Ministru kabineta rīkojums Nr. 739

Rīgā 2015. gada 24. novembrī (prot. Nr. 62 12. §)

Par Latvijas Universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts" nolikuma apstiprināšanu

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 21.⁵ panta pirmo daļu, pamatojoties uz Latvijas Universitātes Senāta 2013. gada 28. oktobra lēmumu Nr. 18 "Par LU aģentūras - zinātniskā institūta "LU Matemātikas un informātikas institūts" statusa maiņu", apstiprināt Latvijas Universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts" nolikumu.

Ministru prezidenta vietā -
iekšlietu ministrs, satiksmes ministra
pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile

 

PIEŅEMTS
LU MII Zinātniskās padomes
2015.gada 29.septembra
sēdē Nr. 11-15
ar lēmumu Nr. 11.-15/1_____

Latvijas Universitātes zinātniskā insitūta - atvasinātas publiskas personas - "Matemātikas un informātikas institūts"
NOLIKUMS

I. Vispārējie noteikumi

1. Latvijas Universitātes (turpmāk - LU) zinātniskais insitūts - atvasināta publiska persona - "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts" (turpmāk - Institūts) ir LU pārraudzībā esoša atvasināta publiska persona - zinātniska institūcija, kura izveidota, ievērojot LU Senāta 2013.gada 28.oktobra lēmumu Nr.18 "Par LU aģentūras - zinātniskā institūta "LU Matemātikas un informātikas institūts" statusa maiņu" un ir LU aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts" saistību, tiesību un tradīciju pārņēmēja. Institūts ir izveidots vairāku reorganizāciju rezultātā no 1959.gada 11.oktobrī dibinātā Latvijas Universitātes Skaitļošanas centra.

2. Institūta pilns nosaukums:

2.1. latviešu valodā: Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts;

2.2. angļu valodā: Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia.

3. Institūta saīsinātais nosaukums:

3.1. latviešu valodā: LU MII;

3.2. angļu valodā: IMCS UL.

4. Institūta darbības virzieni ir zinātniskā darbība, fundamentālie pētījumi, rūpnieciskie pētījumi, eksperimentālās izstrādes, līdzdalība studiju programmu īstenošanā, starpnozaru pētījumi un to inovatīvi pielietojumi, kā arī publiskie pakalpojumi inženierzinātnēs un dabas zinātnēs: matemātikā, datorzinātnē, informāciju tehnoloģijās, elektroniskajos sakaros.

5. Institūts darbojas saskaņā ar Institūta vidējā termiņa darbības un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un šo nolikumu.

6. Savā darbībā Institūts ievēro Zinātniskās darbības likumu, Augstskolu likumu, šo nolikumu, kā arī citus spēkā esošus normatīvos aktus, kas ir saistoši Insitūtam, īstenojot tā darbības virzienus un zinātnisko darbību.

7. Institūtam ir savs zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas Valsts ģerboņa attēlu un Institūta pilnu nosaukumu, veidlapa, simbolika un konti Valsts kasē un kredītiestādēs.

8. Institūta juridiskā adrese ir: Raiņa bulvāris 29, Rīga, LV - 1459, Latvijas Republika.

II. Institūta funkcijas

9. Institūta funkcijas ir:

9.1. zinātniskās darbības īstenošana, kā arī zinātniskās kvalifikācijas iegūšana un pilnveidošana matemātikas, datorzinātnes, informāciju tehnoloģiju, elektronisko sakaru jomā, kā arī pētījumu un inovatīvu darbību starpnozaru jomā;

9.2. Latvijas Universitātes, nacionālo un starptautisko, teorētisko un praktisko pētījumu projektu sagatavošana, pieteikšana un īstenošana matemātikas, datorzinātnes, informāciju tehnoloģiju, elektronisko sakaru jomā, kā arī pētījumu un inovatīvu darbību starpnozaru jomā;

9.3. savstarpēja sadarbība ar Latvijas Universitātes atbilstīgo studiju programmu padomēm kvalitatīva studiju procesa īstenošanā matemātikas, datorzinātnes, informāciju tehnoloģiju un elektronisko sakaru jomā;

9.4. publisku pakalpojumu sniegšana Latvijas un ārvalstu pasūtītājiem matemātikas, datorzinātnes, informāciju tehnoloģiju, elektronisko sakaru jomā, kā arī pētījumu un inovatīvu darbību starpnozaru jomā;

9.5. zinātnisko konferenču organizēšana, izdevējdarbība, reklāma, zinātnisko sasniegumu popularizēšana un sabiedrības izglītošana matemātikas, datorzinātnes,informāciju tehnoloģiju, elektronisko sakaru jomā, kā arī pētījumu un inovatīvu darbību starpnozaru jomā;

9.6. priekšlikumu sagatavošana un sniegšana valsts prioritāšu veidošanā zinātnē, augstākajā izglītībā un inovācijās matemātikas, datorzinātnes, informāciju tehnoloģiju, elektronisko sakaru jomā, kā arī pētījumu un inovatīvu darbību starpnozaru jomā.

10. Institūts, sadarbojoties ar citām publiskām personām un privātpersonām, mērķtiecīgi īsteno informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru politikas īstenošanu valstī.

11. Institūts minētās funkcijas veic atbilstoši vidējā termiņa darbības un ilgtermiņa attīstības stratēģijai un ikgadējam darbības plānam un gadskārtējam budžetam.

III. Institūta pārvalde un struktūra

12. Institūta pārvaldes un lēmējinstitūcijas ir Zinātnieku pilnsapulce, Zinātniskā padome un Institūta direktors.

13. Zinātnieku pilnsapulce sastāv no visiem Institūta akadēmiskajos amatos ievēlētiem zinātniekiem. Zinātnieku pilnsapulce ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās vismaz 2/3 no kopējā lemttiesīgo Institūta zinātnieku skaita. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

14. Zinātnieku pilnsapulce:

14.1. nosaka Zinātniskās padomes skaitlisko sastāvu un ievēlē Zinātnisko padomi uz pieciem gadiem;

14.2. apstiprina Zinātniskās padomes nolikumu;

14.3. ierosina lemt par Institūta reorganizāciju vai likvidāciju.

15. Zinātniskā padome no Zinātniskās padomes locekļu vidus ievēlē Zinātniskās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Institūta direktors nevar būt Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

16. Zinātniskās padomes sēdes protokolē sekretārs, kuru amatā ieceļ Institūta direktors, saskaņojot to ar Zinātniskās padomes priekšsēdētāju. Zinātniskās padomes sekretārs var nebūt Zinātniskās padomes loceklis, bet viņam ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai.

17. Zinātniskās padomes kompetencē ietilpst:

17.1. zinātniskās darbības galveno virzienu noteikšana, darba plānu un atskaišu apstiprināšana;

17.2. pēc Institūta direktora priekšlikuma Institūta gada budžeta apstiprināšana;

17.3. Institūta vidējā termiņa darbības un ilgtermiņa attīstības stratēģijas un ikgadējās darbības plānu apstiprināšana, pamatojoties uz Sadarbības padomes vertējumu;

17.4. Institūta direktora ieteiktās Institūta struktūras un tās izmaiņu apstiprināšana;

17.5. Institūta iekšējo normatīvo aktu par zinātnisko darbību apstiprināšana, arī Institūta nolikuma par Institūta direktora vēlēšanām apstiprināšana;

17.6. Institūta direktora ievēlēšana un zinātniskās darbības vadības amatpersonu apstiprināšana;

17.7. zinātnisko asistentu, pētnieku un vadošo pētnieku ievēlēšana kā arī atcelšana no amata pirms pilnvaru beigām;

17.8. Institūta pārstāvju izvirzīšana Institūta Sadarbības padomē, LU promociju padomēs, konsultatīvajās padomēs, un komisiju izveidošana Zinātniskās padomes kompetencē esošu jautājumu izpētīšanai un priekšlikumu sniegšanai;

17.9. iestāžu un kapitālsabiedrību izveidošana, reorganizēšana un likvidēšana un lemšana par dalību biedrībās, nodibinājumos un kapitālsabiedrībās;

17.10. citu ar Institūta zinātnisko darbību saistīto jautājumu risināšana.

18. Zinātniskās padomes sēdes notiek ne retāk kā četras reizes gadā. Ārkārtas Zinātniskās padomes sēdes sasauc pēc tās priekšsēdētāja, Institūta direktora vai vismaz trešdaļas Zinātniskās padomes locekļu ierosinājuma.

19. Zinātniskā padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz puse Zinātniskās padomes locekļi. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balsošana notiek Institūta direktora vēlēšanās, vēlēšanās akadēmiskajos amatos, Zinātniskās padomes priekšsēdētāja un tā vietnieka vēlēšanās un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos vai, ja to pieprasa vismaz trešdaļa Zinātniskās padomes locekļu. Ja Zinātniskās padomes locekļu balsis atklātā balsojumā sadalās līdzīgi, izšķirošā ir Zinātniskās padomes priekšsēdētāja balss. Ja Zinātniskās padomes locekļu balsis aizklātā balsojumā sadalās līdzīgi, tiek rīkota atkārtota balsošana.

20. Institūta struktūru veido zinātniskās laboratorijas un nodaļas. Lēmumu par struktūrvienību dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju pieņem Zinātniskā padome pēc Institūta direktora priekšlikuma.

21. Institūta darbu vada Institūta direktors, kurš ir augstākā Institūta amatpersona.

22. Uz Institūta direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

23. Insitūta direktoru amatā ievēlē Zinātniskā padome uz pieciem gadiem un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Institūta direktoru apstiprināšanai amatā LU Senātā virza LU rektors. LU Senāts var neapstiprināt Institūta direktoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Zinātniskās darbības likumā vai šajā nolikumā ietverto regulējumu.

24. Darba līgumu ar Institūta direktoru slēdz Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

25. Ja Institūta direktors netiek apstiprināts vai ievēlēts, Institūts divu mēnešu laikā atkārtoti organizē Institūta direktora vēlēšanas. Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā Institūta direktora apstiprināšanai, LU rektors ieceļ Institūta direktora pienākumu izpildītāju.

26. Institūta direktoru atceļ no amata LU Senāts pēc LU rektora ierosinājuma. Ierosinājumam par Institūta direktora atcelšanu rektors pievieno atcelšanas pamatojumu un ieceļ Institūta direktora pienākumu izpildītāju uz laiku līdz jaunievēlētā Institūta direktora apstiprināšanai.

27. Institūta direktora kompetencē ietilpst:

27.1. nodrošināt Institūta administratīvo, organizatorisko un materiāltehnisko vadību;

27.2. nodrošināt Institūta darbības atbilstību normatīvo aktu un šī nolikuma prasībām;

27.3. pārvaldīt Institūta finanšu līdzekļus un Institūta valdījumā vai lietošanā nodoto valsts vai LU mantas daļu, uzņemties atbildību par tās efektīvu un lietderīgu izmantošanu;

27.4. izstrādāt Institūta vidējā termiņa darbības un ilgtermiņa attīstības stratēģiju, ikgadējo darbības plānu un gada budžetu un iesniegt tos apstiprināšanai Zinātniskajā padomē;

27.5. nodrošināt Institūta iekļaušanu un informācijas atjaunošanu par Institūtu Zinātnisko institūciju reģistrā;

27.6. sagatavot informāciju valsts budžeta finansējuma pieprasījumam zinātniskās darbības nodrošināšanai (bāzes finansējums, investīcijas u.c.);

27.7. slēgt darba līgumus ar Institūta darbiniekiem, Institūta budžeta ietvaros noteikt to atalgojumu un veicināt Institūta personāla attīstību;

27.8. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Institūtu LU, valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās, nevalstiskās organizācijās, uzturēt attiecības ar juridiskajām un fiziskajām personām;

27.9. Institūta vārdā slēgt darījumus, izdot pilnvaras un Institūta personālam saistošus rīkojumus;

27.10. sagatavot priekšlikumus par izmaiņām Institūta struktūrā un iesniegt tos apstiprināšanai Zinātniskajā padomē.

27.11. izdot administratīvos aktus un iekšējos normatīvos aktus.

28. Institūta direktoram var būt vietnieki. Institūta direktora vietnieku skaitu un to amata nosaukumus nosaka Institūta direktors. Vietniekus darbā pieņem Institūta direktors, saskaņojot ar Zinātnisko padomi.

29. Institūta direktors nav tiesīgs pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.

30. Lēmumus par Institūta saimniecisko darbību pieņem Institūta direktora izveidotas lēmējinstitūcijas, kuras darbojas saskaņā ar Zinātniskās padomes apstiprinātu nolikumu.

31. Institūta konsultatīvā padome ir Sadarbības padome. Sadarbības padomi ievēlē LU Senāts uz pieciem gadiem. Sadarbības padome sastāv no 4 pārstāvjiem:

31.1. LU rektora un LU prorektora;

32.2. diviem Zinātniskās padomes izvirzītiem pārstāvjiem.

32. Sadarbības padomes kompetencē ietilpst:

32.1. nodrošināt Institūta un LU kopējo interešu ievērošanu zinātniskajā un akadēmiskajā darbībā;

32.2. izskatīt un sniegt vērtējumu Zinātniskajai padomei par Institūta vidējā termiņa darbības un ilgtermiņa attīstības stratēģiju un ikgadējo darbības plānu;

32.3. nepieciešamības gadījumā sniegt vērtējumu un konsultēt Institūta direktoru un Zinātnisko padomi par Institūta attīstības jautājumiem;

33. Sadarbības padome no sava vidus ievēlē Sadarbības padomes priekšsēdētāju. Sadarbības padomes darbs notiek sēdēs, kuras sasauc Sadarbības padomes priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā.

34. Sadarbības padome ir lemttiesīga, ja tās sēdēs piedalās visi tās locekļi. Sadarbības padome lēmumus pieņem ar vienkāršu Sadarbības padomes locekļu balsu vairākumu.

IV. Institūta darbības pārraudzība

35. Institūta darbības pārraudzību veic LU rektors.

36. LU rektors:

36.1. ierosina LU Senātā jautājumu par Institūta nolikuma un tā grozījumu izskatīšanu;

36.2. ierosina LU Senātā jautājumu par Institūta direktora apstiprināšanu amatā vai atcelšanu no amata;

36.3. atceļ Institūta direktora prettiesiskus lēmumus un rīkojumus;

36.4. savu pienākumu veikšanai ir tiesīgs pieprasīt un saņemt informāciju par Institūta darbību.

37. LU Senāts:

37.1. izskata Institūta nolikumu un grozījumus tajā un iesaka to virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā;

37.2. ievēlē vai atceļ Sadarbības padomi;

37.3. pēc LU rektora priekšlikuma apstiprina amatā vai atceļ no amata Institūta direktoru;

37.4. atceļ Zinātniskās padomes pieņemtus prettiesiskus lēmumus.

38. LU rektors un Senāts, izņemot šā nolikuma 35., 36. un 37.punktos minēto darbību veikšanu, nedrīkst ar tiešiem lēmumiem iejaukties Institūta darbā.

39. Institūta direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt LU rektoram, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. LU rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

V. Institūta personāls, materiālie un finanšu resursi

40. Institūta personālu veido akadēmiskais personāls, zinātnes tehniskais personāls un zinātni apkalpojošais personāls. Personas Institūta akadēmiskos amatos (zinātniskais asistents, pētnieks, vadošais pētnieks) ievēlē Zinātniskā padome atklātā konkursā, pamatojoties uz Institūta akadēmiskā personāla vēlēšanu nolikumu.

41. Institūts tiek finansēts no:

41.1. valsts budžeta līdzekļiem nodrošinot bāzes finansējumu, investīcijas un citiem finanšu avotiem;

41.2. valsts budžeta līdzekļiem, ko piešķir projektu vai valsts pasūtījumu veidā (fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšana, valsts pētījumu programmu pasūtījumi, tirgus orientēto pētījumu projektu finansēšana, valsts pārvaldes institūciju pētījumu pasūtījumi); valsts budžeta līdzfinansējumi starptautisko projektu veikšanai;

41.3. starptautisko projektu, Eiropas Savienības struktūrfondu, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

41.4. ieņēmumiem no līgumdarbiem un sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem;

41.5. ieņēmumiem no valsts budžeta līdzekļiem valsts deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei.

42. Institūta mantu veido:

42.1. naudas līdzekļi, cita kustama un nekustama manta, kas Institūtam dāvināta vai ziedota, ko tas mantojis vai ieguvis par pašu līdzekļiem;

42.2. par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta.

42.3. Institūta intelektuālais īpašums;

42.4. nekustamais īpašums, ko tam bez atlīdzības īpašumā nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.

43. Institūtam ir tiesības rīkoties ar savu mantu tā darbības un attīstības stratēģijā norādīto mērķu sasniegšanai.

44. Institūtam ir tiesības veikt saimniecisko darbību.

45. Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskām personām Institūts ir atbildīgs ar savu mantu.

46. Institūts sagatavo, iesniedz LU rektoram un publisko gada pārskatu.

47. Finanšu auditu Institūtā veic zvērināts revidents.

VI. Institūta reorganizācija un likvidācija

48. Lēmumu par Institūta reorganizāciju pēc LU rektora ierosinājuma pieņem LU Senāts un to apstiprina Ministru kabinets. Ierosinājumu LU rektoram par Institūta reorganizāciju vai likvidāciju var sniegt arī Zinātnieku pilnsapulce. Insitūta likvidācija notiek Zinātniskās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

49. Institūta reorganizācijas vai likvidācijas kārtību nosaka LU Senāts.

VII. Noslēguma noteikumi

50. Zinātniskā padome un Institūta direktors savus pienākumus turpina pildīt līdz ievēlēšanas termiņa beigām.