Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā

Izdarīt Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (Latvijas Vēstnesis, 2015, 127. nr.; 2017, 47. nr.; 2019, 52. nr.; 2021, 193., 200. nr.; 2022, 94. nr.; 2024, 89. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu 31.¹ punktu šādā redakcijā:

"31¹) likvidējamā vienība:

a) juridiskā persona, kura veic komercdarbību Eiropas Savienībā un kuru noregulējuma plānā vai grupas noregulējuma plānā ir paredzēts likvidēt maksātnespējas gadījumā,

b) noregulējamās grupas vienība, kura pati nav noregulējamā vienība un attiecībā uz kuru grupas noregulējuma plānā nav paredzēts īstenot norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības;";

uzskatīt līdzšinējo 31.¹ punktu par 31.² punktu;

izteikt 43. punktu šādā redakcijā:

"43) parāda instrumenti:

a) obligācijas un citi pārvedami vērtspapīri, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kas dod tiesības iegādāties parāda instrumentus, piemērojot noregulējuma tiesības saskaņā ar šā likuma 85. panta pirmās daļas 7. un 10. punktā noteikto,

b) obligācijas un citi pārvedami vērtspapīri un instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, piemērojot Kredītiestāžu likuma 139.³ pantā un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 82. pantā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību;";

papildināt 52. punktu ar vārdiem un skaitļiem "vai atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 7. panta 4. punkta "b" apakšpunktam".

2. Izteikt 2. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) Eiropas Savienībā reģistrētām finanšu iestādēm, kas ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai šīs daļas 3. un 4. punktā minētās sabiedrības meitas sabiedrība, ja uz šādām meitas sabiedrībām attiecas mātes sabiedrības konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013;".

3. 11. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "un ārkārtas likviditātes aizdevumu" ar vārdiem "ārkārtas likviditātes aizdevumu un centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Noregulējuma plānā iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde, iestājoties plānā aprakstītajiem apstākļiem, var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un norāda tos aktīvus, kurus kvalificē kā nodrošinājumu.";

aizstāt sestās daļas 9. punktā vārdus "un ārkārtas likviditātes aizdevumu" ar vārdiem "ārkārtas likviditātes aizdevumu un centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi".

4. 12. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Latvijas Banka izdod noteikumus, kuros nosaka minimālo informāciju, kuru tā var pieprasīt iestādei noregulējuma plāna izstrādei un aktualizēšanai.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

5. 13. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Latvijas Banka" ar vārdiem "kā grupas līmeņa noregulējuma iestāde";

aizstāt sestajā daļā vārdus "un ārkārtas likviditātes aizdevumu" ar vārdiem "ārkārtas likviditātes aizdevumu un centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi".

6. Aizstāt 17. panta pirmajā daļā un 18. panta pirmajā daļā vārdus "vai ārkārtas likviditātes aizdevumu" ar vārdiem "ārkārtas likviditātes aizdevumu vai centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi".

7. Aizstāt 46. panta pirmajā daļā vārdus "un ārkārtas likviditātes aizdevums" ar vārdiem "ārkārtas likviditātes aizdevums vai centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta noteikumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi".

8. Aizstāt 53. panta trešajā daļā vārdu "vai" ar vārdiem "kopā ar".

9. 60. pantā:

izslēgt trešo un ceturto daļu;

papildināt pantu ar 4.¹, 4.², 4.³, 4.⁴, 4.⁵ un 4.⁶ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Attiecībā uz likvidējamām vienībām Latvijas Banka nenosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.

(4²) Atkāpjoties no šā panta 4.¹ daļas, Latvijas Banka var izvērtēt, vai ir pamatoti likvidējamai vienībai individuāli noteikt minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību apmērā, kas pārsniedz summu, kura ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. punktu. Latvijas Banka novērtējumā ņem vērā jebkādu iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti un risku izraisīt negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, un noguldījumu garantiju fondā pieejamiem finanšu līdzekļiem.

(4³) Ja Latvijas Banka atbilstoši šā panta 4.² daļai nosaka minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību likvidējamai vienībai, tad likvidējamā vienība minēto prasību izpilda, izmantojot vienu vai vairākus šādus avotus:

1) pašu kapitālu;

2) saistības, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 72.a pantā minētajiem atbilstības kritērijiem, izņemot Regulas Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta "b" un "d" apakšpunktā noteikto;

3) saistības, kas minētas šā likuma 59.¹ panta trešajā daļā.

(4⁴) Likvidējamām vienībām, kurām Latvijas Banka nav noteikusi minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, nepiemēro Regulas Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā un 78.a pantā noteikto.

(4⁵) Iestāde vai finanšu sabiedrība savu līdzdalību pašu kapitāla instrumentos un atbilstīgo saistību instrumentos neatskaita saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 72.e panta 5. punktā noteikto, ja šos instrumentus emitējušas iestādes vai finanšu sabiedrības meitas sabiedrības, kas ir likvidējamās vienības, kurām Latvijas Banka nav noteikusi minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību.

(4⁶) Atkāpjoties no šā panta 4.⁵ daļas, iestāde vai finanšu sabiedrība, kas pati nav noregulējamā vienība, bet ir meitas sabiedrība noregulējamai vienībai vai ārvalsts vienībai, kura būtu noregulējamā vienība, ja veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, atskaita savu līdzdalību pašu kapitāla instrumentos meitas sabiedrībās, kuras pieder pie tās pašas noregulējamās grupas un kuras ir tādas likvidējamās vienības, attiecībā uz kurām Latvijas Banka nav noteikusi minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, ar nosacījumu, ka minēto līdzdalību kopējā summa meitas sabiedrībās ir vienāda vai lielāka par septiņiem procentiem no minētās iestādes vai finanšu sabiedrības pašu kapitāla un saistību kopējā apmēra, kas atbilst šā likuma 61. panta sestajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ko aprēķina katru gadu 31. decembrī kā iepriekšējo 12 mēnešu vidējo rādītāju."

10. 61. pantā:

papildināt pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Atkāpjoties no šā panta pirmās un otrās daļas, Latvijas Banka attiecībā uz šajā pantā minēto meitas sabiedrību var noteikt šā likuma 60. pantā paredzēto minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izpildīt konsolidēti grupā, ja Latvijas Banka secina, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

1) meitas sabiedrība atbilst šā panta 3.² daļas 1. vai 2. punktā minētajam nosacījumam;

2) šā likuma 60. pantā paredzētās minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības izpilde konsolidēti grupā nerada būtiski negatīvu ietekmi uz:

a) grupas noregulējuma stratēģijas ticamību un īstenošanu,

b) meitas sabiedrības spēju izpildīt pašu kapitāla prasību pēc norakstīšanas un konvertēšanas tiesību īstenošanas,

c) zaudējumu pārvedumu un rekapitalizāciju, tostarp attiecīgās meitas sabiedrības vai citu noregulējamās grupas iestāžu vai finanšu sabiedrību attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanu vai konvertēšanu saskaņā ar šā likuma 77. pantu.

(3²) Lai piemērotu šā panta 3.¹ daļas 1. punktu, Latvijas Banka izvērtē meitas sabiedrības atbilstību šīs daļas 1. vai 2. punktā minētajiem nosacījumiem:

1) meitas sabiedrība ir noregulējamās vienības meitas sabiedrība un:

a) noregulējamā vienība ir Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība,

b) gan meitas sabiedrība, gan noregulējamā vienība veic komercdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī un ietilpst vienā un tajā pašā noregulējamā grupā,

c) noregulējamai vienībai nav tiešas līdzdalības nevienā citā meitas sabiedrībā, kas ir iestāde vai finanšu sabiedrība, ja uz minēto vienību attiecas šā panta prasības vai šā likuma 60. pantā paredzētā minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība,

d) atskaitījumi, ievērojot Regulas Nr. 575/2013 72.e panta 5. punktā noteikto, nesamērīgi ietekmētu meitas sabiedrību;

2) Kredītiestāžu likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktā minētā prasība uz meitas sabiedrību attiecas tikai konsolidēti grupā. Ja Latvijas Banka nosaka to, ka šā likuma 60. panta prasību izpilda konsolidēti grupā, tas šā likuma 60. panta pirmās daļas 2. punkta izpildes nolūkā nerada nepieciešamību bez pamata rekapitalizēt apakšgrupu, jo īpaši tad, ja vienā un tajā pašā konsolidācijas grupā pārsvarā ir likvidējamās vienības.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Noregulējamās grupas, kura identificēta saskaņā ar šā likuma 1. panta pirmās daļas 37.² punkta "b" apakšpunktu, kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, bet pašas nav noregulējamās vienības, centrālā iestāde, kas pati nav noregulējamā vienība, un jebkuras noregulējamās vienības, uz kurām neattiecas šā likuma 60.² panta trešajā daļā noteiktā prasība, individuāli izpilda šā likuma 60. panta astoņpadsmitajā, deviņpadsmitajā, divdesmitajā, divdesmit pirmajā, divdesmit otrajā, divdesmit trešajā, divdesmit ceturtajā, divdesmit piektajā un divdesmit sestajā daļā noteiktās prasības.";

papildināt pantu ar 6.¹ un 6.² daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Ja šā panta pirmajā daļā minētā iestāde konsolidēti grupā izpilda minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, tad tā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā iekļauj saistības, kuras saskaņā ar šā panta sestās daļas 1. punktu emitējusi meitas sabiedrība, kas veic komercdarbību Eiropas Savienībā, un kuras ir iekļautas iestādes konsolidācijā:

1) saistības, kuras emitētas noregulējamai vienībai un kuras noregulējamā vienība ir iegādājusies tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienību starpniecību, kas nav iekļautas tās iestādes konsolidācijā, kura konsolidēti grupā izpilda minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību;

2) saistības, kuras emitētas esošam akcionāram, kurš neietilpst tajā pašā noregulējamā grupā.

(6²) Šā panta 6.¹ daļā minētās saistības nepārsniedz summu, ko nosaka, no minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības summas, kuru piemēro konsolidācijas grupā iekļautajai meitas sabiedrībai, atņemot:

1) saistības, kuras emitē iestādei, kas minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību izpilda konsolidēti grupā, kuras tā ir iegādājusies tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienību starpniecību un kuras ir iekļautas iestādes konsolidācijas grupā;

2) pašu kapitāla summu, kas emitēta saskaņā ar šā panta sestās daļas 2. punktu."

11. Izteikt 64. panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta pirmo un piekto daļu nepiemēro likvidējamai vienībai, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka saskaņā ar šā likuma 60. panta 4.² daļu ir noteikusi minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību."

12. Papildināt 66.¹ pantu pēc skaitļa un vārda "61. pantu" ar vārdiem un skaitļiem "(tai skaitā par lēmumiem, kuri pieņemti, ievērojot šā likuma 61. panta 3.¹ daļu)".

13. 81. panta pirmās daļas 1. punktā:

izslēgt vārdus "rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas rezultātā";

aizstāt vārdus "citu noregulējuma darbību" ar vārdiem "citu metodi".

14. Papildināt 88. pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Kreditori, uz kuriem attiecas šā panta ceturtajā daļā minēto norakstīšanas vai konvertēšanas tiesību īstenošana, ko veic citas dalībvalsts noregulējuma iestāde, var apstrīdēt vai pārsūdzēt instrumenta vai saistību pamatsummas samazināšanu vai konvertēšanu atbilstoši citas dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

(6) Ja norakstīšanas vai konvertēšanas tiesības īsteno Latvijas Banka attiecībā uz instrumentiem vai saistībām, tostarp uz saistībām pret kreditoriem, kuras reglamentē citas dalībvalsts normatīvie akti, kreditoriem ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt instrumentu vai saistību pamatsummas samazināšanu vai konvertēšanu saskaņā ar šā likuma 131. pantu.

(7) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu par nodošanas valsti uzskatāma Latvijas Republika vai uz to attiecināmi Latvijas Republikas normatīvie akti:

1) akcionāriem, kreditoriem un trešām personām ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt šā panta pirmajā daļā minēto akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību nodošanu saskaņā ar šā likuma 131. pantu;

2) aktīvu, tiesību vai saistību daļējai nodošanai piemērojami šā likuma XV nodaļā noteiktie aizsardzības pasākumi."

15. 91. panta piektajā daļā:

papildināt pirmo teikumu ar vārdiem "īpaši fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem";

izslēgt otrajā teikumā vārdus "īpaši fizisko personu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu segtajiem noguldījumiem".

16. 108. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šajā daļā minētā Eiropas noregulējuma kolēģija darbojas, ievērojot šā likuma 107. pantā noteiktās prasības, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.";

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Eiropas noregulējuma kolēģiju var neveidot, ja cita grupa vai kolēģija pilda tās pašas funkcijas un veic tos pašus uzdevumus, kas minēti šajā pantā, kā arī atbilst visiem nosacījumiem un procedūrām, tostarp attiecībā uz dalību un līdzdalību Eiropas noregulējuma kolēģijās, kas noteiktas šajā pantā un šā likuma 109. pantā."

17. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra regulas (ES) 2022/2036, ar ko groza regulu (ES) Nr. 575/2013 un direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz prudenciālo režīmu globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm ar noregulējuma stratēģiju ar vairākām noregulējuma iestādēm un metodēm attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1174, ar ko attiecībā uz minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām dažiem aspektiem groza direktīvu 2014/59/ES un regulu (ES) Nr. 806/2014."

Likums Saeimā pieņemts 2025. gada 27. februārī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2025. gada 14. martā