1. Krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju (turpmāk – krāpniecība), kā arī termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu (turpmāk – komersants) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk – Regulators), un kā Regulators konstatē un komersants novērš krāpniecību.

2. Par krāpniecību uzskatāma darbība, kas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

2.1. pilnīga vai daļēja izsaucošā numura izmainīšana, izņemot, ja pamatformātā saņemtam numuram pievieno valsts kodu, kas piešķirts saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;

2.2. komersants galalietotājam lietošanā nodod numuru, uz kuru tam nav piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības vai ir anulētas numerācijas lietošanas tiesības;

2.3. komersants nodrošina numura saglabāšanas pakalpojumu numuram, uz kuru Regulators nav piešķīris vai ir anulējis numerācijas lietošanas tiesības;

2.4. darbības rezultātā rodas nelietderīga vai mākslīga noslodze, un tā atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

2.4.1. neatbildēta izsaukuma radīšana no ārvalsts numura, uz kuru veicot izsaukumu, piemēro paaugstinātas maksas tarifu;

2.4.2. numerācijas lietošanas tiesības uz numuru izmanto trešā persona bez komersanta, kuram konkrētās numerācijas lietošanas tiesības ir piešķirtas, piekrišanas;

2.4.3. izsaukuma veikšana no numura, vai izsaukuma maršrutēšana vai saņemšana uz numuru, uz kuru numerācijas lietošanas tiesības nav piešķirtas nevienam komersantam;

2.4.4. īsziņu vai multivides īsziņu (turpmāk – īsziņa) nosūtīšana no numura, vai īsziņas maršrutēšana vai saņemšana uz numuru, uz kuru numerācijas lietošanas tiesības nav piešķirtas nevienam komersantam;

2.4.5. izsaukums ir veikts vai īsziņa ir nosūtīta, pieļaujot nepareizu numerācijas izmantošanu;

2.4.6. izsaukuma vai īsziņas maršrutēšanā valsts koda piederība neatbilst publiskā mobilā telefonu tīkla valsts koda piederībai;

2.4.7. no numura veikto izsaukumu vai nosūtīto īsziņu skaits vairākkārtīgi pārsniedz uz numuru saņemto izsaukumu vai īsziņu skaitu;

2.4.8. uz numuru saņemto izsaukumu vai īsziņu skaits vairākkārtīgi pārsniedz no numura veikto izsaukumu vai nosūtīto īsziņu skaitu;

2.4.9. izsaukums ir veikts vai saņemts uz numuru, kuram ir noteikts lietošanas ierobežojums – iespēja tikai veikt izsaukumu vai iespēja tikai saņemt izsaukumu;

2.4.10. īsziņa ir nosūtīta vai saņemta uz numuru, kuram ir noteikts lietošanas ierobežojums – iespēja tikai nosūtīt īsziņu vai iespēja tikai saņemt īsziņu;

2.4.11. galalietotājs, veicot izsaukumu, saņem automātiska atbildētāja atbildi, un pēc izsaukuma uzsākšanas notiek no galalietotāja neatkarīga izsaukuma pārtraukšana;

2.4.12. neatbildēta izsaukuma radīšana no Latvijas Republikas numura, uz kuru veicot izsaukumu, piemēro tarifu, kas vairākkārtīgi pārsniedz cita Latvijas Republikas komersanta līdzvērtīga elektronisko sakaru pakalpojuma tarifa augšējo robežu;

2.4.13. vienveidīgi izsaukumi veikti vai īsziņas nosūtītas saskaņā ar izsaukuma uzsākšanas vai īsziņas nosūtīšanas vietas valsts laiku no pirmdienas līdz piektdienai, no plkst. 22.00 līdz 8.00, sestdienās, svētdienās vai svētku dienās, vai citā galalietotājam neraksturīgā laikā;

2.4.13.¹ vienveidīgi izsaukumi vai īsziņas saņemtas saskaņā ar izsaukuma vai īsziņas saņemšanas vietas valsts laiku no pirmdienas līdz piektdienai, no plkst. 22.00 līdz 8.00, sestdienās, svētdienās vai svētku dienās, vai citā galalietotājam neraksturīgā laikā;

2.4.14. noslodzi rada pieslēguma punktam pievienota galiekārta;

2.4.15. izsaukuma laikā, to nepārtraucot, no izsaucošā numura tiek veikts jauns izsaukums uz to pašu vai citu izsaucamo numuru.

(SPRK padomes 17.11.2016. lēmuma Nr. 1/25 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 07.02.2019. lēmumu Nr. 1/1)

3. Nelietderīga vai mākslīga noslodze ir vismaz vienas stundas laikā veikti, maršrutēti vai saņemti izsaukumi, kā arī nosūtītas, maršrutētas vai saņemtas īsziņas, kas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

3.1. izsaukumi vai īsziņas ir vienveidīgi, ko raksturo šādi parametri:

3.1.1. izsaukuma ilgums;

3.1.2. izsaukuma veikšanas vai īsziņu nosūtīšanas regularitāte uz numuru;

3.2. izsaukums ir veikts galalietotājam neraksturīgā apjomā, kas nav noteikts elektronisko sakaru pakalpojuma līgumā, vai izmantojot papildu pakalpojumu (izsaukuma pāradresācija; iespēja izsaukuma laikā, to nepārtraucot, atbildēt uz citu izsaukumu; savienojums vienlaicīgi ar vairākiem galalietotājiem), kas palielina komersanta kopējo noslodzes apjomu;

3.3. īsziņas ir nosūtītas galalietotājam neraksturīgā apjomā, kas nav noteikts elektronisko sakaru pakalpojuma līgumā, vai izmantojot automātisku īsziņu nosūtīšanu vienlaicīgi vairākiem galalietotājiem, kas palielina komersanta kopējo noslodzes apjomu.

4. Komersants iesniegumu par iespējamo krāpniecību (turpmāk – iesniegums), kurai nepieciešama izvērtēšana, kopā ar informāciju par maršrutēšanas pārtraukšanu iesniedz Regulatoram 10 darbdienu laikā no iespējamās krāpniecības konstatēšanas brīža, nosūtot to rakstveidā vai uz elektroniskā pasta adresi sprk@sprk.gov.lv.

5. Komersants informāciju par iespējamu krāpniecību, kurai nav nepieciešama izvērtēšana, 10 darbdienu laikā no iespējamās krāpniecības konstatēšanas brīža nosūta Regulatoram uz elektroniskā pasta adresi fraud@sprk.gov.lv.

6. Regulators pēc iesnieguma saņemšanas 10 darbdienu laikā:

6.1. noskaidro, kuram komersantam ir piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības uz numuru, kas ir iesaistīts iespējamā krāpniecībā;

6.2. pārsūta iesniegumu un pieprasa noslodzes datus komersantam, kura numerācijas lietošanas tiesības ir izmantotas iespējamā krāpniecībā, pieprasījumu nosūtot elektroniski komersanta kontaktpersonai saistībā ar krāpniecības jautājumiem, vienlaicīgi nosūtot arī rakstveidā uz komersanta juridisko adresi;

6.3. informē iesniedzēju par tālāko Regulatora rīcību.

(Grozīts ar SPRK padomes 07.02.2019. lēmumu Nr. 1/1)

7. Komersants Regulatora noteiktajā termiņā pēc šo noteikumu 6.2.apakšpunktā noteiktā iesnieguma pārsūtīšanas sniedz Regulatoram atbildi par krāpniecības jautājumiem, nosūtot to rakstveidā un elektroniski uz elektroniskā pasta adresi sprk@sprk.gov.lv.

8. Regulators izvērtē un sniedz komersantam vērtējumu par iespējamās krāpniecības atbilstību krāpniecības pazīmēm, analizējot Regulatora rīcībā esošo informāciju, tai skaitā komersanta noslodzes datus.

(Grozīts ar SPRK padomes 07.02.2019. lēmumu Nr. 1/1)

9. Komersants nekavējoties pārtrauc izsaukumu maršrutēšanu no elektronisko sakaru tīkla vai galiekārtas un piekļuvi attiecīgajam numuram vai numuru diapazonam, ja komersants ir konstatējis krāpniecību.

(Grozīts ar SPRK padomes 07.02.2019. lēmumu Nr. 1/1)

9.¹ Regulators krāpniecības jautājumos sadarbojas ar citām valsts iestādēm, citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem un Eiropas Savienības institūcijām.

(SPRK padomes 07.02.2019. lēmuma Nr. 1/1 redakcijā)

10. Ja komersants maina komersanta kontaktpersonu saistībā ar krāpniecības jautājumiem, komersants 10 darbdienu laikā pēc šo grozījumu veikšanas iesniedz Regulatoram precizētu informāciju, norādot kontaktpersonas vārdu un uzvārdu, tālruni, kā arī elektroniskā pasta adresi.

11. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2014.gada 1.oktobra lēmumu Nr. 1/13 "Krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 197.nr).

12. Šie noteikumi stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Šajos noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no šādām Eiropas Savienības direktīvām:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Direktīvas 2009/136/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā.