1. Būvnormatīvs nosaka prasības elektroietaišu (līdz 1 kV) projektēšanai un ierīkošanai, lai nodrošinātu cilvēku un vides aizsardzību pret elektriskās strāvas, zibens strāvas un zibens izlādes izraisītas pārsprieguma strāvas triecieniem, ugunsgrēku, sprādzieniem (eksplozijām), apdegumiem un elektriski darbināmu mašīnu negaidītu mehānisku kustību, kā arī lai nodrošinātu elektroietaišu funkcionēšanu atbilstoši paredzētajam mērķim. Būvnormatīvs neietver detalizētas tehniskās prasības, kas mainās tehnikas attīstības radīto modifikāciju dēļ.

2. Būvnormatīvā lietotie termini:

2.1. normāls darba režīms – darba apstākļi, kādiem paredzēta attiecīgā iekārta vai ietaise;

2.2. nenormāls darba režīms – darba apstākļi, kas atšķiras no tiem, kādiem paredzēta attiecīgā iekārta vai ietaise (piemēram, vides apstākļi, spriegums, mehāniskās vai elektriskās slodzes);

2.3. zibensaizsardzības sistēma – vienota sistēma, kas paredzēta ēkas, tās atsevišķo daļu, elektroietaišu un citu tajā esošu objektu aizsardzībai pret zibensizlādes tiešu iedarbi un kas ietver ārējo un iekšējo zibensaizsardzību, kā arī pārspriegumaizsardzības ierīces.

3. Būvnormatīvs attiecas uz:

3.1. maiņstrāvas ķēdēm ar nominālo spriegumu līdz 1000 V (ieskaitot) vai līdzstrāvas ķēdēm ar nominālo spriegumu līdz 1500 V (ieskaitot);

3.2. aparātu iekšējai elektroinstalācijai nepiederošām ķēdēm, kuru spriegums ir lielāks par 1000 V un kas ir daļa no ietaisēm, kuru barošanas maiņspriegums nepārsniedz 1000 V;

3.3. elektroinstalāciju, kas neietilpst ierīču sastāvā;

3.4. ugunsaizsardzības sistēmu elektroinstalāciju;

3.5. ārpus ēkām ierīkojamām tieši ar ēku saistītām elektroietaisēm;

3.6. fiksētām elektronisko sakaru, signalizācijas un vadības ķēdēm, izņemot aparātu iekšējo elektroinstalāciju;

3.7. ēku zibensaizsardzību un pārspriegumaizsardzību.

4. Būvnormatīvs neattiecas uz:

4.1. dzelzceļa transporta un elektriskā transporta iekārtām (ieskaitot ritošo sastāvu un signāliekārtas);

4.2. automašīnu (ieskaitot elektromobiļus), kuģu un lidaparātu elektroiekārtām;

4.3. ietaisēm raktuvēs, kā arī pārvietojamās un stacionārās jūras platformās;

4.4. radiointerferences slāpēšanas iekārtām (izņemot iekārtas, kas saistītas ar ietaišu drošību);

4.5. elektriskajiem ganiem (žogiem).

5. Ēku iekšējo elektroinstalāciju projektē saskaņā ar šo būvnormatīvu un citiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.

6. Ēku iekšējās elektroinstalācijas projektēšanā piemēro standartus, kuru sarakstu tīmekļa vietnē www.lvs.lv ir publicējusi Nacionālā standartizācijas institūcija.

7. Elektroietaises projektē, ierīko un pārbauda atbilstošs būvspeciālists, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

8. Elektroietaises projektē un ierīko tā, lai panāktu to drošu lietošanu un nepieļautu aizdegšanās, eksplozijas, cilvēku un mājdzīvnieku veselībai un dzīvībai bīstama strāvas trieciena, apdeguma vai cita veida risku.

8.¹ Dzīvojamās ēkas būvniecības ieceres dokumentācijā paredz ēkas pieslēgšanu elektriskajiem tīkliem, telpu un ārējo ieeju apgaismošanu, sadzīves elektrotehnisko iekārtu un citu nepieciešamo elektroietaišu pieslēgšanas iespēju atbilstoši elektrotehnisko normatīvu prasībām.

(MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 696 redakcijā)

9. Projektējot elektroietaises, ņem vērā informāciju par pieejamo elektroapgādi:

9.1. strāvas veidu;

9.2. strāvas vadītāju veidu un skaitu, barojošā elektrotīkla sistēmas veidu;

9.3. elektroapgādē lietotajiem aizsardzības pasākumiem, zemēšanas sistēmu;

9.4. elektroapgādes uzņēmuma īpašajām prasībām;

9.5. spriegumu un sprieguma novirzēm (šī būvnormatīva 1. pielikuma 1. un 2. tabula);

9.6. frekvenci un frekvences novirzēm;

9.7. maksimālo pieļaujamo strāvas stiprumu;

9.8. paredzamo īsslēguma strāvu;

9.9. iespējamā elektroapgādes pārtraukuma ilgumu.

10. Elektroapgaismei, elektroapgādei, vadībai, signalizācijai, elektroniskajiem sakariem un citām vajadzībām nepieciešamo elektrisko ķēžu skaitu un veidu nosaka, ņemot vērā:

10.1. elektrisko slodžu izvietojumu;

10.2. dažādās ķēdēs sagaidāmās slodzes;

10.3. slodzes mainību diennaktī un gadā;

10.4. apkārtējās vides apstākļus;

10.5. prasības vadībai, signalizācijai, elektroniskajiem sakariem un informācijas tehnoloģijām;

10.6. dažādus īpašus nosacījumus.

11. Projektējot avārijas elektroapgādi, apzina:

11.1. no avārijas elektroapgādes avota barojamās ķēdes;

11.2. apgādes avotu (veids, raksturojums);

11.3. nosacījumus, kas jāievēro, lai nepieļautu kļūdainu sprieguma padevi dažādiem avotiem pieslēgtām ķēdēm.

12. Elektroiekārtas ierīko tā, lai:

12.1. būtu pietiekami daudz vietas elektroiekārtas sākotnējai ierīkošanai un vēlākai atsevišķu elementu nomainīšanai;

12.2. būtu brīva pieeja elektroiekārtām ekspluatācijas, pārbaužu, inspicēšanas, apkalpošanas un remonta laikā. Minimālos attālumus ekspluatācijas un apkalpošanas ejās nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 2. pielikumam.

13. Elektroiekārtai jābūt piemērotai barojošā tīkla maksimālajam stabilajam spriegumam (maiņsprieguma efektīvajai vērtībai) un paredzamajiem pārspriegumiem.

14. Elektroiekārtai jānodrošina lielākās ilgstoši iespējamās strāvas plūšana iekārtā normālā darba režīmā, kā arī – noteiktu laiku – strāvas plūšana iekārtā nenormālā darba režīmā (piemēram, aizsardzības ierīču darbības laikā).

15. Ja elektroiekārtas raksturlielumi ir atkarīgi no frekvences, elektroiekārtas nominālajai frekvencei jāatbilst frekvencei, kāda iespējama ķēdē.

16. Elektroiekārtas jaudas raksturlielumiem jānodrošina tai paredzēto uzdevumu izpilde normālā darba režīmā, ņemot vērā noslodzes koeficientu.

17. Elektroiekārtas ugunsaizsardzības līmenim jābūt tādam, lai tā izturētu paredzamās mehāniskās un elektriskās slodzes, kā arī vides apstākļus, kas raksturīgi iekārtas uzstādīšanas vietai (šī būvnormatīva 3. pielikums).

18. Elektroiekārtu, kas pēc izpildījuma neatbilst uzstādīšanas vietas vides apstākļiem, drīkst ierīkot un lietot tikai tad, ja izmanto atbilstošu aizsardzību, kas nodrošina elektroiekārtas normālu ekspluatāciju saskaņā ar tās ierīkošanas un ekspluatācijas tehniskajiem noteikumiem.

19. Elektroiekārta normālā darba režīmā (ieskaitot komutācijas darbības) nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt citas elektroiekārtas vai pasliktināt elektroapgādi.

20. Strāvas vadītāja šķērsgriezuma laukumu izvēlas, ņemot vērā:

20.1. strāvas vadītājam pieļaujamo maksimālo temperatūru (šī būvnormatīva 4. pielikuma 1. tabula);

20.2. pieļaujamo sprieguma kritumu;

20.3. sagaidāmās elektromehāniskās slodzes un citas mehāniskās slodzes, kādām strāvas vadītājs var tikt pakļauts, ja rodas īsslēgums;

20.4. maksimālo pilno pretestību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu zemesslēgumaizsardzības un īsslēgumaizsardzības pareizu darbību.

21. Minimālos strāvas vadītāju šķērsgriezuma laukumus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 4. pielikuma 2. tabulai. Zemētāju šķērsgriezuma laukumus un minimālos aizsargvadītāju šķērsgriezuma laukumus nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 4. pielikuma 3. un 4. tabulai.

22. Lai nodrošinātu sistēmas ekonomiskāku režīmu, var piemērot lielākus šķērsgriezuma laukumus, nekā nepieciešams drošībai.

23. Elektroinstalācijas veids un ierīkošanas metodes ir atkarīgas no:

23.1. ierīkošanas vietas (piemēram, telpu, ēku, zonu) ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības;

23.2. ierīkošanai paredzēto sienu vai citu ēkas daļu raksturojuma;

23.3. cilvēku un mājdzīvnieku piekļūšanas iespējas elektroinstalācijai;

23.4. sprieguma;

23.5. sagaidāmajām elektromehāniskajām slodzēm, ja rodas īsslēgums;

23.6. citām spriedzēm (piemēram, mehāniskām, termiskām, ar atklātu liesmu saistītām spriedzēm), kurām elektroinstalācija var tikt pakļauta tās ierīkošanas vai ekspluatācijas laikā.

24. Telpu klasifikāciju un raksturojumu, izvēloties elektroinstalācijas veidu un ierīkošanas metodes, nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 3. pielikumam.

25. Aizsardzības ierīču raksturlielumus izvēlas, pamatojoties uz tām paredzēto uzdevumu, kas var būt aizsardzība pret:

25.1. pārstrāvu (pārslodzes vai īsslēguma strāva);

25.2. zemesslēguma strāvu vai pārspriegumu;

25.3. sprieguma pazeminājumu vai pazušanu;

25.4. zibens strāvu un pārspriegumu.

26. Aizsardzības ierīcēm jāiedarbojas, kad tiek sasniegtas noteiktas strāvas, sprieguma un laika vērtības, kas atbilst attiecīgajiem ķēžu raksturojumiem un bīstamības pakāpēm.

27. Atbilstoši piemērojamiem standartiem īpašas prasības elektroietaisēm attiecināmas šādās vietās:

27.1. telpās ar vannu vai dušu;

27.2. peldbaseinos un citos baseinos;

27.3. vietās, kur atrodas saunu sildierīces;

27.4. būvobjektos;

27.5. lauksaimniecības un dārzkopības platībās;

27.6. šaurās vietās ar strāvvadošu norobežojumu;

27.7. dzīvojamos treileros un to stāvlaukumos;

27.8. atrakciju parkos, izstādēs, skatēs un stendos;

27.9. āra apgaismes ierīcēs;

27.10. griestu un grīdu apsildes sistēmās;

27.11. ugunsbīstamās un sprādzienbīstamās telpās, ēkās un zonās.

28. Vietās, kur nepieciešama tūlītēja elektroapgādes pārtraukšana, lai nepieļautu cilvēku vai īpašuma apdraudējumu, ierīko viegli pamanāmu, efektīvi un ātri iedarbināmu izslēgšanas ierīci.

29. Apkalpošanai, pārbaudēm, bojājuma noteikšanai vai remontam paredzamas izslēgšanas ierīces, kas nodrošina iespēju izslēgt elektroietaisi, attiecīgo ķēdi vai atsevišķus aparātu elementus.

30. Elektroietaisi ierīko tā, lai starp dažādām ēkas elektroietaisēm un neelektriskām ietaisēm nerastos savstarpēji nelabvēlīga ietekme, ņemot vērā to elektromagnētisko saderību.

31. Ikvienai atsevišķai elektroiekārtai, ko izmanto elektroietaisēs, jāatbilst attiecīgo piemērojamo standartu prasībām. Ja atsevišķai iekārtai nav noteikti piemērojamie standarti, šo iekārtu izvēlas, vienojoties pasūtītājam un uzstādītājam.

32. Elektroiekārtas atbilstoši tajās izmantotajai aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecienu klasificē saskaņā ar šī būvnormatīva 5. pielikumu.

33. Elektroietaišu ierīkošanā izmanto piemērotus materiālus.

34. Ierīkojot elektroiekārtas, jāpanāk drošs kontakts (elektriskās ķēdes elementu elektrisks savienojums ar pietiekami mazu un stabilu pārejas pretestību) savienojumos starp strāvas vadītājiem, kā arī starp strāvas vadītājiem un elektroiekārtām.

35. Ierīkojot elektroietaises, nedrīkst pasliktināt elektroiekārtu parametrus un tām paredzētos dzesēšanas apstākļus.

36. Cilvēkus un mājdzīvniekus no tieša kontakta ar spriegumaktīvām ietaises daļām aizsargā, izmantojot vienu no šādām metodēm:

36.1. nepieļauj strāvas plūšanu caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni;

36.2. ierobežo strāvas plūšanu caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni līdz vērtībai, kas ir mazāka par pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību.

37. Cilvēkus un mājdzīvniekus aizsargā pret nelaimes gadījumiem, kas rodas netiešā kontaktā (ar ietaises daļām, kas vada strāvu un parastos apstākļos nav spriegumaktīvas, bet var kļūt spriegumaktīvas izolācijas bojājuma, īsslēguma vai cita negadījuma dēļ), izmantojot vienu no šādām metodēm:

37.1. neļauj bojājuma strāvai plūst caur cilvēka vai mājdzīvnieka ķermeni;

37.2. ierobežo bojājuma strāvu, kas plūst caur ķermeni, līdz vērtībai, kas ir mazāka par pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību (potenciālu izlīdzināšanas metode);

37.3. attiecīgajos piemērojamos standartos noteiktajā laikā automātiski pārtrauc elektroapgādi, ja ir radies bojājums, kas var izraisīt strāvas plūšanu caur ķermeni, kurš ir kontaktā ar atklātām strāvvadošām daļām, ja šīs strāvas vērtība ir vienāda ar pieļaujamo elektriskās strāvas trieciena vērtību vai lielāka par to.

38. Elektroietaisi ierīko tā, lai novērstu degtspējīgu materiālu aizdegšanās risku augstas temperatūras vai elektriskā loka dēļ, kā arī ugunsgrēka un sprādzienu izcelšanos sprādzienbīstamās zonās un apdegumu risku cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Visas elektroiekārtas, kuras var radīt augstu temperatūru vai elektrisko loku, aizsargā vai novieto drošā attālumā, lai novērstu ugunsnedrošu materiālu aizdegšanās iespēju. Ja elektroiekārtas atklāto daļu temperatūra var radīt traumas cilvēkiem, tad šīs daļas aizsargā vai novieto drošā attālumā, lai novērstu nejaušu saskari ar tām.

39. Rokassniedziena attālumā pieejamo elektroiekārtas daļu temperatūras robežas normālā darba režīmā nedrīkst pārsniegt šī būvnormatīva 6. pielikuma 1. tabulā minētos lielumus.

40. Cilvēkus un vidi aizsargā pret nelaimes gadījumiem, kas rodas no augstas temperatūras vai elektromehāniskas slodzes, ko izraisa pārstrāva spriegumaktīvos vadītājos, izmantojot vienu no šādām metodēm:

40.1. automātiski atslēdz pārstrāvu, pirms tā sasniedz bīstamu vērtību, ņemot vērā pārstrāvas plūšanas ilgumu;

40.2. ierobežo maksimālo pārstrāvu līdz drošai strāvas vērtībai un plūšanas ilgumam.

41. Elektroiekārtas daļām, kas vada strāvu un parastos apstākļos nav spriegumaktīvas, bet pa kurām iespējama bojājuma strāvas (īpaši zemesslēguma strāvas un noplūdes strāvas) plūšana, jāspēj vadīt šo strāvu, nesasniedzot bīstami augstu temperatūru.

(Nodaļa MK 19.10.2021. noteikumu Nr. 696 redakcijā)

41.¹ Jaunas nedzīvojamas ēkas būvniecībā ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā vismaz vienai no šīm autostāvvietām paredz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un vismaz katrai piektajai stāvvietai – nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 578 redakcijā)

41.² Nedzīvojamas ēkas atjaunošanā vai pārbūvē ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā vismaz vienai no šīm autostāvvietām paredz elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un vismaz katrai piektajai stāvvietai – nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 578 redakcijā)

41.³ Jaunas dzīvojamas ēkas būvniecībā ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā katrai stāvvietai paredz nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 578 redakcijā)

41.⁴ Dzīvojamas ēkas atjaunošanā vai pārbūvē ar vairāk nekā desmit autostāvvietām būvprojektā katrai stāvvietai paredz nepieciešamo elektrības kabeļu kanālu infrastruktūru.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 578 redakcijā)

41.⁵ Šā būvnormatīva 41.¹ un 41.³ punktu piemēro, ja papildus iestājas vismaz viens no šādiem gadījumiem:

41.⁵ 1. automašīnu stāvvietas atrodas ēkas iekšienē;

41.⁵ 2. automašīnu stāvvietas atrodas fiziski blakus ēkai.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 578 redakcijā)

41.⁶ Šā būvnormatīva 41.² un 41.⁴ punktu piemēro, ja papildus iestājas vismaz viens no šādiem gadījumiem:

41.⁶ 1. atjaunošana vai pārbūve skar vismaz 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas, automašīnu stāvvietas atrodas ēkas iekšienē un atjaunošana vai pārbūve ietver automašīnu stāvvietas vai ēkas elektroinstalāciju;

41.⁶ 2. atjaunošana vai pārbūve skar vismaz 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas, automašīnu stāvvietas atrodas fiziski blakus ēkai un atjaunošana vai pārbūve ietver automašīnu stāvvietas vai automašīnu stāvvietu elektroinstalāciju.

(MK 20.09.2022. noteikumu Nr. 578 redakcijā)

42. Zibensaizsardzības sistēmu paredz, lai novērstu zibens iedarbības radītu elektrisko un elektronisko iekārtu pārspriegumu, kā arī tā radītos riskus ēkas daļām un cilvēku dzīvībai. Zibensaizsardzības sistēmu projektē un ierīko, nodrošinot šajā būvnormatīvā noteikto ēkas zibensaizsardzības līmeni vai atbilstoši piemērojamiem standartiem.

43. Zibensaizsardzības sistēmu iedala klasēs, raksturojot varbūtību, ar kādu zibensstrāvas parametru kopuma iespējamās vērtības dabā novērojamām zibensizlādēm nepārsniedz šo parametru maksimālās un minimālās aplēses vērtības. Noteiktas četras zibensaizsardzības sistēmas klases, kas nodrošina ēkas zibensaizsardzības līmeni šādā apmērā:

43.1. I klase – 98 %;

43.2. II klase – 95 %;

43.3. III klase – 90 %;

43.4. IV klase – 80 %.

44. Zibensaizsardzību obligāti paredz trešās grupas ēkās. Pārējos gadījumos zibensaizsardzības ierīkošanas nepieciešamību nosaka, ņemot vērā ēkas raksturlielumus un riska kritērijus, kas noteikti piemērojamā standartā LVS EN 62305-2:2012 "Zibensaizsardzība. 2. daļa: Riska pārvaldība (IEC 62305-2:2010, modificēts)".

45. I klases zibensaizsardzības sistēmu paredz:

45.1. gaisa satiksmes vadības ēkās;

45.2. viegli uzliesmojošu šķidrumu (uzliesmošanas temperatūra mazāka par 55 ^oC) noliktavās un ražošanas ēkās;

45.3. amonija nitrāta un citu sprāgstvielu noliktavās, kā arī citās ēkās ar sprādzienbīstamu vidi;

45.4. elevatoros un citās ēkās beramo vielu uzglabāšanai – telpās, kurās ugunsslodze lielāka par 1200 MJ/m²;

45.5. rūpniecības ražošanas ēkās, kurās ugunsslodze lielāka par 1200 MJ/m2;

45.6. ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmiskās pārstrādes uzņēmumu sprādzienbīstamās zonās;

45.7. ēkās ar degošas gāzes iekārtām, kuras paredzētas ēkas apkures nodrošināšanai, uzstādot iekārtas šo ēku sprādzienbīstamās zonās;

45.8. radioaktīvo un bīstamo atkritumu glabātavās.

46. Vismaz II klases zibensaizsardzības sistēmu paredz:

46.1. slimnīcās;

46.2. dzemdību namos;

46.3. ūdens atrakciju parkiem un atklātajiem baseiniem;

46.4. informācijas tehnoloģiju, dispečeru un citos vadības centros (tai skaitā hidrotehniskajos dispečervadības centros);

46.5. degvielas uzpildes staciju ēkās, izņemot klientu apkalpošanas ēkas;

46.6. degošu šķidrumu (uzliesmošanas temperatūra lielāka par 55 ^oC) noliktavās;

46.7. ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmiskās pārstrādes uzņēmumu ēkās un to zonās, kas nav noteiktas šī būvnormatīva 45. punktā;

46.8. vēja ģeneratoriem;

46.9. telesignalizācijas torņiem, tālsakaru torņiem;

46.10. biogāzes ražošanas uzņēmumos.

47. Vismaz III klases zibensaizsardzības sistēmu paredz:

47.1. dzīvojamās ēkās;

47.2. izmitināšanai paredzētajās ēkās;

47.3. ēkās, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, un kuras nav minētas šī būvnormatīva 46. punktā;

47.4. publisko pasākumu ēkās;

47.5. skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs;

47.6. lidostu pasažieru termināļos;

47.7. slēgto baseinu ēkās;

47.8. konstrukciju ēkās no elastīga apvalka;

47.9. pieminekļu aizsardzībai pakļautās ēkās ar vēsturisku nozīmi vai kultūras priekšmetu glabāšanai paredzētās ēkās;

47.10. ēkās, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas, un kuras nav minētas šī būvnormatīva 46. punktā;

47.11. rūpniecības ražošanas ēkās, kurās pastāvīgi uzturas lietotāji, kas pārzina telpas, un kuras nav minētas šī būvnormatīva 45. un 46. punktā;

47.12. divu un vairāk nekā divu stāvu garāžu virszemes autostāvvietās, tai skaitā iebūvētās.

48. Zibensaizsardzības sistēmu var neierīkot ēkās, kuras pilnībā atrodas citas ēkas zibensaizsardzības zonā, kas noteikta atbilstoši piemērojamiem standartiem.

49. Divām vai vairākām ēkām, kuras ir savstarpēji saistītas (būvtehniski un funkcionāli), prasības attiecībā uz zibensaizsardzības līmeni ir vienotas, un zibensaizsardzības līmenis tām jānodrošina atbilstoši ēkai, kurai noteikta augstāka zibensaizsardzības sistēmas klase.

50. Ēkā, kura atbilst vairākiem šajā būvnormatīvā minētajiem ēkas izmantošanas mērķiem, zibensaizsardzības līmenis jānodrošina atbilstoši mērķim, kuram noteikta augstāka zibensaizsardzības sistēmas klase.

51. Elektroietaišu ierīkošanas darbus pieņem pasūtītājs vai sadales tīkla īpašnieks atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai, ievērojot normatīvo aktu un standartu prasības, kas piemērojami attiecīgajām elektroietaisēm.

52. Elektroietaises pieslēdz sadales elektrotīklam pēc salīdzināšanas ar būvniecības ieceres dokumentāciju un pēc ierīkoto sistēmu un elektrotīkla parametru pārbaudēm. Elektroiekārtas pārbauda pirms to nodošanas ekspluatācijā, kā arī pēc izdarītām nozīmīgām izmaiņām, lai pārliecinātos, vai darbs ir veikts atbilstoši šī būvnormatīva un attiecīgo piemērojamo standartu prasībām.

53. Ēkas, kuru sastāvā ir elektroietaises, pieņem ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Pieņemšanas aktam pievieno protokolu ar šādiem dokumentiem (ja attiecīgie darbi ir veikti):

53.1. autoruzraudzības kārtībā koriģētu būvniecības ieceres dokumentācijas rasējumu komplektu un detalizētus rasējumus;

53.2. ierīkoto iekārtu pases un izmantoto materiālu atbilstības apliecinājumus;

53.3. segto darbu pieņemšanas aktus par elektroietaišu ierīkošanu;

53.4. apstiprinātus atzinumus par vadu un kabeļu elektriskās pretestības pārbaudi, par pilnas elektriskās pretestības mērījumiem cilpai "fāze–nulle", par zemējumu kontūru noplūdes elektriskās pretestības pārbaudi un par saites elektriskās pretestības pārbaudi starp zemētājiem un sazemējamajiem elementiem;

53.5. ietaises automātiskās regulēšanas un elektriskās komutācijas shēmas;

53.6. sistēmu lietošanas aprakstu un drošības tehnikas instrukcijas;

53.7. personāla apmācību protokolus par sistēmu ekspluatāciju.

54. Elektroietaisēm pirms to pieņemšanas ekspluatācijā pārbauda izolācijas pretestību. Elektroietaišu elektriskās izolācijas pretestības minimālā vērtība noteikta šī būvnormatīva 6. pielikuma 2. tabulā.

1. Elektroietaišu maiņsprieguma klases atbilstoši nominālajam spriegumam noteiktas 1. tabulā.

Maiņsprieguma diapazoni (efektīvās vērtības)

1. tabula

2. Elektroietaišu līdzsprieguma klases atbilstoši nominālajam spriegumam noteiktas 2. tabulā.

Līdzsprieguma diapazoni bezpulsāciju līdzstrāvai

2. tabula

Piezīmes.

1. U – ietaises nominālais spriegums.

2. Atsevišķos gadījumos iespējams ieviest sprieguma papildu starpdiapazonus.

1. Ja aizsardzību nodrošina, izmantojot pārvietojamus šķēršļus, ievēro šādus attālumus (pēc visu paneļu daļu samontēšanas un aizvēršanas):

1.1. minimālais ejas platums starp šķēršļiem vai slēdžu rokturiem vai starp šķēršļiem vai slēdžu rokturiem un sienu – 700 mm;

1.2. minimālais attālums starp grīdu un griestu pārsegumu – 2000 mm.

2. Vietās, kur nav veikti aizsardzības pasākumi, ekspluatācijas un apkalpošanas ejās ievēro šādus attālumus:

2.1. ja neaizsargātās spriegumam pieslēgtās daļas ir izvietotas tikai vienā ejas pusē:

2.1.1. minimālais ejas platums starp sienu un neaizsargāto spriegumam pieslēgto daļu – 1000 mm;

2.1.2. minimālais brīvais laukums vadības rokturu priekšā – 700 mm;

2.2. ja neaizsargātās spriegumam pieslēgtās daļas ir izvietotas abās ejas pusēs:

2.2.1. minimālais ejas platums starp strāvas vadītājiem un spriegumam pieslēgtajām daļām abās pusēs:

2.2.1.1. ekspluatācijas ejās – 1200 mm, ja pirms apkalpošanas darbu uzsākšanas ir ierīkotas aizsargbarjeras, vai 1500 mm, ja barjeras nav ierīkotas;

2.2.1.2. ejās, kas paredzētas tikai apkalpošanai, – 1000 mm. Ja ekspluatācijas eju izmanto arī kā apkalpošanas eju, pirms apkalpošanas darbu uzsākšanas ierīko aizsargbarjeras. Ja aizsargbarjeras nav ierīkotas, minimālajam attālumam jābūt 1500 mm;

2.2.2. minimālais brīvais laukums starp vadības svirām:

2.2.2.1. apkalpošanas ejā – 900 mm;

2.2.2.2. ekspluatācijas ejā – 1100 mm;

2.3. minimālais attālums no grīdas līdz spriegumam pieslēgtām daļām – 2300 mm.

3. Ekspluatācijas un apkalpošanas ejām, kuras ir garākas par 20 metriem, nepieciešama pieeja no abiem to galiem.

I. Vispārīgais jautājums

1. Katram ārējās ietekmes apstāklim ir piešķirts apzīmējums (klases kods), kas sastāv no diviem lieliem burtiem un skaitļa (minētos apzīmējumus nav paredzēts lietot iekārtu marķēšanā):

1.1. pirmais burts raksturo ārējās ietekmes vispārīgo kategoriju (piemēram, A – vides apstākļi, B – izmantošanas apstākļi, C – ēku izpildījums);

1.2. otrais burts raksturo ārējās ietekmes veidu;

1.3. skaitlis raksturo katras ārējās ietekmes klasi.

II. Apkārtējās vides temperatūra

1. tabula

Piezīmes.

1. Par iekārtas apkārtējās vides temperatūru uzskata temperatūru vietā, kur jāuzstāda iekārta. Ņem vērā visu tajā pašā vietā uzstādīto darbojošos iekārtu termisko ietekmi, bet neņem vērā pašas ierīkojamās iekārtas termisko ietekmi.

2. Apkārtējā gaisa temperatūras klases izmanto, ja nav mitruma ietekmes.

3. Vidējā temperatūra 24 stundu periodā nedrīkst pārsniegt robežu 5 °C zemāk par augšējo temperatūras diapazonu.

4. Lai noteiktu dažus vides apstākļus, var būt nepieciešams kombinēt divus temperatūras diapazonus. Ietaises, kas pakļautas temperatūrām, kuras neietilpst noteiktajos diapazonos, vērtē atsevišķi.

III. Augstums

2. tabula

IV. Ūdens

3. tabula

V. Svešķermeņi

4. tabula

VI. Korozija

5. tabula

VII. Mehāniskās slodzes

6. tabula

VIII. Floras un mikroorganismu klātbūtne

7. tabula

IX. Faunas klātbūtne

8. tabula

X. Elektromagnētiska, elektrostatiska vai jonizējoša ietekme

9. tabula

XI. Saules starojums

10. tabula

XII. Seismika

11. tabula

XIII. Zibens

12. tabula

XIV. Gaisa kustība

13. tabula

XV. Vējš

14. tabula

XVI. Izmantošana

15. tabula

XVII. Konstrukcijas un ēkas

16. tabula

1. Maksimālā strāvas vadītāju darba temperatūra atkarībā no to izolācijas tipa

1. tabula

Piezīmes.

¹ Ja strāvas vadītāja darba temperatūra pārsniedz 70 °C, jāpārliecinās, ka vadītājam pievienotā iekārta ir paredzēta tik augstām temperatūrām savienojumu vietās.

² Atsevišķu tipu kabeļiem pieļaujama augstāka darba temperatūra atbilstoši kabeļa pases datos minētajai pieļaujamajai temperatūrai, kā arī kabeļa pievienojumiem, apkārtējās vides apstākļiem un citām ārējām ietekmēm.

2. Minimālie strāvas vadītāju šķērsgriezuma laukumi

2. tabula

Piezīmes.

¹ Alumīnija strāvas vadītāju savienošanas elementiem jābūt pārbaudītiem un īpaši šim mērķim paredzētiem.

² Elektronisko iekārtu vadības un signalizācijas ķēdēs atļauts izmantot strāvas vadītājus ar minimālo šķērsgriezuma laukumu 0,1 mm².

³ Elektrisko iekārtu vadības un signalizācijas ķēdēs strāvas vadītājus ar minimālo šķērsgriezuma laukumu 0,1 mm² atļauts izmantot lokanajos kabeļos ar vismaz septiņiem strāvas vadītājiem.

3. Zemētāju minimālie šķērsgriezuma laukumi zemē

3. tabula

4. Aizsargvadītāju minimālie šķērsgriezuma laukumi atkarībā no fāzes strāvas vadītāja šķērsgriezuma

4. tabula

Piezīmes.

1. Tabulā minētās vērtības ir lietojamas tikai tad, ja aizsargvadītājs ir izgatavots no tā paša materiāla kā fāzes strāvas vadītāji. Ja tā nav, aizsargvadītāja šķērsgriezuma laukums jānosaka tāds, lai iegūtu vadītspēju, kas ir līdzvērtīga tai, kādu iegūst, izmantojot tabulu.

2. * Ja S/2 neatbilst standarta šķērsgriezumam, izvēlas strāvas vadītāju ar tuvāko lielāko šķērsgriezumu.

1. Rokassniedziena attālumā pieejamo elektroiekārtu daļu maksimālā pieļaujamā temperatūra normālā darba režīmā

1. tabula

2. Elektroiekārtu izolācijas pretestības minimālā vērtība

2. tabula

Piezīmes.

1. Mērījumus veic ar līdzstrāvu. Mērīšanas aparātiem jānodrošina tabulā minētais pārbaudes spriegums, ja strāvas slodze ir 1 mA.

2. Ja ķēde ietver elektroniskās ierīces, mērījumu laikā fāzes un neitrāles strāvas vadītāji tiek savienoti kopā.