Ministru kabineta rīkojums Nr. 576
Rīgā 2015. gada 24. septembrī (prot. Nr. 50
11. §)
Par Latvijas
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmes apstiprināšanu
1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu
apstiprināt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas
Satversmi.
2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta
2003. gada 8. janvāra rīkojumu Nr. 4 "Par
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmes
apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 5. nr.).
Ministru prezidente Laimdota
Straujuma
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte
Seile
Pieņemta
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas
Satversmes sapulcē 2015. gada 27. martā
Latvijas
Nacionālās aizsardzības akadēmijas
Satversme
Preambula
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (turpmāk -
akadēmija) izveidota 1992. gada 13. februārī. Tā ir
valsts dibināta augstskola, kuras juridiskais statuss noteikts
Augstskolu likuma 7. panta otrajā un otrajā prim daļā.
Akadēmijas un tās pārstāvības un vadības institūciju un
lēmējinstitūciju kompetenci, ciktāl tā atšķiras no Augstskolu
likumā noteiktās, kā arī citus ar tās darbību saistītus
jautājumus nosaka Ministru kabineta 2014. gada
16. decembra noteikumi Nr. 774 "Latvijas
Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbības noteikumi".
2015. gada 27. martā akadēmijas Satversmes sapulce
atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 11.punktam pieņēma
jaunu akadēmijas Satversmi.
I. Vispārīgie
jautājumi
1. Akadēmija ir augstākās izglītības un zinātnes
institūcija, kas īsteno studiju programmas, nodarbojas ar zinātni
un pētniecību, kā arī nodrošina mūžizglītības iespējas.
2. Akadēmijas nosaukums citās valodās:
2.1. National Defence Academy of Latvia (angļu
valodā);
2.2. Académie Nationale de la Défense de
Lettonie (franču valodā).
3. Akadēmijas juridiskā adrese ir Ezermalas iela 8, Rīga,
LV-1014, Latvija.
4. Akadēmijai ir savs ģerbonis, karogs, emblēma, devīze
un himna, kā arī zīmogs ar akadēmijas ģerboni un uzrakstu
"Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija".
II. Darbības
pamatvirzieni un uzdevumi
5. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir sagatavot
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk - NBS) profesionālus
virsniekus - līderus ar augstu morāli, goda un pienākuma apziņu,
kuri spēj sekmīgi vadīt savus padotos un uzņemties atbildību par
uzdevumu izpildi.
6. Akadēmijas darbības pamatvirzieni:
6.1. īstenot studiju programmas;
6.2. attīstīt zinātnisko pētniecību;
6.3. nodrošināt mūžizglītību.
7. Akadēmija:
7.1. plāno savu attīstību, pamatojoties uz NBS attīstības
plānošanas dokumentiem;
7.2. izstrādā, īsteno un pastāvīgi pilnveido akadēmiskās
un profesionālās studiju programmas;
7.3. nosaka studējošo uzņemšanas prasības;
7.4. nodrošina studiju kvalitāti;
7.5. piešķir zinātniskos, profesionālos grādus vai
profesionālās kvalifikācijas, izsniedz valsts atzītus augstākās
izglītības diplomus un citus izglītības vai profesionālās
kvalifikācijas dokumentus;
7.6. veic zinātniskos pētījumus valsts drošības un
aizsardzības jomā un iepazīstina sabiedrību ar gūtajām
atziņām;
7.7. veicina akadēmijas akadēmiskā personāla
iesaistīšanos pasaules akadēmiskajos procesos;
7.8. izstrādā, īsteno un pastāvīgi pilnveido
profesionālās pilnveides un tālākizglītības, formālās un
neformālās izglītības programmas atbilstoši valsts drošības un
aizsardzības vajadzībām;
7.9. sadarbojas un attīsta akadēmiskā personāla un
studējošo apmaiņu ar citām augstskolām un ārvalstu militārajām
mācību iestādēm, kas sagatavo virsniekus, nodrošinot šos
pasākumus no NBS šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem;
7.10. sadarbojas ar citām iestādēm, institūcijām,
nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām
personām;
7.11. organizē konferences, seminārus un citus pasākumus
valsts drošības un aizsardzības jomā;
7.12. veicina personāla patriotiskās apziņas veidošanu,
organizē sporta un kultūras pasākumus.
8. Izpildot akadēmijai dotos uzdevumus, tā ievēro
studējošo un akadēmiskā personāla akadēmisko brīvību, ciktāl tā
nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo Satversmi un citiem
normatīvajiem aktiem.
9. Studējošiem ir tiesības izvēlēties un apgūt studiju
brīvās izvēles daļu, nodarboties ar pētniecību, kā arī,
saskaņojot ar akadēmijas rektoru, klausīties lekcijas citās
augstskolās.
III. Akadēmijas
pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas
10. Akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un
lēmējinstitūcijas:
10.1. Satversmes sapulce;
10.2. Senāts;
10.3. akadēmijas rektors;
10.4. Akadēmiskā šķīrējtiesa.
11. Satversmes sapulce ir akadēmijas augstākā koleģiālā
pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija
akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Satversmes sapulces
darba organizāciju nosaka Satversmes sapulces nolikums.
12. Satversmes sapulce sastāv no 20 locekļiem, no
kuriem 12 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, četri ir studējošo
pārstāvji un četri ir vispārējā personāla pārstāvji.
13. Satversmes sapulces locekļus ievēl un atsauc noteikto
personāla grupu kopsapulces. Vēlēšanas notiek aizklāti.
Satversmes sapulces locekļa pilnvaru termiņš ir trīs gadi,
izņemot gadījumu, ja kāds no Satversmes sapulces locekļiem ir
nolicis vai zaudējis savu mandātu un viņa vietā ir stājies cits
Satversmes sapulces loceklis. Jaunā Satversmes sapulces locekļa
pilnvaru termiņš atbilst esošās Satversmes sapulces darbības
termiņam.
14. Satversmes sapulci sasauc akadēmijas rektors vai
Senāts ne retāk kā reizi akadēmiskajā gadā.
15. Satversmes sapulce no sava vidus uz trim gadiem ievēl
Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un
sekretāru. Satversmes sapulces sēdes vada Satversmes sapulces
priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - priekšsēdētāja
vietnieks.
16. Satversmes sapulce:
16.1. pieņem un groza akadēmijas Satversmi;
16.2. pieņem un groza akadēmijas Satversmes sapulces
nolikumu;
16.3. apstiprina un groza Senāta nolikumu un Akadēmiskās
šķīrējtiesas nolikumu;
16.4. pieņem lēmumu par akadēmijas ģerboni, karogu,
emblēmu, devīzi un himnu;
16.5. apstiprina Senāta ievēlēšanas atbilstību akadēmijas
Satversmei;
16.6. ievēl un atceļ Akadēmisko šķīrējtiesu, izņemot
studējošo pārstāvi.
17. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības
institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un
noteikumus, kuri regulē akadēmijas akadēmiskos un zinātniskos
jautājumus.
18. Senātu veido 12 locekļi, no kuriem deviņi
locekļi ir akadēmiskā personāla pārstāvji un trīs - studējošo
pārstāvji.
19. Senāta locekļus izvirza, ievēl un atsauc akadēmiskā
personāla kopsapulce un studējošo kopsapulce.
20. Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, izņemot
gadījumu, ja kāds no Senāta locekļiem ir nolicis vai zaudējis
savu mandātu un viņa vietā ir stājies cits Senāta loceklis. Jaunā
Senāta locekļa pilnvaru termiņš atbilst esošā Senāta pilnvaru
termiņam.
21. Senāta locekļi no sava vidus uz trim gadiem ievēl
Senāta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.
Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes
laikā - Senāta priekšsēdētāja vietnieks.
22. Senātu sasauc Senāta priekšsēdētājs, ne mazāk kā
viena trešdaļa Senāta locekļu vai akadēmijas rektors. Senāta
sēdes notiek ne retāk kā reizi semestrī. Senāta darbību nosaka
Senāta nolikums.
23. Senāts:
23.1. ievēl civilos darbiniekus akadēmiskajos amatos,
izņemot profesora un asociētā profesora amatus;
23.2. izskata un apstiprina studiju programmas;
23.3. izskata un apstiprina studiju procesu un zinātnisko
darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus;
23.4. izskata un apstiprina Krīvu padomes nolikumu;
23.5. izveido padomes vai komisijas akadēmisko un
zinātnisko jautājumu risināšanai un apstiprina to nolikumus;
23.6. veic citus normatīvajos aktos noteiktos
pienākumus.
24. Akadēmijas rektors:
24.1. nodrošina akadēmijas kā augstskolas un NBS
sastāvdaļas vadību;
24.2. plāno un organizē akadēmijas darbību atbilstoši
normatīvo aktu prasībām un šai Satversmei;
24.3. sniedz pārskatu par akadēmijas darbību akadēmijas
personālam;
24.4. ar pavēli nodrošina Senāta lēmumu un Senāta
izskatīto un apstiprināto normatīvo aktu ieviešanu;
24.5. veic citus normatīvajos aktos noteiktos rektora
pienākumus.
25. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata studējošo un
akadēmiskā personāla iesniegumus par akadēmisko brīvību un
tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem.
26. Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no pieciem locekļiem,
no kuriem četri ir akadēmiskā personāla pārstāvji, viens -
studējošo pārstāvis. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu pilnvaru
termiņš ir trīs gadi, izņemot gadījumu, ja kāds no Akadēmiskās
šķīrējtiesas locekļiem ir nolicis vai zaudējis mandātu un viņa
vietā ir stājies cits Akadēmiskās šķīrējtiesas loceklis. Jaunā
Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļa pilnvaru termiņš atbilst esošās
Akadēmiskās šķīrējtiesas pilnvaru termiņam.
27. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekli no studējošo vidus
ievēl un atsauc akadēmijas Krīvu padome.
28. Akadēmiskās šķīrējtiesas darbību nosaka Akadēmiskās
šķīrējtiesas nolikums.
IV. Akadēmijas
struktūra un personāls
29. Akadēmija ir NBS struktūrā.
30. Akadēmijā ir struktūrvienības izglītības un
zinātniskā darba veikšanai, kā arī atbalsta funkciju
nodrošināšanai. Priekšlikumus par izmaiņām akadēmijas struktūrā
akadēmijas rektors iesniedz apstiprināšanai NBS komandierim.
31. Akadēmijas personālu veido:
31.1. akadēmiskais personāls - akadēmiskā personāla
amatos ieceltie karavīri un ievēlētie civilie darbinieki;
31.2. vispārējais personāls;
31.3. studējošie.
32. Akadēmijas personālam ir tiesības un pienākums sekmēt
studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu
akadēmijas pārvaldē un darbībā.
33. Akadēmijas personālam ir tiesības šajā Satversmē
noteiktajā kārtībā piedalīties lēmumu pieņemšanā un iekšējo
normatīvo aktu izstrādāšanā, piedalīties akadēmijas koleģiālo
vadības institūciju sēdēs, kā arī izteikt savu viedokli un tikt
uzklausītam.
34. Akadēmijas personālam ir tiesības piedalīties
akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam
tajās.
35. Akadēmijas profesoru, asociēto profesoru un docentu
galvenos uzdevumus nosaka Augstskolu likums.
36. Akadēmijas lektoru galvenie uzdevumi:
36.1. izstrādāt studiju kursa saturu, sagatavot un vadīt
lekcijas, nodarbības un pārbaudījumus;
36.2. vadīt studējošo pētniecības darbus un prakses;
36.3. piedalīties studiju programmu kvalitātes
vērtēšanā.
37. Akadēmijas asistentu galvenie uzdevumi:
37.1. asistēt profesoru, asociēto profesoru, docentu un
lektoru vadītajās lekcijās, nodarbībās un pārbaudījumos;
37.2. sagatavot un organizēt pārbaudes darbus, vadīt
praktiskās nodarbības un piedalīties studentu zināšanu
vērtēšanā;
37.3. organizēt prakses un pārraudzīt to norisi;
37.4. asistēt vadošo pētnieku pētniecisko darbu
izstrādē.
38. Akadēmijas studējošiem ir sava studējošo pašpārvaldes
lēmējinstitūcija - Krīvu padome. Tā darbojas saskaņā ar
Senāta apstiprinātu Krīvu padomes nolikumu.
39. Akadēmijas vadības pienākums ir atbalstīt un sekmēt
Krīvu padomes darbību, nodrošinot tai finansējumu, kas nav mazāks
par vienu divsimto daļu no akadēmijas uzturēšanas izdevumiem.
40. Krīvu padome:
40.1. pārstāv un aizstāv studējošo intereses;
40.2. pārstāv akadēmijas studējošos Latvijā un
ārvalstīs;
40.3. plāno studējošo aktivitātes un pieprasa tām
finansējumu;
40.4. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti
augstskolas koleģiālajās institūcijās.
41. Krīvu padomes lēmumi ir saistoši studējošiem pēc tam,
kad tos apstiprinājis akadēmijas rektors.
42. Akadēmijas Satversme stājas spēkā pēc tās
apstiprināšanas Ministru kabinetā.
43. Akadēmiju reorganizē vai likvidē saskaņā ar
Augstskolu likumu.
