1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku (turpmāk – aizsargājamie koki) statusu, uzturēšanas un aizsardzības kārtību, kā arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontroli.

2. Aizsargājamie koki ir:

2.1. vietējo un citzemju sugu koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla nav mazāks par saistošo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem izmēriem, bet ir mazāks par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2.pielikumā minētajiem izmēriem;

2.2. koki, kuriem pašvaldība noteikusi īpašas aizsardzības statusu, pamatojoties uz to dendroloģisko, ekoloģisko, kultūrvēsturisko, estētisko vai cita veida īpašu vērtību, un kuri minēti saistošo noteikumu 2.pielikumā.

3. Visiem aizsargājamiem kokiem ir īpaša dendroloģiskā, ekoloģiskā, ainaviskā un sabiedriskā vērtība, un tie uzskatāmi par pilsētas kultūrvēsturisko un dabas mantojumu.

4. Šīs nodaļas prasības attiecas uz aizsargājamiem kokiem un teritoriju zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka stumbra ārējās malas.

5. Aizsargājamā koka aizsardzības teritorijā aizliegts:

5.1. veikt jebkādas darbības, kas var tieši vai netieši bojāt vai iznīcināt aizsargājamo koku;

5.2. negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanas apstākļus un dabisko attīstību, samazināt tā augtspēju vai stabilitāti;

5.3. kurināt ugunskurus un dedzināt lapas;

5.4. novietot lietas (būvmateriāli, malka u.c.), kas aizsedz skatu uz aizsargājamo koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

5.5. veikt darbības (veidot konstrukcijas u.c.), kas var mazināt aizsargājamā koka kā ainavas elementa vērtību.

6. Aizliegts veikt darbības, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos (aizmūrēt, piegružot, paplašināt u.tml.).

7. Zemesgabala īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums:

7.1. nodrošināt un nepasliktināt savā īpašumā esošā aizsargājamā koka augšanas apstākļus, tā dendroloģisko, ainavisko un ekoloģisko vērtību;

7.2. organizēt aizsargājamā koka vainaga kopšanas un koka nostiprināšanas darbus, pieaicinot to veikšanai arboristu, un nedēļas laikā pēc darbu veikšanas informēt Rīgas pilsētas būvvaldi (turpmāk – Būvvalde) par veiktajiem darbiem un arboristu, kurš darbus veicis;

7.3. kopt aizsargājamo koku un uzturēt kārtībā tā aizsardzības teritoriju atbilstoši apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības prasībām;

7.4. nekavējoties informēt Būvvaldi par konstatētajiem saistošo noteikumu 5. un 6.punkta pārkāpumiem, kā arī, ja novērojama aizsargājamā koka augšanas apstākļu, ainaviskās, dendroloģiskās vērtības pasliktināšanās, tas kļuvis bīstams, apdraud cilvēku veselību un dzīvību vai tuvumā esošās būves vai aizsargājamais koks ir gājis bojā.

8. Aizsargājamo koku aizliegts cirst, izņemot gadījumus:

8.1. ja aizsargājamais koks ir bīstams (ar vizuāli redzamiem bojājumiem – aizlūzis, sašķelts, sasvēries ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vecuma dēļ vai dabas apstākļu/stihiju rezultātā), tā nociršana nav atliekama un ir veikti visi iespējamie koka saglabāšanas pasākumi;

8.2. ja aizsargājamais koks nenovēršami bojā tuvumā esošo valsts kultūras pieminekli, pilsētas maģistrālās infrastruktūras objektu vai traucē tā darbību (ko apliecina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinums, arborista, kā arī būves tehniskās apsekošanas atzinums un citi dokumenti) un šo ietekmi nav iespējams novērst;

8.3. ja aizsargājamā koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras būvniecība vai pārbūve un saņemts arborista un būvinženiera atzinums par to, ka nav iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku.

9. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija aprēķina zaudējumus par aizsargājamiem kokiem nodarīto kaitējumu saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.511 "Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība". Zaudējumu atlīdzība iemaksājama Būvvaldes pamatbudžeta kontā.

10. Zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, ja aizsargājamais koks tiek nocirsts saistošo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos, aprēķina normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā un ārpus meža noteiktajā kārtībā.

11. Saskaņā ar saistošo noteikumu 9.punktu iemaksātie līdzekļi izmantojami šādi:

11.1. 60% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Rīgas pilsētas apstādījumu atjaunošanai, t.sk. budžeta programmas "Pilsētas apstādījumu uzturēšana" realizācijai;

11.2. 40% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Būvvaldes darbības nodrošināšanai.

12. Par saistošo noteikumu 5.2.–5.5.apakšpunkta un 6.punkta pārkāpšanu (neievērošanu) izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām no 30 līdz 350 euro, bet juridiskām personām no 70 līdz 1400 euro.

13. Par saistošo noteikumu 7.2.apakšpunkta pārkāpšanu (neievērošanu) izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām no 10 līdz 30 euro, bet juridiskām personām no 20 līdz 50 euro.

14. Soda naudu ieskaita Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. 40% no iekasētās soda naudas piekrīt iestādei, kuras darbinieks ir sagatavojis administratīvā pārkāpuma protokolu.

15. Par aizsargājamā koka patvaļīgu nociršanu un bojāšanu iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

16. Personas saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt zaudējumu atlīdzību.

17. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt un sagatavot administratīvos pārkāpuma protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas šādas amatpersonas:

17.1. Būvvaldes Apstādījumu inspekcijas amatpersonas;

17.2. Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas;

17.3. Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas saskaņā ar likumu "Par policiju".

18. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem attiecīgās Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektors. Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektora pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt Rīgas domes Administratīvajā komisijā.

19. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētājam.

20. Attiecīgās Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektoram un Rīgas domes Administratīvajai komisijai ir tiesības uzdot personai izpildīt saistošajos noteikumos noteikto pienākumu vai pārtraukt veikt darbības, par kurām persona tiek saukta pie administratīvās atbildības.

21. Būvvalde, konstatējot saistošo noteikumu prasību neievērošanu, ir tiesīga izdot administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktām darbībām saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai.

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2005.gada 10.marta saistošos noteikumus Nr.94 "Rīgas pilsētas aizsargājamo koku aizsardzības un uzturēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr.52).