|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
APGROZĪJUMA NODOKLIS Izmaiņas un papildinājumi Par izmaiņām un papildinājumiem Latvijas Republikas Galvenās Valsts finansu inspekcijas 1992.gada 5.maija instrukcijā Nr.6-n "Par Latvijas Republikas likuma "Par apgrozījuma nodokļa piemērošanas kārtību" . 02.04.1-27/1615. 27.07.93. Pamatojoties uz Latvijas Republikas 1993.gada 11.maija, 1.jūnija likumiem "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" un 1993.gada 1.jūnija likumu "Par papildinājumiem LR 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" instrukcijā, izdarāmi sekojoši grozījumi un papildinājumi. 1. Apgrozījuma nodokļa maksātāji. 1. Izteikt instrukcijas 1.nodaļu šādā redakcijā: 1.1. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" (1993.gada 11.maija un 1.jūnija likuma redakcijā) apgrozījuma nodokļa maksātāji ir juridiskas personas, kas realizē preces un sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kā arī juridiskās un fiziskās personas, kas ieved ar nodokli apliekamās preces vai importē pakalpojumus Latvijas Republikas muitas teritorijā. 1.2. Sākot ar 1993.gada 1.jūliju apgrozījuma nodokli nemaksā Zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru kalendāra gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 2000 minimālās mēnešalgas vai kuri nekārto grāmatvedību divkāršā ierakstu sistēmā. Apgrozījuma nodokli nemaksā individuālie uzņēmumi, kuru kalendāra gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 500 minimālās mēnešalgas vai kuri nekārto grāmatvedību divkāršā ierakstu sistēmā. Apgrozījuma nodokli nemaksā sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un to uzņēmumi, kā arī bezpeļņas organizācijas, ja šo organizāciju un uzņēmumu kalendāra gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 500 minimālās mēnešalgas. Sākot ar 1993. gada 1. jūliju , ja ieņēmumu summas no saimnieciskajiem darījumiem pārsniedz 1.2. punktā noteikto minimālo mēnešalgu robežas, tad zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī individuālie uzņēmumi kļūst par apgrozījuma nodokļa maksātājām un maksā apgrozījuma nodokli budžetā no pārsnieguma summas vispārnoteiktā kārtībā, kā ari turpina maksāt nodokli visu tālāko periodu. Apgrozījuma nodokļa maksātājiem jāreģistrējas Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijā pēc savas atrašanās vietas. 1994. gada sākumā (ne vēlāk kā gada pārskata iesniegšanas termiņā) 1.2. punktā minētās organizācijas iesniedz iesniegumu par saviem tekošā gada gaidāmajiem ieņēmumiem. Neiesniegšanas gadījumā zemnieku un zvejnieku saimniecības kļūst par apgrozījuma nodokļa maksātājām. Ja minēto saimniecību ieņēmumi pārsniedz noteikto minimālo mēnešalgu robežas, tad tās apgrozījuma nodokli maksā budžetā no visas kopējās gada ieņēmuma summas. 2. Ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts. Lietoto terminu skaidrojums (likuma l. un 2.pants) Izteikt 2.1.punktu jaunā redakcijā (sākot ar 1993. gada 1.jūliju): 2.1. Ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts ir preču (pašražoto, iegādāto, importēto preču), pakalpojumu un maksas darbu realizācijas apgrozījums (turpmāk - preču un pakalpojumu realizācijas), kā arī ievedamo (importējamo) preču vērtība. Importējamo preču vērtībā ietilpst: - atlīdzība (cena), kas samaksāta iegādājoties preci attiecīgajā valstī; - ievedmuita un akcīzes nodoklis, ja tāds konkrētai precei paredzēts Latvijas Republikas likumā "Par akcīzes nodokli". Ja importējamai precei, kurai nav apliecinoša dokumenta par tās iegādes cenu, tad, nosakot realizācijas cenu, no kuras jāmaksā apgrozījuma nodoklis, jāvadās no Valsts Statistikas komitejas informācijas par vidējām preču cenām Latvijas Republikā. Gadījumos, kad preces iegādes cena ir zemāka nekā Valsts Statistikas komitejas informācijā noteiktā, tad apgrozījuma nodokli rēķina pēc minētās komitejas vidējām cenām. Preču, maksas pakalpojumu un darbu, arī no klīringa un bartera dalījumiem realizācijas apgrozījuma, kurā tiek iekļauta arī akcīzes nodokļa summa, noteikšanas kārtība atspoguļota Latvijas Republikas Finansu ministrijas 1993. gada 12. marta vēstulē Nr. 046/302. Apgrozījuma nodoklis norēķinu dokumentos tiek uzrādīts atsevišķā rindā un tiek apmaksāts vienlaicīgi ar preču nosūtīšanu (par sniegtajiem pakalpojumiem). Ja tiek realizētas ar apgrozījuma nodokli neapliekamās preces, pakalpojumi vai darbi, tad apgrozījuma nodokļa summu norēķinu dokumentos atsevišķā rindā neuzrāda, bet tajos izdara ierakstu vai uzliek zīmogu "BEZ APGROZĪJUMA NODOKĻA". Norēķinu dokumentus un reģistrus, kuros nav uzrādīta apgrozījuma nodokļa summa vai augšminētā atzīme, neviena iestāde un maksātājs nedrīkst izpildei pieņemt. Izteikt 2.2.1. punkta 1. rindkopu jaunā redakcijā: Importētās preces un pakalpojumi ir apliekami ar apgrozījuma nodokli arī tad, kad tās (tos) realizē Latvijas Republikas teritorijā vai arī nodod bez maksas (maina) uzņēmuma darbiniekiem, kā arī citiem uzņēmējiem. Papildināt 2.2.3.punktu ar 4., 5. un 6. rindkopām šādā tekstā: Sākot ar 1993.gada 1.jūliju, sniedzot starpniecības pakalpojumus, ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts ir ieņēmumi par starpniecības pakalpojumiem. Komercdarbībā starpniecības firma ir firma vai organizācija, kas atrodas starp preču ražotāju (īpašnieku) un patērētāju un kas veicina preču apriti. Firmas vai organizācijas kā starpnieki piedalās līgumu izpildē starp pircēju un pārdevēju un pirkšanas - pārdošanas procesā nepiedalās, bet saņem no vienas vai abām darījuma pusēm tikai noteiktu atlīdzības samaksu. Realizējot fiziskām personām piederošo mantu tirdzniecībā, kā arī antikvariātos, mākslas priekšmetu veikalos, mākslas salonos, pārdošanas izstādēs un uzpirkšanas punktos, ar apgrozījuma nodokli apliekamais objekts ir preču realizācijas apgrozījums. Augstākminētā kārtība attiecināma arī uz lombardiem un citiem tirdzniecības punktiem pie tālākās preču realizācijas. Izteikt 2.2.4. punktu jaunā redakcijā: Pārdodot preci izsolē vai biržā, biržas kontraktos vai darījuma dokumentos tiek uzrādīta pārdošanas cena un aprēķinātā apgrozījuma nodokļa summa. Biržai vai izsoles organizācijām ar apgrozījuma nodokli jāapliek ieņēmumu summas par sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā atlīdzības summas vai citas ieņēmumiem pielīdzināmas summas par noslēgtajiem darījumiem, par brokeru vietu piešķiršanu, maksu par tiesībām piedalīties izpārdošanā, par informācijas pakalpojumiem, par ieejas biļetēm un citiem maksas pakalpojumiem. Papildināt 2.2.5.punktu pēc vārda "realizē" ar šādu tekstu "vai nodod bez maksas". Papildināt 2.3.1. punktu pēc vārda "...izteiksmē .." ar tekstu "neatkarīgi no pakalpojuma veida un rakstura". Izteikt 2.3.3. punkta pēdējo teikumu šādā redakcijā: Uz šiem video seansiem Latvijas Republikas Kultūras ministrija 1992. gada 20. augustā ar pavēli Nr. 185 "Par kino un video biļešu cenām" noteikusi biļešu cenu robežlīmeni līdz 15 LVR (ar 1903. gada 28.jūniju - 0,08 Ls). Papildināt 2.5.punktu Izteikt 2.6.punktu šādā redakcijā: Tajos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, kuri atbrīvoti no apgrozījuma nodokļa, maksājumiem (skat.3.1.punktu) nav apliekamas ar apgrozījuma nodokli pašražotās preces. Izteikt 2.7.punkta 2.rindkopu šādā redakcijā: - avansus un iepriekšējās samaksas summas, kas saņemtas no pircējiem (līdz 1993. gada 1. augustam). Papildināt 2.7. punktu ar 3.rindkopu šādā redakcijā: - ieņēmumu summas, kas iegūtas no saimnieciskajiem darījumiem, sākot no 1993.gada 1.jūlija, ja tās nepārsniedz noteikto minimālo mēnešalgu robežas, kas minētas instrukcijas 1.nodaļas 1.2.punktā. 1.piemērs: Minimālā mēnešalga pēc stāvokļa uz 01.07.93. ir 15 Ls (3000 LVR : 200 LVR ). Ieņēmumu summa, kura nav apliekama ar apgrozījuma nodokli ir 15 Ls x 2000 = 30000 Ls. Ieņēmumu summas pa mēnešiem 1993.gadā: Jūlijs-4000 Ar apgrozījuma nodokli apliekamā summa ( 41000 Ls - 30000 Ls =11000 Ls). Apgrozījuma nodokļa summa, kas jāmaksā budžetā ar 1993.gada 4.novembri ( 11000 Ls x 12 % = 1320 Ls). 3. Apgrozījuma nodokļa atvieglojumi. Papildināt punktu 3.1. ar tekstu: - speciālie produkti zīdaiņiem pēc Labklājības ministrijas apstiprināta saraksta (pielikuma)- spēkā ar 1993.gada 1.janvāri. - dzīvokļu īres maksa - spēkā ar 1993.gada 1.jūniju. - preces, kas paredzētas humānajai palīdzībai, bet ja tās tiek pārdotas, apgrozījuma nodokli nosaka likumā paredzētajā kārtībā - spēkā ar 1993.gada - preces, ko fiziskās personas ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā (importē) 15 minimālo mēnešalgu apmērā - spēkā ar 1993.gada 1.jūliju. Papildināt 3.1. punktu Papildināt ar 3.6. punktu šādā redakcijā: Ievedot preci Latvijas Republikas teritorijā, ar apgrozījuma nodokli neapliekamā summa fiziskai personai ir 225 Ls (15 x 15 (3000 LVR : 2(X) LVR)). Piemērs: Fiziskā persona, uz kuras vārda ir izrakstīts pirkšanas- pārdošanas dokuments, ievedis preci (automašīnu ) par summu 4500 Ls. Ar apgrozījuma nodokli neapliekamā summa ir 225 Ls. Ar apgrozījuma nodokli apliekamā summa : 4500Ls - 225 Ls = 4275 Ls Apgrozījuma nodokļa summa, kas iemaksājama muitas kasē, sastāda: 4275 Ls x 12% = 513 Ls Uzskatīt 3.6. punktu par 3.7. punktu. Papildināt ar 3.8. punktu: Izvedot no Latvijas Republikas muitas teritorijas preces uz pārstrādi, iepriekš samaksātais apgrozījuma nodoklis no budžeta netiek kompensēts. 4. Apgrozījuma nodokļa aprēķināšanas kārtība. (likuma 3., 5. un 6.panti) Izteikt 4.1.punktu šādā redakcijā: Apgrozījuma nodokli aprēķina pēc likmēm 12% vai 6% apmērā no preču, pakalpojumu un darbu apgrozījuma un no ievedamo (importējamo) preču vērtības. Pēc likmes 6% apmērā apgrozījuma nodokli aprēķina: - labībai un labības produktiem; - mājlopiem un mājputniem, gaļai un gaļas produktiem; - pienam un piena produktiem; - zivīm un zivju produkcijai; - iedzīvotāju maksai par komunālajiem pakalpojumiem, izņemot maksu par telefonu (sākot ar 1993.gada 1 .jūniju). Sākot ar 1993.gada 1.jūliju, apgrozījuma nodoklis, kas par importējamām precēm iemaksāts muitas iestādēs uz Latvijas Republikas valsts robežas vai bankas iestādēs pirms preču importēšanas tiek pārskaitīts valsts budžetā. Apgrozījuma nodokļa maksātāji Latvijā lietojamajā oficiālajā valūtā aprēķināto apgrozījuma nodokļa summu ieskaita valsts budžetā pēc savas atrašanās vietas. Valsts finansu inspekcija šo summu sadala starp dažāda līmeņa budžetiem saskaņā ar Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likuma "Par valsts budžetu 1993.gadam" 5.pielikumā apstiprinātajiem diferencētajiem atskaitījumu apmēriem. Savukārt, sadalot apgrozījuma nodokļa summu starp rajona, rajona pilsētu un pagastu budžetiem, Valsts finansu inspekcijai jāvadās pēc rajona Tautas deputātu padomes sesijā apstiprinātajiem atskaitījumu apmēriem. Termiņi, kādos apgrozījuma nodokļa maksājumi pārskaitāmi zemāka līmeņa budžetos jāsaskaņo ar attiecīgā līmeņa pašvaldībām. Apgrozījuma nodokļa negatīvais saldo sedzams no valsts budžeta, izņemot gadījumu, kad apgrozījuma nodokļa atskaitījumi pašvaldībām apstiprināti 100 procentu apmērā vai valsts budžetā no attiecīgās teritorijas pārskaitīta apgrozījuma nodokļa summa, kas ir mazāka par negatīvo saldo. Šādā gadījumā saldo attiecināms uz norēķiniem ar rajona un republikas pilsētu budžetiem. Minētā likuma kārtība attiecināma uz laika posmu no 1993.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim ieskaitot. Lauku rajonos Latvijas Republikas valsts budžetā tiek iemaksāti 80% no kopējās apgrozījuma nodokļa summas, bet pilsētas vai pagasta pašvaldības budžetā pēc maksātāja atrašanās vietas - 20%, republikas pilsētās Latvijas Republikas valsts budžetā tiek iemaksāti 90% no kopējās nodokļa summas, bet pilsētas budžetā 10% (spēkā līdz 1993. gada 1. jūlijam.) Papildināt 4.2. punkta 1.rindkopu ar šādu tekstu: Analoģiski budžetā iemaksājamo nodokļa summu aprēķina citas uzņēmējsabiedrības. Papildināt 4.2. punkta 3. rindkopu Izteikt 4.4. punktu jaunā redakcijā: Apgrozījuma nodokļa summu, kas nomaksāta par šās instrukcijas 3.1 punktā minēto preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai (izņemot eksportu), iegādātām izejvielām, materiāliem, komplektējamiem izstrādājumiem un pakalpojumiem ražošanas procesa nodrošināšanai, ieskaita produkcijas pašizmaksā. Gadījumos, kad gūtās ieņēmumu summas no saimnieciskajiem darījumiem pārsniedz 1.nodaļas 1.2. punktā noteikto minimālo mēnešalgu robežas zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un to uzņēmumi, kā arī bezpeļņas organizācijas aprēķina apgrozījuma nodokļa to summu, kuru jāattiecina uz pašizmaksu, izejot no faktiskās izmaksu summas, kas saistītas ar neapliekamā ieņēmuma gūšanu. Piemērs:
Vidējā nodokļa likme (6600:106600)xl00%=6,2% Zemnieku saimniecība nosacīti ieguvusi ieņēmumus summā 36000 Ls. Neapliekamā ieņēmuma summa, kas nav apliekama ar apgrozījuma nodokli zemnieku saimniecībai sastāda: 30000Ls (2000 x 15 Ls /viena minimālā mēnešalga/) Apgrozījuma nodokļa summa, kas attiecināma uz pašizmaksu: 6,2% no 30000Ls=1860Ls. Apgrozījuma nodokļa summa, kas attiecināma norēķinos ar budžetu t.i. apgrozījuma nodokļa atskaites 3.ailē atspoguļojamā summa-4740IJs (6600-1860=4740). Minētās organizācijās apgrozījuma nodokļa summu, ko jāattiecina uz pašizmaksu aprēķina pēc vidējās likmes kā piegādātājiem samaksātās apgrozījuma nodokļa summas par iegādātām precēm, materiāliem, pakalpojumiem attiecību pret visu samaksāto piegādātājam preču vērtību, ieskaitot arī apgrozījuma nodokli. Uzņēmumi, kas eksportē pašu ražotas preces, maksāšanas termiņam beidzoties, 15 dienu laikā iesniedz Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas pārskatu par apgrozījuma nodokļa summām, kuras nomaksātas, iegādājoties ražošanas vajadzībām izejvielas, materiālus, komplektējošos izstrādājumus un saņemot maksas pakalpojumus. Visas šīs summas 15 dienu laikā no pārskata iesniegšanas dienas atmaksājamas no valsts budžeta. Tādā pašā kārtībā tiek atmaksāts negatīvais apgrozījuma nodokļa saldo lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par lauksaimniecības produkciju. Ārvalstu diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem Latvijas Republikā, to pārstāvniecību administratīvajam un tehniskajam personālam un minēto personu ģimenes locekļiem, ja vien tie nav Latvijas Republikas pilsoņi vai Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji apgrozījuma nodokļa summas, kas nomaksātas iegādājoties preces vai izmantojot pakalpojumus, 15 dienu laikā atmaksājamas no budžeta pēc attiecīgo valstu pārstāvniecību atrašanās vietas Finansu ministrijas noteiktajā apmērā. Augstākminētā kārtība atspoguļota Finansu ministrijas, Galvenās valsts finansu inspekcijas, Ārlietu ministrijas 1993.gada instrukcijā Apgrozījuma nodokļa atmaksāšanai LR akreditētajiem un konsulārajiem aģentiem, attiecīgo pārstāvniecību administratīvi tehniskajam personālam, kā arī augšminēto personu ģimenes locekļiem." Pārrēķināt 4.5. punkta piemērā un pārējos gadījumos "rubļus" uz latiem. Papildināt 4.7.punktu Uzskatīt, ka 4.8. un 4.9. punkti Sākot ar 1993.gada 28.jūniju apgrozījuma nodoklis aprēķināms - latos un santīmos. Izteikt 4.10. punktu šādā redakcijā: Apgrozījuma nodokļa atskaitē uzņēmumi uzrāda nodokli latos. Nosakot apgrozījuma nodokli preču vienības cenai mazumtirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, kā arī sadzīves pakalpojumu tīklā, apgrozījuma nodokli aprēķina vispārējā kārtībā, bet nodokļa summu robežās no 1.kapeikas līdz 49. kapeikām noapaļo līdz nullei, savukārt nodokļa summu robežās no 50. līdz 99. kapeikām līdz vienam rublim - spēkā līdz 1993.gada 28.jūnijam. Sākot ar 1993. gada 28. jūniju apgrozījuma nodokļa summu noapaļošanas kārtība atspoguļota Galvenās valsts finansu inspekcijas 1993.gada 6. jūlija vēstulē "Par norēķiniem ar valsts un pašvaldību budžetiem 1993. gadā" Nr. 01-03-12/1466. Nosakot apgrozījuma nodokli visos tirdzniecības, sabiedriskas ēdināšanas un citos uzņēmumos, kuri sniedz maksas pakalpojumus, apgrozījuma nodokli aprēķina vispārējā kārtībā. Papildināt 4.11.punktu šādā redakcijā: Apgrozījuma nodokļa maksātāji, aizpildot maksāšanas uzdevumus par nodokļa maksājumiem, iedaļas "maksājuma nosaukums ..." tekstā uzrāda mēnesi, par kuru tiek izdarīti apgrozījuma nodokļa maksājumi, kopējo nodokļa summu, kura iemaksājama budžetā. Sākot ar 1993.gada 1.jūliju apgrozījuma nodokļa maksātāji, kas aprēķina un maksā apgrozījuma nodokli pēc pamatlikmes, aizpildot vienu maksāšanas uzdevumu par nodokļu maksājumiem iedaļas "maksājuma nosaukums" tekstā uzrāda mēnesi, par kuru tiek izdarīti apgrozījuma nodokļa maksājumi, kopējo nodokļa summu, kura iemaksājama budžetā. Gadījumos, kad apgrozījuma nodokli aprēķina un maksā pēc pamatlikmes un papildlikmes, maksātājs nodod bankas iestādē vai citā iestādē divus maksāšanas uzdevumus: vienu par maksājumiem, kas aprēķināti pēc pamatlikmes un otru par maksājumiem, kas aprēķināti pēc papildlikmes. Piemērs: Apgrozījuma nodokļa summa, kas iemaksājama budžetā (atskaites 9.aile) - 1000 Ls, t.sk.: 1) apgrozījuma nodoklis aprēķināts pēc pamatlikmes - 800 Ls; 2) apgrozījuma nodoklis pēc papildlikmes -200 Ls. Augstākminētā dokumenta aizpildīšanas kārtība attiecināma arī uz citu maksāšanas dokumentu aizpildīšanu, kas apliecina nodokļa samaksu. 5. Apgrozījuma nodokļa nomaksas kārtība un termiņi (likuma 7.pants). 5.1.punktā minētā kārtība bija spēkā līdz 1993.gada 1.janvārim. Papildināt 5.1 .punktu ar šādu tekstu: Par preču (pakalpojumu) realizācijas dienu tiek uzskatīta preču nosūtīšanas vai pakalpojumu sniegšanas diena un apgrozījuma nodoklis aprēķināms par nosūtīto produkciju (precēm, darbiem, pakalpojumiem), par kuru norēķinu dokumenti ir iesniegti pircējiem (pasūtītājiem) vai arī iesniegti bankas iestādei, vai nodoti pircējam (pasūtītājam) citā veidā, kā to paredz līgums (ja norēķini tiek veikti bez bankas iestāžu līdzdalības), ja saskaņā ar līgumu nav paredzēti citi, īpaši noteikumi. Arī visos pārējos uz apgrozījumu attiecināmos gadījumos jāņem vērā ar pārskata periodu saistītie ieņēmumi neatkarīgi no maksājuma datuma (stājās spēkā ar 1993.gada 1.janvāri). Minētā kārtība izteikta Latvijas Republikas Finansu ministrijas 1993.gada 12.marta vēstulē Nr.046/302. Papildināt 5.4. punktu ar šādu tekstu: Sākot ar 1993.gada 1.jūliju, aprēķinot apgrozījuma nodokli, par nodokļa maksāšanas periodu uzskatāms viens kalendārais mēnesis. Ja vidējais mēneša maksājums nepārsniedz 500 Ls, tad maksāšanas periods ir viens ceturksnis. Papildināt 5.5.punktu ar 3., 4.un 5.rindkopām šādā redakcijā: Apgrozījuma nodoklis, kurš iemaksāts uz Latvijas Republikas valsts robežas muitas iestādēs vai pirms tam bankas iestādēs par ievedamajām (importējamām) precēm, pārskaitāms no muitas depozīta konta reizi dekādē valsts budžetā. Muitas iestāde kontrolē apgrozījuma nodokļa ienākošās summas pēc bankas izrakstiem. Ja muitas iestādēs nepareizi aprēķinātas vai arī pārmaksātas apgrozījuma nodokļa summas, tad minētās summas muitas iestāde atgriež atpakaļ. Izteikt 5.6.punkta 5. un 6.rindkopas šādā redakcijā: Gadījumos, kad konstatēts, ka maksātājs ir iesniedzis nepareizas ziņas, valsts finansu inspekcijai ir tiesības pieprasīt vienu reizi mēnesī (ceturksnī) piestādīt izziņas ar uzņēmuma vadītāja parakstu par to, ka nav bijuši ar nodokli apliekamie apgrozījumi. Šādas izziņas nepieciešamības gadījumos var pieprasīt arī no uzņēmumiem, kuriem apgrozījuma nodoklim ir gadījuma raksturs. Pārskati, kas nav sastādīti pēc noteiktas formas vai ir bez vadītāja vai atbildīgā izpildītāja parakstiem, uzskatāmi par neiesniegtiem un tiek izsūtīti atpakaļ uzņēmumam izlabošanai. Izteikt 5.7 punktu šādā redakcijā: Maksātāji, kas finansu inspekcijai noteiktā termiņā nav iesnieguši mēneša (ceturkšņa) pārskatu par apgrozījuma nodokļa summām, kuras nomaksājamas par pagājušo mēnesi (kvartālu), līdz pārskata iesniegšanai nomaksā nodokli 110 % apmērā pie summas, kas aprēķināta par iepriekšējo mēnesi (ceturkšņa). Pēc tam, kad maksātājs iesniedz attiecīgo pārskatu, jāizdara pārrēķins. Papildināt 5.11.punktu šādā redakcijā: Sākot ar 1993.gada 1.jūliju, ievedot (importējot) preces, deklarants muitas kravas deklarācijā atsevišķā rindā uzrāda apgrozījuma nodokļa likmi un summu. Importējot preces, kā apgrozījuma nodokļa nomaksas apstiprinājuma dokuments muitai ir jāuzrāda deklarācija un maksājumu uzdevuma eksemplārs ar bankas un valsts finansu inspekcijas atzīmi par izdarītajiem maksājumiem. Ja šāds dokuments netiek uzrādīts apgrozījuma nodoklis jāmaksā muitas kasē skaidrā naudā vai ar bezskaidras naudas pārvedumu. 6. Par apgrozījuma nodokļa uzskaiti grāmatvedībā (likuma 6.pants). Lai ar apgrozījuma nodokli saistītās saimnieciskās operācijas atspoguļotu grāmatvedībā, paredzēts piemērot kontu Nr.2311 "Apgrozījuma nodoklis par iegādātajām preču materiālām vērtībām" un kontu Nr.5721 "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli"". Konta Nr.2311 debetā "Apgrozījuma nodoklis par iegādātajām preču-materiālajām vērtībām" (atbilstošos analītiskās uzskaites kontos "Apgrozījuma nodoklis par iegādātiem materiāliem resursiem", "Apgrozījuma nodoklis par ražošanas rakstura darbiem (pakalpojumiem)", "Apgrozījuma nodoklis par iegādātām precēm" utt.) uzņēmējsabiedrības (pasūtītājs) atspoguļo aprēķinātās apgrozījuma nodokļa summas par iegādātiem materiāliem un resursiem utt. korespondencē ar konta Nr. 5310 kredītu "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem'" Nr.5510 "Norēķini par parādiem mātēs uzņēmumiem", Nr.5520 "Norēķini par parādiem saistītiem uzņēmumiem", Nr.5530 "Norēķini par parādiem uzņēmumiem, ar kuriem ir noslēgts līgums par sadarbību", Nr.5540 "Norēķini par parādiem citiem uzņēmumiem un dalībniekiem", Nr.5550 "Norēķini par parādiem personālam" un citi. Apgrozījuma nodokli par iegādātiem preču-materiāliem resursiem, darbiem (pakalpojumiem) pircējs drīkst norakstīt no konta Nr.2311 kredīta "Apgrozījuma nodoklis par iegādātām preču-materiālām vērtībām" un atbilstoši uz konta Nr.5721 debetu "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" tikai pēc norēķinu dokumentu samaksas. Uzņēmējsabiedrības, kuras veic izejvielu sezonas rakstura iepirkšanu un iegādājas preču- materiālos resursus pirmstermiņa, budžetā iemaksājamo apgrozījuma nodokļa summu no preču (darbu, pakalpojumu) realizācijas samazina par apgrozījuma nodokļa summu, kas samaksāta iegādājoties preču - materiālos resursus tikai pēc piegādāto preču- materiālo resursu norēķinu dokumentu samaksas. Apgrozījuma nodokļa summa, kas aprēķināta pēc noteiktās likmes uz dokumentu pamata par saņemtajiem avansiem atspoguļojas konta Nr.5210 debetā "Norēķini par saņemtajiem avansiem" un konta Nr.5721 kredītā "Norēķini ar budžetu" subkontā par apgrozījuma nodokli. Pie produkcijas nosūtīšanas, izpildītiem darbiem (pakalpojumiem) par apgrozījuma nodokļa summu, kas agrāk uzskaitīta vispirms ieraksta atgriezenisku augstāk norādīto ierakstu (konta Nr.5721 debetā "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli", un konta Nr.5210 kredītā "Norēķini par saņemtajiem avansiem", bet pēc tam atspoguļojas visas operācijas, kas saistītas ar produkcijas (darbu, pakalpojumu) realizāciju noteiktā kārtībā (konta Nr.5210 debets korespondencē ar konta Nr.6110 kredītu "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un sniegtiem pakalpojumiem pārdošanas"', Nr. 6210 "Ar nodokli neapliekamie pārdošanas ieņēmumi", Nr. 6220 "Ar īpašiem nodokļiem apliekamie pārdošanas ieņēmumi", konts Nr.6.3 "Komisijas, starpniecības un citi ieņēmumi" (6310,6320,6330,6340), konts Nr.6.5 "Pārējie uzņēmuma ieņēmumi" (6510, 6530, 6540, 6550, 6560, 6570, 6580, 6590), konts Nr.6.9 "Sociālās infrastruktūras iestāžu un pasākumu ieņēmumi" (6910,6920,6930,6940,6950,6960,6970,6980). Ja. pircējs iepriekš samaksājis par precēm, darbiem un pakalpojumiem, bet tas vēl nav saņēmis un pieprasa savu naudu atpakaļ, tad piegādātājs atgriež pircējam visu iepriekš samaksāto summu, ieskaitot apgrozījuma nodokli. Pie tam atpakaļ atgriežamā apgrozījuma nodokļa summa tiek iegrāmatota piegādātājam konta Nr.5721 debetā "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" un pēc tam atgriežot atpakaļ no budžeta vai ieskaitot tajā turpmākos maksājumus. Apgrozījuma nodokļa summa norēķinu dokumentos par nosūtīto produkciju (izpildītiem darbiem, pakalpojumiem) vai īpašumu tiek izdalīta atsevišķi un realizācijas ieņēmumi tiek iegrāmatoti šādi: konta Nr.6110 kredītā "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas" un citos kontos, kuros uzskaitās pārdošanas, kas citādi apliekami ar nodokļiem - 6210, 6220, 6)30, 6240, 6250, 6260, 6270 un 6280 nosūtītās produkcijas (izpildīto darbu pakalpojumu) vērtība bez apgrozījuma nodokļa summas un konta Nr.5721 kredīta "Norēķini ar budžetu" subkontā par apgrozījuma nodokli - par apgrozījuma nodokļa summas lielumu. Uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar tirdzniecību atspoguļo apgrozījuma nodokļa summu konta Nr.5721 kredītā "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli", kas aprēķināta pēc vidējās likmes saskaņā ar aprēķinu. Mazumtirdzniecības uzņēmumi, realizējot preces par cenām ar apgrozījuma nodokli pēc likmēm 6, 8, 12 un 14 %% apgrozīja nodokli aprēķina par atskaites periodu (mēnesis, kvartāls) pie preču realizācijas (ieņēmumu) cenas pēc vidējās likmes. Vidējā likme tiek noteikta kā piegādātājiem samaksātās apgrozījuma nodokļa summas attiecība par iegādātām precēm, pret visu kopējo samaksāto piegādātājam preču vērtību, iekļaujot ari apgrozījuma nodokli. Lai veiktu šādā veidā aprēķinus, augstākminētiem uzņēmumiem un organizācijām jānodrošina apgrozījuma nodokļa summu analītiska uzskaite par samaksātām precēm piegādātājiem. Piemērs:
Vidēja apgrozījuma nodokļa likme sastāda -9,19 Mazumtirdzniecībā realizēto preču vērtība realizācijas cenās mēnesī - 23000 Ls. Apgrozījuma nodoklis pie preču realizācijas cenas sastāda - 2114 Ls (23000 x 9,19 %: 100). Ja apgrozījuma nodokļa maksātāji nebūs nodrošinājuši preču samaksas analītisko uzskaiti pa nodokļu likmēm un aprēķinos netiks piemērota vidējā apgrozījuma nodokļa likmes metode, tad apgrozījuma nodoklis jāaprēķina un jāmaksā budžetā saskaņā ar likumā noteiktām likmēm pēc faktiskās realizācijas. Analoģiska kārtība piemērojama arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuri realizē pašu ražoto produkciju (tai skaitā tirdzniecības tīklā), kā arī iepirktās (ieskaitot importa) preces, apgrozījuma nodokli aprēķina pēc vidējās likmes pie realizācijas apgrozījuma summas kopā ar apgrozījuma nodokli. Ja mazumtirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir attiecīgie kases aparāti un tie var nodrošināt atskaites mēnesī faktiski realizēto preču apjomu un par realizētām precēm iekasētā apgrozījuma nodokļa atskaiti, tad uz šiem uzņēmumiem attiecas vispārējā apgrozījuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, (t.i. par attiecīgo atskaites periodu jāpārskaita budžetā kases aparātos fiksēto un piegādātājiem samaksāto apgrozījuma nodokļa summas starpību). Ja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos produkcijas ražošanai, izmantoti produkti, kuros apgrozījuma nodokļa likmes ir gan 6%, gan 12%, tad ar apgrozījuma nodokli apliek gala produkta - gatavās produkcijas apgrozījums pēc maksimālās likmes 12 % apmērā. Uzņēmumiem saņemot naudas līdzekļu summas finansiālās palīdzības veidā, rezervju veidā vai speciālās nozīmes fondu papildināšanai, ko novirza peļņas konta palielināšanā par realizētam precēm (darbiem, pakalpojumiem), ieskaitot pamatlīdzekļus un citus aktīvus, grāmatvedībā atspoguļo naudas līdzekļu kontu debetā un realizācijas kontu kredītā. Apgrozījuma nodokļa summa, kas samaksāta vai pienākas samaksai par ražošanas rakstura darbiem (pakalpojumiem), ko veic citi uzņēmumi (organizācijas), tiek atspoguļota konta. Nr. 2311 debeta "Apgrozījuma nodoklis par iegādātām preču- materiālām vērtībām" subkontā "Apgrozījuma nodokļa summa par ražošanas rakstura darbiem" korespondencē ar konta Nr. 5310 kredītu "Norēķini par piegādātājiem un darbuzņēmējiem ", 5510, 5520, 5530, 5540, 5550 vai naudas līdzekļa uzskaites atbilstošos kontos. Apgrozījuma nodokļa summa par ražošanas rakstura darbiem (pakalpojumiem) tajā daļā, kas attiecināma uz ražošanu un kuru apmaksā piegādātājiem vai darbuzņēmējiem norakstāma no konta Nr.5721 "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli". Pasūtītājs, iegādājoties pamatlīdzekļus (iekārtu), kam nepieciešama montāža, kā arī, kas neprasa montāžu, samaksāto apgrozījuma nodokli grāmatvedības uzskaitē iekļauj pamatlīdzekļu vērtībā sekojošos kontu debetos: Nr.1210 "Zemes gabali, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi un nekustamā īpašuma objekti", Nr.1220 "Citi pamatlīdzekļi un inventārs". Kopējā pamatlīdzekļu vērtība kopā ar apgrozījuma nodokli norakstāma uz pašizmaksu, aprēķinot nolietojumu (amortizāciju) vispārnoteiktā kārtībā. Par celtniecības-montāžas darbiem, kurus izpildījis darbuzņēmējs vai veicis tos saimnieciskā kārtā uzrādīto apgrozījuma nodokli attiecina uz kopējo izdevumu summu, kas saistās ar šo darbu izpildi. Pēc celtniecības montāžas darbu pabeigšanas vai pamatlīdzekļu iegādes uzņēmumi noraksta uz pamatlīdzekļu kontu pēc pamatlīdzekļu objektu nodošanas ekspluatācijā. Samaksātā apgrozījuma nodokļa summa, iegādājoties nematerializētus ieguldījumus (aktīvus), attiecināma uz to iegādes vērtību un uzskaitās kopējā vērtībā un pakāpeniski norakstāma uz pašizmaksu, aprēķinot nolietojumu (amortizāciju) vispārnoteiktā kārtībā. Gadījumos, kad citu uzņēmumu statūtu kapitālos tiek ieguldīti finansu ieguldījumi materiālo resursu, nemateriālo ieguldījumu (aktīvu), pamatlīdzekļu veidā vai nododot tos bez atlīdzības, apgrozījuma nodokli par šīm operācijām uzskaita kontu "Peļņa un zaudējumi", "Rezerves" debetā, kurš korespondē ar konta Nr.5721 "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" kredītu, bet realizējot - no iegūtajiem līdzekļiem tādā pašā kārtībā apgrozījuma nodoklis tiek uzskaitīts (aprēķināts), izņemot pamatlīdzekļus, nemateriālos ieguldījumus (aktīvus) no saimnieciskā apgrozījuma sakarā ar to neapmierinošo fizisko stāvokli vai citiem apstākļiem, kas neļauj turpmāk izmantot tos līdz pilnīgai vērtības norakstīšanai uz pašizmaksu. Materiālo resursu bojāšanas, zādzības, nocenošanas u.taml. gadījumā līdz to nodošanai ražošanā (ekspluatācijā) pie to iegādes samaksātais apgrozījuma nodoklis par ko tika samaksāta budžetā iemaksājamā apgrozījuma nodokļa summa, tiek kompensēts no uzņēmumu pašu finansēšanas līdzekļu avotiem sekojošā korespondencē: konta Nr.8610 debeta "Peļņa un zaudējumi" uz konta Nr.5721 kredītu "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli". Starp samaksāto apgrozījuma nodokli iegādājoties preču-materiālās vērtības, preces un realizācijas rezultātā saņemto apgrozījuma nodokļa summu izveidojušos negatīvo apgrozījuma nodokļa summas starpību no budžeta nekompensē. Negatīvās starpības finansēšanas avots ir uzņēmuma rīcībā palikusī peļņa. Sākot ar 1993.gada 1.jūliju, maksātāji līdz preču ievešanai muitas iestādēs uz Latvijas Republikas valsts robežas vai bankas iestādēs samaksāto apgrozījuma nodokli ar muitas kravas deklarāciju, norēķinu konta bankas izrakstu un Valsts finansu inspekcijas atzīmi uz maksājuma uzdevuma eksemplāra, atspoguļo grāmatvedībā konta Nr.5721 debetā "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" korespondencē ar kontu Nr.2351 kredītu. "Norēķini ar norēķinu personām", Nr.2610 "Kase", Nr.2620" Norēķinu konti bankās" un citi. Muitas iestādes kasē samaksātā apgrozījuma nodokļa samaksas fakta apliecinošais dokuments ir muitas iestādes grāmatvedības izdotā kases ieņēmuma ordera kvīts. Maksātāji grāmatvedībā minēto operāciju atspoguļo šādi: konta Nr.2351 debetā "Norēķini ar norēķinu personām" uz konta Nr.2610 kredītu "Kase" par apgrozījuma nodokļa samaksai saņemtās skaidras naudas summas lielumu. Kad maksātājs saņem dokumentu - kvīti, kas apliecina muitas iestādes kasē samaksāto apgrozījuma nodokli, grāmatvedībā izdarāms sekojošs ieraksts: konta Nr.2351 kredīts "Norēķini ar norēķinu personām" korespondencē ar kontu Nr.5721 debetu "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli". Kad maksātājs saņem par bezskaidras naudas norēķinu veidā samaksāto apgrozījuma nodokli apliecinošo dokumentu caur citām iestādēm (pasts, telegrāfs u.c.), kas apliecina samaksas faktu ar Galvenās valsts finansu inspekcijas atzīmi - attiecina no atbilstošo kontu kredītiem konta Nr.5721 debetā "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli". Apgrozījuma nodokļa atskaites sastādīšanas tajos gadījumos, kad nav muitas iestādes apgrozījuma nodokļa samaksas apliecinošā fakta vai nav Galvenās valsts finansu inspekcijas atzīme par attiecīgu apgrozījuma nodokļa summu, tad grāmatvedībā tiek ierakstīti sekojoši grāmatojumi: konta Nr.2311 debets "Uzrādītais apgrozījuma nodoklis par iegādātām vērtībām". Kad apliecinošie dokumenti tiek uzrādīti, tad iepriekš minētā operācija ierakstāma: no konta Nr.2311 kredīta "Apgrozījuma nodoklis par iegādātām preču - materiālām vērtībām" uz konta Nr.5721 debetu "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli". Gadījumos, kad muitas iestādes pārmaksājušas apgrozījuma nodokli samazinājusi par šo summu norēķinus ar budžetu, par pārmaksas summu grāmatvedībā jāizdara "storno" ar sarkano konta Nr.5721 debetā "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" un konta Nr.2311 kredītā "Apgrozījuma nodoklis par iegādātām vērtībām". Kad muitas iestādes atlīdzinās pārmaksātās apgrozījuma nodokļa summas uzskaitē ierakstāms: naudas līdzekļu kontu debetos korespondencē ar konta Nr.2311 kredītu "Apgrozījuma nodoklis par iegādātām preču-materiālām vērtībām". Konta Nr.5721 kredīta saldo "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" pārskaitāms budžetā saskaņā ar diferencētiem atskaitījumiem, kas uzrādīti Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likuma "Par valsts budžetu 1993.gadam" un atspoguļojams norādītā konta debetā korespondencē ar kontu Nr.2610 "Kase", Nr.2620 "Norēķinu konti bankās" kredītos un citos naudas līdzekļu uzskaites kontos. 7. Maksātāja tiesības un atbildība Izteikt 7.nodaļas 3.rindkopu šādā redakcijā: Maksātāju atbildība ir noteikta Latvijas Republikas likumā "Par apgrozījuma nodokli" un LR 1993.gada 18.maija likuma "Par grozījumiem un papildnājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 15.pantā. Instrukcijas pielikuma Nr.1 V.
nodaļa Izteikt 1.punktu šādā redakcijā: Atskaites 2.ailē "Ražošanas vajadzībām iegādāto izejvielu, materiālu, komplektējošo izstrādājumu, preču, pakalpojumu vērtība", kas attiecināma uz ražošanas izmaksām - uzrāda faktiski saņemtās un apmaksātās atskaites mēnesī piegādātās preces un pakalpojumus. Tos nosaka pamatojoties uz materiālo vērtību iegādes, veikto darbu un pakalpojumu grāmatvedības uzskaites pirmdokumentiem - kā žurnāliem-orderiem, grāmatvedības uzskaites sarakstiem, tabulogrammām. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā: Atskaites 3.ailē "Apgrozījuma nodokļa summa, kas samaksāta iegādājoties preces un pakalpojumus" nosakāma pēc grāmatvedības uzskaites sarakstiem un reģistriem, un atspoguļojama konta Nr.5721 debetā "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" un kontu Nr.Nr.53,54, un 55 kredītā "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem", "Norēķini par parādiem meitas uzņēmumiem", "Norēķini par parādiem saistītiem uzņēmumiem", "Norēķini par parādiem uzņēmumiem, ar kuriem ir līgums par līdzdalību", "Norēķini par parādiem citiem uzņēmumiem un dalībniekiem", "Norēķini par parādiem personālam". Nr. 2311 "Apgrozījuma nodoklis par iegādātajām preču-materiālām vērtībām". Nr.2.6. "Naudas līdzekļi". Atskaites 3.ailē ieslēdz apgrozījuma nodokļa summas, kas samaksātas iegādājoties izejvielas, materiālus, komplektējamos izstrādājumus un pakalpojumus ražošanas vajadzībām un kuri piedalās tālākā saimnieciskajā apgrozījumā, t.i. realizācijā. Jāņem vērā, ka 4.pantā minēto preču un pakalpojumu apgrozījuma nodokļa summa, kas samaksāta iegādājoties izejvielas, materiālus, komplektējamos izstrādājumus ražošanas vajadzībām (izņemot eksportu), ieslēdz produkcijas pašizmaksā un šajā ailē neuzrāda. Maksātājam, lai saņemtu par importētām precēm finansu inspekcijas atzīmi un ieslēgtu atskaites 3.ailē samaksāto apgrozījuma nodokļa summu, ir jāuzrāda finansu inspektoram norēķinu konta izrakstītais bankas izraksts vai muitas iestādes izdotā kases ieņēmuma ordera kvīts ar iestādes apaļo zīmogu. Svītrot 5.punkta 3.rindkopu pēc vārdiem "... un tajā nav iekļaujams eksports" vārdus "..par brīvi konvertējamu valūtu.." un 5.rindkopu. Papildināt 5.punkta 4.rindkopu pēc vārdiem "pašu ražoto preču" ar vārdiem "pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu" un tālāk kā tekstā. Izteikt 8.punktu šādā redakcijā: Atskaites 10.ailē "Apgrozījuma nodokļa summa, kas iemaksājama budžetā - tajā skaitā pašvaldības budžetā" nosakāma atskaites 9.aili reizinot ar procentu un dalot ar 100 (kas noteikti Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likuma "Par valsts budžetu 1993.gadam" 5.pielikumā aptirpinātajiem atskaitījumu apmēriem). Apgrozījuma nodokļa aprēķināšanas un atspoguļošanas piemēri grāmatvedības uzskaitē: 1.piemērs. 1. saskaņā ar līgumu uzņēmums A pārskaitīja uzņēmumam B avansu (iepriekšējā samaksa) par produkcijas (preču) piegādi summā 1000 Ls. Uzņēmums B saņemto avansa summu (iepriekšējo samaksu) grāmatvedībā atspoguļo sekojoši: 1. Konta Nr.2620 Debets "Norēķinu konts bankā" - 1000 Ls Konta Nr.5210 Kredīts "Norēķini par saņemtajiem avansiem" - 1000 Ls Vienlaicīgi uzņēmums B uzskaita pēc noteiktās likmes apgrozījuma nodokli (1000 Ls x 12%= 120 Ls par saņemto avansa summu uz norēķinu dokumentu pamata. Doto operāciju uzņēmums B atspoguļo: 2. Konta Nr.5210 Debets "Norēķini par saņemtajiem avansiem" - 120 Ls Konta Nr.5721 Kredīts "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" - 120 Ls Nosūtot produkciju, uzņēmums B par iepriekš uzskaitīto apgrozījuma nodokļa summu 120 Ls ieraksta atgriezenisku augstāk norādīto 2. piemēra 2.punkta ierakstu: 3. Konta Nr.5721 Debets "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" 120 Ls Konta Nr.5210 Kredīts "Norēķini par saņemtajiem avansiem" 120 Ls 4. Pie tam uzņēmums B atspoguļo visas operācijās, kas saistītas ar produkcijas realizāciju noteiktā kārtībā: No konta Nr.5210 Debeta "Norēķini par saņemtajiem avansiem" - 120 Ls uz konta Nr.6110 Kredītu "Pamatdarbības un sniegto pakalpojumu ieņēmumi" - 1000 Ls Konta Nr.5721 Kredīts "Norēķini ar budžetu par
apgrozījuma nodokli" 120 Ls Grāmatvedības ierakstu shēma kontos:
Konts Nr.6110 tiek slēgts par finansu rezultātu summu. 2. Piemērs. Gadījumos, ja pircējs pieprasa samaksāto avansa summu atpakaļ grāmatvedības uzskaitē izdarāmi sekojoši ieraksti:
Grāmatvedības iemaksu shēma kontos:
3.Piemērs. Uzņēmumam A, nosūtot gatavo produkciju, izdarāmi ieraksti: Uzņēmums B saņēmis no uzņēmuma A avansu (iepriekšēju samaksu) - 1000 Ls par divu preču vienībām (par vienu vienību -500 Ls). 1. Konta Nr.2620 debets - 1000 Ls Konta Nr.5210 kredīts - 1000 Ls Vienlaicīgi uzņēmums B aprēķina apgrozījuma nodokļa summu pēc noteiktās likmes (1000 Ls x12% = 120 Ls). šo operāciju uzņēmums B grāmatvedībā atspoguļo šādi: 1. Konta Nr.5210 debets - 120 Ls Konta Nr.5721 kredīts - 120 Ls Uzņēmums B nosūtījis uzņēmumam A vienu produkcijas vienību ar vērtību 500 Ls. Par summu 60 Ls, kas agrāk uzskaitīta kā apgrozījuma nodoklis uzņēmumā B, tas izdara atgriezenisku ierakstu: 3. Konta Nr.5721 debets - 60 Ls Konta Nr.5210 kredīts - 60 Ls Pēc tam uzņēmums B visas operācijas, kas saistītas ar produkcijas realizāciju, atspoguļo šādi: No konta Nr.5210 debeta - 560 Ls uz konta Nre.6110 kredītu - 500 Ls uz konta Nr.5721 kredītu - 60 Ls Grāmatvedības ierakstu shēma kontos:
4.Piemērs Uzņēmums B iegādājies no uzņēmuma A izejvielas ražošanas vajadzībām par 1000 Ls. Uzņēmums A nosūtījis saņēmējam rēķinu samaksai par iegādātajām izejvielām par 1120 Ls, tai skaitā par izejvielām -1000 Ls un apgrozījuma nodokli - 120 Ls Uzņēmums B uz saņemto dokumentu pamata atspoguļo šo operāciju grāmatvedībā ar šādu ierakstu: 1. no konta Nr.5310 kredīta "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" 1120 Ls uz konta Nr.2110 debets "Izejvielas un materiāli" 1000 Ls un konta Nr.2311 debets "Apgrozījuma nodoklis par iegādātām preču-materiālām vērtībām" -120Ls. Saskaņā ar norēķinu dokumentiem uzņēmums B samaksājis par izejvielām -1000 Ls, apgrozījuma nodokļa summu - 120 Ls , par kopējo summu - 1120 Ls. Šo operāciju uzņēmums B atspoguļo uzskaitē ar sekojošu ierakstu: 2. no konta Nr.2620 kredīta "Norēķinu konti bankās" - 1120 Ls uz konta Nr.5310 debetu "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" 1120Ls Vienlaicīgi ar nomaksājamā apgrozījuma nodokļa summu tiek izdarīts ieraksts: 3. no konta Nr.2311 kredīta "Apgrozījuma nodoklis par iegādātām preču-materiālām vērtībām" -120 Ls uz konta Nr.5721 debetu "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" -120Ls. Grāmatvedības ierakstu shēma kontos:
5.Piemērs. Uzņēmums A nosūtījis produkciju (preces) uzņēmumam B par 1000 Ls. Apgrozījuma nodokļa summa, kas izdalīta atsevišķā rindā nosūtītās produkcijas norēķinu dokumentos kopējai samaksai, sastāda 120 Ls(1000 x 12%). Uzņēmums A par to apgrozījuma summu, par kuru pircējam iesniegti norēķinu dokumenti, uzskaitē atspoguļo ar šādu ierakstu: no konta Nr.2310 debeta "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" -1120 Ls uz konta Nr.6110 kredītu "Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pārdošanas" 1000 Ls un konta Nr.5721 kredītu "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" 120 Ls. Dotajā piemērā uzņēmums A pārskaitīs budžetā apgrozījuma nodokli - 120 Ls. 6.Piemērs. Uzņēmums saņēmis izejvielas ražošanas vajadzībām-500 Ls, apgrozījuma nodokļa summa no izejvielu vērtības saskaņā ar norēķinu dokumentiem- 60 Ls (500 Ls x 12%), t.i. kopējā summa samaksai-560 Ls. 1. Izejvielas par summu 500Ls jāatspoguļo kontā Nr. 2110 "Izejvielas un materiāli", bet apgrozījuma nodokļa summa 60 Ls līdz samaksas momentam kontā Nr. 2311 " Apgrozījuma nodoklis par iegādātām preču-materiālām vērtībām". 2. No minētām izejvielām saražota un nosūtīta produkcija par 1000 Ls, apgrozījuma nodokļa summa 12% apmērā sastādīs 120 Ls. 3. Pircējs par šo saražoto produkciju samaksā nākošā atskaites mēnesī. 4.Piegādātājs, saņemot samaksu par piegādātām izejvielām -500 Ls un apgrozījuma nodoklis -60Ls. Grāmatvedības kontējumi: 1) no konta Nr.5310 kredīta "Norēķini ar piegādātājiem un
darbuzņēmējiem" 560Ls. Uzņēmums pārskaita budžetā tikai starpību starp aprēķināto no realizācijas un piegādātājiem atmaksāto apgrozījuma nodokli, t.i. 120Ls-60Ls=60Ls. 7.Piemers. Atbilstoši dibinātāju dokumentiem, uzņēmums iegulda cita uzņēmuma kapitālā iekārtas, kuru vērtība pusēm vienojoties, ir 2000 Ls. Uz iemaksas momentu iekārtas sākotnējā (bilances) vērtība-1000 Ls, nolietojums - 400 Ls. Lai uzskaitītu uzņēmuma ienākumus no pamatlīdzekļu izslēgšanas un realizācijas, tiek ieviests operāciju konts Nr. 6520 "Ieņēmumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas un realizācijas". 1. Nolietojuma atspoguļošanas kārtība. Pamatojoties uz dibinātāju dokumentiem, statūtu kapitālā ieguldītās iekārtas saskaņotā vērtība-2000 Ls atspoguļojas uzskaitē ar sekojošu ierakstu: No konta Nr. 6520 kredīta "Ieņēmumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas un realizācijas" - 2000 Ls uz konta Nr. 1310 debetu "Līdzdalība meitas uzņēmumu kapitālā" 2000 Ls. Vienlaicīgi statūtu kapitālā ieguldītās iekārtas sākotnējā vērtība jāatspoguļo ar šādu ierakstu: No konta Nr. 1220 kredīta 'Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas" 1000 Ls uz konta Nr.1290 debetu 'Pamatlīdzekļu nolietojums" par uzkrātā nolietojuma summu ieguldāmā objekta ekspluatācijas periodā 400Ls, uz konta Nr.6520 debetu "Ieņēmumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas un realizācijas" par statūtu kapitālā ieguldāmā objekta atlikušo vērtību 600 Ls. Rezultātā sasummējot konta Nr.6520 debeta un kredīta apgrozījumus, aprēķina šīs operācijas peļņas un zaudējumu kopējo summu, kura atskaites perioda beigās tiek pārnesta uz kontu Nr.8610 "Peļņa un zaudējumi" (ārkārtas). No šīs operācijas apgrozījuma nodokļa summa tiek aprēķināta, izejot no aprēķina - 120 Ls (2000 Ls x 12%) un uzskaitē tiek atspoguļotas ar šādu ierakstu: No konta Nr.8600 debeta "Peļņa un zaudējumi" (ārkārtas) uz kontu Nr.5721 kredītu "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" 1200 Ls Grāmatvedības ierakstu shēma kontos:
Gadījumos, kad statūtu kapitālas tiek ieguldīta pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu, materiālu u.c. vērtība, kas zemāka par to uzskaites vērtību, tad apgrozījuma nodoklis tiek aprēķināts un nomaksāts no uzskaites vērtības. 8.Piemērs. Izslēdzot pamatlīdzekļus, nemateriālos ieguldījumus sakarā ar to, ka tos turpmāk nevar izlietot līdz to pilnīgai vērtības norakstīšanai uz pašizmaksu, uzņēmums atspoguļo šīs operācijas ar šādu ierakstu: Piemēram, iekārtas bilances vērtība - 1000 Ls, norakstāmā objekta uzkrātā nolietojuma summa par ekspluatācijas periodu -400 Ls, norakstāmā objekta atlikusī vērtība -600 Ls(1000 -400 ). 1. Sakarā ar izslēgšanas aktu uzņēmums noraksta no bilances iekārtu: No konta Nr.1220 kredīta 'Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas" 1000 Ls uz konta Nr. 1290 debetu "Pamatlīdzekļu nolietojums" par norakstāmā objekta uzkrāto nolietojuma summu 400 Ls un konta Nr.6520 debetu "Ieņēmumi no pamatlīdzekļu izslēgšanas un realizācijas" par norakstāmā objekta atlikušo vērtību 600 Ls. 2. Apgrozījuma nodokļa summa par šo operāciju, izejot no aprēķina 72 Ls(600 Ls x 12%), uzskaitē atspoguļojas ar šādu ierakstu: No konta Nr. 8610 debeta "Peļņa un zaudējumi" uz konta Nr. 5721 kredītu "Norēķini ar budžetu par apgrozījuma nodokli" 72 Ls. Rezultātā saskaitot konta Nr. 6581 debeta un kredīta apgrozījumus, veidojas peļņas un zaudējumu kopējā summa no šīs operācijas, kura atskaites perioda beigās tiek iegrāmatota kontā Nr. 6810 "Peļņa un zaudējumi". Dotajā piemērā no konta Nr. 6520 kredīta "Ieņēmumi no pamatlīdzekļu
izslēgšanas un realizācijas" 600 Ls 9.Picmērs. Uzņēmums iegādājies licenci noteiktam darbības veidam par 750 Ls ar tiesībām izmantot 5 gadus (60 mēnešus). Bez tam, norēķinu dokumentos atsevišķā rindā uzrādīts apgrozījuma nodoklis (12% no licences vērtības -750 Ls x 12%) - 90 Ls. 1.Konta Nr 1120 debets "Koncesijas, patenti, licences,
tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības, datoru programmas"
840 Ls(750+90) 2.Samaksājot par iegādāto licenci: konta Nr 2620 kredīts
"Norēķinu konti bankās" 840 Ls Apgrozījuma nodoklis, kas samaksāts iegādājoties licenci, tiek ieskaitīts tās vērtībā un uzskaitīts kopā ar tās iegādes vērtību, pēc tam to pārnesot uz pašizmaksu aprēķinot nolietojumu (amortizāciju) vispārnoteiktā kārtībā. 10.Piemērs. Firma iegādājusies vietējās pašvaldības organizētajā izsolē tiesības izmantot veikalu uz 3 gadiem par 15000Ls. Bez tam norēķinu dokumentos izdalīta apgrozījuma nodokļa summa (12% no izmantošanas tiesību vērtības)- 1800Ls. 1) konta Nr.1120 debets "Koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības, datoru programmas" 16800Ls(15000+1800) konta Nr.5310 kredīts "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" 16800Ls. 2) samaksājot par iegādātām izmantošanas tiesībām konta Nr.2620 kredīts "Norēķinu konti bankās" 16800Ls konta Nr.5310 debets "Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" 16800Ls (15000+1800). Apgrozījuma nodoklis, kas samaksāts par izmantošanas tiesību iegūšanu ieskaitāms tās vērtībā un uzskaitāms kopā ar iegādes vērtību pēc tam to ieskaita pašizmaksā aprēķinot nolietojumu (amortizāciju) vispārnoteiktā kārtībā. BARTERA DARĪJUMU ATSPOGUĻOŠANAS KĀRTĪBA grāmatvedībā: (T.SK. EKSPORTA-IMPORTA). Bartera darījumi nosūtītai produkcijai (darbiem, pakalpojumiem), precēm vai citam īpašumam (mantai), tiek atspoguļoti konta Nr 6111 kredītā "Ieņēmumi no bartera darījumiem" korespondencē ar kontu Nr 2312 "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" par to vērtību kāda paredzēta bartera noteikumos. Norēķinus ar piegādātājiem un pircējiem par bartera operācijām jāuzskaita atsevišķi no pārējiem norēķiniem. Bartera rezultātā saņemtās preces jāuzskaita atsevišķi no pārējām precēm (Nr.2131). Vienlaicīgi uz konta Nr 6111 debetu noraksta nosūtītās produkcijas (izpildīto darbu, pakalpojumu), preču, pamatlīdzekļu vai cita īpašuma pašizmaksu, korespondējot ar attiecīgiem šo materiālo vērtību uzskaites kontiem. Finansu rezultātu no minētās operācijas noraksta uz kontu Nr 8610"Peļņa un zaudējumi". Preces (darbi, pakalpojumi), kas saņemti uzņēmumā kā bartera darījumi tiek iegrāmatoti preču vai citu kontu debetos, korespondējot ar kontu Nr 5311.Vienlaicīgi par šo vērtību tiek samazināts parāds konta Nr 5311 debetā un konta Nr 2312 kredītā. Finansu rezultātu uzskaite tiek vesta par katru konkrētu darījumu (operāciju) atsevišķi, t.i. finansu rezultāts no viena darījuma nevar tikt segts ar citu darījumu. Izdevumi (pieskaitāmās izmaksas, muitas nodevas summa vai citas muitas procedūras utt.), kas saistīti ar preču apmaiņas operāciju veikšanu tiek atspoguļoti un norakstīti uz finansu rezultātiem par preču apmaiņu bartera operāciju veidā. BARTERA DARĪJUMS LATVIJAS REPUBLIKAS TERITORIJĀ 11.Piemērs. Uzņēmums A noslēdzis ar uzņēmumu B līgumu par preču piegādi par bartera darījumu. Kopējā darījuma summa - 500 Ls. Uzņēmums A piegādā uzņēmumam B saskaņā ar līgumu veļas mazgājamās mašīnas par 500 Ls, bet uzņēmums' B uzņēmumam A - 500 kg metāla par 500 Ls. Apgrozījuma nodokļa summa sastāda - 60 Ls (500 Ls x 12%).Veļas mazgājamo mašīnu faktiskā pašizmaksa - 100 Ls. 1. Nosūtīta gatavā produkcija (veļas mazgājamās mašīnas) uzņēmumam B kā bartera operācija : Konta Nr 2312 debets 560 Ls (500 Ls + 60 Ls) Grāmatvedības ierakstu shēma kontos:
12.Piemērs. Gadījumos, kad viena no darījuma pusēm bartera operācijās piegādā preces ar apgrozījuma nodokli pēc likmes 6% vai 12 %, tiek izdarīts vienlaicīgi ieraksts par apgrozījuma nodokļa summas starpību Nr 5310 un Nr 5721 debetā vai kredītā. Izskatīsim to pašu piemēru (skat. 11.piemēru), kad uzņēmums B piegādā olas 20000 gb par 500 Ls. Apgrozījuma nodokļa summa - 30 Ls (500 x 6%). 1. Konta Nr 2312 debets 560Ls(500Ls+60Ls) Ienākošo preču vērtības uzskaitei no bartera darījumiem paredzēts konts Nr.2131. Grāmatvedības ierakstu shēma kontos:
13.Piemērs. Starp firmu, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un ārzemju firmu, kas atrodas Šveicē tika noslēgts preču maiņas līgums par bartera darījumiem. Līguma priekšmets: Latvijas firma apņēmās piegādāt Šveices firmai zāģmateriālus 1000 m3 par 10000 $. Šveices firma apņēmās savukārt piegādāt Latvijas firmai 500 pārus apavus par 10000 $. 1. Pēc līguma (kontrakta) par bartera darījumiem gatavā produkcija- zāģmateriāli tiek nosūtīti Šveices firmai 1000 m3 par 6,50 Ls par 1 m3( 10000 $ : 1000 m3 ) x 0,65 Ls. Nosūtītās produkcijas kopējā summa - 1000 m3 x 6,50 Ls = 6500 Ls 2.1 m3 faktiskā .pašizmaksa 3 Ls. Dolāra kurss uz nosūtīšanas momentu - 0,65Ls. 3. Latvijas firma samaksājusi pieskaitāmos izdevumus t.i. muitas nodeva - 20 Ls, muitas operāciju izdarīšana - 5 Ls, kas saistīti ar preču maiņas operāciju veikšanu latos 4. No Šveices firmas par bartera darījumu Latvijas Republikas muitas teritorijā uz Latvijas firmas adresi ienākusi-prece - apavi 500 pāri par 10000 $.Preču saņemšanas momentā viena dolāra kurss - 0,62 Ls. Saņemto preču kopējā vērtība latos - 6200 Ls(10000 $ x 0,62 Ls). Par importa preču ievešanu Latvijas firma maksā muitas iestādē apgrozījuma nodokli 744 Ls (6200 Ls x 12%). 5.Tiek iegrāmatota saņemtā prece no bartera darījuma par 6200 Ls. IMPORTA - EKSPORTA OPERĀCIJU UZSKAITE GRĀMATVEDĪBĀ 1. Konta Nr 6111 kredīts "Ieņēmumi no bartera darījumiem" 6500 Ls konta Nr 2312 debets "Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem" 6500 Ls 2. Vienlaicīgi tiek norakstīta faktiskā pašizmaksa 3000 Ls (1000 m3 x 3 Ls) Konta Nr 6111 debets3000 Ls konta Nr 2130 kredīts3000 Ls 3. Latvijas firma samaksā pieskaitāmos izdevumus, t.i. muitas nodeva 20 Ls un muitas operāciju veikšana - 5 Ls. Konta Nr 2620 kredīts "Norēķinu konti bankās" 25
Ls konta Nr 6111 debets "Ieņēmumi no bartera darījumiem" : 25 Ls 4. Par importa preču ievešanu samaksātais apgrozījuma nodoklis Konta Nr 2620 kredīts 744 Ls 5. Saņemtās preču vērtības iegrāmatošana no bartera darījumiem Konta Nr 2131 debets 6200 Ls 6. Vienlaicīgi par šo vērtību samazina parādu ar šādu ierakstu Konta Nr 5311 debets 6500 Ls 7. Noraksta finansu rezultātu no nosūtītās produkcijas realizācijas Konta Nr.6l 11 debets 3475Ls 8. Vienlaicīgi ar 7.ierakstu tiek norakstīta starpība starp nosūtīto eksportējamo preču vērtību un importējamo preču nosūtīšanas vērtību no konta Nr.5311. Summa 300 Ls, aprēķinot ar nodokli apliekamo peļņu, netiek ņemta vērā. Šī summa var tikt norakstīta no konta Nr.5311 tikai pēc pilnīgas bartera darījuma savstarpējo norēķinu veikšanas. Gadījumos, ja veidojas pozitīva starpība, tā tiek ieskaitīta konta Nr.8610 kredītā un pie apliekamās peļņas tiek ņemta vērā. Grāmatvedības ierakstu shēma kontos:
14.Piemērs. Iegādājoties veselu uzņēmumu pēc pirkšanas- pārdošanas līguma
par noteiktu samaksu, uzņēmums saņem visus tā aktīvus un un
..... Pēc pirkšanas-pārdošanas līguma par iegādāto uzņēmumu samaksāts 1250000 Ls, bez tam norēķinu dokumentos izdalīts apgrozījuma nodoklis 150000 Ls (12% pie iegādes vērtības). Pēc nopirktā uzņēmuma bilances tā pamatlīdzekļi novērtēti par 700000 Ls, materiālu krājumi 300000 Ls, saistības 500000 Ls. Samaksātais apgrozījuma nodoklis jāsadala sekojoši: 1. par pamatlīdzekļu vērtību 700000 Ls x 12%=84000 Ls; 1) nosakām uzņēmuma materiālo vērtību Aktīvs Pasīvs: 2) Nosakām uzņēmuma nemateriālo vērtību: 1.250000 + 150000 - 620000 = 780000 Firma, kura nopirkusi uzņēmumu, šo darījumu atspoguļo šādos grāmatvedības uzskaites kontos /Ls/:
Pamatlīdzekļu kopējā vērtībā un uzņēmuma nemateriālā vērtībā uzskaitītā apgrozījuma nodokļa summa tiek norakstīta, to pārnesot uz pašizmaksu aprēķinot nolietojuma (amortizāciju) summu vispārnoteiktā kārtībā. Par materiālu rezervēm samaksātā apgrozījuma nodokļa summa tiek iegrāmatota konta Nr 5721 debetā, ja tās netiks izmantotas no apgrozījuma nodokļa atbrīvoto preču, (darbu un pakalpojumu) ražošanai. Inspekcijas priekšnieka vietnieks G.Zaķis Saskaņots: 6. nodaļa saskaņota: Grāmatvedības metodiskās padomes priekšsēdētāja V.Dziļuma Pielikums Nr.1 Saņemts 199__ g.________
__________________valsts finansu
inspekcijai
APGROZĪJUMA NODOKĻA ATSKAITE par 199___ gada _______ ____
PIEZĪMES: 1. Ja 9. aili negatīvs saldo, tad tas sedzams no valsts budžeta, kad apgrozījuma nodokļa atskaitījumi pašvaldībām apstiprināti 100% apmērā, tad negatīvais saldo attiecināms uz norēķiniem ar rajona un republikas pilsētas budžetiem. 2. Muitas depozīta kontā samaksātais apgrozījuma nodoklis par importētām precēm atskaites 3. ailē (tai skaitā) jāizdala atsevišķā rindā. II 1. Summas, kuras maksātāji samaksājusi atskaites mēnesī tajā skaitā a) valsts budžetā b) pašvaldības budžetā 2. Piemaksas summa par atskaites mēnesi (9. ailes summa mīnus pārrēķina 1.
punktā uzrādītās summas) a) valsts budžetā (11. ailes summa mīnus summas punktā 1a) b) pašvaldības budžetā (10. ailes summa mīnus summas punktā 1b) 3. Ieskaitāmā pārmaksas summa
(pārrēķina 1. punktā uzrādītā summa mīnus summa 9. ailē) a) valsts budžetā (punkta 1a summa mīnus summas 11. ailē) b) pašvaldības budžetā (punkta 1b summa mīnus summa 10. ailē) 4. Norēķinu saldo ar budžetu pēc mēneša bilances PARĀDS (2. PUNKTS) PĀRMAKSĀ (3. punkts) 19__ g."____"___________________ Vadītājs /paraksts/ Galvenais grāmatvedis /paraksts/ PIEZĪME: Tajos gadījumos, kad atskaites mēneša apgrozījuma nodoklis par piegādātajām izejvielām, materiāliem, komplektējošiem izstrādājumiem, precēm, pakalpojumiem pārsniegs apgrozījuma nodokļa summu par realizētajām precēm (pakalpojumiem), starpība, kas parādās 9. ailē, tiks apmaksāta no valsts budžeta vai rajona un republikas pilsētu budžetiem, pamatojoties uz maksātāja gada deklarāciju (izņemot eksportu un lauksaimniecības produkciju). III Iepriekšējās pārbaudes rezultātā izdarīti šādi labojumi ________________________________________________________ ________________________________________________________ 19__
g."____"___________________ Finansu inspekcijas inspektors /paraksts/ IV Pēc šī pārskata maksātāja personīgajā rēķinā aprēķināts /atmaksāts/ ________________________________________________________ ________________________________________________________ 19__
g."____"___________________ *) Šeit un turpmāk tiek minēti 1. pielikuma II nodaļas punkti. Pielikums Nr.4 Speciālie
produkti zīdaiņiem, kas netiek aplikti ar apgrozījuma nodokli
saskaņa ar 1. Visi produkti, kurus gatavo rajonu un pilsētu zīdaiņu piena virtuves: saldie un skābie piena maisījumi, kefīrs, biezpiens, vitaminizētais piens, sulas u.c. 2. Bērnu uztura ceha produkcija Rīgas Piena kombinātā: piens, kefīrs, biezpiens un citi. 3. SIA agrofirmas "Jelgava" konservu rūpnīcas bērnu produktu cehā gatavotie augļu un dārzeņu biezeņi, sulas un gaļas biezeņi, kuriem uz etiķetēm ir norāde, ka šie produkti lietojami bērnu uzturā, kā ari ir ražotāja kvalitātes sertifikāts. 4. No ārvalstīm ievestie pārtikas produkti, kuriem uz etiķetēm ir norāde, ka šie produkti lietojami bērnu uzturā līdz 2.g.v., kā arī ir ražotāja kvalitātes sertifikāts: 4.1. visi sausie un šķidrie adaptētie un neadaptētie piena maisījumi; 4.2. sausās biezputras; 4.3. augļu sulas, homogenizēti augļu un dārzeņu biezeņi, sakņu un gaļas konservi; 4.4. ārstnieciskie un diētiskie maisījumi (sojas, ar zemu laktozi, ar paaugstinātu vai pazeminātu olbaltumu, tauku un ogļhidrātu daudzumu, bezglutēna u.c.). 4.5. Speciālie produkti ar fenilketonūriju slimajiem bērniem, t.i., olbaltumvielu hidrolizāti ar zemu fenilalanīna saturu un bezolbaltumu produkti (mākslīgais sago, ciete, makaroni, bezolbaltumu putraimu, maize, cepumi u.c.).
Pielikums Nr.5 LM VESELĪBAS DEPARTAMENTA APSTIPRINĀTAIS AR APGROZĪJUMA NODOKLI NEAPLIEKAMO PREČU SARAKSTS - zāles (ari ārstniecības augus, bakterioloģiskos preparātus, vakcīnas u. c.); - dezinfekcijas līdzekļi; - zāļu izgatavošanas pakalpojumi; - izejvielas zāļu ražošanai; - pārsienamais materiāls (vate, marle, marles saites, leikoplasti, plāksteri, kas piesūcināti vai pārklāti ar kādu zāļu līdzekli un kuri domāti medicīniskai lietošanai, līmējoša rakstura pārsienamais materiāls u. c.); - ķirurģiskie materiāli (sterils ķirurģiskais ketguts, sterili šuvju uzliekamie materiāli, sterilie adhezīvie audumi ķirurģisko brūču aizvilkšanai, sterilas plāksnītes un tamponi); - ķirurģiskie un stomatoloģiskie līdzekļi (arī zobu cementi un zobu plombēšanas materiāli), sterilie asiņošanu apturošie adsorbējošie līdzekļi; - asins grupu noteicošie reaģenti; - ķīmiskie reaģenti; - reatgenfilmas; - rentgenoloģiskās izmeklēšanas kontrastvielas, diagnostiskie reaģenti, kurus lielo slimnieku izmeklēšanai, ievadot iekšķīgi; - slimnieku kopšanas piederumi; - kokvilna (audumi bandāžu izgatavošanai, pārsienamam materiālam un medicīniskai marlei); - stikls un tā izstrādājumi (redzes asumu koriģējoši un nekoriģējoši briļļu stikli, plakano stiklu sfēras un segmenti briļļu stiklu izgatavošanai); - invalīdu ratiņi; - acu kontaktlēcas un stikla briļļu linzas; - briļļu rāmji, to armatūra un detaļas; - mikroskopi, difrakcijas aparāti, to daļas un palīgierīces; - medicīniskie instrumenti un iekārtas, ķirurģiskie, stomatoloģiskie (ieskaitot scintigrāfisko aparatūru, medicīnisko u. c. elektrisko aparatūru un iekārtas redzes asuma noteikšanai); - elektro diagnostiskā aparatūra; - aparatūra, kuras darbības pamatā ir ultravioletais un infrasarkanais izstarojums; - šļirces ar un bez adatām; - adatas audu šūšanai, šuvju uzlikšanai; - mehanoterapijas aparatūra, masāžas aparāti, psiholoģisko testu aparatūra, aerosolās terapijas, skābekļa un ozona terapijas aparatūra, mākslīgās elpošanas un pārējā terapeitiskā aparatūra elpošanas ceļu ārstēšanai; - ortopēdiskās palīgierīces, t.sk. kruķi, ķirurģiskās siksnas un bandāžas, šinas un pārējās palīgierīces lūzuma ārstēšanai, dzirdes aparāti un pārējās ierīces, kuras slimnieks lieto uz sava organisma, nes sev līdzi vai tiek implantētas organismā, lai kompensētu fiziskās nepietiekamības; - aparatūra, kuras darbības pamatā ir rentgena, alfa, bēta, gamma izstarojumi, kas lietojama medicīniskā, ķirurģiskā, stomatoloģiskā darbā; - aparatūra un iekārtas fizikālām un ķīmiskām analīzēm; - medicīniskās mēbeles, ko lieto ķirurģijā un stomatoloģijā; - sanitārās higiēnas piederumi no gumijas un cita materiāla, ārstnieciskās zobu pastas; - skābeklis; - solāriji.
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par izmaiņām un papildinājumiem Latvijas Republikas Galvenās Valsts finansu inspekcijas 1992.gada ..
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
