Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols Nr. 48

Rīgā 2015. gada 17. septembrī

Ministru kabineta ārkārtas sēdes protokols

Sēdi vada

Ministru prezidente ‒ L.Straujuma

Ar balsstiesībām piedalās:

Aizsardzības ministrs ‒ R.Bergmanis

Ārlietu ministrs ‒ E.Rinkēvičs

Ekonomikas ministre ‒ D.Reizniece-Ozola

Finanšu ministrs ‒ J.Reirs

Iekšlietu ministrs ‒ R.Kozlovskis

Izglītības un zinātnes ministre ‒ M.Seile

Labklājības ministrs ‒ U.Augulis

Satiksmes ministrs ‒ A.Matīss

Tieslietu ministrs ‒ Dz.Rasnačs

Veselības ministrs ‒ G.Belēvičs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ‒ K.Gerhards

Zemkopības ministrs ‒ J.Dūklavs

Ar padomdevēja tiesībām piedalās:

Ģenerālprokurors ‒ Ē.Kalnmeiers

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja, direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja ‒ I.Gailīte

Protokolē

Dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja ‒ L.Peinberga

Sēdi sāk plkst. 16.¹⁰

Ar dalību Eiropas Savienībā saistītie jautājumi
(slēgtā daļa Zaļajā zālē)

1.§

Latvijas Republikas nacionālā pozīcija par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā" Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2015.gada 22.septembra ārkārtas sanāksmei

TA-2032

_______________________________________________________________
(U.Augulis, R.Kozlovskis, Dz.Rasnačs,
D.Reizniece-Ozola, E.Rinkēvičs,
I.Pētersone-Godmane, A.Matīss,
K.Gerhards, J.Reirs, G.Belēvičs, M.Seile,
J.Dūklavs, R.Bergmanis, L.Straujuma)

1. Pieņemt zināšanai labklājības ministra U.Auguļa sniegto informāciju, ka viņam neatliekamu pasākumu dēļ šī sēde uzreiz pēc tās sākuma jāatstāj, tādēļ viņš jau pirms jautājuma apspriešanas dara zināmu savu viedokli, ka atbalsta iekšlietu ministra iesniegto Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas projektu Nr.3 "Par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"" (turpmāk - pozīcija) ar precizējumiem, ja tādi būs un par tiem būs vienojušies visi Ministru kabineta locekļi, un balsojumā, ja tāds būs, viņš balso "par".

2. Pieņemt zināšanai iekšlietu ministra R.Kozlovska sniegto informāciju par pozīciju.

3. Pieņemt zināšanai ministru izteiktos viedokļus par pozīcijas teksta papildināšanu un precizēšanu.

4. Ņemot vērā veselības ministra G.Belēviča aicinājumu patvēruma meklētāju veselības aprūpes finansēšanas jautājumu izvirzīt kopīgai apspriešanai Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, pieņemt zināšanai, ka Ministru prezidente L.Straujuma par šo jautājumu runās Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju samita laikā 2015.gada 23.septembrī.

5. Pieņemt zināšanai darba grupas (izveidota ar Ministru prezidenta 2015.gada 22.jūlija rīkojumu Nr.306) vadītājas I.Pētersones-Godmanes sniegto informāciju, ka ministru izteiktie jautājumi, kas attiecas uz patvēruma meklētāju uzņemšanas praktiskajiem risinājumiem, tai skaitā institucionālo kapacitāti, tiks ietverti darba grupas sagatavotajā rīcības plānā patvēruma meklētāju uzņemšanai, kas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra sēdē.

6. Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju precizēt pozīciju: papildināt ar sadaļu par sadarbību ar trešajām valstīm patvēruma meklētāju krīzes risināšanā un ārlietu dimensiju krīzes cēloņu novēršanā atbilstoši Ministru kabinetā jau izskatītajās attiecīgajās nacionālajās pozīcijās iekļautajai informācijai; ietvert norādi par gatavību pirmām kārtām uzņemt patvēruma meklētājus - ģimenes ar bērniem, ievērojot Latvijas līdzšinējo pieredzi darbā ar šādu grupu.

7. Apstiprināt iesniegto pozīciju, ņemot vērā šī protokollēmuma 5. un 6.punktā minēto. Balsojumā par pozīcijas apstiprināšanu: par - 9 (aizsardzības ministrs R.Bergmanis, ārlietu ministrs E.Rinkēvičs, ekonomikas ministre D.Reizniece-Ozola, finanšu ministrs J.Reirs, iekšlietu ministrs R.Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministre M.Seile, satiksmes ministrs A.Matīss, zemkopības ministrs J.Dūklavs, Ministru prezidente L.Straujuma), pret - 3 (tieslietu ministrs Dz.Rasnačs, veselības ministrs G.Belēvičs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards), atturas - neviens.

8. Atbalstīt ekonomikas ministres D.Reiznieces-Ozolas priekšlikumu publiskot pozīcijas tekstu, ciktāl tas neskar citu Eiropas Savienības dalībvalstu pozīcijas izklāstu.

9. Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Ārlietu ministriju papildināt pozīciju, sagatavot pozīcijas vispārpieejamās informācijas daļu un iesniegt Valsts kancelejā.

10. Iekšlietu ministrijai un Valsts kancelejai nodrošināt pozīcijas vispārpieejamās informācijas daļas publiskošanu attiecīgi Iekšlietu ministrijas un Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

11. Iekšlietu ministram R.Kozlovskim pārstāvēt Latvijas Republiku Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē 2015.gada 22.septembrī.

12. Atbalstīt ekonomikas ministres D.Reiznieces-Ozolas priekšlikumu un uzaicināt bijušo Eiropas Savienības attīstības komisāru A.Piebalgu piedalīties Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra sēdē darba grupas sagatavotā rīcības plāna patvēruma meklētāju uzņemšanai izskatīšanā.

13. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 193.punktu atzīmēt, ka tieslietu ministram Dz.Rasnačam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram K.Gerhardam ir papildu apsvērumi izskatītajā jautājumā, un tie ir šādi:

"Uzsveram, ka saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras UNHCR datiem Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropā un piektajā vietā pasaulē migrantu (bēgļu un bezvalstnieku) īpatsvara ziņā - 13%.

Atgādinām, ka PSRS okupācijas laikā Latvijā tika iepludināti 700 000 migrantu un mērķtiecīgi izmainīts Latvijas etniskais sastāvs, reaģējot uz ko Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja 1987. gada rezolūcijā par Baltijas tautu stāvokli (Nr.872) uzsvēra, ka PSRS uzspiestās migrācijas rezultātā ir apdraudēta Baltijas tautu nacionālā identitāte. Ņemot vērā, ka Latvijas kapacitāte integrēt lielo migrantu skaitu ir ierobežota, Latvija jau 1997.gadā, ratificējot Konvenciju par Bēgļu statusu, darīja to ar atrunām, tostarp, ka Latvijai nav saistošs 34. pants, kas nosaka, ka dalībvalstis pēc iespējas veicina bēgļu asimilēšanu un naturalizāciju.

Norādām, ka PSRS koloniālās politikas radītās sekas ne tuvu nav novērstas, par ko liecina fakts, ka pamattauta latvieši vēl arvien veido lingvistisko minoritāti valsts galvaspilsētā, latviešu īpatsvars valstī ir tikai 62% un nenaturalizēto imigrantu (UNHCR statuss - bezvalstnieki) skaits Latvijā pārsniedz 250 000. Latvija netiek galā ar valstī jau esošo migrantu integrāciju, uz ko ir norādījis valsts tiesībsargs.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatām, ka šim skaidrojumam ir jābūt iekļautam nacionālajā pozīcijā, kas norāda uz valsts kapacitātes iespējām uzņemt patvēruma meklētājus no citām ES dalībvalstīm.

Ņemot vērā Saeimas Eiropas lietu komisijas 12.jūnija par pozīciju Nr. 1 "Par Eiropas Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas programma migrācijas jomā"" lēmumu, Latvija patvērumu meklētāju jautājumā Eiropas Savienībā piedalās, ievērojot solidaritāti, un tā tiek īstenota uz brīvprātīguma pamata, papildus nosakot, ka, izvērtējot patvēruma meklētāju uzņemamo skaitu, ir jāņem vērā valsts vēsturiskie apstākļi, integrācijas un infrastruktūras kapacitātes iespējas. Turklāt Ministru kabineta 6. jūlija lēmumā Latvija norādīja, ka piedalīsies ar vienreizējo kontribūciju, brīvprātīgi uzņemot 250 patvēruma meklētāju. Līdz ar to Latvija savas ES uzņemtās saistības jau pilda pilnā apmērā atbilstoši Latvijas iespējām.

Ierosinām septīto rindkopu izteikt šādā (citā) redakcijā:

"Latvija iebilst Komisijas ierosinājumam pārvietot 120000 personu pēc Eiropas Komisijas piedāvātās formulas, jo Latvija jau pilda savas ES uzņemtās saistības pilnā apmērā un atbilstoši Latvijas iespējām".

Ierosinām 11. rindkopā vārdus "bažas par" aizstāt ar vārdiem "noraidoša attieksme pret".

Pamatojoties uz augstāk minēto, atbalstām visus pasākumus, kas nav saistīti ar papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu. Aicinām neatbalstīt papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā un no sagatavotā lēmumprojekta izslēgt sadaļu par papildu 526 patvēruma meklētāju uzņemšanu, tā vietā norādot, ka Latvija turpina ievērot uzņemtās saistības un patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānismā iesaistās, ievērojot solidaritāti un uz brīvprātīguma pamata.".

Sēdi slēdz plkst. 17.⁴⁰

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja,
direktora vietniece tiesību aktu lietās,
Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte