Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr. 212

Rīgā 2015. gada 10. decembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 47 2. p.)
Ieteikumi maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai vai reģistrācijai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzturētajā iestāžu reģistrā
I. Vispārīgie jautājumi

1. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) ir izstrādājusi šos ieteikumus maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes (turpmāk kopā vai katra atsevišķi arī – iestāde) licences saņemšanai vai reģistrācijai Komisijas uzturētajā iestāžu reģistrā (turpmāk – ieteikumi), ņemot vērā labās prakses principus, lai sekmētu personu vienotu izpratni par iestādes darbības licences vai atbrīvojuma no tās (reģistrācija) saņemšanu un lai pēc iespējas sekmētu kvalitatīvākas informācijas un dokumentu, kas nepieciešami Komisijas lēmuma pieņemšanai, iesniegšanu.

2. Ieteikumi paredzēti personām, lai nodrošinātu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma (turpmāk – Likums) prasību izpildi licences vai reģistrētas iestādes statusa iegūšanai.

3. Komisija izdod šos ieteikumus, lai:

3.1. skaidrotu izvirzītās minimālās prasības, kas ir saistītas ar licencētas vai reģistrētas iestādes statusa iegūšanas nosacījumiem;

3.2. skaidrotu normatīvajos aktos noteiktās prasības par Komisijā iesniedzamo informāciju un dokumentiem licencētas vai reģistrētas iestādes statusa iegūšanai.

4. Ieteikumi sagatavoti, apkopojot Komisijas veiktajā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku licencēšanas procesā konstatētās iesniegtās informācijas un dokumentu nepilnības un labās prakses piemērus iestāžu licencēšanas un reģistrēšanas jomā, vienlaikus ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.

5. Maksājumu iestāde ir komercsabiedrība (Latvijā reģistrēta), kura sniedz Likuma 1. panta 1. punktā noteiktos maksājumu pakalpojumus un ir saņēmusi Komisijas licenci maksājumu iestādes darbībai, vai persona (fiziska vai juridiska (Latvijā reģistrēta)), kura ir atbrīvota no licences maksājumu iestādes darbībai saņemšanas un ir reģistrēta iestāžu reģistrā, kuru uztur Komisija.

6. Elektroniskās naudas iestāde ir komercsabiedrība (Latvijā reģistrēta), kura saņēmusi licenci elektroniskās naudas emisijai, vai juridiskā persona (Latvijā reģistrēta), kura atbilstoši elektroniskās naudas iestādes darbības nosacījumiem ir atbrīvota no licences saņemšanas un ir reģistrēta iestāžu reģistrā, kuru uztur Komisija.

7. Elektroniskās naudas iestādei papildus elektroniskās naudas emisijai ir tiesības sniegt arī maksājumu pakalpojumus, attiecīgi iesniedzot Komisijai informāciju par maksājumu iestādes darbību un plānotajiem maksājumu pakalpojumiem. Savukārt maksājumu iestādei nav tiesību papildus emitēt elektronisko naudu.

8. Lai iestāde varētu darboties, tai ir jāsaņem Komisijas atļauja – licence, tajā nosakot konkrētus pakalpojumus, kuru sniegšanai atļauja izsniegta, (turpmāk arī – licencēta iestāde). Savukārt, ja iestāde atbilst noteiktiem kritērijiem, tā var izmantot atbrīvojumu no licences saņemšanas, taču tai ir jāiegūst reģistrācija iestāžu reģistrā (turpmāk arī – reģistrēta iestāde), kuru uztur Komisija. Līdz ar to, lai sagatavotu Komisijā iesniedzamo informāciju un dokumentus, personai vispirms jāpieņem lēmums par iestādes darbības virzienu (maksājumu pakalpojumi vai elektroniskās naudas emisija) un konkrētiem pakalpojumiem, ko tā vēlas sniegt, kā arī jāizvērtē iestādei nepieciešamais darbības statuss (licence vai reģistrācija).

9. Ja persona atbilst reģistrētas iestādes pazīmēm (Likuma 7. panta un 5. panta pirmās daļas 1. punkta vai attiecīgi 5.1 panta pirmās daļas 1. punkta prasībām), tā reģistrētas iestādes darbības atļaujas saņemšanai iesniedz Komisijai ieteikumu 14. punktā minētos dokumentus.

10. Ja persona neatbilst reģistrētas iestādes pazīmēm vai pēc darbības uzsākšanas vairs neatbilst reģistrētas iestādes pazīmēm, bet vēlas arī turpmāk sniegt maksājumu pakalpojumus vai veikt elektroniskās naudas emisiju, tā licencētas iestādes darbības atļaujas saņemšanai iesniedz Komisijai ieteikumu 17. punktā minētos dokumentus, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai tiktu ievēroti Likuma 5. vai 5.1 pantā noteiktie ierobežojumi, kas noteikti darbībai bez licences.

II. Reģistrētas iestādes statusa iegūšanai izvirzītās prasības

Prasības maksājumu iestādēm

11. Reģistrētas maksājumu iestādes statusu ir tiesīgas iegūt tikai personas, kuru (tajā skaitā to pārstāvju, ja tādi ir un iestāde uzņemas atbildību par to darbību) komercdarbības veikšanas vieta ir Latvijas teritorija (Likuma 7. pants). Par pakalpojumu sniegšanu ārpus Latvijas teritorijas uzskatāma, piemēram, klientu līdzekļu konta atvēršana kredītiestādē ārpus Latvijas, mārketinga aktivitātes ārpus Latvijas, klientu piesaistīšana (tieši vai ar pārstāvju starpniecību) ārpus Latvijas teritorijas, ārvalsts pārstāvja, kurš darbojas vienīgi ārpus Latvijas, piesaistīšana utt. Savukārt klientu nerezidentu, kas piesaistīti Latvijā, apkalpošana netiek uzskatīta par komercdarbību ārpus Latvijas teritorijas, ja vien pakalpojumu sniegšana notiek Latvijā. Turklāt šīm personām papildus jāizpilda šādi nosacījumi (Likuma 5. pants):

11.1. maksājumu iestādes vai tās pārstāvja, par kura darbību maksājumu iestāde uzņemas atbildību, iepriekšējos 12 mēnešos veikto maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība vai komercdarbības plānā paredzētā turpmāko 12 mēnešu maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība, kuru aprēķina, iepriekšējo 12 kalendāra mēnešu periodā veikto (vai komercdarbības plānā paredzēto turpmāko 12 mēnešu) maksājumu vērtību dalot ar 121, nepārsniedz:

11.1.1. 500 tūkstošus euro mēnesī Likuma 1. panta 1. punkta "a", "b", "c", "e" un "g" apakšpunktā (skaidrojumu skatīt ieteikumu pielikumā) minētajos maksājumu pakalpojumu veidos, kurus iestāde piedāvā,

11.1.2. 3 miljonus euro mēnesī, ja iestāde sniedz vienīgi Likuma 1. panta 1. punkta "f" apakšpunktā (skaidrojumu skatīt ieteikumu pielikumā) minēto maksājumu pakalpojumu. Ja persona vēlas sniegt Likuma 1. panta 1. punkta "f" apakšpunktā minēto un jebkuru no "a", "b", "c", "e" vai "g" apakšpunktā minētajiem maksājumu pakalpojumiem, tai licence nav jāsaņem, ja tiek ievērots ieteikumu 11.1. punktā minētais ierobežojums;

11.2. ne uz vienu no Likuma 11. panta pirmās daļas 10. punktā minētajām personām, proti, iestādes valdes un padomes locekļiem, personām, kas, pieņemot būtiskus lēmumus iestādes vārdā, rada iestādei civiltiesiskas saistības, arī personām, kas ir tieši atbildīgas par iestādes maksājumu pakalpojumu darbības pārvaldību, nav attiecināmi Likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi un tās atbilst Likuma 20. panta prasībām.

Prasības elektroniskās naudas iestādēm

12. Reģistrētas elektroniskās naudas iestādes statusu (Likuma 5.1 pants) ir tiesīga iegūt tikai juridiskā persona, kuras (tajā skaitā tās pārstāvju, ja tādi ir un iestāde uzņemas atbildību par to darbību) komercdarbības veikšanas vieta ir Latvijas teritorija (Likuma 7. pants). Par pakalpojumu sniegšanu ārpus Latvijas teritorijas uzskatāma, piemēram, klientu līdzekļu konta atvēršana kredītiestādē ārpus Latvijas, mārketinga aktivitātes ārpus Latvijas, klientu piesaistīšana (tieši vai ar aģentu starpniecību) ārpus Latvijas teritorijas, ārvalsts pārstāvja, kurš darbojas vienīgi ārpus Latvijas, piesaistīšana utt. Savukārt klientu nerezidentu, kas piesaistīti Latvijā, apkalpošana netiek uzskatīta par komercdarbību ārpus Latvijas teritorijas, ja vien pakalpojumu sniegšana notiek Latvijā. Turklāt šai juridiskajai personai papildus jāizpilda šādi nosacījumi:

12.1. elektroniskās naudas iestādes veiktās komercdarbības ietvaros apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz 2 miljonus euro. Apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs ir no elektroniskās naudas emitēšanas izrietošo elektroniskās naudas iestādes finanšu saistību vidējā aritmētiskā vērtība, kas tiek aprēķināta, summējot elektroniskās naudas apmēru katras kalendāra dienas beigās iepriekšējo sešu kalendāra mēnešu laikā un dalot šo summu ar sešu kalendāra mēnešu dienu skaitu. Apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka katra kalendāra mēneša pirmajā dienā, un to piemēro šim kalendāra mēnesim. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Komisija nav pieprasījusi veikt grozījumus šajā plānā;

12.2. ne uz vienu no Likuma 11. panta pirmās daļas 10. punktā minētajām personām, proti, iestādes valdes un padomes locekļiem, personām, kas, pieņemot būtiskus lēmumus iestādes vārdā, rada iestādei civiltiesiskas saistības, arī personām, kas ir tieši atbildīgas par iestādes elektroniskās naudas emisijas vai maksājumu pakalpojumu darbības pārvaldību, nav attiecināmi Likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi un tās atbilst Likuma 20. panta prasībām;

12.3. ja elektroniskās naudas iestāde papildus sniedz maksājumu pakalpojumus, tai jāievēro arī ieteikumu 11.1. punktā minētais ierobežojums.

III. Komisijā iesniedzamā informācija un dokumenti licencētas vai reģistrētas iestādes darbības uzsākšanai

13. Lai sāktu darbību, persona Komisijai iesniedz Komisijas 2011. gada 15. aprīļa normatīvajos noteikumos Nr. 64 "Licenču maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbībai izsniegšanas, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes reģistrācijas, iesniedzamo dokumentu un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 64) noteikto paziņojumu vai iesniegumu, tam pievienojot Likumā un Noteikumos Nr. 64 minētos dokumentus un informāciju:

13.1. reģistrētas maksājumu iestādes darbības uzsākšanai Noteikumu Nr. 64 pielikumu Nr. 3 "Paziņojums par maksājumu iestādes darbības uzsākšanu";

13.2. reģistrētas elektroniskās naudas iestādes darbības uzsākšanai Noteikumu Nr. 64 pielikumu Nr. 4 "Paziņojums par elektroniskās naudas iestādes darbības uzsākšanu";

13.3. licencētas iestādes darbības uzsākšanai Noteikumu Nr. 64 pielikumu Nr. 1 "Iesniegums licences maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes darbībai saņemšanai".

Reģistrētas iestādes darbības uzsākšanai iesniedzamā informācija un dokumenti

14. Reģistrētas iestādes darbības uzsākšanai ieteikumu 13.1. vai 13.2. punktā norādītajam paziņojumam iesniedzējs pievieno šādu informāciju un dokumentus2:

14.1. komercdarbības plānu, kuru izstrādā atbilstoši vispārējiem biznesa plāna izstrādes standartiem, piemēram, iekļaujot informāciju par biznesa plāna kopsavilkumu (biznesa mērķis, darbības virzieni, vieta tirgū utt.), vispārēju informāciju par uzņēmumu, t.sk. organizatorisko struktūru, informāciju par vadību, nozares informāciju (pamatrādītāji, tendences, to analīze, segmentācija, cikliskums, sezonalitāte utt.), konkurences aprakstu (tirgus piesātinātības līmenis, tirgus daļa, nozīmīgākie konkurenti, to raksturojums, priekšrocības un trūkumi, iekļūšanas barjeras utt.), plānotā pakalpojuma raksturojumu, mārketinga plānu, pakalpojuma realizācijas aprakstu (mērķi, sagaidāmie rezultāti, nepieciešamie resursi, kopējā projekta summa un finansējuma avoti utt.), finanšu plānu (ieņēmumi, peļņa un zaudējumi, bilance, naudas plūsma, pieņēmumi, uz kuriem balstīts finanšu plāns utt.), būtisko risku raksturojumu (risku uzskaitījums, pasākumi risku mazināšanai vai novēršanai), un papildus ietver Noteikumos Nr. 64 īpaši pieprasīto informāciju:

14.1.1. detalizētu elektroniskās naudas emisijas vai maksājumu pakalpojumu sniegšanas (katram maksājumu pakalpojumu veidam) un tehnisko prasību nodrošināšanas procedūras aprakstu, kurā precīzi atspoguļo plānotā maksājumu pakalpojuma vai elektroniskās naudas emisijas veikšanas (darbības) procesu pa posmiem, norādot katru pakalpojuma izpildes soli, veicamās darbības, iesaistītās personas (darbiniekus) un sasaisti ar citiem posmiem, tajā skaitā norāda informāciju par naudas plūsmu (tostarp par naudas apritē iesaistītajiem kontiem bankās un to statusu – klientu līdzekļu konts vai saimnieciskās darbības konts), vienlaikus atspoguļojot izmantotās informācijas tehnoloģiju platformas (sistēmas) lomu un darbības procesu, kā arī citu pakalpojumu sniedzēju piesaistes lomu utt. Iestāde ir tiesīga minēto procedūru izstrādāt un ieviest atsevišķi no komercdarbības plānā sniegtā apraksta, tādējādi nodrošinot pienācīgu iekšējās kontroles sistēmas pārvaldību,

14.1.2. ekonomiski pamatotu:

a) maksājumu iestādes un, ja tāds ir, tās pārstāvja, par kura darbību maksājumu iestāde uzņemas atbildību, paredzēto turpmāko 12 mēnešu maksājumu vidējās aritmētiskās vērtības aprēķinu, norādot arī maksājumu vērtības aprēķinu katrā mēnesī,

b) plānotā vai apgrozībā esošā elektroniskās naudas vidējā apmēra aprēķinu, kas veikts, ievērojot ieteikumu 12.1. punktā minēto.

Ar ekonomiski pamatotu aprēķinu saprotama informācija par maksājumu apmēra un skaita, plānoto klientu un šo elementu savstarpējo attiecību mijiedarbību, kā rezultātā iegūstams secinājums par iestādes plānoto maksājumu apmēru,

14.1.3. informāciju par to, vai iestāde plāno izplatīt elektronisko naudu vai sniegt maksājumu pakalpojumus, izmantojot pārstāvjus, filiāles un ārpakalpojumu sniedzējus. Ja iestāde plāno izmantot pārstāvjus, filiāles un ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, komercdarbības plānā ietver informāciju par pārstāvjiem, filiālēm un ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī to sarakstu.

Informāciju par pārstāvjiem iesniedz saskaņā ar Likuma 27. pantu, bet par ārpakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Likuma 29. pantu, tajā skaitā minētajos pantos prasītās politikas, procedūras un informāciju. Iestāde procedūras izstrādā saskaņā ar šajos ieteikumos norādīto, iekļaujot Likumā minētās minimālās pārvaldības prasības. Vienlaikus pirms līguma (pilnvarojuma vai ārpakalpojuma) noslēgšanas iestāde ievēro Likumā3 noteiktās līgumos ietveramās minimālās prasības,

14.1.4. Likuma 38. panta4 izpildes nodrošināšanas un kontroles procedūru ar pasākumiem, kas nodrošinās Likuma 38. panta prasību izpildi. Vienlaikus iestāde ir tiesīga minēto procedūru izstrādāt un ieviest atsevišķi no komercdarbības plānā sniegtā apraksta, tādējādi nodrošinot pienācīgu iekšējās kontroles sistēmas pārvaldību,

14.1.5. informāciju par iestādes potenciālo klientu loku, darbības stratēģiju (vismaz vienam gadam) un finanšu prognozēm (atspoguļojot peļņas un zaudējumu aprēķinus), kas liecina par iestādes pārdomātu un piesardzīgu darbību;

14.2. procedūras, kuras iestāde izstrādā atbilstoši vispārējiem procedūru izstrādes standartiem, piemēram, ar procedūru nosakot tās mērķi (dokumenta mērķis un uzdevumi), sfēru (apraksta jomu, departamentu vai personu, uz ko tā attiecas), definīcijas (jēdzieni un termini vienotai izpratnei), atsauces (citi dokumenti, procedūras, kas atbilst konkrētai sfērai), atbildību (atbildīgais par uzdevuma izpildi), procesa aprakstu (aktivitāšu secības apraksts vai shēma, kas norāda: kas, kā, kad, kur veic attiecīgās darbības), dokumentāciju (izmantojamās veidlapas, paraugi utt.), mijiedarbību ar informācijas sistēmām, kvalitātes pierakstus (protokoli, kas apliecina procedūrā noteikto darbību izpildi, utt.), izmaiņu apkopojumu un citas sadaļas, kas būtiskas, ieviešot konkrēto procedūru. Iestāde izstrādā un ievieš vismaz šādas procedūras:

14.2.1. procedūras, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu darbību. Minētajām procedūrām jābūt izstrādātām atbilstoši iestādes darbības un sniegto pakalpojumu veidam un klientu bāzei, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā un saistītajos normatīvajos aktos izvirzītās prasības. Iestādei ir lietderīgi iepazīties ar Komisijas 2013. gada 6. decembra dokumentā "Ieteikumi maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā" sniegtajiem ieteikumiem,

14.2.2. Komisija iesaka atsevišķi izstrādāt un ieviest:

a) iestādes maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas emisijas procedūru,

b) iestādes pārstāvju, filiāļu un ārpakalpojumu sniedzēju piesaistes (izvēles, uzraudzības un pārvaldības) procedūru (pēc iestādes izvēles un atkarībā no organizatoriskās struktūras var izveidot katram subjektam savu procedūru),

c) iestādes Likuma 38. panta prasību izpildes nodrošināšanas un kontroles procedūru;

14.3. dokumentu, kas apliecina Likuma 38. panta pirmās daļas izpildi maksājumu iestādēm un minētā panta piektās daļas izpildi elektroniskās naudas iestādēm. Ar minēto dokumentu parasti tiek saprasta bankas izsniegta izziņa vai konta līguma speciālo noteikumu izraksts, kurā atspoguļots, ka iestādei atvērtajā bankas maksājumu kontā tiek glabāti līdzekļi, kas saņemti maksājumu pakalpojumu sniegšanas rezultātā no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai kas saņemti apmaiņā pret emitēto elektronisko naudu no elektroniskās naudas turētājiem. Ja elektroniskās naudas iestāde sniedz arī maksājumu pakalpojumus, tā papildus atver kontu līdzekļiem, kas saņemti maksājumu pakalpojumu sniegšanas rezultātā no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem. Minētajā dokumentā būtu jābūt norādītam, ka konkrētais konts ir atvērts Likuma 38. panta pirmās daļas vai piektās daļas prasību izpildes nodrošināšanai.

Vienlaikus Likuma 38. pantā minēto prasību izpildi iestāde ir tiesīga nodrošināt ar apdrošinātāja vai tādas kredītiestādes izsniegtu galvojuma apdrošināšanas polisi vai citu garantiju, kura neietilpst vienā komercsabiedrību grupā ar iestādi;

14.4. informāciju par iestādes amatpersonām – iestādes amatpersonu, personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus iestādes vārdā, rada iestādei civiltiesiskas saistības, vai personu, kas ir tieši atbildīgas par iestādes darbības pārvaldību, izvērstu profesionālo biogrāfiju (CV – vismaz par pēdējiem 10 gadiem, norādot arī ieņemamos amatus un veiktās funkcijas) un izglītības dokumentu kopijas. Personām, kuras nav Latvijas rezidenti, papildus jāiesniedz informācija, ka uz tām neattiecas Likuma 21. pantā noteiktie ierobežojumi, iesniedzot, piemēram, mītnes valsts sodu reģistra izziņu.

15. Ieteikumu 14. punktā minētās informācijas un dokumentu saraksts nav galīgs, un, izskatot iesniedzamos dokumentus, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde veic tajos labojumus vai iesniedz papildu dokumentus, kas Komisijai nepieciešami, lai tā varētu pārliecināties par iestādes pārdomātu un piesardzīgu darbību, kā arī par citu Likuma prasību izpildi. Izstrādājot iestādes iekšējās kontroles sistēmas dokumentus, Komisija iesaka ņemt vērā Komisijas 2012. gada 1. novembra normatīvos noteikumus Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi".

16. Komisija 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta visa Likumā minētā informācija un dokumenti, izvērtē, vai persona, kura vēlas sākt iestādes darbību, atbilst Likuma prasībām. Ja attiecīgā persona atbilst šīm prasībām, to reģistrē iestāžu reģistrā, kuru uztur Komisija.

Licencētas iestādes darbības uzsākšanai iesniedzamā informācija un dokumenti

17. Licencētas iestādes darbības uzsākšanai ieteikumu 13.3. punktā norādītajam iesniegumam iesniedzējs pievieno šādu informāciju un dokumentus5:

17.1. iestādes darbības programmu, kurā norādīti paredzētie maksājumu pakalpojumu veidi. Ja elektroniskās naudas iestāde plāno veikt tikai elektroniskās naudas emisiju, darbības programmā tā norāda informāciju par plānoto elektroniskās naudas emisiju. Minētajā dokumentā norāda informāciju par plānoto iestādes darbību, proti, informāciju par plānoto maksājumu pakalpojumu (katru no izvēlētajiem) vai elektroniskās naudas emisijas kārtību, sniedzot aprakstu par darbības procesiem, kārtību un soļiem, ar kādiem iestāde realizēs izvēlētā maksājumu pakalpojuma sniegšanu vai elektroniskās naudas emisiju. Aprakstam jābūt detalizētam, lai Komisija varētu pārliecināties par iestādes plānoto darbību un izvēlētajiem procesiem tās nodrošināšanai;

17.2. komercdarbības plānu ne mazāk kā pirmajiem trim finanšu gadiem, kur papildus reģistrētas iestādes komercdarbības plānā iekļaujamajai informācijai saskaņā ar ieteikumu 14.1. punktu izvērsti atspoguļo iestādes darbības stratēģiju, finanšu prognozes, kā arī bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projektu, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu, katram gadam prognozēto 12 mēnešu maksājumu vidējo aritmētisko vērtību mēnesī, tirgus (t.sk. Eiropas Savienības, ja plāno pakalpojumus sniegt ārpus Latvijas) izpētes plānus un citas ziņas, kuras iestāde uzskata par nepieciešamām un kuras nodrošina papildu informāciju skaidra un patiesa priekšstata gūšanai par plānoto darbību;

17.3. procedūras, kuras iestāde izstrādā atbilstoši vispārējiem procedūru izstrādes standartiem, piemēram, ar procedūru nosakot tās mērķi (dokumenta mērķis un uzdevumi), sfēru (apraksta jomu, departamentu vai personu, uz ko tā attiecas), definīcijas (jēdzieni un termini vienotai izpratnei), atsauces (citi dokumenti, procedūras, kas atbilst konkrētai sfērai), atbildību (atbildīgais par uzdevuma izpildi), procesa aprakstu (aktivitāšu secības apraksts vai shēma, kas norāda: kas, kā, kad, kur veic attiecīgās darbības), mijiedarbību ar informācijas sistēmām, dokumentāciju (izmantojamās veidlapas, paraugi utt.), kvalitātes pierakstus (protokoli, kas apliecina procedūrā noteikto darbību izpildi, utt.), izmaiņu apkopojumu un citas sadaļas, kas būtiskas, ieviešot konkrēto procedūru. Iestāde izstrādā un ievieš šādas procedūras:

17.3.1. iestādes iekšējās kontroles un pārvaldības aprakstu, kas ietver arī piemērotas un pietiekamas iestādes pārvaldības nodrošināšanai nepieciešamo administratīvo, riska vadības un grāmatvedības procedūru aprakstu.. Lai Komisija pārliecinātos par iestādes pārdomātu un piesardzīgu darbību, kā arī kvalitatīvu procesu pārvaldību pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai, iestrāde izstrādā un ievieš iekšējās kontroles un pārvaldības sistēmu, proti, ar pakalpojumu sniegšanu cieši saistītas procedūras un politikas, tajā skaitā administratīvo, riska vadības un grāmatvedības (nepieciešamības gadījumā arī ārpakalpojumu) u.c. procedūru (politiku) aprakstu. Izstrādājot iestādes iekšējās kontroles sistēmas dokumentus, Komisija iesaka ņemt vērā Komisijas 2012. gada 1. novembra normatīvos noteikumus Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi",

17.3.2. to pasākumu aprakstu (nodrošināšanas un kontroles procedūru), kuri veikti, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju naudu saskaņā ar Likuma 38. panta noteikumiem,

17.3.3. procedūras, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu darbību. Minētajām procedūrām jābūt izstrādātām atbilstoši iestādes darbības un sniegto pakalpojumu veidam un klientu bāzei, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā un saistītajos normatīvajos aktos izvirzītās prasības. Iestādei ir lietderīgi iepazīties ar Komisijas 2013. gada 6. decembra dokumentā "Ieteikumi maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā" sniegtajiem ieteikumiem,

17.3.4. iestādes organizatoriskās struktūras aprakstu, proti, informāciju par organizatorisko pārvaldību (dalībnieku sapulce, padome, valde, darbinieki, ārpakalpojumi, pārstāvji, filiāles, struktūras pakļautības sistēma, pienākumi, atbildība utt.). Iestāde norāda detalizētu informāciju par iestādes pārstāvjiem, filiālēm, ārpakalpojumu līgumiem saskaņā ar Likuma 27. un 29. pantu, tajā skaitā minētajos pantos prasītās politikas, procedūras un informāciju, kā arī, ja tā plāno pieteikties kā tiešais vai pastarpinātais dalībnieks kādā no valsts vai starptautiskajām maksājumu sistēmām, sniedz informāciju par sistēmu, sadarbību ar to, kā arī dalības nosacījumiem.

Ieteikumu 17.3.1., 17.3.2. un 17.3.4. punktā minētajos dokumentos norāda iestādes revīzijas un organizatoriskos pasākumus maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju interešu aizsardzībai, kā arī nepārtrauktības un uzticamības nodrošināšanai, sniedzot maksājumu pakalpojumus un emitējot elektronisko naudu;

17.4. Likuma 12. pantā minētā sākotnējā kapitāla esamības apliecinājumu. Sākotnējo kapitālu iestāde nodrošina Likuma 12. pantā noteiktajā apmērā atbilstoši iestādes izvēlētajam maksājumu pakalpojumu veidam vai elektroniskās naudas emisijai. Iestāde iesniedz informāciju par sākotnējā kapitāla iemaksu iestādes pamatkapitālā, kā arī informāciju no kredītiestādes par stāvokli iestādes kontā, kurā tika iemaksāts sākotnējais kapitāls. Nepieciešamības gadījumā iestāde var iesniegt iestādes dalībnieka lēmumu ar pamatojumu par pamatkapitāla palielināšanu, kā arī dalībnieka lēmumu par sākotnējo pamatkapitālu;

17.5. papildus iestāde iesniedz šādu informāciju (dokumentus):

17.5.1. informāciju par to personu identitāti, kuras iestādē tieši vai netieši ieguvušas būtisku līdzdalību, kā arī par to faktiskās līdzdalības apmēru (līdzdalības summa euro un īpatsvars pamatkapitālā procentos) un apliecinājumu par šo personu atbilstību Likuma 15. pantam. Būtiska līdzdalība ir personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku,

17.5.2. to personu sarakstu, ar kurām iestādei ir ciešas attiecības6 Kredītiestāžu likuma izpratnē,

17.5.3. informāciju par iestādes valdes un padomes locekļiem, personām, kas, pieņemot būtiskus lēmumus iestādes vārdā, rada iestādei civiltiesiskas saistības, arī par personām, kas ir tieši atbildīgas par iestādes maksājumu pakalpojumu darbības pārvaldību, kā arī dokumentus, kas apliecina attiecīgo personu atbilstību Likuma 20. un 21. panta prasībām. Iestāde izvērtēšanai iesniedz minēto personu izvērstu profesionālo biogrāfiju (CV – vismaz par pēdējiem 10 gadiem, norādot arī ieņemamos amatus un veiktās funkcijas) un izglītības dokumentu kopijas. Personām, kuras nav Latvijas rezidenti, papildus jāiesniedz informācija, ka uz tām neattiecas Likuma 21. pantā noteiktie ierobežojumi, piemēram, mītnes valsts sodu reģistra izziņa,

17.5.4. ziņas par zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību,

17.5.5. iestādes statūtus, ja šāda informācija nav pieejama publiskajos reģistros,

17.5.6. informāciju par Likuma 38. panta pirmās daļas prasību izpildi. Ar minēto informāciju parasti tiek saprasta bankas izsniegta izziņa vai konta līguma speciālo noteikumu izraksts, kurā atspoguļots, ka iestādei atvērtajā bankas maksājumu kontā tiek glabāti līdzekļi, kas saņemti maksājumu pakalpojumu sniegšanas rezultātā no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai kas saņemti apmaiņā pret emitēto elektronisko naudu no elektroniskās naudas turētājiem. Ja elektroniskās naudas iestāde sniedz arī maksājumu pakalpojumus, tā papildus atver kontu līdzekļiem, kas saņemti maksājumu pakalpojumu sniegšanas rezultātā no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem. Minētajā dokumentā būtu jābūt norādītam, ka konkrētais konts ir atvērts Likuma 38. panta pirmās daļas prasību izpildes nodrošināšanai,

Vienlaikus Likuma 38. pantā minēto prasību izpildi iestāde ir tiesīga nodrošināt ar apdrošinātāja vai tādas kredītiestādes izsniegtu galvojuma apdrošināšanas polisi vai citu garantiju, kura neietilpst vienā komercsabiedrību grupā ar iestādi,

17.5.7. papildus iesniedz informāciju par iestādes īpašniekiem:

a) iestādes īpašniekus identificējošos dokumentus, piemēram, komercsabiedrībai (tikai nerezidentam) – apliecinātas reģistrācijas apliecības vai cita veida attiecīgajā ārvalstī spēkā esoša identificējoša (reģistrāciju apliecinoša) dokumenta kopiju, fiziskai personai – personas identitāti apliecinoša dokumenta kopiju, citai personai, kura nav fiziska persona vai komercsabiedrība, – cita veida personas identitāti apliecinoša dokumenta kopiju,

b) ziņas par būtisku līdzdalību citās komercsabiedrībās, norādot to nosaukumu (firmu), juridisko adresi, reģistrācijas numuru, reģistrācijas valsti un līdzdalības veidu un apmēru (procentos no komercsabiedrības pamatkapitāla),

17.5.8. papildus iesniedz dokumentus, kas apliecina to iestādes īpašnieku, kuriem ir būtiska līdzdalība iestādē, finansiālo stabilitāti:

a) Latvijas Republikas komercsabiedrībai – Valsts ieņēmumu dienesta ne senāk kā pirms trim mēnešiem izsniegtu izziņu, ka komercsabiedrībai nav nodokļu parādu,

b) ārvalsts komercsabiedrībai – pēdējo divu darbības gadu auditētu gada pārskatu kopijas,

c) fiziskai personai (rezidentam) – Valsts ieņēmumu dienesta apliecinātu pēdējo divu gadu ienākumu deklarāciju kopijas,

d) fiziskai personai (nerezidentam) – attiecīgās nodokļu administrācijas apliecinātu pēdējo divu gadu nodokļu (ienākumu) deklarāciju kopijas, kā arī citus finansiālo stabilitāti apliecinošus dokumentus un dokumentus, kas apliecina minēto līdzekļu (kapitāla) tiesisku izcelsmi.

Finansiālo stabilitāti Komisija vērtē, vadoties no Komisijas 2009. gada 20. marta normatīvajiem noteikumiem Nr. 37 "Paziņojumam par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu kredītiestādē, apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas sabiedrībā, regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā pievienojamās informācijas saraksts". Komisija iesaka personām, kas iesniedz dokumentus attiecīgās licences saņemšanai, iesniegt arī šajos noteikumos minētos dokumentus un informāciju, kura attiecas uz katras personas konkrēto situāciju un pieejamajiem datiem. Komisija pēc iesniegtās informācijas izskatīšanas noteiks, vai un kādi papildu dokumenti un informācija tai nepieciešama, lai pilnībā izvērtētu būtiskas līdzdalības ieguvēju finansiālo stabilitāti.

18. Izskatot ieteikumu 17. punktā minētos dokumentus, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde izdara tajos labojumus vai iesniedz papildu dokumentus, kas Komisijai nepieciešami, lai tā varētu pārliecināties par iestādes pārdomātu un piesardzīgu darbību, kā arī citu Likuma prasību izpildi.

19. Komisija pieņem lēmumu par licences izsniegšanu vai atteikumu izsniegt licenci un informē iesnieguma iesniedzēju triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, atteikuma gadījumā paziņojot tā iemeslus.

20. Ja iestāde vēlas sākt cita vai būtiski mainīt esošā maksājumu pakalpojumu veida sniegšanu, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu saskaņā ar Likuma 5.2 vai 26. panta prasībām, pievienojot Noteikumu Nr. 64 7. vai 11. punktā noteikto informāciju un dokumentus.

21. Ja iestāde pēc licences saņemšanas vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus vai izplatīt elektronisko naudu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tā iesniedz Komisijai paziņojumu Likuma 32. pantā noteiktajā kārtībā.

Darbību reglamentējošie normatīvie akti:

1) maksājumu iestādēm:

http://www.fktk.lv/lv/tiesibu-akti/maksajumu-iestades/likumi.html;

2) elektroniskās naudas iestādēm:

http://www.fktk.lv/lv/tiesibu-akti/elektroniskas-naudas-iestades/likumi.html.


1 Ja maksājumu iestāde nav darbojusies pilnus 12 kalendāra mēnešus, iepriekšējos 12 mēnešos veikto maksājumu vidējo aritmētisko vērtību tā aprēķina kopš maksājumu pakalpojumu sniegšanas sākuma, t.i., nostrādātajā periodā veikto maksājumu vērtību dala ar nostrādāto mēnešu skaitu.

2 Noteikumu Nr. 64 8. vai 9. punkts.

3 Likuma 27. panta piektā daļa vai 29. panta piektā daļa.

4 Maksājumu iestādēm Likuma 38. panta pirmās daļas prasība, elektroniskās naudas iestādēm minētā panta piektās daļas, kā arī pirmās daļas prasība, ja elektroniskās naudas iestāde plāno sniegt arī maksājumu pakalpojumus.

5 Noteikumu Nr. 64 6. punkts.

6 Kredītiestāžu likuma 1. panta otrās daļas 13. punkta izpratnē ciešas attiecības ir ciešas attiecības Eiropas Savienības Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 38. apakšpunkta izpratnē: "38) "ciešas attiecības" ir situācija, kad starp divām vai vairākām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kādas no šādām attiecībām: a) dalība, kas ir īpašumtiesības, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla; b) kontrole; c) abas vai visas personas ar vienu un to pašu trešo personu pastāvīgi saista kontroles attiecības."

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks P.Putniņš
Pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
10.12.2015. ieteikumiem Nr. 212

Maksājumu pakalpojumu veidu skaidrojums:

a) pakalpojums, kura rezultātā ir iespējams ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā, kā arī visas nepieciešamās operācijas, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu maksājumu pakalpojuma izmantotājam iespēju izmantot maksājumu kontu,

b) pakalpojums, kura rezultātā ir iespējams izņemt skaidru naudu no maksājumu konta, kā arī visas nepieciešamās operācijas, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu maksājumu pakalpojuma izmantotājam iespēju izmantot maksājumu kontu.

Minētie maksājumu pakalpojumi saistīti ar skaidras naudas iemaksu un izmaksu no maksājumu konta, piemēram, klientu apkalpošanas punktos. Minētais maksājumu pakalpojums saistīts ar maksājumu konta atvēršanu uz klienta vārda un uzturēšanu,

c) maksājuma veikšana, tajā skaitā tiešā debeta maksājuma, arī vienreizējā tiešā debeta maksājuma, veikšana, maksājuma veikšana ar maksājumu karti vai līdzīgu ierīci, kredītpārveduma, kā arī regulārā maksājuma veikšana. Šajā punktā minētais maksājumu pakalpojums ir arī naudas pārvedums uz maksājumu kontu, ko atvēris maksājumu pakalpojuma izmantotāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

Minētais maksājumu pakalpojums saistīts ar tādu maksājumu izpildes nodrošināšanu kā kredītpārvedumi, regulārie maksājumi, tiešā debeta maksājumi, izmantojot klientam atvērto maksājumu kontu, kurā naudas līdzekļi netiek iemaksāti vai izmaksāti no tā skaidas naudas veidā. Papildus minētais maksājumu pakalpojums būtu jāizvēlas, ja iestāde plāno nodrošināt maksājumu veikšanu ar maksājumu karti. Minētais maksājumu pakalpojums ietver arī maksājumus ar elektronisko naudu starp elektroniskās naudas turētājiem,

d) maksājuma veikšana, tajā skaitā tiešā debeta maksājuma, arī vienreizējā tiešā debeta maksājuma, veikšana, maksājuma veikšana ar maksājumu karti vai līdzīgu ierīci, kredītpārveduma, kā arī regulārā maksājuma veikšana. Šajā punktā termins "maksājumu pakalpojums" attiecas uz maksājumu pakalpojumu, kad maksājumu pakalpojuma izmantotājam pieejamajai naudai piemēro kredīta limitu.

Minēto maksājumu pakalpojumu ir tiesīgas izmantot tikai licencētas iestādes, jo papildus "c" punktā minētajām darbībām šajā maksājumu pakalpojumu veidā iestāde ir tiesīga noteikt un maksājumu pakalpojuma izmantotājam pieejamajiem naudas līdzekļiem piedāvāt kredīta limitu,

e) maksājuma instrumenta izlaišana vai saņemšana.

Ar maksājuma instrumentu tiek saprasta jebkāda personalizēta ierīce vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājumu pakalpojuma izmantotājs lieto, lai ierosinātu maksājumu, piemēram, maksājumu kartes, aplikācijas utt.,

f) bezkonta naudas pārvedums.

Bezkonta naudas pārvedums ir maksājumu pakalpojums, kura rezultātā naudu saņem no maksātāja, neatverot maksājumu kontu ne maksātājam, ne saņēmējam, un kura vienīgais mērķis ir nosūtīt noteiktu naudas summu saņēmējam. Pamatā šo maksājumu pakalpojuma veidu izmanto, nodrošinot komunālo pakalpojumu apmaksu, banklink pakalpojumus, darījuma konta pakalpojumus utt.,

g) maksājuma veikšana, ja maksātājs piekrišanu maksājuma veikšanai dod, izmantojot distances saziņas līdzekli, digitālo vai informācijas tehnoloģiju ierīci, un ja maksājums tiek veikts tālsakaru, informācijas tehnoloģiju sistēmas vai tīkla operatoram, kas ir tikai maksājumu pakalpojuma izmantotāja un preces pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja starpnieks.

Minētais maksājumu pakalpojums saistīts ar maksājuma veikšanu informācijas tehnoloģiju sistēmas vai tīkla operatoram, kas ir tikai maksājumu pakalpojuma izmantotāja un preces pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja starpnieks.

Vienlaikus Komisija norāda, ka vairumā gadījumu iestādes piedāvātie maksājumu produkti ir individuāli un var pēc būtības atšķirties no standarta situācijām un maksājumu izpildes shēmām, kā rezultātā pēc būtības var atšķirties izvēlētais maksājumu pakalpojumu veids un iespējama dažāda Likumā uzskaitīto maksājumu pakalpojumu veidu kombinācija.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Ieteikumi maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai vai reģistrācijai .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: ieteikumi Numurs: 212Pieņemts: 10.12.2015.Stājas spēkā: 10.12.2015.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 246, 16.12.2015. OP numurs: 2015/246.10
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
278542
10.12.2015
137
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva