Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.152

Rīgā 2015.gada 9.jūnijā (prot. Nr.56, 32.§)

Par neatliekamās palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
13.pantu, 23.panta pirmo daļu un 26.pantu, likuma "Par pašvaldībām"
15.panta pirmās daļas 9.punktu un 43.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk - noteikumi) nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk - pašvaldība) sniedz neatliekamo palīdzību personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas (turpmāk - stihiska nelaime vai avārija) rezultātā, kā arī personām, kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā, bet mājas tehniskais stāvoklis apdraud tajā mītošo personu drošību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. cietusī persona - persona, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, ja persona šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ja tai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja;

2.2. apdraudētā persona - persona, kura īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojusi līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, bet dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis apdraud tajā mītošo personu dzīvību, ja persona šajā dzīvojamā telpā ir deklarējusi savu dzīvesvietu un ir reģistrēta likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1. vai 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai;

2.3. neatjaunojama dzīvojamā telpa - dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kuru lieto cietusī persona un kura stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;

2.4. atjaunojama dzīvojamā telpa - dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kuru lieto cietusī persona un kura stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama;

2.5. cietusī dzīvojamā telpa - dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kuru lieto cietusī persona un kura stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā nav daļēji sagruvusi, bet līdz remontam nav derīga pastāvīgai dzīvošanai;

2.6. pagaidu dzīvojamā telpa - dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, kuru izīrē cietušajai vai apdraudētajai personai.

II. Palīdzības sniegšana cietušajām personām

3. Par stihisku nelaimi vai avāriju iedzīvotāji ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas pilsētas pārvaldei (tālrunis 112) vai Rīgas domes priekšsēdētāja palīgam - sekretāram (diennakts tālrunis 67026101).

4. Ja stihiska nelaime vai avārija notikusi nakts laikā, brīvdienā vai svētku dienā un nav iespēju risināt jautājumu par citas dzīvojamās telpas izīrēšanu personai, Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvalde pieņem lēmumu par personas un ar viņu kopā dzīvojošo personu pagaidu izmitināšanu uz noteiktu laiku saskaņā ar Rīgas domes līgumiem, kuri noslēgti ar viesnīcu uzņēmumiem. Ar šajā punktā minēto telpu personu nodrošina ne ilgāk par piecām dienām.

5. Stihiskas nelaimes vai avārijas situācijā:

5.1. Rīgas pašvaldības policija pēc glābšanas darbu pabeigšanas pie avārijā vai stihiskā nelaimē cietušās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas organizē apsardzi (policijas posteni vai patruļu), lai vienu diennakti apsargātu dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā esošo iekārtu un iedzīvotāju personīgās mantas, kā arī nepieļautu personu, kuras nav saistītas ar avārijas seku novēršanu, iekļūšanu šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā;

5.2. nekustamā īpašuma īpašnieks, faktiskais valdītājs vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks (ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja) diennakts laikā no brīža, kad notikusi stihiska nelaime vai avārija, veic nepieciešamās darbības, lai novērstu neatļautu iekļūšanu dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā.

6. Pašvaldība sniedz cietušajām personām šādu neatliekamo palīdzību:

6.1. izīrē dzīvojamo telpu neatjaunojamas dzīvojamās telpas īrniekam vai īpašniekam;

6.2. izīrē dzīvojamo telpu daļēji sagruvušas, bet atjaunojamas pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īrniekam;

6.3. piešķir vienreizēju pabalstu atjaunojamas dzīvojamās telpas remontam un nosaka pabalsta apmēru;

6.4. piešķir vienreizēju pabalstu cietušās dzīvojamās telpas remontam un nosaka pabalsta apmēru;

6.5. izīrē pagaidu dzīvojamo telpu.

7. Noteikumu 6.4.apakšpunktā minēto palīdzību pašvaldība sniedz tikai cietušajām personām, kuras ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kā arī maznodrošinātas personas (ģimenes).

8. Cietusī persona, kura vēlas saņemt noteikumu 6.punktā minēto palīdzību, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas iesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā (turpmāk - Departaments) rakstveida iesniegumu ar lūgumu sniegt neatliekamo palīdzību, norādot, vai nepieciešams izīrēt pagaidu dzīvojamo telpu, un šādu dokumentu kopijas (uzrādot to oriģinālus):

8.1. dzīvojamās telpas īres līgumu;

8.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk - VUGD) sastādītu aktu par stihiskās nelaimes vai avārijas fakta konstatāciju (ja stihiskās nelaimes vai avārijas likvidēšanā piedalījies VUGD) vai Valsts policijas (turpmāk - policija) sastādītu aktu par avārijas fakta konstatāciju (ja avārijas fakta konstatācijā piedalījusies policija).

9. Maznodrošinātām cietušajām personām, lai apliecinātu maznodrošinātas personas (ģimenes) statusu, ir pienākums piecu darba dienu laikā pēc noteikumu 8.punktā minēto dokumentu iesniegšanas deklarēt Rīgas Sociālajā dienestā vai citas pašvaldības sociālajā dienestā ienākumus un materiālo stāvokli.

10. Departamenta Dzīvojamo telpu apsekošanas komisija (turpmāk - Apsekošanas komisija) divu darba dienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas apseko cietušās personas īrēto vai īpašumā esošo dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju, vizuāli novērtē tās tehnisko stāvokli un divu darba dienu laikā sastāda vienu no šādiem dzīvojamās telpas apsekošanas aktiem:

10.1. dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir neatjaunojama dzīvojamā telpa, jo atbilst likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.panta ceturtās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētajam nosacījumam;

10.2. dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir atjaunojama dzīvojamā telpa, jo atbilst likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.panta ceturtās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā vai "b" un "c" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;

10.3. dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusī dzīvojamā telpa, jo:

10.3.1. ir salieta;

10.3.2. ir nokvēpusi;

10.3.3. tai bojāti logi vai durvis;

10.3.4. ir pārtraukta inženierkomunikāciju darbība, tā rezultātā netiek nodrošināta pamatpakalpojumu sniegšana;

10.3.5. ir bojāta elektroinstalācija;

10.3.6. nav ekspluatējamas koplietošanas telpas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar dzīvojamo telpu;

10.4. dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja neatbilst noteikumu 10.1, 10.2. un 10.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

11. Noteikumu 10.2. un 10.3.apakšpunktā minētajos gadījumos Apsekošanas komisija dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas apsekošanas aktā norāda, vai cietušajai personai nepieciešams izīrēt pagaidu dzīvojamo telpu.

12. Ja Apsekošanas komisija pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu atzinusi par atjaunojamu, Departamenta tāmētājs piecu darba dienu laikā sagatavo dzīvojamās telpas remontam nepieciešamo izmaksu tāmi (turpmāk - tāme) un iesniedz to Departamenta komisijai "Par palīdzības sniegšanas veida izvērtēšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk - Izvērtēšanas komisija).

13. Izvērtēšanas komisija, izvērtējot Apsekošanas komisijas aktu, tāmi un ņemot vērā cietušās personas iesniegumu, sniedz atzinumu par šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētās palīdzības sniegšanu vai nesniegšanu.

III. Palīdzības sniegšana apdraudētajām personām

14. Pašvaldība sniedz palīdzību, izīrējot pagaidu dzīvojamo telpu apdraudētajām personām, kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, par kuru saņemts Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai (ja tehniskās apsekošanas atzinumā būveksperts secinājis, ka turpmākā būves ekspluatācija nav pieļaujama) vai novērst konstatēto bīstamību (turpmāk - Būvvaldes lēmums).

15. Apdraudētā persona, kura vēlas saņemt noteikumu 14.punktā minēto palīdzību, iesniedz Departamentā rakstveida iesniegumu ar lūgumu izīrēt pagaidu dzīvojamo telpu.

16. Pēc Būvvaldes lēmuma pieņemšanas lēmumu par palīdzības sniegšanu vai atteikumu sniegt šo palīdzību apdraudētajai personai pieņem Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija (turpmāk - Izīrēšanas komisija).

IV. Dzīvojamās telpas izīrēšana

17. Izīrēšanas komisija izīrē pagaidu dzīvojamo telpu:

17.1 cietušajai personai, kura lieto atjaunojamu dzīvojamo telpu vai cietušo dzīvojamo telpu, ja minētā persona ir izteikusi šādu lūgumu un Apsekošanas komisija apsekošanas aktā ir norādījusi, ka cietušajai personai nepieciešams izīrēt pagaidu dzīvojamo telpu;

17.2. apdraudētajai personai, ja minētā persona ir izteikusi šādu lūgumu un saņemts Būvvaldes lēmums.

18. Izīrēšanas komisija, neatliekami izīrējot dzīvojamo telpu neatjaunojamas dzīvojamās telpas īrniekam vai īpašniekam, kā arī daļēji sagruvušas, bet atjaunojamas pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īrniekam, ievēro nosacījumu, ka cietušajai personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas istabu skaitam.

19. Ja Izīrēšanas komisijas sēde nenotiek piecu darba dienu laikā pēc cietušās vai apdraudētās personas iesnieguma saņemšanas un Apsekošanas komisija sastādījusi noteikumu 10.1., 10.2. vai 10.3.apakšpunktā minēto aktu, iesniegti noteikumu 8.punktā minētie dokumenti vai arī saņemts Būvvaldes lēmums, Departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšnieks divu darba dienu laikā pieņem lēmumu par:

19.1. neatliekamu dzīvojamās telpas izīrēšanu;

19.2. pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanu.

V. Vienreizēja pabalsta piešķiršana

20. Pēc cietušās personas iesnieguma, noteikumu 8.punktā minēto dokumentu saņemšanas, kā arī noteikumu 9.punktā noteiktā izpildes, ja Apsekošanas komisija sastādījusi noteikumu 10.2., 10.3. vai 10.4.apakšpunktā minēto aktu, turklāt par noteikumu 6.2.apakšpunktā minētās palīdzības sniegšanu Izvērtēšanas komisija sniegusi negatīvu atzinumu, Departamenta direktors divu darba dienu laikā pieņem lēmumu par:

20.1. neatliekamās palīdzības sniegšanu, piešķirot vienreizēju pabalstu remontam, ja persona lieto atjaunojamu dzīvojamo telpu;

20.2. neatliekamās palīdzības sniegšanu, piešķirot vienreizēju pabalstu remontam, ja persona lieto cietušo dzīvojamo telpu;

20.3. atteikumu sniegt neatliekamo palīdzību.

21. Ja Departamenta tāmētājs sastādījis tāmi un Departamenta direktors pieņēmis noteikumu 20.1. vai 20.2.apakšpunktā minēto lēmumu, cietusī persona piecu darba dienu laikā iesniedz Departamentā:

21.1. Departamenta speciālista klātbūtnē parakstītu vienošanos, kas noslēgta starp atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas īpašnieku un/vai īrnieku un šajā dzīvoklī uz tiesiska pamata deklarētām pilngadīgām personām vai starp dzīvokļa kopīpašniekiem par to, kurš kļūs par pabalsta saņēmēju (1.pielikums);

21.2. Departamenta speciālista klātbūtnē parakstītu vienošanos par pabalsta izmantošanu, kuru paraksta pabalsta saņēmējs un Departamenta direktors (2.pielikums).

22. Noteikumu 20.1.apakšpunktā minētā lēmuma gadījumā pabalsta apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz tāmi, ar nosacījumu, ka viena dzīvojamās telpas kopējās platības kvadrātmetra remontdarbu izmaksu apmērs nepārsniedz 215 euro, bet kopējās pabalsta summas apmērs nepārsniedz 10 000 euro.

23. Noteikumu 20.2.apakšpunktā minētā lēmuma gadījumā pabalsta apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz tāmi, ar nosacījumu, ka viena kopējās platības kvadrātmetra remontdarbu izmaksu apmērs nepārsniedz 70 euro, bet kopējās pabalsta summas apmērs nepārsniedz 1400 euro.

24. Departamenta direktors pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu cietušajai personai, kā arī piešķirtā pabalsta pārskaitīšanu vienošanās par pabalsta izmantošanu (2.pielikums) norādītajā personas norēķinu kontā.

25. Ja zuduši apstākļi, kas bija par pamatu personas atzīšanai par tiesīgu saņemt pabalstu, personas pienākums ir par to nekavējoties paziņot Departamentam.

VI. Pašvaldības lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

26. Izīrēšanas komisijas faktisko rīcību un lēmumus var apstrīdēt Rīgas domē, Rīgas domes lēmumu par apstrīdēto faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

VII. Noslēguma jautājumi

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošos noteikumus Nr.81 "Par neatliekamās palīdzības sniegšanu personām, kuru lietotā dzīvojamā telpa cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā" (Latvijas Vēstnesis, 2010, Nr.111; 2012, Nr.55; 2013, Nr.193, 199; 2014, Nr.44).

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2009.gada 16.jūnija saistošos noteikumus Nr.175 "Par rīcību situācijās, kad notikusi katastrofa, stihiska nelaime vai avārija" (Latvijas Vēstnesis, 2009, Nr.120, 194; 2013, Nr.193).

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs


1.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.152

Vienošanās par pabalsta saņēmēju

Rīgā, 201___.gada ____. _______________

Mēs, dzīvojamās mājas Rīgā,   , dzīvokļa Nr._________
  (adrese)  

īpašnieks/pilnvarotā persona: 
(nevajadzīgo svītrot)

,

(vārds)

(uzvārds)

(personas kods)

(pases sērija un Nr.)

no vienas puses,

un dzīvokļa Nr.______ Rīgā,   , īrnieks un ģimenes locekļi/ dzīvokļa līdzīpašnieki,
  (adrese) (nevajadzīgo svītrot)

kuru dzīvesvieta deklarēta iepriekšminētajā dzīvojamā telpā (mājā):

(vārds) (uzvārds) (personas kods) (pases sērija un Nr.)
(vārds) (uzvārds) (personas kods) (pases sērija un Nr.)
(vārds) (uzvārds) (personas kods) (pases sērija un Nr.)
(vārds) (uzvārds) (personas kods) (pases sērija un Nr.)
,
(vārds) (uzvārds) (personas kods) (pases sērija un Nr.)

no otras puses, vienojamies par to, ka pabalsta saņēmējs ir:

,
(vārds) (uzvārds) (personas kods) (pases sērija un Nr.)

Konts Nr. ___________________________________________________________

Kredītiestādē ___________________________________________________________.

(paraksts un tā atšifrējums)
(paraksts un tā atšifrējums)
(paraksts un tā atšifrējums)
(paraksts un tā atšifrējums)
(paraksts un tā atšifrējums)
(paraksts un tā atšifrējums)

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs


2.pielikums
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr.152

Vienošanās par pabalsta izmantošanu

Rīgā, 201___.gada ____. _______________

Saskaņā ar 201__.gada ___._________ noslēgto Vienošanos par pabalsta saņēmēju vienreizējā pabalsta atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remontam saņēmējs (turpmāk - pabalsta saņēmējs)

,
(vārds) (uzvārds) (personas kods) (pases sērija un Nr.)

no vienas puses, un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (turpmāk - Departaments) direktors ____________________, no otras puses, noslēdz šādu vienošanos par pabalsta izmantošanu (turpmāk - Vienošanās):

1. Pabalsta saņēmējs apņemas:

1.1. saņemto vienreizējo pabalstu ___________________ euro apmērā atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remontam (turpmāk - pabalsts) izmantot tikai atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas

(adrese)

remontam atbilstoši 201__. _______________ atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remontam nepieciešamo izmaksu tāmei, kuras kopija ir šīs Vienošanās pielikums un tās neatņemama sastāvdaļa;

1.2. atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remontu veikt 6 (sešu) mēnešu laikā no dienas, kad pabalsts ieskaitīts kontā;

1.3. nodrošināt, lai Departaments atjaunojamo vai cietušo dzīvojamo telpu var apsekot pēc Vienošanās 1.2.apakšpunktā noteiktā remonta pabeigšanas termiņa;

1.4. ja atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remonts nav veikts šīs Vienošanās 1.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā, atmaksāt visu saņemto pabalstu viena kalendārā mēneša laikā, skaitot no dienas, kad Departaments sastādījis aktu par neveiktajiem atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remontdarbiem, pārskaitot to uz Rīgas domes Finanšu departamenta bankas kontu:

   
 
;

1.5. ja atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remonts šīs Vienošanās 1.2.apakšpunktā noteiktajā termiņā ir veikts daļēji, atmaksāt saņemto pabalstu proporcionāli neveiktajiem remontdarbiem viena kalendārā mēneša laikā, skaitot no dienas, kad Departaments sastādījis kontroltāmi par daļēji veiktajiem atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remontdarbiem, pārskaitot to uz Rīgas domes Finanšu departamenta bankas kontu:

.

2. Departaments apņemas pārskaitīt atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remontam piešķirto pabalstu kontā:

Kredītiestāde    
Konts Nr.
Vārds, uzvārds
Personas kods .

3. Departamentam ir tiesības pēc šīs Vienošanās 1.2.apakšpunktā minētā atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remonta pabeigšanas termiņa beigām apsekot atjaunojamo vai cietušo dzīvojamo telpu un sastādīt aktu par veiktajiem atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remontdarbiem vai sastādīt kontroltāmi, ja atjaunojamās vai cietušās dzīvojamās telpas remonts ir veikts daļēji.

4. Ja pabalsta saņēmējs saskaņā ar šīs Vienošanās 1.4. vai 1.5.apakšpunktu nav veicis pabalsta atmaksu, Departamentam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību pret pabalsta saņēmēju par piešķirtā pabalsta atgūšanu.

Pabalsta saņēmējs: Departaments:

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs


Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošajiem noteikumiem Nr.152 "Par neatliekamās palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

Līdz šim spēkā bija Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošie noteikumi Nr.81 "Par neatliekamās palīdzības sniegšanu personām, kuru lietotā dzīvojamā telpa cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr.81), kas noteica kārtību, kādā sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.panta otro un ceturto daļu un 26.panta pirmo daļu.

Latvijas Republikas Saeima 2014.gada 19.jūnijā ir pieņēmusi likumu "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā"", kurā citstarp jaunā redakcijā izteikts 13.pants "Personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība", saskaņā ar kuru nepieciešami grozījumi saistošajos noteikumos Nr.81. Ņemot vērā grozījumu apjomu, kā arī to, ka saistošie noteikumi Nr.81 jau vairakkārt ir grozīti, izstrādāti jauni saistošie noteikumi.

Saistošo noteikumu II nodaļā ir noteikta neatliekamās palīdzības sniegšanas kārtība personām, kuru īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā, ja personas šajā dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā ir deklarējušas savu dzīvesvietu un ja tām Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja (turpmāk - cietušās personas). Ņemot vērā likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.panta ceturtās daļas 1.punkta "c" apakšpunktu, saistošajos noteikumos iestrādāta kārtība neatliekamās palīdzības sniegšanai, ja ir daļēji sagruvusi, bet atjaunojama pašvaldībai piederošā dzīvojamā telpa, paredzot vienreizēja pabalsta piešķiršanu atjaunojamās telpas remontam un nepieciešamības gadījumā arī pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanu vai arī citas dzīvojamās telpas izīrēšanu.

Saistošo noteikumu III nodaļā ir noteikta neatliekamās palīdzības sniegšanas kārtība, izīrējot pagaidu dzīvojamo telpu apdraudētām personām, tas ir, tādām personām, kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, to lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, šajā dzīvojamā telpā ir deklarējušas savu dzīvesvietu un ir reģistrētas likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1. vai 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai, ja par šo māju saņemts Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai (ja tehniskās apsekošanas atzinumā būveksperts secinājis, ka turpmākā būves ekspluatācija nav pieļaujama) vai novērst konstatēto bīstamību.

Saistošo noteikumu IV nodaļā noteikta kārtība pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai, dzīvojamās telpas izīrēšanai neatjaunojamas dzīvojamās telpas īrniekam vai īpašniekam, kā arī daļēji sagruvušas, bet atjaunojamas pašvaldības dzīvojamās telpas īrniekam vai īpašniekam. Lai nodrošinātu maksimāli ātru neatliekamās palīdzības sniegšanu gadījumos, kad Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas sēdes nenotiek piecu darba dienu laikā, saistošajos noteikumos iestrādāts deleģējums Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniekam izdot rīkojumu par neatliekamu dzīvojamās telpas izīrēšanu un pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanu.

Saistošo noteikumu V nodaļā noteikta kārtība vienreizējā pabalsta piešķiršanai un tā apmērs. Pabalsta summa viena dzīvojamās telpas kopējās platības kvadrātmetra remontam, ja persona lieto atjaunojamu dzīvojamo telpu, ir līdz 215 euro, kopējais pabalsta apmērs noteikts līdz 10 000 euro. Savukārt, ja persona lieto cietušo dzīvojamo telpu, pabalsta apmērs nepārsniedz 70 euro par viena dzīvojamās telpas kopējās platības kvadrātmetra remontu, kopējam pabalsta apmēram nepārsniedzot 1400 euro.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajai personu kategorijai (personas, kuras īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, bet dzīvojamās mājās tehniskais stāvoklis apdraud tajā mītošo personu dzīvību, ja personas šajā dzīvojamā telpā ir deklarējušas savu dzīvesvietu un ir reģistrētas likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1. vai 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai), pašvaldības domei vai tās deleģētai institūcijai ir jāizvērtē attiecīgās dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis, lai konstatētu apdraudējumu personas dzīvībai, un jāpieņem lēmums par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu. Saistošo noteikumu III nodaļā ir noteikta kārtība palīdzības sniegšanai apdraudētām personām.

Ņemot vērā saistošo noteikumu Nr.81 grozījumu apjomu, kā arī to, ka šie noteikumi jau vairākkārt ir grozīti, saistošie noteikumi izstrādāti jaunā redakcijā.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Ietekmē, 2014.gadā uzsākti 69 administratīvie procesi par pabalstu piešķiršanu atjaunojamo un cietušo dzīvojamo telpu remontam, tajā skaitā 22 personām atjaunojamās dzīvojamās telpas remontam izmaksāti 80 527,07 euro, 3 personām cietušās dzīvojamās telpas remontam izmaksāti 1392,40 euro. 2015.gada martā procesā ir 24 lietas (teorētiski iespējama naudas izmaksa).

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Neietekmē.

5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Neietekmē.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Nav notikušas.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 152Pieņemts: 09.06.2015.Stājas spēkā: 01.07.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 124 (5442), 30.06.2015. OP numurs: 2015/124.29
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
274945
01.07.2015
424
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
"Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)