Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.291
Rīgā 2015.gada 9.jūnijā (prot. Nr.28 14.§) Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām
1. Noteikumi nosaka: 1.1. to dzīvnieku sugas, kategorijas un populācijas, kurām jāpiemēro biodrošības pasākumu kopums; 1.2. prasības biodrošības pasākumu izstrādei dzīvnieku turēšanas vietās. 2. Noteikumi attiecas uz: 2.1. mājputnu un tādu nebrīvē turētu putnu novietnēm, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") 4. panta 9. un 10. punktā noteiktajai definīcijai; 2.2. vēršu apakšdzimtas (arī Bubalus bubalus un Bison bison sugu) dzīvnieku, cūku, aitu un kazu savākšanas centriem, dzīvnieku tirgošanas telpām un dzīvnieku turēšanas vietām, kurās dzīvniekus tur izolācijā līdz izvešanai uz trešajām valstīm; 2.3. cūku sugas dzīvnieku turēšanas vietām; 2.4. ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu turēšanas vietām (turpmāk – kažokzvēri). (Grozīts ar MK 18.08.2015. noteikumiem Nr. 476; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 112; MK 29.03.2022. noteikumiem Nr. 208; MK 23.01.2024. noteikumiem Nr. 63) 3. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par biodrošības pasākumu kopuma (turpmāk – pasākumu plāns) izstrādi un izpildi šo noteikumu 2. punktā minētajās dzīvnieku turēšanas vietās, izņemot tos dzīvnieku īpašniekus vai turētājus, kas tur: 3.1. cūku sugas dzīvniekus kā mājas (istabas) dzīvniekus savā mājoklī; 3.2. nobarojamos cūku sugas dzīvniekus, tos nepārvietojot no novietnes teritorijas uz citām novietnēm vai kautuvi; 3.3. (svītrots ar MK 29.03.2022. noteikumiem Nr. 208); 3.4. mājputnus un nebrīvē turētus putnus olu un gaļas iegūšanai, lai to izmantotu patēriņam savā uzturā; 3.5. mājputnus un nebrīvē turētus putnus inkubācijas olu iegūšanai, lai tās izmantotu mājsaimniecības vajadzībām; 3.6. kažokzvērus kā mājas (istabas) dzīvniekus savā mājoklī. (MK 28.02.2017. noteikumu Nr. 112 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.05.2017. noteikumiem Nr. 227; MK 29.03.2022. noteikumiem Nr. 208; MK 23.01.2024. noteikumiem Nr. 63) 4. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kas tur cūku sugas dzīvniekus kā lauksaimniecības dzīvniekus, ievēro šo noteikumu 1. pielikumā norādītos biodrošības pasākumus. (MK 18.08.2015. noteikumu Nr. 476 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 112) 4.1 Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kas tur cūku sugas dzīvniekus kā mājas (istabas) dzīvniekus savā mājoklī, ievēro šādas prasības: 4.1 1. cūku sugas dzīvniekus tur slēgtās telpās, novēršot klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku piekļūšanu dzīvnieku turēšanas vietām; 4.1 2. cūku sugas dzīvniekiem aizliegts izbarot pārtikas atkritumus un zaļbarību (jebkura veida augu izcelsmes barību, kas svaigā veidā tiek izbarota cūkām); 4.1 3. pie mājokļa ieejas un izejas nodrošina apavu dezinfekciju. (MK 18.08.2015. noteikumu Nr.476 redakcijā) 4.2 Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kas tur mājputnus un nebrīvē turētus putnus, ievēro šo noteikumu 2. pielikumā noteiktos biodrošības pasākumus. (MK 29.03.2022. noteikumu Nr. 208 redakcijā) 4.3 Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kas tur kažokzvērus kā lauksaimniecības dzīvniekus, ievēro šo noteikumu 3. pielikumā noteiktos biodrošības pasākumus. (MK 23.01.2024. noteikumu Nr. 63 redakcijā) 5. Pasākumu plānu izstrādā, lai nodrošinātu: 5.1. dzīvnieku turēšanas vietu un to aprīkojuma tīrību; 5.2. transportlīdzekļu un apmeklētāju kontrolētu kustību; 5.3. dzīvnieku izolēšanu, ja tas nepieciešams; 5.4. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, arī dzīvnieku līķu, uzglabāšanu līdz to aizvešanai uz blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu; 5.5. darbinieku instruktāžu par biodrošības un higiēnas pasākumiem. 6. Pasākumu plānā paredz kārtību, kādā: 6.1. tīra, dezinficē, dezinsekcē un deratizē dzīvnieku turēšanas vietas; 6.2. tīra un atbilstoši nepieciešamībai dezinficē barības uzglabāšanas rezervuārus, barības padeves iekārtas un inventāru; 6.3. tīra un dezinficē novietnes teritorijā iebraucošos transportlīdzekļus; 6.4. reģistrē dzīvnieku pārvadājumus; 6.5. reģistrē iebraucošos un izbraucošos transportlīdzekļus; 6.6. reģistrē personas, kas apmeklē novietnes teritoriju; 6.7. nodrošina, ka apmeklētāji ievēro biodrošības prasības un veic higiēnas pasākumus; 6.8. atbilstoši nepieciešamībai nošķir dzīvniekus, kā arī nosaka prasības nošķirto dzīvnieku kopšanai, barošanai un novērošanai; 6.9. uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, arī dzīvnieku līķus, līdz to aizvešanai uz blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu; 6.10. darbinieki ievēro higiēnas prasības; 6.11. darbinieki tiek instruēti par biodrošības pasākumiem; 6.12. pie novietnes telpu ieejas un izejas nodrošina apavu dezinfekciju. (Grozīts ar MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 112) 7. Ja cūku sugas dzīvnieku, mājputnu un nebrīvē turētu putnu vai kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nenodrošina kādu no šo noteikumu 1., 2. un 3. pielikumā noteiktajiem biodrošības pasākumiem, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors ir tiesīgs pieņemt lēmumu par dzīvnieku un to produktu pārvietošanas aizliegumu. (MK 23.01.2024. noteikumu Nr. 63 redakcijā) 8. Šo noteikumu 7. punktā minēto aizliegumu Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors atceļ piecu darbdienu laikā no dienas, kad atkārtotas pārbaudes laikā konstatē, ka dzīvnieku īpašnieks ir novērsis iepriekšējā pārbaudē konstatētos pārkāpumus un novietnē tiek ievēroti biodrošības pasākumi. 9. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 20. augusta noteikumus Nr. 621 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 181. nr.; 2014, 139., 143., 165., 190., 220. nr.). Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs 1. pielikums
Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumiem Nr.291 (Pielikums grozīts ar MK 18.08.2015. noteikumiem Nr. 476; MK 28.02.2017. noteikumiem Nr. 112) 1. Cūku sugas dzīvniekus tur slēgtās telpās, novēršot klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku piekļūšanu dzīvnieku turēšanas vietām. 2. Dzīvnieku īpašnieks nodrošina, ka novietnē netiek ienests savvaļas cūkas līķis vai savvaļas cūkas daļas, vai jebkāds cits inficēts materiāls vai priekšmets, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs. 3. Cūku sugas dzīvniekiem aizliegts izbarot pārtikas atkritumus un zaļbarību (jebkāda veida augu izcelsmes barība, kas svaigā veidā tiek izbarota cūkām). 4. Novietni regulāri tīra, deratizē, dezinsekcē un dezinficē. 5. Pie novietnes telpu ieejas un izejas nodrošina apavu dezinfekciju. 6. Novietnē ir vieta cūku sugas dzīvnieku nodalīšanai, lai novērotu no citām novietnēm ievestos dzīvniekus atbilstoši pasākumu plānā paredzētajai kārtībai. 7. Novietnē vai novietnes teritorijā ir ierīkota dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas vieta, telpa, konstrukcija vai aprīkojums, kas atbilst šādām prasībām: 7.1. tas ir ūdensnecaurlaidīgs un atbilstošs novietnē esošo dzīvnieku skaitam un iegūto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzumam; 7.2. tajā nevar iekļūt vai tam nevar piekļūt nepiederošas personas, savvaļas dzīvnieki, putni un grauzēji; 7.3. tas atrodas iespējami tuvu iebrauktuvei novietnē vai vietā, kurā blakusproduktu savākšanas transportlīdzeklis var savākt blakusproduktus, nešķērsojot novietnes teritoriju. 8. Ir ierobežota nepiederošu personu piekļūšana dzīvnieku turēšanas vietām. Ja nepieciešams iekļūt dzīvnieku turēšanas vietā, apmeklētājus nodrošina ar vienreizlietojamu vai tīru aizsargapģērbu un aizsargapaviem. Apmeklētājus informē par biodrošības pasākumiem un uzrauga to ievērošanu. 9. Apmeklētāji veic higiēnas pasākumus (piemēram, mazgā vai dezinficē apavus, rokas). 10. Slēgta tipa dzīvnieku barības glabātavas regulāri tīra un atbilstoši nepieciešamībai dezinficē. Vaļēja tipa dzīvnieku barības glabātavas regulāri tīra, dezinficē un deratizē. 11. Novietnē ir ieviesta un tiek uzturēta apmeklētāju reģistrācija. 12. Darbinieki ir nodrošināti ar darba vai maiņas apģērbu un apaviem (darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai dzīvnieku turēšanas vietā). 13. Veicot darba pienākumus, darbinieki ievēro higiēnas pasākumus (piemēram, mazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, dezinficē apavus un rokas). Apmeklētājiem ir pienākums novietnē ievērot biodrošības prasības. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 291 (Pielikums MK 14.11.2023. noteikumu Nr. 649 redakcijā) 1. Novietnē aizliegts ienest savvaļas putnu līķus, savvaļas putnu līķu daļas vai jebkuru citu inficētu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs. 2. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka: 2.1. nepiederošas personas nepiekļūst mājputnu un nebrīvē turētu putnu novietnēm; 2.2. darbiniekiem un personām, kas nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, ir darba vai maiņas apģērbs un apavi. 3. Ja ir aizdomas par mājputnu un nebrīvē turētu putnu saslimšanu (piemēram, samazinās barības un ūdens patēriņš, tiek novērota vairāku mājputnu un nebrīvē turētu putnu vienlaicīga nobeigšanās, akūta asiņaina diareja, smakšana, putniem parādās respiratoras (elpošanas ceļu) infekcijas slimības pazīmes, dējējputniem krasi samazinās dējība), dzīvnieku īpašnieks nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai. 4. Aizliegts mājputnus un nebrīvē turētus ūdensputnus izlaist dabīgas izcelsmes ūdenstilpēs. Mājputnus un nebrīvē turētus putnus atļauts izlaist mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs, ja nodrošina to norobežošanu, izmantojot līdzekļus, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi, un tās izmanto tikai mājputnu un nebrīvē turētu ūdensputnu sugām. 5. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs mājputnus un nebrīvē turētus putnus: 5.1. tur, baro un dzirdina slēgtās telpās vai teritorijā, kuru sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts un kuras sāni norobežoti, lai novērstu savvaļas ūdensputnu piekļuvi; 5.2. izlaiž ganībās vai pastaigu laukumos, kuru sāni norobežoti, lai novērstu savvaļas ūdensputnu piekļuvi ganībām un pastaigu laukumiem; 5.3. barojot un dzirdinot neizmanto virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni. 6. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka mājputnu un nebrīvē turētu putnu barības un pakaišu uzglabāšanas vietai nevar piekļūt savvaļas putni. 7. Augsti patogēnās putnu gripas paaugstināta riska periodā, kuru Pārtikas un veterinārais dienests noteicis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību un informāciju par to publicējis oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis": 7.1. ir aizliegtas šādas darbības: 7.1.1. mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanās pasākumos, kurus organizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, izņemot gadījumu, ja izstādēs ar mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanos nodrošina šā pielikuma 7.2. apakšpunktā noteikto papildu pasākumu īstenošanu; 7.1.2. nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai; 7.1.3. izlaist pasta baložus; 7.2. mājputnu un nebrīvē turētu putnu izstādes organizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, un ir īstenoti šādi papildu pasākumi: 7.2.1. mājputnu izcelsmes novietnei nav noteikts dzīvu mājputnu pārvietošanas aizliegums; 7.2.2. izstādē piedalās tikai mājputni un nebrīvē turēti putni; 7.2.3. izstādes organizētājs: 7.2.3.1. par putniem, kas piedalīsies izstādē, ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms izstādes iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā informāciju, kurā norāda mājputnu izcelsmes novietnes reģistrācijas numuru, mājputnu skaitu un sugu, bet par nebrīvē turētiem putniem – izcelsmes novietnes adresi, to skaitu un sugu; 7.2.3.2. nodrošina, ka izstādē piedalās putni, kuru izcelsmes vieta atrodas Latvijā. Šie noteikumi attiecas uz tādām izcelsmes vietām, kurās putni pēdējās 30 dienas uzturējušies Latvijas teritorijā attiecīgajā novietnē; 7.2.3.3. nodrošina, ka izstādes laikā nenotiek putnu atsavināšana, piemēram, putnu tirdzniecība vai to maiņa; 7.2.3.4. izstādes teritorijā, kurā atrodas putni, aizliedz ievest suņus, kaķus un citus lolojumdzīvniekus; 7.2.3.5. izstādi organizē vietā, kura no augšas ir norobežota ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Nožogojumu vai būrus, kuros putnus tur pasākuma laikā, ir atļauts no augšas noklāt ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Izstādes laikā mājputni un nebrīvē turēti putni ir pasargāti no kontakta ar savvaļas putniem; 7.2.3.6. izstādes laikā nožogojumus vai būrus ar putniem no dažādām novietnēm izvieto vismaz divu metru attālumā citu no cita vai izvieto ūdensnecaurlaidīgu starpsienu, kas nepieļauj kontaktu ar blakus esošajā nožogojumā vai būrī no citas novietnes izvietotajiem putniem; 7.2.3.7. nodrošina, ka ūdensputni netiek izstādīti kopā ar citām mājputnu vai nebrīvē turēto putnu sugām, izņemot gadījumu, ja tiek nodrošināts, ka ūdensputnus izvieto vismaz piecu metru attālumā no citiem mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, lai nepieļautu to kontaktu; 7.2.3.8. pie ieejas izstādē apmeklētājiem nodrošina bukletus vai citu informatīvu materiālu, kurā apmeklētājus informē par biodrošības pasākumiem izstādes apmeklējuma laikā; 7.2.3.9. izstādes laikā ar savāktajiem putnu izkārnījumiem, pakaišiem un spalvām rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites jomā vai normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā; 7.2.3.10. kontrolē, lai dzīvnieku īpašnieks vai turētājs saskarē ar putniem lieto cimdus vai pēc saskares ar tiem nomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni un dezinficē tās; 7.2.4. dzīvnieku īpašnieks vai turētājs: 7.2.4.1. nodrošina novietnē esošo putnu veselības uzraudzību 21 dienu (turpmāk – monitoringa periods) pirms izstādes vienā no šādiem veidiem: 7.2.4.1.1. veic visa ganāmpulka veselības uzraudzību, kuras laikā katru dienu novēro putnu veselības stāvokli. Šajā laikā nav atļauts izvest putnus no novietnes un ievest putnus no citas novietnes; 7.2.4.1.2. monitoringa periodā izolē putnus, kas piedalīsies izstādē, un tos kopj un baro atsevišķi no pamatganāmpulka; 7.2.4.2. monitoringa perioda beigās 48 stundu laikā pirms plānotās izstādes nodrošina putnu klīnisko izmeklēšanu. Klīniskajai izmeklēšanai uzaicina praktizējošu veterinārārstu, kas rīkojas saskaņā ar šā pielikuma 7.2.5.1. apakšpunktā minētajām prasībām; 7.2.4.3. visiem ūdensputniem, ko ved uz izstādi, ne agrāk kā septiņu dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas uz izstādi nodrošina laboratorisko izmeklēšanu uz augsti patogēno putnu gripu, un izmeklējumu rezultātiem jābūt negatīviem; 7.2.4.4. ūdensputnus atlasa un tur atsevišķi no pamatganāmpulka laikā, kad tiek ņemti paraugi un saņemti laboratorisko izmeklējumu rezultāti; 7.2.4.5. šā pielikuma 7.2.4.3. un 7.2.5.1. apakšpunktā minētos dokumentus – laboratorisko izmeklējumu rezultātus un praktizējoša veterinārārsta apliecinājumu – uzrāda pēc Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora pieprasījuma; 7.2.4.6. nožogojumos un būros, kuros uzturas putni, ievieto tikai ūdeni un putniem paredzēto līdzatvesto barību; 7.2.4.7. no putniem savāktos izkārnījumus, pakaišus un spalvas glabā ūdensnecaurlaidīgā materiālā un pēc izstādes tos nodod izstādes organizētājam vai aizved atpakaļ uz putnu izcelsmes novietni; 7.2.4.8. uzrauga, lai apmeklētāji ar rokām neaizskar putnus un tos nebaro; 7.2.4.9. saskarē ar putniem lieto cimdus vai pēc saskares ar tiem nomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni un dezinficē tās; 7.2.5. praktizējošs veterinārārsts: 7.2.5.1. izsniedz parakstītu un apzīmogotu apliecinājumu, ja putnu izmeklēšanas laikā konstatē, ka putni ir klīniski veseli un tiem nav konstatētas slimības pazīmes, kas liecina par inficēšanos ar augsti patogēno putnu gripu vai citām putnu infekcijas slimībām. Ūdensputnu klīniskās izmeklēšanas laikā praktizējošs veterinārārsts ņem vērā šā pielikuma 7.2.4.3. apakšpunktā minēto laboratorisko izmeklējumu rezultātus augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja noteikšanai; 7.2.5.2. ar kuru izstādes organizatoram noslēgts līgums atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos klātbūtni, nekavējoties informē Pārtikas un veterināro dienestu, ja rodas aizdomas par putnu saslimšanu ar infekcijas slimību. 8. Pēc slimu vai ievainotu savvaļas ūdensputnu ievietošanas dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā nodrošina šo putnu 21 dienu ilgu: 8.1. turēšanu izolācijā no pārējiem patversmē vai rehabilitācijas centrā esošajiem putniem; 8.2. atsevišķu kopšanu un barošanu, izmantojot īpašu šiem putniem paredzētu inventāru un instrumentus. 3. pielikums
Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 291 (Pielikums MK 23.01.2024. noteikumu Nr. 63 redakcijā) 1. Kažokzvērus novietnē tur sprostos, kurus sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts. 2. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka: 2.1. nepiederošas personas nepiekļūst novietnēm. Ja nepieciešams iekļūt kažokzvēru turēšanas vietā, apmeklētājus, kas nonāk kontaktā ar kažokzvēriem, informē par biodrošības pasākumiem novietnē un nodrošina tiem vienreizlietojamu vai tīru aizsargapģērbu un aizsargapavus; 2.2. novietnē ir ieviesta un tiek uzturēta apmeklētāju reģistrācija; 2.3. novietnes darbinieki, kuri nonāk kontaktā ar kažokzvēriem, tiek instruēti par veicamajiem biodrošības pasākumiem novietnē un tiem ir darba vai maiņas apģērbs un apavi; 2.4. tiek uzraudzīta biodrošības pasākumu ievērošana novietnē; 2.5. ir ierobežota klaiņojošo un savvaļas dzīvnieku (arī grauzēju) piekļūšana kažokzvēru turēšanas vietām. 3. Ja ir aizdomas par kažokzvēru saslimšanu (piemēram, tiek novērota vairāku kažokzvēru nobeigšanās, kažokzvēriem parādās respiratoru infekcijas slimību pazīmes), dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai. 4. Šā pielikuma 3. punktā un 7.3. apakšpunktā noteiktajā gadījumā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sadarbojas ar praktizējošo veterinārārstu vai Pārtikas un veterināro dienestu un ievēro tā sniegtos norādījumus, lai nodrošinātu infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu novietnē, papildus nodrošinot, ka tiek izstrādāta un ievērota atbilstoša procedūra atsevišķai darba un ielas apģērba uzglabāšanai, darba apģērba mazgāšanai un apģērba un apavu nomaiņai pirms ieiešanas novietnē un iziešanas no tās. 5. Novietnē vai mītnē kažokzvērus no citas Latvijas teritorijā esošas vai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts novietnes vai mītnes ieved, ievērojot šādas prasības: 5.1. novietnei nav noteikti kažokzvēru pārvietošanas un neapstrādātu kažokzvēru ādu izmantošanas ierobežojumi; 5.2. kažokzvēriem nav konstatēta infekcijas slimība vai nepastāv aizdomas par saslimšanu ar kādu no infekcijas slimībām; 5.3. pirms kažokzvēru ievietošanas novietnē pie pārējiem kažokzvēriem īsteno šā pielikuma 7., 8. un 9. punktā noteiktās prasības. 6. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc šā pielikuma 5. punktā minēto kažokzvēru pārvadāšanas nodrošina izmantotā transportlīdzekļa un aprīkojuma tīrīšanu, mazgāšanu un dezinficēšanu. 7. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc šā pielikuma 5. punktā minēto kažokzvēru ievešanas tos tur atsevišķi no pārējiem kažokzvēriem (ja tādi ir novietnē) vismaz 30 dienas (turpmāk – novērošanas periods). Novērošanas periodā: 7.1. izmanto atsevišķu aprīkojumu kažokzvēru turēšanai, barošanai un kopšanai; 7.2. katru dienu novēro ievesto kažokzvēru veselības stāvokli; 7.3. nekavējoties ziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai, ja rodas aizdomas par kažokzvēra saslimšanu ar kādu no infekcijas slimībām, un rīkojas saskaņā ar šā pielikuma 4. punktā minētajām prasībām. 8. Novērošanas periodā no novietnes ir aizliegts pārvietot šā pielikuma 5. punktā minētos kažokzvērus. 9. Ja novērošanas periodā kažokzvēriem nav konstatētas klīniskās pazīmes, kas radītu aizdomas par saslimšanu ar kādu no infekcijas slimībām, ievestos kažokzvērus ievieto pie pārējiem kažokzvēriem (ja tādi ir novietnē). 10. Apmeklētāji veic higiēnas pasākumus (piemēram, mazgā vai dezinficē apavus, rokas), un tiem ir pienākums novietnē ievērot biodrošības prasības. 11. Darbinieki pirms ierašanās novietnē un došanās prom no tās nomaina apģērbu un apavus, kā arī mazgā un dezinficē rokas (darba vai maiņas apģērbu un apavus lieto tikai kažokzvēru turēšanas vietā). 12. Veicot darba pienākumus, darbinieki ievēro higiēnas pasākumus (piemēram, mazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, dezinficē apavus un rokas). |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|