1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Jūrmalas pilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) palīdzību dzīvojamās telpas (turpmāk arī dzīvoklis) jautājumu risināšanā (turpmāk – Palīdzība), nosaka Palīdzības reģistru veidus, kārtību, kādā personas tiek reģistrētas palīdzības reģistrā (turpmāk – Reģistrs), un kārtību, kādā Palīdzība tiek sniegta.

2. Lēmumu par personas reģistrēšanu Palīdzības saņemšanai un Palīdzības sniegšanu pieņem Jūrmalas pilsētas pašvaldības Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

3. Lēmumu par palīdzības sniegšanu personai dzīvojamās telpas izīrēšanā pieņem Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – Dome). Pieņemot lēmumu, Dome ievēro Komisijas un Jūrmalas pilsētas domes Sociālo un veselības jautājumu komitejas atzinumus.

4. Pašvaldības Reģistrus dzīvojamās telpas izīrēšanā uzturēšanu veic Jūrmalas pilsētas pašvaldības Īpašumu pārvaldes Dzīvokļu nodaļa (turpmāk – Nodaļa).

5. Tiesības saņemt Palīdzību ir personām, kuras uz tiesiska pamata ir deklarējušas savu dzīvesvietu Pašvaldības administratīvajā teritorijā, izņemot bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatriantiem un personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas.

6. Pašvaldība Palīdzību sniedz tikai Reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumos, kad neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.pantu.

7. Nodaļa veido šādus reģistrus:

7.1. reģistrē personas, kurām nepieciešama likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētā palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt:

7.1.1. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām (1.reģistrs),

7.1.2. sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai (2.reģistrs),

7.1.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (3.reģistrs),

7.1.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (4.reģistrs);

7.2. pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 26.pantu – dienesta dzīvojamās telpas izīrēšanai (5.reģistrs).

8. Personām neatliekami sniedzama Palīdzība, izīrējot tai dzīvojamo telpu vai nodrošinot to ar pagaidu dzīvojamo telpu, ja terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un nav atjaunojama.

(Jūrmalas pilsētas domes 26.03.2015. saistošo noteikumu Nr.16 redakcijā)

9. 1.reģistrā papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.pantā noteiktajām personām pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmo personu reģistrā tiek reģistrētas personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā uz ordera vai īres līguma pamata, un to lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz 2 minimālās algas, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz 1,5 minimālās algas vienam cilvēkam, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.

10. 2.reģistrā papildus likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5.panta pirmās daļas 1.–3.punktā minētajām personām (ģimenēm), kurām ir tiesības īrēt sociālos dzīvokļus, sociālo dzīvokļu izīrēšanas reģistrā tiek reģistrētas:

10.1. maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti (kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku), kura uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības lēmuma pamata pastāvīgi dzīvo sociālās aprūpes iestādē, ja personai nepieder nekustamais īpašums, kā arī, tā nav atsavinājusi nekustamo īpašumu pēdējo piecu gadu laikā, un ja sniegts Jūrmalas pilsētas pašvaldības Labklājības pārvaldes (turpmāk – Labklājības pārvalde) atzinums par to, ka persona ir spējīga patstāvīgi dzīvot;

10.2. trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes), maznodrošināti pensionāri vai maznodrošinātas personas ar invaliditāti, kuras īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamu telpu un izteikušas vēlmi līdzšinējās dzīvojamās telpas vietā īrēt sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu un kuri rakstiski apņemas 2 (divu) nedēļu laikā pēc Komisijas lēmuma saņemšanas par sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanu, atbrīvot un nodot pašvaldībai iepriekš īrēto dzīvojamo telpu;

10.3. persona, kura atbilst likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.1 pantā noteiktajai personu kategorijai un:

10.3.1. vismaz trīs gadus ir īrējusi fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu Jūrmalas pilsētā,

10.3.2. vismaz trīs gadus ir deklarējusi savu dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā, ja izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos. Ja persona pēdējo trīs gadu laikā ir īrējusi dzīvojamo telpu no vairākām personām, tad pārtraukums starp noslēgtiem īres līgumiem nevar būt ilgāks par vienu mēnesi;

10.4. pensijas vecuma personas, kurām:

10.4.1. nav apgādnieku,

10.4.2. kuru ienākumi nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu un Labklājības pārvaldē ir veikts personas materiālā stāvokļa izvērtējums,

10.4.3. lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

10.5. personas ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, kurām:

10.5.1. nav apgādnieku,

10.5.2. ienākumi nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu un Labklājības pārvaldē ir veikts personas materiālā stāvokļa izvērtējums,

10.5.3. lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

10.6. trūcīga vai maznodrošināta persona, kurai pašai vai tās laulātajam (vai kopā ar laulāto) ir divi vai vairāk bērnu līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem, vai ir bērns invalīds (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni, līdz pilngadības sasniegšanai), un stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par ģimenes (personas) izlikšanu no tās īpašumā esošas dzīvojamās telpas, par kuru ņemts hipotekārais kredīts (ģimenes vienīgā īpašuma iegādei) ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru.

11. 3.reģistrā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanas reģistrā tiek reģistrētas personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība, bet personu nav iespējams nodrošināt ar dzīvojamo telpu, vai, ja personas dzīvoklis vai māja pēc ārkārtas gadījuma tiek atjaunots.

11.1. Persona tiek nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu uz termiņu, kas nav ilgāks par gadu.

11.2. Par laika periodu, kad persona iemitināta pagaidu dzīvojamās telpās, līdz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai, ar personu tiek slēgts dzīvojamās telpas īres līgums. Līgumu paraksta Pašvaldības īpašumu pārvaldes vadītājs divu darba dienu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas par pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanu.

12. 4.reģistrā pašvaldības īrēto telpu apmaiņas reģistrā tiek reģistrētas:

12.1. personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības īpašumā vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu ar mazāku platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

12.2. personas, kuras veselības stāvokļa dēļ vēlas īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu zemākos stāvos;

12.3. maznodrošinātas personas, kuras vismaz trīs gadus ir īrējušas pašvaldības dzīvojamo telpu un vēlas apmainīt šo īrēto dzīvojamo telpu pret citu pašvaldībai piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu ar tādu pašu dzīvojamo platību;

13. Šo Noteikumu 12.3.apakšpunktā minētajā Reģistrā reģistrētajām personām, pašvaldības īrēto telpu apmaiņa tiek veikta, ja no brīvās dzīvojamās telpas ir atteikušās visas Reģistros reģistrētas personas. Personai (ģimenei), kura vēlas apmainīt īrēto dzīvojamo telpu nav parādsaistību par īri un saņemtajiem pakalpojumiem, un iepriekš īrētajai pašvaldības dzīvojamai telpai to atbrīvojot ir jābūt dzīvošanai derīgai.

14. 5.reģistrā reģistrē personas dienesta dzīvojamās telpas īrei (dienesta viesnīcā vai dienesta dzīvoklī):

14.1. Pašvaldībā, tās iestādēs un aģentūrās strādājošām personām, kuru dzīvesvieta atrodas ārpus Pašvaldības administratīvās teritorijas;

14.2. Valsts policijas darbiniekiem, Drošības policijas darbiniekiem, kuri tiek pārcelti pildīt dienestu Pašvaldības administratīvajā teritorijā;

14.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem.

15. Pašvaldība var izīrēt kā dienesta dzīvojamās telpas ne vairāk par 3% (trīs procentiem) no visa pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā fonda.

16. Dienesta dzīvojamas telpas Pašvaldība izīrē saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri".

17. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt Palīdzību, iesniedz Nodaļā iesniegumu, kurā norāda, kādu Palīdzības veidu tās vēlas saņemt.

18. Personai, kura tiek reģistrēta attiecīgajā Reģistrā (Noteikumu 9.–14.punkts), ir jāiesniedz šādi dokumenti, kas nav pieejami pašvaldībai:

18.1. dokuments, kas apliecina terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas faktu (Noteikumu 11.punkts);

18.2. tiesas sprieduma par personas (ģimenes) izlikšanu no dzīvojamās telpas, kas stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 9. un 10.punkts);

18.3. politiski represētas personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 9.punkts);

18.4. repatrianta izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 9.punkts);

18.5. izziņas no ieslodzījuma vietas par atbrīvojumu no ieslodzījuma kopiju, uzrādot oriģinālu (Noteikumu 9.punkts);

18.6. izziņas par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanās (līgums) ar apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu (Noteikumu 12.punkts).

(Grozīts ar Jūrmalas pilsētas domes 26.03.2015. saistošajiem noteikumiem Nr.16)

19. Iesniegumu Nodaļas speciālista klātbūtnē aizpilda un paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt Palīdzību, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

20. Nodaļas speciālistam ir tiesības iegūt papildu informāciju par pieteicēju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, kā arī pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros.

21. Nodaļa pārbauda informāciju no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas par personas īpašumiem pirms reģistrācijas palīdzības reģistros un pirms palīdzības saņemšanas.

22. Komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šo Noteikumu 9. un 10.punktā minēto Palīdzību likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7.panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

23. Papildus šo Noteikumu 22.punktā noteiktajam Komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 1.reģistrā minēto Palīdzību, ja pagājuši mazāk nekā pieci gadi pēc palīdzības saņemšanas sakarā ar personas izlikšanu no valsts vai pašvaldības dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.¹ pantu.

24. Personas, kuras saskaņā ar šiem Noteikumiem atzītas par tiesīgām saņemt Palīdzību un iekļaujamas personu iesniegumā norādītajā Reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas Nodaļā iesniegumu attiecīgā Palīdzības veida saņemšanai un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņem attiecīgo Palīdzību. Lēmumu par personas iekļaušanu Reģistrā vai atteikumu iekļaut personu Reģistrā Komisija paziņo personai rakstiski.

25. Reģistros iekļautās ziņas (datums, kad persona reģistrēta Reģistrā, un kārtas numurs) ir pieejamas Nodaļas publiskajā telpā vai personīgi vēršoties pie Nodaļas darbinieka.

26. Ja personai nepieciešams saņemt citu Palīdzības veidu nekā tā lūgusi iepriekš, tad personai jāiesniedz jauns iesniegums, un ar šī iesnieguma iesniegšanas dienu saskaņā ar Komisijas lēmumu tā tiek reģistrēta citā Reģistrā.

27. Ne retāk kā reizi gadā Nodaļa pārbauda, vai persona ir saglabājusi tiesības saņemt Palīdzību. Nepieciešamības gadījumā Nodaļa lūdz personu sniegt aktuālo informāciju un tās apliecinājumus. Katru mēnesi Nodaļa aktualizē reģistrēto personu rindas kārtas numurus.

28. Pašvaldībai piederošo vai tās nomāto neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti veic Nodaļa, izveidojot neizīrēto dzīvojamo telpu un neizīrēto sociālo dzīvokļu sarakstus.

29. Dzīvojamās telpas tiek klasificētas:

29.1. pašvaldības dzīvojamā telpa – pašvaldībai piederošs vai uz likumīga pamata pašvaldības nomāts dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

29.2. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens un karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

29.3. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem vai dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

29.4. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu;

29.5. sociālā dzīvojamā telpa – dzīvoklis vai dzīvojamā telpa (ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kurai noteikts sociālā dzīvokļa statuss, vai dzīvoklis vai dzīvojamā telpa (ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kas atrodas sociālajā dzīvojamā mājā;

29.6. dienesta dzīvojamā telpa – dienesta dzīvoklis, kuram ir noteikts dienesta dzīvokļa statuss, vai dzīvojamās telpas, kas atrodas dienesta viesnīcā.

30. Ikvienu neizīrētu pašvaldības dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt šo Noteikumu 8.punktā minētajām personām, ja tādu nav, tad Noteikumu 9.punktā minētajām personām, nosūtot piedāvājumu uz tās norādīto adresi, norādot atbildes sniegšanas termiņu ne mazāk kā viena nedēļa.

31. Ja persona rakstveidā atteikusies īrēt piedāvāto dzīvojamo telpu vai nav sniegusi atbildi piedāvājumā norādītajos termiņos, to piedāvā nākamajai Reģistrā reģistrētai personai. Persona tiek izslēgta no Reģistra saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā 18.panta trešo daļu.

32. Izīrējamās dzīvojamās telpas piedāvāšanu apskatei atliek uz termiņu, kas nav ilgāks par vienu mēnesi, ja attiecīgā Reģistrā reģistrētā persona atrodas ārstniecības vai rehabilitācijas iestādē un neveic dzīvojamās telpas izīrēšanai nepieciešamās darbības.

33. Līgumu par pagaidu dzīvojamās telpas īri paraksta Pašvaldības īpašumu pārvaldes vadītājs divu darba dienu laikā pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas.

34. Pašvaldība dzīvojamās telpas izīrē uz trīs gadu termiņu un sociālās dzīvojamās telpas izīrē uz termiņu līdz sešiem mēnešiem.

35. Tiesības pagarināt sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu uz sešiem mēnešiem papildus likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5.panta pirmajā daļā minētajam ir personai (ģimenei), ja tā atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

35.1. ģimene, kurā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni;

35.2. ģimene, kuras audzina bērnu ar invaliditāti;

35.3. ģimene, kurā visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;

35.4. atsevišķi dzīvojoša persona ar invaliditāti, kurai nav apgādnieku;

35.5. politiski represēta persona;

35.6. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks;

35.7. nepilnas ģimenes – persona (viena no vecākiem vai aizbildnis, kura viena audzina vienu vai vairākus nepilngadīgus bērnus).

36. Lēmumu par tiesībām pagarināt dzīvojamo telpu un sociālās dzīvojamās telpas īres līgumu pieņem Komisija. Pašvaldības īpašumu pārvaldes vadītājs, pamatojoties uz Komisijas pieņemto lēmumu, paraksta vienošanos par sociālās dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu.

37. Piedāvājot īrēt dzīvojamo telpu personai, kura reģistrēta Reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama Palīdzība, tiek piedāvātas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautās telpas piedāvājuma izteikšanas dienā.

38. Personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.² pantā noteiktajā gadījumā, un personām, kuras minētas šo Noteikumu 11.punktā, piedāvā īrei dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām.

39. Personām ar invaliditāti tiek piedāvāta īrei dzīvojamā telpa, kas ir pielāgota personas ar invaliditāti vajadzībām, vai dzīvojamā telpa, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā stāvā.

40. Sociālās dzīvojamās telpas īrnieks apmaksā 25% no sociālā dzīvokļa īres maksas, apkures, kanalizācijas, aukstā un karstā ūdens pakalpojumu maksas. Atlikušie 75% no īres maksas, apkures, kanalizācijas, aukstā un karstā ūdens pakalpojumu maksas, pamatojoties uz pārvaldnieka iesniegtajiem maksājuma dokumentiem, tiek segti no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

41. Komisijas pieņemto lēmumu persona var apstrīdēt Jūrmalas pilsētas pašvaldības izpilddirektoram.

42. Pašvaldības izpilddirektora lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

43. Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

44. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2005.gada 23.februāra saistošie noteikumi Nr.6 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība" un Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 30.maija nolikums Nr.11 "Kārtība, kādā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi un dzīvojamās telpas sociālajās mājās Jūrmalas pilsētā".

45. Personas, kuras līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas Palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no Reģistra un tām ir tiesības šo Noteikumu noteiktā kārtībā saņemt Palīdzību.