1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) (izslēgts ar 16.02.2017. likumu);

2) aktīvu nodalīšanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības un saistības aktīvu pārvaldes sabiedrībai;

3) aktīvu pārvaldes sabiedrība — juridiskā persona, kurā būtiska līdzdalība ir vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm un kura atrodas Latvijas Bankas kontrolē un ir izveidota, lai saņemtu un turētu vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības vai saistības;

4) atbilstīgās saistības — iekšēji rekapitalizējamas saistības, kas atbilst šā likuma 59.¹ panta vai 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr.  575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza regulu (ES) Nr.  648/2012 (turpmāk — Regula Nr.  575/2013) 72.a panta 1. punkta "b" apakšpunkta nosacījumiem;

5) atjaunošanas spēja — iestādes spēja atjaunot savu finanšu stāvokli pēc tā būtiskas pasliktināšanās;

6) ārkārtas likviditātes aizdevums — dalībvalsts centrālās bankas vai Eiropas Centrālās bankas sniegti naudas līdzekļi maksātspējīgai iestādei vai finanšu sabiedrībai, kurai ir īslaicīgas likviditātes problēmas. Šajā punktā minētais ārkārtas likviditātes aizdevums nav daļa no monetārās politikas;

7) attiecīgie kapitāla instrumenti — pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

8) ārvalsts iestāde — sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas ārpus dalībvalsts un kuru, ja tā veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, uzskatītu par iestādi šā likuma izpratnē;

9) ārvalsts mātes sabiedrība — mātes sabiedrība, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic komercdarbību ārvalstī;

10) ārvalsts noregulējuma procedūra — process, ko veic saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu ārvalsts iestādes vai ārvalsts mātes sabiedrības finanšu grūtības, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināms šajā likumā noteiktajām noregulējuma darbībām;

11) centrālās bankas mehānisms — dalībvalsts centrālās bankas monetārās politikas ietvaros iestādei vai finanšu sabiedrībai sniegta finanšu palīdzība;

12) Eiropas Savienības mātes sabiedrība — Eiropas Savienības mātes iestāde, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

13) Eiropas Savienības meitas sabiedrība — iestāde, kas veic komercdarbību kādā no dalībvalstīm un kas ir meitas sabiedrība ārvalsts iestādei vai ārvalsts mātes sabiedrībai;

14) finanšu līgumi ir:

a) vērtspapīru līgumi, tostarp vērtspapīru, vērtspapīru grupas vai vērtspapīru indeksa atsavināšanas līgumi un iespēju līgumi,

b) preču līgumi, tostarp preču atsavināšanas līgumi ar piegādi nākotnē un iespēju līgumi,

c) regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi par jebkādas citas preces, īpašuma, pakalpojuma, tiesību atsavināšanu par noteiktu cenu kādā datumā nākotnē,

d) mijmaiņas līgumi, iespēju līgumi attiecībā uz procentu likmēm, ārvalstu valūtas maiņas līgumi, tādi atvasināti līgumi, kuri saistīti ar klimatiskajām izmaiņām, kā arī jebkurš šajā apakšpunktā minētajiem līgumiem līdzīgs līgums vai darījums,

e) starpbanku aizdevuma līgumi, kuros aizdevuma termiņš ir līdz trim mēnešiem,

f) jumta līgumi šā punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem līgumiem;

15) galvenās darbības jomas — darbības jomas un saistītie pakalpojumi, kas ir svarīgs iestādes vai grupas ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots;

16) grupa — mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības;

17) grupas finansēšanas mehānisms — grupas līmeņa noregulējuma iestādes dalībvalsts finansēšanas mehānisms vai mehānismi;

18) grupas līmeņa noregulējuma iestāde — noregulējuma iestāde dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības institūcija;

19) grupas noregulējuma plāns — plāns, kas izstrādāts grupas noregulēšanas nolūkā;

20) grupas noregulējums — viena no šādām darbībām:

a) noregulējuma darbības veikšana mātes sabiedrības vai konsolidētajai uzraudzībai pakļautas iestādes līmenī,

b) noregulējuma iestāžu veiktas noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma tiesību īstenošanas koordinēšana attiecībā uz grupas sabiedrībām, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem;

21) grupas sabiedrība — juridiskā persona, kas ietilpst grupā;

22) iekšējās rekapitalizācijas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz noregulējamās iestādes saistībām;

22¹) iekšēji rekapitalizējamas saistības — iestādes vai šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētās finanšu sabiedrības (turpmāk arī — iestāde vai finanšu sabiedrība) saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti un kas nav izslēgti no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas;

23) iestāde — kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura atbilst Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 6. panta pirmās daļas 1. vai 2. punkta prasībām;

24) izbeigšanas tiesības — tiesības izbeigt līgumu, paātrināt saistību izpildi, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, groza vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kas novērš saistību rašanos saskaņā ar līgumu;

25) īpašumtiesību instrumenti — akcijas, instrumenti, kas rada īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās un īpašumtiesību instrumentos, kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai īpašumtiesību instrumentus, un instrumenti, kas apliecina no tiem izrietošās īpašumtiesības;

26) konvertācijas koeficients — rādītājs, kas nosaka to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu skaitu, kuros tiks konvertētas noteiktas kategorijas saistības, pamatojoties uz vienu attiecīgās kategorijas instrumentu vai precizētu parāda prasījuma vērtības vienību;

26¹) kopējā kapitāla rezervju prasība — kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas nepieciešams, lai izpildītu kapitāla saglabāšanas rezervju prasību, kura attiecīgi papildināta ar:

a) iestādes specifiskajām pretcikliskajām kapitāla rezervēm,

b) globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi,

c) sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi,

d) sistēmiskā riska rezervi;

27) kritiski svarīgas funkcijas — darbības vai pakalpojumi, kuru pārtraukšana vienā vai vairākās dalībvalstīs varētu izraisīt būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumu tautsaimniecībā vai izjaukt finanšu stabilitāti kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību vai pakalpojumu aizstājamību;

28) krīzes novēršanas pasākums — tiesību īstenošana, lai novērstu trūkumus vai šķēršļus noregulējuma darbību veikšanai, agrīnās intervences pasākuma piemērošanai, pilnvarnieka iecelšanai vai norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanai;

29) krīzes vadības pasākums — noregulējuma darbība vai īpaša vadītāja iecelšana, vai pilnvarotā pārstāvja iecelšana;

30) līgumisks iekšējās rekapitalizācijas instruments — instruments, kas atbilstoši līguma nosacījumiem tiek norakstīts vai konvertēts tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, pirms citu atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas un maksātnespējas procesa gadījumā ir pakārtots citām atbilstīgām saistībām un ko nevar atmaksāt pirms citu atbilstīgo saistību dzēšanas;

31) likvidācija — iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu realizācija;

31¹) meitas sabiedrība — meitasuzņēmums Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunkta izpratnē. Lai noregulējamām grupām piemērotu šā likuma prasības, ar meitas sabiedrību saprot arī kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un tās attiecīgās meitas sabiedrības, ņemot vērā veidu, kādā noregulējamās grupas nodrošina šā likuma 60.² panta trešās daļas izpildi;

32) mikrouzņēmums, mazais un vidējais uzņēmums — komercsabiedrība atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 651/2014) I pielikumā lietotajam kritērijam attiecībā uz gada apgrozījumu, kas izriet no sabiedrības gada pārskata;

32¹) nacionālais noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido iestāžu veiktās un uzkrātās iemaksas;

33) nodošanas tiesības — tiesības nodot noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, vai jebkādu to kombināciju saņēmējam;

34) nodrošinātās saistības — saistības, kuru gadījumā kreditora tiesības uz maksājumu vai cita veida izpildi ir nodrošinātas ar prasību, ar ķīlu vai ar apgrūtinājumu, vai ar nodrošinājuma līgumu, tostarp saistības, kas izriet no repo darījumiem un citiem īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumiem;

35) norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības — tiesības veikt darbības, kas vērstas uz attiecīgo kapitāla instrumentu vai atbilstīgo saistību samazināšanu vai pārvēršanu pamatkapitāla instrumentos vai citos īpašumtiesību instrumentos šajā likumā noteiktajā kārtībā;

36) noregulējuma darbība — lēmums sākt iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma procedūru, noregulējuma instrumenta piemērošanu vai vienu vai vairāku noregulējuma tiesību īstenošanu;

37) noregulējuma iestāde — Latvijas Banka vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, kas ir pilnvarota piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma tiesības;

37¹) noregulējamā vienība:

a) juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma iestāde ir novērtējusi kā iestādi vai finanšu sabiedrību, kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība,

b) iestāde, kura neietilpst grupā, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, un kurai noregulējuma plānā ir paredzēta noregulējuma darbība;

37²) noregulējamā grupa:

a) noregulējamā vienība un tās meitas sabiedrības, kuras nav noregulējamās vienības vai nav citu noregulējamo vienību meitas sabiedrības, vai nav noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību ārvalstī un kuras atbilstoši noregulējuma plānam nav iekļautas noregulējuma grupā,

b) kredītiestādes, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, un pati centrālā iestāde, ja vismaz viena no kredītiestādēm vai centrālā iestāde un tās meitas sabiedrības ir noregulējamās vienības;

38) noregulējuma nosacījumi — šajā likumā minētie nosacījumi noregulējuma darbības veikšanai;

38¹) noregulējuma plāns — plāns, kurā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kas tiek piemērotas iestādei vai finanšu sabiedrībai, ja tā atbilst noregulējuma nosacījumiem;

39) noregulējamā iestāde — iestāde, finanšu iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība;

40) noregulējums — noregulējuma instrumenta piemērošana, lai sasniegtu vienu vai vairākus šajā likumā minētos noregulējuma mērķus;

41) nozīmīga filiāle — filiāle, kuras darbība dalībvalstī atzīstama par finanšu tirgū nozīmīgu;

42) pagaidu iestādes instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības nodod pagaidu iestādei;

43) parāda instrumenti — obligācijas un citi pārvedami vērtspapīri, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentus, tai skaitā Kredītiestāžu likuma 139.³ pantā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. pantā minētie prasījumi, kas izriet no emitētiem parādu vērtspapīriem;

44) pārrobežu grupa — grupa, kas sastāv no grupas sabiedrībām, kuras veic komercdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī;

44¹) pirmā līmeņa pamata kapitāls — kapitāls, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 50. pantu;

45) saņēmējs — sabiedrība, kurai no noregulējamās iestādes tiek nodotas akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, parāda instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, vai jebkāda to kombinācija;

46) (izslēgts ar 30.09.2021. likumu);

47) savstarpējās dzēšanas līgums — līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības starp noregulējamo iestādi un līgumslēdzēju pusi var savstarpēji dzēst;

48) sistēmiska krīze — finanšu sistēmas darbības traucējumi, kam var būt nopietna negatīva ietekme uz tautsaimniecību;

48¹) subordinēti atbilstīgie instrumenti — instrumenti, kuri atbilst visiem nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā, izņemot nosacījumus attiecībā uz 72.b panta 3., 4. un 5. punktu;

49) uzņēmuma pārdošanas instruments — mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde nodod noregulējamās iestādes emitētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu iestāde;

50) valsts atbalsts — komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē;

51) valsts atbalsta normatīvais regulējums — normatīvais regulējums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4.panta izpratnē;

52) vienotais noregulējums — vienotā noregulējuma valdes kompetence izstrādāt noregulējuma plānu un pieņemt lēmumu par noregulējuma darbību piemērošanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija regulas (ES) Nr.  806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza regulu (ES) Nr.  1093/2010 (turpmāk — Regula Nr.  806/2014) 7. panta 2. punktā minētajiem subjektiem, kā arī Regulas Nr.  806/2014 7. panta 3. punktā minētajiem subjektiem, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā, ja pieņemts lēmums atbilstoši šā likuma 23.¹ pantam;

53) vienotā noregulējuma fonds — fonds, kura līdzekļus veido dalībvalstu nacionālo noregulējuma fondu veiktās iemaksas un kura līdzekļus izmanto vienotā noregulējuma valde saskaņā ar Regulas Nr.  806/2014 76. pantu;

54) vienotā noregulējuma valde — institūcija, kas izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra saskaņā ar Regulas Nr.  806/2014 42. pantu.

(1¹) Likumā lietotais termins "izslēdzošais ieskaits" atbilst Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumā lietotajam terminam.

(2) Citi likumā lietotie termini atbilst Regulā Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulā Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 648/2012) un Regulā Nr. 806/2014 lietotajiem terminiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.2019., 23.09.2021., 30.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

2.pants. (1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt, ka atjaunošanas un noregulējuma pasākumu piemērošana attiecībā uz iestādēm, finanšu sabiedrībām un centrālajiem darījumu partneriem veicina stabilu finanšu sistēmas darbību, kā arī aizsargāt noguldītāju intereses un samazināt iespēju iestāžu, finanšu sabiedrību un centrālo darījumu partneru glābšanai izmantot valsts budžeta līdzekļus.

(2) Šis likums nosaka darbības atjaunošanas pasākumu un noregulējuma darbību piemērošanu šādām vienībām:

1) iestādēm, attiecībā uz kurām netiek izstrādāts noregulējuma plāns un pieņemts lēmums par noregulējuma darbību piemērošanu vienotā noregulējuma ietvaros;

2) finanšu iestādēm, kas ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai šīs daļas 3. un 4. punktā minēto sabiedrību meitas sabiedrības, ja uz šādām meitas sabiedrībām attiecas mātes sabiedrības konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Regulu Nr.  575/2013;

3) Eiropas Savienībā reģistrētām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām;

4) Latvijas Republikas mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Latvijas Republikas mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un Latvijas Republikā reģistrētām Eiropas Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;

5) ārvalstu iestāžu filiālēm Latvijas Republikā šajā likumā paredzētajos gadījumos;

6) centrālajiem darījumu partneriem.

(2¹) Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam šis likums paredz kārtību, kādā Latvijas Banka piedalās vienotajā noregulējumā un sniedz vienotā noregulējuma valdei nepieciešamo informāciju noregulējuma plāna izstrādei un lēmuma par noregulējuma darbību piemērošanu pieņemšanai vienotā noregulējuma ietvaros un īsteno vienotā noregulējuma valdes pieņemtos lēmumus.

(3) Piemērojot šo likumu, Latvijas Banka ņem vērā šā panta otrajā daļā minēto iestāžu un finanšu sabiedrību komercdarbības raksturu, apmēru, akcionāru vai dalībnieku sastāvu, juridisko formu, riska profilu, darbības jomu un sarežģītību un to nozīmīgumu finanšu sistēmā.

(4) Iestādei, finanšu sabiedrībai vai centrālajam darījumu partnerim, kuram piemēro šo likumu, gadījumā, kad attiecībā uz to tiek veikti darbības atjaunošanas pasākumi un noregulējuma darbības, piemēro arī Kredītiestāžu likumu un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu, ciktāl Regulā Nr.  806/2014, Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra regulā (ES) 2021/23 par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr.  648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr.  806/2014 un (ES) 2015/2365 un direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (turpmāk — Regula Nr.  2021/23) un šajā likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

6.pants. (1) Latvijas Banka sešu mēnešu laikā pēc darbības atjaunošanas plāna saņemšanas, apspriežoties ar to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, izvērtē iesniegto darbības atjaunošanas plānu, ņemot vērā, vai:

1) paredzēto pasākumu īstenošana spēs saglabāt vai atjaunot attiecīgās iestādes vai grupas finansiālo stabilitāti;

2) paredzētos risinājumus var ātri un efektīvi īstenot, novēršot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu.

(2) Izvērtējot darbības atjaunošanas plāna atbilstību, Latvijas Banka ņem vērā iestādes kapitāla struktūru un finansējuma avotus, iestādes organizatorisko struktūru un riska profila sarežģītības pakāpi.

(3) Izvērtējot darbības atjaunošanas plānu, Latvijas Banka pārbauda, vai šajā plānā ir norādīti visi tie pasākumi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt iestādes noregulējamību.

(4) Ja, izvērtējot darbības atjaunošanas plānu, Latvijas Banka konstatē, ka tajā ir būtiski trūkumi, tā informē attiecīgo iestādi vai attiecīgās grupas mātes sabiedrību un pieprasa, lai iestāde divu mēnešu laikā novērš konstatētos trūkumus. Latvijas Banka ir tiesīga pagarināt minēto termiņu par vienu mēnesi.

(5) Ja Latvijas Banka uzskata, ka konstatētie trūkumi precizētajā darbības atjaunošanas plānā nav novērsti, tā var uzdot iestādei veikt plānā atkārtotus precizējumus.

(6) Ja iestāde neiesniedz precizētu darbības atjaunošanas plānu vai Latvijas Banka konstatē, ka ar precizēto darbības atjaunošanas plānu netiek pienācīgi novērsti tās sākotnējā vērtējumā norādītie trūkumi, vai iestāde nespēj pienācīgi novērst konstatētos trūkumus, Latvijas Banka pieprasa, lai iestāde saprātīgā termiņā sniedz informāciju par izmaiņām, ko tā var veikt savā komercdarbībā.

(7) Ja iestāde neiesniedz šādas izmaiņas Latvijas Bankas noteiktajā termiņā vai ja Latvijas Banka konstatē, ka iestādes ierosinātās darbības pienācīgi nenovērstu konstatētos trūkumus, Latvijas Banka ir tiesīga uzdot iestādei veikt tādus pasākumus, kurus Latvijas Banka uzskata par vajadzīgiem un samērīgiem, ņemot vērā attiecīgo trūkumu nopietnību un šo pasākumu ietekmi uz iestādes komercdarbību.

(8) Latvijas Banka papildus ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) samazina iestādes riska profilu, tostarp likviditātes risku;

2) nodrošina iespēju savlaicīgi īstenot rekapitalizācijas pasākumus;

3) pārskata iestādes stratēģiju un struktūru;

4) izdara grozījumus finansēšanas stratēģijā, lai uzlabotu galveno darbības jomu un kritiski svarīgo funkciju noturību;

5) veic izmaiņas iestādes organizatoriskajā struktūrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

7.pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrēta iestāde ir Eiropas Savienības mātes sabiedrība, tā izstrādā un iesniedz Latvijas Bankai grupas darbības atjaunošanas plānu. Grupas darbības atjaunošanas plāns ietver darbības atjaunošanas plānu visai Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupai kopumā. Grupas darbības atjaunošanas plānā nosaka pasākumus, kuru īstenošanu var pieprasīt Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības un katras atsevišķās meitas sabiedrības līmenī.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai meitas sabiedrības izstrādā un iesniedz individuālus darbības atjaunošanas plānus.

(3) Latvijas Banka nosūta grupas darbības atjaunošanas plānu:

1) grupas sabiedrību un uzraugu kolēģijas uzraudzības institūcijām;

2) uzraudzības institūcijām tajās dalībvalstīs, kur atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl darbības atjaunošanas plāns attiecas uz minēto filiāli;

3) meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm.

(4) Grupas darbības atjaunošanas plāna mērķis ir panākt visas grupas vai jebkuras šīs grupas iestādes darbības nostabilizēšanos, ja tā ir nonākusi finansiālās grūtībās, lai tādējādi novērstu cēloņus, kas ir par pamatu šādiem apstākļiem, un atjaunotu grupas vai attiecīgās iestādes finanšu stāvokļa stabilitāti, vienlaikus ņemot vērā citu grupas sabiedrību finanšu stāvokli.

(5) Grupas darbības atjaunošanas plānā ietver mehānismus to pasākumu koordinēšanas un saskaņotības nodrošināšanai, kuri veicami Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības līmenī, šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minēto sabiedrību līmenī, kā arī pasākumus, kas veicami meitas sabiedrību un nozīmīgu filiāļu līmenī.

(6) Grupas darbības atjaunošanas plāns un meitas sabiedrību individuālie plāni ietver šā likuma 5.pantā noteiktās prasības, kā arī mehānismus grupas iekšējam finansiālajam atbalstam, kas pieņemti saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, ja tādi paredzēti.

(7) Grupas darbības atjaunošanas plāns ietver vairākus darbības atjaunošanas variantus.

(8) Attiecībā uz katru variantu grupas darbības atjaunošanas plānā nosaka, vai pastāv šķēršļi darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai grupas ietvaros, tostarp plāna aptverto atsevišķu sabiedrību līmenī, un vai pastāv būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla nodošanai vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupas ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

8.pants. (1) Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi veic un tā atbilstību individuālajiem darbības atjaunošanas plāniem noteiktajām prasībām novērtē Latvijas Banka kopā ar uzraugu kolēģiju un nozīmīgu filiāļu uzraudzības institūcijām, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli. Šo pārbaudi un atbilstības novērtējumu veic saskaņā ar grupā neietilpstošu iestāžu darbības atjaunošanas plāniem noteikto procedūru, ņemot vērā darbības atjaunošanas pasākumu iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.

(2) Latvijas Banka un meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus, pieņem lēmumu (turpmāk — saskaņots lēmums) par:

1) grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu;

2) individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm, kuras ir grupas sastāvā;

3) šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu.

(3) Iesaistītās uzraudzības institūcijas pieņem saskaņotu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka nosūtījusi tām grupas darbības atjaunošanas plānu.

(4) Ja uzraudzības institūcijas nepieņem saskaņotu lēmumu attiecībā uz grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu vai par jebkādiem pasākumiem, kurus Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai prasīts veikt, lēmumu par minētajiem jautājumiem pieņem Latvijas Banka, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokli, kas tai darīts zināms saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā. Latvijas Banka paziņo lēmumu Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai un pārējām uzraudzības institūcijām.

(5) Ja kāda no uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulas Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (turpmāk — Regula Nr. 1093/2010) 19.pantu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(6) Ja uzraudzības institūcijas saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu par individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm un šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu meitas sabiedrību līmenī, meitas sabiedrības uzraudzības institūcijas ir tiesīgas pieņemt lēmumu to uzraudzības ietvaros, ja vien Latvijas Banka vai cita iesaistītā uzraudzības institūcija nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu. Tās uzraudzības institūcijas, kurām nav domstarpību, var pieņemt saskaņotu lēmumu par grupas darbības atjaunošanas plānu, aptverot grupas sabiedrības, kuras ir to uzraudzībā.

(7) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktajā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta sestajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu un šā likuma 6.pantā noteiktajiem pasākumiem, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

9.pants. (1) Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības uzraudzības institūcija piedalās saskaņota lēmuma par grupas darbības atjaunošanas plāna izvērtējumu pieņemšanā.

(2) Ja četru mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcija nosūtījusi grupas darbības atjaunošanas plānu, nav pieņemts saskaņots lēmums par grupas darbības atjaunošanas plāna pārbaudi un novērtējumu vai lēmums par jebkādiem dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrībai veicamajiem pasākumiem, Latvijas Banka īsteno pasākumus atbilstoši dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcijas lēmumam un Eiropas Banku iestādes saskaņotajam lēmumam, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3) Ja saskaņots lēmums par individuālu darbības atjaunošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm un šā likuma 6.pantā noteikto pasākumu piemērošanu meitas sabiedrību līmenī nav pieņemts noteiktā termiņā, Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt individuālu lēmumu attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām. Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par lēmuma attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām pieņemšanu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi šādu lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā uzraudzības institūcija vērsusies pēc palīdzības, Latvijas Banka īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu.

(4) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu un šā likuma 6.pantā noteiktajiem pasākumiem, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

10.pants. Šā likuma 8. un 9.pantā minētie saskaņotie lēmumi un lēmumi, kurus uzraudzības institūcijas pieņem, tiek uzskatīti par saistošiem noregulējuma iestādēm attiecīgajā dalībvalstī, un tos piemēro iesaistītās uzraudzības institūcijas attiecīgajās dalībvalstīs.

11.pants. (1) Pēc tam, kad Latvijas Banka ir konsultējusies ar noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, tā izstrādā noregulējuma plānu katrai iestādei, kura neietilpst grupā, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība. Noregulējuma plānā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kuras Latvijas Banka var veikt, ja iestāde atbilst noregulējuma veikšanas nosacījumiem. Latvijas Banka sniedz iestādei informāciju par šā panta sestās daļas 1. punktā minēto kopsavilkumu.

(2) Noregulējuma plānā paredz vairākus variantus, kā arī to, ka finanšu grūtību gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var rasties visa finanšu sektora nestabilitātes dēļ. Noregulējuma plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalstu un ārkārtas likviditātes aizdevumu.

(3) Noregulējuma plānā norāda aktīvus, kurus kvalificē kā nodrošinājumu, piesakoties centrālās bankas mehānismam.

(4)  Noregulējuma plānu pārskata vismaz reizi gadā un aktualizē katru reizi, kad iestādes juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, komercdarbībā vai finanšu stāvoklī notikušas būtiskas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānā nepieciešamas izmaiņas.

(4¹) Pēc noregulējuma darbības piemērošanas vai šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas Latvijas Banka pārskata noregulējuma plānu.

(5) Iestāde nekavējoties informē Latvijas Banku par jebkādām izmaiņām, kas rada nepieciešamību izdarīt grozījumus noregulējuma plānā.

(6) Noregulējuma plānā tiek paredzēta iespēja noregulējuma instrumentu un noregulējuma tiesību piemērošanai attiecībā uz iestādi. Noregulējuma plānā iekļauj:

1) plāna galveno elementu kopsavilkumu;

2) kopsavilkumu par būtiskām izmaiņām, kas skārušas iestādi pēc tam, kad iesniegta jaunākā ar noregulējumu saistītā informācija;

3) to, kā būtu iespējams nepieciešamajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas no citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību iestādes finanšu grūtību gadījumā;

4) visu būtisko plāna aspektu izpildes paredzamo termiņu;

5) noregulējamības novērtējuma detalizētu aprakstu;

6) aprakstu par pasākumiem, kas veicami, lai attiecībā uz noregulējumu pārvarētu vai novērstu šķēršļus, kuri konstatēti noregulējamības novērtējumā;

7) aprakstu par iestādes kritiski svarīgo funkciju, galveno darbības jomu, aktīvu vērtības un to pārdošanas vērtības noteikšanas procedūrām;

8) detalizētu aprakstu par mehānismiem, ar kuriem tiks nodrošināts, ka no iestādēm pieprasītā noregulējuma plānam nepieciešamā informācija ir aktualizēta un ir noregulējuma iestāžu rīcībā;

9) Latvijas Bankas skaidrojumu par noregulējuma finansēšanas iespējām, nesniedzot valsts atbalstu un ārkārtas likviditātes aizdevumu;

10) detalizētu aprakstu par dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu piemērot iespējamo risinājuma variantu gadījumos, un izpildes grafikus;

11) aprakstu par iestādes svarīgām savstarpējām saistībām ar citām iestādēm;

12) aprakstu par iespējām saglabāt piekļuvi maksājumu un tīrvērtes pakalpojumu infrastruktūrām, kā arī citām infrastruktūrām un klientu pozīciju pārnesamības novērtējumu;

13) analīzi par plāna ietekmi uz iestādes darbiniekiem, tostarp jebkādu saistīto izmaksu novērtējumu, un aprakstu par procedūrām, kas paredzētas apspriedēm ar darbiniekiem noregulējuma gaitā;

14) plānu saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību;

15) šā likuma 60.² un 61. pantā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības un termiņu minēto prasību sasniegšanai;

16) termiņu, kādu šā likuma 59.¹ panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas prasību izpildei ir noteikusi Latvijas Banka;

17) aprakstu par pasākumiem iestādes operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;

18) iestādes viedokli par noregulējuma plānu, ja tāds saņemts.

(6¹) Nosakot šā panta sestās daļas 15. un 16. punktā minētos termiņus šā panta 4.¹ daļā minētajā gadījumā, Latvijas Banka ņem vērā termiņu, kādā nodrošināma Kredītiestāžu likuma 101.¹⁷ panta prasību izpilde.

(7) Latvijas Bankai ir tiesības prasīt, lai iestāde un finanšu sabiedrība uztur detalizētu finanšu līgumu dokumentāciju. Latvijas Banka ir tiesīga noteikt termiņu, kurā iestāde un finanšu sabiedrība uzrāda ar finanšu līgumiem saistīto dokumentāciju. Latvijas Banka var noteikt atšķirīgus termiņus dažādiem finanšu līgumu veidiem.

(7¹) Ja Latvijas Bankas izstrādātajā iestādes noregulējuma plānā paredzēta iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana, iestāde identificē tādus iestādes vai finanšu sabiedrības klientus — komercsabiedrības, kas pārsniedz Regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteikto mazā un vidējā uzņēmuma gada apgrozījuma kritēriju.

(8) Latvijas Banka nekavējoties nosūta noregulējuma plānu iesaistītajām citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

12.pants. Iestādei ir pienākums pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sadarboties noregulējuma plāna izstrādes gaitā un sniegt visu noregulējuma plāna izstrādei un īstenošanai nepieciešamo informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

13.pants. (1) Latvijas Banka kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, iepriekš konsultējoties ar nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestādēm, ciktāl tas attiecas uz konkrēto nozīmīgo filiāli, izstrādā grupas noregulējuma plānu.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā grupa ir reģistrējusi meitas sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles.

(3) Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus, kas veicami attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību;

2) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas komercdarbību veic dalībvalstī;

3) šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētajām sabiedrībām;

4) grupas sastāvā esošām meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību ārpus dalībvalstīm.

(4) Grupas noregulējuma plānu izstrādā, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šā likuma 12.pantu. Noregulējuma plānā katrai grupai iekļauj noregulējamās vienības un noregulējamās grupas.

(5) Grupas noregulējuma plānā norāda:

1) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz noregulējamām vienībām saskaņā ar šā likuma 11. panta otro daļu, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām šā likuma 2. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā minētajām grupas sabiedrībām, mātes sabiedrību un meitas sabiedrībām;

2) noregulējuma darbības, kuras plānots veikt attiecībā uz katras noregulējamās grupas noregulējamām vienībām, un vērtējumu par noregulējuma darbības ietekmi uz citām grupas vienībām, kas pieder pie tās pašas noregulējamās grupas, un citām noregulējamām grupām;

3) izvērtējumu par to, kā noregulējuma instrumentu varētu izmantot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras veic komercdarbību dalībvalstīs, lai saskaņotā veidā varētu piemērot noregulējuma instrumentus un izmantot noregulējuma tiesības, tostarp pasākumus, kuri ļautu trešajai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas darbības jomas, darbības, ko veic vairākas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības vai atsevišķas grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai noregulējamās grupas, kā arī norāda iespējamos šķēršļus saskaņotam noregulējumam;

4) informāciju par sadarbību ar ārvalstu attiecīgajām valsts iestādēm un noregulējuma ietekmi dalībvalstīs, ja grupā ietilpst ārvalstīs reģistrētas sabiedrības;

5) informāciju par pasākumiem, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir konstatēta atbilstība noregulējuma veikšanas nosacījumiem;

6) informāciju par citiem pasākumiem grupas noregulēšanai (par katrā noregulējamā grupā ietilpstošām iestādēm vai finanšu sabiedrībām);

7) informāciju par grupas noregulējuma darbību finansēšanas avotiem un gadījumiem, kad būtu nepieciešama vienošanās par finansēšanas kārtību un principiem attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem attiecībā uz šo finansējumu.

(6) Grupas noregulējuma plānā neparedz valsts atbalstu un ārkārtas likviditātes aizdevumu. Principus attiecībā uz atbildības sadali starp dalībvalstu finansējuma sniedzējiem nosaka, pamatojoties uz taisnīgiem kritērijiem un ņemot vērā izstrādāto finansēšanas plānu un tā ietekmi uz finanšu stabilitāti visās iesaistītajās dalībvalstīs.

(7) Grupas noregulējamības izvērtējums tiek izstrādāts vienlaikus ar aktualizēto grupas noregulējuma plānu. Grupas noregulējuma plānā iekļauj detalizēti izstrādātu aprakstu par noregulējamības novērtējumu.

(8) Grupas noregulējuma plānam nedrīkst būt nesamērīga ietekme nevienā dalībvalstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

14.pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība sniedz Latvijas Bankai kā grupas līmeņa noregulējuma iestādei informāciju, kuru tā ir tiesīga pieprasīt saskaņā ar šā likuma 12.pantu un kura attiecas uz Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību un uz katru no grupas sabiedrībām, tai skaitā arī uz šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajām sabiedrībām.

(2) Latvijas Banka saņemto informāciju, kas attiecas uz Eiropas Banku iestādi saistībā ar grupas noregulējuma plāniem un katru attiecīgo meitas sabiedrību vai nozīmīgo filiāli, nosūta Eiropas Banku iestādei, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, to dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, uzraugu kolēģijā iesaistītajām uzraudzības institūcijām un to dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kuru uzraudzībā atrodas šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētās finanšu sabiedrības, kas veic komercdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Latvijas Banka nesūta informāciju, kas attiecas uz ārvalsts meitas sabiedrībām, bez attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas vai noregulējuma iestādes piekrišanas.

(2¹) Latvijas Banka, konsultējoties ar šā panta otrajā daļā minētajām noregulējuma iestādēm, izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Latvijas Bankai ir tiesības iesaistīt grupas noregulējuma plāna izstrādē un uzturēšanā ārvalstu noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā grupa ir reģistrējusi meitas sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles.

(3) Latvijas Banka pārskata Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plānu un lūdz to aktualizēt vismaz reizi gadā, kā arī ikreiz, kad grupas vai grupas sabiedrības juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, darbībā vai finanšu stāvoklī notikušas izmaiņas, kas varētu būtiski ietekmēt plānu.

(4) Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības vadītās grupas noregulējuma plānu pieņem ar Latvijas Bankas un meitas sabiedrību noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka ir nosūtījusi šā panta otrajā daļā minēto informāciju. Ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, plānošanu attiecībā uz šā likuma 13. panta piektās daļas 2. punktā minētajām noregulējuma darbībām iekļauj saskaņotajā lēmumā.

(5) Ja Latvijas Banka un iesaistītās noregulējuma iestādes saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā nepieņem saskaņotu lēmumu, lēmumu par grupas noregulējuma plānu pieņem Latvijas Banka, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokli. Latvijas Banka iesniedz lēmumu Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(6) Ja kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un pieņem lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(7) Ja iesaistīto noregulējuma iestāžu saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, katra par meitas sabiedrību atbildīgā noregulējuma iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu un izstrādāt un uzturēt tās uzraudzībā esošas sabiedrības noregulējuma plānu, ja vien Latvijas Banka vai cita iesaistītā uzraudzības institūcija nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu. Tās uzraudzības institūcijas, kurām nav domstarpību, var pieņemt saskaņotu lēmumu par grupas noregulējuma plānu, aptverot to uzraudzībā esošās grupas sabiedrības.

(8) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta septītajā daļā noteiktajam saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, ja vien kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm neuzskata, ka jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(9) Ja iesaistītā noregulējuma iestāde uzskata, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo politiku, Latvijas Banka sāk grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu, tostarp novērtējot minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības.

(10) Latvijas Banka nosūta Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plānu iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

15.pants. (1) Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde piedalās saskaņota lēmuma par grupas noregulējuma plānu pieņemšanā.

(2) Ja Latvijas Banka vai citas dalībvalsts noregulējuma iestāde četru mēnešu laikā nepieņem saskaņotu lēmumu, tad Latvijas Banka vai cita noregulējuma iestāde, kuras atbildībā ir kāda meitas sabiedrība un kura nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, pati pieņem individuālu lēmumu, nosaka noregulējamo vienību, kā arī izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānu. Ja Latvijas Banka nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, tā savu individuālo lēmumu pamato, norādot iemeslus, kādēļ iebilst pret grupas noregulējuma plānu, ņemot vērā pārējo noregulējuma iestāžu un uzraudzības iestāžu viedokļus. Par savu lēmumu Latvijas Banka informē pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus. Latvijas Bankai ir saistošs citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādes un Eiropas Banku iestādes saskaņotais lēmums par noregulējuma plānu, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3) Ja iesaistīto noregulējuma iestāžu saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt individuālu lēmumu attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētām meitas sabiedrībām, kā arī izstrādāt un uzturēt Latvijas Republikā reģistrētu iestāžu noregulējuma plānus. Minētajā lēmumā Latvijas Banka izklāsta pamatojumu iebildumiem pret ierosināto grupas noregulējuma plānu un ņem vērā pārējo uzraudzības institūciju un noregulējuma iestāžu viedokļus.

(4) Ja saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā no dienas, kad attiecīgā noregulējuma iestāde vērsusies pēc palīdzības, Latvijas Banka īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu, izņemot gadījumu, kad kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm konstatē, ka Eiropas Banku iestādei nodotais izskatāmais jautājums var apdraudēt attiecīgās dalībvalsts finanšu sektora stabilitāti.

(5) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam un saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu par darbības atjaunošanas plānu novērtējumu, izņemot gadījumu, kad kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm uzskata, ka jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(6) Ja ir pieņemts saskaņots lēmums par grupas noregulējuma plānu un Latvijas Banka uzskata, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par kuru nav panākta vienošanās, var apdraudēt Latvijas Republikas fiskālo politiku, Latvijas Banka lūdz citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādi sākt grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu, tai skaitā novērtējot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

16.pants. Šā likuma 14. un 15.pantā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem, ja nav pieņemts saskaņots lēmums, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro iesaistītās noregulējuma iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

(Nodaļas nosaukums 16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

18.¹ pants. (1) Gadījumā, kad iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteiktajai kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja to ievēro papildus katrai no Kredītiestāžu likuma 35.²⁷ panta sestās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām prasībām, bet neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kad tā ņemta vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 60. un 60.¹ panta prasībām un aprēķināta atbilstoši šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktam, Latvijas Bankai ir tiesības saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu aizliegt iestādei vai finanšu sabiedrībai sadalīt summu, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un kuru aprēķina saskaņā ar šā panta sesto daļu, īstenojot jebkuru no šādām darbībām:

1) pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauto elementu sadali, kas šā likuma izpratnē ietver:

a) dividenžu izmaksu,

b) daļēji vai pilnībā apmaksātu priekšrocību akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu sadali,

c) pašas akciju vai Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādīto citu kapitāla instrumentu dzēšanu vai pirkšanu,

d) saistībā ar Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā norādītajiem kapitāla instrumentiem samaksāto summu atmaksāšanu,

e) Regulas Nr. 575/2013 26. panta 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā norādīto elementu sadali;

2) atalgojuma mainīgās daļas vai diskrecionāro pensiju pabalstu (Regulas Nr. 575/2013 izpratnē) maksājumu saistību uzņemšanos vai atalgojuma mainīgās daļas izmaksāšanu, ja maksājumu saistības iestāde vai finanšu sabiedrība uzņēmusies laikā, kad tā neievēroja kopējo kapitāla rezervju prasību;

3) procentu vai dividenžu izmaksu par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

(2) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā, tā nekavējoties par to paziņo Latvijas Bankai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā Latvijas Banka nekavējoties izvērtē:

1) neatbilstības iemeslu, ilgumu, apmēru un ietekmi uz noregulējamību;

2) iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību un varbūtību, ka tuvākajā nākotnē tā varētu atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumam;

3) izredzes, ka iestāde vai finanšu sabiedrība pieņemamā termiņā būs spējīga nodrošināt minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības ievērošanu;

4) iestādes vai finanšu sabiedrības nespēju aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kas noteikti Regulas Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā vai šā likuma 59.¹ pantā vai 61. panta sestajā daļā, un to, vai šī nespēja ir specifiska vai arī saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem;

5) vai šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana ir atbilstošākais un samērīgākais līdzeklis iestādes vai finanšu sabiedrības situācijas risināšanai, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz attiecīgās iestādes finansēšanas nosacījumiem un noregulējamību.

(4) Ja Latvijas Banka konstatē, ka iestāde vai finanšu sabiedrība joprojām atrodas šā panta pirmajā daļā minētajā situācijā deviņus mēnešus pēc tam, kad minētā iestāde vai finanšu sabiedrība bija paziņojusi par šādu situāciju, Latvijas Banka īsteno šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka pēc izvērtēšanas konstatē, ka ir izpildīti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

1) neatbilstība ir saistīta ar finanšu tirgus darbības traucējumiem vairākos finanšu tirgus segmentos;

2) šīs daļas 1. punktā minētie traucējumi ne tikai izraisa iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu cenu svārstību palielināšanos vai iestādes vai finanšu sabiedrības izmaksu pieaugumu, bet arī noved pie finanšu tirgus pilnīgas vai daļējas slēgšanas, kas liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus minētajos tirgos;

3) šīs daļas 2. punktā minēto finanšu tirgus slēgšanu novēro ne tikai attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai, bet arī vairākām citām iestādēm vai finanšu sabiedrībām;

4) šīs daļas 1. punktā minētie traucējumi liedz iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt pašu kapitāla instrumentus un atbilstīgo saistību instrumentus pietiekamā apjomā, lai novērstu neatbilstību;

5) šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošana izraisa negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu nozares daļu, kas potenciāli var apdraudēt finanšu stabilitāti.

(5) Latvijas Banka katru mēnesi atkārtoti izvērtē, vai ir piemērojami šā panta pirmajā daļā minētie aizliegumi.

(6) Maksimāli sadalāmo summu, kura saistīta ar kopējo kapitāla rezervju prasību minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības sastāvā, aprēķina atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 10.a panta 4. punktam.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

19.pants. Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības meitas sabiedrības noregulējuma iestāde piedalās citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma novērtējumā saskaņā ar šā likuma 15., 16. un 20.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

20. pants. (1) Ja, ievērojot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu, Latvijas Banka konstatē, ka pastāv būtiski šķēršļi minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamībai, tad Latvijas Banka to rakstveidā paziņo attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles.

(2) Noregulējuma plāna izstrāde tiek apturēta līdz brīdim, kad Latvijas Banka ir apstiprinājusi pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu īstenot vienu vai vairākus šā panta astotajā daļā minētos pasākumus.

(3) Četru mēnešu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā informē Latvijas Banku par veicamajiem pasākumiem paziņojumā norādīto būtisko šķēršļu novēršanai.

(4) Divu nedēļu laikā no dienas, kad iestāde vai finanšu sabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu par konstatētajiem šķēršļiem, tā paziņo Latvijas Bankai par iespējamiem pasākumiem (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem tiks nodrošināts tas, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.² vai 61. pantam un kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja būtiskā šķēršļa iemesls ir kāds no šādiem apstākļiem:

1) iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst saskaņā ar Kredītiestāžu likumu noteiktajai kopējo kapitāla rezervju prasībai, ja to ievēro papildus katrai no Kredītiestāžu likuma 35.²⁷ panta sestās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām prasībām, bet neievēro kopējo kapitāla rezervju prasību, kad tā ņemta vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 60. un 60.¹ panta prasībām un aprēķināta atbilstoši šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktam;

2) iestāde vai finanšu sabiedrība neatbilst Regulas Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētajām prasībām vai šā likuma 60. un 60.¹ pantā minētajām prasībām.

(5) Nosakot šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli.

(6) Latvijas Banka novērtē, vai ar šā panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst konstatēto būtisko šķērsli.

(7) Ja Latvijas Banka konstatē, ka ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem nav iespējams novērst noregulējamības šķēršļus, tā nosaka alternatīvus pasākumus un pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība mēneša laikā tos iekļauj noregulējuma plānā. Nosakot alternatīvos pasākumus, Latvijas Banka norāda, kāpēc noregulējamības šķēršļus nav iespējams novērst ar iestādes vai finanšu sabiedrības noteiktajiem pasākumiem un kāpēc nosakāmi alternatīvi pasākumi. Latvijas Banka ņem vērā arī iespējamos draudus, ko minētie noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei, un pasākumu ietekmi uz iestādes vai finanšu sabiedrības darbību, stabilitāti un tās spēju dot ieguldījumu ekonomikā.

(8) Latvijas Banka, izpildot šā panta septītajā daļā noteikto, ir tiesīga:

1) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība pārskata grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskata to neesību, vai sagatavo pakalpojumu līgumus, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju izpildi;

2) pieprasīt, lai iestāde un finanšu sabiedrība ierobežo tās riska darījumu maksimālo apmēru;

3) pieprasīt specifisku vai regulāru papildu informāciju noregulējuma mērķiem;

4) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība atsavina konkrētus aktīvus;

5) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai izbeidz konkrētas sāktās un plānotās darbības;

6) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība ierobežo vai novērš jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu;

7) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes vai finanšu sabiedrības, vai grupas sabiedrības, kurās iestādei vai finanšu sabiedrībai, vai grupas sabiedrībai ir līdzdalība, juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un organizatoriski nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;

8) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība, vai mātes sabiedrība izveido dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību;

9) pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība iesniedz plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šā likuma 60.² vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un — attiecīgā gadījumā — kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.² vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā;

9¹) pieprasīt, lai šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētā iestāde — ieguldījumu brokeru sabiedrība — un 2. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr.  1093/2010, (ES) Nr.  575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr.  806/2014 (turpmāk — Regula Nr.  2019/2033) 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, iesniedz plānu, kura mērķis ir atjaunot atbilstību šā likuma 60.² vai 61. panta prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5;

10) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai emitēt atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu šā likuma 60.² vai 61. panta prasību izpildi;

11) pieprasīt iestādei vai finanšu sabiedrībai veikt citus pasākumus, lai atbilstu minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai saskaņā ar šā likuma 60.² vai 61. pantu, tostarp jo īpaši censties uzsākt atkārtotas sarunas par jebkādām atbilstīgajām saistībām, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka ikviens noregulējuma iestādes lēmums par minēto saistību vai instrumentu norakstīšanu vai konvertēšanu tiktu realizēts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām saistībām vai instrumentiem;

12) lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šā likuma 60.² vai 61. pantam, pieprasīt minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt termiņa profilu pašu kapitāla instrumentiem pēc tam, kad ir saņemta uzraudzības iestādes piekrišana, un atbilstīgajām saistībām, kas minētas šā likuma 59.¹ pantā un 61. panta sestās daļas 1. punktā;

13) ja iestāde vai finanšu sabiedrība ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, — pieprasīt, lai attiecīgā jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība izveido atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu iestādi, kā arī, ja nepieciešams, sekmētu iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējumu un novērstu to, ka noregulējuma instrumentu un tiesību piemērošana negatīvi ietekmē to grupas daļu, kura nav tieši saistīta ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.

(9) Pirms šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas Latvijas Banka pienācīgi izvērtē minēto pasākumu iespējamo ietekmi uz konkrēto iestādi vai finanšu sabiedrību, finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu un finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs (katrā atsevišķi un visās kopumā).

(10) Iestādei vai finanšu sabiedrībai viena mēneša laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai attiecīgā pasākuma izpildes plānu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

21. pants. (1) Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma novērtējumu noregulējuma kolēģijā veic Latvijas Banka kopā ar meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pēc apspriešanās ar uzraugu kolēģiju un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par šā likuma 20. panta astotajā daļā noteikto pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām grupā ietilpstošajām iestādēm un finanšu sabiedrībām, un to meitas sabiedrībām.

(2) Latvijas Banka, sadarbojoties ar Eiropas Banku iestādi, sagatavo un iesniedz ziņojumu Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kuras nodod to savā kontrolē esošajām meitas sabiedrībām, un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles. Ziņojumu sagatavo pēc apspriešanās ar uzraudzības institūcijām un tajā iekļauj informāciju par būtiskākajiem šķēršļiem noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma tiesību izmantošanai attiecībā uz grupu un attiecībā uz noregulējamām grupām, ja grupa sastāv no vairāk nekā vienas noregulējamās grupas, kā arī informāciju par ietekmi uz grupas darbības modeli un iesaka samērīgus un mērķtiecīgus pasākumus, kurus Latvijas Banka uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai.

(3) Ja grupas noregulējamības šķērslis ir saistīts ar šā likuma 20. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Latvijas Banka savu novērtējumu attiecībā uz minēto šķērsli paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(4) Četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība var iesniegt savus apsvērumus Latvijas Bankai un informēt to par iespējamiem pasākumiem ziņojumā norādīto šķēršļu novēršanai.

(5) Ja ziņojumā norādītie šķēršļi ir saistīti ar šā likuma 20. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ierosina Latvijas Bankai iespējamos pasākumus (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem nodrošina, ka grupas iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 60.² vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā kopējās riska darījumu vērtības procentuālā daļa, kura aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un — attiecīgā gadījumā — kopējo kapitāla rezervju prasībai, un šā likuma 60.² vai 61. pantā minētajām prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējā riska darījumu apmēra, kā noteikts Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantā.

(5¹) Ja ziņojumā norādītie šķēršļi ir saistīti ar šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minēto iestādi — ieguldījumu brokeru sabiedrību — un 2. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts ziņojums, kas sniegts saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ierosina Latvijas Bankai iespējamos pasākumus (norādot to īstenošanas termiņus), ar kuriem nodrošina, ka grupas ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst šā likuma 60.² vai 61. panta prasībām, kas izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5.

(6) Nosakot šā panta piektajā vai 5.¹ daļā minēto iespējamo pasākumu īstenošanas termiņus, ņem vērā to, kādi ir būtiskā šķēršļa iemesli. Latvijas Banka novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem ir iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst būtisko šķērsli.

(7) Latvijas Banka paziņo par visiem Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības iespējamiem pasākumiem konsolidētās uzraudzības institūcijai, Eiropas Banku iestādei, meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm, kā arī noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl minētie pasākumi attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli. Latvijas Banka un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar uzraudzības institūcijām un noregulējuma iestādēm to dalībvalstu teritorijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, noregulējuma kolēģijā pieņem saskaņotu lēmumu par būtisko šķēršļu konstatēšanu un izvērtējumu par Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes sabiedrības iespējamiem pasākumiem un noregulējuma iestāžu pieprasītajiem pasākumiem šķēršļu samazināšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.

(8) Saskaņoto lēmumu pieņem četru mēnešu laikā no šā panta septītajā daļā minētā paziņojuma sniegšanas dienas. Ja Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība nav iesniegusi nekādus apsvērumus, saskaņoto lēmumu pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad beidzies šā panta ceturtajā daļā minētais četru mēnešu termiņš. Latvijas Banka pieņemto lēmumu paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(9) Saskaņoto lēmumu par noregulējamības šķēršļiem saistībā ar šā likuma 20. panta ceturtajā daļā minētajiem iespējamiem pasākumiem pieņem divu nedēļu laikā pēc tam, kad Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība ir iesniegusi savus apsvērumus par iespējamiem pasākumiem saskaņā ar šā panta piekto vai 5.¹ daļu. Saskaņotajā lēmumā norāda tā pamatojumu. Minēto pamatojumu izklāsta dokumentā, ko Latvijas Banka paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(10) Latvijas Banka ir tiesīga iesniegt Eiropas Banku iestādei pieprasījumu palīdzēt Eiropas Savienības noregulējuma iestādēm pieņemt saskaņoto lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31. panta 2. punkta "c" apakšpunktu.

(11) Ja iesaistītās noregulējuma iestādes šā panta astotajā un devītajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņēmušas saskaņotu lēmumu, Latvijas Banka, ņemot vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus, pati pieņem lēmumu par šā likuma 20. panta astotajā daļā noteikto pasākumu veikšanu grupas līmenī. Pieņemto lēmumu Latvijas Banka paziņo Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai.

(12) Ja šā panta astotajā vai devītajā daļā minētā termiņa beigās Latvijas Banka saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē attiecībā uz šā panta devītajā daļā minēto lēmumu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Eiropas Banku iestāde jautājumu vairs neizskata. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu, to pieņem Latvijas Banka.

(13) Ja šā panta astotajā vai devītajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts saskaņots lēmums, Latvijas Banka pati pieņem lēmumu par atbilstošiem pasākumiem, kas veicami noregulējamās grupas līmenī saskaņā ar šā likuma 20. panta astoto daļu.

(14) Šā panta trīspadsmitajā daļā minētais lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ņemami vērā citu tās pašas noregulējamās grupas vienību noregulējuma iestāžu un Latvijas Bankas viedokļi un iebildumi. Latvijas Banka lēmumu nosūta noregulējamai vienībai.

(15) Ja šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigās Latvijas Banka saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar šā panta astoņpadsmitajā daļā minēto lūgumu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Pēc šā panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Eiropas Banku iestāde jautājumu vairs neizskata. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu, to pieņem Latvijas Banka.

(16) Ja kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanai atbilstoši Regulas Nr. 1093/2010 19. pantam, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(17) Ja saskaņotais lēmums nav pieņemts, meitas sabiedrību noregulējuma iestādes var noteikt atbilstošus pasākumus noregulējuma šķēršļu novēršanai attiecībā uz to jurisdikcijas meitas sabiedrībām, ja vien Latvijas Banka vai cita iesaistītā noregulējuma iestāde nav vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu.

(18) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu atbilstoši šā panta astotajai daļai sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanai par šā likuma 20. panta astotajā daļā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu un 31. panta "c" punktu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

22.pants. (1) Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde piedalās saskaņota lēmuma pieņemšanā par šā likuma 20.panta astotajā daļā noteikto pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām iestādēm, kas ietilpst grupā.

(2) Ja četru mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts mātes sabiedrības noregulējuma iestāde Latvijas Bankai ir nosūtījusi ziņojumu par būtiskiem šķēršļiem noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma tiesību izmantošanai attiecībā uz grupu, nav pieņemts saskaņots lēmums saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Latvijas Banka ņem vērā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestādes un Eiropas Banku iestādes saskaņotu lēmumu attiecībā uz grupu, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3) Ja saskaņots lēmums nav pieņemts, Latvijas Banka pati pieņem lēmumu par pasākumiem, kas meitas sabiedrībām veicami individuāli saskaņā ar šā likuma 20. panta astoto daļu. Minētajā lēmumā Latvijas Banka ņem vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļus un iebildumus. Latvijas Banka paziņo savu lēmumu Latvijas Republikā reģistrētai meitas sabiedrībai un tās pašas noregulējamās grupas noregulējamai vienībai, minētās noregulējamās vienības noregulējuma iestādei un, ja tā ir cita iestāde, grupas līmeņa noregulējuma iestādei.

(4) Ja šā likuma 21. panta astotajā un devītajā daļā minētā termiņa beigās kāda no iesaistītajām noregulējuma iestādēm saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu, gaida jebkādu Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Šā likuma 21. panta astotajā un devītajā daļā minēto laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(5) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam saskaņota lēmuma pieņemšanā par šā likuma 20.panta astotās daļas 7., 8. un 11.punktā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

23.pants. (1) Šajā nodaļā minētie saskaņotie lēmumi tiek uzskatīti par galīgiem un ir saistoši Latvijas Bankai.

(2) Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas noregulējuma plāna izstrāde tiek apturēta līdz brīdim, kad iesaistītās noregulējuma iestādes ir apstiprinājušas Eiropas Savienības mātes sabiedrības ierosinātos pasākumus vai pašas noteikušas pasākumus būtisko noregulējuma šķēršļu novēršanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

(Nodaļas nosaukums 25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

23.¹ pants. Ministru kabinetam atbilstoši Regulas Nr.  806/2014 7. panta 5. punktā noteiktajam ir tiesības pieņemt lēmumu par to tiesību un pienākumu nodošanu vienotā noregulējuma valdei, kas tai noteikti saskaņā ar Regulu Nr.  806/2014, attiecībā uz Regulas Nr.  806/2014 7. panta 3. punktā minētajiem subjektiem, kuri veic komercdarbību Latvijas Republikā.

(25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

23.² pants. Vienotā noregulējuma valdes pieprasīto informāciju noregulējuma plānu izstrādei vienotā noregulējuma ietvaros un citu Regulas Nr.  806/2014 28. pantā minēto informāciju Latvijas Banka iegūst un izvērtē saskaņā ar šā likuma III, IV un V nodaļā noteikto, kā arī Latvijas Bankas noteikumiem un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas paredz prasības informācijas sniegšanai noregulējuma plāna izstrādei.

(25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

23.³ pants. Latvijas Banka saskaņā ar Regulas Nr.  806/2014 11. panta 2. punktu, ierosinot vienotā noregulējuma valdei vienotā noregulējuma ietvaros noteikt atvieglotas prasības noregulējuma plāna izstrādei vai pieņemt lēmumu neizstrādāt noregulējuma plānu, to attiecīgi pamato ar informāciju, kas iegūta un izvērtēta saskaņā ar šā likuma III, IV un V nodaļā noteikto, kā arī Latvijas Bankas noteikumiem un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas paredz prasības informācijas sniegšanai noregulējuma plāna izstrādei.

(25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

23.⁴ pants. Latvijas Banka Regulas Nr.  806/2014 13. panta 1. un 4. punktā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē vienotā noregulējuma valdi par katru Latvijas Bankas pieņemto lēmumu attiecībā uz agrīnās intervences pasākumu īstenošanu, kā arī par situāciju, kad iestādei konstatētas finanšu grūtības vai ir paredzams, ka tās iestāsies.

(16.02.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

23.⁵ pants. Latvijas Banka, pildot vienotā noregulējuma valdes vienotā noregulējuma ietvaros pieņemto lēmumu attiecībā uz minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai noregulējuma darbību saskaņā ar Regulas Nr.  806/2014 29. pantu, piemēro šajā likumā noteiktās prasības par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību vai attiecīgās noregulējuma darbības īstenošanu.

(25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

23.⁶ pants. (Izslēgts ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

23.⁷ pants. Saskaņā ar Regulas Nr.  806/2014 43. panta 1. punktu Latvijas pārstāvis vienotā noregulējuma valdē ir Latvijas Bankas noregulējuma komitejas vadītājs.

(25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

24.pants. (1) Dalībvalsts mātes sabiedrība vai Eiropas Savienības mātes sabiedrība vai šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētā finanšu sabiedrība un to meitas sabiedrības citās dalībvalstīs vai ārvalstīs, kuras ir iestādes vai finanšu iestādes un uz kurām attiecas mātes sabiedrības konsolidētā uzraudzība, var slēgt nolīgumu par finansiālā atbalsta sniegšanu jebkurai citai nolīguma pusei, kas atbilst agrīnās intervences nosacījumiem, ar noteikumu, ka ir ievēroti šīs nodaļas nosacījumi.

(2) Nolīgums par grupas iekšējo finansiālo atbalstu neietekmē grupas iekšējos finanšu mehānismus, tostarp finansēšanas mehānismus un centralizēto finansēšanas mehānismu darbību, ar noteikumu, ka neviena no šādu mehānismu dalībnieku darbībām neatbilst agrīnās intervences nosacījumiem.

(3) Nolīguma neesamība neietekmē:

1) grupas finansiālā atbalsta sniegšanu jebkurai grupas sabiedrībai, kas nonākusi finansiālās grūtībās, ja iestāde nolemj to sniegt, vērtējot katru atsevišķo gadījumu saskaņā ar grupas politiku, un ja tas nerada risku visai grupai kopumā;

2) grupas darbību dalībvalstī.

(4) Neatkarīgi no nolīguma par grupas iekšējo finansiālo atbalstu Latvijas Banka ir tiesīga atbilstoši Kredītiestāžu likumam finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ uzlikt ierobežojumus grupas iekšējiem darījumiem vai uzlikt par pienākumu nodalīt grupas daļas vai darbības, kas tiek veiktas grupas iekšienē.

(5) Nolīgums par grupas iekšējo finansiālo atbalstu var:

1) attiekties uz vienu vai vairākām grupas meitas sabiedrībām un paredzēt mātes sabiedrības finansiālo atbalstu meitas sabiedrībām, meitas sabiedrību finansiālo atbalstu mātes sabiedrībai, finansiālo atbalstu starp grupas meitas sabiedrībām, kas ir nolīguma puses;

2) paredzēt finansiālo atbalstu, sniedzot aizdevumu, garantijas, aktīvus to izmantošanai par nodrošinājumu vai jebkādu minēto finansiālā atbalsta veidu kopumu vienā vai vairākos darījumos, tostarp darījumos starp atbalsta saņēmēju un trešo pusi.

(6) Ja saskaņā ar nolīguma par grupas iekšējo finansiālo atbalstu nosacījumiem grupas sabiedrība piekrīt sniegt finansiālo atbalstu citai grupas sabiedrībai, nolīgumā var paredzēt, ka atbalstu saņemošā grupas sabiedrība savukārt piekrīt sniegt finansiālo atbalstu grupas sabiedrībai, kura sniedz atbalstu.

(7) Nolīgumā par grupas iekšējo finansiālo atbalstu nosaka atlīdzības aprēķina principus attiecībā uz visiem darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo nolīgumu. Minētie principi ietver prasību noteikt atlīdzību finansiālā atbalsta sniegšanas laikā. Nolīgums, atlīdzības aprēķina principi attiecībā uz finansiālā atbalsta sniegšanu un pārējie nolīguma nosacījumi atbilst šādiem principiem:

1) ikviena puse nolīgumu slēdz brīvprātīgi;

2) noslēdzot nolīgumu un nosakot atlīdzību par finansiālā atbalsta sniegšanu, katra puse rīkojas tādā veidā, kas vislabāk atbilst tās interesēm, ņemot vērā jebkādu tiešu vai netiešu labumu, ko puse var gūt finansiālā atbalsta sniegšanas rezultātā;

3) pirms tiek noteikta atlīdzība par finansiālā atbalsta sniegšanu un pirms tiek pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu, katra finansiālo atbalstu sniedzošā puse pilnībā saņem attiecīgo informāciju no finansiālo atbalstu saņemošās puses;

4) nosakot atlīdzību par finansiālā atbalsta sniegšanu, ir tiesības ņemt vērā tirgū nepieejamu informāciju, kas ir finansiālo atbalstu sniedzošās puses rīcībā tādēļ, ka tā ir vienā un tajā pašā grupā ar finansiālo atbalstu saņemošo pusi;

5) nosakot atlīdzības par finansiālā atbalsta sniegšanu aprēķina principus, var ņemt vērā jebkādu paredzamu pagaidu ietekmi uz tirgus cenām, kuru izraisa notikumi ārpus grupas.

(8) Nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu var noslēgt tikai tad, ja laikā, kad ir sagatavots ierosinātais nolīgums, saskaņā ar pušu uzraudzības iestāžu atzinumu neviena no pusēm neatbilst agrīnās intervences nosacījumiem.

(9) Tiesības, tai skaitā prasījuma tiesības, vai darbību, kas izriet no nolīguma par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, var īstenot tikai nolīguma puses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

25.pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas saņemšanai nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu. Pieteikumā izklāsta ierosinātā nolīguma saturu un norāda grupas sabiedrības, kuras ir pieteikušās kļūt par nolīguma pusēm.

(2) Latvijas Banka nekavējoties pārsūta pieteikumu katras meitas sabiedrības, kura ir pieteikusies kļūt par nolīguma pusi, uzraudzības institūcijai, lai panāktu saskaņotu lēmumu.

(3) Latvijas Banka pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu, ja ierosinātā nolīguma noteikumi atbilst grupas iekšējā finansiālā atbalsta nosacījumiem.

(3¹) Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt slēgt nolīgumu par iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu, ja tas neatbilst šā likuma 28. panta nosacījumiem.

(4) Latvijas Banka un iesaistītās meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas, ņemot vērā nolīguma izpildes iespējamo ietekmi, kā arī fiskālās sekas visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas, četru mēnešu laikā no dienas, kad Latvijas Banka ir saņēmusi pieteikumu, pieņem saskaņotu lēmumu par to, vai ierosinātā nolīguma nosacījumi atbilst grupas iekšējā finansiālā atbalsta nosacījumiem. Latvijas Banka nosūta pieņemto lēmumu pieteikuma iesniedzējam.

(5) Ja uzraudzības institūcijas noteiktā termiņā saskaņots lēmums netiek pieņemts, lēmumu par atļauju ierosinātajam nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu pieņem Latvijas Banka, ņemot vērā pārējo uzraudzības institūciju viedokļus, kas pausti saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā. Latvijas Banka paziņo lēmumu pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

(6) Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanā saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(7) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma pieņemšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

26.pants. (1) Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības meitas sabiedrības uzraudzības institūcija piedalās saskaņota lēmuma par atļauju dalībvalsts mātes sabiedrības ierosinātajam nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu pieņemšanā.

(2) Ja četru mēnešu laikā no dienas, kad citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcija ir saņēmusi pieteikumu atļaujas saņemšanai nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, saskaņots lēmums nav pieņemts, Latvijas Bankai ir saistošs dalībvalsts mātes sabiedrības uzraudzības institūcijas un Eiropas Banku iestādes lēmums, ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu un Eiropas Banku iestāde ir pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā.

(3) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņā var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu vai 31.panta "c" punktu, lai saņemtu palīdzību saskaņota lēmuma par atļaujas sniegšanu nolīgumam par grupas iekšējo finansiālo atbalstu pieņemšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

27.pants. (1) Nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, kuru slēgt atļāvušas uzraudzības institūcijas, iesniedz apstiprināšanai katras par nolīguma pusi kļūt pieteikušās grupas sabiedrības akcionāru sapulcei. Šajā gadījumā nolīgums ir spēkā tikai attiecībā uz tām pusēm, kuru akcionāru sapulce nolīgumu ir apstiprinājusi.

(2) Grupas sabiedrības akcionāri ir tiesīgi pilnvarot grupas sabiedrības padomi vai valdi pieņemt lēmumu par to, ka grupas sabiedrība sniegs vai saņems finansiālo atbalstu saskaņā ar nolīguma un šā likuma nosacījumiem.

(3) Katras sabiedrības, kas ir nolīguma puse, padome katru gadu ziņo akcionāriem par nolīguma izpildi un saistībā ar nolīgumu pieņemto lēmumu īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

28.pants. Finansiālo atbalstu saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu grupas sabiedrība ir tiesīga sniegt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) sniegtais atbalsts būtiski novērsīs finansiālās grūtības grupas sabiedrībai, kas saņems šo atbalstu;

2) finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis ir saglabāt vai atjaunot visas grupas vai jebkuras grupas sabiedrības finanšu stabilitāti, un atbalsta sniegšana ir atbalstu sniedzošās grupas sabiedrības interesēs;

3) finansiālais atbalsts piešķirts saskaņā ar nolīgumu, kurā ņem vērā šā likuma 24. panta septītajā daļā noteiktos atlīdzības aprēķina principus;

4) pamatojoties uz finansiālo atbalstu sniedzošās grupas sabiedrības valdei vai padomei pieejamo informāciju brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu, grupas sabiedrība, kas saņem atbalstu, samaksās atlīdzību par atbalstu un, ja atbalsts tiek sniegts aizdevuma veidā, atmaksās aizdevumu. Ja atbalsts tiek sniegts garantijas vai jebkāda nodrošinājuma veidā, šo pašu nosacījumu piemēro saistībām, kuras uzņemas saņēmējs, ja garantija vai nodrošinājums tiek izmantots;

5) finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud šo atbalstu sniedzošās grupas sabiedrību, tās likviditāti vai maksātspēju;

6) finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud finanšu stabilitāti Latvijas Republikā vai citā dalībvalstī;

7) grupas sabiedrība, kas sniedz atbalstu, atbalsta sniegšanas brīdī izpilda tai noteiktās darbību regulējošās prasības, un finansiālā atbalsta sniegšana nav par iemeslu tam, lai attiecīgā grupas sabiedrība pārkāptu šīs prasības, ja vien to nav atļāvusi uzraudzības institūcija, kas ir atbildīga par atbalstu sniedzošās sabiedrības individuālu uzraudzību;

8) finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud atbalstu sniedzošās grupas sabiedrības noregulējamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

29.pants. Lēmumu par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu vai pieņemšanu saskaņā ar nolīgumu pieņem tā grupas sabiedrība, kas sniegs finansiālo atbalstu. Šo lēmumu pamato un tajā norāda ierosinātā finansiālā atbalsta mērķi un to, ka tas atbilst finansiālā atbalsta sniegšanas nosacījumiem.

30.pants. (1) Grupas sabiedrība, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, pirms atbalsta sniegšanas saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu paziņo par to:

1) Latvijas Bankai;

2) konsolidētās uzraudzības institūcijai;

3) sabiedrības, kura saņems finansiālo atbalstu, uzraudzības institūcijai;

4) Eiropas Banku iestādei.

(2) Paziņojumā ietver Latvijas Republikā reģistrētas grupas sabiedrības pieņemto lēmumu par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu un detalizētu informāciju par ierosināto finansiālo atbalstu, tostarp nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu.

(3) Latvijas Banka piecu darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas var piekrist finansiālā atbalsta sniegšanai vai to aizliegt vai ierobežot, ja tā konstatē, ka nav izpildīti šā likuma V nodaļā minētie grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanas nosacījumi.

(4) Latvijas Banka lēmumu apstiprināt, aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu nekavējoties dara zināmu:

1) konsolidētās uzraudzības institūcijai;

2) sabiedrības, kura saņems finansiālo atbalstu, uzraudzības iestādei;

3) Eiropas Banku iestādei.

(5) Grupas sabiedrība, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, savu lēmumu par finansiālā atbalsta sniegšanu nosūta:

1) Latvijas Bankai;

2) konsolidētās uzraudzības institūcijai;

3) sabiedrības, kura saņems finansiālo atbalstu, uzraudzības iestādei;

4) Eiropas Banku iestādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

31.pants. (1) Ja Latvijas Banka ir konsolidētā uzraudzības institūcija vai ja finansiālo atbalstu saņemošā sabiedrība ir Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrība, kuras uzraudzību veic Latvijas Banka, citā dalībvalstī reģistrēta grupas sabiedrība, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, paziņo Latvijas Bankai par nodomu sniegt finansiālo atbalstu, kā arī nosūta lēmumu par finansiālā atbalsta sniegšanu.

(2) Ja Latvijas Banka ir grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, konsolidētā uzraudzības institūcija, Latvijas Banka nekavējoties nosūta pārējiem uzraugu kolēģijas un noregulējuma kolēģijas locekļiem no grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, uzraudzības iestādes saņemto lēmumu apstiprināt, aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu, kā arī nosūta grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, lēmumu par atbalsta sniegšanu.

(3) Ja Latvijas Bankai kā grupas sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, konsolidētajai uzraudzības institūcijai, kas pārrauga atbalstu saņemošo sabiedrību, ir iebildumi pret sabiedrības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, uzraudzības institūcijas lēmumu aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu, tā ir tiesīga divu dienu laikā iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.pantu.

(4) Ja Latvijas Banka ir grupas sabiedrības, kurai ir atteikts finansiālais atbalsts, uzraudzības institūcija un ja grupas darbības atjaunošanas plānā ir ietverta norāde uz grupas iekšējo finansiālo atbalstu, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai konsolidētās uzraudzības institūcija atkārtoti novērtē grupas darbības atjaunošanas plānu vai, ja darbības atjaunošanas plāns izstrādāts individuāli, pieprasīt, lai Latvijas Republikā reģistrētā meitas sabiedrība iesniedz pārskatītu darbības atjaunošanas plānu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

32.pants. Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrība savā tīmekļvietnē publicē informāciju par to, vai tā ir vai nav iesaistījusies nolīgumā par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, sniedzot nolīguma vispārējo nosacījumu aprakstu un nolīgumā iesaistījušos grupas sabiedrību nosaukumus, kā arī reizi gadā aktualizē publicēto informāciju, ievērojot Regulas Nr.  575/2013 431., 432., 433. un 434. panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

33.pants. (1) Ja iestāde pārkāpj vai tuvākajā laikā varētu pārkāpt Kredītiestāžu likumu, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu vai Finanšu instrumentu tirgus likumu, vai Latvijas Bankas noteikumus, vai tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus (citstarp tādēļ, ka strauji pasliktinās iestādes finanšu stāvoklis, tostarp pasliktinās likviditātes rādītāji un pieaug piesaistīto līdzekļu, ienākumus nenesošo aizdevumu vai riska darījumu koncentrācijas līmenis, kas var būtiski ietekmēt iestādes darbību), kas var ietvert arī iestādei saistošās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punktu un papildu pašu kapitāla prasību saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu, Latvijas Bankai, neskarot citos normatīvajos aktos tai noteiktās tiesības piemērot uzraudzības pasākumus, ir tiesības, nosakot termiņu pasākuma izpildei, piemērot šādus agrīnās intervences pasākumus:

1) pieprasīt, lai iestāde īsteno vienu vai vairākus darbības atjaunošanas plānā paredzētos pasākumus vai aktualizē darbības atjaunošanas plānu, ja apstākļi, kas radīja agrīnās intervences nepieciešamību, atšķiras no sākotnējā darbības atjaunošanas plānā izklāstītajiem pieņēmumiem, un noteiktā termiņā īsteno vienu vai vairākus aktualizētajā plānā paredzētos pasākumus;

2) pieprasīt, lai iestāde atbilstoši situācijai nosaka pasākumus jebkādu konstatēto problēmu atrisināšanai un sagatavo rīcības programmu minēto problēmu atrisināšanai un tās īstenošanas grafiku;

3) pieprasīt, lai iestādes valde sasauc akcionāru sapulci vai tad, ja valde neizpilda šo prasību, pašai sasaukt akcionāru sapulci, abos gadījumos nosakot darba kārtību un prasot, lai akcionāri lemtu par konkrētu lēmumu pieņemšanu;

4) pieprasīt, lai tiek atcelts vai iecelts no jauna viens vai vairāki valdes vai padomes locekļi, ja attiecīgās personas saskaņā ar normatīvajos aktos tām noteiktajām prasībām tiek uzskatītas par nepiemērotām savu uzdevumu veikšanai;

5) pieprasīt, lai iestāde sagatavo plānu sarunām ar tās kreditoriem par parāda pārstrukturēšanu saskaņā ar darbības atjaunošanas plānu;

6) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes darbības stratēģijā;

7) pieprasīt, lai tiek veiktas izmaiņas iestādes pārvaldes vai organizatoriskajā struktūrā;

8) iegūt visu iestādes noregulējuma plāna aktualizēšanai, iespējamā noregulējuma sagatavošanai un iestādes aktīvu un saistību vērtējumam nepieciešamo informāciju, arī veicot pārbaudes uz vietas, un pieprasīt, lai tiek iesniegta visa nepieciešamā informācija.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde sazinās ar iespējamiem pircējiem, tādējādi sagatavojoties iestādes noregulējumam, ievērojot informācijas neizpaušanas (konfidencialitātes) noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

34.pants. (1) Pirms agrīnās intervences pasākumu piemērošanas vai pilnvarnieka iecelšanas Latvijas Republikā reģistrētā Eiropas Savienības mātes sabiedrībā Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi, konsultējas ar citiem uzraugu kolēģijas dalībniekiem un pieņem lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu, par ko informē Eiropas Banku iestādi un uzraugu kolēģijas dalībniekus. Pieņemot minēto lēmumu, Latvijas Banka ņem vērā tā ietekmi uz grupas sabiedrībām citās dalībvalstīs.

(2) Ja Latvijas Republikā reģistrētas dalībvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrības uzraudzības institūcija informē Latvijas Banku par nodomu piemērot agrīnās intervences pasākumus vai iecelt pilnvarnieku, Latvijas Banka triju darbdienu laikā sniedz novērtējumu plānoto pasākumu ietekmei uz attiecīgo sabiedrību, grupu vai grupas sabiedrībām citās dalībvalstīs.

(3) Ja vairāk nekā vienai Latvijas Republikā reģistrētas dalībvalsts mātes sabiedrības vadītās grupas sabiedrības uzraudzības institūcijai ir nodoms piemērot agrīnās intervences pasākumus vai iecelt pilnvarnieku, Latvijas Banka un pārējās iesaistītās uzraudzības institūcijas apsver viena pilnvarnieka iecelšanu visām iesaistītajām sabiedrībām vai agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vairākām iestādēm. Piecu dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Banka ir informējusi par to Eiropas Banku iestādi un uzraugu kolēģijas dalībniekus, Latvijas Banka un iesaistītās uzraudzības institūcijas pieņem saskaņotu lēmumu, par ko paziņo Latvijas Republikā reģistrētajai dalībvalsts mātes sabiedrībai.

(4) Ja saskaņots lēmums nav pieņemts noteiktā termiņā, Latvijas Banka var pieņemt lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu tās uzraudzībā esošajām iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

35.pants. Uz Latvijas Bankas tiesībām iecelt pilnvarnieku iestādē un viņa darbības kārtību ir attiecināmi Kredītiestāžu likuma un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

36.pants. (1) Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības meitas sabiedrības uzraudzības institūcija uzraugu kolēģijai sniedz savu viedokli par citu grupas sabiedrību uzraudzības institūciju plānoto uzraudzības pasākumu vai pilnvarnieka iecelšanu to uzraudzībā esošajās sabiedrībās.

(2) Pirms agrīnās intervences pasākumu piemērošanas vai pilnvarnieka iecelšanas citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētajai meitas sabiedrībai Latvijas Banka informē par to Eiropas Banku iestādi un konsultējas ar citiem uzraugu kolēģijas dalībniekiem.

(3) Pēc šā panta otrās daļas noteikumu izpildes un konsolidētās uzraudzības institūcijas novērtējuma saņemšanas par plānoto Latvijas Bankas pasākumu ietekmi uz attiecīgo sabiedrību, grupu vai grupas sabiedrībām citās dalībvalstīs (kuru attiecīgā institūcija Latvijas Bankai dara zināmu triju dienu laikā) un ievērojot šo novērtējumu, Latvijas Banka pieņem lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu, paziņojot to uzraugu kolēģijas dalībniekiem.

(4) Ja nodoms piemērot agrīnās intervences pasākumus vai iecelt pilnvarnieku Latvijas Bankai ir attiecībā uz tās uzraudzībā esošu citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības grupas sabiedrību un vēl kādai šīs grupas uzraudzības institūcijai attiecībā uz tās uzraudzībā esošu grupas sabiedrību, Latvijas Banka piedalās saskaņota lēmuma pieņemšanā par viena pilnvarnieka iecelšanu visām iesaistītajām sabiedrībām vai agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vairākām iestādēm.

(5) Ja piecu darbdienu laikā pēc tam, kad citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības uzraudzības institūcija ir informējusi uzraugu kolēģijas dalībniekus, saskaņots lēmums nav pieņemts, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu par agrīnās intervences pasākumu piemērošanu vai pilnvarnieka iecelšanu tās uzraudzībā esošajām iestādēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

37.pants. (1) Pieņemot šā likuma 34.pantā minēto lēmumu un piemērojot 35.pantu, Latvijas Banka ņem vērā citu iesaistīto uzraudzības institūciju viedokļus, kā arī iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs. Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības institūcijām līdz šā likuma 34. un 35.pantā minēto Latvijas Bankas lēmumu pieņemšanai ir vērsusies Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19.pantu, Latvijas Banka atliek lēmuma pieņemšanu un īsteno pasākumus saskaņā ar Eiropas Banku iestādes lēmumu. Ja Eiropas Banku iestāde nepieņem lēmumu triju dienu laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(2) Latvijas Banka saskaņota lēmuma pieņemšanas termiņā ir tiesīga vērsties pie Eiropas Banku iestādes ar lūgumu sniegt atbalstu saskaņota lēmuma pieņemšanā par darbības atjaunošanas plānā paredzētajiem pasākumiem, kapitāla un likviditātes palielināšanai nepieciešamajām darbībām, iestādes pašu līdzekļiem, piekļuvi ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu avotiem, parāda pārstrukturēšanas plānā paredzētajām darbībām, izmaiņām iestādes darbības stratēģijā, kā arī saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

38.pants. (1) Piemērojot noregulējuma instrumentus attiecībā uz noregulējamo iestādi, Latvijas Banka izvēlas tos instrumentus, kuru izmantošana vislabāk sasniedz šādus noregulējuma mērķus:

1) garantēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;

2) izvairīties no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu tirgus stabilitāti un uzturēt tirgus disciplīnu;

3) aizsargāt valsts līdzekļus, samazinot paļaušanos uz valsts atbalstu;

4) aizsargāt noguldītāju un ieguldītāju intereses;

5) aizsargāt klientu finanšu līdzekļus un klientu aktīvus.

(2) Latvijas Banka iespēju robežās rīkojas, lai samazinātu noregulējuma izmaksas un nesamazinātu aktīvu vērtību, ja vien tas nav nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

(3) Visi noregulējuma mērķi ir vienlīdz nozīmīgi. Izvēloties un piemērojot īstenojamās noregulējuma darbības, Latvijas Banka vērtē personas īpašumtiesību ierobežojumu samērīgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

39.pants. (1) Latvijas Banka veic noregulējuma darbību tikai tad, ja ir izpildīti visi noregulējuma nosacījumi:

1) Latvijas Banka konstatē, ka iestādei ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās;

2) ņemot vērā ierobežotu laiku un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz iestādi, tai skaitā kompensāciju izmaksas sistēmas, vai Latvijas Bankas darbība, tostarp agrīnās intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija, saprātīgā termiņā novērstu iestādes finanšu grūtības;

3) noregulējuma darbība ir nepieciešama sabiedrības interesēs, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus, tā ir samērīga ar šiem mērķiem, un, ja iestādei piemērotu maksātnespējas procedūru, šie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti tādā pašā apjomā.

(2) Iepriekšēja agrīnās intervences pasākuma piemērošana nav uzskatāma par pamatu noregulējuma darbības veikšanai.

(3) Iestāde vai finanšu sabiedrība ir vai, iespējams, būs uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, ja tā atbilst vienam vai vairākiem šādiem nosacījumiem:

1) iestāde vai finanšu sabiedrība pārkāpj vai paredzams, ka iestāde vai finanšu sabiedrība tuvākajā laikā varētu pārkāpt tās darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, un būtu pamats pieņemt lēmumu par licences (atļaujas) anulēšanu iestādes vai finanšu sabiedrības darbībai, tai skaitā, ja iestādei vai finanšu sabiedrībai ir vai var būt zaudējumi, kuru kompensācija būtiski samazinās iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitālu;

2) iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvi ir mazāki par tās saistībām vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvi tuvākajā laikā var būt mazāki par tās saistībām;

3) iestāde vai finanšu sabiedrība nespēj segt savas saistības noteiktā termiņā vai pastāv objektīvi fakti, uz kuru pamata var konstatēt, ka iestāde vai finanšu sabiedrība tuvākajā laikā nespēs segt savas saistības noteiktā termiņā;

4) iestādei vai finanšu sabiedrībai ir nepieciešams valsts atbalsts, izņemot gadījumu, kad tas tiek sniegts kā:

a) valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina Latvijas Banka saskaņā ar saviem nosacījumiem,

b) valsts garantija no jauna izveidotajām saistībām,

c) pašu kapitāla palielināšana un kapitāla instrumentu pirkšana par cenām, kas iestādei vai finanšu sabiedrībai nepiešķir priekšrocības, ar nosacījumu, ka valsts atbalsta piešķiršanas brīdī iestāde vai finanšu sabiedrība nav vai, iespējams, nebūs uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās un nav iestājušies šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā un šā likuma 77.panta trešajā daļā minētie nosacījumi.

(4) Šā panta trešās daļas 4.punktā minēto valsts atbalstu piešķir tikai iestādēm, attiecībā uz kurām nav ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un tikai pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par valsts atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.Minētajiem pasākumiem ir piesardzības un pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, un netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā.

(4¹) Šā panta trešās daļas 4. punkta "c" apakšpunktā minēto valsts atbalstu piešķir tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai atjaunotu iestādes kapitālu pēc Eiropas Savienības vai vienotā uzraudzības mehānisma spriedzes testos, aktīvu kvalitātes pārbaudēs vai līdzvērtīgās Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Banku iestādes vai valsts iestādes veiktās pārbaudēs konstatētā kapitāla iztrūkuma.

(5) Konstatējusi, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem, Latvijas Banka izvērtē iestādes vai finanšu sabiedrības atbilstību šā panta pirmās daļas nosacījumiem un pieņem lēmumu par piemērojamo noregulējuma darbību vai lēmumu uzsākt iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespējas procesu, šo lēmumu attiecīgi pamatojot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

39.¹ pants. Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas pieder pie tās pašas noregulējamās grupas, ja minētā noregulējamā grupa atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas nosacījumiem.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

39.² pants. Ja iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem, bet noregulējuma darbība saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktu nebūtu sabiedrības interesēs, iestādi vai finanšu sabiedrību likvidē attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

40. pants. (1) Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu iestādi, kas minēta šā likuma 2. panta otrās daļas 2. punktā, ja attiecībā gan uz šo finanšu iestādi, gan uz mātes sabiedrību, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, ir izpildīti šā likuma 39. panta pirmās daļas nosacījumi.

(2) Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu sabiedrību, kas minēta šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā, ja tā atbilst šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajiem noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem.

(3) Ja finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir līdzdalība jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, kuras noregulējuma plānā paredzēts, ka jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība ir noteikta par noregulējamu vienību, tad grupas noregulējumu veic attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrību, nevis attiecībā uz jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību.

(4) Ja šā likuma 2. panta otrās daļas 3. un 4. punktā minētā finanšu sabiedrība neatbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, Latvijas Banka ir tiesīga veikt noregulējuma darbību attiecībā uz minēto sabiedrību, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) finanšu sabiedrība ir noregulējamā vienība;

2) viena vai vairākas finanšu sabiedrības meitas sabiedrības, kas ir iestādes, bet nav noregulējamās vienības, atbilst noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem;

3) vienas vai vairāku finanšu sabiedrības meitas sabiedrību aktīvi un saistības ir tādas, ka šo meitas sabiedrību iespējamās finanšu grūtības apdraud visu noregulējamo grupu, un noregulējuma darbība attiecībā uz finanšu sabiedrību ir nepieciešama, lai noregulētu meitas sabiedrības, kas ir iestādes, vai visu noregulējamo grupu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

40.¹ pants. (1) Latvijas Banka var apturēt jebkādas maksājuma vai piegādes saistības, ievērojot jebkādu līgumu, kura puse ir iestāde vai finanšu sabiedrība, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu ir konstatēts, ka attiecīgajai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās;

2) nav šā likuma 39. panta pirmās daļas 2. punktā minētu nekavējoties pieejamu privātā sektora pasākumu, ar kuriem tiktu novērstas iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu grūtības;

3) apturēšana ir vajadzīga, lai nepieļautu iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos;

4) apturēšana ir nepieciešama, lai veiktu kādu no šādām darbībām:

a) konstatētu šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktā minēto,

b) izvēlētos atbilstīgas noregulējuma darbības vai nodrošinātu viena vai vairāku noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības nepiemēro maksājuma un piegādes saistībām pret:

1) sistēmām un sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās";

2) Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalstu centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;

3) centrālajām bankām.

(3) Latvijas Banka īsteno šā panta pirmajā daļā minēto apturēšanu, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus. Latvijas Banka rūpīgi izvērtē, cik piemēroti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgajiem noguldījumiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 1. panta pirmās daļas 2. punktu un jo īpaši fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētās tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz atbilstīgajiem noguldījumiem, Latvijas Banka nodrošina, ka noguldītājiem ir piekļuve pienācīgai summai dienā no minētajiem noguldījumiem.

(5) Apturēšanas termiņš atbilstoši šā panta pirmajai daļai ir pēc iespējas īsāks un nepārsniedz minimālo laikposmu, kuru Latvijas Banka uzskata par nepieciešamu šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajos nolūkos, un nav ilgāks par laikposmu no brīža, kad atbilstoši šā panta desmitajai daļai tiek publicēts paziņojums par apturēšanu, līdz pusnaktij nākamajā dienā, kas ir darbdiena.

(6) Īstenojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības, Latvijas Banka ņem vērā šo tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgus pienācīgu darbību, kā arī uzraudzības un tiesu iestāžu tiesības, lai aizsargātu kreditoru tiesības un vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem maksātnespējas procesā. Latvijas Banka jo īpaši ņem vērā maksātnespējas procesa iespējamu piemērošanu iestādei vai finanšu sabiedrībai šā likuma 39. panta pirmās daļas 3. punktā minētā konstatējuma rezultātā un veic pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju ar administratīvajām vai tiesu iestādēm.

(7) Ja maksājuma vai piegādes saistības saskaņā ar līgumu ir apturētas atbilstoši šā panta pirmajai daļai, jebkura darījuma partnera maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši minētajam līgumam aptur uz tādu pašu termiņu.

(8) Maksājuma vai piegādes saistības, kuru izpildes termiņš būtu iestājies apturēšanas termiņā, izpilda nekavējoties pēc apturēšanas termiņa beigām.

(9) Pirms noregulējuma lēmuma pieņemšanas Latvijas Banka nekavējoties informē iestādi vai finanšu sabiedrību un šā likuma 104. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minētās institūcijas par šā panta pirmajā daļā minēto tiesību īstenošanu, ja tiek konstatēts, ka iestādei vai finanšu sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu.

(10) Latvijas Banka, izmantojot šā likuma 104. panta otrajā daļā minētos līdzekļus, publicē lēmumu, ar kuru aptur saistības saskaņā ar šo pantu, vai nodrošina, ka tiek publicēts šāds lēmums, norādot apturēšanas nosacījumus un termiņus.

(11) Šis pants neskar tiesību aktos ietvertos noteikumus, ar ko piešķir tiesības apturēt iestāžu vai finanšu sabiedrību maksājuma vai piegādes saistības, pirms tiek konstatēts, ka minētajām iestādēm vai finanšu sabiedrībām ir finanšu grūtības vai, iespējams, tās nonāks finanšu grūtībās saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu, vai apturēt iestāžu vai finanšu sabiedrību maksājuma vai piegādes saistības, kuras izbeidzamas saskaņā ar maksātnespējas procesu un kuras pārsniedz šajā pantā noteikto piemērošanas jomu un ilgumu. Šajā pantā minētie nosacījumi neskar nosacījumus, kas saistīti ar šādām tiesībām apturēt maksājuma vai piegādes saistības.

(12) Kad Latvijas Banka īsteno tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ievērojot šā panta pirmo daļu, Latvijas Banka apturēšanas termiņā var īstenot arī tiesības:

1) ierobežot minētās iestādes vai finanšu sabiedrības nodrošinātos kreditorus nodrošinājuma tiesību īstenošanā saistībā ar jebkuriem minētās iestādes vai finanšu sabiedrības aktīviem uz tādu pašu laikposmu. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 92. panta otro un trešo daļu;

2) apturēt jebkuras ar minēto iestādi vai finanšu sabiedrību noslēgtā līguma puses izbeigšanas tiesības uz tādu pašu laikposmu. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 93. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

(13) Ja Latvijas Banka pēc tam, kad ir konstatēts, ka iestādei vai finanšu sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās saskaņā ar šā likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktu, ir īstenojusi tiesības apturēt maksājuma vai piegādes saistības šā panta pirmajā vai vienpadsmitajā daļā minētajos apstākļos un ja pēc tam ir veikta noregulējuma darbība attiecībā uz minēto iestādi vai finanšu sabiedrību, Latvijas Banka attiecībā uz minēto iestādi vai finanšu sabiedrību neīsteno šā likuma 91. panta pirmajā daļā, 92. panta pirmajā daļā vai 93. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

41.pants. (1) Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, Latvijas Banka ievēro šādus principus:

1) zaudējumus pirmie sedz noregulējamās iestādes akcionāri un personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;

2) pēc akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, zaudējumus sedz noregulējamās iestādes kreditori saskaņā ar Kredītiestāžu likumā noteikto kreditoru apmierināšanas kārtu, izņemot gadījumus, kad šajā likumā ir noteikts citādi;

3) tiek iecelta jauna noregulējamās iestādes valde un padome, izņemot gadījumus, kad to pilnīga vai daļēja saglabāšana ir nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai;

4) noregulējamās iestādes valde un padome sniedz nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai;

5) pret vienas un tās pašas kārtas kreditoriem ievēro vienlīdzīgu attieksmi;

6) kreditori necieš lielākus zaudējumus par tiem, kas viņiem būtu radušies, ja iestāde vai finanšu sabiedrība tiktu likvidēta;

7) segtie noguldījumi ir pilnībā aizsargāti;

8) noregulējuma darbība tiek veikta saskaņā ar šajā likumā noteikto.

(2) Ja iestāde ir grupas sabiedrība, Latvijas Banka piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma tiesības tā, lai samazinātu ietekmi uz citām grupas sabiedrībām un uz grupu kopumā un līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti dalībvalstīs, jo īpaši tajās, kurās grupa darbojas.

(3) Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, noregulējuma iestāde informē darbinieku pārstāvjus un apspriežas ar tiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

42.pants. (1) Latvijas Banka, atceļot noregulējamās iestādes padomi un valdi, ir tiesīga iecelt īpašo vadītāju, kura pienākums ir veikt visus nepieciešamos pasākumus, ieskaitot kapitāla palielināšanu, iestādes akcionāru un dalībnieku sastāva izmaiņas vai iestādes nodošanu finansiāli un organizatoriski stabilu iestāžu kontrolē, lai veicinātu noregulējuma mērķu sasniegšanu un īstenotu noregulējuma darbības saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu.

(1¹) (Daļa stājas spēkā 01.12.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

(2) Attiecībā uz īpašā vadītāja iecelšanas kārtību piemēro Kredītiestāžu likumā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā pilnvarniekiem noteiktās prasības. Attiecībā uz īpašā vadītāja darbību tiek piemērotas Kredītiestāžu likumā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā ietvertās tiesību normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Latvijas Banka informāciju par īpašā vadītāja iecelšanu publicē savā tīmekļvietnē.

(4) Īpašajam vadītājam ir visas akcionāru sapulces, valdes un padomes pilnvaras, kuras viņš īsteno Latvijas Bankas kontrolē. Īpašajam vadītājam nav saistoši statūtos vai normatīvajos aktos paredzētie valdes un padomes pienākumi, ciktāl tie ir pretrunā ar īpašā vadītāja pienākumu veikšanu.

(5) Īpašais vadītājs savu pilnvaru sākumā un beigās, kā arī pēc Latvijas Bankas pieprasījuma sagatavo ziņojumus par noregulējamās iestādes ekonomisko un finansiālo situāciju un par darbībām, kuras viņš veicis, pildot savus pienākumus.

(6) Īpašo vadītāju ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā šo termiņu var pagarināt, ja Latvijas Banka uzskata, ka joprojām pastāv nosacījumi īpašā vadītāja iecelšanai.

(7) Ja līdz ar Latvijas Banku nodoms iecelt īpašo vadītāju grupas sastāvā esošai sabiedrībai ir arī citas dalībvalsts noregulējuma iestādei, Latvijas Banka un attiecīgā noregulējuma iestāde apsver nepieciešamību iecelt vienu un to pašu īpašo vadītāju visām attiecīgajām sabiedrībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

43.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas atbilst noregulējuma piemērošanas nosacījumiem, piemērot vienu vai vairākus šādus noregulējuma instrumentus:

1) uzņēmuma pārdošanas instrumentu;

2) pagaidu iestādes instrumentu;

3) aktīvu nodalīšanas instrumentu;

4) iekšējās rekapitalizācijas instrumentu.

(2) Izvēloties piemērojamo noregulējuma instrumentu, Latvijas Banka apsver, vai attiecīgā noregulējuma instrumenta piemērošanas gadījumā kreditoru, akcionāru un personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, īpašumtiesību ierobežošana ir samērīga ar sabiedrības interesēm. Noregulējuma instrumentu piemērošanas gadījumā iestādes vai finanšu sabiedrības akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem pienākas šajā likumā noteiktā atlīdzība.

(2¹) Ja Latvijas Bankas lēmums iestādei vai finanšu sabiedrībai piemērot noregulējuma instrumentu rada zaudējumus kreditoriem vai to prasības tiek konvertētas, Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības uz attiecīgajiem kapitāla instrumentiem un atbilstīgajām saistībām pirms vai vienlaikus ar viena vai vairāku noregulējuma instrumentu piemērošanu.

(3) Aktīvu nodalīšanas instrumentu var piemērot tikai kopā ar kādu citu noregulējuma instrumentu.

(4) Ja uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu izmanto, lai nodotu daļu no noregulējamās iestādes aktīviem, tiesībām vai saistībām, sabiedrībai, kuras aktīvi, tiesības vai saistības ir nodoti, ievērojot noregulējuma mērķus, piemēro likvidāciju.

(5) Latvijas Banka un attiecīgais noregulējuma darbību finansēšanas fonds ir tiesīgi saņemt atlīdzinājumu par visiem saprātīgajiem izdevumiem, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu izmantošanu vienā vai vairākos šādos veidos:

1) kā atskaitījumu no atlīdzinājuma, ko saņēmusi noregulējamā iestāde vai tās akcionāri, kā arī personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;

2) prioritāra kreditora statusā — no noregulējamās iestādes;

3) prioritāra kreditora statusā — no ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldes sabiedrības darbību.

(6) Uz noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību nodalīšanu citai sabiedrībai, piemērojot noregulējuma instrumentu, īstenojot noregulējuma tiesības vai piemērojot papildu finanšu stabilizācijas instrumentus, nav attiecināmas maksātnespējas procesu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās kreditoru tiesības apstrīdēt pieņemtos lēmumus, kas aizskar kreditoru intereses.

(7) Ja noregulējuma ietvaros tiek sniegts valsts atbalsts, pirms tā sniegšanas ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas lēmumu par valsts atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

44.pants. (1) Ja attiecībā uz iestādi Latvijas Banka plāno veikt noregulējuma darbību, bet iestāde, kreditors vai kreditoru grupa vai administrators citā maksātnespējas procesā iesniedz Latvijas Bankai maksātnespējas pieteikumu, Latvijas Banka pieņem lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.

(2) Ja attiecībā uz iestādi Latvijas Banka neplāno veikt noregulējuma darbības, kārtību, kādā tiek izvērtēta iestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas pamatotība, nosaka Kredītiestāžu likums un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums.

(3) Pret šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minēto sabiedrību maksātnespējas procesu var ierosināt tiesa pēc Latvijas Bankas pieteikuma. Tiesa, saņemot šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētās sabiedrības maksātnespējas pieteikumu, informē Latvijas Banku.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteiktā informēšanas pienākuma izpildes tiesa var izskatīt šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētās sabiedrības maksātnespējas pieteikumu, ja Latvijas Banka ir paziņojusi tiesai, ka tā neplāno veikt nekādu noregulējuma darbību attiecībā uz minēto sabiedrību, vai septiņu dienu laikā nav sniegusi atbildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

45.pants. (1) Pirms noregulējuma instrumentu piemērošanas vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas, vai konvertēšanas tiesību īstenošanas saskaņā ar šā likuma 77. pantā noteiktajām prasībām no tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, no Latvijas Bankas, kā arī no iestādes vai finanšu sabiedrības neatkarīga persona — vērtētājs (turpmāk arī — vērtētājs) — sagatavo patiesu un objektīvu iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu un saistību vērtējumu. Vērtējumu uzskata par galīgu, ja ir ievērotas visas šajā nodaļā noteiktās prasības.

(2) Ja vērtētājs nevar sagatavot vērtējumu atbilstoši šā panta pirmajai daļai, aktīvu un saistību provizorisku vērtējumu var veikt Latvijas Banka.

(3) Lai sasniegtu vērtēšanas mērķi, ir nepieciešams veikt šādas darbības:

1) iegūt informāciju, lai konstatētu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas nosacījumi;

2) iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par atbilstoša noregulējuma instrumenta piemērošanu;

3) norakstot vai konvertējot attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai struktūras izmaiņu apmēru un par attiecīgo kapitāla instrumentu  un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas apmēru;

4) piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par iekšēji rekapitalizējamo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas apmēru;

5) piemērojot pagaidu iestādes instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par nododamiem aktīviem, tiesībām, saistībām, akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un lēmumu par to, kādu atlīdzību paredzēts izmaksāt noregulējamai iestādei, akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti;

6) piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām, saistībām, akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem;

7) nodrošināt, lai brīdī, kad tiek piemēroti noregulējuma instrumenti vai īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības, tiktu pilnībā atzīti visi iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu vērtības zaudējumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

46.pants. (1) Vērtējums pamatojas uz piesardzīgiem pieņēmumiem, kā arī uz saistību neizpildes risku un zaudējumu apmēru. Vērtējumā netiek iekļauts pieņēmums, ka iestādei vai finanšu sabiedrībai varētu tikt sniegts valsts atbalsts un ārkārtas likviditātes aizdevums.

(2) Vērtējumā ņem vērā, ka gadījumā, ja tiek piemērots jebkāds noregulējuma instruments:

1) Latvijas Banka un noregulējuma fonds var no noregulējamās iestādes saņemt atlīdzinājumu par visiem saprātīgajiem izdevumiem saskaņā ar šā likuma 43.panta piektajā daļā minēto;

2) noregulējuma fonds var iekasēt procentu maksājumus vai maksu par aizdevumiem vai garantijām, kas sniegtas noregulējamai iestādei.

(3) Vērtējumu papildina ar šādu informāciju, kas atspoguļota iestādes vai finanšu sabiedrības grāmatvedības uzskaitē un attaisnojuma dokumentos:

1) atjaunināto bilanci un pārskatu par iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālo stāvokli;

2) aktīvu struktūras analīzi un aktīvu uzskaites vērtības aplēsi;

3) sarakstu par nenokārtotajām bilances un ārpusbilances saistībām, kas atspoguļotas iestādes vai finanšu sabiedrības grāmatvedības uzskaitē un attaisnojuma dokumentos, ar norādi uz attiecīgajiem kredītiem un prioritātes līmeņiem saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(4) Lai iegūtu nepieciešamo informāciju šā likuma 45.panta trešās daļas 5. un 6.punktā minēto lēmumu pieņemšanai, šā panta trešās daļas 2.punktā minēto informāciju var papildināt ar iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu un saistību struktūras analīzi un to patiesās vērtības aplēsi, kas veikta vērtējuma sagatavošanas dienā un noteikta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

(5) Vērtējumā norāda kreditoru prasījumu sadalījumu kārtās atbilstoši to prioritātes līmenim saskaņā ar maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem un novērtē, kādus nosacījumus varētu piemērot katrai akcionāru, personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoru kārtai, ja attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību tiktu sākts maksātnespējas process. Minētais novērtējums neattiecas uz vērtējumu, kuru sagatavo saskaņā ar šā likuma 96.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

47.pants. (1) Ja situācijas steidzamības dēļ vai nu nav iespējams izpildīt šā likuma 46.panta prasības, vai tiek piemērota šā likuma 45.panta otrā daļa, Latvijas Banka vai vērtētājs sagatavo provizorisku vērtējumu. Provizoriskajā vērtējumā iekļauj rezervi papildu zaudējumiem, to attiecīgi pamatojot.

(2) Vērtējumu, kas neatbilst visām šajā nodaļā noteiktajām prasībām, uzskata par provizorisku vērtējumu līdz brīdim, kad vērtētājs ir sagatavojis galīgo novērtējumu, kas pilnībā atbilst visām šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Galīgo vērtējumu var veikt atsevišķi no šā likuma 96.pantā minētā vērtējuma vai vienlaikus ar to, un abus vērtējumus var veikt viens un tas pats vērtētājs, taču tie ir uzskatāmi par diviem atsevišķiem vērtējumiem.

(3) Galīgā vērtējuma sagatavošanas mērķi ir:

1) nodrošināt, lai iestādes un finanšu sabiedrības grāmatvedības uzskaites dokumentos tiek pilnībā atzīti visi iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu vērtības zaudējumi;

2) iegūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanu saskaņā ar šā likuma prasībām.

(4) Ja galīgajā vērtējumā tiek konstatēts, ka iestādes vai finanšu sabiedrības neto aktīvu vērtības aplēse ir augstāka nekā iestādes vai finanšu sabiedrības neto aktīvu vērtības aplēse provizoriskajā vērtējumā, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) īstenot savas tiesības palielināt saskaņā ar iekšējās rekapitalizācijas instrumentu norakstīto kreditoru prasību vai to personu, kurām pieder attiecīgie kapitāla instrumenti un atbilstīgās saistības, prasījumu vērtību;

2) dot norādījumus pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldes sabiedrībai veikt turpmākus atlīdzības maksājumus noregulējamai iestādei par aktīviem, tiesībām un saistībām vai tām personām, kurām pieder akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti.

(5) Provizoriskais vērtējums var būt par pamatu tam, lai Latvijas Banka piemērotu noregulējuma instrumentus, pārņemtu kontroli pār noregulējamo iestādi, kas varētu nonākt finanšu grūtībās, vai īstenotu tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības.

(6) Vērtējums ir neatņemama sastāvdaļa lēmumam, ar kuru piemēro noregulējuma instrumentu, īsteno noregulējuma vai attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

48.pants. (1) Latvijas Banka var nodot pircējam, kurš nav pagaidu iestāde, noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības bez akcionāru vai to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, piekrišanas un neievērojot citas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību.

(2) Uzņēmuma pārdošanas instrumentu piemēro, pamatojoties uz civiltiesiskā kārtībā noslēgtu tiesisku darījumu, ņemot vērā vērtētāja veikto vērtējumu, kā arī saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu.

(3) Pircēja atlīdzību par uzņēmuma pārdošanu izmaksā:

1) akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, ja uzņēmums ir pārdots, nododot pircējam attiecīgās noregulējamās iestādes akcionāru akcijas un to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, īpašumtiesību instrumentus;

2) noregulējamai iestādei, ja uzņēmuma pārdošana ir veikta, nododot ieguvējam noregulējamās iestādes aktīvus vai saistības.

(3¹) Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, Latvijas Banka nodošanas tiesības var īstenot vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.

(4) Pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas Latvijas Banka ir tiesīga ar pircēja piekrišanu tam nodotos noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai iestādei vai akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus to sākotnējiem akcionāriem vai personām, kurām piederēja citi īpašumtiesību instrumenti, un noregulējamai iestādei un šīm personām ir pienākums tos pieņemt.

(5) Latvijas Banka nodrošina pircēja saņemtā pieteikuma savlaicīgu izskatīšanu. Ja, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pircējs nav saņēmis atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, šāda akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pāreja pircējam stājas spēkā ar šādiem nosacījumiem:

1) novērtējuma perioda vai šīs daļas 4. punktā noteiktā pārdošanas perioda laikā tiek apturētas pircēja balsstiesības attiecībā uz šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un tās var izmantot tikai Latvijas Banka, kurai nav pienākuma šādas balsstiesības izmantot un kura nav atbildīga par to, ka ir izmantojusi vai atturējusies izmantot šādas balsstiesības;

2) novērtējuma perioda vai šīs daļas 4. punktā noteiktā pārdošanas perioda laikā šādai akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārejai nepiemēro sankcijas par būtiskas līdzdalības iegūšanas vai samazināšanas prasību pārkāpumiem;

3) ja pircējam izsniedz atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, pircējs iegūst balsstiesības attiecībā uz tam piederošām noregulējamās iestādes akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām no brīža, kad tas ir saņēmis atļauju iegūt būtisku līdzdalību noregulējamā iestādē;

4) ja pircējam aizliedz iegūt būtisku līdzdalību, Latvijas Banka ir tiesīga pircējam uzlikt par pienākumu noteiktā laikposmā atsavināt tam piederošās noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

5) ja pircējs noregulējuma iestādes noteiktā pārdošanas periodā nav atsavinājis šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, Latvijas Banka ir tiesīga pircējam piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus par Kredītiestāžu likumā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā paredzēto būtiskas līdzdalības iegūšanas vai samazināšanas prasību pārkāpumiem.

(6) Pircējs var joprojām izmantot noregulējamās iestādes tiesības sniegt finanšu pakalpojumus citā dalībvalstī, kā arī izmantot dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās iestādes maksājumu sistēmām, regulētam tirgus organizētājam, ieguldītāju aizsardzības sistēmām un noguldījumu garantiju sistēmām, ja pircējs atbilst dalības kritērijiem šādās sistēmās. Ja pircējs neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldītāju aizsardzības sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, Latvijas Banka ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pircējs var izmantot noregulējamās iestādes tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Latvijas Banka pēc pircēja pieprasījuma var pagarināt. Piekļuve minētajām sistēmām netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pircējam nav kredītreitingu aģentūras reitinga vai nav nepieciešamā reitinga līmeņa.

(7) Noregulējamās iestādes akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem un citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas, nav nekādu tiesību uz nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām vai ar tiem saistītām tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

49.pants. (1) Latvijas Banka nodrošina, ka akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošana ir iespējami pārredzama, nerada maldinošu priekšstatu, tajā nav interešu konfliktu vai netaisnīgu priekšrocību iespējamam pircējam, nepiemēro nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem, ņem vērā faktiskos apstākļus, nepieciešamību ātri veikt noregulējumu un saglabāt finanšu stabilitāti. Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, mērķis ir panākt augstāku pārdošanas cenu attiecīgajām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām.

(1¹) Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus un saistības var tirgot atsevišķi.

(2) Tādas ar noregulējamās iestādes pārdošanas darījumu saistītās informācijas publiskošanu, kuru iestādei ir pienākums atklāt sabiedrībai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa regulas Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK un Komisijas direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) 17. panta 1. punktu, var atlikt saskaņā ar minētās regulas 17. panta 4. vai 5. punktu.

(3) Latvijas Banka var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto, ja tā konstatē, ka šo prasību un principu ievērošana varētu apdraudēt viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu, un, jo īpaši tad, ja tā uzskata, ka noregulējamās iestādes finanšu grūtības vai tās iespējama nonākšana finanšu grūtībās rada vai palielina būtiskus draudus finanšu stabilitātei vai prasību ievērošana varētu samazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā vai šā likuma 38. panta pirmās daļas 2. punktā minētā noregulējuma mērķa sasniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

50.pants. (1) Lai piemērotu pagaidu iestādes instrumentu, ņemot vērā vajadzību saglabāt pagaidu iestādes kritiski svarīgās funkcijas, Latvijas Banka ir tiesīga nodot pagaidu iestādei vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības bez noregulējamās iestādes akcionāru vai personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, piekrišanas, neievērojot citos normatīvajos aktos noteikto īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību.

(2) Pagaidu iestāde ir juridiskā persona, kas atbilst šādām prasībām:

1) tajā būtiska līdzdalība ir vienai vai vairākām tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādēm, un tā atrodas Latvijas Bankas pārraudzībā;

2) tā ir izveidota, lai saņemtu un turētu dažas vai visas noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvus, tiesības vai saistības, lai turpinātu dažas vai visas noregulējamās iestādes funkcijas, pakalpojumus un darbības.

(2¹) Pagaidu iestādes dibinātājs ir tiesīgs ieskaitīt pamatkapitāla apmaksai nepieciešamos līdzekļus Latvijas Bankā atvērtā pagaidu kontā. Pēc pagaidu iestādes dibināšanas šī iestāde pārskaita pagaidu kontā esošos līdzekļus uz tās norēķinu kontu Latvijas Bankā vai dalībvalsts kredītiestādē. Pagaidu iestāde ir tiesīga turēt naudas līdzekļus euro kontā Latvijas Bankā saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru pagaidu iestāde noslēgusi ar Latvijas Banku.

(3) Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana šā likuma 53. panta pirmās daļas 2. punktā minētajam mērķim neietekmē Latvijas Bankas tiesības kontrolēt pagaidu iestādi.

(4) Piemērojot pagaidu iestādes instrumentu, Latvijas Banka nodrošina, ka pagaidu iestādei nodoto saistību kopējā vērtība nepārsniedz no noregulējamās iestādes vai citiem avotiem iegūto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.

(5) Atlīdzību par noregulējuma instrumentu piemērošanu, ko samaksā pagaidu iestāde, izmaksā:

1) personām, kurām pieder akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti un kuru akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti nodoti pagaidu iestādei;

2) noregulējamai iestādei, ja pagaidu iestādei nodoti noregulējamās iestādes aktīvi vai saistības.

(6) Piemērojot pagaidu iestādes instrumentu, Latvijas Banka var īstenot nodošanas tiesības vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.

(7) Latvijas Banka pagaidu iestādei nodotās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus var nodot atpakaļ to sākotnējiem akcionāriem vai citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem, kā arī pagaidu iestādei nodotos aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai iestādei, ja šāda iespēja ir bijusi paredzēta, īstenojot nodošanu, vai ja nodotas tādas akcijas vai tādi citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, kuru nodošana netika paredzēta līgumā, un šīm personām un noregulējamai iestādei ir pienākums tos pieņemt.

(8) Latvijas Banka pagaidu iestādei nodotās akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības var nodot trešajai personai.

(9) Pagaidu iestāde var joprojām izmantot noregulējamās iestādes tiesības sniegt finanšu pakalpojumus citā dalībvalstī, dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās iestādes maksājumu sistēmām, regulētam tirgus organizētājam, ieguldītāju aizsardzības sistēmām un noguldījumu garantiju sistēmām, ja tā atbilst dalības kritērijiem šādās sistēmās.

(10) Ja pagaidu iestāde neatbilst dalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu sistēmā, regulētā tirgus organizētājā, ieguldītāju aizsardzības sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, Latvijas Banka ir tiesīga noteikt periodu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, kurā pagaidu iestāde var izmantot noregulējamās iestādes tiesības dalībai un piekļuvei minētajām sistēmām un kuru Latvijas Banka pēc pagaidu iestādes pieprasījuma var pagarināt.

(11) Piekļuve maksājumu sistēmām netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pagaidu iestādei nav kredītreitingu aģentūras reitinga vai nav nepieciešamā reitinga līmeņa. Citās darbības jomās pagaidu iestādi var uzskatīt par noregulējamās iestādes aktīvu, saistību un tiesību pārņēmēju.

(12) Noregulējamās iestādes akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem un citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas pagaidu iestādei, nav nekādu tiesību uz nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām, vai ar tiem saistītām tiesībām.

(13) Pagaidu iestādei nav saistību vai atbildības attiecībā uz noregulējamās iestādes akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem, un valde un padome nav atbildīga šādiem akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot rupju neuzmanību, kas tieši skar noregulējamās iestādes akcionāru vai personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoru intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

51.pants. (1) Latvijas Banka apstiprina pagaidu iestādes dibināšanas dokumentus un darbības stratēģiju, padomi un valdi, kā arī padomes un valdes locekļu atalgojumu un amata pienākumus. Pagaidu iestādei ir pienākums veikt normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un funkcijas, ko tā pārņem no noregulējamās iestādes, un pagaidu iestādes uzraudzību veic Latvijas Banka. Ja tas nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, Latvijas Banka var uz noteiktu laiku atļaut iestāžu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu.

(2) Pagaidu iestādes valde un padome cenšas saglabāt piekļuvi kritiski svarīgām funkcijām un pārdot savas akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības privātā sektora pircējiem ar piemērotiem nosacījumiem šajā likumā noteiktajā termiņā.

(3) Latvijas Banka nolemj, ka pagaidu iestāde zaudē savu statusu vienā no šādiem gadījumiem:

1) pagaidu iestāde apvienojas ar citu sabiedrību;

2) tā neatbilst pagaidu iestādei noteiktajām prasībām;

3) lielākā daļa pagaidu iestādes aktīvu, tiesību vai saistību ir pārdota trešajai personai;

4) ir iestājies pagaidu iestādes darbībai noteiktais termiņš;

5) pagaidu iestādes aktīvi ir pilnībā realizēti, un tās saistības ir pilnībā izpildītas.

(4) Pārdodot pagaidu iestādi, tās aktīvus vai saistības, Latvijas Banka nodrošina, lai pārdošanas process ir iespējami pārredzams, nerada maldinošu priekšstatu un diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem. Pārdošanu veic saskaņā ar civiltiesiskā kārtībā noslēgtiem tiesiskiem darījumiem, ņemot vērā vērtētāja veikto vērtējumu, kā arī saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu.

(5) Latvijas Banka izbeidz pagaidu iestādes darbību pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā divus gadus no dienas, kad pagaidu iestādei pēdējo reizi nodotas noregulējamās iestādes akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, izmantojot pagaidu iestādes instrumentu. Latvijas Banka ir tiesīga minēto termiņu pagarināt vienu vai vairākas reizes par vienu gadu ar nosacījumu, ka šāds pagarinājums ir nepieciešams, lai atbalstītu šā panta trešās daļas 1., 2., 3. un 5. punktā minēto mērķu sasniegšanu vai nodrošinātu svarīgāko iestādes finanšu pakalpojumu nepārtrauktību.

(6) Ja pagaidu iestāde zaudē savu statusu, jo visi tās aktīvi, tiesības vai saistības ir pārdotas trešajai personai, vai ja pagaidu iestādi izmanto vairāk nekā vienas noregulējamās iestādes aktīvu un saistību nodošanai un ir pārdoti visi aktīvi, tiesības un saistības, kas nodoti no katras noregulējamās iestādes, vai ir iestājies tās darbībai noteiktais termiņš, pagaidu iestādi likvidē attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Ienākumus, kas gūti pagaidu iestādes darbības izbeigšanas rezultātā, izmaksā pagaidu iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

52.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības nodot noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības vai saistības vienai vai vairākām aktīvu pārvaldes sabiedrībām bez noregulējamās iestādes akcionāru vai personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, piekrišanas un neievērojot citos normatīvajos aktos noteikto aktīvu, tiesību vai saistību nodošanas kārtību, ja šo aktīvu, tiesību vai saistību pārdošana likvidācijas gadījumā varētu nelabvēlīgi ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti un ja šāda nodošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes pienācīgu darbību vai maksimāli palielinātu ieņēmumus no noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārdošanas.

(1¹) Aktīvu pārvaldes sabiedrības dibinātājs ir tiesīgs ieskaitīt pamatkapitāla apmaksai nepieciešamos līdzekļus Latvijas Bankā atvērtā pagaidu kontā. Pēc aktīvu pārvaldes sabiedrības dibināšanas šī sabiedrība pārskaita pagaidu kontā esošos līdzekļus uz tās norēķinu kontu Latvijas Bankā vai dalībvalsts kredītiestādē. Aktīvu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga turēt naudas līdzekļus euro kontā Latvijas Bankā saskaņā ar Latvijas Bankas kontu apkalpošanas nosacījumiem, kas paredzēti kontu apkalpošanas līgumā, kuru aktīvu pārvaldes sabiedrība noslēgusi ar Latvijas Banku.

(2) Aktīvu pārvaldes sabiedrība pārvalda tai nodotos aktīvus ar mērķi palielināt to vērtību aktīvu pārdošanas gadījumā.

(3) Latvijas Banka apstiprina aktīvu pārvaldes sabiedrības dibināšanas dokumentus un darbības stratēģiju, padomi un valdi, kā arī padomes un valdes locekļu atalgojumu un amata pienākumus.

(4) Piemērojot aktīvu nodalīšanas instrumentu, Latvijas Banka atbilstoši šajā likumā noteiktajiem vērtēšanas principiem un valsts atbalsta normatīvajam regulējumam nosaka atlīdzību, par kādu aktīvus, tiesības un saistības nodod aktīvu pārvaldes sabiedrībai. Šī atlīdzība var atbilst to nominālvērtībai vai būt zemāka par nominālvērtību.

(5) Atlīdzību par aktīvu pārvaldes sabiedrībai nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām izmaksā noregulējamai iestādei. Atlīdzību var izmaksāt aktīvu pārvaldes sabiedrības emitētu parāda vērtspapīru veidā.

(5¹) Ja tika piemērots pagaidu iestādes instruments, aktīvu pārvaldības sabiedrība pēc pagaidu iestādes instrumenta piemērošanas var no pagaidu iestādes pārņemt aktīvus, tiesības vai saistības.

(5²) Latvijas Banka var īstenot nodošanas tiesības vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu vai aktīvu, tiesību vai saistību papildu nodošanu.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga aktīvu pārvaldes sabiedrībai nodotos aktīvus, tiesības vai saistības nodot atpakaļ noregulējamai iestādei, ja tāda iespēja ir bijusi paredzēta, veicot nodošanu, vai ja nodoti tādi aktīvi, tiesības vai saistības, kuru nodošana netika paredzēta līgumā, un noregulējamai iestādei ir pienākums tos pieņemt.

(7) Noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem un citām trešajām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav nodotas, nav nekādu tiesību uz aktīvu pārvaldes sabiedrībai nodotajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām, vai no tiem izrietošajām saistītām tiesībām.

(8) Aktīvu pārvaldes sabiedrībai nav saistību un tā nav atbildīga attiecībā uz noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem, un arī tās valde un padome nav atbildīga akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot rupju neuzmanību, kas tieši skar noregulējamās iestādes akcionāru, to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoru intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

53.pants. (1) Latvijas Banka iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar noregulējuma principiem var piemērot kādam no šādiem mērķiem:

1) lai rekapitalizētu noregulējuma nosacījumiem atbilstošu iestādi vai finanšu sabiedrību tādā apmērā, kāds ir pietiekams, lai atjaunotu tās spēju atbilst licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma prasībām un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar minētajiem likumiem, kā arī atjaunotu tirgus dalībnieku un sabiedrības uzticēšanos iestādei vai finanšu sabiedrībai;

2) lai konvertētu kapitālā vai samazinātu to prasījumu vai parāda instrumentu pamatsummu, kas nodota pagaidu iestādei tās kapitāla nodrošināšanai vai nodota, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu.

(2) Latvijas Banka var piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā mērķa sasniegšanai, ja ir paredzams, ka šā instrumenta piemērošana palīdzēs sasniegt attiecīgos noregulējuma mērķus un atjaunos attiecīgās iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie nosacījumi nav izpildīti, Latvijas Banka var piemērot citus noregulējuma instrumentus vai iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajam mērķim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

54.pants. (1) Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro visām iestādes vai finanšu sabiedrības saistībām, izņemot:

1) segtos noguldījumus. Latvijas Banka ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz jebkuru noguldījuma summu, kas pārsniedz Noguldījumu garantiju likumā noteikto segto noguldījumu apmēru;

2) nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, kurus izmanto riska ierobežošanas nolūkā. Šādas saistības veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas;

3) jebkuras saistības, ko rada iestādes vai finanšu sabiedrības turējumā esoši klienta aktīvi, ja saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem šādus klienta aktīvus neiekļauj iestādes vai finanšu sabiedrības mantas sarakstā maksātnespējas procesā;

4) jebkuras saistības, kas rodas no uzticības operācijām (trasta) starp iestādi vai finanšu sabiedrību un klientu, ja saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem šādus klienta aktīvus neiekļauj iestādes vai finanšu sabiedrības mantas sarakstā maksātnespējas procesā;

5) saistības pret iestādēm, izņemot vienā grupā ar iestādi esošas sabiedrības, ja šādu saistību sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

6) tādas saistības pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas noteikti likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā, vai saistības pret Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, ievērojot Regulas Nr. 648/2012 14. pantu, un ārvalsts centrālajiem darījuma partneriem, kurus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;

7) saistības attiecībā uz amatpersonu un darbinieku uzkrāto darba samaksu, pensiju izmaksām vai citu atalgojuma nemainīgo daļu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, kuru neregulē darba koplīgums. Izņēmumu attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ko regulē darba koplīgums, nepiemēro tādām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālo darba pienākumu izpilde būtiski ietekmē iestādes vai finanšu sabiedrības riska profilu;

8) saistības attiecībā uz kreditoru, ja tās rodas sakarā ar iestādes vai finanšu sabiedrības komercdarbības nodrošināšanai nepieciešamo pamatresursu vai pamatpakalpojumu, tai skaitā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu, komunālo pakalpojumu, kā arī telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanu;

9) saistības pret valsts un pašvaldību institūcijām, kas atbildīgas par nodokļu uzskaiti un kontroli;

10) saistības attiecībā uz noguldījumu garantiju fondu, kas radušās saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma prasībām;

11) saistības (neatkarīgi no to termiņa) pret iestādēm vai finanšu sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības, izņemot gadījumu, kad minētās saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē maksātnespējas procesu. Gadījumos, kad ir piemērojams minētais izņēmums, Latvijas Banka kā attiecīgās meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde novērtē, vai to posteņu summa, kuri atbilst šā likuma 61. panta sestajai daļai, ir pietiekama, lai atbalstītu atbilstošākās noregulējuma stratēģijas īstenošanu.

(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība nodrošina, ka visi aktīvi, kas ir nodrošinājums saistībām un ir saistīti ar segto obligāciju nodrošinājuma portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ka šādiem aktīviem ir pietiekams finansējums. Latvijas Banka, ja nepieciešams, ir tiesīga īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz jebkādu šo nodrošināto saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, ja to vērtība pārsniedz pret tām nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību.

(3) Lai nodrošinātu iestāžu un grupu noregulējamību, Latvijas Banka, neievērojot Regulas Nr. 575/2013, Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem, saskaņā ar šā likuma 20.panta astotās daļas 2.punkta prasībām ir tiesīga ierobežot apmēru riska darījumam ar citu iestādi, ja šāda riska darījuma dēļ radušās iekšēji rekapitalizējamās saistības, izņemot tās saistības, kuras var rasties starp vienas un tās pašas grupas sabiedrībām.

(4) Izņēmuma gadījumos, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, Latvijas Banka ir tiesīga pieņemt lēmumu izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas noteiktas saistības kādā no šādiem gadījumiem:

1) saistības nav iespējams iekšēji rekapitalizēt saprātīgā laikposmā;

2) izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību;

3) izslēgšana ir nepieciešama un ir samērīga, lai nepieļautu negatīvu ietekmi, it īpaši attiecībā uz fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgajiem noguldījumiem, kas varētu būtiski apgrūtināt finanšu tirgus darbību, tai skaitā finanšu tirgus infrastruktūras, tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tautsaimniecībai;

4) iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu to vērtības samazināšanos, ka zaudējumi, kurus segtu citi kreditori, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

55. pants. (1) Lai nodrošinātu noregulējuma stratēģijas efektīvu īstenošanu, Latvijas Banka rūpīgi izvērtē, vai saistības pret iestādēm vai finanšu sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, bet kas pašas nav noregulējamās vienības un nav izslēgtas no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmās daļas 11. punktu, būtu izslēdzamas vai daļēji izslēdzamas saskaņā ar šā likuma 54. panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu.

(2) Ja Latvijas Banka nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šā panta pirmo daļu, citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādu izslēgšanu, ar nosacījumu, ka, palielinot citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots šā likuma 41. panta pirmās daļas 6. punktā minētais princips.

(3) Ja Latvijas Banka nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt iekšēji rekapitalizējamās saistības vai iekšēji rekapitalizējamo saistību kategoriju saskaņā ar šo daļu un zaudējumi, ko segtu no šīm saistībām, nav pilnībā nodoti citiem kreditoriem, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu noregulējamā iestādē, lai veiktu vienu vai abus šādus pasākumus:

1) segtu visus zaudējumus, kurus iekšēji rekapitalizējamās saistības nav absorbējušas, un atjaunotu noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību līdz nullei saskaņā ar šā likuma 67. panta pirmās daļas 1. punktu;

2) pirktu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus noregulējamā iestādē, lai rekapitalizētu iestādi saskaņā ar šā likuma 67. panta pirmās daļas 2. punktu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

56.pants. (1) No noregulējuma finansēšanas mehānisma drīkst veikt šā likuma 55.panta trešajā daļā minēto iemaksu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) akcionāri un personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu iekšēji rekapitalizējamo saistību turētāji, izmantojot norakstīšanu, konvertēšanu vai citu metodi, ir veikuši iemaksu zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai, kas ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 procentiem no noregulējamās iestādes kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kas novērtētas noregulējuma darbības laikā saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantā paredzēto vērtēšanu;

2) noregulējuma finansēšanas mehānisma iemaksa nepārsniedz 5 procentus no noregulējamās iestādes kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kas novērtētas noregulējuma darbības laikā saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantā paredzēto vērtēšanu.

(2) Šā likuma 55. panta trešajā daļā minēto noregulējuma finansēšanas mehānisma iemaksu var finansēt no:

1) noregulējuma finansēšanas mehānismam pieejamās summas, kas iegūta no iestāžu un ārvalstīs reģistrētu iestāžu Latvijas Republikā reģistrētu filiāļu iemaksām;

2) summas, ko triju gadu laikā var iegūt kā papildu maksājumus atbilstoši Regulas Nr.  806/2014 71. pantā noteiktajam;

3) summas, ko iegūst no alternatīviem finansēšanas avotiem, ja šīs daļas 1. un 2.punktā minētās summas ir nepietiekamas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

57.pants. (1) Ārkārtas gadījumos Latvijas Banka ir tiesīga saņemt papildu finansējumu no alternatīviem finansēšanas avotiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) ir ievērots šā likuma 56.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais 5 procentu ierobežojums;

2) visas nenodrošinātās saistības, kas nav prioritāras un kas nav atbilstīgie noguldījumi Noguldījumu garantiju likuma izpratnē, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas.

(2) Ja ir ievēroti šā panta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi, noregulējuma fonds var veikt iemaksu no līdzekļiem, kas iegūti no noregulējuma fondā veiktajām iemaksām un kas līdz šim vēl nav izmantoti.

(3) Neievērojot šā likuma 56.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumus, no noregulējuma fonda drīkst veikt šā likuma 55.panta trešajā daļā minēto iemaksu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) iemaksa zaudējumu segšanai un rekapitalizācijai, kas minēta šā likuma 56.panta pirmās daļas 1.punktā, ir vienāda ar summu, kas nav mazāka par 20 procentiem no noregulējamās iestādes riska svērtajiem aktīviem;

2) tā rīcībā ir summa, ko veido noregulējuma fondā veiktās iemaksas un kas ir vienāda ar vismaz 3 procentiem no visu Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu segto noguldījumu apjoma;

3) noregulējamās iestādes aktīvu apjoms konsolidācijas līmenī ir mazāks par 900 miljardiem euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

58.pants. (1) Īstenojot šā likuma 54.panta ceturtajā daļā un 55.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, Latvijas Banka ievēro:

1) principu, ka zaudējumus vispirms sedz akcionāri vai personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un pēc tam noregulējamās iestādes kreditori prioritārā secībā;

2) zaudējumu segšanas spēju, kāda noregulējamā iestādē turpmāk būtu, ja saistības vai saistību kategorija tiktu izslēgta;

3) nepieciešamību saglabāt pietiekamus resursus noregulējuma finansēšanai.

(2) Saistību izslēgšanu saskaņā ar šā likuma 54.panta ceturtās daļas un 55.panta pirmās daļas prasībām piemēro, lai pilnībā izslēgtu saistību norakstīšanu vai lai ierobežotu minēto saistību norakstīšanas apmēru.

(3) Latvijas Banka pirms lēmuma pieņemšanas par šā likuma 54. panta ceturtajā daļā un 55. panta pirmajā daļā noteikto tiesību īstenošanu informē par to Eiropas Komisiju. Ja šā likuma 54.panta ceturtajā daļā un 55.panta pirmajā daļā noteikto tiesību īstenošanai ir nepieciešams izmantot noregulējuma fonda vai citu alternatīvo finansēšanas avotu līdzekļus, Latvijas Bankai ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas saskaņojumu pirms šāda lēmuma pieņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

58.¹ pants. (1) Tādu atbilstīgo saistību pārdevējs, kuras atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem (izņemot nosacījumus attiecībā uz minētās regulas 72.a panta 1. punkta "b" apakšpunktu un 72.b panta 3., 4. un 5. punktu), šādas saistības pārdod privātam klientam tikai tad, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) pārdevējs ir veicis piemērotības pārbaudi saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.² pantu;

2) pārdevējs, pamatojoties uz šīs daļas 1. punktā minēto pārbaudi, ir pārliecinājies, ka šādas atbilstīgās saistības ir piemērotas attiecīgajam privātajam klientam;

3) pārdevējs piemērotību dokumentē saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 128. panta vienpadsmito, 11.¹ un 11.² daļu.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir izpildīti un attiecīgā privātā klienta finanšu portfelis pirkuma brīdī nepārsniedz 500 000 euro, pārdevējs, pamatojoties uz informāciju, ko privātais klients sniedz saskaņā ar šā panta trešo daļu, nodrošina, ka iegādes laikā ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) privātais klients neiegulda kopējo summu, kas pārsniedz 10 procentus no finanšu instrumentu portfeļa saistībām, kas minētas šā panta pirmajā daļā;

2) sākotnējo ieguldījumu apjoms, kas ieguldīts vienā vai vairākos saistību instrumentos, kuri minēti šā panta pirmajā daļā, ir vismaz 10 000 euro.

(3) Privātais klients pārdevējam sniedz patiesu informāciju par savu finanšu instrumentu portfeli, tostarp par jebkādiem šā panta pirmajā daļā minētajiem ieguldījumiem saistībās.

(4) Šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem atbilstošs privātā klienta finanšu instrumentu portfelis ietver skaidras naudas noguldījumus un finanšu instrumentus, bet tajā neietilpst nekādi finanšu instrumenti, kas izmantojami kā nodrošinājums.

(5) Latvijas Republikā reģistrētas iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kurām attiecas šā likuma 60.² pantā minētā prasība un kuru kopējo aktīvu vērtība nepārsniedz 50 miljardus euro, ievēro tikai šā panta otrās daļas 2. punktā minēto noteikumu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

59. pants. (1) Iestādes un finanšu sabiedrības pastāvīgi nodrošina minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpildi saskaņā ar šo pantu un šā likuma 59.¹, 60., 60.¹, 60.², 61., 62., 63., 63.¹, 63.², 63.³, 64. un 65. pantu.

(2) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību aprēķina saskaņā ar šā likuma 60. pantu kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu un izsaka procentos no:

1) iestādes un finanšu sabiedrības kopējās riska darījumu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

2) iestādes un finanšu sabiedrības sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktā kopējā riska darījumu vērtības mēra, ko aprēķina saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 429. un 429.a pantu;

3) šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajai iestādei — ieguldījumu brokeru sabiedrībai — un 2. punktā minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, — kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5.

(3) Latvijas Banka atbrīvo hipotekāro kredītu iestādes, kuras tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem nav atļauts pieņemt noguldījumus, no minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) iestādes tiks likvidētas Kredītiestāžu likumā vai Finanšu instrumentu tirgus likumā, vai šā likuma 48., 50. vai 52. pantā noteiktajā kārtībā;

2) šīs daļas 1. punktā minētā nosacījuma izpilde nodrošina, ka iestāžu kreditori, tostarp segto obligāciju turētāji, sedz zaudējumus tādā apmērā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.

(4) Hipotekāro kredītu iestādes, kas atbrīvotas no minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, neietilpst šā likuma 60.² panta pirmajā daļā minētajā konsolidācijā.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

59.¹ pants. (1) Saistības iekļauj noregulējamo vienību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja tās atbilst Regulas Nr. 575/2013 72.a, 72.b (izņemot 2. punkta "d" apakšpunktu) un 72.c pantam.

(2) Ja šajā likumā ir minētas Regulas Nr. 575/2013 92.a vai 92.b panta prasības, tad atbilstīgās saistības minēto regulas pantu izpratnē ir atbilstīgās saistības, kā noteikts regulas 72.k pantā un otrās daļas I sadaļas 5.a nodaļā.

(3) Saistības, kas izriet no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātajiem instrumentiem (piemēram, strukturētām parādzīmēm), kuri atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem (izņemot Regulas Nr. 575/2013 72.a panta 2. punkta "l" apakšpunktu), iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1) no parāda instrumenta izrietošu saistību pamatsumma ir fiksēta emisijas brīdī, tā ir fiksēta vai pieaug, un to neietekmē iegulta atvasināta instrumenta iezīme, un no parāda instrumenta (tostarp no iegulta atvasināta instrumenta) izrietošo saistību kopējo summu var vērtēt katru dienu ar atsauci uz aktīvu un likvīdu divvirzienu tirgu ekvivalentam instrumentam bez kredītriska saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 104. un 105. pantu;

2) parāda instrumentā ir ietverts līguma noteikums, ar ko precizē, ka prasījuma vērtība emitenta maksātnespējas gadījumā un emitenta noregulējuma gadījumā ir fiksēta vai pieaug un nepārsniedz sākotnēji samaksāto saistību summu.

(4) Uz šā panta trešajā daļā minētajiem parāda instrumentiem (tostarp uz to iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem) neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, un uz šādu instrumentu vērtēšanu neattiecas šā likuma 70. panta trešā daļa.

(5) Šā panta trešajā daļā minētās saistības iekļauj pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai attiecībā uz to saistību daļu, kas atbilst šā panta trešās daļas 1. punktā minētajai pamatsummai vai šā panta trešās daļas 2. punktā minētajai fiksētajai vai pieaugošajai summai.

(6) Ja meitas sabiedrība, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, emitē saistības vienam no tā brīža akcionāriem, kas nav daļa no tās pašas noregulējamās grupas, un ja minētā meitas sabiedrība ir daļa no tās pašas noregulējamās grupas kā noregulējamā vienība, minētās saistības iekļauj minētās noregulējamās vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) minētās saistības ir emitētas saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punktu;

2) minēto saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību;

3) minētās saistības nepārsniedz summu, ko nosaka, no summas, kas prasīta saskaņā ar šā likuma 61. panta pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu, atņemot saistību summu, kas emitēta noregulējamai vienībai un ko šī noregulējamā vienība ir nopirkusi vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienību starpniecību, un pašu kapitāla summu, ko emitē saskaņā ar šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punktu.

(7) Neskarot šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā daļā vai 60.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minēto minimuma prasību, Latvijas Banka nodrošina, ka noregulējamās vienības, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.² pantā minētās prasības daļu, kas ir 8 procenti no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā.

(8) Latvijas Banka var atļaut noregulējamām vienībām, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.² pantā minētās prasības daļu līmeni, kas ir zemāks par 8 procentiem no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), bet augstāks par summu, kura iegūta, piemērojot formulu "(1 – (X1 / X2)) × 8 procenti no kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu)", izpildīt, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi Regulas Nr. 575/2013 72.b panta 3. punktā minētie nosacījumi un ievērota iespējamās samazināšanas robežvērtība:

1) X1 ir 3,5 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu;

2) X2 ir summa, ko veido 18 procenti no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, un kopējo kapitāla rezervju prasības summa.

(9) Ja noregulējamām vienībām, uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, šā panta septītās un astotās daļas piemērošana rezultējas ar prasību, kas pārsniedz 27 procentus no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu, šā likuma 60.² pantā minētās prasības daļu, kura izpildāma, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, attiecīgajai noregulējamai vienībai Latvijas Banka ierobežo līdz summai, kas vienāda ar 27 procentiem no kopējās riska darījumu vērtības, ja ir novērtējusi, ka ir spēkā šādi nosacījumi:

1) piekļuve noregulējuma finansēšanas mehānismam noregulējuma plānā netiek uzskatīta par iespēju noregulēt attiecīgo vienību;

2) ja nav piemērojams šā panta devītās daļas 1. punkts, tad šā likuma 60.² pantā minētā prasība ļauj minētajai noregulējamai vienībai izpildīt attiecīgi šā likuma 56. panta pirmajā daļā vai 57. panta trešajā daļā minētās prasības.

(10) Veicot šā panta devītajā daļā minēto novērtējumu, Latvijas Banka ņem vērā risku, ka var būt nesamērīga ietekme uz attiecīgās noregulējamās vienības komercdarbības modeli.

(11) Šā panta devīto daļu nepiemēro noregulējamām vienībām, uz kurām attiecas šā likuma 60. panta sešpadsmitā daļa.

(12) Attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras nav globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām neattiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, Latvijas Banka var nolemt, ka šā likuma 60.² pantā minētās prasības daļu vai nu līdz 8 procentiem no vienības kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), vai līdz summai saskaņā ar šā panta sešpadsmitās daļas 2. punktā noteikto formulu — atkarībā no tā, kas ir lielāks, — izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajām nepakārtotām saistībām ir tāda pati kreditoru prasījumu apmierināšanas prioritāte maksātnespējas procesā kā konkrētām saistībām, kas izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu;

2) pastāv risks, ka sakarā ar norakstīšanas un konvertēšanas tiesību plānotu piemērošanu nesubordinētajām saistībām, kas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu nav izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas, kreditoriem, kuru prasības izriet no minētajām saistībām, rodas lielāki zaudējumi nekā tad, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar maksātnespējas procesu;

3) pašu kapitāla un citu subordinēto saistību summa nepārsniedz summu, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka šīs daļas 2. punktā minētajiem kreditoriem nerodas zaudējumi, kas pārsniedz to zaudējumu līmeni, kuri tiem citādi būtu radušies, ja likvidācija tiktu veikta saskaņā ar maksātnespējas procesu.

(13) Ja Latvijas Banka konstatē, ka saistību kategorijā, kurā ietilpst atbilstīgās saistības, to saistību kopējais apjoms, kuras ir izslēgtas vai, visticamāk, tiks izslēgtas no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo vai ceturto daļu, ir lielāks par 10 procentiem no minētās kategorijas, Latvijas Banka novērtē šā panta divpadsmitās daļas 2. punktā minēto risku.

(14) Šā panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un sešpadsmitās daļas piemērošanas nolūkos atvasināto instrumentu saistības iekļauj kopējās saistībās, pamatojoties uz to, ka tiek pilnībā atzītas darījuma partnera ieskaita tiesības.

(15) Noregulējamās vienības pašu kapitāls, ko izmanto, lai izpildītu kopējo kapitāla rezervju prasību, ir atbilstīgs, lai izpildītu šā panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minēto prasību.

(16) Atkāpjoties no šā panta septītās, astotās, devītās, desmitās un vienpadsmitās daļas, Latvijas Banka var lemt, ka noregulējamās vienības, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, šā likuma 60.² pantā minēto prasību izpilda, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā panta sestajā daļā, tiktāl (tādā apjomā), ciktāl sakarā ar pienākumu noregulējamai vienībai ievērot kopējo kapitāla rezervju prasību un prasības, kas minētas Regulas Nr. 575/2013 92.a pantā un šā likuma 60. panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā un 60.² pantā, minētā pašu kapitāla, instrumentu un saistību summa nepārsniedz lielāko no šādām summām:

1) 8 procentus no vienības kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu);

2) summu, kas iegūta, izmantojot šādu formulu:

A × 2 + B × 2 + C, kur

A — summa, kas izriet no Regulas Nr.  575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunkta prasībām, vai summa, kas izriet no Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punkta prasībām attiecībā uz šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minēto iestādi — ieguldījumu brokeru sabiedrību — un 2. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

B — summa, kas izriet no Kredītiestāžu likuma 101.¹⁶ panta prasībām, vai summa, kas izriet no Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 54. panta prasībām attiecībā uz šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minēto iestādi — ieguldījumu brokeru sabiedrību — un 2. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība;

C — summa, kas izriet no kopējo kapitāla rezervju prasības.

(17) Latvijas Banka šā panta sešpadsmitajā daļā minētās tiesības var īstenot attiecībā uz noregulējamām vienībām, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa un kuras atbilst vienam no šā panta astoņpadsmitajā daļā minētajiem nosacījumiem, līdz 30 procentiem no visu to noregulējamo vienību kopējā skaita, kuras ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vai uz kurām attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa un kurām Latvijas Banka nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 60.² pantu.

(18) Latvijas Banka, īstenojot šā panta septiņpadsmitajā daļā minētās darbības, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) iepriekš veiktajā noregulējamības novērtējumā ir identificēti būtiski noregulējamības šķēršļi, un vai nu pēc šā likuma 20. panta astotajā daļā minēto pasākumu piemērošanas Latvijas Bankas noteiktajā termiņā nav veikti korektīvi pasākumi, vai arī identificēto būtisko šķērsli nevar risināt ne ar vienu no šā likuma 20. panta astotajā daļā minētajiem pasākumiem un šā panta sešpadsmitajā daļā minēto tiesību īstenošana daļēji vai pilnīgi kompensētu būtisku šķēršļu negatīvo ietekmi uz noregulējamību;

2) noregulējamās vienības vēlamās noregulējuma stratēģijas iespējamība un ticamība ir ierobežota, ņemot vērā vienības lielumu, savstarpējo saistību, tās darbību raksturu, apmēru, risku un sarežģītību, tās juridisko statusu un akcionāru struktūru;

3) Kredītiestāžu likuma 101.¹⁶ pantā minētā prasība atspoguļo faktu, ka noregulējamā vienība, kura ir globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai uz kuru attiecas šā likuma 60. panta četrpadsmitā, piecpadsmitā vai sešpadsmitā daļa, riskantuma ziņā ir starp 20 procentiem riskantāko iestāžu, kurām Latvijas Banka nosaka šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.

(19) Šā panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā minēto procentuālo vērtību piemērošanas nolūkos Latvijas Banka skaitli, kas iegūts aprēķina rezultātā, noapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim.

(20) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā panta divpadsmito vai sešpadsmito daļu nosaka Latvijas Banka, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:

1) to, kāds tirgus dziļums ir noregulējamās vienības pašu kapitāla instrumentiem un subordinētiem atbilstīgajiem instrumentiem, šādu instrumentu (ja tādi ir) cenu noteikšanu un laiku, kas vajadzīgs jebkādu minētā lēmuma izpildei nepieciešamu darījumu veikšanai;

2) to atbilstīgo saistību instrumentu summu, kuri atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, ar atlikušo termiņu, kas ir īsāks par vienu gadu no dienas, kurā pieņem lēmumu, lai veiktu kvantitatīvas šā panta divpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minēto prasību korekcijas;

3) to instrumentu pieejamību un summu, kuri atbilst visiem Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem nosacījumiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta "d" apakšpunktu;

4) to, vai salīdzinājumā ar noregulējamās vienības pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām ir nozīmīga tādu saskaņā ar šā likuma 54. panta pirmo un ceturto daļu no norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas izslēgtu saistību summa, kuras maksātnespējas procesā ierindojas turpat, kur atrodas visaugstāk ierindotās atbilstīgās saistības, vai pēc tām. Ja izslēgto saistību summa nepārsniedz 5 procentus no noregulējamās vienības pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas, uzskata, ka izslēgtā summa nav nozīmīga. Ja summa pārsniedz minēto robežvērtību, Latvijas Banka izvērtē izslēgto saistību nozīmīgumu;

5) noregulējamās vienības komercdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu, kā arī tās stabilitāti un spēju sniegt ieguldījumus ekonomikā;

6) iespējamu pārstrukturēšanas izmaksu ietekmi uz noregulējamās vienības rekapitalizāciju.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

60. pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta pirmo daļu nosaka Latvijas Banka, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus:

1) nepieciešamību nodrošināt, ka noregulējamo grupu var noregulēt, noregulējamai vienībai piemērojot noregulējuma instrumentus, tai skaitā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi;

2) nepieciešamību nodrošināt, ka noregulējamai vienībai un tās meitas sabiedrībām, kas ir iestādes vai finanšu sabiedrības, bet nav noregulējamās vienības, ir pietiekams pašu kapitāls un atbilstīgās saistības, lai garantētu, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumenta vai norakstīšanas un konvertēšanas tiesību piemērošanas gadījumā zaudējumus būtu iespējams segt un attiecīgo vienību kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, sviras rādītāju atjaunot tādā līmenī, kāds ir nepieciešams, lai tās saglabātu atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasībām;

3) nepieciešamību nodrošināt, lai gadījumā, kad noregulējuma plāns paredz, ka noteiktas atbilstīgo saistību kategorijas varētu tikt izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar šā likuma 54. panta ceturto daļu vai ka noteiktas atbilstīgo saistību kategorijas var tikt pilnībā nodotas saņēmējam, īstenojot nodošanu daļējā apmērā, noregulējamai vienībai ir pietiekams pašu kapitāls un citas atbilstīgās saistības, lai nodrošinātu iespēju šādus zaudējumus segt, un tās kopējo kapitāla rādītāju un, ja piemērojams, sviras rādītāju būtu iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir nepieciešams, lai iestāde un finanšu sabiedrība saglabātu atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma prasībām;

4) iestādes vai finanšu sabiedrības lielumu, komercdarbības modeli, finansēšanas modeli un riska profilu;

5) cik lielā mērā iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespēja nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti, tostarp citas savstarpēji saistītas iestādes vai pārējo finanšu sistēmu.

(2) Ja noregulējuma plānā ir paredzēts, ka jāveic noregulējuma darbība vai ka ir jāizmanto tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu atbilstoši šā likuma 11. panta otrajā daļā minētajam attiecīgajam variantam, tad minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir vienāda ar summu, kura ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka:

1) zaudējumi, kas varētu rasties vienībai, tiek pilnībā absorbēti (zaudējumu absorbcija);

2) noregulējamās vienības un tās meitas sabiedrības, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, bet nav noregulējamās vienības, tiek rekapitalizētas līdz līmenim, kas nepieciešams, lai tās varētu saglabāt atbilstību licences (atļaujas) izsniegšanas nosacījumiem un turpināt darbības, kurām tām ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu (rekapitalizācija).

(3) Ja noregulējuma plānā ir paredzēts, ka iestādi vai finanšu sabiedrību likvidēs saskaņā ar Kredītiestāžu likumā vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā noteikto kārtību, Latvijas Banka novērtē, vai ir pamatoti ierobežot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību attiecībā uz minēto vienību tā, lai tā nepārsniegtu summu, kas ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. punktu.

(4) Latvijas Bankas novērtējumā jo īpaši izvērtē šā panta trešajā daļā minēto ierobežojumu attiecībā uz iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti un risku izraisīt negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu.

(5) Attiecībā uz noregulējamām vienībām šā panta otrajā daļā minētā summa ir:

1) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

a) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un Kredītiestāžu likuma 101.¹⁶ pantā minētajām prasībām attiecībā uz noregulējamo vienību konsolidētā noregulējamās grupas līmenī,

b) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma stratēģijas izrietošai noregulējamai grupai atjaunot atbilstību savai Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Kredītiestāžu likuma 101.¹⁶ pantā noteiktajai prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas;

1¹) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajai iestādei — ieguldījumu brokeru sabiedrībai — un 2. punktā minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 3. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

a) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punkta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 54. panta prasībām,

b) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma stratēģijas izrietošai noregulējamai grupai atjaunot atbilstību savai Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punktā minētajai kapitāla rādītāja prasībai un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 54. pantā noteiktajai prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas;

2) aprēķinot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

a) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētajai noregulējamās vienības sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī,

b) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma izrietošai noregulējamai grupai atjaunot atbilstību Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteiktajai sviras rādītāja prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

(6) Šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.

(6¹) Šā likuma 59. panta otrās daļas 3. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta piektās daļas 1.¹ punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5.

(7) Šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta piektās daļas 2. punktu un dalīta ar sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteikto kopējo riska darījumu vērtības mēru.

(8) Nosakot šā panta piektās daļas 2. punktā minēto individuālo minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, Latvijas Banka ņem vērā šā likuma 56. panta pirmajā daļā, 57. panta trešajā daļā un 81. panta pirmās daļas 1. punktā minētās prasības.

(9) Nosakot šā panta piektajā daļā minētās rekapitalizācijas summas, Latvijas Banka:

1) izmanto visnesenākās ziņotās vērtības attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktajam kopējam riska darījumu vērtības mēram, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējuma plānā paredzētām noregulējuma darbībām;

2) lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 101.¹⁶ pantā noteiktajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama noregulējamai vienībai pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

(10) Latvijas Banka var palielināt šā panta piektās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto rekapitalizācijas prasību par atbilstīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka vienība pēc noregulējuma pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos.

(11) Ja Latvijas Banka piemēro šā panta desmito daļu, tad attiecīgajā daļā minēto summu nosaka līdzvērtīgu kopējo kapitāla rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas, atņemot summu, kas paredzēta Kredītiestāžu likuma 35.⁴ pantā.

(12) Latvijas Banka šā panta desmitajā daļā noteikto summu koriģē lejupēji, ja secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.¹ panta ceturto daļu, pēc noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

(13) Latvijas Banka šā panta desmitajā daļā noteikto summu koriģē augšupēji, ja secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.¹ panta ceturto daļu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

(14) Attiecībā uz noregulējamām vienībām, uz ko neattiecas Regulas Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējamā grupā, kuras kopējie aktīvi pārsniedz 100 miljardus euro, šā panta piektajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmenis ir vismaz vienāds ar:

1) 13,5 procentiem, ja to aprēķina saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu;

2) 5 procentiem, ja to aprēķina saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu.

(15) Atkāpjoties no šā likuma 59.¹ panta, šā panta četrpadsmitajā daļā minētās noregulējamās vienības nodrošina atbilstību šā panta četrpadsmitajā daļā minētajam prasības līmenim, kas ir vienāds ar 13,5 procentiem, ja tiek aprēķināts saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, un 5 procentiem, ja tiek aprēķināts saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, izmantojot pašu kapitālu, subordinētus atbilstīgos instrumentus vai saistības, kas minētas šā likuma 59.¹ panta sestajā daļā.

(16) Latvijas Banka var pieņemt lēmumu piemērot šā panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības noregulējamai vienībai, uz ko neattiecas Regulas Nr. 575/2013 92.a pants un kas ietilpst noregulējamā grupā, kuras kopējie aktīvi ir mazāki par 100 miljardiem euro, ja ir novērtējusi to kā tādu, kas finanšu grūtību gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) noguldījumu pārsvaru un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;

2) piekļuvi kapitāla tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;

3) apmēru, kādā noregulējamā vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.² pantā minēto prasību.

(17) Tas, ka nav pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta sešpadsmito daļu, neskar nevienu Latvijas Bankas saskaņā ar šā likuma 59.¹ panta divpadsmito daļu pieņemto lēmumu.

(18) Attiecībā uz iestādēm un finanšu sabiedrībām, kas pašas nav noregulējamās vienības, šā panta otrajā daļā minētā summa ir:

1) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

a) absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un Kredītiestāžu likuma 101.¹⁶ pantā minētajām prasībām attiecībā uz vienību,

b) rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību savai Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajai kopējā kapitāla rādītāja prasībai un savai Kredītiestāžu likuma 101.¹⁶ pantā minētajai prasībai pēc tam, kad ir izmantotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma;

1¹) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā likuma 2. panta otrās daļas 1. punktā minētajai iestādei — ieguldījumu brokeru sabiedrībai — un 2. punktā minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav Regulas Nr.  2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā noteiktā ieguldījumu brokeru sabiedrība, saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 3. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

a) noregulējumā absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punkta un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 54. panta prasībām,

b) rekapitalizācijas summa, kas ļauj no noregulējuma stratēģijas izrietošai noregulējamai grupai atjaunot atbilstību savai Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punktā minētajai kapitāla rādītāja prasībai un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 54. pantā noteiktajai prasībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas;

2) aprēķinot šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto prasību saskaņā ar šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktu, — summa, ko veido šādas summas:

a) absorbējamo zaudējumu summa, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētajai vienības sviras rādītāja prasībai,

b) rekapitalizācijas summa, kas vienībai ļauj atjaunot atbilstību savai Regulas Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētajai sviras rādītāja prasībai pēc tam, kad ir izmantotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.

(19) Šā likuma 59. panta otrās daļas 1. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta astoņpadsmitās daļas 1. punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību.

(19¹) Šā likuma 59. panta otrās daļas 3. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izsaka procentos kā summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta astoņpadsmitās daļas 1.¹ punktu un dalīta ar kopējo riska darījumu vērtību, kura aprēķināta, saskaņā ar Regulas Nr.  2019/2033 11. panta 1. punktu piemērojamo pašu kapitāla apjomu reizinot ar 12,5.

(20) Šā likuma 59. panta otrās daļas 2. punktā minētā aprēķina nolūkos minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, izsaka procentos kā summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta astoņpadsmitās daļas 2. punktu un dalīta ar sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteikto kopējo riska darījumu vērtības mēru.

(21) Latvijas Banka, nosakot šā panta astoņpadsmitās daļas 2. punktā minēto individuālo minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, ņem vērā šā likuma 81. panta pirmās daļas 1. punktu un šā likuma 56. panta pirmajā daļā vai 57. panta trešajā daļā minētās prasības.

(22) Latvijas Banka, nosakot šā panta divdesmit pirmajā daļā minēto rekapitalizācijas summu:

1) izmanto aktuālo vērtību attiecīgajai kopējai riska darījumu vērtībai vai sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktajam kopējam riska darījumu vērtības mēram, kurš koriģēts, ņemot vērā jebkādas izmaiņas, kas rodas no noregulējuma plānā paredzētām darbībām;

2) pēc apspriešanās ar kompetento iestādi lejupēji vai augšupēji koriģē summu, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 101.¹⁶ pantā minētajai pašreizējai prasībai, lai noteiktu prasību, kas piemērojama attiecīgajai vienībai pēc tam, kad ir izmantotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.

(23) Latvijas Banka var palielināt šā panta astoņpadsmitās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto rekapitalizācijas summas prasību par pienācīgu summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pēc tam, kad būs īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, vienība pienācīgu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, spēj saglabāt pietiekamu tirgus dalībnieku uzticēšanos.

(24) Latvijas Banka, piemērojot šā panta divdesmit trešo daļu, paredzēto rekapitalizācijas summas palielinājumu nosaka līdzvērtīgu kopējo kapitāla rezervju prasībai, kas piemērojama pēc šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma, atņemot summu, kas minēta Kredītiestāžu likuma 35.⁴ pantā.

(25) Latvijas Banka šā panta divdesmit trešajā daļā minēto summu koriģē lejupēji, ja secina, ka būtu iespējams un ticams, ka mazāka summa ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo ekonomisko funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.¹ panta ceturto daļu, pēc šā likuma 77. pantā minēto tiesību īstenošanas vai pēc noregulējamās grupas noregulējuma.

(26) Latvijas Banka šā panta divdesmit trešajā daļā minēto summu koriģē augšupēji, ja secina, ka augstāka summa ir nepieciešama, lai saglabātu pietiekamu tirgus uzticēšanos un nodrošinātu gan iestāžu vai finanšu sabiedrību kritiski svarīgo funkciju izpildes turpināšanu, gan vienības piekļuvi finansējumam, neizmantojot nekādu citu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem kā vien iemaksas no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar šā likuma 56. panta pirmo daļu vai 57. panta trešo daļu, Regulas Nr. 806/2014 76. panta 3. punktu un šā likuma 121.¹ panta ceturto daļu, pienācīgā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu.

(27) Ja Latvijas Banka sagaida, ka konkrētas atbilstīgo saistību kategorijas, visticamāk, tiks pilnībā vai daļēji izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas, ievērojot šā likuma 55. panta otro daļu, vai varētu tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, tā nosaka šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpildi, izmantojot pašu kapitālu vai citas atbilstīgās saistības, kas ir pietiekamas, lai:

1) segtu to izslēgto saistību summu, kuras noteiktas saskaņā ar šā likuma 55. panta otro daļu;

2) nodrošinātu, ka tiek izpildīti šā panta otrajā daļā minētie nosacījumi.

(28) Jebkāds Latvijas Bankas lēmums piemērot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šo pantu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta otrajā līdz divdesmit septītajā daļā minētajiem elementiem, un noregulējuma iestāde to nekavējoties pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas Kredītiestāžu likuma 101.¹⁶ pantā minētās prasības līmenī.

(29) Latvijas Banka šā panta piektās un astoņpadsmitās daļas piemērošanas gadījumos kapitāla prasības interpretē saskaņā ar piemērotajiem pārejas noteikumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 575/2013 desmitās daļas I sadaļas 1., 2. un 4. nodaļā un tiesību aktos, ar ko īsteno iespējas, kuras Latvijas Bankai piešķirtas saskaņā ar minēto regulu.
 

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

60.¹ pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas minēta šā likuma 59. panta pirmajā daļā, noregulējamai vienībai, kas ir globāla sistēmiski nozīmīga iestāde vai globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes daļa, veido:

1) Regulas Nr. 575/2013 92.a un 494. pantā minētās prasības;

2) jebkāda papildu prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru Latvijas Banka ir noteikusi konkrēti minētajai globālai sistēmiski nozīmīgai iestādei saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(2) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība attiecībā uz ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgu Eiropas Savienības meitas sabiedrību ietver:

1) prasības, kas minētas Regulas Nr. 575/2013 92.b un 494. pantā;

2) jebkādu papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kuru Latvijas Banka noteikusi konkrēti minētajai ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgai Eiropas Savienības meitas sabiedrībai saskaņā ar šā panta trešo daļu un kura jāizpilda, izmantojot pašu kapitālu un saistības, kas atbilst šā likuma 61. panta un 108. panta otrās daļas nosacījumiem.

(3) Latvijas Banka šā panta pirmās daļas 2. punktā un otrās daļas 2. punktā minēto papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām piemēro tikai tad, ja šā panta pirmās daļas 1. punktā vai otrās daļas 1. punktā minētā prasība nav pietiekama, lai izpildītu šā likuma 60. pantā minētos nosacījumus, un tikai tādā mērā, lai nodrošinātu, ka šā likuma 60. pantā minētie nosacījumi tiek izpildīti.

(4) Šā likuma 63. panta ceturtās daļas piemērošanas nolūkos, ja vairāk nekā viena globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienība, kas ir vienas un tās pašas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes daļa, ir noregulējamās vienības vai ārvalstu vienības, kuras būtu noregulējamās vienības, ja tās veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, tad attiecīgās noregulējuma iestādes aprēķina šā panta trešajā daļā minēto summu:

1) katrai noregulējamai vienībai vai ārvalsts vienībai, kas būtu noregulējamā vienība, ja tā veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā;

2) Eiropas Savienības mātes sabiedrībai tā, it kā tā būtu globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienīgā noregulējamā vienība.

(5) Jebkāds Latvijas Bankas lēmums piemērot papildu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu vai otrās daļas 2. punktu ietver minētā lēmuma pamatojumu, tostarp pilnīgu novērtējumu par šā panta trešajā daļā minētajiem elementiem, un Latvijas Banka to nekavējoties pārskata, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas noregulējamai grupai vai ārpus Eiropas Savienības globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes svarīgai Eiropas Savienības meitas sabiedrībai piemērojamās Kredītiestāžu likuma 101.¹⁶ pantā noteiktās prasības līmenī.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

60.² pants. (1) Noregulējamās vienības šā likuma 59.¹, 60. un 60.¹ pantā noteiktās prasības izpilda konsolidēti noregulējamās grupas līmenī.

(2) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību Latvijas Banka noregulējamai vienībai konsolidētā noregulējamās grupas līmenī nosaka saskaņā ar šā likuma 63., 63.¹, 63.², 63.³ un 63.⁴ pantu, pamatojoties uz šā likuma 59.¹, 60. un 60.¹ pantā noteiktajām prasībām un to, vai grupas ārvalstu meitas sabiedrības ir noregulējamas atsevišķi saskaņā ar noregulējuma plānu.

(3) Attiecībā uz noregulējamām grupām, kas identificētas saskaņā ar šā likuma 1. panta 37.² punktu, Latvijas Banka, ņemot vērā solidaritātes mehānisma iezīmes un atbilstošāko noregulējuma stratēģiju, lemj par to, kurām noregulējamās grupas vienībām ir jāatbilst šā likuma 60. panta piektajai un sešpadsmitajai daļai un 60.¹ panta pirmās daļas 1. punktam, lai nodrošinātu, ka visa noregulējamā grupa atbilst šā panta pirmajai un otrajai daļai, un kā šādām vienībām tas darāms saskaņā ar noregulējuma plānu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

61. pants. (1) Iestādes, kas ir noregulējamās vienības vai ārvalsts vienības meitas sabiedrības, bet pašas nav noregulējamās vienības, individuāli izpilda šā likuma 60. pantā noteiktās prasības.

(2) Latvijas Banka var nolemt šajā pantā noteikto prasību piemērot iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas ir noregulējamās vienības meitas sabiedrība, bet pati nav noregulējamā vienība.

(3) Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, Eiropas Savienības mātes sabiedrības, kas pašas nav noregulējamās vienības, bet ir ārvalstu vienību meitas sabiedrības, konsolidēti izpilda šā likuma 60. un 60.¹ pantā noteiktās prasības.

(4) Attiecībā uz noregulējamām grupām, kuras identificētas saskaņā ar šā likuma 1. panta 37.² punktu un ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, bet pašas nav noregulējamās vienības, centrālā iestāde, kas pati nav noregulējamā vienība, un jebkuras noregulējamās vienības, uz kurām neattiecas šā likuma 60.² panta trešajā daļā noteiktā prasība, individuāli izpilda šā likuma 60. panta astoņpadsmitajā, deviņpadsmitajā, divdesmitajā, divdesmit pirmajā, divdesmit otrajā, divdesmit trešajā, divdesmit ceturtajā, divdesmit piektajā un divdesmit sestajā daļā noteiktās prasības.

(5) Latvijas Banka šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai nosaka saskaņā ar šā likuma 63., 63.¹, 63.², 63.³ un 63.⁴ pantu un — attiecīgā gadījumā — šā likuma 108. pantu un pamatojoties uz šā likuma 60. pantā noteiktajām prasībām.

(6) Šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētās iestādes vai finanšu sabiedrības izpilda, izmantojot vienu vai vairākus šādus avotus:

1) saistības:

a) kuras emitē noregulējamai vienībai un kuras noregulējamā vienība pērk tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienības starpniecību, kas ir nopirkusi saistības no iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kuru attiecas šis pants, vai kuras emitē tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējamā grupā, un kuras tā brīža akcionārs pērk, ciktāl norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību,

b) kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot minētās regulas 72.b panta 2. punkta "b", "c", "k", "l" un "m" apakšpunktu un 72.b panta 3., 4. un 5. punktu,

c) kas maksātnespējas procesā tiek ierindotas pēc saistībām, kuras neatbilst šā punkta "a" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un nav atbilstīgas pašu kapitāla prasībām,

d) kas ir pakļautas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu veidā, kas atbilst noregulējamās grupas noregulējuma stratēģijai — neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību,

e) kuru iegūšanu tieši vai netieši nefinansē iestāde vai finanšu sabiedrība, uz kuru attiecas šis pants,

f) kuru reglamentējošie noteikumi nenorāda, ka iestādei vai finanšu sabiedrībai, uz kuru attiecas šis pants (izņemot minētās iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumu), saistības attiecīgi atsaucamas, dzēšamas, atpērkamas vai pirms termiņa atmaksājamas, un minētā vienība citā veidā nesniedz šādu norādi,

g) kuru reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu (izņemot vienības, uz kuru attiecas šis pants, maksātnespējas vai likvidācijas gadījumu),

h) par kurām attiecīgi maksājamo procentu vai dividenžu maksājumu līmenis netiek grozīts, pamatojoties uz vienības, uz kuru attiecas šis pants, vai tās mātes sabiedrības kredītspēju;

2) pašu kapitālu šādos veidos:

a) pirmā līmeņa pamata kapitālu,

b) citu pašu kapitālu, ko emitē vienībām, kuras ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, un ko pērk šīs vienības vai ko emitē vienībām, kuras neietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā, un ko pērk šīs vienības, ciktāl norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80. pantu neietekmē noregulējamās vienības kontroli pār meitas sabiedrību.

(7) Meitas sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība, Latvijas Banka var nepiemērot šo pantu, ja:

1) gan meitas sabiedrība, gan noregulējamā vienība veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;

2) noregulējamā vienība ievēro minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas noteikta šā likuma 60.² pantā;

3) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējamā vienība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitas sabiedrībai, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu, jo īpaši tad, ja attiecībā uz noregulējamo vienību tiek veikta noregulējuma darbība;

4) noregulējamā vienība izpilda Latvijas Bankas prasības attiecībā uz meitas sabiedrības prudenciālu pārvaldību un ar Latvijas Bankas piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitas sabiedrības saistības vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski;

5) noregulējamās vienības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas uz meitas sabiedrību;

6) noregulējamai vienībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesību, kas saistītas ar meitas sabiedrības kapitāla daļām, vai tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitas sabiedrības vadības struktūras locekļu.

(8) Meitas sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība, Latvijas Banka var nepiemērot šo pantu, ja:

1) gan meitas sabiedrība, gan tās mātes sabiedrība veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;

2) mātes sabiedrība Latvijas Republikā konsolidēti atbilst šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētajai minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai;

3) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātes sabiedrība veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitas sabiedrībai, attiecībā uz kuru ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu, jo īpaši tad, ja šā likuma 77. panta pirmajā daļā minētā noregulējuma darbība vai pilnvaras tiek īstenotas attiecībā uz mātes sabiedrību;

4) mātes sabiedrība izpilda Latvijas Bankas prasības attiecībā uz meitas sabiedrības prudenciālu pārvaldību un ar Latvijas Bankas piekrišanu ir paziņojusi, ka garantē meitas sabiedrības saistības vai arī meitas sabiedrības riski ir nebūtiski;

5) mātes sabiedrības riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas uz meitas sabiedrību;

6) mātes sabiedrībai ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesību, kas saistītas ar meitas sabiedrības kapitāla daļām, vai tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitas sabiedrības vadības struktūras locekļu.

(9) Ja ir izpildīti šā panta septītās daļas 1. un 2. punktā minētie nosacījumi, meitas sabiedrībai Latvijas Banka var atļaut šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izpildīt pilnībā vai daļēji ar garantiju, kuru sniedz noregulējamā vienība un kura atbilst šādiem nosacījumiem:

1) garantija tiek sniegta par summu, kas ir vismaz līdzvērtīga tās prasības summai, kuru garantija aizstāj;

2) garantija tiek piemērota, ja meitas sabiedrība nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā vai ja attiecībā uz meitas sabiedrību ir izdarīts konstatējums saskaņā ar šā likuma 77. panta trešo daļu — atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;

3) garantija tiek nodrošināta attiecībā uz vismaz 50 procentiem no tās summas, izmantojot Finanšu nodrošinājuma likuma 1. panta 2. punktā noteikto finanšu nodrošinājuma līgumu;

4) garantijas nodrošinājums atbilst Regulas Nr. 575/2013 197. panta prasībām, kas pēc atbilstoši konservatīviem diskontiem ir pietiekami, lai segtu summu, kas nodrošināta atbilstoši šīs daļas 3. punktam;

5) garantijas nodrošinājums nav apgrūtināts un netiek izmantots kā nodrošinājums, lai segtu jebkādu citu garantiju;

6) nodrošinājumam ir faktisks termiņš, kas atbilst tādam pašam termiņa nosacījumam kā Regulas Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā minētais nosacījums;

7) nodrošinājuma pārvešanai no noregulējamās vienības uz attiecīgo meitas sabiedrību nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu, tostarp gadījumos, kad noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējamo vienību.

(10) Pēc Latvijas Bankas lūguma noregulējamā vienība rakstveidā sniedz neatkarīgu un juridiski pamatotu atzinumu vai citādi pienācīgi pierāda, ka nav juridisku, regulatīvu vai operatīvu šķēršļu nodrošinājuma pārvešanai no noregulējamās vienības uz attiecīgo meitas sabiedrību.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

62. pants. Latvijas Banka no šā likuma 61. panta piemērošanas var daļēji vai pilnībā atbrīvot centrālo iestādi vai kredītiestādi, kura ir pastāvīgi radniecīga centrālajai iestādei, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) kredītiestādes un centrālā iestāde ir pakļautas Latvijas Bankas uzraudzībai, veic komercdarbību Latvijas Republikā un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā;

2) centrālās iestādes un tās pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības ir solidāras, vai centrālā iestāde pilnībā garantē savu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu saistības;

3) minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību un centrālās iestādes un visu pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu maksātspējas un likviditātes minimuma prasību uzrauga kā vienotu veselumu, pamatojoties uz minēto iestāžu konsolidētajiem pārskatiem;

4) centrālajai iestādei pastāvīgi radniecīgas kredītiestādes atbrīvojuma gadījumā centrālās iestādes vadība ir pilnvarota izdot rīkojumus pastāvīgi radniecīgo kredītiestāžu vadībai;

5) attiecīgā noregulējamā grupa atbilst šā likuma 60.² panta trešajā daļā minētajai prasībai;

6) nepastāv vai nav paredzami nekādi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai noregulējuma gadījumā veiktu tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu starp centrālo iestādi un pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

63. pants. (1) Latvijas Banka kā Latvijas Republikā reģistrētās noregulējamās vienības noregulējuma iestāde, kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja tā atšķiras no noregulējamās vienības noregulējuma iestādes, un kā noregulējuma iestāde, ja tā ir individuāli atbildīga par noregulējamās grupas Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, uz kuru attiecas šā likuma 61. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, saskaņota lēmuma pieņemšanā kā iesaistītā noregulējuma iestāde dara visu nepieciešamo, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par:

1) prasības summu, ko konsolidētā noregulējamās grupas līmenī piemēro katrai grupas noregulējamai vienībai;

2) prasības summu, ko individuāli piemēro katrai noregulējamās grupas iestādei un finanšu sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība.

(2) Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde pamato saskaņotā lēmuma atbilstību šā likuma 60.² un 61. pantam un nosūta to:

1) Latvijas Republikā reģistrētai noregulējamai vienībai;

2) Latvijas Republikā reģistrētai noregulējamās grupas iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas nav noregulējamā vienība;

3) grupas citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, ja tā pati nav noregulējamās grupas Latvijas Republikā reģistrētā noregulējamā vienība.

(3) Latvijas Banka saskaņā ar šo pantu pieņemtā saskaņotā lēmumā var paredzēt, ka, ja tas atbilst noregulējuma stratēģijai un ja noregulējamā vienība nav tieši vai netieši nopirkusi šā likuma 61. panta sestajai daļai atbilstošus pietiekamus instrumentus, meitas sabiedrība šā likuma 60. panta astoņpadsmitajā daļā minētās prasības izpilda daļēji saskaņā ar šā likuma 61. panta sesto daļu ar instrumentiem, kurus emitē vienībām, kas nepieder pie attiecīgās noregulējamās grupas, un kurus pērk šīs vienības.

(4) Ja vairāk nekā viena globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienība, kas ir vienas un tās pašas globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes daļa, ir noregulējamās vienības vai ārvalstu vienības, kuras būtu noregulējamās vienības, ja tās veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, tad Latvijas Banka kā viena no šā panta pirmajā daļā minētajām noregulējuma iestādēm, apspriežoties ar iesaistītajām noregulējuma iestādēm, ja tas ir lietderīgi un atbilst globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes noregulējuma stratēģijai, vienojas par Regulas Nr.  575/2013 72.e panta piemērošanu un jebkādām korekcijām, lai līdz minimumam samazinātu vai novērstu starpību starp kopsummu attiecībā uz tiem pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apmēriem, kas atsevišķām noregulējamām vienībām vai ārvalstu vienībām paredzēti šā likuma 60.¹ panta ceturtās daļas 1. punktā un Regulas Nr.  575/2013 12.a panta "a" apakšpunktā, un kopsummu attiecībā uz tiem pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apmēriem, kas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienīgajai noregulējamai vienībai paredzēti šā likuma 60.¹ panta ceturtās daļas 2. punktā un Regulas Nr.  575/2013 12.a panta "b" apakšpunktā.

(5) Latvijas Banka šā panta ceturtajā daļā minēto korekciju var piemērot attiecībā uz atšķirībām kopējo riska darījumu vērtību aprēķinā starp attiecīgajām dalībvalstīm vai ārvalstīm, pielāgojot prasības līmeni.

(6) Latvijas Banka šā panta ceturtajā daļā minēto korekciju nepiemēro, lai novērstu atšķirības, kas izriet no riska darījumiem starp noregulējamām grupām.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minētās korekcijas piemērošanā Latvijas Banka ievēro, ka kopsumma attiecībā uz tiem pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apmēriem, kas atsevišķām noregulējamām vienībām vai ārvalstu vienībām, kuras būtu noregulējamās vienības, ja tās veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, paredzēti šā likuma 60.¹ panta ceturtās daļas 1. punktā un Regulas Nr.  575/2013 12.a panta "a" apakšpunktā, nav mazāka par kopsummu attiecībā uz tiem pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apmēriem, kas Eiropas Savienības mātes sabiedrībai kā globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes vienīgajai noregulējamai vienībai paredzēti šā likuma 60.¹ panta ceturtās daļas 2. punktā un Regulas Nr.  575/2013 12.a panta "b" apakšpunktā.

(8) Ja šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums nav pieņemts četru mēnešu laikā, Latvijas Banka šādu lēmumu pieņem saskaņā ar šā likuma 63.¹, 63.², 63.³ un 63.⁴ pantu.

(9) Ja šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā saistībā ar domstarpībām par konsolidētās noregulējamās grupas prasības līmeni un par noregulējamās grupas iestādēm vai finanšu sabiedrībām individuāli piemērojamo prasību, Latvijas Banka pieņem lēmumu:

1) par konsolidētās noregulējamās grupas prasības līmeni saskaņā ar šā likuma 63.¹ un 63.² pantu;

2) par noregulējamās grupas meitas sabiedrībai individuāli piemērojamās prasības līmeni saskaņā ar šā likuma 63.³ un 63.⁴ pantu.

(10) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais saskaņotais lēmums un lēmums, ko pieņēmušas noregulējuma iestādes saskaņā ar šā panta ceturto daļu, 63.¹, 63.², 63.³ un 63.⁴ pantu, ir saistošs attiecīgajām iesaistītajām noregulējuma iestādēm, ja nav pieņemts saskaņots lēmums.

(11) Latvijas Banka saskaņoto lēmumu un jebkurus lēmumus, kas pieņemti, ja nav bijis pieņemts saskaņots lēmums, pārskata ne retāk kā reizi gadā.

(12) Latvijas Banka pārbauda, kā iestādes vai finanšu sabiedrības izpilda šā likuma 59. panta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību. Latvijas Banka visus lēmumus pieņem saskaņā ar šo pantu, vienlaikus izstrādājot un uzturot noregulējuma plānus.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

63.¹ pants. (1) Minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību Latvijas Republikā reģistrētai Eiropas Savienības mātes sabiedrībai konsolidācijas līmenī saskaņā ar šā panta otro, trešo un ceturto daļu nosaka Latvijas Banka. Latvijas Banka, grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja tā nav Latvijas Banka, un meitas sabiedrību noregulējuma iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību noregulējamās grupas konsolidācijas līmenī.

(2) Ja šāds saskaņots lēmums nav pieņemts saistībā ar domstarpībām par konsolidētu noregulējamās grupas minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 60.² pantu, tad lēmumu par minēto prasību pieņem Latvijas Banka kā Latvijas Republikā reģistrētas noregulējamās vienības noregulējuma iestāde pēc tam, kad ņēmusi vērā:

1) noregulējamo grupas iestāžu vai finanšu sabiedrību, kas nav noregulējuma vienības, noregulējuma iestāžu veikto novērtējumu un iebildumus;

2) grupas līmeņa noregulējuma iestādes, ja tā nav Latvijas Banka, atzinumu un iebildumus.

(3) Ja četru mēnešu termiņa beigās kāda no noregulējuma iestādēm jautājumu ir nodevusi izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu, Latvijas Banka kā noregulējamās vienības noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstoši Eiropas Banku iestādes lēmumam, ņemot vērā šā panta otrās daļas 1. un 2. punktu. Latvijas Banka četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē.

(4) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņotā lēmuma pieņemšanas Latvijas Banka jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja Eiropas Banku iestāde nav pieņēmusi lēmumu viena mēneša laikā, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

63.² pants. (1) Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestāde atbilstoši savai kompetencei veic visus pasākumus, lai kopā ar noregulējamās vienības noregulējuma iestādi vai grupas līmeņa noregulējuma iestādi pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 60.² pantu un piemēro noregulējamās grupas konsolidācijas līmenī.

(2) Ja četru mēnešu laikā šā panta pirmajā daļā minētais saskaņotais lēmums nav pieņemts un grupas līmeņa noregulējuma iestāde nav ņēmusi vērā Latvijas Bankas kā Latvijas Republikā reģistrētās noregulējamās grupas iestādes vai finanšu sabiedrības, kas nav noregulējamā vienība, noregulējuma iestādes veikto novērtējumu un iebildumus, Latvijas Banka saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir tiesīga jautājumu nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei.

(3) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Latvijas Banka jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja viena mēneša laikā Eiropas Banku iestāde nav pieņēmusi lēmumu, Latvijas Bankai ir saistošs grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmums.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

63.³ pants. (1) Latvijas Banka kā Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar šā likuma 61. pantu un piemēro minētajai meitas sabiedrībai individuāli saskaņā ar šā panta prasībām.

(2) Ja saskaņots lēmums netiek pieņemts četru mēnešu laikā saistībā ar domstarpībām par jebkurai noregulējamās grupas iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas pati nav noregulējamā vienība, individuāli piemērojamās šā likuma 61. pantā noteiktās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, Latvijas Banka kā citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā:

1) noregulējamās vienības noregulējuma iestādes rakstveidā izteikto viedokli un iebildumus;

2) grupas līmeņa noregulējamās iestādes izteikto viedokli un iebildumus, ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde atšķiras no noregulējamās vienības noregulējuma iestādes.

(3) Ja četru mēnešu termiņa beigās noregulējamās vienības noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde jautājumu ir nodevusi izskatīšanai Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu, Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde, kas ir individuāli atbildīga par citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, atliek lēmuma pieņemšanu, gaida Eiropas Banku iestādes lēmumu, ko tā var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem savu lēmumu atbilstoši Eiropas Banku iestādes lēmumam, ņemot vērā šā panta otrās daļas 1. un 2. punktu. Latvijas Banka četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas termiņu Regulas Nr. 1093/2010 izpratnē.

(4) Pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas Latvijas Banka kā noregulējuma iestāde, kas ir individuāli atbildīga par citas dalībvalsts Eiropas Savienības mātes sabiedrības Latvijas Republikā reģistrētu meitas sabiedrību, jautājumu nevar nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei. Ja viena mēneša laikā pēc jautājuma nodošanas Eiropas Banku iestādei tā nav pieņēmusi lēmumu, lēmumu pieņem Latvijas Banka.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

63.⁴ pants. (1) Latvijas Banka kā noregulējamās vienības noregulējuma iestāde vai kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde atbilstoši savai kompetencei veic visus pasākumus, lai kopā ar grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestādi pieņemtu saskaņotu lēmumu par minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmeni, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 61. pantu un piemēro meitas sabiedrībai individuāli.

(2) Ja attiecīgās noregulējuma iestādes četru mēnešu laikā nepieņem šā panta pirmajā daļā minēto saskaņoto lēmumu un grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestāde nav ņēmusi vērā Latvijas Bankas kā noregulējamās vienības noregulējuma iestādes vai grupas līmeņa noregulējuma iestādes rakstveidā izteikto viedokli un iebildumus, Latvijas Banka saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu ir tiesīga jautājumu nodot izskatīšanai Eiropas Banku iestādei.

(3) Ja Latvijas Banka kā Latvijas Republikā reģistrētās Eiropas Savienības mātes sabiedrības noregulējuma iestāde vai kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc saskaņota lēmuma pieņemšanas nenodod lietu Eiropas Banku iestādei, kā arī ja meitas sabiedrības noregulējuma iestādes noteiktais minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības līmenis ir 2 procentu apmērā no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu no šā likuma 60.² pantā minētās prasības un atbilst šā likuma 60. panta astoņpadsmitajai, deviņpadsmitajai, divdesmitajai, divdesmit pirmajai, divdesmit otrajai, divdesmit trešajai, divdesmit ceturtajai, divdesmit piektajai un divdesmit sestajai daļai, Latvijas Bankai ir saistošs grupas meitas sabiedrības noregulējuma iestādes pieņemtais lēmums.

(4) Ja viena mēneša laikā pēc jautājuma nodošanas Eiropas Banku iestādei tā nav pieņēmusi lēmumu, Latvijas Banka nodrošina meitas sabiedrības noregulējuma iestādes pieņemtā lēmuma izpildi.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

64. pants. (1) Iestādes vai finanšu sabiedrības, uz kurām attiecas šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, iesniedz Latvijas Bankai pārskatus par:

1) pašu kapitāla apjomu atbilstoši šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punkta nosacījumiem un atbilstīgo saistību apjomu. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjomus, kas izteikti saskaņā ar šā likuma 59. panta otro daļu, norāda pēc atskaitījumiem saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 72.e, 72.f, 72.g, 72.h, 72.i un 72.j pantu;

2) citu iekšēji rekapitalizējamu saistību apjomu;

3) šīs daļas 1. un 2. punktā minētajiem posteņiem, norādot:

a) to sastāvu, tostarp termiņa profilu,

b) to prioritāti maksātnespējas procesā,

c) vai tos reglamentē ārvalsts tiesību akti (ja tas tā ir, norāda attiecīgo valsti) un vai tie ietver šā likuma 76. panta pirmajā daļā, Regulas Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta "p" un "q" apakšpunktā un 63. panta "n" un "o" punktā minētos līguma noteikumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto pienākumu ziņot par citu iekšēji rekapitalizējamu saistību apjomiem nepiemēro iestādēm un finanšu sabiedrībām, kuru pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apjoms informācijas ziņošanas dienā ir vismaz 150 procentu apmērā no šā likuma 59. panta pirmajā daļā minētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības un ir aprēķināts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. punktu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un finanšu sabiedrības iesniedz:

1) vismaz reizi pusgadā — šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto informāciju;

2) vismaz reizi gadā — šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minēto informāciju.

(4) Latvijas Banka var pieprasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un finanšu sabiedrības šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju iesniedz biežāk.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes un sabiedrības vismaz reizi gadā publisko šādu informāciju:

1) attiecīgā gadījumā — šā likuma 61. panta sestās daļas 2. punkta nosacījumiem atbilstoša pašu kapitāla apjoms un atbilstīgo saistību apjoms;

2) šīs daļas 1. punktā minēto posteņu sastāvs, tostarp termiņa profils un prioritāte maksātnespējas procesā;

3) šā likuma 60.² un 61. pantā minētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, kas izteikta saskaņā ar šā likuma 59. panta otro daļu.

(6) Šā panta pirmo un piekto daļu nepiemēro iestādēm un finanšu sabiedrībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēts, ka attiecīgo vienību likvidēs saskaņā ar maksātnespējas procesu.

(7) Ja ir veiktas noregulējuma darbības vai īstenotas šā likuma 77. pantā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, vai noteikts pārejas termiņš saskaņā ar šā likuma 66. panta pirmo daļu, tad šā panta piektajā daļā minētās informācijas publiskošanas prasības piemēro no datuma, kas ir šā likuma 66. panta pirmajā un ceturtajā daļā minētais termiņš.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

65. pants. (1) Visus gadījumus, kad netiek ievērota šā likuma 60.² vai 61. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība, Latvijas Banka risina, izmantojot vismaz vienu no šādiem līdzekļiem:

1) īstenojot tiesības risināt vai novērst noregulējamības šķēršļus saskaņā ar šā likuma 20., 21. un 22. pantu;

2) īstenojot šā likuma 18.¹ pantā minētās tiesības;

3) īstenojot pasākumus, kas minēti Kredītiestāžu likuma 36.³ panta ceturtajā daļā, 101.³ panta 4.⁴, 4.⁵, 4.⁶ daļā un 4.⁷ daļas 2. punktā;

4) īstenojot agrīnas intervences pasākumus saskaņā ar šā likuma 33. pantu;

5) piemērojot sankcijas saskaņā ar šā likuma 129. panta pirmo daļu vai administratīvos pasākumus saskaņā ar 129. panta otro daļu.

(2) Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 39., 39.¹ vai 40. pantu var veikt novērtējumu par to, vai iestādei un finanšu sabiedrībai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

66. pants. (1) Atkāpjoties no šā likuma 59. panta pirmās daļas prasībām, Latvijas Banka, ņemot vērā iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību un prognozes par to, vai iestāde vai finanšu sabiedrība saprātīgā termiņā nodrošinās, ka tiek izpildītas šā likuma 60.² vai 61. pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no šā likuma 59.¹ panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, kā arī to, vai iestāde vai finanšu sabiedrība ir spējīga aizstāt saistības, kuras vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kuri noteikti Regulas Nr.  575/2013 72.b un 72.c pantā un šā likuma 59.¹ pantā vai 61. panta sestajā daļā, un, ja nav spējīga, — vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai arī tā ir saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem —, var noteikt pārejas termiņu, līdz kuram iestāde vai finanšu sabiedrība izpilda šā likuma 60.² vai 61. pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no šā likuma 59.¹ panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, ja tas ir pamatoti un lietderīgi.

(2) Šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības nepiemēro divu gadu laikā no dienas, kad Latvijas Banka ir piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu vai noregulējamā vienība ir ieviesusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kurš minēts šā likuma 39. panta pirmās daļas 2. punktā un ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības ir norakstītas vai konvertētas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, vai kad attiecībā uz minēto noregulējamo vienību ir izmantotas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 77. pantu, lai rekapitalizētu noregulējamo vienību, nepiemērojot noregulējuma instrumentus.

(3) Šā likuma 59.¹ panta septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā, kā arī 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības nepiemēro triju gadu laikā pēc dienas, kad noregulējamā vienība vai grupa, kuras sastāvā tā ietilpst, ir identificēta kā globāla sistēmiski nozīmīga iestāde, vai arī tad, ja noregulējamā vienība nokļūst šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā vai sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētajā situācijā.

(4) Atkāpjoties no šā likuma 59. panta prasībām, Latvijas Banka nosaka pārejas termiņu, kurā šā likuma 60.² vai 61. pantā noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no šā likuma 59.¹ panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, izpilda iestāde vai finanšu sabiedrība, attiecībā uz kuru ir piemēroti noregulējuma instrumenti vai šā likuma 77. pantā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(5) Piemērojot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā norādītos pārejas termiņus, Latvijas Banka iestādei vai finanšu sabiedrībai paziņo plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību par katru 12 mēnešu periodu pārejas termiņa laikā, lai atvieglotu tās zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas pakāpenisku palielināšanu. Pārejas termiņa beigās minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir līdzvērtīga summai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 59.¹ panta septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito vai sešpadsmito daļu, 60. panta četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 60.² vai 61. pantu.

(6) Nosakot šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto pārejas termiņu, Latvijas Banka ņem vērā:

1) noguldījumu pārsvaru un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;

2) piekļuvi finanšu tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;

3) apmēru, kādā noregulējamā vienība rēķinās ar pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.² pantā minēto prasību.

(7) Ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto, Latvijas Banka var pārskatīt vai nu pārejas termiņu, vai jebkuru plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas paziņota saskaņā ar šā panta piekto daļu.

(25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

66.¹ pants. Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas saskaņā ar šā likuma 60.² vai 61. pantu ir noteikta tās uzraudzībā esošai iestādei.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

67.pants. (1) Piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Latvijas Banka, pamatojoties uz vērtējumu saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu, novērtē kopsummu, kuru veido:

1) summa, par kādu veicama iekšēji rekapitalizējamo saistību norakstīšana, lai nodrošinātu, ka noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtība ir vienāda ar nulli;

2) summa, par kādu iekšēji rekapitalizējamās saistības ir konvertējamas akcijās vai cita veida kapitāla instrumentos, lai atjaunotu vai nodrošinātu pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju noregulējamai iestādei vai pagaidu iestādei.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā nosaka iekšēji rekapitalizējamo saistību kopsummu, par kādu norakstāmas vai konvertējamas šīs saistības, lai atjaunotu noregulējamās iestādes vai nodrošinātu pagaidu iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, ņemot vērā jebkādu kapitāla ieguldījumu, ko veic noregulējuma fonds, un lai uzturētu tirgus dalībnieku un sabiedrības uzticēšanos noregulējamai iestādei vai pagaidu iestādei, kā arī lai vismaz gadu nodrošinātu tās atbilstību licences (atļaujas) saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar minētajiem likumiem. Ja Latvijas Banka plāno izmantot šā likuma 52.pantā minēto aktīvu nodalīšanas instrumentu, summā, par kādu samazināmas iekšēji rekapitalizējamās saistības, attiecīgi ņem vērā aktīvu pārvaldes sabiedrībai nepieciešamā kapitāla apmēru, kas noteikts, pamatojoties uz piesardzīgiem pieņēmumiem.

(3) Kreditoriem un pēc tam akcionāriem vai personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, var izmaksāt atlīdzību, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) kapitāls ir norakstīts saskaņā ar šā likuma 77., 78., 79. un 80.pantu;

2) ir piemērota iekšējā rekapitalizācija saskaņā ar šā likuma 53.panta pirmo daļu;

3) pamatojoties uz sākotnējo vērtējumu saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu, konstatēts, ka norakstīšanas apmērs ir lielāks, nekā tas varētu būt salīdzinājumā ar galīgo vērtējumu saskaņā ar šā likuma 47.panta otro daļu.

(4) Latvijas Banka nosaka un uztur pasākumus, lai nodrošinātu, ka šajā pantā minētais novērtējums pamatojas uz iespējami atjauninātu un pilnīgu informāciju par noregulējamās iestādes aktīviem un saistībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 28.04.2022. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

68.pants. (1) Piemērojot šā likuma 53.panta pirmajā daļā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu vai šā likuma 77. pantā minēto kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konvertēšanu, Latvijas Banka attiecībā uz akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, veic vismaz vienu no šādām darbībām:

1) anulē šīm personām piederošās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai arī nodod tos kreditoriem, kuriem piemēros iekšējās rekapitalizācijas instrumentu;

2) ja atbilstoši vērtējumam, kas veikts saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu, noregulējamai iestādei ir pozitīva neto aktīvu vērtība, maina esošo akcionāru un to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, sastāvu, konvertējot akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos:

a) saskaņā ar šā likuma 77. panta otrajā daļā minētajām tiesībām attiecīgos kapitāla instrumentus, kurus iestāde ir emitējusi vai piesaistījusi,

b) saskaņā ar šā likuma 85. panta pirmās daļas 6. punktā minētajām tiesībām iekšēji rekapitalizējamās saistības, kuras noregulējamā iestāde ir emitējusi vai piesaistījusi.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto konvertēšanu veic, izmantojot konvertācijas koeficientu, kuru piemērojot būtiski samazinās esošā akciju kapitāla un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju īpašumtiesību domājamā daļa.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības veic arī attiecībā uz akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti un kuru akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti ir emitēti vai iegūti šādos apstākļos:

1) pēc parāda instrumentu konvertēšanas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos saskaņā ar sākotnējo parāda instrumentu līguma noteikumiem, konvertācijai iestājoties vienlaikus ar Latvijas Bankas novērtējumu vai pirms šāda novērtējuma par to, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst noregulējuma nosacījumiem;

2) pēc attiecīgo kapitāla instrumentu konvertēšanas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos saskaņā ar šā likuma 78.pantu.

(4) Apsverot, kuru no šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām veikt, Latvijas Banka ņem vērā:

1) vērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu;

2) summu, par kādu tās vērtējumā samazināmi pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi un saskaņā ar šā likuma 78.panta pirmo daļu norakstāmi vai konvertējami attiecīgie kapitāla instrumenti;

3) kopsummu, kādu tā novērtējusi saskaņā ar šā likuma 67.panta prasībām.

(5) Personas izvērtējums attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu tiek veikts saprātīgā laikposmā, lai neaizkavētu iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu vai kapitāla instrumentu konvertēšanu vai neradītu šķēršļus attiecīgo noregulējuma darbības mērķu sasniegšanai.

(6) Ja personas vērtējums attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu nav pabeigts dienā, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments vai konvertēti kapitāla instrumenti, šā likuma 48.panta piektajā daļā minētos nosacījumus piemēro jebkurai ieguvēja iegūtai vai palielinātai būtiskai līdzdalībai, kas izriet no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas vai kapitāla instrumentu konvertēšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

69.pants. (1) Piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, ņemot vērā šā likuma 54. pantā un 55. panta pirmajā daļā minētos saistību izslēgšanas gadījumus, un secīgi arī visas šādas prasības:

1) pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi tiek norakstīti saskaņā ar šā likuma 78.panta pirmās daļas 1.punktu;

2) Latvijas Banka noraksta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu nepieciešamajā apmērā un atbilstoši šo instrumentu zaudējumu segšanas spējai, ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma;

3) Latvijas Banka noraksta otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu nepieciešamajā apmērā un atbilstoši šo instrumentu zaudējumu segšanas spējai, ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma;

4) Latvijas Banka noraksta pakārtoto saistību, kas nav pirmā līmeņa papildu vai otrā līmeņa kapitāls, pamatsummu nepieciešamajā apmērā saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā, ievērojot šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu, lai iegūtu šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minēto kopsummu, ja kopējais akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu un attiecīgo kapitāla instrumentu samazinājums atbilstoši šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktam ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma;

5) Latvijas Banka noraksta pārējo iekšēji rekapitalizējamo saistību (tostarp parāda instrumentu), kas nav pakārtotās saistības, pamatsummu vai neatmaksāto summu nepieciešamajā apmērā saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā ievērojot šā likuma 54., 55., 56., 57. un 58. pantu un šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu, lai iegūtu šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minēto kopsummu, ja kopējais akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, attiecīgo kapitāla instrumentu un iekšēji rekapitalizējamo saistību (tostarp parāda instrumentu) samazinājums atbilstoši šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktam ir mazāks nekā šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētā kopsumma.

(2) Īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, zaudējumus šā likuma 68. panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minētās kopsummas apmērā Latvijas Banka sadala proporcionāli starp viena veida akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un iekšēji rekapitalizējamām saistībām, attiecīgi samazinot šo akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu un iekšēji rekapitalizējamo saistību pamatsummu vai neatmaksāto summu proporcionāli to vērtībai, izņemot šā likuma 54.panta ceturtajā daļā un 55.panta pirmajā daļā minētos gadījumus, kad atšķirīgs zaudējumu sadalījums starp vienas un tās pašas prioritātes saistībām ir atļauts.

(3) Neievērojot šā panta otrās daļas prasības, saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar šā likuma 54.pantu un 55.panta pirmo daļu, drīkst piemērot labvēlīgākus nosacījumus nekā iekšēji rekapitalizējamām saistībām, kuras maksātnespējas procesa gadījumā ir tādas pašas kārtas saistības.

(4) Pirms šā panta pirmās daļas 5.punktā minētās norakstīšanas vai konvertēšanas piemērošanas Latvijas Banka noraksta vai konvertē šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minēto instrumentu pamatsummu, ja instrumenti vēl nav konvertēti un attiecībā uz tiem ir saistoši noteikumi, kuri paredz instrumenta pamatsummas norakstīšanu vai instrumentu konvertēšanu akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos, iestājoties jebkuram gadījumam, kas attiecas uz iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālo situāciju, maksātspēju vai pašu kapitāla līmeni.

(5) Ja instrumenta pamatsumma ir norakstīta, bet ne līdz nullei, saskaņā ar šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem par instrumenta pamatsummas norakstīšanu pirms iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz šīs pamatsummas atlikušo apjomu.

(6) Pieņemot lēmumu par to, vai saistības norakstāmas vai konvertējamas pamatkapitālā, Latvijas Banka nav tiesīga konvertēt tādu saistību kategoriju, kurai pakārtotas saistību kategorijas lielākā daļa netiek konvertēta pamatkapitālā vai netiek norakstīta, izņemot gadījumu, kad tas ir atļauts saskaņā ar šā likuma 54.pantu un 55.panta pirmo daļu.

(7) Visiem iestāžu un finanšu sabiedrību pašu kapitāla elementu prasījumiem maksātnespējas procesa gadījumā ir zemāka kārta nekā prasījumam, kas neizriet no pašu kapitāla elementa. Ciktāl iekšējās rekapitalizācijas instrumentu tikai daļēji atzīst par pašu kapitāla elementu, visu instrumentu uzskata par prasījumu, kas izriet no pašu kapitāla elementa, un tam maksātnespējas procesa gadījumā ir zemāka kārta nekā jebkuram citam prasījumam, kas neizriet no pašu kapitāla elementa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

70.pants. (1) Latvijas Banka ievēro šā panta prasības, īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras izriet no atvasinātajiem instrumentiem.

(2) Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības attiecībā uz saistībām, kuras izriet no atvasinātā instrumenta, tikai slēdzot atvasināto instrumentu pozīcijas vai pēc to slēgšanas. Latvijas Bankai ir tiesības izbeigt un slēgt visus atvasināto instrumentu līgumus noregulējuma darbības nolūkā. Ja saistības, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar šā likuma 54.panta ceturto daļu un 55.panta pirmo daļu, Latvijas Bankai nav pienākuma izbeigt vai slēgt atvasinātā instrumenta līgumu.

(3) Ja uz atvasināto instrumentu darījumiem attiecas izslēdzošā ieskaita līgums, Latvijas Banka vai vērtētājs nosaka no šiem darījumiem izrietošās saistības, ņemot vērā izslēdzošā ieskaita līgumu, kas ir daļa no šā likuma 45., 46. un 47. pantā paredzētās vērtēšanas.

(4) Latvijas Banka nosaka no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību vērtību saskaņā ar:

1) atbilstošām metodēm atvasināto instrumentu kategoriju, tostarp darījumu, uz kuriem attiecas izslēdzošā ieskaita līgumi, vērtības noteikšanai;

2) atbilstošiem principiem, lai konstatētu brīdi, kad nosakāma atvasināto instrumentu pozīcijas vērtība;

3) atbilstošām metodēm, lai vērtības samazinājumu, ko izraisītu atvasināto instrumentu pozīciju slēgšana un iekšējā rekapitalizācija, salīdzinātu ar to zaudējumu summu, ko iekšējās rekapitalizācijas gadījumā segtu ar atvasinātajiem instrumentiem.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās metodes un principus saistību, kuras rada atvasinātie instrumenti, vērtības noteikšanai nosaka saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

71.pants. (1) Ja Latvijas Banka īsteno šā likuma 77.panta trešajā daļā un 85.panta pirmās daļas 6.punktā minētās tiesības, tā dažādām kapitāla instrumentu un saistību kategorijām var piemērot dažādus konvertācijas koeficientus saskaņā ar vienu vai vairākiem šā panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem principiem.

(2) Konvertācijas koeficients atspoguļo atbilstošu atlīdzību kreditoram par jebkādiem zaudējumiem, kuri viņam radušies norakstīšanas vai konvertācijas tiesību īstenošanas rezultātā.

(3) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām tiek piemēroti dažādi konvertācijas koeficienti, konvertācijas koeficients, ko piemēro saistībām, kuras saskaņā ar piemērojamiem maksātnespēju regulējošiem normatīvajiem aktiem tiek uzskatītas par augstākas kārtas prasījumiem, ir lielāks nekā tas, ko piemēro pakārtotajām saistībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

72. pants. Ja Latvijas Banka piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, lai rekapitalizētu iestādi vai finanšu sabiedrību saskaņā ar šā likuma 53. panta pirmās daļas 1. punktu, attiecīgā iestāde vai finanšu sabiedrības vai Latvijas Bankas ieceltais pilnvarotais pārstāvis izstrādā un īsteno reorganizācijas plānu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. un iekļauts likuma redakcijā uz Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

73.pants. (1) Iestāde vai finanšu sabiedrības vai Latvijas Bankas ieceltais pilnvarotais pārstāvis viena mēneša laikā pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas saskaņā ar šā likuma 53. panta pirmās daļas 1. punktu iesniedz Latvijas Bankai reorganizācijas plānu, kas atbilst šā panta prasībām un — valsts atbalsta piemērošanas gadījumā — valsts atbalsta normatīvajam regulējumam.

(2) Ja šā likuma 53.panta pirmās daļas 1.punktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro divām vai vairākām grupas sabiedrībām, reorganizācijas plānu sagatavo Eiropas Savienības mātes sabiedrība. Minētais plāns ietver visas grupas iestādes saskaņā ar šā likuma 7. un 8.pantā noteikto procedūru, un Eiropas Savienības mātes sabiedrība to iesniedz grupas līmeņa noregulējuma iestādei. Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nosūta saņemto reorganizācijas plānu citām iesaistītajām noregulējuma iestādēm un Eiropas Banku iestādei.

(3) Lai sasniegtu noregulējuma mērķus, Latvijas Banka kā noregulējamās iestādes noregulējuma iestāde vai grupas līmeņa noregulējuma iestāde var pagarināt reorganizācijas plāna iesniegšanas termiņu ne vairāk kā par diviem mēnešiem pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas, ja reorganizācijas plāns neietver valsts atbalstu. Ja reorganizācijas plāns ietver valsts atbalstu, tad plāna iesniegšanas termiņu var pagarināt līdz valsts atbalstu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajam termiņam, bet ne vairāk kā par diviem mēnešiem.

(4) Reorganizācijas plānā izklāsta pasākumus, kas vērsti uz iestādes vai finanšu sabiedrības vai tās komercdarbības daļas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu saprātīgā termiņā. Šie pasākumi balstās uz pieņēmumiem par ekonomikas un finanšu tirgus situāciju, kurā iestāde vai finanšu sabiedrība darbosies.

(5) Reorganizācijas plānā ņem vērā pašreizējo situāciju finanšu tirgos un nākotnes prognozes, atspoguļojot pieņēmumus par iespējamo vislabvēlīgāko un visnelabvēlīgāko notikumu attīstību, kas ļautu noteikt iestādes vai finanšu sabiedrības problemātiskās jomas. Pieņēmumus salīdzina ar citiem nozares piemēriem.

(6) Reorganizācijas plānā tiek norādīta vismaz šāda informācija:

1) detalizēta analīze par faktoriem un problēmām, kas veicināja iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu grūtības, kā arī analīze par apstākļiem, kas radīja minētās grūtības;

2) to pasākumu apraksts, kurus paredzēts īstenot iestādes vai finanšu sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai;

3) minēto pasākumu īstenošanas grafiks.

(7) Šā panta sestajā daļā minētie pasākumi var ietvert:

1) iestādes vai finanšu sabiedrības darbības reorganizāciju;

2) izmaiņas iestādes vai finanšu sabiedrības darbības sistēmās un infrastruktūrā;

3) zaudējumus radošu darbību izbeigšanu;

4) tādu pašreizējo darbību pārstrukturēšanu, kuras iespējams padarīt konkurētspējīgas;

5) aktīvu vai darbības jomu pārdošanu.

(8) Viena mēneša laikā no dienas, kad Latvijas Bankai iesniegts reorganizācijas plāns, tā novērtē, kāda ir iespēja šā plāna īstenošanas gadījumā atjaunot iestādes vai finanšu sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju. Ja Latvijas Banka uzskata, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt attiecīgo mērķi, tā plānu apstiprina.

(9) Ja Latvijas Banka nav pārliecināta, ka ar reorganizācijas plāna palīdzību ir iespējams atjaunot iestādes vai finanšu sabiedrības ilgtermiņa dzīvotspēju, tā informē par plāna iesniegšanu atbildīgo personu un pieprasa divu nedēļu laikā plānu grozīt tā, lai tiktu risināti problemātiskie jautājumi, un iesniegt to Latvijas Bankai. Latvijas Banka novērtē grozīto plānu un vienas nedēļas laikā paziņo iestādei, vai problemātiskie jautājumi ir atrisināti un vai ir vajadzīgi papildu grozījumi.

(10) Iestādes padome vai valde vai Latvijas Bankas ieceltais pilnvarotais pārstāvis īsteno Latvijas Bankas apstiprināto reorganizācijas plānu un vismaz reizi sešos mēnešos iesniedz Latvijas Bankai ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

(11) Iestādes padome vai valde vai Latvijas Bankas ieceltais pilnvarotais pārstāvis reorganizācijas plānu pārskata, ja Latvijas Banka uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai atjaunotu noregulējamās iestādes ilgtermiņa dzīvotspēju, un visus grozījumus iesniedz Latvijas Bankai apstiprināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

74.pants. (1) Ja Latvijas Banka īsteno šā likuma 77.panta otrajā daļā un 85.panta pirmās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās tiesības, pamatsummas vai neatmaksātās summas samazinājums vai konvertēšana stājas spēkā un ir nekavējoties saistoša noregulējamai iestādei, tās kreditoriem, akcionāriem un personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt visu nepieciešamo darbību veikšanu, lai īstenotu šā likuma 77.panta otrajā daļā un 85.panta pirmās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētās tiesības, tai skaitā uzdot izdarīt visas nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos reģistros, uzdot izslēgt no tirdzniecības akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus, uzdot iekļaut tirdzniecībā jaunas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, kā arī uzdot iekļaut sarakstos norakstīta parāda instrumentu bez prospekta publicēšanas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

(3) Ja Latvijas Banka, izmantojot šā likuma 85.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, līdz nullei samazina saistību pamatsummu vai tās neatmaksāto summu, no šīm saistībām izrietošie pienākumi vai prasījumi, kas nav iestājušies brīdī, kad tiesības tiek īstenotas, uzskatāmi par spēkā neesošiem.

(4) Ja Latvijas Banka, izmantojot šā likuma 85.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktās tiesības, saistību pamatsummu vai tās neatmaksāto summu samazina daļēji, nevis pilnībā, saistības izpildāmas samazinātās summas apmērā un attiecīgo instrumentu vai līgumu, kas radīja sākotnējās saistības, turpina piemērot saistību atlikušajai pamatsummai vai nesamaksātajai summai, un uz to attiecas jebkādas izmaksājamās procentu summas izmaiņas, lai atspoguļotu pamatsummas samazinājumu, un jebkuri turpmākie noteikumu grozījumi, kurus Latvijas Banka ir tiesīga izdarīt, izmantojot šā likuma 85.panta pirmās daļas 10.punktā noteiktās tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

75.pants. (1) Papildus šā likuma 85.panta pirmās daļas 9.punktam Latvijas Banka iestādei vai finanšu sabiedrībai ir tiesīga noteikt prasību nodrošināt pietiekamu izsludinātā pamatkapitāla vai citu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu apmēru, lai tad, kad Latvijas Banka īsteno šā likuma 85.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētās tiesības attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību vai kādu no tās meitas sabiedrībām, iestāde vai finanšu sabiedrība varētu emitēt pietiekamu skaitu jaunu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, tādējādi nodrošinot iespēju efektīvi īstenot saistību konvertēšanu akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.

(2) Latvijas Banka izvērtē, vai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir pamats noteikt šā panta pirmās daļas prasību attiecībā uz šīs iestādes vai finanšu sabiedrības vai grupas noregulējuma plāna izstrādāšanu un uzturēšanu, ņemot vērā šajā plānā paredzētās noregulējuma darbības. Ja noregulējuma plānā ir paredzēta iespēja piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, Latvijas Banka pārbauda, vai izsludinātais pamatkapitāls vai citi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir pietiekami, lai segtu šā likuma 68.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā minēto kopsummu.

(3) Uz saistību konvertēšanu akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos nav attiecināma Komerclikumā noteiktā prasība par pamatkapitāla palielināšanas kārtību un dalībnieku pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

76. pants. (1) Iestādes un finanšu sabiedrības, uzņemoties saistības, noslēgtajos līgumos iekļauj noteikumu, kas paredz, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, ja šādas saistības:

1) nav izslēgtas no saistībām atbilstoši šā likuma 54. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai;

2) nav fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu prasījumi virs garantētajā atlīdzībā izmaksājamās summas;

3) tiek regulētas ar ārvalstu tiesību aktiem;

4) ir radušās pēc šā likuma stāšanās spēkā.

(2) Ja iestādes vai finanšu sabiedrības minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir vienāda ar zaudējumu absorbcijas summu un iestādes vai finanšu sabiedrības saistības atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, bet noslēgtajos līgumos nav iekļauts noteikums par norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām un tās neieskaita minimālajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībā, Latvijas Banka var atļaut iestādei vai finanšu sabiedrībai neizpildīt šā panta pirmās daļas prasību.

(3) Iestādei vai finanšu sabiedrībai nav pienākuma nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ja Latvijas Republika ar attiecīgo ārvalsti ir noslēgusi nolīgumu par saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām vai ja šādas tiesības izriet no attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem.

(4) Ja iestāde vai finanšu sabiedrība konstatē, ka noslēgtajos līgumos juridiski vai citādi nav iespējams iekļaut noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tā šo konstatējumu, norādot saistību kategoriju un konstatējuma pamatojumu, paziņo Latvijas Bankai. Iestāde vai finanšu sabiedrība sniedz Latvijas Bankai visu tās saprātīgā termiņā pieprasīto informāciju, lai Latvijas Banka varētu novērtēt, kā paziņojumā norādītās saistības ietekmē minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamību. Ar paziņojuma saņemšanas brīdi iestādes vai finanšu sabiedrības pienākums izpildīt šā panta pirmās daļas prasības tiek apturēts.

(5) Ja Latvijas Banka secina, ka noslēgtajos līgumos ir iespējams iekļaut noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, tā pieprasa, lai iestāde vai finanšu sabiedrība saprātīgā termiņā iekļauj līgumā šādu noteikumu. Latvijas Bankai ir tiesības uzdot iestādei vai finanšu sabiedrībai mainīt tās iepriekšējo praksi attiecībā uz noteikuma par norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām neiekļaušanu līgumos.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētās saistības neietver Kredītiestāžu likuma 139.³ pantā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. pantā minētos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, otrā līmeņa kapitāla instrumentus un parāda instrumentus, ja parāda instrumenti ir nenodrošinātas saistības, tostarp tām ir augstākas prioritātes līmenis nekā Kredītiestāžu likuma 139.³ panta 3.¹ un 3.² punktā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. panta ceturtajā daļā minētajām saistībām.

(7) Ja Latvijas Banka, veicot iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamības novērtējumu saskaņā ar šā likuma 17. un 18. pantu vai jebkurā citā laikā, konstatē, ka saistību kategorijā, kas ietver atbilstīgās saistības, to saistību apjoms, par kurām noslēgtajos līgumos saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav iekļauts nosacījums, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, kopā ar saistībām, kuras ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas atbilstoši šā likuma 54. panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai vai kuras, visticamāk, tiks izslēgtas atbilstoši šā likuma 54. panta ceturtajai daļai, pārsniedz 10 procentus no minētās kategorijas apjoma, tā laikus novērtē šo apstākļu ietekmi uz minētās iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējamību, tostarp tādā gadījumā, ja, īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, var tikt neievēroti šā likuma 95. pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.

(8) Ja Latvijas Banka, pamatojoties uz šā panta septītajā daļā minēto novērtējumu, secina, ka saistības, kurās nav iekļauts šā panta pirmajā daļā minētais līguma noteikums, rada būtisku noregulējamības šķērsli, tā rīkojas atbilstoši šā likuma 20. pantā noteiktajai kārtībai.

(9) Saistības, attiecībā uz kurām iestāde vai finanšu sabiedrība līguma noteikumos nav iekļāvusi šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, vai attiecībā uz kurām minētā prasība saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav piemērojama, neieskaita minimālajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībā.

(10) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība sniedz juridiski pamatotu izvērtējumu par šā panta pirmajā daļā minētā noteikuma īstenošanas iespējamību.

(11) Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Banku iestādes vadlīnijās paredzētos nosacījumus, var noteikt iestādei vai finanšu sabiedrībai to saistību kategorijas, no kurām var izdarīt konstatējumu, ka juridisku vai citu iemeslu dēļ nav iespējams iekļaut līguma noteikumu, ka saistībām var piemērot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(12) Ja iestādei vai finanšu sabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta pirmās daļas prasību izpildi, bet tas netika izdarīts, Latvijas Banka ir tiesīga attiecībā uz šīm saistībām īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

(Nodaļas nosaukums 30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021.)

77.pants. (1) Tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības var izmantot:

1) neatkarīgi no noregulējuma darbības veikšanas;

2) kopā ar noregulējuma darbību, ja ir izpildīti šā likuma 39., 39.¹ un 40.pantā minētie noregulējuma nosacījumi.

(1¹) Ja attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības noregulējamā vienība ir pirkusi netieši ar citas vienības starpniecību vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, tad tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības īsteno kopā ar tādām pašām tiesībām attiecīgās vienības mātes sabiedrības līmenī vai citu tādu mātes sabiedrību līmenī, kuras nav noregulējamās vienības, lai zaudējumi tiktu reāli nodoti noregulējamai vienībai un tā rekapitalizētu attiecīgo vienību. Pēc tam, kad ir īstenotas tiesības norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības, notiek šā likuma 96. pantā noteiktā vērtēšana un tiek piemērots šā likuma 97. pants.

(1²) Tiesības norakstīt vai konvertēt atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības var izmantot tikai attiecībā uz atbilstīgajām saistībām, kas atbilst šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punkta nosacījumiem, izņemot nosacījumu par saistību atlikušo termiņu, kas noteikts Regulas Nr. 575/2013 72.c panta 1. punktā. Kad minētās tiesības ir īstenotas, norakstīšana vai konvertācija notiek saskaņā ar šā likuma 41. panta pirmās daļas 6. punktā minēto principu.

(1³) Ja noregulējuma darbība tiek veikta attiecībā uz noregulējamo vienību vai — ārkārtas apstākļos atkāpjoties no noregulējuma plāna — attiecībā uz vienību, kas nav noregulējamā vienība, tad summu, kura tiek samazināta, norakstīta vai konvertēta saskaņā ar šā likuma 78. panta pirmo daļu šādas vienības līmenī, ieskaita šā likuma 81. panta pirmās daļas 1. punktā un 56. panta pirmās daļas 1. punktā vai 57. panta trešās daļas 1. punktā noteiktajā sliekšņvērtībā, ko piemēro attiecīgajai vienībai.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un šā panta 1.² daļā minētās atbilstīgās saistības iestādes vai finanšu sabiedrību akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.

(3) Latvijas Banka nekavējoties īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 78.panta prasībām attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem un šā panta 1.² daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, ko emitējusi vai piesaistījusi iestāde vai finanšu sabiedrība, ja ir iestājies viens no šādiem gadījumiem:

1) pirms noregulējuma darbības veikšanas tiek konstatēts, ka tā atbilst šā likuma 39., 39.¹ un 40.pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem;

2) tiek konstatēts, ka tad, ja vien attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem un šā panta 1.² daļā minētajām atbilstīgajām saistībām netiks īstenotas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, iestāde vai finanšu sabiedrība vairs nespēs turpināt savu komercdarbību;

3) attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kurus emitējusi vai piesaistījusi meitas sabiedrība, ja minētie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī, konstatē, ka bez šo instrumentu norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanas attiecībā uz tiem grupa vairs nespēs turpināt savu komercdarbību;

4) attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kuri emitēti vai piesaistīti mātes sabiedrībā, ja minētie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli mātes sabiedrībā vai konsolidācijas līmenī, konstatē, ka bez šo instrumentu norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanas attiecībā uz tiem grupa vairs nespēs turpināt savu komercdarbību;

5) tiek konstatēts, ka iestāde vai finanšu sabiedrība valsts atbalstu lūdz, bet vēl nav to saņēmusi, izņemot gadījumu, kad finanšu palīdzība tiek sniegta atbilstoši šā likuma 39.panta trešās daļas 4.punkta "c" apakšpunkta noteikumiem.

(4) Uzskatāms, ka iestāde vai finanšu sabiedrība, vai grupa nespēj turpināt savu komercdarbību, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) iestāde vai finanšu sabiedrība, vai grupa ir finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās;

2) ņemot vērā konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav paredzams, ka jebkāda darbība, tai skaitā alternatīvi privātā sektora pasākumi vai Latvijas Bankas rīcība, tostarp agrīnās intervences pasākumi, kas nav kapitāla instrumentu vai šā panta 1.² daļā minēto atbilstīgo saistību norakstīšana vai konvertēšana, ne atsevišķi, ne kopā ar noregulējuma darbību novērstu iestādes vai finanšu sabiedrības, vai grupas finanšu grūtības pārskatāmā laikposmā.

(4¹) Uzskatāms, ka iestāde vai finanšu sabiedrība ir finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, ja izpildās viens vai vairāki no šā likuma 39. panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(5) Uzskatāms, ka grupa ir finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, ja tā pārkāpj vai ir pamats uzskatīt, ka pārskatāmā laikposmā pārkāps tai noteiktās prudenciālās prasības konsolidācijas līmenī (grupai ir radušies vai, iespējams, radīsies zaudējumi, kuru rezultātā tiks izlietots viss pašu kapitāls vai būtiska pašu kapitāla daļa).

(6) Meitas sabiedrības emitētu attiecīgo kapitāla instrumentu atbilstoši šā panta trešās daļas 3.punktam nenoraksta lielākā apjomā vai nekonvertē ar sliktākiem nosacījumiem, kā norakstītu vai konvertētu tādas pašas prioritātes kapitāla instrumentus mātes sabiedrības līmenī.

(7) Ja Latvijas Banka veic šā panta trešajā daļā minēto konstatāciju, tā nekavējoties paziņo par to noregulējuma iestādei, kura ir atbildīga par konkrēto iestādi vai finanšu sabiedrību.

(8) Pirms šā panta trešās daļas 3.punktā minētās konstatācijas attiecībā uz meitas sabiedrību, kura emitē attiecīgos kapitāla instrumentus, kas atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī, Latvijas Banka ievēro šā likuma 80.pantā noteiktās prasības par paziņošanu un apspriešanos.

(9) Pirms tiek īstenotas kapitāla instrumentu vai šā panta 1.² daļā minēto atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, Latvijas Banka nodrošina, lai iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvu un saistību vērtēšana notiek saskaņā ar šā likuma 45., 46. un 47.pantu. Minētā vērtēšana ir par pamatu norakstīšanas aprēķinam, kas piemērojams attiecīgajiem kapitāla instrumentiem vai šā panta 1.² daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, lai segtu zaudējumus, un konvertēšanas līmenim, kāds piemērojams attiecīgajiem kapitāla instrumentiem vai šā panta 1.² daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, lai rekapitalizētu iestādi vai finanšu sabiedrību.

(10) Par šā panta trešajā daļā minēto konstatāciju ir atbildīga Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 79.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

78.pants. (1) Izpildot šā likuma 77.pantā noteiktās prasības, Latvijas Banka īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kas piemērojama maksātnespējas procesa gadījumā, tā, lai secīgi sasniegtu šādus rezultātus:

1) pirmā līmeņa pamata kapitāla elementus noraksta proporcionāli zaudējumiem un atbilstoši šo zaudējumu segšanas spējai, un Latvijas Banka piemēro vienu vai abas šā likuma 68.panta pirmajā daļā minētās darbības attiecībā uz personām, kurām pieder pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti;

2) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai gan noraksta, gan konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā vērtībā, kas sasniedz šā likuma 38. pantā minētos noregulējuma mērķus vai atbilst attiecīgo kapitāla instrumentu zaudējumu segšanas spējai, — atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

3) otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai gan noraksta, gan konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā vērtībā, kas sasniedz šā likuma 38. pantā minētos noregulējuma mērķus vai atbilst attiecīgo kapitāla instrumentu zaudējumu segšanas spējai, — atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

4) šā likuma 77. panta 1.² daļā minēto atbilstīgo saistību pamatsummu noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai noraksta vai konvertē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos tādā vērtībā, lai tiktu sasniegti šā likuma 38. pantā minētie noregulējuma mērķi vai lai atbilstīgās saistības spētu nosegt zaudējumus, — atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.

(1¹) Īstenojot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības saskaņā ar šā likuma 77. panta 1.² daļu, Latvijas Banka pārliecinās arī par noregulējuma grupas noregulējuma stratēģiju, lai, veicot šā likuma 77. panta 1.² daļā minētās darbības, neietekmētu noregulējuma vienības kontroli pār meitas sabiedrību.

(2) Kad ir norakstīta attiecīgā kapitāla instrumenta vai šā likuma 77. panta 1.² daļā minēto atbilstīgo saistību pamatsumma:

1) minētās pamatsummas samazinājums ir nemainīgs, izņemot jebkādu vērtības palielināšanu saskaņā ar šā likuma 67.panta trešajā daļā paredzēto atlīdzības izmaksu;

2) attiecībā uz šāda instrumenta norakstīto summu vairs nepaliek nekādu saistību pret attiecīgo kapitāla instrumentu vai šā likuma 77. panta 1.² daļā minēto atbilstīgo saistību turētāju, izņemot jau uzkrātās saistības (saistības, kas var rasties daļējas norakstīšanas rezultātā attiecībā uz procentu maksājumiem par parāda instrumentiem pārskata datumā, uz kuru sagatavots vērtējums, par periodu no pēdējās procentu maksājuma dienas) un atbildību par zaudējumu segšanu, kas varētu rasties, ja ar tiesas spriedumu tiktu konstatēta norakstīšanas tiesību prettiesiska īstenošana;

3) attiecīgo kapitāla instrumentu vai šā likuma 77. panta 1.² daļā minēto atbilstīgo saistību turētājiem var tikt izmaksāta atlīdzība, ja tiek emitēti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

(3) (Izslēgta ar 30.09.2021. likumu)

(4) Lai veiktu attiecīgo kapitāla instrumentu un šā likuma 77. panta 1.² daļā minēto atbilstīgo saistību konvertēšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktu, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus attiecīgo kapitāla instrumentu un šādu atbilstīgo saistību turētājiem. Attiecīgos kapitāla instrumentus un šādas atbilstīgās saistības var konvertēt tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus emitē iestāde vai finanšu sabiedrība, vai iestādes vai finanšu sabiedrības mātes sabiedrība ar iestādes vai finanšu sabiedrības noregulējuma iestādes vai ar mātes sabiedrības noregulējuma iestādes piekrišanu;

2) minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir emitēti pirms iestādes vai finanšu sabiedrības akciju vai citu tādu īpašumtiesību instrumentu emisijas, kuros ieguldījums pašu kapitālā veikts saskaņā ar valsts atbalsta normatīvo regulējumu;

3) minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir nodoti tūlīt pēc konvertēšanas tiesību īstenošanas;

4) konvertācijas koeficients, kas nosaka to pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu skaitu, kuri tiek nodoti pret katru attiecīgo kapitāla instrumentu vai pret katru no šā likuma 77. panta 1.² daļā minētajām atbilstīgajām saistībām, atbilst šā likuma 71.pantā noteiktajiem principiem un Eiropas Banku iestādes izdotajām vadlīnijām.

(4¹) Lai nodrošinātu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu piemērošanu saskaņā ar šā panta ceturto daļu, Latvijas Banka var pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība visu darbības laiku saglabā nepieciešamo atļauju emitēt attiecīgu skaitu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu.

(5) Ja iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem un Latvijas Banka nolemj tai piemērot noregulējuma instrumentu, Latvijas Banka pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas pārliecinās, vai ir iestājies šā likuma 77.panta trešajā daļā minētais gadījums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

79.pants. (1) Latvijas Banka ir atbildīga par šā likuma 77. panta trešajā daļā minēto konstatāciju attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ja tās emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli saskaņā ar Regulas Nr.  575/2013 92. panta vai Regulas Nr.  2019/2033 11. panta prasībām un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta licence (atļauja) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu.

(1¹) Latvijas Banka ir atbildīga par šā likuma 77. panta trešajā daļā minēto konstatējumu attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, ja tās emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti vai šā likuma 77. panta 1.² daļā minētās atbilstīgās saistības atbilst šā likuma 61. panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto prasību izpildei un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(2) Latvijas Banka ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešās daļas 2.punktā minēto konstatāciju attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, kas ir meitas sabiedrība, ja tās emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(3) Latvijas Banka, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, veic visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai kopā ar dalībvalsts institūciju, kas ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā minēto konstatāciju, veiktu šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 112.panta ceturtajai daļai attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, kas ir minētās dalībvalsts meitas sabiedrība, ja šīs iestādes vai finanšu sabiedrības emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī un ja šai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

(4) Latvijas Banka realizē visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai kopā ar dalībvalsts institūciju, kas saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā minētajai konstatācijai līdzvērtīgas konstatācijas veikšanu dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības institūcija, veiktu šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 113.pantam attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību, kas ir minētās dalībvalsts mātes sabiedrības meitas sabiedrība, ja šīs iestādes vai finanšu sabiedrības emitētie vai piesaistītie attiecīgie kapitāla instrumenti atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī un ja minētajai iestādei vai finanšu sabiedrībai ir izsniegta atļauja (licence) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu vai Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(5) Latvijas Banka, ja tā ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešās daļas 4.punktā minētās konstatācijas veikšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

80.pants. Pirms šā likuma 77. panta trešās daļas 2., 3., 4. vai 5. punktā minētā konstatējuma attiecībā uz meitas sabiedrību, kura emitē vai piesaista attiecīgos kapitāla instrumentus vai šā likuma 77. panta 1.² daļā minētās atbilstīgās saistības, kas atbilst šā likuma 61. pantam, vai attiecīgos kapitāla instrumentus, kas atbilst pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidācijas līmenī, Latvijas Banka izpilda šādas prasības:

1) ja Latvijas Banka apsver, vai veikt šā likuma 77. panta trešās daļas 2., 3., 4. vai 5. punktā minēto konstatējumu, tā pēc apspriešanās ar attiecīgās noregulējuma vienības noregulējuma iestādi 24 stundu laikā par to paziņo:

a) dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūcijai un — ja tā nav viena un tā pati — minētās dalībvalsts institūcijai, kas ir atbildīga par šā likuma 77. panta trešajā daļā norādītā konstatējuma veikšanu,

b) tādu citu vienību noregulējuma iestādēm tajā pašā noregulējuma grupā, kuras tieši vai netieši ir pirkušas šā likuma 61. panta sestajā daļā minētās saistības no vienības, uz ko attiecas šā likuma 61. panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa;

2) ja Latvijas Banka apsver, vai veikt šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju, tā nekavējoties par to paziņo dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kura veic katras tādas iestādes vai finanšu sabiedrības uzraudzību, kas ir emitējusi vai piesaistījusi attiecīgos kapitāla instrumentus, uz kuriem varētu tikt attiecinātas norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības, un — ja tā nav viena un tā pati – tai minētās dalībvalsts institūcijai, kas ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā norādītās konstatācijas veikšanu.

(2) Ja šā likuma 77.panta trešās daļas 3., 4. vai 5.punktā minēto konstatāciju veic attiecībā uz iestādi vai grupu, kura īsteno pārrobežu darbību, Latvijas Banka ņem vērā noregulējuma darbības iespējamo ietekmi visās dalībvalstīs, kurās iestāde vai grupa darbojas.

(3) Latvijas Banka paziņojumam saskaņā ar šā panta pirmo daļu pievieno paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tā apsver attiecīgās konstatācijas veikšanu.

(4) Ja paziņojums izdarīts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, Latvijas Banka pēc konsultēšanās ar atbildīgajām institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktu vai 2. punktu, izvērtē šādus jautājumus:

1) vai ir pieejams alternatīvs pasākums norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošanai saskaņā ar šā likuma 77.panta trešās daļas prasībām;

2) ja šāds alternatīvs pasākums ir pieejams, — vai to var reāli piemērot;

3) ja šādu alternatīvu pasākumu var reāli piemērot, — vai ir reālas izredzes, ka tas pārskatāmā laikposmā ietekmēs apstākļus, kuri liktu veikt šā likuma 77.panta trešajā daļā minēto konstatāciju.

(5) Šā panta ceturtās daļas izpratnē alternatīvi pasākumi ir šā likuma 33.pantā minētie agrīnās intervences pasākumi, kā arī Kredītiestāžu likuma 101.³ panta 4.⁴ un 4.⁷ daļā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 45. panta pirmajā daļā minētie pasākumi vai līdzekļu vai kapitāla nodošana iestādei vai finanšu sabiedrībai no tās mātes sabiedrības.

(6) Ja saskaņā ar šā panta ceturto daļu Latvijas Banka pēc konsultēšanās ar atbildīgajām institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi, novērtē, ka ir pieejami viens vai vairāki alternatīvi pasākumi, ka tos var reāli piemērot un tie dotu šā panta ceturtās daļas 3.punktā minēto rezultātu, tā nodrošina, ka šie pasākumi tiek piemēroti.

(7) Ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā un saskaņā ar šā panta ceturto daļu Latvijas Banka pēc konsultēšanās ar atbildīgajām institūcijām, kuras tā ir attiecīgi informējusi, secina, ka nav pieejami alternatīvi pasākumi, kuri dotu šā panta ceturtās daļas 3.punktā minēto rezultātu, Latvijas Banka izvērtē, vai ir nepieciešams veikt šā likuma 77.panta trešajā daļā minēto konstatāciju.

(8) Ja Latvijas Banka nolemj veikt šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju, tā nekavējoties paziņo par to dalībvalstu, kurās atrodas attiecīgās meitas sabiedrības, institūcijām, kas ir atbildīgas par šā likuma 77.panta trešajā daļā minētās konstatācijas veikšanu, un konstatāciju veic saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 112.panta ceturtajai daļai.

(9) Ja citas dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par šā likuma 77.panta trešajā daļā norādītās konstatācijas veikšanu, nolemj veikt šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktā minēto konstatāciju un par to paziņo Latvijas Bankai, jo attiecīgā meitas sabiedrība atrodas Latvijas Republikā, Latvijas Banka īsteno visus tās kompetencē esošos pasākumus, lai konstatācija tiktu veikta saskaņota lēmuma veidā atbilstoši šā likuma 113.pantam.

(10) Konstatācija saskaņā ar šā likuma 77.panta trešās daļas 3.punktu netiek veikta, ja netiek pieņemts šajā pantā minētais saskaņotais lēmums.

(11) Latvijas Banka, ja Latvijas Republikā atrodas šā panta devītajā daļā minētā meitas sabiedrība, nekavējoties izpilda pieņemto lēmumu norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

81.pants. (1) Lai sasniegtu noregulējuma mērķus un novērstu iestādes vai finanšu sabiedrības maksātnespēju, Ministru kabinets, iepriekš konsultējoties ar Latvijas Banku, ir tiesīgs lemt par papildu finanšu stabilizācijas instrumentu piemērošanu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) akcionāri vai tās personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai attiecīgo kapitāla instrumentu un iekšēji rekapitalizējamo saistību turētāji rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas rezultātā, izmantojot norakstīšanas, konvertācijas vai citu noregulējuma darbību, seguši zaudējumus ne mazāk kā 8 procentu apmērā no noregulējamās iestādes kopējām saistībām (ieskaitot pašu kapitālu), kuru apmērs ir noteikts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar šā likuma VIII nodaļā paredzēto vērtējumu;

2) ir izpildīti visi šā likuma 39.panta pirmajā daļā noteiktie noregulējuma darbības veikšanai nepieciešamie nosacījumi, bet noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz iestādes vai finanšu sabiedrības finanšu stabilitāti un darbību.

(2) Piemērojot papildu finanšu stabilizācijas instrumentus, tiek sniegts valsts atbalsts. Pirms valsts atbalsta sniegšanas ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas lēmumu par valsts atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

82.pants. Papildu finanšu stabilizācijas instrumenti ir šādi:

1) publiskā kapitāla atbalsta instruments;

2) pagaidu publiskā īpašuma instruments.

83.pants. (1) Piemērojot publiskā kapitāla atbalsta instrumentu, Latvijas Banka ir tiesīga īstenot iestādes vai finanšu sabiedrības rekapitalizāciju, nodrošinot tai kapitālu apmaiņā pret šādiem instrumentiem:

1) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

2) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

(2) Piemērojot publiskā kapitāla atbalsta instrumentu, valstij piederošās akcijas iestādē vai finanšu sabiedrībā tiek atsavinātas, nepārsniedzot termiņu, kāds noteikts Eiropas Komisijas lēmumā par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

84.pants. (1) Piemērojot pagaidu publiskā īpašuma instrumentu, iestādi vai finanšu sabiedrību uz laiku var pārņemt valsts īpašumā, nododot to pārvaldīšanā Ministru kabineta izraudzītai kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme.

(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība, kurai ir piemērots pagaidu publiskā īpašuma instruments, tiek atsavināta, nepārsniedzot Eiropas Komisijas lēmumā par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu noteikto termiņu.

85.pants. (1) Latvijas Bankai kā noregulējuma iestādei, piemērojot noregulējuma instrumentus, ir šādas noregulējuma tiesības:

1) pieprasīt, lai jebkura ar noregulējuma darbību saistītā persona sniedz jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai Latvijas Banka lemtu par noregulējuma darbību un to sagatavotu, tostarp noregulējuma plānos sniegtās informācijas precizējumus un papildinājumus;

2) pārņemt savā kontrolē noregulējamo iestādi un īstenot visas tiesības, kas piešķirtas noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, valdei un padomei;

3) nodot pircējam vai pagaidu iestādei noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

4) nodot citai komercsabiedrībai ar tās piekrišanu noregulējamās iestādes finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības;

5) samazināt vai dzēst noregulējamās iestādes iekšēji rekapitalizējamo saistību pamatsummu vai nesamaksāto summu, kas izriet no šīm saistībām;

6) konvertēt noregulējamās iestādes iekšēji rekapitalizējamās saistības akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos iestādē, finanšu sabiedrībā, attiecīgajā mātes sabiedrībā vai pagaidu iestādē, kurai tiek nodoti iestādes vai finanšu sabiedrības aktīvi, tiesības vai saistības;

7) dzēst noregulējamās iestādes emitētos parāda instrumentus, izņemot nodrošinātās saistības šajā likumā noteiktajos gadījumos;

8) samazināt, tostarp samazināt līdz nullei, noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nominālo vērtību un dzēst šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

9) likt noregulējamai iestādei vai attiecīgajai mātes sabiedrībai palielināt pamatkapitālu, tai skaitā emitēt jaunas akcijas vai citus kapitāla instrumentus, tostarp priekšrocību akcijas un ar nosacījumiem konvertējamus instrumentus;

10) grozīt noregulējamās iestādes iekšēji rekapitalizējamo saistību izpildes termiņu, grozīt par uzņemtajām saistībām maksājamo procentu likmi, summu un samaksas kārtību. Tas neattiecas uz nodrošinātajām saistībām;

11) slēgt un izbeigt finanšu līgumus vai atvasināto instrumentu līgumus;

12) atcelt noregulējamās iestādes padomes vai valdes locekļus un iecelt jaunus locekļus.

(2) Latvijas Banka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma tiesības, var neievērot un tai nav saistošas citos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību nodošanas kārtību, tai skaitā nepieciešamību saņemt noregulējamās iestādes akcionāru vai to personu, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kā arī kreditoru vai trešās personas piekrišanu un prasību par iepriekšēju trešās personas informēšanu. Minētais atbrīvojums nav attiecināms uz prasībām, kuras nosaka valsts atbalsta normatīvais regulējums.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās tiesības nav piemērojamas iestādei vai finanšu sabiedrībai juridiskās formas dēļ, Latvijas Banka šādām iestādēm vai sabiedrībām piemēro līdzvērtīgas tiesības un šādu iestāžu un sabiedrību akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kā arī kreditoriem un līgumslēdzēju pusēm (darījumu partneriem) — šajā likumā paredzētos aizsardzības pasākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

86.pants. (1) Papildus šā likuma 85.pantā noteiktajām tiesībām Latvijas Bankai ir šādas tiesības:

1) noteikt, ka nodošana piemērojama bez kādām saistībām vai apgrūtinājumiem, kas ietekmē nododamos finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības;

2) atcelt tiesības papildus iegādāties akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

3) pieprasīt, lai izslēdz iestādes vērtspapīrus no regulētā tirgus vai aptur to tirdzniecību, kā noteikts Finanšu instrumentu tirgus likumā;

4) nodrošināt, lai nodoto finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējam ir noregulējamās iestādes tiesības un pienākumi;

5) pieprasīt, lai noregulējamā iestāde un akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējs savstarpēji apmainās ar informāciju un sniedz palīdzību;

6) atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir puse, vai aizstāt līgumā finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību saņēmēju kā pusi.

(2) Noregulējuma tiesības tiek īstenotas, nodrošinot noregulējamās iestādes noslēgto līgumu un to saistību nepārtrauktību, kuras pāriet uz saņēmēju. Minētais neskar noregulējamās iestādes darbinieku tiesības uzteikt darba līgumu un citas no noregulējamās iestādes noslēgtajiem līgumiem izrietošās pušu tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

87.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības uzdot noregulējamai iestādei vai jebkurai no minētās noregulējamās iestādes grupas sabiedrībai sniegt vai nodrošināt pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai tiesību, aktīvu vai saistību saņēmējs varētu efektīvi izmantot tam nodotās tiesības un pārvaldīt finanšu instrumentus, aktīvus vai saistības. Noregulējamā iestāde sniedz vai nodrošina pakalpojumus atbilstoši līgumiem, kurus tā ir noslēgusi līdz noregulējuma veikšanai vai, ja līgumu nav vai tie vairs nav spēkā, atbilstoši godīgai darījumu praksei.

(2) Ja citas dalībvalsts noregulējuma iestāde ir izmantojusi šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības attiecībā uz citā dalībvalstī reģistrētu noregulējamo iestādi vai tās grupas attiecīgo sabiedrību, kas atrodas Latvijas Republikā, Latvijas Bankai ir tiesības nodrošināt citas dalībvalsts noregulējuma iestādes pieņemtā lēmuma izpildi.

(3) Šā panta pirmā daļa piemērojama arī noregulējamās iestādes vai tās grupas sabiedrības maksātnespējas procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

88.pants. (1) Ja, nododot akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, nodod arī aktīvus, kas atrodas citā dalībvalstī, vai tiesības vai saistības, kurām piemērojami citas dalībvalsts normatīvie akti, par nodošanas valsti uzskatāma attiecīgā cita dalībvalsts un nodošanai piemērojami tās dalībvalsts normatīvie akti.

(2) Latvijas Banka sniedz atbalstu citas dalībvalsts noregulējuma iestādei attiecībā uz to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanu, uz kurām ir attiecināmi Latvijas Republikas normatīvie akti.

(3) Akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditoriem un trešajām personām, uz kurām attiecināma akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošana, nav tiesību prasīt nodošanas atlikšanu.

(4) Ja citas dalībvalsts noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības uz instrumentiem vai saistībām, tostarp uz saistībām pret kreditoriem, kuras reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, Latvijas Banka nodrošina, ka šo iekšēji rekapitalizējamo saistību vai instrumentu pamatsumma tiek samazināta vai saistības vai instrumenti tiek konvertēti atbilstoši citas dalībvalsts noregulējuma iestādes īstenotajām norakstīšanas vai konvertēšanas tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

89.pants. (1) Ja Latvijas Bankas piemērotā noregulējuma darbība ir vērsta uz ārvalstī esošiem noregulējamās iestādes aktīviem vai akcijām, vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām, kurām ir piemērojami ārvalsts normatīvie akti, Latvijas Banka var pieprasīt, lai:

1) persona, kas pārvalda noregulējamās iestādes aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, saistības un īsteno tiesības, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodošana, norakstīšana, konvertēšana un citas noregulējuma darbības tiek īstenotas;

2) personai, kas pārvalda noregulējamās iestādes aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, saistības un īsteno tiesības, ir pienākums turēt akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus vai saistības un īstenot tiesības vai uzņemties atbildību par saistībām līdz brīdim, kad tiek īstenota nodošana, norakstīšana, konvertēšana vai cita noregulējuma darbība;

3) personai, kas pārvalda noregulējamās iestādes aktīvus, akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, saistības un īsteno tiesības, sedz tās pamatotus izdevumus šīs daļas 1. un 2.punktā noteikto darbību veikšanai atbilstoši šā likuma 43.panta piektajai daļai.

(2) Ja Latvijas Banka novērtē, ka, neraugoties uz visiem vajadzīgajiem pasākumiem, ko ir veikusi persona, nav paredzams, ka nodošanu vai konvertēšanu būs iespējams piemērot attiecībā uz īpašumu, kas atrodas ārvalstī, vai konkrētām akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka neveic nodošanu, norakstīšanu, konvertēšanu vai citas noregulējuma darbības, tai skaitā gadījumos, kad Latvijas Banka jau ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, tiesību vai saistību nodošanu, konvertēšanu vai darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

90.pants. (1) Krīzes novēršanas pasākums un krīzes vadības pasākums, kas ir veikts attiecībā uz iestādi vai finanšu sabiedrību saskaņā ar šo likumu, un jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, saskaņā ar iestādes vai finanšu sabiedrības noslēgtu līgumu nav uzskatāms par izpildes notikumu Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likuma izpratnē, finanšu nodrošinājumu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē vai par maksātnespējas procedūru norēķinu galīguma maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē ar nosacījumu, ka joprojām tiek pildītas būtiskās saistības saskaņā ar līgumu, tai skaitā maksājumu veikšanas un maksājumu izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums. Minētais attiecas arī uz šādu iestādes vai finanšu sabiedrības meitas iestādes vai finanšu sabiedrības noslēgtajiem līgumiem, ja tajos ir paredzēts, ka saistības garantē mātes iestāde vai finanšu sabiedrība, vai jebkura grupas iestāde vai finanšu sabiedrība, vai uz citu grupas iestāžu vai finanšu sabiedrību noslēgtajiem līgumiem, ja tajos ir iekļauti noteikumi par pārējo grupas sabiedrību atbildību.

(2) Ja Latvijas Banka ir atzinusi ārvalsts noregulējuma procedūras, šā panta piemērošanas nolūkā tās uzskatāmas par krīzes vadības pasākumu.

(3) Krīzes novēršanas pasākums, saistību apturēšana saskaņā ar šā likuma 40.¹ panta nosacījumiem vai krīzes vadības pasākums, kā arī jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, nav pamats, lai:

1) īstenotu jebkādas līguma izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, izslēdzošā ieskaita vai savstarpējas dzēšanas tiesības, tai skaitā attiecībā uz līgumiem, kurus noslēgusi meitas sabiedrība vai finanšu sabiedrība un kuru izpildi garantē vai kuru izpildē finansiāli piedalās grupas sabiedrība;

2) iegūtu īpašumā, pārņemtu kontrolē iesaistītās iestādes vai finanšu sabiedrības, vai tās grupas sabiedrības īpašumu vai prasītu tam nodrošinājumu;

3) ietekmētu no iestādes vai finanšu sabiedrības noslēgtajiem līgumiem izrietošās tiesības, ja joprojām tiek pildītas no līgumiem izrietošās būtiskās saistības, tai skaitā maksājumu veikšanas un maksājumu izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās darbības var veikt, ja to veikšanas pamatojums rodas sakarā ar notikumu, kurš nav krīzes novēršanas pasākums, krīzes vadības pasākums vai jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šādu pasākumu piemērošanu.

(5) Saistību izpildes apturēšana vai ierobežošana nav uzskatāma par līgumsaistību neizpildi šā panta un 93. panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

91.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības jebkuru maksājumu saistību izpildi saskaņā ar jebkuru līgumu, kurā noregulējamā iestāde ir puse, apturēt no dienas, kad paziņojums par apturēšanu publicēts, līdz nākamās darbdienas pusnaktij. Ja maksājuma vai piegādes saistības izpildes termiņš ir iestājies apturēšanas periodā, maksājuma vai piegādes saistību izpilda nekavējoties pēc apturēšanas perioda beigām.

(2) Ja noregulējamās iestādes maksājuma saistības atbilstoši līgumam ir apturētas, arī noregulējamās iestādes darījuma pušu maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši minētajam līgumam aptur uz tādu pašu laikposmu.

(3) Šajā pantā noteiktās tiesības nav piemērojamas:

1) likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktajām sistēmām un sistēmu operatoriem;

2) Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem;

3) centrālajām bankām.

(4) Latvijas Banka ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.

(5) Latvijas Banka, nosakot šajā pantā minēto tiesību īstenošanas jomu, ņem vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus un izvērtē, cik pamatoti ir paplašināt apturēšanu, lai piemērotu to arī atbilstīgiem noguldījumiem. Ja pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz atbilstīgajiem noguldījumiem, īpaši fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem, Latvijas Banka nodrošina noguldītājiem dienā pienācīgas noguldījuma summas pieejamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 28.02.2019., 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

92.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības ierobežot noregulējamās iestādes nodrošināto kreditoru nodrošinājuma izmantošanas tiesību izpildi attiecībā uz jebkuriem noregulējamās iestādes aktīviem no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.

(2) Latvijas Banka nav tiesīga īstenot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības attiecībā uz likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteikto sistēmu vai sistēmu operatoru nodrošinājuma tiesībām, Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un dalībvalsts centrālās bankas prasījumiem saistībā ar aktīviem, ko noregulējamā iestāde ir ieķīlājusi vai sniegusi kā finanšu nodrošinājumu.

(3) Latvijas Banka ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

93.pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim), kas ir noslēgusi jebkāda veida līgumu ar noregulējamo iestādi, uz laiku apturēt līguma uzteikuma tiesības no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības tai līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim), kas ir noslēgusi jebkāda veida līgumu ar noregulējamās iestādes meitas sabiedrību, uz laiku apturēt līguma uzteikšanas tiesības, ja:

1) noregulējamā iestāde ir izsniegusi garantiju līgumā noteikto meitas sabiedrības saistību izpildei;

2) līguma uzteikuma pamats ir vienīgi noregulējamās iestādes maksātnespējas procesa lietas ierosināšana vai finansiālais stāvoklis;

3) Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu vai var pieņemt lēmumu attiecībā uz noregulējamo iestādi par tās aktīvu un saistību nodošanu ieguvējam, tā vai nu paredz līgumā visu meitas sabiedrību aktīvu un saistību nodošanu un ieguvējs tos ir pieņēmis, vai arī citā veidā nodrošina atbilstošu šādu aktīvu un saistību aizsardzību.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var īstenot no paziņojuma publicēšanas dienas līdz nākamās darbdienas pusnaktij.

(4) Apturēšanu uz laiku saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu nepiemēro likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktajām sistēmām vai sistēmu operatoriem, Eiropas Savienībā autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzītiem ārvalstu autorizētiem centrālajiem darījuma partneriem un dalībvalstu centrālajām bankām.

(5) Ja Latvijas Banka paziņo, ka tiesības un saistības, kas izriet no līguma, nav nodotas ieguvējam vai tās nav norakstāmas vai konvertējamas, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, personai ir tiesības īstenot līgumā noteiktās uzteikuma tiesības pirms šajā pantā minētā apturēšanas termiņa beigām.

(6) Ja Latvijas Banka ir apturējusi līguma uzteikuma tiesības un nav sniegusi šā panta piektajā daļā noteikto paziņojumu, iestājoties apturēšanas beigu termiņam, uzteikuma tiesības var īstenot šādi:

1) ja tiesības un saistības, kas izriet no līguma, ir nodotas ieguvējam, līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) var izmantot uzteikuma tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem, ja līguma uzteikuma pamats izriet no ieguvēja rīcības;

2) ja tiesības un saistības, kas izriet no līguma, paliek noregulējamai iestādei un Latvijas Banka tām nav piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) var īstenot uzteikuma tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem.

(7) Latvijas Banka ņem vērā šajā pantā noteikto tiesību īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu stabilu darbību.

(8) (Izslēgta ar 30.09.2021. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

93.¹ pants. (1) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde vai finanšu sabiedrība veic detalizētu uzskaiti par finanšu līgumiem. Latvijas Banka ir tiesīga lūgt, lai Latvijas Centrālais depozitārijs tai sniedz šajā pantā minēto tiesību piemērošanai nepieciešamo informāciju atbilstoši Regulas Nr. 648/2012 81. pantam.

(2) Iestāde vai finanšu sabiedrība, noslēdzot jaunus finanšu līgumus vai būtiski grozot jau noslēgto finanšu līgumu noteikumus, kuru tiesību normas izriet no ārvalsts tiesību aktiem, iekļauj tajos noteikumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzēja puse atzīst, ka uz finanšu līgumu var attiekties Latvijas Bankas tiesības apturēt vai ierobežot tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 40.¹, 91., 92. un 93. pantu, un atzīst, ka tai ir saistošs Latvijas Bankas saskaņā ar šo likumu veiktais krīzes novēršanas pasākums un krīzes vadības pasākums.

(3) Noslēdzot finanšu līgumus saskaņā ar šā panta otro daļu, Eiropas Savienības mātes sabiedrības nodrošina, ka to ārvalstu meitas sabiedrības finanšu līgumos, kas noslēgti ar darījuma partneriem, ir iekļauts attiecīgs noteikums, lai izslēgtu to, ka Latvijas Bankas tiesību īstenošana attiecībā uz Eiropas Savienības mātes sabiedrības tiesību un pienākumu apturēšanu vai ierobežošanu tiek uzskatīta par atbilstošu pamatu pirmstermiņa izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita un savstarpējas dzēšanas tiesību īstenošanai vai nodrošinājuma tiesību īstenošanai saistībā ar noslēgtajiem līgumiem.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktā prasība attiecas uz ārvalstu meitas sabiedrībām, kuras ir iestādes (vai kuras būtu ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja to galvenais birojs atrastos attiecīgajā dalībvalstī) vai finanšu iestādes.

(5) Ja iestādei vai finanšu sabiedrībai bija pienākums nodrošināt šā panta otrās daļas prasību izpildi, bet tas netika izdarīts, Latvijas Banka ir tiesīga apturēt vai ierobežot iestādes vai finanšu sabiedrības tiesības un saistības saskaņā ar šā likuma 40.¹, 90., 91., 92. un 93. pantu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

94.pants. Latvijas Banka, lai veiktu noregulējuma darbību, ir tiesīga, ieceļot pilnvarnieku, pārņemt noregulējamo iestādi savā kontrolē tā, lai pārvaldītu noregulējamo iestādi ar visu noregulējamās iestādes akcionāru sapulces, padomes un valdes pilnvarām, veiktu tās darbību un sniegtu pakalpojumus, kā arī pārvaldītu un rīkotos ar noregulējamās iestādes aktīviem un mantu. Laikā, kad ir iecelts pilnvarnieks, noregulējamās iestādes akcionāriem vai tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, nav balsstiesību, kas izriet no noregulējamās iestādes akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

95.pants. (1) Piemērojot vienu vai vairākas noregulējuma darbības, izņemot šā panta otrajā daļā minēto instrumentu, akcionāri, tās personas, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un tie kreditori, kuru prasījumi nav nodoti, saņem atlīdzību par saviem prasījumiem vismaz tādā apmērā, kādā viņi būtu saņēmuši, ja noregulējamai iestādei tiktu piemērota maksātnespēja tieši pirms nodošanas.

(2) Ja Latvijas Banka piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un tiem kreditoriem, kuru prasījumi ir norakstīti vai konvertēti kapitālā, instrumenta piemērošana nedrīkst radīt lielākus zaudējumus kā tad, ja noregulējamai iestādei tiktu piemērota maksātnespējas procedūra tieši pirms norakstīšanas vai konvertēšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

96.pants. (1) Lai novērtētu, vai akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem būtu piemēroti labvēlīgāki nosacījumi, ja noregulējuma darbības veikšanas vietā būtu uzsākta maksātnespēja, vērtētājs nekavējoties pēc noregulējuma darbības veikšanas izdara vērtēšanu, kurā nosaka:

1) kādi nosacījumi būtu piemēroti akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem, ja noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība, būtu sākusi maksātnespējas procedūru laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu;

2) kādi nosacījumi faktiski ir īstenoti attiecībā uz akcionāriem, tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem noregulējamās iestādes noregulēšanā;

3) vai šā panta 1. un 2.punktā minēto nosacījumu piemērošanas sekas ir atšķirīgas.

(2) Vērtētājs vērtēšanas procesā ņem vērā pieņēmumu par to, ka noregulējamā iestāde būtu uzsākusi maksātnespējas procesu laikā, kad saskaņā ar šo likumu tika pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu, un ka noregulējuma darbība netika veikta.

97.pants. Ja novērtējumā par to, vai akcionāriem, personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, un kreditoriem būtu piemēroti labvēlīgāki nosacījumi, ja būtu uzsākta maksātnespējas procedūra, ir konstatēts, ka jebkurš akcionārs, tā persona, kurai pieder citi īpašumtiesību instrumenti, kreditors vai noguldījumu garantiju fonds ir cietis lielākus zaudējumus, nekā būtu cietis maksātnespējas uzsākšanas gadījumā, tiem ir tiesības uz atlīdzības izmaksu no noregulējuma fonda.

98.pants. (1) Ja Latvijas Banka pati vai no pagaidu iestādes, vai, izmantojot noregulējuma instrumentu, nodod citai sabiedrībai aktīvu pārvaldes sabiedrības daļu, bet ne visus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības vai ja Latvijas Banka atceļ vai groza tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir puse, vai rīkojas tās vārdā, Latvijas Banka nodrošina šajā likumā noteiktos aizsardzības pasākumus un piemēro šā likuma 90., 91., 92. un 93.panta ierobežojumus šādiem vienošanās veidiem:

1) nodrošinājumam, uz kura pamata līgumslēdzējai pusei (darījuma partnerim) ir faktiska vai iespējama interese par aktīviem vai tiesībām, uz kurām attiecas nodošana, neatkarīgi no tā, vai šī interese ir nodrošināta ar konkrētiem aktīviem vai tiesībām, vai ar procentu maksājumiem, vai līdzīgu nosacījumu;

2) līgumiem par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju, ar kuriem nodrošinājums, kas nostiprina vai garantē noteiktu pienākumu izpildi, tiek sniegts ar pilnīgu aktīvu īpašumtiesību nodošanu no nodrošinājuma devēja nodrošinājuma ņēmējam, turklāt nodrošinājuma ņēmējam ir pienākums nodot aktīvus, ja tiek izpildīti minētie līgumā noteiktie pienākumi;

3) savstarpējās dzēšanas līgumiem;

4) izslēdzošā ieskaita līgumiem;

5) segtajām obligācijām;

6) strukturēto finansējumu līgumiem, kurus izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kuri veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz finanšu instrumentiem tiek nodrošināti līdzīgā veidā kā segtās obligācijas. Šie līgumi ietver to, ka nodrošinājumu piešķir un uztur līgumslēdzēja puse (darījuma partneris) vai pilnvarotais pārstāvis.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto aizsardzību piemēro neatkarīgi no iesaistīto līgumslēdzēju pušu skaita un no tā, vai:

1) vienošanās noslēgta līguma, trasta vai citā tiesiskajā formā, ja normatīvie akti paredz šādu vienošanās iespēju;

2) vienošanos pilnībā vai daļēji regulē citu dalībvalstu vai ārvalsts tiesību akti un citu dalībvalstu vai ārvalsts tiesību akti ļauj noslēgt šādu vienošanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

99.pants. (1) Nododot līgumus par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju, saistību savstarpējo dzēšanu un izslēdzošā ieskaita līgumus, Latvijas Banka nodrošina, ka tiek nodotas visas ar minētajiem noregulējamās iestādes un citu personu noslēgtajiem līgumiem aizsargātās tiesības un pienākumi, kā arī neveic ar minētajiem līgumiem aizsargāto tiesību un saistību grozīšanu vai izbeigšanu, izmantojot šajā likumā Latvijas Bankai noteiktās noregulējuma tiesības.

(2) Tiesības un saistības uzskata par aizsargātām, ja līgumslēdzējas puses ir tiesīgas veikt šo tiesību un saistību savstarpējo dzēšanu vai izslēdzošo ieskaitu.

(3) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Banka, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:

1) nodot segtos noguldījumus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets;

2) nodot, grozīt vai realizēt šos aktīvus, tiesības vai saistības, nenododot segtos noguldījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

100.pants. (1) Veicot šā likuma 98.pantā minētās darbības, Latvijas Banka:

1) nodod tādus aktīvus, ar kuriem ir nodrošinātas saistības, ja vien nodod arī minētās saistības un ienākumus, kas gūti no nodrošinājuma;

2) nenodod nodrošinātās saistības, ja vien nenodod arī ienākumus, kas gūti no nodrošinājuma;

3) nenodod ienākumus no nodrošinājuma, ja vien nenodod arī nodrošinātās saistības;

4) negroza vai neizbeidz nodrošinājuma līgumus, ja grozīšanas vai izbeigšanas dēļ saistības vairs nebūtu nodrošinātas.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Latvijas Banka, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:

1) nodot segtos noguldījumus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets;

2) nodot vai citādā veidā atsavināt šos aktīvus, tiesības vai saistības, kā arī grozīt tiesības vai saistības, nenododot segtos noguldījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

101.pants. (1) Nododot strukturētā finansējuma līgumus, Latvijas Banka:

1) nodod visus tādus aktīvus, tiesības un saistības, kas ietilpst strukturētā finansējuma līgumu priekšmetā, tai skaitā tās šā likuma 98.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētās vienošanās, kurās noregulējamā iestāde ir viena no pusēm;

2) negroza vai neizbeidz līgumus, kuros noregulējamā iestāde ir viena no pusēm.

(2) Izņēmuma gadījumos Latvijas Banka, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, ir tiesīga:

1) nodot segtos noguldījumus, kuri ietilpst šā panta pirmajā daļā minēto līgumu priekšmetā, nenododot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša līguma priekšmets;

2) nodot vai citādā veidā atsavināt šos aktīvus, tiesības vai saistības, kā arī grozīt tiesības vai saistības, nenododot segtos noguldījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

102.pants. (1) Noregulējuma instrumenta piemērošana neietekmē maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu darbību, ja Latvijas Banka:

1) nodod dažus, bet ne visus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības citai komercsabiedrībai;

2) izmanto tai paredzētās tiesības atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir viena no pusēm, vai aizvietot pusi, kura ir ieguvējs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības neietekmē pārveduma rīkojumu un ieskaita izpildi, līdzekļu, vērtspapīru vai kredīta izmantošanu, kā arī nodrošinājuma aizsardzību.

(3) Piemērojot šā panta prasības, Latvijas Banka nodrošina, ka šā likuma 92.pantā noteiktos ierobežojumus nosaka visām grupas sabiedrībām, kurām veic noregulējuma darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

103.pants. (1) Iestādes vai finanšu sabiedrības valde informē Latvijas Banku, ja uzskata, ka iestāde vai finanšu sabiedrība ir finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās.

(2) Ja Latvijas Banka konstatē, ka iestāde vai finanšu sabiedrība atbilst šā likuma 39.panta trešajā daļā minētajiem nosacījumiem, Latvijas Banka nekavējoties dara to zināmu:

1) iestādes vai finanšu sabiedrības vai iestādes vai finanšu sabiedrības filiāļu noregulējuma un uzraudzības institūcijām;

2) (izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu);

3) grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

4) Finanšu ministrijai;

5) konsolidētās uzraudzības institūcijai, ja iestādei vai finanšu sabiedrībai tiek veikta konsolidētā uzraudzība;

6) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

104.pants. (1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par noregulējuma darbības piemērošanu (turpmāk — noregulējuma lēmums), Latvijas Banka par minēto lēmumu nosūta paziņojumu:

1) noregulējamās iestādes un tās filiāļu uzraudzības institūcijām;

2) (izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu);

3) grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

4) Finanšu ministrijai;

5) konsolidētās uzraudzības institūcijai, ja noregulējamai iestādei tiek veikta konsolidētā uzraudzība;

6) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai;

7) Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Banku iestādei;

8) likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktajiem sistēmu operatoriem.

(2) Latvijas Banka publicē savā tīmekļvietnē un nosūta Eiropas Banku iestādei publicēšanai Eiropas Banku iestādes tīmekļvietnē informāciju par pieņemtajiem noregulējuma lēmumiem. Latvijas Banka nosūta minēto informāciju oficiālajai obligātās informācijas glabāšanas sistēmai Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, ja noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū, vai noregulējamās iestādes akcionāriem un zināmajiem kreditoriem, ja akcijas, īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

105.pants. (1) Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma tāda ar darbības atjaunošanas plāniem, noregulējuma plāniem, novērtēšanas rezultātiem, noregulējumu, noregulējuma darbībām, tai skaitā noregulējuma procedūru un noregulējuma instrumentu piemērošanu saistīta informācija, kuru sniedz vai saņem:

1) Latvijas Banka;

2) Finanšu ministrija;

3) īpašie vadītāji vai pilnvarnieki, kas iecelti saskaņā ar likumu;

4) noregulējamās iestādes aktīvu, saistību, tiesību, akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu saņēmēji vai potenciālie saņēmēji;

5) zvērināti revidenti, padomnieki, vērtētāji un citas personas, kuras tieši vai pastarpināti sadarbojušās ar Latvijas Banku;

6) (izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 4. punktu);

7) citas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, kas iesaistītas noregulējuma procesā;

8) pagaidu iestāde vai aktīvu pārvaldes sabiedrība;

9) personas, kas sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus šajā pantā minētajām personām, kā arī minēto juridisko personu padomes un valdes locekļi vai darbinieki, kas informāciju saņēmuši savu darba vai profesionālo pienākumu izpildei.

(2) Ierobežotas pieejamības informācija nav izpaužama citām personām citādi kā vien pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētu iestādi vai finanšu sabiedrību, izņemot gadījumus, kad šo informāciju drīkst izpaust saskaņā ar likumu.

(3) Klasificējot informāciju kā ierobežotas pieejamības informāciju, tiek vērtētas sekas, ko šādas informācijas izpaušana varētu radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro un ekonomikas politiku un fizisko un juridisko personu komercdarbības interesēm, kā arī izvērtē pārbaužu un revīziju veikšanas nepieciešamību un mērķi, īpaši sekas, ko radītu darbības atjaunošanas plānu, noregulējuma plānu un novērtēšanas rezultātu izpaušana.

(4) Latvijas Banka, Finanšu ministrija, citas noregulējumā un noregulējuma darbībā iesaistītās tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, pagaidu iestāde vai aktīvu pārvaldes sabiedrība iekšējos normatīvajos aktos ietver aizliegumu izpaust ierobežotas pieejamības informāciju un nodrošina, ka pieeja šai informācijai ir tikai personām, kuras ir tieši iesaistītas noregulējuma procesā. Minētie tiesību subjekti nodrošina arī to, ka attiecīgās personas ir informētas par aizliegumu izpaust ierobežotas pieejamības informāciju.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētās personas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir sodāmas par šā panta pirmajā daļā noteiktās ierobežotas pieejamības informācijas (neizpaužamu ziņu) izpaušanu.

(6) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo tajā minēto iestāžu vai juridisko personu darbiniekus vai bijušos darbiniekus darba vai profesionālo pienākumu izpildes nolūkā savstarpēji apmainīties ar informāciju šo iestāžu ietvaros, kā arī Latvijas Banku atbilstoši tās kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm, uzraudzības institūcijām, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, noguldījumu garantiju sistēmām, valsts iestādēm, kas atbild par maksātnespējas procedūru attiecīgajā dalībvalstī, Eiropas Banku iestādi vai atbilstošām ārvalstu iestādēm, kuras attiecīgajā ārvalstī ir atbildīgas par noregulējuma īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021., 30.09.2021., 28.04.2022. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

106.pants. Saskaņā ar šo likumu pieņemot lēmumus vai veicot tādas darbības un pasākumus, kas var ietekmēt vēl vienu vai vairākas citas dalībvalstis, Latvijas Banka ievēro šādas vispārējās prasības un principus:

1) lēmumu pieņemšanas efektivitāte un noregulējuma izmaksu samazināšana;

2) savlaicīga rīcība un, ja nepieciešams, rīcība steidzamības kārtībā;

3) savstarpēja sadarbība, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti un pasākumi tiek veikti koordinēti un efektīvi;

4) katras dalībvalsts noregulējuma iestāžu lomas un pienākumu skaidra definēšana;

5) to dalībvalstu interešu pienācīga apsvēršana, kurās dalībvalsts mātes sabiedrības un dalībvalsts meitas sabiedrības veic komercdarbību, un it īpaši jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības ietekme uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju aizsardzības sistēmu;

6) to dalībvalstu interešu pienācīga apsvēršana, kurās nozīmīgas filiāles veic komercdarbību, it īpaši jebkura lēmuma, darbības vai bezdarbības ietekme uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti;

7) pienācīga mērķu apsvēršana, līdzsvarojot dažādu iesaistīto dalībvalstu intereses un izvairoties no dalībvalstu interešu neievērošanas vai aizstāvības;

8) pienākums saskaņā ar šo likumu pirms lēmuma pieņemšanas vai pasākuma īstenošanas apspriesties ar noregulējuma vai uzraudzības institūciju ietver vismaz pienākumu apspriesties par tādiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuri, iespējams, ietekmē vai ietekmētu dalībvalsts mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai filiāli, un par tiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuriem ir vai varētu būt ietekme uz tās dalībvalsts finanšu stabilitāti, kurā dalībvalsts mātes sabiedrība, meitas sabiedrība vai filiāle veic komercdarbību vai ir reģistrēta;

9) veicot noregulējuma darbības, ņem vērā un izpilda noregulējuma plānus, ja vien, ievērojot lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kuras nav paredzētas noregulējuma plānos;

10) izvērtē ierosinātā lēmuma vai pasākuma iespējamo ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju aizsardzības sistēmu;

11) izpratne par to, ka sasniegt vislabāko kopējo noregulējuma izmaksu samazinājumu ir iespējams, noregulējuma un uzraudzības institūcijām savstarpēji sadarbojoties un koordinējot darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

107.pants. (1) Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nodibina noregulējuma kolēģiju, kas īsteno šajā likumā minētās tiesības noteikt minimālo pašu kapitālu un atbilstīgo saistību prasības, kā arī sadarbību un koordināciju ar ārvalstu noregulējuma iestādēm. Latvijas Banka nav pienākuma izveidot noregulējuma kolēģiju, ja ir jau nodibināta grupa vai kolēģija, kas pilda tās pašas funkcijas, veic tos pašus uzdevumus un atbilst visām šajā likumā noregulējuma kolēģijai noteiktajām prasībām.

(2) Noregulējuma kolēģija un, ja nepieciešams, iesaistītās uzraudzības institūcijas pilda šādas funkcijas:

1) apmainās ar informāciju, kas saistīta ar grupas noregulējuma plānu izstrādi, sagatavošanu un preventīvo tiesību piemērošanu grupām un grupu noregulējumu;

2) izstrādā grupas noregulējuma plānu;

3) novērtē grupas noregulējamību;

4) veic pasākumus grupas noregulējamības šķēršļu novēršanai;

5) izlemj par nepieciešamību izveidot grupas noregulējuma plānu un vienojas par minētā noregulējuma plāna piemērošanu;

6) koordinē sabiedrības informēšanu par grupas noregulējuma stratēģiju un plāniem;

7) koordinē grupas noregulējumam nepieciešamo finansēšanas mehānismu izmantošanu;

8) nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstošo saistību prasību grupai konsolidētā un meitas sabiedrību līmenī;

9) apspriež citus jautājumus saistībā ar grupas noregulējumu.

(3) Noregulējuma kolēģijas sastāvā ietilpst:

1) grupas līmeņa noregulējuma iestāde;

2) noregulējuma iestādes katrā dalībvalstī, kurā meitas sabiedrība, uz ko attiecas konsolidētā uzraudzība, veic komercdarbību;

3) noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās vienas vai vairāku grupas sabiedrību mātes sabiedrība, kas ir šā likuma 2.panta otrās daļas 4.punktā minētā sabiedrība, veic komercdarbību;

4) noregulējuma iestādes, kuru atrašanās valsts teritorijā ir nozīmīgas filiāles;

5) konsolidētās uzraudzības institūcija un to dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuru noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas locekle, kā arī dalībvalstu centrālās bankas — pēc uzraudzības institūciju uzaicinājuma;

6) kompetentās ministrijas;

7) iestādes, kas ir atbildīgas par noguldījumu garantiju sistēmu dalībvalstīs, kuru noregulējuma iestādes ir noregulējuma kolēģijas locekles;

8) Eiropas Banku iestāde (bez balsstiesībām lēmumu pieņemšanā noregulējuma kolēģijas darbības ietvaros);

9) to ārvalstu noregulējuma iestādes, kurās mātes sabiedrībai vai iestādei, kas veic komercdarbību dalībvalstīs, ir meitas sabiedrība vai nozīmīga filiāle, ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde atzinusi, ka tām ir noteiktas informācijas neizpaušanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām.

(4) Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā ir noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja un tai ir šādas tiesības:

1) pēc iepriekšējas apspriešanās ar citām noregulējuma iestādēm izvirzīt rakstveida noteikumus un procedūras noregulējuma kolēģijas darbībai;

2) koordinēt visas noregulējuma kolēģijas darbības;

3) sasaukt un vadīt noregulējuma kolēģijas sanāksmes, kā arī informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par sanāksmes laiku, vietu un izskatāmajiem jautājumiem;

4) lemt par personu uzaicināšanu uz noregulējuma kolēģijas sanāksmi, ņemot vērā, ka apspriežamais jautājums ir nozīmīgs šīs kolēģijas locekļiem un uzaicinātajām personām, it īpaši tā iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs;

5) informēt visus noregulējuma kolēģijas locekļus par šīs daļas 3.punktā minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem.

(5) Ja Latvijas Banka ietilpst tādas noregulējuma kolēģijas sastāvā, kuras grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, Latvijas Banka piedalās noregulējuma kolēģijas darbā tādā apjomā, kādu nosaka grupas līmeņa noregulējuma iestāde. Latvijas Banka ir tiesīga piedalīties noregulējuma kolēģijas sanāksmēs, ja darba kārtībā apspriežamie jautājumi attiecas uz saskaņota lēmuma pieņemšanu vai grupas sabiedrību, kas atrodas Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

108.pants. (1) Ja ārvalsts iestādei vai ārvalsts mātes sabiedrībai ir Latvijas Republikā un vēl vienā vai vairākās dalībvalstīs komercdarbību veicošas meitas sabiedrības vai nozīmīgas filiāles, Latvijas Banka un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādes izveido Eiropas noregulējuma kolēģiju, kuru vada vienojoties izraudzīts Eiropas noregulējuma kolēģijas loceklis.

(2) Eiropas noregulējuma kolēģija pilda šajā likumā noteiktās noregulējuma kolēģijas funkcijas attiecībā uz meitas sabiedrībām un nozīmīgām filiālēm, ciktāl tas ir attiecināms uz tām. Noregulējuma kolēģijas uzdevumos ietilpst arī minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību noteikšana grupai konsolidētā un meitas sabiedrību līmenī. Nosakot minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi ņem vērā ārvalsts iestādes apstiprināto vispārējo noregulējuma stratēģiju. Ja Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi piekrīt vispārējai ārvalsts iestādes noregulējuma stratēģijai, saskaņā ar kuru meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, vai Eiropas Savienības mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības nav noregulējamās vienības, tad meitas sabiedrības, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, vai konsolidēti Eiropas Savienības mātes sabiedrība nodrošina šā likuma 62. panta nosacījumu izpildi, emitējot šā likuma 61. panta sestās daļas 1. un 2. punktā minētos instrumentus savai mātes sabiedrībai, kas veic komercdarbību ārvalstī, vai minētās mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, kas veic komercdarbību tajā pašā ārvalstī, vai citām vienībām saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti šā likuma 61. panta sestās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās meitas sabiedrības vai nozīmīgas filiāles pieder Eiropas Savienības mātes sabiedrībai, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada tās dalībvalsts noregulējuma iestāde, kurā Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic komercdarbību. Ja ir neiespējami Eiropas noregulējuma kolēģiju vadīt tās dalībvalsts noregulējuma iestādei, kurā Eiropas Savienības mātes sabiedrība veic komercdarbību, tad Eiropas noregulējuma kolēģiju vada Eiropas Savienības mātes sabiedrības vai Eiropas Savienības meitas sabiedrības noregulējuma iestāde ar turēto kopējo bilances aktīvu visaugstāko vērtību.

(4) Eiropas noregulējuma kolēģiju var neveidot, ja ir jau nodibināta cita grupa vai kolēģija, kas pilda noregulējuma kolēģijai šajā likumā noteiktās funkcijas un veic tos pašus uzdevumus un tādā apjomā, kas noteikts šajā pantā un šā likuma 109. pantā, tostarp attiecībā uz dalību un līdzdalību noregulējuma kolēģijās. Šādā gadījumā uzskatāms, ka minētā cita grupa vai kolēģija ir pielīdzināma Eiropas noregulējuma kolēģijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

109.pants. (1) Latvijas Banka pēc pieprasījuma sniedz citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības institūcijām to pieprasīto informāciju, kas nepieciešama noregulējuma darbības veikšanai, un Latvijas Bankai ir tiesības no citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības institūcijām pieprasīt informāciju, kas nepieciešama noregulējuma darbības veikšanai.

(2) Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā nosūta iesaistītajām dalībvalsts noregulējuma iestādēm visu būtisko informāciju.

(3) Ārvalsts noregulējuma iestādes sniegto informāciju Latvijas Banka ir tiesīga sniegt citu dalībvalstu noregulējuma iestādēm un uzraudzības institūcijām tikai pēc ārvalsts noregulējuma iestādes atļaujas saņemšanas.

(4) Latvijas Banka sniedz informāciju Finanšu ministrijai jautājumos, par kuriem Latvijas Bankai ir pienākums saskaņā ar šo likumu paziņot Finanšu ministrijai, apspriesties ar to vai nepieciešams saņemt tās piekrišanu vai kuriem var būt ietekme uz valsts budžeta līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

110.pants. (1) Ja Latvijas Banka nolemj, ka Latvijas Republikā reģistrētai iestādei vai finanšu sabiedrībai, kas ir grupas meitas sabiedrība, ir piemērojami agrīnās intervences pasākumi, tā nekavējoties paziņo par to grupas līmeņa noregulējuma iestādei, konsolidētās uzraudzības institūcijai un citiem grupas noregulējuma kolēģijas locekļiem, kā arī dara zināmu noregulējuma darbību vai informē par nepieciešamību uzsākt maksātnespējas procesu.

(2) Grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem konstatē, vai atbilstoši šā panta pirmajā daļā saņemtajai informācijai varētu tikt nodrošināta citā dalībvalstī esošas grupā ietilpstošās sabiedrības atbilstība noregulējuma nosacījumiem. Ja šādu atbilstību nekonstatē, Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību vai uzsākt maksātnespējas procesu, par kuru tā ir paziņojusi.

(3) Ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem konstatē, ka noregulējuma darbības vai citi pasākumi, par kuriem paziņojusi Latvijas Banka, nodrošinātu, ka citā dalībvalstī esoša grupā ietilpstošā sabiedrība atbilstu noregulējuma nosacījumiem, grupas līmeņa noregulējuma iestāde ne vēlāk kā 24 stundas pēc Latvijas Bankas paziņojuma saņemšanas ierosina grupas noregulējuma plānu un iesniedz to noregulējuma kolēģijai. Šo 24 stundu laikposmu var pagarināt, ja tam piekrīt Latvijas Banka.

(4) Ja 24 stundu laikā vai ilgākā laikposmā, par kuru panākta vienošanās, pēc Latvijas Bankas paziņojuma saņemšanas grupas līmeņa noregulējuma iestāde nav izdarījusi novērtējumu, Latvijas Banka var veikt noregulējuma darbību vai citus pasākumus, par kuriem tā paziņojusi.

(5) Piemērojot grupas noregulējuma plānu:

1) ņem vērā un izpilda iepriekš izstrādāto noregulējuma plānu, ja vien noregulējuma iestādes, ievērojot faktiskos apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas iepriekš izstrādātajā noregulējuma plānā;

2) uzskaita noregulējuma darbības, kas noregulējuma iestādēm būtu veicamas attiecībā uz dalībvalsts mātes sabiedrību vai atsevišķām grupas sabiedrībām, lai īstenotu noregulējuma mērķus;

3) nosaka, kā koordinēt noregulējuma darbības;

4) iekļauj finansēšanas plānu, kurā ņem vērā grupas noregulējuma plānu un atbildības sadalījumu.

(6) Grupas noregulējuma plānu pieņem ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes un to par meitas sabiedrībām atbildīgo noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns.

(7) Ja Latvijas Banka nepiekrīt grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajam grupas noregulējuma plānam vai ievēro to tikai daļēji, vai uzskata, ka finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ nepieciešams veikt neatkarīgas noregulējuma darbības vai pasākumus, kas nav noteikti ierosinātajā plānā attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu iestādi vai finanšu sabiedrību, tā izskaidro iemeslus, kādēļ nepiekrīt grupas noregulējuma plānam vai ievēro to tikai daļēji, dara šos iemeslus zināmus grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns, un informē tās par darbībām vai pasākumiem, ko paredz veikt. Lēmumā par nepiekrišanu grupas noregulējuma plānam Latvijas Banka izvērtē iepriekš izstrādāto noregulējuma plānu, iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz citām grupas sabiedrībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

111.pants. (1) Ja Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde saņem grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādes paziņojumu par to, ka šī sabiedrība atbilst noregulējuma nosacījumiem, tā 24 stundu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža, apspriedusies ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem, novērtē, vai grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādes paziņojumā minētā noregulējuma darbība vai atzītā nepieciešamība uzsākt maksātnespējas procesu veicina citā dalībvalstī esošās grupas sabiedrības atbilstību noregulējuma nosacījumiem, pieņem grupas noregulējuma plānu un iesniedz to noregulējuma kolēģijai. Latvijas Banka var pagarināt novērtēšanas laiku ar paziņojumu iesniegušās noregulējuma iestādes piekrišanu.

(2) Grupas noregulējuma plānu pieņem ar Latvijas Bankas un to par meitas sabiedrībām atbildīgo noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns. Ja kāda no grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pieņem individuālu lēmumu par tās teritorijā esošu grupas meitas sabiedrību, Latvijas Banka pieņem ar to grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm saskaņotu lēmumu, kuras piekrīt Latvijas Bankas ierosinātajam grupas noregulējuma plānam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

112.pants. (1) Ja Latvijas Banka kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde nolemj, ka dalībvalsts mātes sabiedrība, par kuru tā atbild, atbilst šajā likumā noteiktajiem noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, tā nekavējoties paziņo par to konsolidētās uzraudzības institūcijai un pārējiem grupas noregulējuma kolēģijas locekļiem, kā arī dara zināmu to noregulējuma darbību, kuru uzskata par piemērotu, vai nepieciešamību uzsākt maksātnespējas procesu.

(2) Noregulējuma darbība vai nepieciešamība uzsākt maksātnespējas procesu var ietvert grupas noregulējuma plānu īstenošanu, ja:

1) Latvijas Bankas paziņotās noregulējuma darbības vai citi pasākumi mātes sabiedrības līmenī veicina to, ka noregulējuma noteikumus izpilda grupas sabiedrība citā dalībvalstī;

2) noregulējuma darbības vai citi pasākumi tikai mātes sabiedrības līmenī nav pietiekami, lai stabilizētu finanšu situāciju, vai tie nedos optimālu rezultātu;

3) viena vai vairākas meitas sabiedrības pēc to noregulējuma iestāžu novērtējuma atbilst noregulējuma nosacījumiem;

4) no noregulējuma darbībām vai citiem pasākumiem grupas līmenī labumu gūs grupas meitas sabiedrības.

(3) Ja Latvijas Bankas paziņotās noregulējuma darbības neietver grupas noregulējuma plāna īstenošanu, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu pēc apspriešanās ar noregulējuma kolēģijas locekļiem, ņem vērā iepriekš izstrādāto grupas noregulējuma plānu, ja vien noregulējuma iestādes, ievērojot faktiskos apstākļus, kā arī iesaistīto dalībvalstu finanšu stabilitāti, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, ja tiks veiktas darbības, kas nav paredzētas minētajā noregulējuma plānā.

(4) Ja Latvijas Bankas paziņotās darbības ietver grupas noregulējuma plāna īstenošanu, lēmumu par grupas noregulējuma plānu pieņem ar Latvijas Bankas un to par meitas sabiedrībām atbildīgo noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns. Ja kāda no grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm pieņem individuālu lēmumu par tās teritorijā esošu grupas meitas sabiedrību, Latvijas Banka pieņem ar to grupas meitas sabiedrību noregulējuma iestādēm saskaņotu lēmumu, kuras piekrīt Latvijas Bankas ierosinātajam grupas noregulējuma plānam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

113.pants. (1) Ja Latvijas Republikā reģistrētas meitas sabiedrības grupas līmeņa noregulējuma iestāde paziņo Latvijas Bankai, ka dalībvalsts mātes sabiedrība atbilst šajā likumā noteiktajiem noregulējuma darbības veikšanas nosacījumiem, Latvijas Banka kopā ar pārējiem grupas noregulējuma kolēģijas locekļiem piedalās grupas līmeņa noregulējuma iestādes paziņoto darbību apspriešanā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā paziņotā noregulējuma darbība ietver grupas noregulējuma plāna īstenošanu, lēmumu par grupas noregulējuma plānu pieņem ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes un to par meitas sabiedrībām atbildīgo noregulējuma iestāžu saskaņotu lēmumu, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns.

(3) Ja Latvijas Banka nepiekrīt grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajam grupas noregulējuma plānam vai ievēro to tikai daļēji, vai uzskata, ka finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ nepieciešams veikt no noregulējuma darbības neatkarīgu darbību vai pasākumus, kas nav noteikti ierosinātajā plānā attiecībā uz Latvijas Republikā reģistrētu iestādi vai finanšu sabiedrību, tā izskaidro iemeslus, kādēļ nepiekrīt grupas noregulējuma plānam vai ievēro to tikai daļēji, dara šos iemeslus zināmus grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma plāns, un informē tās par darbībām vai pasākumiem, ko paredz veikt. Izklāstot nepiekrišanas iemeslus, Latvijas Banka izvērtē iepriekš izstrādāto noregulējuma plānu, iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī paredzēto darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz citām grupas sabiedrībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

114.pants. (1) Latvijas Banka var vērsties Eiropas Banku iestādē ar lūgumu sniegt atbalstu šajā likumā minētā saskaņotā lēmuma par grupas noregulējuma plānu pieņemšanā saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 31.panta "c" punktu.

(2) Ja minētais grupas noregulējuma plāns netiek pieņemts, Latvijas Banka sadarbojas ar noregulējuma kolēģiju, lai panāktu saskaņotu noregulējuma stratēģiju attiecībā uz visām grupas sabiedrībām, kurām ir finanšu grūtības vai, iespējams, tās nonāks finanšu grūtībās.

(3) Latvijas Banka informē par tās veikto noregulējuma darbību vai pasākumiem un to norisi pārējos noregulējuma kolēģijas locekļus.

(4) Šajā likumā minētais saskaņotais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem gadījumos, kad nepiekrīt grupas noregulējuma plānam, tiek uzskatīti par galīgiem, un iesaistītās noregulējuma iestādes tos piemēro attiecīgajās dalībvalstīs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

115.pants. Lai nodrošinātu noregulējuma darbību izpildi, noregulējuma iestādes sadarbojas, pamatojoties uz Starptautisko nolīgumu par noregulējuma iestāžu sadarbību. Ja Starptautiskais nolīgums par noregulējuma iestāžu sadarbību nav stājies spēkā, Latvijas Republika var slēgt ar ārvalstīm divpusējus nolīgumus par sadarbību, ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

116.pants. (1) Šo pantu piemēro ārvalsts noregulējuma procedūrām, ja nav stājies spēkā Starptautiskais nolīgums par noregulējuma iestāžu sadarbību, kā arī pēc minētā nolīguma stāšanās spēkā, ciktāl šis nolīgums nereglamentē ārvalsts noregulējuma procedūru atzīšanu un izpildi.

(2) Eiropas noregulējuma kolēģija apspriežoties pieņem saskaņotu lēmumu par ārvalsts noregulējuma atzīšanu attiecībā uz ārvalsts iestādi vai mātes sabiedrību, kurai ir:

1) meitas sabiedrības, kas darbojas divās vai vairākās dalībvalstīs, vai filiāles, kas tiek uzskatītas par nozīmīgām divās vai vairākās dalībvalstīs;

2) aktīvi, tiesības vai saistības, kuras atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs vai kuras reglamentē šo dalībvalstu tiesību akti.

(3) Ja Eiropas noregulējuma kolēģija, kuras locekle ir Latvijas Banka, pieņem saskaņotu lēmumu par ārvalsts noregulējuma atzīšanu, Latvijas Banka nodrošina ārvalsts noregulējuma procedūru izpildi saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(4) Ja Eiropas noregulējuma kolēģijā, kuras locekle ir Latvijas Banka, nav pieņemts saskaņots lēmums vai ja Eiropas noregulējuma kolēģija nav izveidota, Latvijas Banka pieņem savu lēmumu par to, vai atzīt un izpildīt ārvalsts noregulējumu, kas attiecas uz ārvalsts iestādi vai mātes sabiedrību. Pieņemot lēmumu, tiek pienācīgi izvērtētas katras atsevišķas dalībvalsts intereses, kurā darbojas ārvalsts iestāde vai mātes sabiedrība, un it īpaši ārvalsts noregulējuma procedūras atzīšanas un izpildes iespējamā ietekme uz citām grupas sabiedrībām un minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti.

(5) Ārvalsts noregulējuma atzīšana var ietvert prasību:

1) īstenot noregulējuma tiesības attiecībā uz ārvalsts iestādes vai mātes sabiedrības aktīviem, kuri atrodas Latvijas Republikā vai kurus reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, vai uz ārvalsts iestādes tiesībām vai saistībām, kuras iegrāmatojusi Latvijas Republikā reģistrēta filiāle vai kuras reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti, ja prasījumi saistībā ar šādām tiesībām un saistībām ir izpildāmi Latvijas Republikā;

2) nodot, kā arī pieprasīt citai personai, lai tā nodod akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus meitas sabiedrībai, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā;

3) īstenot šā likuma 91., 92. vai 93.pantā noteiktās tiesības pusei, kas noslēgusi līgumu ar šā panta otrajā daļā minēto sabiedrību, ja šādas tiesības ir nepieciešamas, lai izpildītu ārvalsts noregulējuma procedūras;

4) atzīt par neizpildāmām līgumā noteiktās tiesības izbeigt vai paātrināt ar šā panta otrajā daļā minēto sabiedrību vai citām grupas sabiedrībām noslēgto līgumu izpildi vai grozīt attiecīgajām sabiedrībām līgumos noteiktās tiesības gadījumos, kad šādas tiesības izriet no noregulējuma darbības, ko attiecībā uz ārvalsts iestādi vai šādu sabiedrību mātes sabiedrību vai nu veikusi ārvalsts noregulējuma iestāde, vai arī šī darbība veikta atbilstoši ārvalsts noregulējuma procedūru regulējošiem normatīvajiem aktiem, ar nosacījumu, ka joprojām tiek pildītas līgumā paredzētās būtiskās saistības, tostarp maksājumu un izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.

(6) Latvijas Banka, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, var veikt noregulējuma darbības un izmantot noregulējuma tiesības attiecībā uz mātes sabiedrību, ja par noregulējumu atbildīgā ārvalsts valsts iestāde konstatē, ka šajā ārvalstī reģistrēta iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem saskaņā ar šīs ārvalsts tiesību aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

117.pants. Latvijas Banka pēc apspriešanās ar citām Eiropas noregulējuma iestādēm, kuras ietilpst Eiropas noregulējuma iestāžu kolēģijā, var atteikties atzīt vai izpildīt ārvalsts noregulējuma procedūras, ja tā uzskata, ka:

1) ārvalsts noregulējuma procedūras nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti Latvijas Republikā vai citā dalībvalstī;

2) ir vajadzīgs neatkarīgs noregulējums attiecībā uz ārvalstīs reģistrētas iestādes Latvijas Republikā reģistrētu filiāli, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus;

3) noguldītājiem un citiem kreditoriem, kuri atrodas vai kuriem pienākas maksājumi Latvijas Republikā, saskaņā ar ārvalsts iekšējām noregulējuma procedūrām netiktu izrādīta tāda pati attieksme kā šīs ārvalsts kreditoriem ar līdzīgām tiesībām;

4) ārvalsts noregulējuma procedūras atzīšana vai izpilde radītu Latvijas Republikai būtiskas finansiālas sekas vai šādas atzīšanas vai izpildes sekas būtu pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

118.pants. (1) Latvijas Banka ir tiesīga īstenot noregulējuma tiesības attiecībā uz ārvalstī reģistrētas iestādes Latvijas Republikā reģistrētu filiāli, kurai nepiemēro ārvalsts noregulējuma procedūras vai kurai piemēro ārvalsts noregulējuma procedūras, ja Latvijas Banka uzskata, ka noregulējuma procedūras veikšana ir nepieciešama sabiedrības interesēs, ir iestājies kāds no šā likuma 117.pantā minētajiem apstākļiem un ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

1) filiāle vairs neatbilst vai, iespējams, neatbildīs tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, turklāt nav paredzams, ka kāda privātā sektora, uzraudzības vai attiecīgās ārvalsts noregulējuma darbība pieņemamā laikposmā atjaunotu filiāles atbilstību tās darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai novērstu finanšu grūtības;

2) Latvijas Banka uzskata, ka ārvalsts iestāde nespēj apmaksāt savas saistības pret kreditoriem, un Latvijas Banka ir pārliecinājusies, ka pieņemamā laikposmā attiecībā uz minēto ārvalsts iestādi nav vai netiks sāktas ārvalsts noregulējuma vai maksātnespējas procedūras;

3) ārvalsts iestādei tiek piemērotas noregulējuma procedūras vai ārvalsts noregulējuma iestāde ir paziņojusi Latvijas Bankai par savu nodomu tās sākt.

(2) Ja Latvijas Banka īsteno noregulējuma tiesības attiecībā uz ārvalstī reģistrētas iestādes Latvijas Republikā reģistrētu filiāli, tā ņem vērā noregulējuma mērķus un veic darbību saskaņā ar šā likuma prasībām par noregulējuma instrumentu piemērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019., 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

119.pants. (1) Šā panta noteikumus piemēro attiecībā uz sadarbību ar ārvalsti, ja nav stājies spēkā Starptautiskais nolīgums par noregulējuma iestāžu sadarbību, kā arī pēc tā stāšanās spēkā, ciktāl minētais nolīgums nereglamentē šajā pantā noteikto.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības saskaņā ar Eiropas Banku iestādes sadarbības pamatnolīgumiem, kas noslēgti ar ārvalstu institūcijām, slēgt sadarbības vienošanās ar šādām par noregulējumu atbildīgajām ārvalstu institūcijām:

1) ar noregulējumu atbildīgajām valsts institūcijām ārvalstī, kurā veic komercdarbību mātes sabiedrība vai sabiedrība, kas minēta šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā, ja Eiropas Savienības meitas sabiedrības veic komercdarbību divās vai vairākās dalībvalstīs;

2) ja ārvalsts iestādei ir viena vai vairākas filiāles Latvijas Republikā un vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, par noregulējumu atbildīgajām tās ārvalsts institūcijām, kurā veic komercdarbību minētā ārvalsts iestāde;

3) ja mātes sabiedrībai vai sabiedrībai, kura minēta šā likuma 2.panta otrās daļas 3. un 4.punktā, kura veic komercdarbību Latvijas Republikā un kurai ir meitas sabiedrība vai nozīmīga filiāle citā dalībvalstī, ir arī viena vai vairākas ārvalsts meitas sabiedrības, par noregulējumu atbildīgajām valsts institūcijām ārvalstīs, kurās veic komercdarbību minētās meitas sabiedrības;

4) ja iestādei, kurai ir meitas sabiedrība vai nozīmīga filiāle Latvijas Republikā, ir viena vai vairākas filiāles vienā vai vairākās ārvalstīs, par noregulējumu atbildīgajām valsts institūcijām ārvalstīs, kurās veic komercdarbību minētās filiāles.

(3) Sadarbības vienošanās starp Latvijas Banku un ārvalstu noregulējuma iestādēm var ietvert noteikumus par šādiem jautājumiem:

1) informācijas apmaiņu, kas nepieciešama, lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus;

2) apspriešanos un sadarbību noregulējuma plānu izstrādē un līdzīgu pilnvaru īstenošanā saskaņā ar attiecīgo ārvalstu normatīvajiem aktiem;

3) informācijas apmaiņu, kas vajadzīga, lai piemērotu noregulējuma instrumentus un īstenotu noregulējuma tiesības un līdzīgas tiesības saskaņā ar ārvalstu normatīvajiem aktiem;

4) sadarbību agrīnās intervences pasākumu piemērošanas jautājumos vai apspriešanos pirms jebkuras būtiskas darbības saskaņā ar šo likumu vai ārvalsts normatīvajiem aktiem, kas ietekmē iestādi vai grupu, uz kuru vienošanās attiecas;

5) sabiedrības informēšanas koordinēšanu, veicot kopīgas noregulējuma darbības;

6) procedūrām un vienošanos informācijas apmaiņai un sadarbībai, tai skaitā krīzes vadības grupu izveidi un darbību.

(4) Šis pants neierobežo Latvijas Bankas tiesības slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus ar ārvalstīm atbilstoši Regulas Nr. 1093/2010 33.pantam.

(5) Latvijas Banka paziņo Eiropas Banku iestādei par katru sadarbības vienošanos, ko tā ir noslēgusi atbilstoši šim pantam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 30.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

120.pants. (1) Latvijas Banka un Finanšu ministrija apmainās ar ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā par darbības atjaunošanas plāniem, ar attiecīgajām par noregulējumu atbildīgajām valsts institūcijām ārvalstīs tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) par noregulējumu atbildīgajām ārvalstu institūcijām šo valstu normatīvie akti nosaka ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šajā likumā noteiktajām prasībām;

2) ierobežotas pieejamības informācijā ietverto personas datu apstrādi, tai skaitā datu nodošanu ārvalsts institūcijai, veic saskaņā ar Latvijas Republikas personu datu apstrādi regulējošajām tiesību normām;

3) informācija ir nepieciešama, lai izpildītu par noregulējumu atbildīgās ārvalsts valsts institūcijas funkcijas, kas ir līdzvērtīgas šajā likumā noregulējuma iestādēm paredzētajām funkcijām.

(2) Latvijas Banka drīkst izpaust no citām dalībvalstīm saņemto ierobežotas pieejamības informāciju par noregulējumu atbildīgajām ārvalsts valsts institūcijām tikai šādos gadījumos:

1) tās dalībvalsts institūcija, no kuras informācija ir iegūta, piekrīt šādai izpaušanai;

2) informācija tiek izpausta vienīgi tādā nolūkā, kādam ir piekritušas tās dalībvalsts institūcijas, no kurām informācija iegūta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

121. pants. Latvijas Banka nodrošina iestāžu līdzekļu uzkrāšanu un pārvaldīšanu nacionālajā noregulējuma fondā. Ievērojot Regulas Nr.  806/2014 69., 70., 71., 72., 73. un 74. pantu, Latvijas Banka saskaņā ar kārtību, kāda noteikta Nolīgumā par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu, kas apstiprināts ar likumu "Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu", nodrošina kredītiestāžu iemaksu nodošanu vienotā noregulējuma fondam. Latvijas Banka izmanto vienotā noregulējuma fonda līdzekļus atbilstoši Regulas Nr.  806/2014 77. pantam.

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

121.¹ pants. (1) Par nacionālajā noregulējuma fondā uzkrāto ieguldījumu brokeru sabiedrību līdzekļu izmantošanu ir tiesīga lemt Latvijas Banka.

(2) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļi izmantojami tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu šādiem mērķiem:

1) garantēt noregulējamās ieguldījumu brokeru sabiedrības, tās meitas sabiedrību, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldes sabiedrības aktīvus vai saistības;

2) dot aizdevumus noregulējamai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, tās meitas sabiedrībām, pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldes sabiedrībai;

3) iegādāties noregulējamās ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvus;

4) finansēt pagaidu iestādes un aktīvu pārvaldes sabiedrības darbību;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā izmaksāt atlīdzību akcionāriem un tām personām, kurām pieder citi īpašumtiesību instrumenti, vai kreditoriem;

6) finansēt noregulējamo ieguldījumu brokeru sabiedrību, ja Latvijas Banka saskaņā ar šo likumu ir pieņēmusi lēmumu izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību piemērošanas noteiktas saistības;

7) izsniegt aizdevumus citu dalībvalstu noregulējuma finanšu mehānismiem.

(3) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļus izmanto šā panta otrajā daļā minētajiem mērķiem, piemērojot arī uzņēmuma pārdošanas instrumentu.

(4) Nacionālā noregulējuma fonda līdzekļus neizmanto, lai segtu ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu iestādes zaudējumus vai rekapitalizētu šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai finanšu iestādi. Ja noregulējuma fonda izmantošana šajā pantā noteiktajiem mērķiem rada zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai finanšu iestādei, piemēro šā likuma 56. un 57. pantā norādītos nacionālā noregulējuma fonda izmantošanas nosacījumus.

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

121.³ pants. Latvijas Banka ir tiesīga izmantot alternatīvus finansēšanas avotus un slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citu atbalstu ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm vai citām trešām personām, ja noregulējuma fonda līdzekļi nav uzreiz pieejami vai nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot šo fondu, vai papildu maksājumi nav nekavējoties pieejami vai nav pietiekami.

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

121.⁴ pants. Latvijas Banka var prasīt aizņēmumu no citu dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, ja:

1) nacionālajā noregulējuma fondā nav pietiekamu līdzekļu, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot šo fondu;

2) papildu maksājumi nav nekavējoties pieejami;

3) nav pieejami alternatīvo finansēšanas avotu līdzekļi.

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

121.⁵ pants. (1) Ja Latvijas Banka ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde, tā pēc apspriešanās ar grupā ietilpstošo ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma iestādēm, ja nepieciešams, pirms noregulējuma darbības veikšanas izsaka priekšlikumu attiecībā uz grupas finansēšanas plānu kā daļu no grupas noregulējuma plāna.

(2) Grupas finansēšanas plānā iekļauj:

1) vērtējumu par grupā ietilpstošajām sabiedrībām;

2) zaudējumus, kurus katra grupā ietilpstošā sabiedrība atzīst brīdī, kad piemēro noregulējuma instrumentus;

3) attiecībā uz katru grupā ietilpstošo sabiedrību — katras akcionāru kategorijas un kreditoru kārtas iespējamos zaudējumus;

4) kopējo finansējumu, kas nepieciešams no dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, un šā finansējuma mērķi un veidu;

5) aprēķinu par summu, ko ikviens no to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības, iemaksā grupas noregulējuma finansējumā, lai iegūtu šīs daļas 4. punktā minēto kopējo nepieciešamo finansējumu;

6) summu, ko ikviens no to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības, iemaksā grupas noregulējuma finansējumā, un šā maksājuma veikšanas kārtību;

7) aizdevuma summu, ko iegūs to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismi, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības;

8) termiņu, kurā var izmantot to dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismus, kurās atrodas grupā ietilpstošās sabiedrības, paredzot iespēju, ja nepieciešams, šo termiņu pagarināt.

(3) Ja grupas finansēšanas plānā nav noteikts citādi, veicot katras dalībvalsts noregulējuma finansēšanas iemaksas aprēķinu, Latvijas Banka ņem vērā:

1) grupas riska svērto aktīvu īpatsvaru, kāds ir ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, kuras reģistrētas attiecīgajā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

2) aktīvu īpatsvaru grupas aktīvos tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, kuras reģistrētas attiecīgajā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

3) to zaudējumu īpatsvaru, kuru dēļ nepieciešams grupas noregulējums tajās grupas sabiedrībās, kuras uzrauga par noregulējuma finansēšanas mehānismu atbildīgās iestādes;

4) to grupas finansēšanas resursu īpatsvaru, kurus saskaņā ar finansēšanas plānu paredzēts izmantot, lai sniegtu tiešu ieguldījumu grupas sabiedrībās, kuras reģistrētas attiecīgajā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī.

(4) Lai nodrošinātu grupas finansēšanu, nacionālais noregulējuma fonds var slēgt līgumus par aizņēmumu vai citu finanšu līdzekļu saņemšanu.

(5) Nacionālais noregulējuma fonds var garantēt aizņēmumu, par kuru citi grupas noregulējuma finansēšanas mehānismi ir noslēguši līgumus atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.

(6) Latvijas Banka nodrošina, ka visi ieņēmumi, kas rodas, izmantojot grupas finansēšanas mehānismus, tiek piešķirti dalībvalstu noregulējuma finansēšanas mehānismiem atbilstoši veiktajiem maksājumiem noregulējuma finansēšanā.

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

122.pants. (Izslēgts ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

123.pants. (Izslēgts ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

124.pants. (Izslēgts ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

125.pants. (Izslēgts ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

126.pants. (Izslēgts ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

127.pants. (1) Ja Latvijas Banka veic noregulējuma darbību, vienlaikus nodrošinot, ka noguldītājiem ir brīvi pieejami to noguldījumi, no noguldījumu garantiju fonda var veikt maksājumus šādā apmērā:

1) ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, — par summu, par kādu tiktu norakstīti segtie noguldījumi, lai segtu iestādes zaudējumus, ja segtie noguldījumi būtu pakļauti iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanai un tiktu norakstīti tādā pašā apmērā kā saistības ar tādu pašu prioritātes līmeni maksātnespējas procesā;

2) ja piemēro vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, kas nav iekšējās rekapitalizācijas instruments, — par to noguldītāju zaudējumu summu, kuriem pieder segtie noguldījumi, ja šie noguldītāji būtu cietuši zaudējumus proporcionāli zaudējumiem, kas radušies kreditoriem, kuriem ir saistības ar tādu pašu prioritātes līmeni maksātnespējas procesā.

(2) Noguldījumu garantiju fonda dalība noregulējuma finansēšanā nedrīkst pārsniegt zaudējumus, kas noguldījumu garantiju fondam būtu radušies noregulējamās iestādes maksātnespējas gadījumā.

(3) Ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, no noguldījumu garantiju fonda neveic nekādus maksājumus, lai segtu iestādes vai pagaidu iestādes rekapitalizēšanas izmaksas.

(4) Ja tiek konstatēts, ka noguldījumu garantiju fonda maksājums noregulējumā ir bijis lielāks par neto zaudējumiem, ko noguldījumu garantiju fondam būtu radījusi iestādes likvidācija, noguldījumu garantiju fondam ir tiesības uz atlīdzības izmaksu no noregulējuma fonda.

(5) Latvijas Banka nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā minēto noguldījumu garantiju fonda saistību apjoms izriet no vērtējuma, kas sagatavots atbilstoši šā likuma VIII nodaļas noteikumiem.

(6) Maksājumus, kas rodas no šā panta pirmajā daļā minētajām saistībām, veic naudā un tie nedrīkst pārsniegt 0,4 procentus no segtajiem noguldījumiem. Pēc tam, kad no noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem ir veikti maksājumi iestādes noregulējuma darbību segšanai, Latvijas Banka šo maksājumu summas apmērā iegūst prasījuma tiesības pret iestādi. Regresa kārtībā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi noguldījumu garantiju fondā.

(7) Ja noregulējamās iestādes atbilstīgie noguldījumi tiek nodoti citai sabiedrībai, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu, noguldītājiem nav prasījuma tiesību pret noguldījumu garantiju fondu saistībā ar noregulējamā iestādē atlikušajiem noguldījumiem, kuri netika nodoti, ar nosacījumu, ka nodoto noguldījumu summa ir vismaz vienāda ar kopējo garantētās atlīdzības apmēru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

128.pants. Latvijas Bankai vai tās pilnvarotajam pārstāvim ir tiesības pieprasīt iestādei un finanšu sabiedrībai un saņemt no tās informāciju, veikt pārbaudes klātienē, iepazīties ar dokumentāciju un pieprasīt skaidrojumus, kas nepieciešami, lai uzraudzītu šā likuma prasību ievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

129.pants. (1) Par šā likuma 5., 7., 12., 18.¹, 30., 65., 76., 103. panta un Regulas Nr.  2021/23 9., 13. un 70. panta 1. punkta pārkāpumu Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šādas sankcijas:

1) sniegt publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo fizisko personu, iestādi, finanšu sabiedrību, Latvijas Republikā reģistrētu Eiropas Savienības mātes sabiedrību vai citu juridisko personu un pārkāpuma būtību;

2) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

3) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

4) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas atbilst summai, kuru saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 izmanto, lai aprēķinātu operacionālā riska pašu kapitāla prasību saskaņā ar pamatrādītāja pieeju. Ja 10 procenti no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā noteikto, ir mazāk par 142 300 euro, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība, iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summa atbilst summai, kuru saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 izmanto, lai aprēķinātu operacionālā riska pašu kapitāla prasību saskaņā ar pamatrādītāja pieeju, pamatojoties uz galējās mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada konsolidētajos finanšu pārskatos uzrādīto;

5) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro;

6) uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto šā likuma pantu, Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu vai Latvijas Bankas izdoto noteikumu vai pieņemto lēmumu pārkāpumiem Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šādus administratīvos pasākumus:

1) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona izbeidz šādu rīcību un atturas no tās atkārtošanas;

2) noteikt pagaidu aizliegumu pildīt pienākumus tam iestādes vai finanšu sabiedrības padomes vai valdes loceklim vai kādai citai fiziskajai personai, kura uzskatāma par atbildīgu par attiecīgo pārkāpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 30.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

130.pants. (1) Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, un pieņemto nolēmumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Banka var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka fiziskās personas datu atklāšana nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai var radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām, vai ir sākts kriminālprocess.

(3) Ja paredzams, ka šā panta otrajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā izbeigsies, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laikposmu.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(5) Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par personām piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 25.04.2024. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2024.)

131.pants. (1) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Latvijas Bankas administratīvais akts par krīzes vadības pasākumu piemērošanu ir nekavējoties izpildāms.

(2) Latvijas Bankas administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata ārpus kārtas.

(3) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(4) Par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu var iesniegt kasācijas sūdzību. Augstākā tiesa lietu izskata ārpus kārtas.

(5) Tiesas (tiesneša) lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(6) Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta otrās un ceturtās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei.

(7) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par krīzes vadības pasākumu piemērošanu atcelšana nolūkā aizsargāt tādu trešo personu intereses, kuras labticīgi ieguvušas noregulējamās iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības un saistības, neskar tādus Latvijas Bankas pieņemtos lēmumus un veiktās faktiskās darbības, kas tika vērstas uz atceltā lēmuma izpildi. Latvijas Banka ir atbildīga par zaudējumiem, kas nodarīti ar atcelto administratīvo aktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)

(16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Banku pārņemšanas likums (Latvijas Vēstnesis, 2008, 202.nr.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

2. Noregulējuma darbības attiecībā uz Regulas Nr.  806/2014 7. panta 5. punktā minētajiem subjektiem, kuras noregulējuma iestāde ir uzsākusi līdz šā likuma IV¹ nodaļas spēkā stāšanās dienai, īsteno atbilstoši tām tiesību normām, kas bija spēkā lēmuma par noregulējuma darbību pieņemšanas dienā.

(16.02.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2017.)

3. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

4. Šā likuma grozījumi par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), 3. panta trešās daļas jaunā redakcija, grozījums par 4. panta otrās daļas izslēgšanu un grozījums 20. pantā, grozījumi par 103. panta otrās daļas 2. punkta un 104. panta pirmās daļas 2. punkta izslēgšanu, grozījumi 105. panta pirmajā un ceturtajā daļā, grozījums 130. panta pirmajā daļā par vārdu "administratīvā akta pārsūdzēšanu" aizstāšanu ar vārdiem "administratīvā akta apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu" stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

5. Šā likuma 58.¹ pants nav piemērojams tā pirmajā daļā norādītajām saistībām, kas emitētas pirms 2020. gada 28. decembra.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Punkta numerācija grozīta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

6. Atkāpjoties no šā likuma 59. panta pirmās daļas (jaunā redakcijā), Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pārejas termiņu, bet ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembri, līdz kuram iestāde vai finanšu sabiedrība izpilda šā likuma 60.² vai 61. pantā (jaunā redakcijā) noteiktās prasības vai — attiecīgā gadījumā — prasības, kas izriet no šā likuma 59.¹ panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Punkta numerācija grozīta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

7. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka šā likuma 60.² vai 61. pantā (jaunā redakcijā) noteikto prasību vai — attiecīgā gadījumā — prasību, kas izriet no šā likuma 59.¹ panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas, starpposma apjomu, kuru iestāde vai finanšu sabiedrība izpilda līdz 2021. gada 31. decembrim un kurš nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Punkta numerācija grozīta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

8. Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt pārejas termiņu arī pēc 2023. gada 31. decembra, ja tas ir pamatoti un lietderīgi, ņemot vērā šo pārejas noteikumu 11. punktā minēto un:

1) iestādes vai finanšu sabiedrības finansiālās situācijas attīstību;

2) izredzes, ka iestāde vai finanšu sabiedrība saprātīgā termiņā nodrošinās, ka tiek izpildītas šā likuma 60.² vai 61. pantā (jaunā redakcijā) noteiktās prasības vai prasības, kas izriet no šā likuma 59.¹ panta septītās, astotās, devītās, desmitās, vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās vai sešpadsmitās daļas;

3) to, vai iestāde vai finanšu sabiedrība ir spējīga aizstāt saistības, kas vairs neatbilst atbilstības vai termiņa kritērijiem, kuri noteikti Regulas Nr. 575/2013 72.b un 72.c pantā un šā likuma 59.¹ pantā vai 61. panta sestajā daļā, un, ja nav spējīga, — vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai arī tā ir saistīta ar finanšu tirgus traucējumiem.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

9. Šā likuma 60. panta četrpadsmitajā, piecpadsmitajā vai sešpadsmitajā un septiņpadsmitajā daļā minētās prasības noregulējamās vienības izpilda līdz 2021. gada 31. decembrim.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2021. Punkta numerācija grozīta ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

10. Piemērojot šo pārejas noteikumu 6., 7., 8. un 9. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija iestādei vai finanšu sabiedrībai paziņo plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību par katru 12 mēnešu periodu pārejas termiņa laikā, lai atvieglotu tās zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas pakāpenisku palielināšanu. Pārejas termiņa beigās minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība ir līdzvērtīga summai, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 59.¹ panta septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito vai sešpadsmito daļu, 60. panta četrpadsmito, piecpadsmito vai sešpadsmito un septiņpadsmito daļu, 60.² vai 61. pantu (jaunā redakcijā).

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

11. Nosakot šo pārejas noteikumu 6., 7., 8. un 9. punktā paredzētos pārejas termiņus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā:

1) noguldījumu prevalenci un parāda instrumentu neesību finansēšanas modelī;

2) piekļuvi finanšu tirgiem atbilstīgo saistību finansēšanai;

3) apmēru, kādā noregulējamā vienība paļaujas uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai izpildītu šā likuma 60.² pantā minēto prasību.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

12. Ievērojot šo pārejas noteikumu 6., 7. un 8. punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pārskatīt vai nu pārejas termiņu, vai jebkuru plānoto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas paziņota saskaņā ar šo pārejas noteikumu 10. punktu.

(30.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

13. Grozījumi šā likuma 1. panta pirmās daļas 23. un 43. punktā, 2. panta pirmajā daļā, otrās daļas 6. punkts un ceturtās daļas jaunā redakcija, grozījumi 5. panta pirmajā daļā, 20. panta astotās daļas 9.¹ punkts, 21. panta 5.¹ daļa, grozījumi 33. panta pirmajā daļā, 44. panta otrajā daļā, 48. panta piektās daļas 5. punktā, 53. panta pirmās daļas 1. punktā, 54. panta trešajā daļā, 59.¹ panta trīspadsmitajā daļā un sešpadsmitās daļas 2. punkta jaunā redakcija, grozījumi 60. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā, otrās daļas 2. punktā, trešajā daļā, piektās daļas 1.¹ punkts un astoņpadsmitās daļas 1.¹ punkts, grozījumi 67. panta otrajā daļā, 79. panta pirmās daļas jaunā redakcija, grozījumi 1.¹, otrajā un ceturtajā daļā, 80. panta piektajā un septītajā daļā, 93.¹ panta piektajā daļā un 105. panta pirmās daļas 3. punktā stājas spēkā vienlaikus ar Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumu.

(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2022. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 31.05.2022.)

14. Šā likuma 3. panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

15. Šā likuma 42. panta 1.¹ daļa stājas spēkā 2025. gada 1. decembrī.

(25.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2024. 42. panta 1.¹ daļa iekļauta likuma redakcijā uz 01.12.2025.)

(28.02.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2021. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr.  1093/2010 un (ES) Nr.  648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra direktīvas (ES) 2017/2399, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/879, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un direktīvu 98/26/EK;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES.