Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā

Saskaņā ar PSR Savienības un savienoto republiku tiesu iekārtas likumdošanas pamatu 14. un 15. pantu un PSR Savienības un savienoto republiku kriminālprocesa pamatu 34. pantu Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj:

Izdarīt grozījumus un papildinājumus Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā:

1. Izteikt 18. un 19. pantu šādā redakcijā:

«18. pants. Aizstāvības tiesību nodrošināšana aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam

Aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam tiek nodrošinātas tiesības uz aizstāvību.

Tiesai, prokuroram, izmeklētājam un izziņas izdarītājam jānodrošina aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam iespēja aizstāvēties ar likumā noteiktajiem līdzekļiem un veidiem, kā arī jānodrošina viņu personisko un mantisko tiesību aizsardzība.

19. pants. Lietas apstākļu vispusīga, pilnīga un objektīva izmeklēšana

Tiesai, prokuroram, izmeklētājam un izziņas izdarītājam jālieto visi likumā paredzētie līdzekļi, lai vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izmeklētu lietas apstākļus, noskaidrotu aizdomās turēto, apsūdzēto un tiesājamo apsūdzošos un viņus attaisnojošos, kā arī viņu atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesai, prokuroram, izmeklētājam un izziņas izdarītājam nav tiesību pierādīšanas pienākumu uzlikt aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam.

Aizliegts panākt no aizdomās turētā, apsūdzētā, tiesājamā un citiem lietas dalībniekiem liecības ar vardarbību, draudiem un citiem nelikumīgiem līdzekļiem.»

2. Izteikt 77. un 78. pantu šādā redakcijā:

«77. pants. Apcietinājuma termiņi, izmeklējot lietu

Izmeklējot noziegumus krimināllietās, apcietinājums nevar turpināties ilgāk par diviem mēnešiem. Saskaņā ar PSR Savienības un savienoto republiku kriminālprocesa pamatu 34. pantu šo termiņu var pagarināt, ja nav iespējams pabeigt izmeklēšanu un nav pamata drošības līdzekļa grozīšanai, rajona, pilsētas prokurors, armijas, flotiles, vienības, garnizona kara prokurors un tiem pielīdzinātais prokurors - līdz trim mēnešiem. Turpmāk termiņu var pagarināt tikai sevišķi sarežģītās lietas PSRS Bruņoto Spēku ieroču šķiras, kara apgabala, karaspēka grupas, flotes kara prokurors un tiem pielīdzinātais prokurors - līdz sešiem mēnešiem, bet Latvijas PSR prokurors un galvenais kara prokurors - līdz deviņiem mēnešiem, skaitot no apcietināšanas dienas.

Pagarināt apcietinājuma termiņu uz laiku, kas pārsniedz deviņus mēnešus, var izņēmuma gadījumos un tikai attiecībā uz personām, kas apsūdzētas smagu noziegumu izdarīšanā. Šādu termiņu var pagarināt PSRS ģenerālprokurora vietnieks - līdz vienam gadam, bet PSRS ģenerālprokurors - līdz pusotram gadam. Jautājumu par apsūdzētā turēšanu apcietinājumā uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, iepriekš izskata PSRS prokuratūras kolēģija.

Termiņa turpmāka pagarināšana nav pieļaujama, apcietinājumā esošais apsūdzētais nekavējoties atbrīvojams.

Pēc izmeklēšanas pabeigšanas krimināllietas materiāli uzrādāmi iepazīstināšanai apsūdzētajam un viņa aizstāvim ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā panta otrajā daļā norādītā pēdējā apcietinājuma termiņa notecēšanas.

Laiks apsūdzētā un viņa aizstāvja iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem netiek ieskaitīts apcietinājuma termiņā, kas pielietots kā drošības līdzeklis.

Ja tiesa nosūta jaunai izmeklēšanai lietu, kurā apsūdzētā apcietinājuma termiņš izbeidzies, bet lietas apstākļi apcietinājumu kā drošības līdzekli neļauj grozīt, apcietinājuma termiņu pagarina prokurors, kurš uzrauga izmeklēšanu, viena mēneša robežās, skaitot no brīža, kad viņš saņēmis lietu. Minētā termiņa turpmākā pagarināšana notiek šā panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā un tajā paredzētajās robežās, ieskaitot laiku, kad apsūdzētais atradies apcietinājumā līdz lietas nosūtīšanai tiesai.

78. pants. Paziņojums par aizdomās turētā, apsūdzētā un tiesājamā apcietināšanu

Par apcietinājuma kā drošības līdzekļa izraudzīšanu izziņas izdarītājs, izmeklētājs, prokurors vai tiesa nekavējoties paziņo aizdomās turētā, apsūdzētā, tiesājamā darba vietai, mācību iestādei un ģimenei.

Lēmuma noraksts par apcietināšanu tiek nosūtīts ieslodzījuma vietai. Ja aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais ir ārvalsts pilsonis, tad šā. lēmuma norakstu nosūta arī Latvijas PSR Ārlietu ministrijai.»

3. Izteikt 96. un 97. pantu šādā redakcijā:

«96. pants. Aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā

Aizstāvim ir tiesības piedalīties lietā no brīža, kad persona likumā noteiktajā kārtībā tiek atzīta par aizdomās turēto.

Par aizstāvi krimināllietā var būt tikai advokāts.

Viens advokāts nevar būt par divu un vairāku aizdomās turēto, apsūdzēto vai tiesājamo aizstāvi, ja viņu aizstāvības intereses, nesakrīt.

Tajos gadījumos, kad aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā izraudzītais aizstāvis šajā kodeksā noteiktajā laikā nevar piedalīties lietā, izziņas izdarītājam, izmeklētājam un tiesai ir tiesības ieteikt aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam uzaicināt citu aizstāvi vai nodrošināt aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam aizstāvi ar juridiskās konsultācijas starpniecību.

Izziņas iestādei, izmeklēšanas iestādei, prokuroram un tiesai, kuras lietvedībā ir lieta, kā arī juridiskās konsultācijas vadītājam un advokātu kolēģijas prezidijam PSRS un Latvijas PSR likumdošanā noteiktajā kārtībā ir tiesības aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo pilnīgi vai daļēji atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību.

Ja izziņas iestāde, izmeklēšanas iestāde, prokurors vai tiesa atbrīvojusi pilsoni no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Latvijas PSR Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

Advokāta darba samaksas izdevumus Latvijas PSR Ministru Padomes noteiktajā kārtībā no valsts līdzekļiem sedz arī gadījumā, kad advokāts piedalījies izziņā un iepriekšējā izmeklēšanā pēc norīkojuma. Izdevumu atlīdzināšanu pēc tam var uzlikt notiesātajam, ievērojot šā kodeksa 94. panta noteikumus.

97. pants. Aizstāvja pienākumi un tiesības

Aizstāvim jāizlieto visi likumā norādītie aizstāvības līdzekļi un paņēmieni, lai noskaidrotu aizdomās turēto, apsūdzēto un tiesājamo attaisnojošos vai viņu atbildību mīkstinošos apstākļus, un jāsniedz aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam nepieciešamā juridiskā palīdzība.

No tā brīža, kad aizstāvis piedalās lietā, viņam ir tiesības: satikties ar aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo vienatnē; iesniegt pierādījumus, pieteikt noraidījumus un lūgumus; piedalīties aizdomās turētā nopratināšanā, apsūdzības uzrādīšanā un apsūdzētā nopratināšanā, kā arī citās izmeklēšanas darbībās pēc aizdomās turētā, apsūdzētā vai aizstāvja lūguma; piedalīties iztiesāšanā; iesniegt sūdzības par izziņas iestādes, izziņas izdarītāja, izmeklētāja un tiesas darbībām un lēmumiem.

Aizstāvim ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas:

lietās, kurās ir apsūdzētas šā kodeksa 98. panta 1. un 2. punktā minētās personas, - no apsūdzības uzrādīšanas brīža;

pārējās lietās - no apsūdzības uzrādīšanas brīža ar izziņas izdarītāja vai izmeklētāja piekrišanu;

visās lietās - šā kodeksa 204. pantā paredzētajos gadījumos.

Ja aizdomās turētais aizturēts vai viņam pirms apsūdzības uzrādīšanas pielietots drošības līdzeklis, izziņas izdarītājam vai izmeklētājam aizstāvis jāiepazīstina ar lēmumu par krimināllietas ierosināšanu un procesuālajiem dokumentiem par aizturēšanu un drošības līdzekļa pielietošanu. Ar izziņas izdarītāja vai izmeklētāja piekrišanu aizstāvim ir tiesības iepazīties arī ar citiem lietas materiāliem.

Gadījumos, kad aizstāvis piedalās izmeklēšanas darbībās, viņam ir tiesības:

1) uzdot jautājumus aizdomās turētajam, apsūdzētajam, lieciniekiem, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam un pieaicinātajam;

2) iepazīties ar izmeklēšanas darbības protokolu un izdarīt rakstiskas piezīmes protokolā par pierakstu pareizību un pilnību.

Izmeklētājs vai izziņas izdarītājs var noraidīt aizstāvja jautājumus, bet noraidītie jautājumi jāieraksta izmeklēšanas darbības protokolā.

Advokāts nav tiesīgs izpaust ziņas, kas viņam darītas zināmas sakarā ar aizstāvības realizēšanu.

Advokātam nav tiesību atteikties no aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā aizstāvības, ko viņš uzņēmies.»

4. Izslēgt no 97.1 panta nosaukuma un teksta norādījumus uz arodbiedrības un citas sabiedriskās organizācijas pārstāvi.

5. Izteikt 98. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

«Gadījumos, kas paredzēti šā panta 1.-4. punktā, aizstāvja piedalīšanās šā kodeksa 96. pantā noteiktajā kārtībā obligāta arī izziņā un iepriekšējā izmeklēšanā.

Ja obligātās aizstāvības gadījumos aizstāvi nav izraudzījis pats aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai cita persona viņa uzdevumā, izziņas izdarītājam, izmeklētājam, prokuroram vai tiesai jānodrošina aizstāvja piedalīšanās lietā.»

6. Izteikt 99. pantu šādā redakcijā:

«99. pants. Atteikšanās no aizstāvja

Aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam ir tiesības atteikties no aizstāvja. Tāda atteikšanās pieļaujama tikai pēc paša aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā iniciatīvas un nav šķērslis valsts apsūdzētāja, sabiedriskā apsūdzētāja un citu aizdomās turēto, apsūdzēto vai tiesājamo aizstāvju līdzdalībai lietā.

Ja no aizstāvja atsakās nepilngadīgais, kā arī aizdomās turētais, apsūdzētais un tiesājamais, kurš savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ pats nespēj izlietot savas tiesības uz aizstāvību, šī atteikšanās nesaista izziņas izdarītāju, izmeklētāju, prokuroru un tiesu.»

7. Izslēgt no 119. panta otrās daļas pirmo punktu.

8. Aizstāt 121. panta otrajā daļā vārdus «ir tiesība» ar vārdiem «ir tiesības uzaicināt aizstāvi».

9. Papildināt 123. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

«Ja divdesmit četru stundu laikā aizdomās turētā uzaicinātais aizstāvis nevar ierasties, izziņas izdarītājam, izmeklētājam un prokuroram ir tiesības ieteikt aizdomās turētajam uzaicināt citu aizstāvi vai jānodrošina aizdomās turētajam aizstāvis ar juridiskās konsultācijas starpniecību.»

10. Papildināt 130.1 panta pirmo daļu pirms vārda «izmeklētājs» ar vārdiem «Izziņas izdarītājs un» un otro daļu pirms vārda «izmeklētājam» ar vārdiem «izziņas izdarītājam un».

11. Izteikt 204. pantu šādā redakcijā:

«204. pants. Aizstāvja piedalīšanās, iepazīstinot apsūdzēto ar visiem lietas materiāliem

Ja apsūdzētais vai viņa likumiskie pārstāvji lūdz aicināt aizstāvi, lai tas piedalītos, iepazīstoties ar visiem lietas materiāliem, vai kad šāda aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, kā arī citos gadījumos, kad aizstāvis piedalās lietā izziņā un iepriekšējā izmeklēšanā likumā noteiktajā kārtībā, izziņas izdarītājs un izmeklētājs izmeklēšanas materiālus uzrāda apsūdzētajam un viņa aizstāvim. Lietas materiālu uzrādīšana jāatliek, kamēr ierodas aizstāvis, bet ne ilgāk par piecām dienām. Ja apsūdzētā izraudzītais aizstāvis nevar šai laikā ierasties, izziņas izdarītājs un izmeklētājs gādā par cita aizstāvja pieaicināšanu.»

12. Aizstāt 220. panta pirmajā daļā vārdus «Apsūdzētais, viņa aizstāvis» ar vārdiem «Aizdomās turētais, apsūdzētais un viņu aizstāvji».

13. Aizstāt 441. panta pirmajā daļā vārdus «Aizturētajām personām, ko tur aizdomās nozieguma izdarīšanā, ir tiesības:» ar vārdiem «Aizturētajām personām, ko tur aizdomās nozieguma izdarīšanā, ir šā kodeksa 121. pantā paredzētās tiesības uzaicināt aizstāvi, kā arī tiesības:».

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 12. janvārī

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 12.01.1990.Stājas spēkā: 22.01.1990.Zaudē spēku: 01.10.2005.Tēma: KriminālprocessPublicēts: Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 4, 25.01.1990.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
279374
22.01.1990
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)