Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 19

Rīgā 2016. gada 5. janvārī (prot. Nr. 1 33. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.1.2. specifiskā atbalsta mērķi "Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta īstenošanas mērķis ir samazināt plūdu apdraudējumu valstij piederošo hidrobūvju aizsargātajās un regulēto potomālo upju piegulošajās platībās, tā veicinot uzņēmējdarbības attīstību, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī palielinot dabas teritoriju vērtību, pievilcīgumu un produktīvu izmantošanu Latvijas lauku teritorijās.

3. Specifiskā atbalsta mērķgrupa ir iedzīvotāji plūdu apdraudētajās Latvijas lauku teritorijās un polderu platībās.

4. Īstenojot specifiskā atbalsta mērķi, līdz 2022. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. iznākuma rādītāji:

4.1.1. atjaunoto hidrobūvju skaits – 30, līdz 2018. gada 31. decembrim izsludināti būvniecības iepirkumi vismaz 50 procentu apmērā no kopējo atjaunojamo hidrobūvju skaita un noslēgti iepirkumu līgumi vismaz par 10 hidrotehnisko būvju pārbūvi;

4.1.2. atjaunoto vai pārbūvēto valsts nozīmes ūdensnoteku garums – 342 kilometri, līdz 2018. gada 31. decembrim izsludināti būvniecības iepirkumi vismaz 50 procentu apmērā no kopējā atjaunoto vai pārbūvēto valsts nozīmes ūdensnoteku garuma un noslēgti iepirkumu līgumi par valsts nozīmes ūdensnoteku pārbūvi vai atjaunošanu vismaz 122 kilometru garumā;

4.2. rezultāta rādītāji:

4.2.1. plūdu apdraudējums hidrobūvju aizsargātajās platībās samazināts līdz 35 000 hektāriem;

4.2.2. plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijas lauku teritorijās samazināts līdz 8500;

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 15 186 507 euro apmērā;

4.4. horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" uzraudzības rādītājs un tā sasniedzamā vērtība – atbilstoši šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktam.

(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 792)

5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Par specifisko atbalstu atbildīgās iestādes funkcijas pilda Zemkopības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Projekta mērķteritorija ir plūdu apdraudētās Latvijas lauku teritorijas un teritorijas ārpus apdzīvotām vietām, kurās pastāv publiskās infrastruktūras applūšanas risks, kā arī valsts īpašumā esošie polderi un valsts nozīmes meliorācijas ūdensnotekas apdzīvotās vietās.

8. Specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 43 390 019 euro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 36 881 516 euro un valsts budžeta finansējums – 6 508 503 euro.

9. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums no projekta iesniegumā norādīto attiecināmo izmaksu kopsummas ir 85 procenti. Pārējo finansējumu 15 procentu apmērā no kopējā projekta attiecināmā finansējuma veido valsts budžeta līdzfinansējums.

10. Viena projekta attiecināmās izmaksas ir ne mazākas par 100 000 euro un ne lielākas par 5 000 000 euro.

11. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu līgumus, līdz 2018. gada 31. decembrim ir 40 743 434 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 34 631 919 euro un valsts budžeta finansējums 6 111 515 euro. Līdz 2018. gada 31. decembrim šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētos iznākuma rādītājus plāno atbilstoši pieejamam finansējumam. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt pieejamā attiecināmā finansējuma apmēra palielināšanu līdz šo noteikumu 8. punktā noteiktajam apmēram.

(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 792 redakcijā)

II. Prasības projekta iesniedzējam

12. Projekta iesniedzējs ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", kas saskaņā ar Meliorācijas likumu ekspluatē un uztur valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas.

13. Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesniegumu atlases nolikuma prasībām.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

14. Specifiskā atbalsta īstenošanā ir atbalstāmas šādas darbības:

14.1. esošo valsts meliorācijas sistēmu – hidrotehnisko būvju – pārbūve un atjaunošana;

14.2. potomālo upju regulēto posmu atjaunošana un pārbūve;

14.3. dabiskas teritorijas (zaļās infrastruktūras) pilnīga vai daļēja atjaunošana un videi draudzīgu meliorācijas sistēmas vides elementu izmantošana plūdu riska novēršanai.

15. Specifiskā atbalsta projektu īstenošanā ieteicams izmantot vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos ("zaļais publiskais iepirkums").

(Grozīts ar MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 539)

16. Šo noteikumu 14. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā ir attiecināmas šādas tiešās izmaksas:

16.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām (attiecināms, ja radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata), ievērojot, ka:

16.1.1. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

16.1.2. attiecināma ir ne mazāk kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot atbilstoši daļlaika attiecināmības principam (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

16.2. būvprojekta sagatavošanas izmaksas:

16.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas un minimālā sastāvā sagatavota būvprojekta izmaksas;

16.2.2. būvekspertīzes izmaksas, ja būvprojekts sagatavots, pamatojoties uz uzņēmuma (pakalpojuma) līgumu;

16.2.3. ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta un būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādei;

16.2.4. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana, tai skaitā zaļās infrastruktūras izmantošanas izvērtējuma izmaksas;

16.2.5. būvprojekta kvalitātes kontroles izmaksas;

16.2.6. bebru veidoto aizsprostu nojaukšanas izmaksas, ja to nojaukšana ir nepieciešams priekšnosacījums būvprojektu izstrādei un būvdarbu veikšanai;

16.3. esošas hidrotehniskās būves, potomālās upes regulēto posmu atjaunošanas vai pārbūves izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar būvniecības uzsākšanu un būves pieņemšanu, kā arī esošās infrastruktūras un labiekārtojuma elementu atjaunošanas izmaksas, nepārsniedzot 10 % no būvdarbu attiecināmajām izmaksām, ja to atjaunošana ir pamatota ar valsts nozīmes ūdensnoteku vai hidrotehnisko būvju drošu ekspluatāciju, nodrošina vides pieejamību, kā arī iedzīvotāju un atbildīgo dienestu pārvietošanos plūdu risku aizsargātajā platībā;

16.4. projekta iesnieguma pamatojuma dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;

16.5. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

16.6. iekārtu, tehnikas un aprīkojuma izmaksas, tai skaitā iekārtu montāžas un noregulēšanas izmaksas, ja iekārtu piegādei hidrotehniskās būves funkciju nodrošināšanā ir tehnisks un ekonomisks pamatojums;

16.7. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

16.8. izdevumi neparedzētu izmaksu segšanai ne vairāk kā 5 % apmērā no kopējo tiešo attiecināmo izmaksu summas;

16.9. darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajam personālam (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata) jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālo darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam.

(Grozīts ar MK 21.08.2018. noteikumiem Nr. 539)

17. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ir attiecināmas, ja tās nav atmaksājamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

18. Šo noteikumu 16.2. un 16.5. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta būvdarbu līguma summas.

19. Šo noteikumu 16.4. un 16.5. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

20. Neparedzēti izdevumi ir izdevumi tādu papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai varētu nodrošināt noslēgtā līguma izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus izdevumus novērstu. Par neparedzamiem apstākļiem uzskatāmi dabas apstākļi (piemēram, ilgstošas lietusgāzes, sals, plūdi), trešo personu radīti apstākļi (piemēram, izejmateriālu sadārdzināšanās, noteikti ceļu satiksmes ierobežojumi) un tehniski iemesli (piemēram, iepriekš nezināma grunts sastāva specifika, hidroģeoloģiskie apstākļi, noplūdes, spiedes ūdeņi, specifiski drošības noteikumi).

21. Saistībā ar specifisko atbalstu radušās izmaksas uzskatāmas par attiecināmām finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, ja tās atbilst šo noteikumu 16. punktā minētajām izmaksu pozīcijām un visiem noteiktajiem apmēra ierobežojumiem, kā arī nav radušās agrāk par 2014. gada 1. janvāri.

22. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, izņemot izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata.

(MK 21.08.2018. noteikumu Nr. 539 redakcijā)

23. Finansējuma saņēmējam avansa maksājumu piešķir šādā kārtībā:

23.1. pēc līguma noslēgšanas sadarbības iestāde veic avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja avansa pieprasījumu, bet ne vairāk kā 50 % apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām;

23.2. ja maksājuma pieprasījumā ietvertie izdevumi ir attiecināmi, sadarbības iestāde apstiprina izdevumu summu un atmaksā faktiskos izdevumus, atskaitot iepriekš saņemto avansu, kā arī pārskaita nākamo avansa maksājumu ne vairāk kā 50 % apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām.

IV. Projekta īstenošanas nosacījumi

24. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji lauzt līgumu, ja finansējuma saņēmējs būtiski nepilda līguma nosacījumus, kā arī projekts netiek īstenots atbilstoši tajā noteiktajam laika grafikam vai ir iestājušies citi apstākļi, kas būtiski ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķi, iznākuma rādītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu.

25. Ja finansējuma saņēmējs neievēro iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, izmaksas, kas rodas saistībā ar noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tiek uzskatītas par neattiecināmām projekta izmaksām.

26. Finansējuma saņēmējs projektus īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

27. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

27.1. nodrošina projekta atbilstību upju baseinu apgabala plūdu riska pārvaldības plāniem 2016.–2021. gadam;

27.2. nodrošina projekta informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;

27.3. nodrošina sasniegto rezultātu uzturēšanu un līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas, kā arī nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu;

27.4. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt, izmantojot citus valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentus;

27.5. uzkrāj datus par šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minētajiem rādītājiem;

27.6. nodrošina, ka, īstenojot specifiskā atbalsta projektus, tiek sasniegti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētie iznākuma rādītāji;

27.7. nodrošina, ka specifiskā atbalsta investīcijas mazina Latvijas lauku teritoriju un polderu applūšanas risku;

27.8. nodrošina visu projektā paredzēto iepirkuma procedūru īstenošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu;

27.9. nodrošina datu uzskaiti par plūdu samazinājumu lauku teritorijās (hektāros).

(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 792)

28. Pārbūvējamā un atjaunojamā infrastruktūra, kurā plānoti ieguldījumi, pieder valstij, vai meliorācijas būvju ekspluatāciju un uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un parametriem nodrošina valsts.

29. Specifiskais atbalsts nesamazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību, un, ja projektu iecerēts īstenot īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tajā plānotās darbības notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē šo teritoriju aizsardzību, un šo teritoriju dabas aizsardzības plāniem, ja tādi ir izstrādāti.

30. Specifiskā atbalsta projektā plānotā būve atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam.

31. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 19Pieņemts: 05.01.2016.Stājas spēkā: 21.01.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 13 (5585), 20.01.2016. OP numurs: 2016/13.4
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
279411
{"selected":{"value":"25.08.2018","content":"<font class='s-1'>25.08.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"25.08.2018","iso_value":"2018\/08\/25","content":"<font class='s-1'>25.08.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"16.12.2016","iso_value":"2016\/12\/16","content":"<font class='s-1'>16.12.2016.-24.08.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.2016","iso_value":"2016\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.2016.-15.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
25.08.2018
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva