO2

 
 

PATĒRIŅA SAMAZINĀJUMS

             

7.1.

Apkurei              

7.2.

Karstā ūdens sagatavošanai              

7.3.

Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai)              

7.4.

Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai)              

7.5.

Apgaismojumam              

7.6.

Papildu enerģija              

7.7.

Citi patērētāji***              
 

Kopā

             
 

AIZVIETOTĀ ENERĢIJA

     

Aizvietotās enerģijas daudzums, kWh gadā

Īpatnējais, kWh/m2 gadā

 

CO2 emisijas samazinājums **, kgCO2 gadā

7.8.

CO2 emisijas ietaupījumi, uzstādot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas

   

 

Pavisam kopā

 

Piezīmes.
1. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas novērtējumu veic atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode".
2. * Datiem jāsakrīt ar šīm pozīcijām aprēķinātajiem datiem, kas norādīti citās pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām iekļautajās sadaļās.
3. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisijas samazinājums nevar pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu noteikšanas.
4. *** Norāda citus patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami, bet kopā nesastāda vairāk kā 10 % no kopējā vidējā izmērītā elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa apjoma. Kopsummu "7.7. Citi patērētāji" jāsadala pa pozīcijām, ja tajā iekļautas iekārtas, kuru energoefektivitāte tiek izmainīta projekta ietvaros, norādot šīs iekārtas un to enerģijas patēriņa rādītājus atsevišķi.

8. Ēkai aprēķinātais enerģijas patēriņš apkurei pirms un pēc pārbūves vai atjaunošanas pasākumu īstenošanas

 

Pirms pārbūves vai atjaunošanas pasākumu īstenošanas

Prognoze pēc pārbūves vai atjaunošanas pasākumu īstenošanas

1. KOPĒJIE SILTUMA ZUDUMI APKUREI APKURES PERIODĀ, kWh

KOPĀ (1.1.) +
KOPĀ (1.2.) +
KOPĀ (1.3)

KOPĀ (1.1.) +
KOPĀ (1.2.) +
KOPĀ (1.3)

1.1. NOROBEŽOJOŠĀS KONSTRUKCIJAS

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C

Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C

Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh

1.1.1.

           

1.1.2.

           

           

KOPĀ (1.1.)

(1.1.1.) + (1.1.2.) + …

(1.1.1.) + (1.1.2.) + …

1.2. TERMISKIE TILTI

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C

Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients HT, W/K

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm, °C

Siltuma zudumi apkurei ar pārvadi apkures periodā, kWh

A

           

B

           

C

           

KOPĀ (1.2.)

A + B + C

A + B + C

1.3. VENTILĀCIJA

Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve, W/K

Temperatūru starpība starp ēkas zonai uzstādīto temperatūru un gaisa plūsmas piegādes temperatūru, °C

Aprēķina perioda ilgums, h

Siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju apkures periodā, kWh

Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve, W/K

Temperatūru starpība starp ēkas zonai uzstādīto temperatūru un gaisa plūsmas piegādes temperatūru, °C

Aprēķina perioda ilgums, h

Siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju apkures periodā, kWh

1.3.1.

               

1.3.2.

               

               

KOPĀ (1.3.)

(1.3.1.) + (1.3.2.) + …

(1.3.1.) + (1.3.2.) + …

2. KOPĒJIE SILTUMA IEGUVUMI APKURES PERIODĀ, kWh

(2.1.) * (2.2.)

 
2.1. Siltuma ieguvumi apkures periodā, kWh

 

 
2.2. Siltuma ieguvumu izmantošanas faktors (η), %

 

 
3. APKUREI NEPIECIEŠAMĀ ENERĢIJA APKURES PERIODĀ, kWh

(1.) – (2.)

(1.) – (2.)

9. Apkures patēriņa korekcija (ja vidējais telpas augstums pārsniedz 3,5 m)

Kopējais aprēķina tilpums

Pārrēķinātā ēkas platība

Plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību (no 7. daļas "Apkurei")

Pārrēķinātais plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību

m3

m2

kWh gadā

kWh/m2 gadā

1

2

3

4

       

Aprēķina secība:

Tabulas 1. aile – nosaka atbilstoši šā pielikuma 2.2. apakšpunktam;

Tabulas 2. aile – aprēķina, dalot kopējo aprēķina tilpumu (1. aile) ar 3,5 m;

Tabulas 3. aile – nosaka atbilstoši šā pielikuma 7. daļas 7.1. apakšpunkta "Apkurei" 7. ailei;

Tabulas 4. aile – aprēķina, tabulas 3. aili dalot ar tabulas 2. aili.

Nosakot veicamos pasākumus, pārskata par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi nodrošinot, lai abos dokumentos tiktu iekļauti tie paši pasākumi.

Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomāā          

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

 

(datums)

PIELIKUMS

1. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas

1.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas

1. ZONA

Nr.
p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

               
               
               

Nr.
p.k.

Termiskie tilti

Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

             
             
             

Kopā 1. ZONA

 
2. ZONA

Nr.
p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

               
               
               
               

Nr.
p.k.

Termiskie tilti

Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

             
             
             

Kopā 2. ZONA

 
… ZONA

Nr.
p.k.

Norobežojošā konstrukcija

Materiāls(-i)

Biezums

Laukums

Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

mm

m2

W/(m2 K)

K

W/K

               
               
               

Nr.
p.k.

Termiskie tilti

Nosaukums

Garums

Termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficients (ψ)

Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm

Konstrukcijas siltuma zudumu koeficients

m

W/(mK)

K

W/K

             
             
             

Kopā ZONA …

 

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT (faktiskais) (W/K)

 

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HTR (normatīvais) (W/K)

 

Piezīme. *Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".

1.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas

1.2.1. Aprēķina parametri

Nr.
p.k

Zonas numurs un nosaukums

Aprēķina tilpums

Gaisa plūsmas piegādes temperatūra

Gaisa apmaiņa*

Ventilācijas sistēmas veids

Darbības ilgums

Enerģijas atgūšana, vidēji

Ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve

m3

°C

1/h

 

h

%

W/K

Parametri apkures periodā
  1. ZONA, 1. režīms **              
  1. ZONA, 2. režīms **              
  2. ZONA              
  … ZONA              
Parametri dzesēšanas periodā
  1. ZONA              
  2. ZONA              
  … ZONA              

Piezīmes.
1. * Iekļaujot infiltrāciju.
2. ** Ja zona tiek ventilēta dažādos režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, iekļaujot režīma parametrus.

1.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām

Nr.
p.k.

Iekārtas nosaukums, modelis

Iekārtas elektriskā jauda

Iekārtas ražība

Siltuma atgūšanas efektivitāte

Plānotais patērētās enerģijas daudzums

Plānotais saražotās enerģijas daudzums

Plānotais darba stundu skaits, gadā

kW

m3/h

%

kWh/gadā

kWh/gadā

h

               
               
               

1.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*

Nr.
p.k

Zonas numurs un nosaukums

Iekšējie siltuma ieguvumi

Saules siltuma ieguvumi

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kopējie siltuma ieguvumi **

metaboliskais siltums no iedzīvotājiem un izkliedētais siltums no ierīcēm

izkliedētais siltums no apgaismošanas ierīcēm

siltums, kas izkliedēts no karstā ūdens sistēmas vai ko absorbē karstā ūdens sistēma

siltums, kas izkliedēts no gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas vai ko absorbē apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas

siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

kWh/m2

 

kWh/m2

kWh gadā

Parametri apkures periodā    
  1. ZONA, 1. režīms **                  
  1. ZONA, 2. režīms **                  
  2. ZONA                  
  … ZONA                  
Parametri dzesēšanas periodā    
  1. ZONA                  
  2. ZONA                  
  … ZONA                  

Cita informācija

 

Piezīmes.
1. * Sadalījums saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 348 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metode" 93. punktu.
2. ** Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi dotajā periodā/režīmā.

2. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš

Nr.
p.k

Telpa/vai telpu grupa

Esošā situācija

Prognoze

Starpība

apgaismojuma iekārtas*

kopējā jauda

darbības laiks gadā

elektroenerģijas patēriņš gadā

apgaismojuma iekārtas*

kopējā jauda

darbības laiks gadā

elektroenerģijas patēriņš gadā

elektroenerģijas patēriņš gadā

kW

h

kWh

kW

h

kWh

kWh

                     
                     
                     
                     

KOPĀ

 

 

 

   

Piezīme. * Norāda spuldžu tipu, spuldzes jaudu, kopējo spuldžu skaitu.

Ja projekta ietvaros tiek veiktas izmaiņas apgaismojuma sistēmā, nepieciešams iesniegt DIALUX vai analoģiskā programmā veiktu apgaismojuma novērtējumu situācijai pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas. Šis novērtējums ir jāpapildina ar šādu tabulu:

Nr..
p.k.

Telpa/vai telpu grupa

Prognoze

 

apgaismojuma iekārtas*

apgaismojuma līmenis (vid.)

kopējā jauda

     

lx

kW

         
         
         

KOPĀ

 

Piezīme. * Norāda spuldžu tipu, spuldzes jaudu, kopējo spuldžu skaitu.

Apgaismojuma līmenim pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas jāatbilst normatīvo aktu prasībām apgaismojuma jomā.

3. Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izmantotās metodes apraksts enerģijas patēriņa samazinājuma aprēķinam no automatizētās vadības un kontroles sistēmas uzstādīšanas

4. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogramma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā


2. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 35
"Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" nolikums" iesnieguma veidlapa
Projekta nosaukums:
 
Projekta iesniedzējs:

Aizpilda Vides investīciju fonds

Projekta identifikācijas numurs:
Projekta iesniegšanas datums:
Projekta apstiprināšanas datums:

Piezīme: Ja projekta iesniegums iesniegts elektroniskā dokumenta formā, projekta iesnieguma veidlapas pirmo lapu Vides investīciju fonds aizpilda kā atsevišķu elektronisko dokumentu.

 

1. Sadaļa – Pamatinformācija par projekta iesniedzēju

1.1. Projekta iesniedzējs

1.1.1.

Nosaukums  

1.1.1.

Projekta iesniedzēja darbības forma atvasināta publiska persona

valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu

valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu

reliģiska organizācija

valsts dibināta izglītības iestāde

valsts dibināta kultūras institūcija

pašvaldības dibināta kultūras institūcija

1.1.2.

PVN maksātājs

1.1.3.

Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs  

1.1.4.

Juridiskā adrese Iela, mājas nr.
Pilsēta, novads
Pasta indekss

1.2. Projekta iesniedzēja atbildīgā persona

1.2.1.

Vārds, uzvārds  

1.2.2.

Ieņemamais amats  

1.2.3.

Tālrunis  

1.2.4.

E-pasts  

1.3. Projekta iesniedzēja kontaktpersona

1.3.1.

Vārds, uzvārds  

1.3.2

Ieņemamais amats  

1.3.3.

Tālrunis  

1.3.4.

E-pasts  

 

2. Sadaļa – Projekta apraksts

2.1. Projekta mērķis
Formulēt projekta mērķi (līdz 500 zīmes).

 

2.2. Projekta kopsavilkums
Īsi aprakstīt projekta nepieciešamību un būtiskākās projekta aktivitātes un rezultātus, parādot ieguvumus siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa samazināšanā, CO2 emisijas samazināšanā, vides aizsardzības uzlabošanā un ietekmi uz ēkas apmeklētājiem, darbiniekiem un apkārtējiem iedzīvotājiem (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).

 

2.3. Projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums
Nosaukt būtiskākās problēmas, kuras tiks risinātas ar projekta palīdzību, un pamatot to risināšanas aktualitāti. Raksturot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli saistībā ar CO2 emisijas samazināšanas nepieciešamību. Nosaukt būtiskākās projekta aktivitātes, raksturot projektā izmantojamās iekārtas un materiālus, norādot to priekšrocības un trūkumus un pamatojot to piemērotību projekta mērķu sasniegšanai (ne vairāk kā 6000 rakstu zīmes).

 

2.4. Projekta aktivitāšu īstenošanai plānotie iepirkumi
Nosaukt projekta ietvaros plānotos iepirkumus un tajos izmantojamos kritērijus. Raksturot veiktās tirgus izpētes (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).

 

2.5. Ēka, kurā īstenojamas projekta aktivitātes
Ja projektā plānotas vairākas ēkas, tad katrai ēkai aizpilda atsevišķu tabulu

Nr.p.k.

Ēkas parametri

Raksturlielumi

1.

Ēkas nosaukums  

1.1.

Adrese un kadastra Nr.  

1.2.

Ēkas funkcija  

1.3.

Ekspluatācijā uzsākšanas gads  

1.4.

Stāvu skaits, t. sk. pagrabs  

1.5.

Kopējā aprēķina (apsildāmā) platība, m2  

1.6.

Kultūras mērķiem izmantotā ēkas platība1 (m2) / īpatsvars (%) no ēkas platības

/

1.7.

Stundu skaits gada laikā, ko izmanto kultūras mērķiem projektā iekļautajā ēkā1 (h) / īpatsvars (%) no gada kopējā stundu skaita

/

1 Aizpilda projekta iesniedzēji, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana šī konkursa ietvaros būtu kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

2.6. Projekta īstenošanas laiks

Plānotais projekta īstenošanas laiks (mēneši) pēc projekta līguma stāšanās spēkā (norādīt pilnus mēnešus)  
 

2.7. Projektā sasniedzamie rādītāji

Nr.p.k

Rādītājs

Rezultāts

Mērvienība

1.

Plānotais energoefektivitātes rādītājs - enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa  

kWh/m2 gadā

2.

Plānotais siltumenerģijas samazinājums gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa  

kWh gadā

3.

Plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa  

kgCO2 gadā

4.

Plānotais CO2 emisijas samazinājuma efektivitātes rādītājs  

kgCO2 / euro gadā

5.

Plānotais CO2 emisijas samazinājums uz ēkas aprēķina platību gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa  

kgCO2/m2 gadā

6.

Ēkā plānotais cilvēku vienlaicīgas uzturēšanās skaits gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa  

skaits gadā

7.

Ēkā plānotais apmeklējumu skaits gadā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa  

apmeklējumi gadā

2.8. Projekta atbilstība plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm
Raksturot projekta atbilstību pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm vai attiecīgajos nozares vadošās institūcijas apstiprinātajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).

 

2.9. Ēkā īstenotā izglītības funkcija, reliģiska funkcija vai kultūras produkti vai pakalpojumi kultūras nozarē
Raksturot projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ēkā īstenoto izglītības funkciju, reliģisko funkciju, kā arī īstenotos kultūras produktus vai pakalpojumus kultūras nozarē (ne vairāk kā 5000 rakstu zīmes).
Projekta ietvaros atbalstāmās kultūras jomas – mūzika, deja, teātris, tautas māksla, vizuālā un audiovizuālā māksla (t. sk. jaunie mediji), dizains, fotogrāfija, literatūra, muzeji.

 

2.10. Ēkā plānotais cilvēku vienlaicīgas uzturēšanās skaits (skaits/gadā) un plānotais apmeklējumu skaits ēkā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa (apmeklējumi/gadā)
Raksturot un pamatot ēkā plānoto cilvēku vienlaicīgas uzturēšanās skaitu un plānoto apmeklētāju skaitu ēkā pēc konkursa aktivitāšu ieviešanas (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).

 

2.11. Valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa unikalitāte
Raksturot valsts nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekli, tā neskartību, autentiskumu un oriģinālas substances pakāpi, fasāžu un interjeru apdari, oriģinālo materiālu, iekārtu un vēsturisko būvniecības paņēmienu lietojumu (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).

 

 

3. Sadaļa – Projekta ieviešana

3.1. Projekta ieviešanas un vadības kapacitāte
Raksturot projekta iesniedzēja pieredzi līdzīga mēroga un specifikas projektu vadīšanā. Norādīt pieredzi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā un videi draudzīgas būvniecības projektu organizēšanā, ja tāda ir (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).

 

3.2. Projekta ieviešanas riski
Identificēt un raksturot iespējamos projekta ieviešanas riskus (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).

 

3.3. Pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai
Raksturot preventīvos pasākumus projekta ieviešanas risku mazināšanai (ne vairāk kā 1000 rakstu zīmes).

 

3.4. Projekta īstenošanas gatavības pakāpe
Izvēlēties projekta situāciju vislabāk raksturojošo gadījumu.

projekta ietvaros plānotājām būvniecības darbībām ir zems gatavības līmenis, ja ir sagatavoti būvniecības ieceres dokumenti, bet tie nav iesniegti būvvaldē.
projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēja gatavības pakāpe, ja projekta iesniedzēja apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā ir atzīme par būvniecības ieceres akceptu, bet būvatļaujas gadījumā ir lēmums par projektēšanas nosacījumu izpildi.
projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir augsta gatavības pakāpe, ja projekta iesniedzējs būvatļaujas, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta gadījumā ir izsludinājis attiecīgus iepirkumus par būvdarbu veikšanu un ir publicējis paziņojumu par iepirkuma rezultātā izvēlēto būvdarbu veicēju

 

4. sadaļa – Publicitāte un demonstrēšana

4.1. Publicitātes un demonstrēšanas pasākumu veidi
Atzīmēt, kāda veida publicitātes pasākumi tiks veikti projekta īstenošanas laikā (norādīt skaitu).

Informēšana masu medijos    
Informācija tīmekļa vietnē  
Semināri, konferences  
Informatīva plāksnes pie ēkas  
Stends, ekspozīcija  
Citi (lūdzu norādīt)  

Nr.
p.k.

Publicitātes / demonstrēšanas pasākums

Mērķa grupas/Mērogs

Organizētājs

Partneris

Plānotie izdevumi

           
           
           

4.2. Laika grafiks:

Publicitātes / demonstrēšanas pasākums

1. gads

2. gads

3. gads

4. gads

 

I

II

III

IV

I

II

III

IV

I

II

III

IV

I

II

III

IV

1.                                
                               

4.3. Publicitātes un demonstrēšanas pasākumu, kuru ietvaros tiks veicināta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa atpazīstamība, raksturojums
Īsi aprakstīt publicitātes pasākumu veikšanas plānu, būtiskākos satura elementus un kādā mērogā tos plānots organizēt (ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes).

 

 

5. sadaļa – Projekta finansēšanas rādītāji

5.1. Projekta finansēšanas plāns, euro

Gads

Kopējās izmaksas

Neattiecināmās izmaksas

Attiecināmās izmaksas

Finanšu instrumenta finansējums

Projekta iesniedzēja līdzfinansējums

1

2 = 3 + 4

3

4 = 5 + 7

5

6 = 5 / 4 (%)

7

8 = 7 / 4 (%)

2016

             

2017

             

2018

             

2019

             

2020

             

Kopā

             

5.2. Aktivitāšu izmaksu kopsavilkums

Nr.
p.k.

Izmaksu pozīcijas nosaukums

Vienības nosaukums

Vienību skaits

Vienības izmaksas, euro (bez PVN)

Izmaksas kopā, euro (bez PVN)

Izmaksas kopā, euro (ar PVN)

Izmaksas, euro

Attiecināmās

Neattiecināmās

bez PVN

PVN (aizpilda, ja nav atgūstams)

% no kopējām attiecināmajām izmaksām*

(t. sk. PVN)

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

1.

ēku energoefektivitāti paaugstinošu būvdarbu izmaksas                  

1.1.

                   

2.

ēkas restaurācijas darbu, lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli, izmaksas                  

2.1.

...                  

3.

efektīvai siltumenerģijas atgūšanai un izmantošanai paredzēto inženiertehnisko sistēmu iekārtu iegādes, piegādes, būvniecības, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu                  

3.1.

....                  

4.

apgaismojuma un elektroapgādes sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu                  

4.1.

...                  

5.

ventilācijas sistēmas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas darbu izmaksas, ja tiek sasniegts būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem (LBN 231-15 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”) atbilstošs iekštelpu mikroklimats                  

5.1.

...                  

6.

ēkas automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšanas, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu, izmaksas                  

6.1.

...                  

7.

citu iekšējo inženiertīklu izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir saistītas ar enerģijas ietaupījumu un oglekļa dioksīda emisijas samazinājumu                  

7.1.

                   

8.

atjaunojamos energoresursus izmantojošo siltumenerģiju ražojošu iekārtu (pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu) iegādes, piegādes, uzstādīšanas, pieslēgšanas un ieregulēšanas izmaksas                  

8.1.

                   

9.

fosilos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu demontāžas izmaksas                  

9.1.

                   

10.

būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām                  

10.1.

                   

11.

izmaksas, kas saistītas ar ēkas norobežojošo konstrukciju pārbaudi būvniecības stadijā                  

11.1.

                   

12.

izmaksas, lai sagatavotu ēkas energosertifikātu un pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām, ēkas tehniskās apsekošanas atzinuma izmaksas, arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un atzinuma sagatavošanas izmaksas, atbilstoši būvniecības nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem sagatavotas un saskaņotas būvdarbu izmaksu tāmes, būvatļaujas, apliecinājuma kartes un paskaidrojuma raksta izmaksas, kā arī ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta sastādīšanas izmaksas. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās tiek uzskaitītas par ieguldījumu izmaksām                  

12.1.

                   

13.

finanšu rezerve *                  
  KOPĀ                  

* saskaņā ar šo noteikumu 34. punktu nedrīkst pārsniegt 3 % no sākotnējām projekta iesniegumā plānotajām un apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām.

5.3. Finanšu plūsmas grafiks

Maksājums

Pirmais projekta pusgads

Otrais projekta pusgads

Trešais projekta pusgads

Ceturtais projekta pusgads

Piektais projekta pusgads

Sestais projekta pusgads

Septītais projekta pusgads

Astotais projekta pusgads

Transferta maksājums (ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde vai no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibināta augstskola)                
                 
Avansa maksājums (līdz 30 % no apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas)                
Starpposma maksājumi (līdz 60 % no apstiprinātā finanšu instrumenta finansējuma summas)                
Noslēguma maksājums                

 

6. sadaļa – iesniedzamie dokumenti

Atzīmēt projekta iesniedzēja iesniedzamos dokumentus

Nr.p.k.

Dokumenta nosaukums

 

1.

projekta iesnieguma veidlapa (šo noteikumu 2. pielikums)

2.

neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādāts ēkas energosertifikāts (tajā skaitā pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu), kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energosertifikāciju

3.

būvniecības ieceres dokumenti (grafiskā daļa un aprēķini, ja ir apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, vai būvprojekts minimālā sastāvā, ja ir būvatļauja, ēkas tehniskās apsekošanas atzinums, arhitektoniski mākslinieciskā izpēti un atzinums), ja tie nav iesniegti būvvaldē

4.

būvatļaujas vai apliecinājuma kartes, vai paskaidrojuma raksta kopija:

1. ja projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Vides investīciju fondā nav izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, nepieciešams iesniegt neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā izstrādātu ēkas energosertifikātu (tajā skaitā pārskatu par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu).

2. ja projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Vides investīciju fondā ir izsludināti attiecīgi iepirkumi par būvdarbu veikšanu, pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām nav nepieciešams, bet pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām norādītajai informācijai un aprēķinu metodikai jābūt iekļautai būvprojektā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta dokumentos

5.

projektā plānoto būvdarbu izmaksu tāme, kas sagatavota atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ja projekta iesniedzējam uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi Vides investīciju fondā ir būvvaldes atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā

6.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinums, kas apliecina, ka iecerētais projekts atbilst kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām

7.

valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa darbības plāns, kurā ir ietverta informācija par:

1. esošās situācijas analīzi;

2. valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa misiju;

3. SVID analīzi (metode, ar kuras palīdzību novērtē savas stiprās un vājās puses, kā arī iespējas vai iespējamos draudus);

4. valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa darbības virzienu (mērķu) un prioritāro uzdevumu definējumu;

5. informāciju par valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa darbības rezultātiem;

6. informāciju par publicitātes pasākumiem;

7. valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa ilgtspējas pamatojumu

8.

dokumentu kopijas, kas apliecina saražoto, patērēto un iepirkto elektroenerģijas apjomu un saražoto, patērēto un iepirkto siltumenerģijas apjomu ēkā, kurā plānotas projekta aktivitātes, vismaz piecos pēdējos pilnos kalendāra gados pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā, norādot datus pa mēnešiem (megavatstundas (MWh)), kā arī par izmantoto kurināmā apjomu

9.

īpašuma, valdījuma, turējuma vai pārvaldības tiesības apliecinošs dokuments

10.

projekta iesniedzēja lēmums par projekta īstenošanu, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona un kurā norādītas projekta kopējās izmaksas, projekta attiecināmās izmaksas, tai skaitā izdalot finanšu instrumenta finansējuma un projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjomu un neattiecināmās izmaksas, kā arī ietverts apliecinājums, ka projekta iesniedzējs nodrošinās finansējumu projekta kopējo attiecināmo un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai. Ja projekta iesniedzējs nenodrošina projekta līdzfinansējumu, projekta iesniedzējs lēmumam pievieno vienu no šādiem dokumentiem:

1. ja līdzfinansējumu sniedz kredītiestāde, – kredītiestādes lēmumu par to, ka kredītiestāde garantē projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanu projekta kopējo attiecināmo un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai. Projekta iesniedzējam ir tiesības iesniegt minēto kredītiestādes lēmumu līdz projekta līguma noslēgšanai, bet tādā gadījumā projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Vides investīciju fondā ir jāpievieno kredītiestādes izziņa, ka kredītiestāde izskatīs iespēju piešķirt kredītu projekta kopējo attiecināmo un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu apmērā;

2. ja līdzfinansējumu sniedz cita iestāde vai privātpersona, kas nav kredītiestāde, – kredītiestādes izziņu, kas izdota ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā un apliecina, ka finansētāja rīcībā ne agrāk kā vienu mēnesi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Vides investīciju fondā ir projekta kopējo attiecināmo un projekta kopējo neattiecināmo izmaksu segšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms

11.

projekta iesniedzēja apliecinājums, ka projekta iesniegumā norādītajā ēkā, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa netiks mainīts ēkas lietošanas veids, ēka netiks pārbūvēta, nojaukta vai netiks demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas, pēc projekta īstenošanas valsts nozīmes aizsargājamais arhitektūras piemineklis nezaudēs tā statusu, kā arī kopējo vai atsevišķo tā elementu aizsargājamo vērtību

11.

pilnvara par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas paraksta tiesībām (ja attiecināms)

12.

Citi dokumenti (dokumenta nosaukums)

 

7. sadaļa – Apliecinājums

Es, apakšā parakstījies (-usies),

Projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona  
Projekta iesniedzēja nosaukums
 
Vārds, uzvārds
 
Amata nosaukums
 
Datums (dd. mm. gggg.)
Paraksts

Apliecinu, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī:

7.1. projekta iesniegumā un tā pielikumos iekļautā informācija atbilst patiesībai un projekta īstenošanai pieprasītais finanšu instrumenta finansējums tiks izmantots saskaņā ar projekta iesnieguma aprakstu;

7.2. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav plānotas cita projekta iesnieguma ietvaros un projektā plānotās attiecināmās izmaksas netiek un netiks segtas citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības, ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

7.3. projekta iesniegums ietver aktivitātes, kuras paredzēts īstenot vienā valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras piemineklī (vienā vai vairākās ēkās);

7.4. projekta iesniegumam pievienotās kopijas atbilst projekta iesniedzēja rīcībā esošiem dokumentu oriģināliem un projekta iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā projekta iesnieguma oriģinālam;

7.5. projekta iesniedzējam nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

7.6. projekta iesniedzējs nav nonācis situācijā, kad pret to vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas vai valsts atbalsta programmu apsaimniekotāju lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

7.7. projekta iesniedzējs neatbilst šo noteikumu 17.5. apakšpunkta nosacījumiem (ja attiecināms);

7.8. projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju nav atzīta par vainīgu (ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams) jebkurā no zemāk minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem;

7.8.1. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana;

7.8.2. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

7.8.3. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

7.8.4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;

7.9. projekta iesniedzējs nav atzīts par vainīgu pārkāpumā (ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams), kas izpaužas kā:

7.9.1. viena vai vairāku tādu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi;

7.9.2. personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.

Apliecinu, ka projekta iesnieguma apstiprinājuma gadījumā:

7.10. tiks sniegts vai nodrošināts projekta iesniedzēja līdzfinansējums projekta īstenošanai nepieciešamajā apmērā;

7.11. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nav sniegtas un netiks iesniegtas līdzfinansēšanai citu finansējuma programmu ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem;

7.12. projekta iesniegumā paredzētās attiecināmās izmaksas tiks veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē (ja attiecināms), būs identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecinās attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli;

7.13. jebkāds sadārdzinājums, kas radīsies projekta īstenošanas laikā, tiks finansēts no projekta iesniedzēja līdzekļiem;

7.14. projekta īstenošanas laikā tiks īstenoti demonstrēšanas un publicitātes pasākumi saskaņā ar šo noteikumu un projekta līguma prasībām;

7.15. iepirkumu procedūras tiks veiktas konkurences apstākļos, bez slepenām norunām.

Apliecinu, ka vismaz 5 gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa:

7.16. ēkai, kurā plānota projekta aktivitāšu īstenošana, vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa netiks mainīts lietošanas veids, ēka netiks pārbūvēta, nojaukta vai demontētas projekta ietvaros uzstādītās iekārtas un sistēmas, projekta īstenošanas rezultātā valsts nozīmes aizsargājamais arhitektūras piemineklis nezaudēs tā statusu, kā arī kopējo vai atsevišķo tā elementu aizsargājamo vērtību;

7.17. finansējuma saņēmējs vai viņa pilnvarotā persona piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigu termiņa katru gadu veiks projekta rezultātu monitoringu par sasniegto enerģijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu un līdz kārtējā gada 31. janvārim iesniegs projekta rezultātu monitoringa pārskatu;

7.18. tiks īstenoti demonstrēšanas un publicitātes pasākumi saskaņā ar šo noteikumu un projekta līguma prasībām.

Apzinos, ka projektu var neapstiprināt finansēšanai no finanšu instrumenta, ja projekta iesniegums, ieskaitot šo sadaļu, nav pilnībā un kvalitatīvi aizpildīts, kā arī, ja normatīvajos aktos par finanšu instrumenta ieviešanu plānotais finanšu instrumenta finansējums projekta apstiprināšanas brīdī ir izlietots.

Apzinos, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas gadījumā administratīva un finansiāla rakstura sankcijas var tikt uzsāktas pret augstākminēto projekta iesniedzēju.

Piekrītu, ka nepieciešamības gadījumā SIA "Vides investīciju fonds" vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā noteiktajā kārtībā pieprasa (ja attiecināms) vai iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, kas apliecina, ka projekta iesniedzējam nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro.

  Paraksts:    
  Datums:    
   

dd/mm/gggg

 
  Zīmoga vieta    

(Dokumenta rekvizītus „Paraksts" un „Zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām).

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

3. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 35
Administratīvās vērtēšanas kritēriji

Nr.
p.k.

Kritērijs

NA*

P/N**

1. Projekta atbilstības kritēriji
1.1. Projekta iesniedzējs ir atvasināta publiska persona, valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, reliģiska organizācija, valsts dibināta izglītības iestāde vai valsts vai pašvaldības dibināta kultūras institūcija atbilstoši Kultūras institūciju likumam      

N

1.2. Projekta iesniegums ir iesniegts:
1.2.1. papīra dokumenta formā, un to ir parakstījusi atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona      

P

1.2.2. elektroniska dokumenta formā, uz kura ir drošs elektroniskais paraksts un laika zīmogs      

N

1.3. Projekta iesniegums ir ievietots slēgtā iepakojumā (attiecināms, ja projekta iesniegums iesniegts papīra dokumenta formā)      

N

1.4. Projekta iesniegums ir nosūtīts pa pastu kā ierakstīts sūtījums      

N

1.5. Projekta iesniegums ir iesniegts atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā      

N

1.6. Projekta iesniegumā iekļautās aktivitātes atbilst konkursa mērķim      

P

1.7. Projekts tiks īstenots Latvijas Republikas teritorijā      

N

1.8. Projekta iesniedzējs atbilst Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumu Nr. 35 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" nolikums" (turpmāk – noteikumi) 16. un 17. punkta nosacījumiem      

P

1.9. Projekta iesniegumā ir sniegts projekta nepieciešamības un aktivitāšu piemērotības pamatojums, nosaukti un raksturoti projekta aktivitāšu īstenošanai plānotie iepirkumi      

P

1.10. Projekta īstenošanas periods atbilst noteikumu 8. punkta nosacījumiem, kā arī projekta iesniegumā ir norādīts projekta īstenošanas laiks (mēnešos)      

P

1.11. Projektā plānotais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību atbilst noteikumu 9. punkta nosacījumiem      

P

1.12. Projekta iesnieguma veidlapā ir norādīti projektā sasniedzamie rādītāji      

P

1.13. Projekta iesniegumā ir raksturota projekta atbilstība attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm      

P

1.14. Projekta iesniegumā ir raksturota ēkā īstenotā izglītības funkcija, reliģiskā funkcija un kultūras produkti vai pakalpojumi kultūras nozarē      

P

1.15. Projekta iesniegumā ir minēts plānotais cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturēsies ēkā, un apmeklētāju skaits ēkā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa      

P

1.16. Projekta iesniegumā ir raksturota valsts nozīmes aizsargājamā arhitektūras pieminekļa unikalitāte      

P

1.17. Projekta iesnieguma veidlapā ir raksturota projekta ieviešanas un vadības kapacitāte, identificēti un raksturoti projekta ieviešanas riski un raksturoti pasākumi projekta ieviešanas risku mazināšanai      

P

1.18. Projekta iesnieguma veidlapā ir atzīmēti un aprakstīti demonstrēšanas un publicitātes pasākumu veidi      

P

1.19. Projekta īstenošanai pieprasītais finanšu instrumenta finansējuma apjoms atbilst noteikumu 22. punkta nosacījumiem      

P

1.20. Projekta iesniegumā lietotā naudas vienība ir euro      

P

1.21. Projekta iesnieguma norādītā pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte atbilst noteikumu 23. un 24. vai 25.punktā noteiktajam apjomam      

P

1.22. Projekta iesniegumā iekļautās attiecināmās izmaksas, to ierobežojumi un nosacījumi atbilst noteikumu 27., 31., 32., 33., 34., 35., 36. un 37. punkta nosacījumiem      

P

1.23. Iesniegti noteikumu 41. punktā minētie iesniedzamie dokumenti, un tie atbilst šo noteikumu prasībām      

P

1.24. Projekta iesniegums atbilst komercdarbības atbalsta nosacījumiem (ja attiecināms)      

P

2. Projekta iesnieguma noformējuma atbilstības kritēriji
2.1. Projekta iesniegums ir sagatavots latviešu valodā un datorrakstā      

P

2.2. Projekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta      

P

2.3. Projekta iesniegumā nav neatrunātu labojumu (dzēsumu, svītrojumu, aizkrāsojumu un papildinājumu)      

P

2.4. Papildus iesniedzamie dokumenti ir sagatavoti latviešu valodā vai arī, ja tie nav latviešu valodā, tiem ir pievienots apliecināts tulkojums latviešu valodā      

P

2.5. Papildus iesniedzamie dokumenti ir oriģināleksemplāri vai arī to kopijas, kas sagatavotas un apliecinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā      

P

2.6. Prasības, kas attiecas tikai uz tiem projektu iesniegumiem, kas iesniegti papīra formā:
2.6.1. ir iesniegts projekta iesnieguma oriģināleksemplārs vai kopija, kas sagatavota un apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā      

P

2.6.2. projekta iesniegums papīra formā ir identisks ar projekta iesniegumu elektroniskā formā, kas pievienots elektroniskajā datu nesējā (CD, zibatmiņa) un sagatavots DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā      

P

2.6.3. projekta iesnieguma oriģināleksemplārs vai tā kopija ir cauršūts (caurauklots) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā      

P

2.6.4. visas projekta iesnieguma lapas ir secīgi numurētas      

P

2.7. Prasības, kas attiecas tikai uz tiem projektu iesniegumiem, kas iesniegti elektroniska dokumenta formā:
2.7.1. papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar autora drošu elektronisko parakstu un apliecināti ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti ar projekta iesniedzēja drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms projektu iesniegumu pieņemšanas termiņa beigām      

P

2.7.2. elektroniskais dokuments ir sagatavots DOC, DOCX, XLS, XLSX, PDF, JPG, JPEG vai TIFF datņu formātā      

P

Piezīmes.
1. * Nav attiecināms.
2. ** P – kritērijs ir precizējams; N – kritērijs nav precizējams.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

4. pielikums

Ministru kabineta
2016. gada 12. janvāra
noteikumiem Nr. 35
Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Nr.
p.k.

Kritērijs

Kritērija rādītāji

Iespējamais punktu skaits

Faktiskais vērtējums

1.

CO2 emisijas samazinājums gadā (kgCO2 gadā).
Vērtējumu aprēķina šādi:
• aprēķina vidējo rādītāju (vidējo aritmētisko), kas norādīts projektos, kuri atbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem un nodoti kvalitātes vērtēšanai, izmantojot šādu formulu:

Rvid = R (1. projekts) + …+ R (n projekts)/n

• nosaka projekta R nobīdi no vidējā aritmētiskā rādītāja, izmantojot šādu formulu:

Nobīde no vidējā = ((R (projekta)/Rvid) – 1) x 100 %

nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja vairāk par 95 %

10

 
nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 75 % līdz 95 % (neieskaitot)

9

 
nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 55 % līdz 75 % (neieskaitot)

8

 
nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 35 % līdz 55 % (neieskaitot)

7

 
nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no 15 % līdz 35 % (neieskaitot)

6

 
nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –15 % līdz 15 % (neieskaitot)

5

 
nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –35 % līdz –15 % (neieskaitot)

4

 
nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –55 % līdz –35 % (neieskaitot)

3

 
nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –75 % līdz –55 % (neieskaitot)

2

 
nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja no –95 % līdz –75 % (neieskaitot)

1

 
nobīde no vidējā aritmētiskā rādītāja mazāk par –95 % (neieskaitot)

0

 

1. KOPĀ

0–10

 

2.

Projektā plānotais CO2 emisijas samazinājuma efektivitātes rādītājs (kgCO2/euro gadā) 5 un vairāk kgCO2/euro gadā

5

 
no 1 līdz 5 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

3

 
līdz 1 kgCO2/euro gadā (neieskaitot)

1

 

2. KOPĀ

1–5

 

3.

Ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas rezultātā plānotais siltumenerģijas ietaupījums (MWh/gadā) attiecībā pret pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām aprēķināto siltumenerģijas patēriņu (MWh/gadā) pirms projekta īstenošanas 60 % un vairāk

6

 
no 30 % līdz 59 %

3

 
mazāk par 30 %

1

 

3. KOPĀ

1–6

 

4.

Atjaunojamo energoresursu iekārtas ar projekta ietvaros uzstādītajām atjaunojamo energoresursu iekārtām saražotās (aizstātās) siltumenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas beigu termiņa ir 20 % vai vairāk no kopējā ēkai nepieciešamā siltumenerģijas apjoma gadā

3

 
ar projekta ietvaros uzstādītajām atjaunojamo energoresursu iekārtām saražotās (aizstātās) siltumenerģijas apjoms pēc projekta īstenošanas beigu termiņa ir 19,99 % vai mazāk no kopējā ēkai nepieciešamā siltumenerģijas apjoma gadā

1

 
projektā nav iekļautas atjaunojamo energoresursu iekārtas

0

 

4. KOPĀ

0–3

 

5.

Projekta iesniedzēja līdzfinansējuma apjoms projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā ir lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma daļu par 15 % un vairāk

4

 
projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā ir lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma daļu no 10 % līdz 14,99 %

3

 
projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā ir lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma daļu no 6 % līdz 9,99 %

2

 
projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā ir lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma daļu par 5,99 % vai mazāk

1

 
projekta iesniedzēja līdzfinansējuma attiecināmo izmaksu daļa projektā nav lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo līdzfinansējuma daļu

0

 

5. KOPĀ

0–4

 

6.

Projekta īstenošanas gatavības pakāpe projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir augsta gatavības pakāpe, ja projekta iesniedzējs būvatļaujas, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta gadījumā ir izsludinājis attiecīgus iepirkumus par būvdarbu veikšanu un ir publicējis paziņojumu par iepirkuma rezultātā izvēlēto būvdarbu veicēju

10

 
projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir vidēja gatavības pakāpe, ja projekta iesniedzēja apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā ir atzīme par būvniecības ieceres akceptu, bet būvatļaujas gadījumā ir lēmums par projektēšanas nosacījumu izpildi

8

 
projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir zems gatavības līmenis, ja ir sagatavoti būvniecības ieceres dokumenti, bet tie nav iesniegti būvvaldē

0

 

6. KOPĀ

0–10

 

7.

Plānotais apmeklējumu skaits ēkā pēc projekta īstenošanas beigu termiņa vairāk par 50 000 apmeklējumiem gadā

10

 
no 10 001 līdz 50 000 apmeklējumu gadā

7

 
no 5 001 līdz 10 000 apmeklējumu gadā

5

 
no 2 001 līdz 5 000 apmeklējumu gadā

2

 
no 501 līdz 2 000 apmeklējumu gadā

1

 
500 apmeklējumi gadā vai mazāk

0

 

7. KOPĀ

0–10

 

8.

Projekta atbilstība plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm projekts atbilst attiecīgajos pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos vai attiecīgajos nozares vadošās institūcijas apstiprinātajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm

5

 
projekts neatbilst attiecīgajos pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos vai attiecīgajos nozares vadošās institūcijas apstiprinātajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm

0

 

8. KOPĀ

0–5

 

9.

Izstrādāts un projekta iesniegumam pievienots valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa darbības plāns par laikposmu pēc projekta īstenošanas beigu termiņa vairāk par 5 gadiem

5

 
no 3 (ieskaitot) līdz 5 (ieskaitot) gadiem

3

 
mazāk par 3 gadiem

0

 

9. KOPĀ

0–5

 

10.

Projekta iesniegumā iekļautajā valsts nozīmes aizsargājamajā arhitektūras piemineklī projekta iesnieguma iesniegšanas dienā tiek īstenota izglītības funkcija, reliģiska funkcija vai kultūras produkts vai pakalpojums kultūras nozarē1 projekta iesniegumā iekļautajā valsts nozīmes aizsargājamajā arhitektūras piemineklī tiek īstenota izglītības funkcija, reliģiska funkcija vai piedāvāti trīs vai vairāk kultūras produkti vai pakalpojumi kultūras nozarē

10

 
projekta iesniegumā iekļautajā valsts nozīmes aizsargājamajā arhitektūras piemineklī tiek piedāvāti divi kultūras produkti vai pakalpojumi kultūras nozarē

7

 
projekta iesniegumā iekļautajā valsts nozīmes aizsargājamajā arhitektūras piemineklī tiek piedāvāts viens kultūras produkts vai pakalpojums kultūras nozarē

3

 
projekta iesniegumā iekļautajā valsts nozīmes aizsargājamajā kultūras piemineklī netiek piedāvāts neviens kultūras pakalpojums vai produkts kultūras nozarē

0

 

10. KOPĀ

0–10

 

11.

Projekta iesniegumā plānoti publicitātes un demonstrēšanas pasākumi, kuru ietvaros tiks veicināta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa atpazīstamība2 starptautiskā mērogā

3

 
valsts mērogā

2

 
vietējā mērogā

1

 
projekta iesniegumā nav paredzēti publicitātes un demonstrēšanas pasākumi

0

 

11. KOPĀ

0–3

 

12.

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa unikalitāte seni, unikāli arhitektūras pieminekļi, kas ir saglabājušies neskarti bez vēlāku laiku būtiskiem uzslāņojumiem, ar augstu autentiskuma un oriģinālās substances pakāpi, bagātu fasāžu un interjeru apdari, kur konstruktīvā sistēma, oriģinālu materiālu, tehnoloģiju un vēsturisko būvniecības paņēmienu lietojums, kā arī katrs elements ir saglabājama vērtība

4

 
ļoti vērtīgi arhitektūras pieminekļi ar samērā augstu autentiskuma un oriģinālās substances pakāpi, vienkāršāku, bet vērtīgu fasāžu un interjera apdari, kur saglabājusies oriģinālā konstruktīvā uzbūve, materiālu lietojuma un vēsturisko būvniecības paņēmienu uztveramība

3

 
vērtīgi arhitektūras pieminekļi, kurus skārušas pārbūves, vēlāku laiku uzslāņojumi

1

 

12. KOPĀ

1–4

 

PAVISAM KOPĀ

75

 

Piezīmes.
1 Projekta ietvaros atbalstāmās kultūras jomas – mūzika, deja, teātris, tautas māksla, vizuālā un audiovizuālā māksla (t. sk. jaunie mediji), dizains, fotogrāfija, literatūra, muzejs.
2 Projekta iesniedzējam šajā kritērijā ir jāsaņem vismaz 2 punkti.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 35Pieņemts: 12.01.2016.Stājas spēkā: 30.01.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 20 (5592), 29.01.2016. OP numurs: 2016/20.8
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
279830
30.01.2016
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva