1. Noteikumi nosaka:

1.1. iesaistīto valstu un teritoriju (turpmāk – iesaistītā valsts) sarakstu un kontu kategorijas noteikšanas datumu (pielikums);

1.2. kārtību, kādā finanšu iestādes, kas minētas likuma "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – likums) 71. panta pirmajā daļā (turpmāk – finanšu iestādes), izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras, lai konstatētu ziņošanai pakļautus kontus;

1.3. kārtību, kādā finanšu iestādes sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam nodošanai iesaistītās valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar likuma 100. pantu.

2. Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde informācijas apmaiņas nodrošināšanai šo noteikumu ietvaros.

3. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina saņemto un iesaistītās valsts kompetentajām iestādēm nododamo datu aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka informācijas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu apriti.

4. Valsts ieņēmumu dienests automātiski (bez iepriekšēja pieprasījuma) šajos noteikumos minētajā kārtībā un ievērojot Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības noslēgto nolīgumu ar attiecīgo valsti noteikumus, sniedz iesaistītās valsts kompetentajām iestādēm likuma 100. panta pirmajā daļā norādīto informāciju par finanšu kontiem, kas saņemta no finanšu iestādes saskaņā ar likuma 100. pantu.

5. Ja finanšu iestāde (izņemot trastu) ir rezidents nodokļu vajadzībām (turpmāk – nodokļu rezidents) divās vai vairākās iesaistītajās valstīs, finanšu iestāde piemēro tās iesaistītās valsts ziņojumu sniegšanas vai pienācīgas pārbaudes noteikumus, kurā finanšu iestāde uztur finanšu kontu vai kontus. Tāda trasta gadījumā, kas ir finanšu iestāde (neatkarīgi no tā, vai tā ir nodokļu rezidents iesaistītajā valstī), trastu uzskata par pakļautu attiecīgās iesaistītās valsts regulējumam par informācijas par finanšu kontiem automātisko apmaiņu, ja viens vai vairāki trasta pārvaldnieki (pilnvarotās personas) ir nodokļu rezidenti attiecīgajā iesaistītajā valstī, izņemot gadījumu, ja trasts likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto informāciju sniedz citas iesaistītās valsts nodokļu administrēšanas iestādei, jo trasts ir nodokļu rezidents šajā citā iesaistītajā valstī. Tomēr, ja finanšu iestādei (izņemot trastu) nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām (piemēram, tādēļ, ka to uzskata par fiskāli pārredzamu, vai tādēļ, ka tā atrodas valstī, kurā nav ienākumu nodokļa), to uzskata par pakļautu attiecīgās iesaistītās valsts regulējumam par informācijas par finanšu kontiem automātisko apmaiņu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

5.1. tā ir izveidota (nodibināta) saskaņā ar iesaistītās valsts tiesību aktiem;

5.2. tās vadības vieta (tostarp faktiskās vadības vieta) atrodas iesaistītajā jurisdikcijā;

5.3. uz to attiecas iesaistītās valsts finanšu uzraudzība.

6. Finanšu iestāde ir tiesīga piemērot šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7. nodaļā minētos pienācīgas pārbaudes noteikumus (izņemot normas par ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam par nedokumentētiem kontiem) arī attiecībā uz finanšu kontiem, kuru turētāji vai patiesie labuma guvēji pienācīgas pārbaudes veikšanas laikā nav uzskatāmi par personām, attiecībā uz kurām jāsniedz likuma 100. panta pirmajā daļā minētā informācija.

7. Finanšu konts tiek uzskatīts par pakļautu ziņošanai, sākot ar datumu, kurā finanšu konts šajos noteikumos minētajā kārtībā tiek identificēts par ziņošanai pakļautu kontu.

(Grozīts ar MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 391)

8. Finanšu konts būtu jāuzskata par tādu, kuru uztur finanšu iestāde, šādos gadījumos:

8.1. attiecībā uz finanšu instrumentu kontu uzskata, ka kontu uztur finanšu iestāde, kas ir kontā esošo aktīvu turētāja (tostarp finanšu iestāde, kas tur aktīvus citas personas uzdevumā vai labā);

8.2. attiecībā uz noguldījumu kontu uzskata, ka kontu tur finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz kontu (izņemot finanšu iestādes aģentu (neatkarīgi no tā, vai šāds aģents ir finanšu iestāde));

8.3. saistībā ar jebkādām līdzdalības daļām kapitālā vai parādkapitālā finanšu iestādē, kuras veido finanšu kontu, uzskata, ka kontu uztur šāda finanšu iestāde;

8.4. attiecībā uz apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumu uzskata, ka kontu uztur finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz līgumu.

9. Finanšu konta beigu atlikums (vērtība) tiek noteikts kalendāra gada pēdējā dienā vai cita attiecīgā ziņošanas perioda pēdējā dienā. Ja finanšu konta beigu atlikums (vērtība) jānosaka kalendāra gada pēdējā dienā, finanšu iestāde attiecīgā finanšu konta beigu atlikumu (vērtību) nosaka tā ziņošanas gada pēdējā dienā, kas beidzas ar šo kalendāra gadu vai šajā kalendāra gadā.

10. Finanšu iestāde piemēro pienācīgas pārbaudes noteikumus, ņemot vērā finanšu konta kategoriju. Finanšu kontus atkarībā no to kontu kategorijas noteikšanas datuma un piederības iedala šādās kategorijās:

10.1. iepriekšpastāvējis fiziskās personas konts. To atkarībā no tajā fiksēto aktīvu apjoma iedala šādās apakškategorijās:

10.1.1. zemas vērtības konts – konts, kura kopējais konta beigu atlikums vai vērtība šo noteikumu pielikumā norādītajā kontu kategorijas noteikšanas datumā nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 1 000 000 ASV dolāru;

10.1.2. lielas vērtības konts – konts, kura kopējais konta beigu atlikums vai vērtība šo noteikumu pielikumā norādītajā kontu kategorijas noteikšanas datumā vai jebkura nākamā gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 1 000 000 ASV dolāru;

10.2. iepriekšpastāvējis juridiskā veidojuma konts;

10.3. jauns fiziskās personas konts;

10.4. jauns juridiskā veidojuma konts.

11. Finanšu iestāde ir tiesīga:

11.1. iepriekšpastāvējušiem fizisko personu zemas vērtības kontiem piemērot pienācīgas pārbaudes noteikumus, kas noteikti iepriekšpastāvējušiem fizisko personu lielas vērtības kontiem;

11.2. iepriekšpastāvējušiem kontiem piemērot pienācīgas pārbaudes noteikumus, kas noteikti jauniem kontiem, saglabājot finanšu iestādes tiesības vienlaikus piemērot arī pienācīgas pārbaudes noteikumus, kas noteikti iepriekšpastāvējušiem kontiem.

12. Par dokumentāriem pierādījumiem, ko finanšu iestāde iegūst šajos noteikumos minētajos gadījumos, tiek uzskatīts jebkurš no šādiem dokumentiem:

12.1. izziņa par nodokļu rezidenci, kuru attiecībā uz savu nodokļu maksātāju izdevis Latvijas vai ārvalsts publisko tiesību subjekts (kompetenta valsts vai pašvaldības iestāde);

12.2. attiecībā uz fizisko personu – derīgs personu apliecinošs dokuments, ko izdevis Latvijas vai ārvalsts publisko tiesību subjekts (kompetenta valsts vai pašvaldības iestāde);

12.3. attiecībā uz juridisko veidojumu – dokuments, ko izdevis publisko tiesību subjekts (kompetenta valsts vai pašvaldības iestāde) un kurā norādīta šāda informācija:

12.3.1. juridiskā veidojuma nosaukums;

12.3.2. juridiskā veidojuma galvenā biroja faktiskā adrese vai juridiskā adrese valstī, kurā juridiskais veidojums atbilstoši finanšu iestādē deklarētajam ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai valsts, kurā juridiskais veidojums ir reģistrēts vai nodibināts;

12.4. jebkāds revidēts finanšu pārskats, trešo personu sniegts kredītziņojums, bankrota (maksātnespējas) pieteikums vai vērtspapīru regulatora ziņojums.

13. Par juridiskā veidojuma galvenā biroja faktisko adresi šo noteikumu 12.3.2. apakšpunktā minētajā gadījumā nav uzskatāma tās finanšu iestādes juridiskā adrese, kurā juridiskais veidojums tur kontu, kā arī pasta abonenta kastīte vai adrese, ko izmanto vienīgi korespondences sūtīšanai, ja vien šāda adrese nav juridiskā veidojuma vienīgā izmantotā adrese un tā ir norādīta juridiskā veidojuma dibināšanas dokumentos kā juridiskā veidojuma reģistrētā adrese (juridiskā adrese).

14. Juridisko veidojumu komercdarbības veida un formas konstatēšanai attiecībā uz iepriekšpastāvējušiem kontiem finanšu iestāde ir tiesīga izmantot standartizētu nozaru kodu sistēmas klasifikāciju, kas noteikta finanšu iestādē tās komercdarbības ietvaros atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūrām vai citu normatīvo aktu prasību izpildes nolūkā (izņemot nodokļu jomu) un kuru finanšu iestāde ir īstenojusi pirms attiecīgā iepriekšpastāvējušā konta klasifikācijas, ja vien finanšu iestāde nezina vai tai nav pamata zināt, ka šāda klasifikācija ir nepareiza vai nepatiesa.

15. Fakts, ka finanšu iestāde, piemērojot šos noteikumus, konstatējusi konta turētāja vai tā patiesā labuma guvēja nodokļu rezidenci, lai noskaidrotu ziņošanai pakļautos finanšu kontus, nekādā veidā neierobežo finanšu iestādes tiesības noteikt finanšu iestādes klienta kā nodokļu rezidenta statusu finanšu iestādes maksājamo vai ieturamo nodokļu (citu obligāto maksājumu) vajadzībām.

16. Piemērojot likuma 82. panta otro daļu, juridisku veidojumu uzskata par līdzīgu līgumsabiedrībai vai līgumsabiedrībai ar ierobežotu atbildību, ja to neuzskata par nodokļu maksātāju iesaistītajā valstī saskaņā ar šīs iesaistītās valsts nodokļu tiesību aktiem. Tomēr, lai izvairītos no dubultas ziņojumu sniegšanas, ņemot vērā patiesā labuma guvēja definīcijas plašo jomu trasta gadījumā, trastu, kas ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums, nedrīkst uzskatīt par līdzīgu veidojumu.

17. Finanšu iestāde nevar paļauties uz klienta paša apliecinājumu (turpmāk – apliecinājums), ja finanšu iestāde zina vai tai ir pamats zināt, ka apliecinājums ir nepareizs vai nepatiess, tai skaitā šādos gadījumos:

17.1. apliecinājums ir nepilnīgs attiecībā uz tajā norādīto informāciju;

17.2. apliecinājumā iekļauta informācija, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju;

17.3. finanšu iestādei ir informācija par citu klienta kontu, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

17.¹ Finanšu iestāde nevar paļauties uz dokumentārajiem pierādījumiem, ja tā zina vai tai ir pamats zināt, ka dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai nepatiesi, tai skaitā šādos gadījumos:

17.¹ 1. dokumentārie pierādījumi nesatur pietiekamu informāciju, lai noteiktu to nepārprotamu piederību konta turētājam;

17.¹ 2. dokumentārie pierādījumi ietver informāciju, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju par tā statusu;

17.¹ 3. finanšu iestādei ir informācija par citu klienta kontu, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju;

17.¹ 4. dokumentārajos pierādījumos ietvertā informācija nav pietiekama, lai noteiktu konta turētāja nodokļu rezidences statusu.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

17.² Ja ārpakalpojuma sniedzējs izskata un uzglabā apliecinājumus, ir pamats uzskatīt, ka finanšu iestāde zina pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošo, ar apliecinājumiem saistīto informāciju.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

18. Ja finanšu iestāde attiecībā uz jaunu fiziskās personas kontu vai jebkuru juridiskā veidojuma kontu ir noskaidrojusi apstākļu izmaiņas, kas norāda uz to, ka iepriekš iesniegtais apliecinājums vai dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai neatbilst patiesībai, finanšu iestāde ir tiesīga uzskatīt konta turētāju par attiecīgās valsts nodokļu rezidentu atbilstoši iepriekš iesniegtajam apliecinājumam un dokumentārajiem pierādījumiem līdz vienam no šādiem termiņiem (atkarībā no tā, kurš iestājas ātrāk):

18.1. līdz dienai, kad ir pagājušās 90 dienas, kopš finanšu iestāde ir noskaidrojusi attiecīgās apstākļu izmaiņas;

18.2. līdz dienai, kad ir saņemts jauns apliecinājums;

18.3. līdz dienai, kad finanšu iestāde ir pārliecinājusies par iepriekš sniegtā apliecinājuma atbilstību informācijai, kas tiek uzturēta normatīvo aktu prasību izpildes vai klientu apkalpošanas nolūkiem, tostarp informācijai, ko finanšu iestāde ieguvusi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā.

18.¹ Par apstākļu izmaiņām uzskata:

18.¹ 1. izmaiņas, kuru rezultātā tiek iegūta papildu informācija par personas statusu, vai gadījumu, ja iegūtā papildu informācija ir pretrunā ar esošo informāciju par personas statusu;

18.¹ 2. izmaiņas vai papildu informāciju saistībā ar klienta kontu (ieskaitot izmaiņas informācijā par konta turētāju);

18.¹ 3. izmaiņas vai papildu informāciju saistībā ar citu kontu, kurš ir saistīts ar kontu atbilstoši šo noteikumu 58.1., 58.2. un 58.3. apakšpunktā minētajiem kontu beigu atlikuma apkopošanas un konvertācijas noteikumiem, ja šīs izmaiņas vai papildu informācija saistībā ar saistīto kontu ietekmē konta turētāja statusu.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

19. Ja finanšu iestāde šo noteikumu 18. punktā minētajā gadījumā 90 dienu laikā kopš attiecīgo apstākļu izmaiņu noskaidrošanas nevar iegūt jaunu apliecinājumu vai apstiprinājumu iepriekš iesniegtā apliecinājuma pareizībai (patiesajam raksturam), finanšu iestāde uzskata konta turētāju par attiecīgās valsts nodokļu rezidentu saskaņā ar konta turētāja iepriekš sniegto apliecinājumu un par attiecīgās valsts nodokļu rezidentu atbilstoši konstatētajām apstākļu izmaiņām, kas norāda uz šajos noteikumos minētajām nodokļu rezidences pazīmēm.

19.¹ Finanšu iestāde uzglabā informāciju par veiktajiem pasākumiem un pierādījumus, kuri izmantoti, veicot pienācīgas pārbaudes procedūras, vismaz piecus gadus no brīža, kad finanšu iestāde sniegusi Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ziņošanai pakļauto kontu, uz kuru attiecas uzglabātā informācija.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

20. Jebkurš iepriekšpastāvējis fiziskās personas konts, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir identificēts kā ziņošanai pakļauts konts, tiek atzīts par ziņošanai pakļautu kontu arī attiecībā uz visu turpmāko laikposmu, kamēr konta turētājs saskaņā ar likumu un šiem noteikumiem vairs nav uzskatāms par personu, par kuru jāsniedz ziņojums.

21. Finanšu iestāde pabeidz:

21.1. iepriekšpastāvējušu fizisko personu lielas vērtības kontu pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu pielikuma 1.–35., 37.–40., 42.–46., 48.–53. un 55. punktā minētajām valstīm – līdz 2016. gada 31. decembrim;

21.2. iepriekšpastāvējušu fizisko personu lielas vērtības kontu pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu pielikuma 56. punktā minēto valsti – līdz 2017. gada 15. janvārim;

21.3. iepriekšpastāvējušu fizisko personu zemas vērtības kontu pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu pielikuma 1.–35., 37.–40., 42.–46., 48.–53., 55. un 56. punktā minētajām valstīm – līdz 2017. gada 31. decembrim;

21.4. iepriekšpastāvējušu fizisko personu lielas vērtības kontu pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu pielikuma 36., 41., 47., 54. un 57.–99. punktā minētajām valstīm – līdz 2017. gada 31. decembrim;

21.5. iepriekšpastāvējušu fizisko personu zemas vērtības kontu pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu pielikuma 36., 41., 47., 54. un 57.–99. punktā minētajām valstīm – līdz 2018. gada 31. decembrim;

21.6. iepriekšpastāvējušu fizisko personu lielas vērtības kontu pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu pielikuma 100., 101., 102. un 103. punktā minētajām valstīm – līdz 2018. gada 31. decembrim;

21.7. iepriekšpastāvējušu fizisko personu zemas vērtības kontu pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu pielikuma 100., 101., 102. un 103. punktā minētajām valstīm – līdz 2019. gada 31. decembrim;

21.8. iepriekšpastāvējušu fizisko personu lielas vērtības kontu pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu pielikuma 104., 105., 106., 107., 108., 109. un 110. punktā minētajām valstīm – līdz 2021. gada 31. decembrim;

21.9. iepriekšpastāvējušu fizisko personu zemas vērtības kontu pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šo noteikumu pielikuma 104., 105., 106., 107., 108., 109. un 110. punktā minētajām valstīm – līdz 2022. gada 31. decembrim.

(MK 03.01.2017. noteikumu Nr. 22 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 206; MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 391)

22. Ja finanšu iestādes informācijas sistēmās ir norādīta konta turētāja pašreizējās dzīvesvietas adrese (ko apstiprina dokumentārie pierādījumi), finanšu iestāde, nosakot, vai konta turētājs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir tiesīga uzskatīt konta turētāju par tās valsts nodokļu rezidentu, kurā atrodas šīs personas adrese. Ja ir notikusi apstākļu maiņa, pēc kuras noskaidrošanas finanšu iestāde zina vai tai ir pamats zināt, ka iepriekš iesniegtais apliecinājums vai dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai nepatiesi, finanšu iestāde līdz attiecīgā kalendāra gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda pēdējai dienai vai arī 90 kalendāra dienu laikā pēc tam, kad ir noskaidrota minētā apstākļu maiņa, iegūst no konta turētāja jaunu apliecinājumu un jaunus dokumentārus pierādījumus, lai noteiktu konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja finanšu iestāde šajā punktā minētajā termiņā nevar iegūt jaunu apliecinājumu un jaunus dokumentārus pierādījumus, tā piemēro šo noteikumu 23., 24., 25., 26., 27. un 28. punktā minētos noteikumus.

22.¹ Par konta turētāja pašreizējās dzīvesvietas adresi uzskata to adresi, kas ir pēdējā dzīvesvietas adrese, kuru finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, ir reģistrējusi attiecībā uz konta turētāju. Par pašreizējās dzīvesvietas adresi nav uzskatāma korespondences adrese, kura izmantota komunikācijai ar klientu, taču pasta sūtījums ir saņemts atpakaļ saistībā ar tā nepiegādi (izņemot gadījumu, ja nepiegāde ir saistīta ar kļūdu).

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

23. Ja finanšu iestāde nepaļaujas uz šo noteikumu 22. punktā minēto informāciju vai izvēlas nepiemērot šo noteikumu 22. punktu, finanšu iestāde pārbauda tās informācijas sistēmās glabātos elektroniski uzmeklējamos datus attiecībā uz šādu pazīmju esību:

23.1. norāde uz konta turētāja kā citas iesaistītās valsts nodokļu rezidenta statusu;

23.2. konta turētāja pašreizējā korespondences saņemšanas vai dzīvesvietas adrese (tostarp pasta abonenta kastīte) iesaistītajā valstī (izņemot informācijas sistēmās esošo konta turētāja pakalpojumu sniedzēja (piemēram, aktīvu pārvaldītājs, konsultants, grāmatvedis) adresi);

23.3. konta turētājam ir viens vai vairāki tālruņa numuri iesaistītajā valstī, bet nav neviena tālruņa numura Latvijas Republikā;

23.4. spēkā esošs rīkojums par līdzekļu regulāru pārvedumu uz iesaistītajā valstī esošu kontu, izņemot pārveduma rīkojumus no noguldījumu konta;

23.5. spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai, kuras adrese ir iesaistītajā valstī;

23.6. konta turētāja vienīgā saziņai paziņotā adrese ir iesaistītajā valstī esošā korespondences nodošanas adrese izņemšanai pēc pieprasījuma (in care of, hold mail).

24. Ja šo noteikumu 23. punktā minētās meklēšanas (turpmāk – elektroniskā meklēšana) gaitā netiek konstatēta neviena no šo noteikumu 23. punktā minētajām pazīmēm, finanšu iestāde neveic nekādas turpmākas darbības līdz brīdim, kad noskaidrota tādu apstākļu maiņa, kuras rezultātā kāda no šīm pazīmēm tiek attiecināta uz finanšu kontu vai arī finanšu konts kļūst par lielas vērtības kontu.

25. Ja elektroniskās meklēšanas gaitā tiek konstatēta kāda no šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3., 23.4. vai 23.5. apakšpunktā minētajām pazīmēm vai ja rodas apstākļu maiņa, pēc kuras noskaidrošanas viena vai vairākas minētās pazīmes tiek attiecinātas uz finanšu kontu, finanšu iestāde uzskata konta turētāju par katras tās valsts nodokļu rezidentu, attiecībā uz kuru pazīme ir identificēta (izņemot šo noteikumu 27. un 28. punktā minētos gadījumus).

(Grozīts ar MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 497)

26. Ja elektroniskās meklēšanas gaitā tiek konstatēta šo noteikumu 23.6. apakšpunktā minētā pazīme un ja attiecībā uz konta turētāju netiek konstatēta neviena cita adrese un neviena no šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3., 23.4. vai 23.5. apakšpunktā minētajām pazīmēm, finanšu iestāde konkrētajiem lietas apstākļiem atbilstošā secībā veic papīra formāta datu meklēšanu atbilstoši šo noteikumu 30. punktam vai veic mērķtiecīgas darbības konta turētāja apliecinājuma vai attiecīgo dokumentāro pierādījumu iegūšanai no konta turētāja, lai noteiktu tā rezidences vietu nodokļu vajadzībām. Ja papīra formāta datu meklēšanas gaitā nav konstatēta neviena no minētajām pazīmēm un finanšu iestādei 90 dienu laikā nav izdevies iegūt apliecinājumu vai dokumentārus pierādījumus, finanšu iestāde ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par šo finanšu kontu kā par nedokumentētu kontu.

27. Neatkarīgi no tā, vai tiek konstatēta kāda no šo noteikumu 23.2., 23.3. vai 23.4. apakšpunktā minētajām pazīmēm, finanšu iestāde ir tiesīga neuzskatīt konta turētāju par attiecīgās iesaistītās valsts nodokļu rezidentu, ja finanšu iestāde iegūst vai ir iepriekš izskatījusi un glabā savās informācijas sistēmās:

27.1. konta turētāja apliecinājumu par piederību tikai citas iesaistītās valsts vai ārvalsts nodokļu rezidenta statusam, uz kuru neattiecas kāda no konstatētajām šo noteikumu 23.2., 23.3. vai 23.4. apakšpunktā minētajām pazīmēm;

27.2. attiecīgos dokumentāros pierādījumus.

28. Neatkarīgi no tā, vai tiek konstatēta šo noteikumu 23.5. apakšpunktā minētā pazīme, finanšu iestāde ir tiesīga neuzskatīt konta turētāju par attiecīgās iesaistītās valsts nodokļu rezidentu, ja finanšu iestāde iegūst vai iepriekš ir izskatījusi un glabā savās informācijas sistēmās konta turētāja apliecinājumu par piederību tikai citas iesaistītās valsts vai ārvalsts nodokļu rezidenta statusam, uz kuru neattiecas konstatētā šo noteikumu 23.5. apakšpunktā minētā pazīme, vai attiecīgos dokumentāros pierādījumus.

29. Finanšu iestāde pārbauda finanšu iestādes informācijas sistēmās glabātos elektroniski uzmeklējamos datus atbilstoši šo noteikumu 23. punktam.

30. Ja finanšu iestādes informācijas sistēmas nesatur laukus visas šo noteikumu 31. punktā minētās informācijas iekļaušanai vai ja minētā informācija attiecīgajos laukos nav norādīta, finanšu iestāde veic papīra formāta datu meklēšanu, pārbaudot esošajā finanšu iestādes klienta pamatdatni un, ciktāl šī informācija nav iekļauta esošā klienta pamatdatnē, pārbaudot arī šādus pēdējo piecu gadu laikā iegūtos dokumentus, kas saistīti ar finanšu kontu, attiecībā uz jebkuru šo noteikumu 23. punktā minēto pazīmi:

30.1. visjaunākie dokumentārie pierādījumi, kas savākti attiecībā uz kontu;

30.2. visjaunākais finanšu konta atvēršanas līgums vai ar to saistītā dokumentācija;

30.3. visjaunākā dokumentācija, ko finanšu iestāde ieguvusi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā;

30.4. jebkuras spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesību veidnes (veidlapas, kartes);

30.5. jebkuri spēkā esoši rīkojumi par līdzekļu regulāru pārvedumu uz iesaistītajā valstī esošo kontu, izņemot pārvedumus no noguldījumu konta.

31. Finanšu iestādei nav pienākuma veikt papīra formāta datu meklēšanu šo noteikumu 30. punktā minētajā kārtībā, ja finanšu iestādes informācijas sistēmās glabātā elektroniski uzmeklējamā informācija ietver šādas ziņas:

31.1. informācija par konta turētāja piederību kādas valsts nodokļu rezidenta statusam;

31.2. klienta lietā esoša aktuālā konta turētāja dzīvesvietas adrese un korespondences saņemšanas adrese;

31.3. klienta lietā esošs aktuālais konta turētāja tālruņa numurs (ja tāds ir);

31.4. attiecībā uz finanšu kontiem, kas nav noguldījumu konti, – spēkā esošs rīkojums par līdzekļu regulāru pārvedumu uz citu kontu, tostarp kontu citā finanšu iestādes filiālē vai citā finanšu iestādē;

31.5. informācija par to, ka klients korespondences saņemšanai izmanto adresi ar norādi par izņemšanu pēc pieprasījuma (in care of, hold mail);

31.6. informācija par jebkādām pilnvarām vai paraksta tiesībām attiecībā uz finanšu kontu.

32. Papildus šo noteikumu 29. un 30. punktā minētajai elektroniskajai meklēšanai un papīra formāta datu meklēšanai finanšu iestāde izvērtē informāciju un zināšanas par konta turētāju, ko ieguvis tās klientu individuālās apkalpošanas speciālists, kura pienākumos ietilpst pastāvīga kontakta uzturēšana ar konta turētāju (turpmāk – klientu individuālās apkalpošanas speciālists). Finanšu iestāde attiecīgo kontu uzskata par ziņošanai pakļautu kontu (tai skaitā ņemot vērā šo noteikumu 58. punktā minētās prasības), ja finanšu iestādes iekšējās procedūrās noteiktajā kārtībā klientu individuālās apkalpošanas speciālists norāda uz savām zināšanām par konta turētāju kā personu, par kuru jāsniedz ziņojums.

33. Ja, piemērojot šo noteikumu 29. un 30. punktu, netiek konstatētas šo noteikumu 23. punktā minētās pazīmes un finanšu konts nav identificēts atbilstoši šo noteikumu 32. punktam kā ziņošanai pakļauts konts, tad nekādas tālākas darbības nav nepieciešamas līdz apstākļu maiņai, pēc kuras noskaidrošanas viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu.

34. Ja, piemērojot šo noteikumu 29., 30. un 32. punktu, tiek konstatēta kāda no šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3., 23.4. vai 23.5. apakšpunktā minētajām pazīmēm vai ja turpmāk rodas apstākļu maiņa, pēc kuras noskaidrošanas viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz finanšu kontu, tad finanšu iestāde attiecīgo kontu uzskata par ziņošanai pakļautu kontu attiecībā uz katru iesaistīto valsti, uz kuru pazīme ir identificēta (izņemot gadījumu, ja attiecībā uz finanšu kontu tiek piemērots kāds no šo noteikumu 27. vai 28. punktā minētajiem izņēmumiem).

(Grozīts ar MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 497)

35. Ja, piemērojot šo noteikumu 29., 30. un 32. punktu, tiek konstatēta šo noteikumu 23.6. apakšpunktā minētā pazīme un netiek konstatēta neviena cita adrese vai pazīme, kura minēta šo noteikumu 23.1., 23.2., 23.3., 23.4. vai 23.5. apakšpunktā, finanšu iestāde no konta turētāja iegūst apliecinājumu vai attiecīgos dokumentāros pierādījumus, lai noteiktu šāda konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja finanšu iestāde nevar iegūt šādu apliecinājumu vai dokumentāru pierādījumu, tā ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par kontu kā par nedokumentētu kontu.

36. Ja iepriekšpastāvējis fiziskās personas konts nav lielas vērtības konts kontu kategorijas noteikšanas datumā, bet kļūst par lielas vērtības kontu jebkura nākamā kalendāra gada pēdējā dienā, finanšu iestāde šo noteikumu 3.2. apakšnodaļā minētos noteikumus piemēro tā kalendāra gada laikā, kas seko gadam, kurā finanšu konts kļūst par lielas vērtības kontu. Ja, pamatojoties uz pienācīgu pārbaudi, šāds finanšu konts ir identificēts kā ziņošanai pakļauts konts, finanšu iestāde ziņo likuma 100. panta pirmajā daļā minēto informāciju par finanšu kontu attiecībā uz gadu, kurā tas ir identificēts kā ziņošanai pakļauts konts, un turpmākajiem gadiem, kamēr konta turētājs saskaņā ar likumu un šiem noteikumiem vairs nav uzskatāms par personu, par kuru jāsniedz ziņojums.

37. Ja finanšu iestāde lielas vērtības kontam ir piemērojusi šo noteikumu 3.2. apakšnodaļā minētos noteikumus, finanšu iestāde jebkurā no turpmākajiem gadiem atkārtoti nepiemēro šo noteikumu 29. un 30. punktu (izņemot gadījumu, ja konts ir nedokumentēts). Attiecībā uz nedokumentētiem kontiem šo noteikumu 3.2. apakšnodaļa tiek piemērota, kamēr šāds konts vairs nav uzskatāms par nedokumentētu.

(Grozīts ar MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 497)

37.¹ Finanšu iestāde īsteno attiecīgas procedūras, nodrošinot, lai klientu individuālās apkalpošanas speciālists reizi gadā apstiprina, ka tā pārziņā esošo konta turētāju statuss atbilst finanšu iestādes rīcībā esošai informācijai par konta turētāja statusu.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

38. Ja rodas apstākļu maiņa, pēc kuras noskaidrošanas kāda no šo noteikumu 23. punktā minētajām pazīmēm tiek attiecināta uz kontu, tad finanšu iestāde konta turētāju uzskata par katras tās valsts nodokļu rezidentu, attiecībā uz kuru pazīme ir identificēta (izņemot šo noteikumu 27. un 28. punktā minētos gadījumus).

(Grozīts ar MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 497)

39. Finanšu iestāde īsteno attiecīgas procedūras, nodrošinot, ka klientu individuālās apkalpošanas speciālists mērķtiecīgi veic darbības, lai, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju un faktiskajām zināšanām, identificētu jebkuru apstākļu maiņu saistībā ar kontu un dokumentētu šo informāciju un zināšanas.

40. Finanšu iestāde, atverot kontu, no klienta iegūst apliecinājumu, kas finanšu iestādei ļauj noteikt konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Finanšu iestāde pārliecinās par šāda apliecinājuma atbilstību informācijai, ko finanšu iestāde ieguvusi saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkurai dokumentācijai, ko finanšu iestāde ieguvusi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā.

41. Ja klienta apliecinājumā ir norādīts uz konta turētāju kā iesaistītās valsts nodokļu rezidentu, finanšu iestāde finanšu kontu uzskata par ziņošanai pakļautu kontu.

42. Klienta apliecinājumu var iestrādāt finanšu iestādes finanšu konta atvēršanas dokumentācijā. Klienta apliecinājumā cita starpā norāda konta turētāja nodokļu maksātāja numuru (ievērojot likuma 100. pantā minētos izņēmumus) un dzimšanas datumu.

43. Ja attiecībā uz jaunu fiziskās personas kontu rodas apstākļu maiņa, pēc kuras noskaidrošanas finanšu iestāde zina vai tai ir pamats zināt, ka sniegtais apliecinājums ir nepareizs vai nepatiess, finanšu iestāde nevar paļauties uz šo sniegto apliecinājumu un iegūst jaunu apliecinājumu, kurš precizē konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Finanšu iestāde pārbauda to atbilstoši šo noteikumu 40. punktam.

44. Finanšu iestāde ir tiesīga nepiemērot šos noteikumus attiecībā uz iepriekšpastāvējušu juridiskā veidojuma kontu ar kopējo beigu atlikumu vai vērtību, kura kontu kategorijas noteikšanas datumā nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 250 000 ASV dolāru, līdz brīdim, kad kopējais konta beigu atlikums vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā kalendāra gada 31. decembrī.

45. Finanšu iestāde nosaka, vai konta turētājs ir viens vai vairāki juridiskie veidojumi, par kuriem jāsniedz ziņojums saskaņā ar likuma 100. pantu, šādā kārtībā:

45.1. pārbauda informāciju, kas tiek uzturēta normatīvo aktu prasību izpildes vai klientu apkalpošanas nolūkiem, tostarp informāciju, ko finanšu iestāde ieguvusi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā, lai noteiktu, vai informācija liecina, ka konta turētājs ir iesaistītās valsts nodokļu rezidents. Šim nolūkam finanšu iestāde par informāciju, kas norāda, ka konta turētājs ir rezidents iesaistītajā valstī, uzskata reģistrācijas vai dibināšanas vietu iesaistītajā valstī vai adresi (juridiskā adrese, galvenā biroja faktiskā adrese vai korespondences saņemšanas adrese) iesaistītajā valstī;

45.2. ja šo noteikumu 45.1. apakšpunktā minētajā kārtībā iegūtā informācija liecina, ka konta turētājs ir nodokļu rezidents iesaistītajā valstī, finanšu iestāde attiecīgo kontu uzskata par ziņošanai pakļautu kontu, izņemot gadījumu, ja tā iegūst konta turētāja apliecinājumu par to, ka konta turētājs nav persona, par kuru jāsniedz ziņojums, vai, pamatojoties uz finanšu iestādes rīcībā esošo informāciju vai publisko tiesību subjekta vai regulētā tirgus organizētāja uzturēto un publiski pieejamo informāciju, nosaka, ka konta turētājs nav persona, pa kuru jāsniedz ziņojums.

46. Finanšu iestāde nosaka, vai juridiskais veidojums ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ar vienu vai vairākiem patiesajiem labuma guvējiem, kuri ir personas, par kurām jāsniedz ziņojums saskaņā ar likuma 100. pantu, šādā kārtībā:

46.1. nosaka, vai konta turētājs ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums, iegūstot no konta turētāja apliecinājumu minētā statusa noteikšanai, izņemot gadījumu, ja finanšu iestādes rīcībā ir informācija vai ir publisko tiesību subjekta vai regulētā tirgus organizētāja uzturēta un publiski pieejama informācija, pamatojoties uz kuru finanšu iestāde var noteikt, ka konta turētājs ir aktīvs nefinanšu juridisks veidojums vai finanšu iestāde (izņemot likuma 68. panta pirmās daļas 2. punktā minēto finanšu iestādi, kas nav iesaistītās valsts finanšu iestāde);

46.2. nosaka konta turētāja patiesos labuma guvējus. Šim nolūkam finanšu iestāde ir tiesīga paļauties uz informāciju, kas iegūta atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā;

46.3. nosaka, vai pasīva nefinanšu juridiskā veidojuma patiesais labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums. To nosaka, pamatojoties uz:

46.3.1. informāciju, kas iegūta atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā, ja attiecīgā juridiskā veidojuma konta kopējais beigu atlikums vai vērtība nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 1 000 000 ASV dolāru, vai

46.3.2. konta turētāja vai patiesā labuma guvēja apliecinājumu ar norādi par patiesā labuma guvēja piederību iesaistītās valsts vai citas valsts nodokļu rezidenta statusam;

46.3.3. šo noteikumu 46.3.1. apakšpunktā minēto informāciju, ja nevar iegūt šo noteikumu 46.3.2. apakšpunktā minēto informāciju. Ja finanšu iestādes rīcībā nav šo noteikumu 46.3.1. apakšpunktā minētās informācijas un tā nevar iegūt šo noteikumu 46.3.2. apakšpunktā minēto informāciju, nekādas turpmākas darbības nav nepieciešamas līdz apstākļu maiņai, pēc kuras viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz attiecīgā konta patieso labuma guvēju;

46.4. ja šo noteikumu 46.1., 46.2. un 46.3. apakšpunktā minētajā kārtībā iegūtā informācija liecina, ka konta turētājs ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ar vienu vai vairākiem patiesajiem labuma guvējiem, kuri ir nodokļu rezidenti iesaistītajā valstī, finanšu iestāde attiecīgo kontu uzskata par ziņošanai pakļautu kontu.

(Grozīts ar MK 29.10.2019. noteikumiem Nr. 497)

47. Attiecībā uz iepriekšpastāvējušu juridiskā veidojuma kontu ar kopējo beigu atlikumu vai vērtību, kura kontu kategorijas noteikšanas datumā pārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 250 000 ASV dolāru, finanšu iestāde pienācīgu pārbaudi veic līdz otrā sekojošā kalendāra gada 31. decembrim, skaitot no kontu kategorijas noteikšanas gada.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 22)

48. Attiecībā uz iepriekšpastāvējušu juridiskā veidojuma kontu ar kopējo beigu atlikumu vai vērtību, kura kontu kategorijas noteikšanas datumā nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 250 000 ASV dolāru, bet pārsniedz minēto summu nākamā gada 31. decembrī, finanšu iestāde pienācīgu pārbaudi veic tajā kalendāra gadā, kurš seko gadam, kurā kopējais konta beigu atlikums vai vērtība pārsniedz minēto summu.

49. Ja finanšu iestāde identificē apstākļu maiņu attiecībā uz iepriekšpastāvējušu juridiskā veidojuma kontu un tādēļ zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais apliecinājums ir nepareizs vai nepatiess, finanšu iestāde no jauna nosaka konta statusu, veicot šādas darbības:

49.1. lai noskaidrotu, vai konta turētājs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, finanšu iestāde iegūst jaunu apliecinājumu vai nodokļu maksātāja pamatojumu vai dokumentāru pierādījumu, kas pamato jau iesniegtā apliecinājuma vai dokumentu pareizību, un saglabā to kopijas vai izdara atzīmi par šāda pamatojuma vai dokumentu esību. Ja finanšu iestāde neiegūst minēto informāciju, tā uzskata konta turētāju par personu, par kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz katru identificēto iesaistīto valsti;

49.2. lai noskaidrotu, vai konta turētājs ir finanšu iestāde, aktīvs nefinanšu juridisks veidojums vai pasīvs nefinanšu juridisks veidojums, finanšu iestāde iegūst papildu dokumentāciju vai, ja nepieciešams, apliecinājumu. Ja finanšu iestāde neiegūst papildu dokumentāciju vai apliecinājumu, tā uzskata konta turētāju par pasīvu nefinanšu juridisku veidojumu;

49.3. lai noskaidrotu, vai pasīva nefinanšu juridiska veidojuma patiesais labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, finanšu iestāde iegūst jaunu apliecinājumu vai nodokļu maksātāja pamatojumu vai dokumentāru pierādījumu, kas pamato jau iesniegtā apliecinājuma vai dokumentu pareizību, un saglabā to kopijas vai izdara atzīmi par šāda pamatojuma vai dokumentu esību. Ja finanšu iestāde neiegūst jaunu apliecinājumu vai pamatojumu jau iesniegtajam apliecinājumam, vai dokumentāciju, finanšu iestāde ir tiesīga paļauties uz šo noteikumu 23. punktā minētajām pazīmēm, kas ir finanšu iestādes rīcībā.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

49.¹ Šo noteikumu 49. punktā minētās procedūras piemēro līdz vēlākajam no šādiem termiņiem:

49.¹ 1. līdz dienai, kad pagājušas 90 dienas, kopš finanšu iestāde ir noskaidrojusi attiecīgās apstākļu izmaiņas;

49.¹ 2. līdz attiecīgā kalendāra gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda pēdējai dienai.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

50. Finanšu iestāde nosaka, vai jaunu juridiskā veidojuma finanšu kontu tur viena vai vairākas personas, par kurām jāsniedz ziņojums, šādā kārtībā:

50.1. iegūst apliecinājumu, kas finanšu iestādei ļauj noteikt konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Finanšu iestāde pārliecinās par šāda apliecinājuma atbilstību informācijai, ko finanšu iestāde ieguvusi saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkurai dokumentācijai, ko finanšu iestāde ieguvusi atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā. Ja juridiskais veidojums apliecina, ka tam nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām, finanšu iestāde par konta turētāja nodokļu rezidences vietu atzīst konta turētāja galvenā biroja faktisko adresi;

50.2. ja apliecinājums norāda, ka konta turētājs ir iesaistītās valsts nodokļu rezidents, finanšu iestāde kontu uzskata par pakļautu ziņošanai, izņemot gadījumu, ja tā, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai uz publisko tiesību subjekta vai regulētā tirgus organizētāja uzturēto un publiski pieejamo informāciju, nosaka, ka konta turētājs nav persona, pa kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz apliecinājumā norādīto iesaistīto valsti.

51. Attiecībā uz jauna juridiskā veidojuma (tostarp tāda juridiskā veidojuma, kas ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums) konta turētāju finanšu iestāde nosaka, vai konta turētājs ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ar vienu vai vairākiem patiesā labuma guvējiem, kas ir personas, par kurām jāsniedz ziņojums. To veic, ievērojot konkrētajiem lietas apstākļiem piemērotāko secību attiecībā uz šādām darbībām:

51.1. nosaka, vai konta turētājs ir pasīvs nefinanšu juridisks veidojums, pamatojoties uz konta turētāja apliecinājumu tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumu, ja finanšu iestādes rīcībā ir informācija (tai skaitā publisko tiesību subjekta vai regulētā tirgus organizētāja uzturētā un publiski pieejamā informācija), pamatojoties uz kuru finanšu iestāde var noteikt, ka konta turētājs ir aktīvs nefinanšu juridisks veidojums vai finanšu iestāde (izņemot likuma 68. panta pirmās daļas 2. punktā minēto finanšu iestādi, kas nav iesaistītās valsts finanšu iestāde);

51.2. nosaka konta turētāja patiesā labuma guvējus. Šim nolūkam finanšu iestāde ir tiesīga paļauties uz informāciju, kas iegūta atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā;

51.3. nosaka, vai pasīva nefinanšu juridiskā veidojuma patiesais labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Šim nolūkam finanšu iestāde ir tiesīga paļauties uz konta turētāja vai šāda patiesā labuma guvēja apliecinājumu par patiesā labuma guvēja rezidenci nodokļu vajadzībām.

52. Šajā nodaļā minēto klienta vai patiesā labuma guvēja apliecinājumu var iestrādāt finanšu iestādes finanšu konta atvēršanas dokumentācijā.

52.¹ Ja finanšu iestāde identificē apstākļu maiņu attiecībā uz jaunu juridiskā veidojuma kontu un tādēļ zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais apliecinājums vai cita dokumentācija saistībā ar kontu ir nepareiza vai nepatiesa, finanšu iestāde no jauna nosaka konta statusu saskaņā ar šo noteikumu 6. nodaļu.

(MK 29.10.2019. noteikumu Nr. 497 redakcijā)

53. Īstenojot šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6. nodaļā minētos pienācīgas pārbaudes noteikumus, finanšu iestāde papildus piemēro šajā nodaļā minētos speciālos noteikumus.

54. Finanšu iestāde var pieņemt, ka atsevišķs apdrošināšanas līguma ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līguma labuma guvējs (izņemot īpašnieku), kurš saņem pabalstu nāves gadījumā, nav persona, par kuru jāsniedz ziņojums, un tā šādu finanšu kontu var uzskatīt par kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumu, ja finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Finanšu iestādei ir pamats zināt, ka apdrošināšanas līguma ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līguma labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ja informācija, kuru ievākusi finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kura ir saistīta ar labuma guvēju, satur šo noteikumu 3.1. apakšnodaļā minētās pazīmes. Ja finanšu iestāde faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro šo noteikumu 3.1. apakšnodaļā ietvertie noteikumi.

55. Tādu finanšu kontu, kas ir dalībnieka līdzdalības daļa grupas apdrošināšanas līgumā ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumā, līdz dienai, kad darba ņēmējam (sertifikāta turētājam) vai labuma guvējam jāizmaksā summa, finanšu iestāde var uzskatīt par finanšu kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, ja finanšu konts, kas ir dalībnieka līdzdalības daļa grupas apdrošināšanas līgumā ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumā, atbilst šādām prasībām:

55.1. grupas apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu vai grupas annuitātes līgums ir izsniegts darba devējam un nodrošina segumu vismaz 25 darba ņēmējiem vai sertifikāta turētājiem;

55.2. darba ņēmējam (sertifikāta turētājam) ir tiesības saņemt jebkādu līguma vērtību saistībā ar to līdzdalības daļām un nosaukt labuma guvējus attiecībā uz pabalstu, kas jāizmaksā darba ņēmēja nāves gadījumā;

55.3. kopējā summa, kas jāizmaksā darba ņēmējam (sertifikāta turētājam) vai labuma guvējam, nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst 1 000 000 ASV dolāru.

56. Grupas apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu ir apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu, kas nodrošina segumu personām, kuras ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību, un kurā paredz tādu prēmiju par katru grupas locekli (vai grupas kategorijas locekli), ko nosaka, neņemot vērā individuālos veselības rādītājus, kas nav grupas locekļa (vai grupas kategorijas locekļa) vecums, dzimums un smēķēšanas ieradumi.

57. Grupas annuitātes līgums ir annuitātes līgums, saskaņā ar kuru kreditori ir personas, kuras ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību.

58. Finanšu iestāde ievēro šādus kontu beigu atlikuma apkopošanas un konvertācijas noteikumus:

58.1. lai noteiktu fiziskās personas finanšu kontu kopējo kontu beigu atlikumu vai vērtību, finanšu iestāde apkopo visus tās uzturētos finanšu kontus un ar šo finanšu iestādi saistīto juridisko veidojumu uzturētos finanšu kontus tikai tiktāl, ciktāl šīs finanšu iestādes kontu uzskaites informācijas sistēmas finanšu kontus sasaista kopā pēc tādiem datu elementiem kā klienta numurs vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, un ļauj apkopot kontu beigu atlikumus vai vērtības. Piemērojot šajā apakšpunktā minētās apkopošanas prasības, kopīpašumā (kopējā turējumā) esošā fiziskās personas konta beigu atlikums (vērtība) nedalāmi tiks attiecināts uz katram šā finanšu konta kopīpašniekam (kopīgajam turētājam) piederošo beigu atlikumu (vērtību);

58.2. lai noteiktu, vai fiziskās personas finanšu konts ir lielas vērtības konts, finanšu iestāde summē visu šādu kontu atlikumus, attiecībā uz kuriem finanšu iestādes iekšējās procedūrās noteiktajā kārtībā klientu individuālās apkalpošanas speciālists ir noskaidrojis (vai viņam bija jānoskaidro), ka tie tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai personai vai ir atvērti vienas un tās pašas personas interesēs vai labā (izņemot gadījumu, ja persona, kura ir atvērusi kontu vai rīkojas ar to, dara to citas personas uzdevumā);

58.3. lai noteiktu juridiskā veidojuma finanšu kontu kopējo beigu atlikumu vai vērtību, finanšu iestāde ņem vērā visus juridiskā veidojuma finanšu kontus, kurus uztur finanšu iestāde vai ar šo finanšu iestādi saistīts juridisks veidojums, tiktāl, ciktāl šīs finanšu iestādes kontu uzskaites informācijas sistēmas finanšu kontus sasaista kopā pēc tādiem datu elementiem kā klienta numurs vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, un ļauj apkopot kontu beigu atlikumus vai vērtības. Piemērojot šajā apakšpunktā minētās apkopošanas prasības, kopīpašumā (kopējā turējumā) esošā juridiskā veidojuma konta beigu atlikums (vērtība) nedalāmi tiks attiecināts uz katram šā finanšu konta kopīpašniekam (kopīgajam turētājam) piederošo beigu atlikumu (vērtību);

58.4. lai noteiktu kontu kopējo beigu atlikumu (vērtību), visas finanšu kontu atlikuma summas, kas nav izteiktas euro, šo noteikumu 10., 44., 46., 47., 48. un 55. punktā minētajos gadījumos pārrēķina atbilstoši Eiropas Centrālās bankas publicētajam euro atsauces kursam konta beigu atlikuma (vērtības) fiksēšanas dienā.

59. Ja finanšu kontu beigu atlikumu (vērtību) apkopošanas rezultātā finanšu iestāde konstatē negatīvu atlikumu (vērtību), tad, piemērojot šos noteikumus, minēto negatīvo atlikumu pielīdzina nullei.

60. Informācijas apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un finanšu iestādēm notiek elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta nodrošināto risinājumu, kas paredzēts automatizētai likuma 100. pantā norādītās informācijas (turpmāk – informācija) apmaiņai ar finanšu iestādēm tiešsaistes režīmā (turpmāk – WEB serviss) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātajā datu apmaiņas formātā (turpmāk – XML shēma), kas ir pieejams Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas tīmekļvietnē.

61. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc finanšu iestādes pieprasījuma saņemšanas nodrošina WEB servisa lietotāja tiesību piešķiršanu finanšu iestādei.

62. Finanšu iestādes, izmantojot WEB servisu, elektroniski iesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestā līdz pārskata periodam (kalendāra gads, par kuru sniedz informāciju) sekojošā gada 31. jūlijam.

63. Sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pirmo ziņojumu par attiecīgo iesaistīto valsti, finanšu iestāde ievēro arī šo noteikumu pielikumā norādītos termiņus.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 22)

64. Latvijas finanšu iestādes sagatavo informāciju vienas XML datnes formātā, ievērojot XML shēmas prasības.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 22)

65. Finanšu iestāde, sniedzot informāciju par finanšu konta turētāja adresi un pasīva nefinanšu juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja adresi, norāda šādu informāciju:

65.1. finanšu iestādes rīcībā esošā fiziskās personas (konta turētāja) un pasīva nefinanšu juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja dzīvesvietas adrese, bet, ja tāda nav pieejama, – finanšu iestādes rīcībā esošā korespondences nosūtīšanas adrese;

65.2. finanšu iestādes rīcībā esošā juridiskā veidojuma juridiskā adrese vai galvenā biroja faktiskā adrese, bet, ja tāda nav pieejama, – finanšu iestādes rīcībā esošā korespondences nosūtīšanas adrese.

66. Ja finanšu iestāde šajos noteikumos minētajā kārtībā konstatē, ka fiziskās personas finanšu konta turētājs vai pasīva nefinanšu juridiskā veidojuma finanšu konta turētāja patiesais labuma guvējs ir nodokļu rezidents vairākās iesaistītajās valstīs, finanšu iestāde sniedz informāciju par finanšu kontu attiecībā uz katru iesaistīto valsti atsevišķi.

67. Finanšu iestāde, sniedzot informāciju par finanšu kontu beigu atlikumu (vērtību), ievēro šādus atlikuma (vērtības) aprēķināšanas speciālos noteikumus:

67.1. konta beigu atlikums (vērtība) netiek samazināts par jebkādu konta turētāja vai patiesā labuma guvēja saistību apmēru pret finanšu iestādi vai ar to saistīto juridisko veidojumu;

67.2. līdzdalības daļas kapitālā summa tiek aprēķināta, ņemot vērā vērtēšanas metodi, kuru finanšu iestāde līdzdalības daļu kapitālā novērtēšanai izmanto visbiežāk;

67.3. attiecībā uz finanšu instrumentu kontu – finanšu iestāde ir tiesīga atskaitīt no procentu, dividenžu, citu ienākumu kopējās bruto summas, kā arī ieņēmumu no finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas kopējās bruto summas tās finanšu iestādes saņemtās komisijas maksas, kas saistītas ar minēto ienākumu izmaksu un finanšu konta uzturēšanu;

67.4. attiecībā uz finanšu instrumentu kontā esošo finanšu aktīvu pārdošanu vai dzēšanu – finanšu iestāde ieskaita kopējā ieņēmumu summā arī neizmaksātos procentu maksājumus, kas uzkrāti pirms pārdošanas vai dzēšanas.

68. Ja ziņošanai pakļauts konts tika slēgts attiecīgajā ziņošanas periodā, finanšu iestāde šajos noteikumos minētajā kārtībā paziņo par ziņošanai pakļautā finanšu konta slēgšanas faktu, nenorādot informāciju par slēgtā finanšu konta beigu atlikumu vai vērtību. Finanšu konta slēgšana neatceļ likuma 100. pantā noteikto finanšu iestādes pienākumu sniegt citu likuma 100. pantā noteikto informāciju attiecībā uz slēgto ziņošanai pakļauto finanšu kontu par attiecīgo ziņošanas periodu.

69. Ja finanšu iestādes rīcībā nav informācijas, kas atbilstoši likumam un šiem noteikumiem sniedzama Valsts ieņēmumu dienestam, tā pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā līdz pārskata periodam sekojošā gada 31. jūlijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā nulles ziņojumu, ievērojot šo noteikumu 62., 63. un 64. punktu.

70. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas, izmantojot WEB servisu, elektroniski informē finanšu iestādi par informācijas saņemšanu. Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka, iesniedzot informāciju, nav ievērotas XML shēmas prasības, tas piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas, izmantojot WEB servisu, elektroniski informē finanšu iestādi par konstatētajām neatbilstībām.

71. Finanšu iestāde 10 darbdienu laikā pēc tam, kad, pamatojoties uz šo noteikumu 70. punktu, no Valsts ieņēmumu dienesta saņemta informācija par nepieciešamajiem labojumiem, iesniedz attiecīgos labojumus Valsts ieņēmumu dienestā, izmantojot WEB servisu.

72. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina no finanšu iestādēm saņemtās informācijas nosūtīšanu iesaistīto valstu kompetentajām iestādēm par šo valstu rezidentu finanšu kontiem finanšu iestādēs līdz pārskata periodam sekojošā gada 30. septembrim.

73. Ja finanšu iestādei nav iespējams sniegt informāciju atbilstoši šo noteikumu 60. punktā minētajām prasībām, tā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz pārskata periodam sekojošā gada 31. jūlijam informē Valsts ieņēmumu dienestu par informācijas nesniegšanas iemesliem un paredzamo informācijas iesniegšanas datumu.

74. Valsts ieņēmumu dienests 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 73. punktā minētās informācijas saņemšanas, ja paredzamais informācijas iesniegšanas datums tiek noteikts pēc pārskata periodam sekojošā gada 30. septembra, informē iesaistītās valsts kompetento iestādi par informācijas nesniegšanas iemesliem un paredzamo informācijas iesniegšanas datumu.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 22)

75. Ja iesaistītās valsts kompetentā iestāde paziņo, ka finanšu iestādes sniegtā informācija ir kļūdaina, nepilnīga vai citādi neatbilst XML shēmas prasībām, Valsts ieņēmumu dienests pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no iesaistītās valsts kompetentās iestādes informē par to finanšu iestādi, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Informējot finanšu iestādi, Valsts ieņēmumu dienests finanšu iestādei dara pieejamu iesaistītās valsts kompetentās iestādes paziņojumu, norādot tā saņemšanas datumu.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 22)

76. Finanšu iestāde divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 75. punktā minētās informācijas saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniski iesniedz tam pieprasīto vai laboto informāciju, ievērojot šo noteikumu 64. punktu un izmantojot WEB servisu vai Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Šo noteikumu 64. punktā minētā prasība nav attiecināma uz gadījumu, ja, pamatojoties uz iesaistītās valsts kompetentās iestādes pieprasījumu, informācija iesniedzama rakstiski.

77. Ja finanšu iestādei nav iespēju sniegt informāciju atbilstoši šo noteikumu 76. punktam, tā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 75. punktā minētās informācijas saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta informē to par informācijas nesniegšanas iemesliem un paredzamo informācijas iesniegšanas datumu.

78. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 15. janvārī.

79. Finanšu iestādes saskaņā ar šiem noteikumiem sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju attiecībā uz katru iesaistīto valsti par šo noteikumu pielikumā norādīto kalendāra gadu un tam sekojošajiem gadiem.

80. Attiecībā uz 2019. gadu ir piemērojami šādi informācijas sniegšanas un apmaiņas noteikumi:

80.1. piemērojot šo noteikumu 62. punktu, finanšu iestādes, izmantojot WEB servisu, elektroniski iesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 30. oktobrim;

80.2. piemērojot šo noteikumu 69. punktu, ja finanšu iestādes rīcībā nav informācijas, kas atbilstoši likumam un šiem noteikumiem sniedzama Valsts ieņēmumu dienestam, tā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā nulles ziņojumu, ievērojot šo noteikumu 62., 63. un 64. punktu;

80.3. piemērojot šo noteikumu 72. punktu, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina no finanšu iestādēm saņemtās informācijas nosūtīšanu iesaistīto valstu kompetentajām iestādēm par šo valstu rezidentu finanšu kontiem finanšu iestādēs līdz 2020. gada 30. decembrim;

80.4. piemērojot šo noteikumu 73. punktu, ja finanšu iestādei nav iespējams sniegt informāciju atbilstoši šo noteikumu 60. punktā minētajām prasībām, tā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. oktobrim informē Valsts ieņēmumu dienestu par informācijas nesniegšanas iemesliem un paredzamo informācijas iesniegšanas datumu;

80.5. piemērojot šo noteikumu 74. punktu, Valsts ieņēmumu dienests 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 73. punktā un 80.4. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas, ja paredzamais informācijas iesniegšanas datums tiek noteikts pēc 2020. gada 30. decembra, informē iesaistītās valsts kompetento iestādi par informācijas nesniegšanas iemesliem un paredzamo informācijas iesniegšanas datumu.

(MK 14.07.2020. noteikumu Nr. 450 redakcijā)

(MK 14.07.2020. noteikumu Nr. 450 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīvas (ES) 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā;

2) Padomes 2020. gada 24. jūnija Direktīvas (ES) 2020/876, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES, lai risinātu steidzamo nepieciešamību Covid-19 pandēmijas dēļ atlikt konkrētus termiņus informācijas iesniegšanai un apmaiņai nodokļu jomā.