Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.154

Rīgā 2015.gada 9.jūnijā (prot. Nr.56, 36.§)
Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta pirmās daļas 2.punktu un
likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku (turpmāk – aizsargājamie koki) statusu, uzturēšanas un aizsardzības kārtību, kā arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontroli.

2. Aizsargājamie koki ir:

2.1. vietējo un citzemju sugu koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla nav mazāks par saistošo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem izmēriem, bet ir mazāks par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2.pielikumā minētajiem izmēriem;

2.2. koki, kuriem pašvaldība noteikusi īpašas aizsardzības statusu, pamatojoties uz to dendroloģisko, ekoloģisko, kultūrvēsturisko, estētisko vai cita veida īpašu vērtību, un kuri minēti saistošo noteikumu 2.pielikumā.

3. Visiem aizsargājamiem kokiem ir īpaša dendroloģiskā, ekoloģiskā, ainaviskā un sabiedriskā vērtība, un tie uzskatāmi par pilsētas kultūrvēsturisko un dabas mantojumu.

II. Aizsargājamo koku uzturēšana un aizsardzība

4. Šīs nodaļas prasības attiecas uz aizsargājamiem kokiem un teritoriju zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka stumbra ārējās malas.

5. Aizsargājamā koka aizsardzības teritorijā aizliegts:

5.1. veikt jebkādas darbības, kas var tieši vai netieši bojāt vai iznīcināt aizsargājamo koku;

5.2. negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanas apstākļus un dabisko attīstību, samazināt tā augtspēju vai stabilitāti;

5.3. kurināt ugunskurus un dedzināt lapas;

5.4. novietot lietas (būvmateriāli, malka u.c.), kas aizsedz skatu uz aizsargājamo koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

5.5. veikt darbības (veidot konstrukcijas u.c.), kas var mazināt aizsargājamā koka kā ainavas elementa vērtību.

6. Aizliegts veikt darbības, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos (aizmūrēt, piegružot, paplašināt u.tml.).

7. Zemesgabala īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums:

7.1. nodrošināt un nepasliktināt savā īpašumā esošā aizsargājamā koka augšanas apstākļus, tā dendroloģisko, ainavisko un ekoloģisko vērtību;

7.2. organizēt aizsargājamā koka vainaga kopšanas un koka nostiprināšanas darbus, pieaicinot to veikšanai arboristu, un nedēļas laikā pēc darbu veikšanas informēt Rīgas pilsētas būvvaldi (turpmāk – Būvvalde) par veiktajiem darbiem un arboristu, kurš darbus veicis;

7.3. kopt aizsargājamo koku un uzturēt kārtībā tā aizsardzības teritoriju atbilstoši apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības prasībām;

7.4. nekavējoties informēt Būvvaldi par konstatētajiem saistošo noteikumu 5. un 6.punkta pārkāpumiem, kā arī, ja novērojama aizsargājamā koka augšanas apstākļu, ainaviskās, dendroloģiskās vērtības pasliktināšanās, tas kļuvis bīstams, apdraud cilvēku veselību un dzīvību vai tuvumā esošās būves vai aizsargājamais koks ir gājis bojā.

8. Aizsargājamo koku aizliegts cirst, izņemot gadījumus:

8.1. ja aizsargājamais koks ir bīstams (ar vizuāli redzamiem bojājumiem – aizlūzis, sašķelts, sasvēries ar aprautu vai paceltu sakņu sistēmu, pilnīgi izgāzies vecuma dēļ vai dabas apstākļu/stihiju rezultātā), tā nociršana nav atliekama un ir veikti visi iespējamie koka saglabāšanas pasākumi;

8.2. ja aizsargājamais koks nenovēršami bojā tuvumā esošo valsts kultūras pieminekli, pilsētas maģistrālās infrastruktūras objektu vai traucē tā darbību (ko apliecina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinums, arborista, kā arī būves tehniskās apsekošanas atzinums un citi dokumenti) un šo ietekmi nav iespējams novērst;

8.3. ja aizsargājamā koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras būvniecība vai pārbūve un saņemts arborista un būvinženiera atzinums par to, ka nav iespējami tehniskie risinājumi, lai saglabātu aizsargājamo koku.

III. Aizsargājamiem kokiem nodarīto zaudējumu atlīdzības aprēķināšanas kārtība un samaksātās zaudējumu atlīdzības sadalījums

9. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija aprēķina zaudējumus par aizsargājamiem kokiem nodarīto kaitējumu saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.511 "Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība". Zaudējumu atlīdzība iemaksājama Būvvaldes pamatbudžeta kontā.

10. Zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, ja aizsargājamais koks tiek nocirsts saistošo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos, aprēķina normatīvajos aktos par koku ciršanu mežā un ārpus meža noteiktajā kārtībā.

11. Saskaņā ar saistošo noteikumu 9.punktu iemaksātie līdzekļi izmantojami šādi:

11.1. 60% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Rīgas pilsētas apstādījumu atjaunošanai, t.sk. budžeta programmas "Pilsētas apstādījumu uzturēšana" realizācijai;

11.2. 40% no kopējiem ieņēmumiem tiek izlietoti Būvvaldes darbības nodrošināšanai.

IV. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu, saistošo noteikumu izpildes kontrole, kā arī lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

12. Par saistošo noteikumu 5.2.–5.5.apakšpunkta un 6.punkta pārkāpšanu (neievērošanu) izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām no 30 līdz 350 euro, bet juridiskām personām no 70 līdz 1400 euro.

13. Par saistošo noteikumu 7.2.apakšpunkta pārkāpšanu (neievērošanu) izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām no 10 līdz 30 euro, bet juridiskām personām no 20 līdz 50 euro.

14. Soda naudu ieskaita Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. 40% no iekasētās soda naudas piekrīt iestādei, kuras darbinieks ir sagatavojis administratīvā pārkāpuma protokolu.

15. Par aizsargājamā koka patvaļīgu nociršanu un bojāšanu iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

16. Personas saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt zaudējumu atlīdzību.

17. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt un sagatavot administratīvos pārkāpuma protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas šādas amatpersonas:

17.1. Būvvaldes Apstādījumu inspekcijas amatpersonas;

17.2. Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas;

17.3. Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas saskaņā ar likumu "Par policiju".

18. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem attiecīgās Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektors. Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektora pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt Rīgas domes Administratīvajā komisijā.

19. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētājam.

20. Attiecīgās Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas izpilddirektoram un Rīgas domes Administratīvajai komisijai ir tiesības uzdot personai izpildīt saistošajos noteikumos noteikto pienākumu vai pārtraukt veikt darbības, par kurām persona tiek saukta pie administratīvās atbildības.

21. Būvvalde, konstatējot saistošo noteikumu prasību neievērošanu, ir tiesīga izdot administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu veikt noteiktas darbības vai atturēties no noteiktām darbībām saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai.

V. Noslēguma jautājums

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2005.gada 10.marta saistošos noteikumus Nr.94 "Rīgas pilsētas aizsargājamo koku aizsardzības un uzturēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2005, Nr.52).

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
1.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.154
Kritēriji vietējas nozīmes aizsargājamā koka statusa piešķiršanai
Nr. p. k. Nosaukums latviešu valodā Nosaukums latīņu valodā Apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (metros)
I. Vietējās sugas
1. Alksnis, baltais; baltalksnis Alnus incana 1,3
2. Alksnis, hibrīdais Alnus x pubescens 1,3
3. Alksnis, melnais; melnalksnis Alnus glutinosa 2,4
4. Apse, parastā Populus tremula 3,0
5. Ābele, meža Malus sylvestris 1,3
6. Bērzs, āra Betula pendula 2,5
7. Bērzs, purva Betula pubescens 2,5
8. Bumbiere, meža Pyrus pyraster 1,3
9. Egle, parastā Picea abies 2,5
10. Goba, parastā Ulmus glabra 3,2
11. Ieva, parastā Padus avium 1,5
12. Īve, parastā Taxus baccata 0,5
13. Kadiķis, parastais Juniperus communis 0,7
14. Kļava, parastā Acer platanoides 3,0
15. Liepa, parastā Tilia cordata 3,3
16. Osis, parastais Fraxinus excelsior 3,0
17. Ozols, parastais Quercus robur 3,5
18. Pīlādzis, parastais Sorbus aucuparia 1,0
19. Priede, parastā Pinus sylvestris 2,4
20. Pūpolvītols Salix caprea 1,6
21. Segliņš, Eiropas Euonymus europaeus 0,6
22. Skābardis, parastais Carpinus betulus 1,4
23. Šķetra Salix pentandra 1,5
24. Vīksna, parastā Ulmus laevis 3,2
25. Vītols, trauslais Salix fragilis 3,5
II. Citzemju sugas un dekoratīvās sugas
26. Apse, baltā Populus alba 4,0
27. Baltegle, balzama Abies balsamea 1,4
28. Baltegle, Eiropas Abies alba 1,6
29. Baltegle, garzvīņu Abies x phanerolepis 1,5
30. Baltegle, Sibīrijas Abies sibirica 1,1
31. Baltegle, vienkrāsas Abies concolor 1,2
32. Bērzs, āra 'Crispa' Betula pendula 'Crispa' 0,7
33. Bērzs, āra 'Youngii' Betula pendula 'Youngii' 0,7
34. Bērzs, dzeltenais Betula alleghaniensis 1,0
35. Bērzs, papīra Betula papyrifera 1,0
36. Ciedrupriede, Eiropas Pinus cembra 1,4
37. Ciedrupriede, Sibīrijas Pinus sibirica 1,4
38. Dižskābardis, parastais Fagus sylvatica 2,0
39. Dižskābardis, sarkanlapu formas Fagus sylvatica 'Purpurea Latifolia’ 1,0
40. Duglāzija, Menzīsa Pseudotsuga menziesii 1,5
41. Dzeltenkoks, Amerikas Cladrastris kentukea 0,8
42. Egle, asā Picea pungens 1,3
43. Egle, Engelmaņa Picea engelmannii 1,3
44. Egle, parastā 'Virgata'; čūskegle Picea abies 'Virgata' 0,7
45. Egle, Serbijas Picea omorika 0,7
46. Ginks, divdaivu Ginkgo biloba 0,5
47. Goba, Britānijas Ulmus glabra var. montana 1,8
48. Goba, parastā 'Exoniensis' Ulmus glabra 'Exoniensis' 1,3
49. Goba, parastā 'Camperdown' Ulmus glabra 'Camperdown' 1,5
50. Goba, stepes Ulmus minor 1,9
51. Hemlokegle, Kanādas Tsuga canadensis 0,6
52. Ieva, Māka Padus maackii 1,0
53. Ieva, Virdžīnijas Padus virginiana 0,8
54. Katalpa, olveida Catalpa ovata 0,5
55. Katalpa, krāšņā Catalpa speciosa 0,5
56. Katsura, Japānas Cercidiphyllum japonicum 0,5
57. Kļava, kalnu Acer pseudoplatanus 2,0
58. Kļava, lauku Acer campestre 0,7
59. Kļava, parastā 'Rubrum' Acer platanoides 'Rubrum' 1,2
60. Kļava, parastā 'Schwedleri' Acer platanoides 'Schwedleri' 2,0
61. Kļava, sudraba; sudrabkļava Acer saccharinum 2,5
62. Kļava, sudraba 'Wierii' Acer saccharinum 'Wierii' 2,0
63. Kļava, Tatārijas Acer tataricum 0,7
64. Korķkoks, Amūras Phellodendron amurense 0,8
65. Krustābele, vilkābele Crataegus spp. 0,6
66. Ķirsis, saldais Cerasus avium 1,3
67. Lapegle, Eiropas Larix decidua 2,5
68. Lapegle, Japānas Larix x kaempferi 1,0
69. Lapegle, Krievijas Larix ledebourii 2,0
70. Lapegle, Polijas Larix x polonica 1,3
71. Lazda, kokveida Corylus colurna 0,5
72. Liepa, Amerikas Tilia americana 0,8
73. Liepa, Holandes Tilia x europaea, sin. Tilia x vulgaris 2,5
74. Liepa, Krimas Tilia x euchlora 1,4
75. Liepa, Moltkes Tilia x moltkei 0,8
76. Liepa, platlapu Tilia platyphyllos 2,6
77. Magnolija, gurķu Magnolia acuminata 0,6
78. Magnolija, kobus Magnolia kobus 0,6
79. Osis, parastais 'Pendula' Fraxinus excelsior 'Pendula' 1,5
80. Osis, Pensilvānijas Fraxinus pennsylvanica 1,8
81. Ozols, klinšu 'Mespilifolia' Quercus petraea 'Mespilifolia' 1,0
82. Ozols, parastais 'Fastigiata' Quercus robur 'Fastigiata' 1,9
83. Ozols, parastais 'Tortuosa' Quercus robur 'Tortuosa' 0,6
84. Ozols, sarkanais Quercus rubra 1,8
85. Ozols, šarlaksarkanais Quercus coccinea 1,0
86. Ozols, purva Quercus palustris 1,0
87. Paciprese, zirņu; savara Chamaecyparis pisifera 0,6
88. Papele Populus spp. 4,0
89. Papele, balzama Populus balsamifera 4,0
90. Papele, Berlīnes Populus x berolinensis 'B tips' 4,5
91. Papele, Kanādas Populus x canadensis 5,0
92. Papele, Kanādas 'Aurea' Populus x canadensis 'Aurea' 3,0
93. Papele, Ķīnas 'Fastigiata' Populus x simonii 'Fastigiata' 1,0
94. Papele, laurlapu Populus laurifolia 3,0
95. Papele, melnā Populus nigra 4,0
96. Papele, melnā 'Italica' Populus nigra 'Italica' 2,7
97. Papele, pelēcīgā Populus x canescens 4,0
98. Papele, Petrovskas Populus x petrowskyana 4,0
99. Pīlādzis, Tīringes 'Fastigiata' Sorbus x thuringiaca 'Fastigiata' 0,6
100. Pīlādzis, Zviedrijas Sorbus intermedia 1,2
101. Priede, Benksa Pinus banksiana 0,6
102. Priede, melnā Pinus nigra 1,4
103. Priede, Veimuta Pinus strobus 1,4
104. Pterokārija, ošlapu Pterocarya fraxinifolia 0,6
105. Ragukoks, Kanādas Gymnocladus dioicus 1,0
106. Riekstkoks, īstais; valriekstkoks Juglans regia 1,0
107. Riekstkoks, Mandžūrijas Juglans mandshurica 1,5
108. Riekstkoks, melnais Juglans nigra 1,0
109. Riekstkoks, pelēkais Juglans cinerea 1,8
110. Robīnija, baltā Robinia pseudoacacia 1,6
111. Robīnija, greznā Robinia luxurians 1,0
112. Robīnija, Hartviga Robinia hartwigii 0,8
113. Tūja, rietumu Thuja occidentalis 1,2
114. Vītols, baltais Salix alba 4,0
115. Vītols, burvīgais Salix x blanda 1,3
116. Vītols, nokarenais zeltzaru Salix x sepulcralis 2,0
117. Vītols, sarkstošais Salix x rubens 3,0
118. Vītols, trauslais 'Bullata' Salix fragilis 'Bullata' 1,5
119. Zeltlietus, Alpu Laburnum alpinum 0,5
120. Zīdkoks, baltais Morus alba 0,6
121. Zirgkastaņa, dzeltenā Aesculus flava 1,0
122. Zirgkastaņa, hibrīdā Aesculus x hybrida 1,0
123. Zirgkastaņa, kailā Aesculus glabra 1,0
124. Zirgkastaņa, neievērotā Aesculus x neglecta 1,0
125. Zirgkastaņa, parastā Aesculus hippocastanum 2,6
126. Zirgkastaņa, sārtā Aesculus x carnea 0,6
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
2.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.154
Vietējas nozīmes aizsargājamo koku saraksts
Nr. p.k. Koka suga Apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (centimetros) Atrašanās vieta Pamatojums
1. Kļava, kalnu 'Purpurescens' 84/90/97/102 Kalpaka bulvāris 13
(9.grupa, 57.grunts),
pie Latvijas Mākslas akadēmijas galvenās ieejas, labajā pusē pie sētas
Reta forma
2. Ābele, izskatīgā 150 Brīvības bulvāris 23
(9.grupa, 1.grunts),
pie Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles, kreisajā pusē no ieejas
Reta suga
3. Egle, asā 'Columnaris' 110 Koku iela 14
(53.grupa, 235.grunts),
mājas priekšā, starp ielu un ēku
Reta forma
4. Egle, parastā 'Ohlendorfii' 200 Aleksandra Bieziņa iela 10
(99.grupa, 2174.grunts),
starp deviņstāvu dzīvojamo ēku un ielu
Reta forma
5. Aprikoze, parastā 60/65 Auces iela 1A
(58.grupa, 203.grunts),
ielas malā
Reta suga
6. Lapegle, Amerikas 120 Ostas prospekts 11, Mežaparks
(95.grupa, 40.grunts),
aiz estrādes, stāvlaukuma malā
Reta suga
7. Īve, parastā 'Dovastoniana' 37, 22 Meža prospekts 1, Ezermalas iela 44A
(94.grupa, 267.grunts),
Rīgas nacionālais zooloģiskais dārzs, pie flamingo mājas
Reta forma
8. Bērzs, purva f. rhombifolia 120 Mazā Nometņu iela bez numura
(57.grupa, 244.grunts),
Kobes (Meteora) dārza ZR daļā, celiņa malā
Reta forma
9. Priede, parastā 236 Saulgriežu iela 11
(120.grupa, 2232.grunts),
25 m uz ZR no Saulgriežu ielas 10
Vilkaču priede
10. Priede, parastā 150/150 Šmerļa mežs
(29.grupa, 22.grunts),
100 m uz R no Brīvības ielas 386, 20 m uz D no ielas malas
Vilkaču priede
11. Bērzs, parastais 210 Biķernieku iela 156
(122.grupa, 151.grunts)
Prof. Paula Stradiņa bērzs
12. Priede, parastā 205 Ķīšezera krasts
(127.grupa, 529.grunts),
pie peldvietas, 30 m uz R no Uguns ielas 4
Priede ar izteiktu vējslotu
13. Ozols, parastais 227 Ezermalas iela 24/26
(84.grupa, 40.grunts),
30 m uz DR no Grāves muižas ēkas
Matīsa Kaudzītes piemiņas ozols
14. Dižskābardis, parastais 214, 200, 160, 255, 275, 265, 153 Eksporta iela 8, Viesturdārzs
(11.grupa, 39.grunts),
45 m uz A no baseina ZA stūra
Iespējams, lielākā dižskābaržu grupa Latvijas parkos
15. Krustābele 41–110 Jāņa Asara iela 24,
Grīziņkalna parks
(36.grupa, 2.grunts), parka DA stūrī
Apļveida krustābeļu stādījums, 21 koks
16. Kļava, ošlapu 265 Margrietas iela 23
(60.grupa, 122.grunts),
Mazās Kuldīgas ielas malā, pie žoga
Izteikti grubuļains stumbrs
17. Kļava, ošlapu 278 Daugavgrīvas iela 112
(63.grupa, 55.grunts),
uz krustojuma ar Balto ielu
Izteikti grubuļains stumbrs, kā arī, iespējams, resnākā ošlapu kļava Latvijā
18. Ozols, parastais 230, 260 Herdera laukums
(7.grupa, 153.grunts),
pie Doma baznīcas galvenās ieejas
Johana Gotfrīda Herdera piemiņas ozoli
Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.154 "Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi"
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) ir sagatavojusi jaunus saistošos noteikumus "Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi", kuri nosaka Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku (turpmāk – aizsargājamie koki) statusu, uzturēšanas un aizsardzības kārtību, kā arī administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontroli.

Aizsargājamie koki uzskatāmi par pilsētas kultūrvēsturisko un dabas mantojumu, un saistošo noteikumu izstrādes mērķis ir aizsargājamo koku kā nozīmīga elementa pilsētvidē saglabāšanas un aizsardzības, kā arī uzturēšanas un kopšanas kārtības precizēšana.

Šajos saistošajos noteikumos precizēts līdzšinējais tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu pašvaldības saistošo noteikumu atbilstību pieņemtajiem augstāka juridiskā spēka tiesību aktiem, kā arī aktualizēts regulējums saistībā ar aizsargājamo koku pārraugošo institūciju maiņu.

Pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, var izveidot dabas pieminekļus. Ievērojot iepriekšminēto, šo saistošo noteikumu 2.punktā minētajiem kokiem tiek noteikts aizsargājamā koka statuss. Ņemot vērā Rīgas pilsētā augošo koku sugu daudzveidību, izstrādāts vietējo un citzemju koku sugu saraksts. Katrai sugai noteikts tās īpatnībām atbilstošs apkārtmērs (metros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (norādīts 1.pielikumā), kuru sasniedzot koks uzskatāms par aizsargājamu koku. Tā kā koka apkārtmērs ir tikai viens no koku raksturojošiem kritērijiem, pašvaldība var lemt par aizsargājamā koka statusa piešķiršanu kokam, kurš neatbilst šo saistošo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pamatojoties uz koka īpašu dendroloģisko, ekoloģisko, ainavisko un sabiedrisko vērtību. Šādi koki iekļauti šo saistošo noteikumu 2.pielikumā.

Pašlaik aizsargājamo koku sarakstā ir ap 700 vietējas nozīmes vietējo un citzemju sugu aizsargājamie koki, retas sugas vai citādi dendroloģiski vērtīgi koki. Šajos saistošajos noteikumos tiek koriģēti Rīgas domes 2005.gada 10.marta saistošo noteikumu Nr.94 "Rīgas pilsētas aizsargājamo koku aizsardzības un uzturēšanas noteikumi" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.94) pielikumā minētie aizsargājamā koka statusa iegūšanai nepieciešamie koku apkārtmēri, kā rezultātā paredzams, ka aizsargājamo koku skaits samazināsies līdz aptuveni 550 kokiem. Tas notiks galvenokārt tādēļ, ka aizsargājamo kļavu apkārtmērs tiek palielināts no 2,5 metriem līdz 3,0 metriem, līdz ar to aizsargājamo kļavu skaits no aptuveni 150 kokiem saruks līdz aptuveni 40 kokiem. Kļavas apkārtmērs palielināts, jo tā ir viena no apstādījumos biežāk sastopamajām sugām ar labu ātraudzību un samērā lielu rezistenci pret apkārtējās pilsētvides nelabvēlīgo ietekmi, tādēļ līdz šim noteiktā apkārtmēra dēļ aizsargājamo kļavu skaits ir nesamērīgi liels un aizsargājamā koka statuss šajā gadījumā zaudē savu jēgu – noteikt īpašas aizsardzības statusu sugas ilgmūžīgākajiem un dimensijās iespaidīgākajiem īpatņiem kā pilsētas kultūrvēsturiskam un dabas mantojumam.

Aizsargājamos kokus aizliegts cirst, taču, lai nodrošinātu līdzsvaru starp dažādām sabiedrības interesēm, šajos saistošajos noteikumos noteikti izņēmuma gadījumi, kad aizsargājamo koku ciršana ir pieļaujama, ja ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai koku saglabātu un novērstu kaitējumu, ko tas var radīt unikāliem vai sabiedrībai nozīmīgiem objektiem – valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem vai maģistrālajiem infrastruktūras objektiem. Gadījumos, kad aizsargājamais koks traucē būvniecībai, pastāv iespēja izmantot citus tehnoloģiskos risinājumus, kas neparedz koka nociršanu, piemēram, zaru liekšana, žogu, tranšeju un rievsienas izbūve u.c., līdz ar to tikai izņēmuma gadījumā, ja aizsargājamā koka atrašanās vietā plānota nacionālo interešu objekta, sabiedrībai nozīmīga objekta vai pilsētas maģistrālās infrastruktūras būvniecība vai pārbūve, ir pieļaujama aizsargājamā koka nociršana, ja nav iespējams cits tehniskais risinājums, kas ļautu aizsargājamo koku saglabāt. Ja konstatēti šo saistošo noteikumu 8.punktā norādītie apstākļi, kad pieļaujama koka nociršana un tā saglabāšana nav iespējama, jautājumu par koku ciršanu ārpus meža Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumos Nr.309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – noteikumi Nr.309) un Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošajos noteikumos Nr.204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.204) noteiktajā kārtībā izskata Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija (turpmāk – Komisija), savukārt aizsargājamo koku ciršanu meža zemē veic saskaņā ar koku ciršanu meža zemē regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Meža likumu, Ministru kabineta 2012.gada 12.decembra noteikumiem Nr.889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību" u.c. Par aizsargājamo koku nociršanu iepriekšminētajos gadījumos ārpus meža zemes nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, ko aprēķina saskaņā ar saistošiem noteikumiem Nr.204, savukārt par aizsargājamo koku nociršanu iepriekšminētajos gadījumos meža zemē piemēro normatīvajos aktos, kas regulē koku ciršanu mežā, paredzētos maksājumus. Citos gadījumos par aizsargājamā koka iznīcināšanu un bojāšanu iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, savukārt Komisija aprēķina un uzliek par pienākumu atlīdzināt aizsargājamiem kokiem nodarītos zaudējumus saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.511 "Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība".

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Spēkā esošie saistošie noteikumi Nr.94 vairs neatbilst pašlaik spēkā esošajiem augstāka juridiskā spēka tiesību aktiem. Spēku zaudējuši Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.415 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" un stājušies spēkā Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Spēkā stājušies arī noteikumi Nr.309, kas nosaka atšķirīgu tiesisko regulējumu saistībā ar koku ciršanu ārpus meža.

Kopš saistošo noteikumu Nr.94 spēkā stāšanās brīža mainījušās institūcijas, kuru pārziņā ir aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības jautājumi.

3. Informācija par plānoto saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Būtiska ietekme netiek paredzēta.

4. Informācija par plānoto saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Būtiska ietekme netiek paredzēta.

5. Informācija par plānoto saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Būtiska ietekme netiek paredzēta.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Ir notikušas konsultācijas ar Eiropas arboristu padomes sertificētu arboristu un dendrologu G.Leiburgu, Eiropas arboristu padomes sertificētu arboristu E.Neilandu, Nacionālā botāniskā dārza direktoru, dendrologu A.Svilānu, dižkoku pētniekiem J.Klušu un A.Klušu.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Rīgas domeVeids: saistošie noteikumiNumurs: 154Pieņemts: 09.06.2015.Stājas spēkā: 02.09.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 170 (5488), 01.09.2015.OP numurs: 2015/170.7
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
276163
02.09.2015
424
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)