Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 25. augusta noteikumus Nr. 139 "Apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi".
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 187

Rīgā 2015. gada 3. novembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 41 4. p.)
Apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka apstākļus, kad kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai (tālāk tekstā – iestāde), izpildot Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma (tālāk tekstā – Likums) 103. panta pirmās daļas prasību par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanu, ir jāizvērtē, vai tā ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās Likuma 39. panta trešās daļas izpratnē, kā arī kritērijus, pēc kuriem ir jāveic izvērtējums.

2. Izvērtējumu, vai iestāde ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, veic, iestājoties šādiem apstākļiem:

2.1. kredītiestādei – rodas kāds no Kredītiestāžu likuma 88. panta pirmās daļas apstākļiem;

2.2. ieguldījumu brokeru sabiedrībai – rodas kāds no apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

3. Lai konstatētu, ka iestāde ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, iestāde novērtē ar finanšu stāvokli tieši un netieši saistītus kritērijus, kas attiecas uz šādām jomām:

3.1. pašu kapitāls;

3.2. likviditāte;

3.3. pārvaldība;

3.4. spēja darboties parastā ikdienas darba režīmā.

4. Vērtējot, vai iestāde nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, papildus ņem vērā makroekonomikas attīstību un tirgus rādītājus (piemēram, iestādes iespēju piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem).

II. Pašu kapitāls

5. Novērtējot iestādes aktīvus un saistības, kā arī iestādes spēju tuvākajā laikā (līdz vienam gadam) pildīt tai saistošās pašu kapitāla prasības, izvērtē šādus kritērijus:

5.1. vai iestādes pašu kapitāla līmenis atbilst iestādei saistošajām minimālajām un papildu pašu kapitāla prasībām;

5.2. vai nav samazinājusies aktīvu kvalitāte, kas var novest pie iestādei saistošo minimālo un papildu pašu kapitāla prasību neievērošanas;

5.3. vai iestādes aktīvi nav mazāki par saistībām.

6. Lai konstatētu, vai iestāde atbilst noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem, izvērtē iestādei atbilstošos papildu kritērijus, tajā skaitā:

6.1. vai iestādes finansējuma izmaksas ilgstoši (vairāk nekā vienu gadu) pieaug;

6.2. vai tuvākajā laikā (līdz vienam gadam) iestādei būs jāpilda ārpusbilances saistības, kas radītu būtiskus zaudējumus;

6.3. vai nav iestājušies būtiski nelabvēlīgi notikumi makroekonomiskajā vidē, tajā skaitā nelabvēlīgas procentu likmju, nekustamo īpašumu vērtības vai ekonomikas izaugsmes izmaiņas;

6.4. vai nav būtiski pasliktinājies iestādes tēls tirgū, ko atspoguļo dažādi rādītāji (piemēram, iestādes iespēja piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem).

III. Likviditāte

7. Konstatējumu, ka iestāde visticamāk nespēs pildīt regulējošās likviditātes prasības vai atmaksāt savus parādus un pildīt saistības noteiktajā termiņā, pamato ar šādiem kritērijiem:

7.1. būtiski nelabvēlīgi notikumi, kas ietekmē iestādes likviditātes pozīcijas attīstību un tās finansējuma profila ilgtspēju;

7.2. būtiska nepārejoša nelabvēlīga iestādes likviditātes rezervju un tās likvīdo aktīvu un iespējamo finansējuma avotu (counterbalancing capacity) attīstība. Likvīdo aktīvu un iespējamo finansējuma avotu dinamikas novērtējums aptver:

7.2.1. augstas ticamības ienākošās naudas plūsmas, tajā skaitā piešķirtās kredītlīnijas,

7.2.2. jebkuras prognozētās ienākošās naudas summas,

7.2.3. spēju atjaunot finansējumu (tajā skaitā periodus līdz beigu termiņam un jaunā finansējuma instrumentu raksturu un veidu),

7.2.4. ilgtermiņa finansējuma pieejamību,

7.2.5. apjomīgu un ārkārtēju darījuma partneru piešķirto likviditātes līniju samazinājumu vai to pārtraukšanu;

7.3. nepārejošu iestādes finansējuma piesaistīšanas izdevumu pieaugumu līdz nepieņemamam līmenim, kas īpaši atspoguļojas finansējuma piesaistīšanas izdevumu pieaugumā, salīdzinot ar līdzīgām iestādēm;

7.4. būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas iestādes esošajās un nākotnes saistībās. Iestādes esošo un nākotnes saistību novērtējums ietver:

7.4.1. paredzamas un ārkārtas izejošās naudas plūsmas, tostarp iestādes darījuma partneru papildu nodrošinājuma pieprasījumus vai pieprasījumus par pirmstermiņa saistību dzēšanu, kā arī sākotnējās pazīmes, kas liecina par iespējamu noguldījumu masveida izņemšanu no kredītiestādes,

7.4.2. paredzamās un ārkārtas nodrošinājuma prasības, kā arī centrālo darījuma partneru un citu darījuma partneru veiktās iestādei negatīvās izmaiņas attiecībā uz nodrošinājumu,

7.4.3. jebkuras iespējamās saistības, tajā skaitā tās, kuras saistītas ar kredītlīniju un likviditātes līniju piešķiršanu;

7.5. jebkuras norādes uz to, ka iestādei ir grūtības veikt maksājumus, izmantojot klīringa un norēķinu sistēmas;

7.6. notikumi, kas, iespējams, varētu nopietni pasliktināt iestādes reputāciju, īpaši vienai vai vairākām reitingu aģentūrām būtiski pazeminot reitingu, kā rezultātā varētu notikt būtiska finansējuma samazināšanās vai rastos nespēja atjaunot finansējumu, vai aktivizētos uz ārējiem reitingiem balstītu līgumsaistību slēgšana.

8. Papildus noteikumu 7. punktā noteiktajiem kritērijiem iestāde ņem vērā šādus kritērijus:

8.1. būtiski nelabvēlīgi notikumi makroekonomiskajā vidē, kas varētu apdraudēt iestādes likviditātes līmeni un ilgtermiņa dzīvotspēju, tajā skaitā nelabvēlīgas procentu likmju, nekustamo īpašumu vērtības vai ekonomikas izaugsmes izmaiņas;

8.2. ievērojama iestādes tēla pasliktināšanās tirgū, ko atspoguļo nepārejošas tirgus rādītāju attīstības pasliktināšanās pazīmes, tajā skaitā parāda bāzes rādītāji (piemēram, kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumi un subordinētā parāda procentu pieaugums), kas norāda, ka iestādei, iespējams, var rasties zaudējumi vai iestāde saskarsies ar likviditātes problēmām, kas var apdraudēt tās ilgtermiņa dzīvotspēju.

IV. Pārvaldība

9. Iestāde ievēro kritērijus, kas liecina par būtiskām nepilnībām iestādes pārvaldībā un kas kopā ar citiem kritērijiem, kuri attiecas uz pašu kapitālu un likviditāti, var liecināt par iestādes nonākšanu finanšu grūtībās, tajā skaitā:

9.1. būtiskas kļūdas vai neatbilstības uzraudzības vai finanšu pārskatos, īpaši, ja tā rezultātā ārējais auditors atsakās sniegt atzinumu vai atzinums ir ar piezīmi;

9.2. iestādes vadības ilgstoša (vairāk nekā vienu gadu) nespēja pieņemt svarīgus lēmumus;

9.3. būtiski trūkumi pārvaldības pamatelementos saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2012. gada 1. novembra normatīvo noteikumu Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" 7. punktu, kas rada negatīvu prudenciālu ietekmi uz iestādi, tajā skaitā:

9.3.1. neatbilstoša stratēģiskā plānošana un pieņemamā riska līmeņa un riska pārvaldības sistēmas ieviešana, kā rezultātā iestāde nespēj identificēt, pārvaldīt un ziņot par riskiem, kuriem iestāde ir vai varētu būt pakļauta,

9.3.2. būtiskas nepilnības, trūkumi un jautājumi, par kuriem netika atbilstoši un laicīgi ziņots vadībai,

9.3.3. regulējuma prasībām neatbilstošs iekšējās kontroles mehānisms,

9.3.4. būtisks kaitējums reputācijai, kas radies iestādes valdes un padomes locekļiem un personām, kuras pilda pamatfunkcijas, neatbilstot piemērotības un atbilstības kritērijiem,

9.3.5. nozīmīgi tiesvedības procesi vai strīdi attiecībā uz valdes un padomes locekļu, kā arī citu personu, kuras iestādē veic pamatfunkcijas, iecelšanu amatā vai to pēctecību,

9.3.6. būtiska neatbilstība normatīvajos aktos paredzētajām atalgojuma prasībām.

V. Spēja darboties parastā ikdienas darba režīmā

10. Veicot novērtējumu, vai iestāde ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, ņem vērā arī citus apstākļus, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt iestādes operacionālo spēju nodrošināt finanšu un ieguldījumu pakalpojumus, nepārkāpjot pašu kapitāla un likviditātes regulējošās prasības, ja tie nav nejauši un tos nevar laicīgi un efektīvi novērst. Šādus apstākļus raksturojošās pazīmes var ietvert:

10.1. iestādes nespēju turpināt pildīt savas saistības pret kreditoriem pastāvīgu darbības ierobežojumu dēļ, īpaši nespēju garantēt tai uzticēto noguldītāju aktīvu drošību;

10.2. iestādes nespēju veikt vai saņemt maksājumus un tādējādi turpināt savu darbību pastāvīgu darbības ierobežojumu dēļ;

10.3. tirgus un noguldītāju uzticēšanās iestādei zaudēšanu iestādes operacionālo risku dēļ, kā rezultātā iestāde vairs nespēj veikt uzņēmējdarbību (par ko liecina darījuma partneru un citu ieinteresēto pušu nevēlēšanās veikt darījumus vai ieguldīt iestādes kapitāla elementos, kā arī esošo darījuma partneru nodoms izbeigt līgumus, tajā skaitā noguldījumu masveida izņemšana no kredītiestādes).

Informatīva atsauce uz Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes dokumenta EBI/PN/2015/07 "Pamatnostādnes par apstākļu interpretāciju, kādos iestāde uzskatāma par iestādi, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 6. punktu".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs K.Zakulis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 187Pieņemts: 03.11.2015.Stājas spēkā: 11.11.2015.Zaudē spēku: 05.09.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 220, 10.11.2015. OP numurs: 2015/220.22
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
277702
11.11.2015
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)