Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/6

Rīgā 2015.gada 26.februārī (prot. Nr.7, 3.p.)
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika
Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
8.panta sesto daļu, 16.panta pirmo daļu un trešo daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. diferencētie tarifi – konkrēti pārvades tarifi, pēc kuriem par pārvades sistēmas pakalpojumiem norēķinās lietotāji;

2.2. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – pārvades sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.3. elektroenerģijas zudumi – pārvades sistēmai pievadīto un no pārvades sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.4. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.5. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp pārvades sistēmas operatora un lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošām elektroietaisēm;

2.6. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai;

2.7. lietotāji – šīs metodikas izpratnē sadales sistēmas operatori un galalietotāji, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas pārvades sistēmai;

2.8. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – pārvades sistēmas operatora īpašumā esošie un nomātie uz pārvades sistēmas pakalpojumu attiecināmie pamatlīdzekļi un nemateriālie ieguldījumi, kā arī krājumi; RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta;

2.9. pārvades tarifs – atbilstoši izmaksām noteikts pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs noteiktā pieslēguma punktā;

2.10. EUR/kWheuro par kilovatstundu.

3. Pārvades sistēmas operators precīzi un pārskatāmi atspoguļo pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar pārvades sistēmas pakalpojumiem saistītos aktīvus un darbības. Tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai.

4. Pārvades sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

5. Regulators reizi gadā līdz 1.septembrim sagatavo kapitāla atdeves likmes aprēķinu un ar lēmumu apstiprina kapitāla atdeves likmi. Regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi pārvades sistēmas operators piemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots nākamajā kalendārajā gadā pēc regulatora lēmuma par kapitāla atdeves likmes noteikšanu pieņemšanas datuma.

(SPRK padomes 24.11.2016. lēmuma Nr. 1/26 redakcijā)

6. Ja pārvades sistēmas operators pārvades pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, pārvades sistēmas operators tarifu aprēķinā iekļauj saskaņā ar šo metodiku noteiktu apgrozījuma rentabilitāti.

7. Ja pārvadīto apjomu, patēriņa struktūras un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju lielumiem un tas ietekmē pārvades sistēmas operatora darbības neto apgrozījumu vai izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, pārvades sistēmas operators ņem vērā šīs atšķirības un nākamajā tarifu projektā par prognožu novirzes summu samazina vai palielina plānotos ieņēmumus un tam atbilstoši arī tarifus:

7.1. ja pārvades sistēmas operatora faktiskā peļņa no pārvades pakalpojumu sniegšanas ir lielāka nekā spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļautais plānotās peļņas apjoms, pārvades tarifu projekta aprēķinā izmaksu korekcijas apjomu nosaka tā, lai nākamajā periodā par pārsniegto plānotās peļņas apjomu samazinātu tarifu projektā iekļautās izmaksas. Ja korekcijas apjoms pārsniedz spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļauto plānoto apgrozījuma rentabilitāti, korekciju veic pakāpeniski vairāku gadu laikā tā, lai tarifu aprēķinā iekļautais ikgadējais korekcijas apjoms nepārsniegtu attiecīgajam gadam plānoto apgrozījuma rentabilitāti;

7.2. ja pārvades sistēmas operatora faktiskā peļņa no pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanas ir mazāka nekā 50% no spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļautā plānotās peļņas apjoma, pārvades tarifu projekta aprēķinā izmaksu korekcijas apjomu nosaka tā, lai nākamajā periodā palielinātu tarifu projektā iekļautās izmaksas par starpību starp 50% no spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļautā plānotās peļņas apjoma un pārvades sistēmas operatora faktiskās peļņas no pārvades pakalpojumu sniegšanas.

8. Pārvades sistēmas operators visas izmaksas uzrāda ar precizitāti līdz 0,5 tūkstošiem euro [tūkst. EUR] un pārvadītās elektroenerģijas daudzumu ar precizitāti līdz 0,5 miljoniem kilovatstundu [milj. kWh].

9. Ņemot vērā, ka 110 kilovoltu (turpmāk – kV) un 330 kV pārvades tīkli darbojas paralēli, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu, pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas 110 kV vai 330 kV sprieguma līmenim, nav noteiktas atšķirīgas.

10. Pārvades sistēmas uzstādīto jaudu (turpmāk – pārvades jauda) lietotājiem nosaka kā 110/20-10-6 kV transformatoru uzstādīto jaudu summu atbilstoši šo transformatoru tehniskajām pasēm, savukārt elektroenerģijas ražotājam pārvades jaudu nosaka kā pieprasīto jaudu pašpatēriņa vajadzībām, ja elektroenerģiju neražo.

2. Pārvades sistēmas elektroenerģijas bilance

11. Pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir pārvades sistēmā saņemtā elektroenerģijas daudzuma Latvijas lietotāju elektroapgādei atbilstība lietotājiem pārvadītajam elektroenerģijas daudzumam un elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskām vajadzībām, un elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā.

12. Pārvades tarifu aprēķināšanai pārvades sistēmas operators sastāda elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu:

EPSOpārv = EPSOpārv SSO + EPSOnod liet 110 kV + EPSO tehn + EPSOzud ,

kur

EPSO pārv – prognozējamais pārvades sistēmā saņemtās elektroenerģijas daudzums Latvijas lietotāju elektroapgādei [kWh];

EPSOpārv SSO – prognozējamais sadales sistēmas operatoriem no 110/6-20 kV apakšstacijām pārvadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

EPSOnod liet 110 kV – prognozējamais no 110 kV tīkla lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh];

EPSO zud – elektroenerģijas zudumi: no elektroenerģijas ražotājiem un ārvalstīm saņemto un sadales sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem pārvadīto elektroenerģijas apjomu starpība gada laikā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un ar tranzītu saistītos zudumus [kWh];

EPSOtehn – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām (t.sk. šunta reaktoru patēriņš, sinhrono kompensatoru patēriņš un kondensatoru bateriju patēriņš) [kWh].

13. Prognozējamais lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums (EPSOnod) tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

EPSOnod = EPSOpārv SSO + EPSOnod liet 110 kV ,

kur

EPSOnod liet 110 kV = EPSO nod liet 110 līn+ EPSO nod liet 110 kopn;

EPSO nod.liet 110 līn – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas [kWh];

EPSO nod liet 110 kopn – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes [kWh].

3. Pārvades tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

14. Pārvades tarifu aprēķinā iekļauj izmaksas, kas sastāv no kapitāla izmaksām (Ikap), ekspluatācijas izmaksām (Iekspl), nodokļiem (Inod) un izmaksu korekcijas, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm (Ikor). Pārvades tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās izmaksas, kas attiecas uz pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas.

IPSO = Ikap + Inod + Iekspl + Ikor

15. Ja pārvades sistēmas operators pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, uz pārvades tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apmēru. Pamatotas nomas maksas aprēķinā ietverto kapitāla atdevi sistēmas īpašniekam nosaka, izmantojot kapitāla atdeves likmi atbilstoši šai metodikai.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

3.1. Kapitāla izmaksas

16. Kapitāla izmaksas (Ikap) veido pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol) (amortizācija), pārvades sistēmas aktīvu nomas maksa (Inoma) un pārvades sistēmas operatora peļņa (P):

Ikap = P + Inol + Inoma .

17. Pamatojoties uz kapitāla izmaksām, regulators analizē pārvades sistēmas operatora un sistēmas īpašnieka darbības rentabilitāti un finanšu resursu pietiekamību. Pārvades sistēmas operators atbilstoši sniegtajiem pārvades sistēmas pakalpojumiem veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

18. Uz pārvades sistēmas RAB attiecina tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamos aktīvus vai to daļu, RAB vērtības aprēķinos iekļaujot pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un krājumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti vai atbilstoša nomāto aktīvu kapitāla daļa).

19. Pamatlīdzekļus, kas iegūti par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā, šo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar pārvades tarifiem un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

20. Aktīvu vērtības daļu, kas finansēta no pārslodzes maksas, neiekļauj RAB vērtībā, šo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar pārvades tarifiem un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

21. Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības. Lai noteiktu, vai RAB sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvā veidā, regulatoram ir tiesības uzdot veikt pārvades sistēmas operatoram vai sistēmas īpašniekam RAB sastāvā iekļauto aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Regulators apstiprina novērtējuma darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi.

22. Regulatoram ir tiesības, ja tas nepieciešams, kapitāla atdeves un nolietojuma noteikšanai uzdot pārvades sistēmas operatoram vai sistēmas īpašniekam pārvērtēt RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību. Regulators izstrādā vai apstiprina RAB pārvērtēšanas darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi. RAB pārvērtēšanu veic, izmantojot vienu no šādām metodēm:

22.1. aktīvu iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskatu vērtība);

22.2. aktīvu iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;

22.3. nosakot atlikušo aktīvu aizvietošanas vērtību (aizvietošanas vērtība, ņemot vērā pašreizējās cenas un iespējamās aktīvu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

22.4. ņemot vērā aktīvu tirgus vērtību;

22.5. nosakot aktīvu atgūstamo vērtību, kas ir augstākā no aktīva tīrās pārdošanas vērtības vai aktīvu izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no aktīvu izmantošanas).

23. Papildus aktīvu pārvērtēšanai, lai noteiktu RAB, regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja pārvades sistēmas operators tarifu aprēķinos iekļāvis aktīvus vai aktīvu daļu, kuri netiek izmantoti pārvades sistēmas pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai.

3.1.2. Pārvades sistēmas operatora peļņa

24. Pārvades sistēmas operatora peļņu (P) veido kapitāla atdeve (PKA) un apgrozījuma rentabilitāte (Prent):

P = PKA + Prent .

25. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

PKA = RAB * wacc ,

kur

PKA – kapitāla atdeve [EUR];

RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos [%].

(SPRK padomes 24.11.2016. lēmuma Nr. 1/26 redakcijā)

26. Kapitāla atdeves likme ir regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās atdeves likmes. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina:

wacc = re × E/(E + D) + rd × D/(E+D) × (1-t) ,

kur

re – pašu kapitāla atdeves likme procentos [%];

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%;

rd – aizņemtā kapitāla atdeves likme procentos [%];

D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu, kuras vērtība tiek pieņemta 50%;

t – uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

(SPRK padomes 24.11.2016. lēmuma Nr. 1/26 redakcijā)

27. Pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina:

re = rf + βe × rm + rn ,

kur

rf – bezriska likme, kas noteikta kā Eiropas Centrālās bankas ikmēneša publicētā Latvijas valdības 10 gadu obligāciju vērtspapīru otrreizējā tirgus gada vidējā procentu likme 5 gadu periodā [%];

βe – nozares vidējais beta koeficients, kas koriģēts atbilstoši pašu un aizņemtā kapitāla struktūrai saskaņā ar šādu formulu:

βe = βa × (1 + (1-t)×(D/E)),

kur βa – nozares vidējais beta koeficients pirms korekcijas saistībā ar aizņemtā kapitāla izmantošanu;

D/E – nozares aizņemtā un pašu kapitāla vidējā attiecība. Ņemot vērā, ka pašu kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu un aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo kapitālu ir vienādas, D/E=1;

rm – tirgus riska piemaksa [%];

rn – nozares riska piemaksa [%].

(SPRK padomes 24.11.2016. lēmuma Nr. 1/26 redakcijā)

28. Aizņemtā kapitāla atdeves likmi rd nosaka kā Eiropas Centrālās bankas ikmēneša publicēto nefinanšu sabiedrībām euro valūtā izsniegto kredītu (ar sākotnējo termiņu ilgāku par 5 gadiem; atlikumiem) gada vidējo procentu likmi 5 gadu periodā.

(SPRK padomes 24.11.2016. lēmuma Nr. 1/26 redakcijā)

29. Apgrozījuma rentabilitāte (Prent) tiek aprēķināta, fiksētu apgrozījuma rentabilitātes procentu reizinot ar pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām, no kurām izslēdz nomāto aktīvu nomas maksu (Inoma). Rentabilitāti iekļauj kopējās pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksās. Fiksētu apgrozījuma rentabilitātes procentu nosaka kā pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procenta likmi.

3.1.3. Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (Inol)

30. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina:

Inol = Inol pam + Inol nem ,

kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

Inol pam – pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

Inol nem – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].

31. Pamatlīdzekļu nolietojumu (Inol pam) aprēķina saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

32. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

33. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu (Inol nem) aprēķina pētniecības un pārvades sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pārvades sistēmas operatora nemateriālo vērtību) saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

3.1.4. Pārvades sistēmas aktīvu nomas maksa

34. Pārvades sistēmas aktīvu nomas maksa (Inoma). Pārvades tarifu aprēķinā iekļaujama tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu noma. Uz pārvades tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu. Nomas maksā atsevišķi uzrāda vismaz šādas pozīcijas: nolietojums, kapitāla atdeve, apdrošināšana, nodokļi.

3.2. Nodokļi

35. Nekustamā īpašuma nodokli (Iīp nod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautiem aktīviem.

36. Uzņēmumu ienākuma nodokli (Iien nod) aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

3.3. Ekspluatācijas izmaksas

37. Pārvades sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas (Iekspl) aprēķina:

Iekspl = Itehn proc - Ikomp tr + Iakt uzt - Isist palīgpak + Ipers+ Isaimn ,

kur

Itehn proc – uz Latvijas lietotāju elektroapgādes vajadzībām attiecināto elektroenerģijas pārvades sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa (regulēšanas un avārijas rezervju jaudas) nodrošināšanas izmaksas [EUR];

Ikomp tr – ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām [EUR];

Iakt uzt – pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksas [EUR];

Isist palīgpak – ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem [EUR];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

38. Ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu pārvades sistēmā saistītās izmaksas (Itehn proc) aprēķina:

Itehn proc = Izud tehn + Irez fiks .

39. Izmaksas (Izud tehn) ir saistītas ar attiecīgā laika periodā pārvades sistēmai Latvijas lietotāju vajadzībām pievadītās un no pārvades sistēmas aizvadītās elektroenerģijas apjomu starpību, ko veido elektroenerģijas zudumi un elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām. Šīs izmaksas aprēķina:

Izud tehn = Izud + Itehn = (Ezud + Etehn ) * Czud PSO ,

kur

Czud PSO  prognozētā vidējā elektroenerģijas zudumu cena [EUR/kWh];

Izud  maksa par elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā [EUR];

Iteh  maksa par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām [EUR];

Ezud  prognozētie elektroenerģijas zudumi pārvades sistēmā [kWh];

Etehn  prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh].

40. Maksa par avārijas un regulēšanas jaudas rezervju uzturēšanu (Irez fiks) – fiksēta maksa par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām, bet kas neietver šo rezervju izmantošanas izmaksas.

41. Ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām (Ikomp.tr) aprēķina:

Ikomp.tr = I ENTSO-E komp.tr. + Ine-EEZ komp.tr. - I zud.tr. ,

kur

ENTSO-E komp.tr. – ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu starp Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstu pārvades sistēmas operatoriem atbilstoši Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas (ETNSO-E) elektroenerģijas tranzīta plūsmu radīto zudumu kompensācijas metodikai [EUR];

ne-EEZ komp.tr.– ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu ar valstu, kas neietilpst EEZ, pārvades sistēmas operatoriem [EUR];

zud.tr. – elektroenerģijas izmaksas tranzīta zudumu segšanai [EUR].

42. Pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksās (Iakt uzt) ietver pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas. Šajā pozīcijā uzskaitītās izmaksas noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums nodrošināt drošu un nepārtrauktu pārvades sistēmas darbību. Remonta izmaksas, kuras kapitalizē, šajā pozīcijā neieskaita.

43. Ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem (Isist.palīgpak) ietver balansēšanas pakalpojuma, avārijas jaudas un regulēšanas rezervju realizācijas ieņēmumu un izdevumu saldo.

44. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) ietver darba samaksu darbiniekiem, ko aprēķina saskaņā ar Darba likumu, obligāto sociālo apdrošināšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kā arī atlaišanas pabalstus darbiniekiem, kuri atlaisti pēc darba devēja iniciatīvas vai savstarpēji vienojoties.

45. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn) – ar pārvades sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos, kā arī ar obligātā iepirkuma komponentes iekasēšanu no lietotājiem un administrēšanu saistītās izmaksas.

3.4. Izmaksu korekcija

46. Izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm (Ikor), ir ar pārvades sistēmas operatora darbību saistītas izmaksas, kas rodas, neizpildoties iepriekšējo periodu prognozēm.

Korekcijas aprēķinam izmantoto pārvades tarifu ietekmējošo rādītāju prognožu novirze (izņemot prognozēto kapitāla atdevi un apgrozījuma rentabilitāti) tiek izteikta kā ietekme uz pārvades tarifu kopējām izmaksām un ieņēmumiem, salīdzinot pārvades tarifu noteikšanai izmantotās prognozes ar kārtējā perioda sagaidāmo izpildi un iepriekšējā perioda faktisko izpildi. Izmaksu korekcijā iekļauj iepriekšējā perioda faktiski radušās izmaksas, kas saistītas ar norēķināšanās pienākuma izpildi ar publisko tirgotāju par lietotāju patēriņam atbilstošo obligātā iepirkuma komponenti, ja pārvades sistēmas operators ir savlaicīgi lietotājam pieprasījis veikt priekšapmaksu vai pieprasījis iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu, un nav iespējama lietotāja patēriņam atbilstošā obligātā iepirkuma komponentes maksājuma piedziņa. Izmaksu korekciju aprēķina kā summu izmaksu korekcijai par iepriekšējo un kārtējo periodu.

4. Izmaksu attiecināšanas principi

47. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas (IPSO), kas saistītas ar regulējamo pakalpojumu sniegšanu, attiecina uz visiem pakalpojumiem, lai noteiktu katra pakalpojuma izmaksas.

IPSO = Ielek + Ijaud

48. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas iedala divās grupās:

48.1. izmaksas, kas ir saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanu (Ielek);

48.2. izmaksas, kas ir saistītas ar pārvades sistēmas uzturēšanu, attīstību un nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbību, drošumu un noteiktas jaudas piegādi lietotājiem neatkarīgi no pārvadītās elektroenerģijas daudzuma (Ijaud).

49. Daļa pārvades sistēmas operatora izmaksu attiecas tikai uz elektroenerģijas pārvadīšanu, daļa – gan uz elektroenerģijas pārvadīšanu, gan arī pārvades jaudas uzturēšanu.

50. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas (Ipārv), kuras ir tieši attiecināmas uz pārvades pārvadīšanas pakalpojumiem, veido:

50.1. maksa par elektroenerģijas zudumiem (Izud) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām (Itehn);

50.2. maksa par avārijas un regulēšanas jaudas rezervju uzturēšanu (Irez fiks).

Ipārv = Itehn proc

51. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu, gan arī elektroenerģijas pārvadīšanas pakalpojumu (Ikop), veido:

51.1. kapitāla izmaksas (Ikap);

51.2. personāla un sociālās izmaksas (Ipers);

51.3. pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn);

51.4. tīkla darbības nodrošināšanas un ikdienas uzturēšanas izmaksas (Iakt uzt);

51.5. nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļi (Inod);

51.6. izmaksu korekcija (Ikor);

51.7. ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām (Ikomp.tr);

51.8. ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem (Isist.palīgpak).

52. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka katram lietotājam atbilstoši 110/20-10-06 kV transformatoru uzstādītajai jaudai saskaņā ar to tehniskajām pasēm, savukārt elektroenerģijas ražotājam maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka kā pieprasīto jaudu pašpatēriņa vajadzībām režīmā, kad elektrostacijā elektroenerģiju neražo.

53. Izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanas pakalpojumu (Ielek), aprēķina:

Ielek= Ipārv + k * (Ikap + Ipers+ Iakt uzt + Isaim - Ikomp tr - Isist.palīgpak + Inod + Ikor) .

Koeficients k nosaka, cik liela daļa no katras izmaksu pozīcijas tiek izmantota elektroenerģijas pārvadīšanas pakalpojumu sniegšanai. Tā vērtību nosaka saskaņā ar izmaksu attiecināšanas modeli, kuru pārvades sistēmas operators saskaņo ar regulatoru.

54. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu (Ijaud), aprēķina:

Ijaud = (1-k) * ( Ikap +Ipers+ Iakt uzt + Isaimn - Ikomp tr - Isist palīgpak + Inod + Ikor) .

55. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, aprēķina:

IPSO = Ikap + Iekspl + Inod + Ikor = Ielek + Ijaud .

56. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas aprēķina:

IPSO = Itehn proc + Ikap + Ipers + Iakt uzt + Isaimn - Ikomp tr - Isist palīgpak + Inod + Ikor .

57. Pārvadītās elektroenerģijas izmaksas uz vienu vienību (TPSO), pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora izmaksām un pārvadīto elektroenerģijas daudzumu, aprēķina:

TPSO = I PSO / EPSOnod .

Pārvades sistēmas operatora izmaksu shematisks attēlojums:

5. Pārvades tarifu aprēķins pēc elektroietaišu piederības robežas

58. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas pēc elektroietaišu piederības robežas iedala:

58.1. izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas (uz 110 kV līnijām attiecinātās izmaksu pozīcijas apzīmētas "līn");

58.2. izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes (uz 110 kV kopnēm attiecinātās izmaksu pozīcijas apzīmētas "kopn");

58.3. izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē (uz 110/6-20 kV transformatoriem attiecinātās izmaksu pozīcijas apzīmētas "transf").

5.1. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas
5.1.1. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs

59. Izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, gan elektroenerģijas pārvadīšanu līnijās (Ikop līn), aprēķina:

Ikop līn = Ikap līn +Ipers līn + Iakt uzt līn + Isaimn līn + Inod līn+ Ikor līn - Ikomp tr -Isist.palīgpak .

60. Ar elektroenerģijas pārvadīšanu saistītās izmaksas līnijās (Ielek līn) aprēķina:

Ielek līn = Ipārv līn + k * Ikop līn ,

kur

Ipārv līn = Izud līn +Itehn līn+ Irez fiks .

61. Maksu par elektroenerģijas zudumiem līnijās (Izud līn) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām līnijās (Itehn līn) aprēķina:

Izud līn = (EPSO zud 330kV + EPSO zud 110kV līn)* Czud PSO ;

Itehn līn = EPSO tehn 330kV* Czud PSO ,

kur

EPSO zud 330kV – elektroenerģijas zudumi 330 kV pārvades tīklā [kWh];

EPSO zud 110kV līn – elektroenerģijas zudumi 110 kV līnijās [kWh];

EPSO tehn 330kV – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 330 kV pārvades tīklā [kWh].

62. Izmaksas 1 kWh elektroenerģijas pārvadīšanai līnijās (T’elek līn) aprēķina:

T’elek līn = Ielek līn / EPSOnod .

63. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas (Telek līn), aprēķina:

Telek līn = T’elek līn .

5.1.2. Tarifs pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai

64. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu līnijās (Ijaud līn), aprēķina:

Ijaud līn = (1-k) * Ikop līn .

65. Izmaksas 1 kW jaudas uzturēšanai līnijās (T’jaud līn) aprēķina:

T’jaud līn = Ijaud līn / N ,

kur N – kopējā 110/6 - 20 kV transformatoru uzstādītā jauda.

66. Tarifu pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas (Tjaud līn), aprēķina:

Tjaud līn = T’jaud līn .

5.2. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes
5.2.1. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs

67. Izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, gan elektroenerģijas pārvadīšanu 110 kV kopnēm (Ikop kopn), aprēķina:

Ikop kopn = Ikap kopn+ Ipers kopn+ Iakt uzt kopn+ Isaimn kopn + Inod kopn + Ikor kopn .

68. Ar elektroenerģijas pārvadīšanu saistītās izmaksas 110 kV kopnēs (Ielek kopn) aprēķina:

Ielek kopn = Ipārv kopn + k * Ikop kopn ;

Ipārv kopn = Izud kopn +Itehn kopn .

69. Maksu par elektroenerģijas zudumiem 110 kV kopnēs (Izud kopn) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskajām vajadzībām 110 kV kopnēs (Itehn kopn) aprēķina:

Izud kopn = EPSO zud 110 kopn * Czud PSO ;

Itehn kopn = EPSO tehn 110 kopn* Czud PSO ,

kur

EPSO zud 110 kopn  zudumi 110 kV kopnēs [kWh];

EPSO tehn 110 kopn  tehnoloģiskie zudumi 110 kV kopnēs [kWh].

70. Izmaksas 1 kWh elektroenerģijas pārvadīšanai 110 kV kopnēm (T’elek kopn) aprēķina:

T’elek kopn = Ielek kopn / (EPSOnod – EPSO nod liet 110 līn ) .

71. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes (Telek kopn), aprēķina:

Telek kopn = T’elek līn + T’elek kopn .

5.2.2. Tarifs pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai

72. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu 110 kV kopnēs (Ijaud kopn), aprēķina:

Ijaud kopn = (1-k) * Ikop kopn .

73. Izmaksas 1 kW jaudas uzturēšanai 110 kV kopnēs (T’jaud kopn) aprēķina:

T’jaud kopn = Ijaud kopn / (N – Nliet 110 līn) ,

kur Nliet 110 līn – lietotāju, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas, 110/20-6 kV transformatoru uzstādītā jauda.

74. Tarifu par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes (Tjaud kopn), aprēķina:

Tjaud kopn = T’ jaud līn + T’ jaud kopn .

5.3. Pārvades tarifi lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē
5.3.1. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs

75. Izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, gan elektroenerģijas pārvadīšanu 110/6-20 kV transformatoros (Ikop transf), aprēķina:

Ikop transf = Ikap transf + Ipers transf+ Iakt uzt transf + Isaimn transf + Inod transf + Ikor transf .

76. Ar elektroenerģijas pārvadīšanu saistītās izmaksas 110/6-20 kV transformatoros (Ielek transf) aprēķina:

Ielek transf = Ipārv transf + k * Ikop transf ;

Ipārv transf = Izud transf + Itehn transf .

77. Maksu par elektroenerģijas zudumiem 110/6-20 kV transformatoros (Izud transf) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām 110/6-20 kV transformatoros (Itehn transf) aprēķina:

Izud transf = E PSOzud 110 transf * Czud PSO ;

Itehn transf = EPSOtehn 110 transf * Czud PSO ,

kur

EPSO zud 110 transf  zudumi 110/6-20 kV transformatoros [kWh];

EPSO tehn 110 transf  tehnoloģiskie zudumi 110/6-20 kV transformatoros [kWh].

78. Izmaksas 1 kWh elektroenerģijas pārvadīšanai 110/6-20 kV transformatoros (T’elek transf) aprēķina:

T’elek transf = I elek transf / EPSO pārv SSO .

79. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir pēc 110/6-20 kV transformatora (T elek transf), aprēķina:

Telek transf = T’elek līn + T’elek kopn + T’elek transf .

5.3.2. Tarifs pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai

80. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu 110/6-20 kV transformatoros (Ijaud transf), aprēķina:

Ijaud transf = (1-k) * Ikop transf .

81. Izmaksas 1 kW jaudas uzturēšanai un attīstīšanai 110/6-20 kV transformatoros (T’jaud transf) aprēķina:

T’jaud transf = Ijaud transf/ NSSO ,

kur

NSSO – 110/20-6 kV transformatoru uzstādītā jauda lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē.

82. Tarifu pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir pēc 110/6-20 kV transformatora (Tjaud transf), aprēķina:

Tjaud transf = T’jaud līn +T’jaud kopn + T’jaud transf .

6. Pārvades tarifu noteikšanas procedūra
6.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

83. Tarifu projektu pārvades sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz pārvades sistēmas pakalpojumiem. Vienlaicīgi ar prognozētajām izmaksām pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram informāciju par sagaidāmajām izmaksām kārtējā gadā un divu iepriekšējo gadu faktiskajām izmaksām. Tarifu projekts ietver:

83.1. pārvades tarifu izmaksu aprēķinu lietotāju grupām atkarībā no to elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai un to pamatojošām izmaksām;

83.2. diferencētos tarifus.

84. Pārvades sistēmas operators saskaņā ar metodiku nosaka izmaksas un aprēķina šādus pārvades tarifus:

84.1. pārvades tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas, veido:

84.1.1. elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs;

84.1.2. maksa par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu;

84.2. pārvades tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, veido:

84.2.1. elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs;

84.2.2. maksa par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu;

84.3. pārvades tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, veido:

84.3.1. elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs;

84.3.2. maksa par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu.

85. Pārvades sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt diferencētos tarifus.

6.2. Tarifu projekta izvērtēšana

86. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

87. Regulators apstiprina, uzdod veikt tarifu pārrēķinu vai noraida pārvades tarifus un diferencētos tarifus, izvērtējot to pamatojošās izmaksas.

88. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pārvades sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

89. Noteiktie pārvades tarifi un diferencētie tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

90. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 16.panta pirmajai daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar metodiku, ievērojot šādu kārtību:

90.1. pārvades sistēmas operators publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

90.2. vienlaicīgi pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētajiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

90.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:

90.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai;

90.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;

90.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām un ekonomiski pamatotām izmaksām, tad diferencētie tarifi stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktā laikā;

90.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām un ekonomiski pamatotām izmaksām, tad tarifi nestājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktā laikā. Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pārvades sistēmas operatoram lēmumu par diferencēto tarifu neatbilstību metodikā noteiktajam un ekonomiski pamatotām izmaksām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

7. Noslēguma jautājumi

91. Laika posmā no 2012. līdz 2016. gadam pamatotas nomas maksas kapitāla atdeves aprēķinā iekļaujamo RAB vērtību nosaka atbilstoši finanšu uzskaites vērtībai, kas samazināta par ieguldījuma rezultātā radušos sistēmas īpašnieka aktīvu vērtības pieaugumu 2011.gada 1.aprīlī, salīdzinot ar 2011.gada 31.martu. Attiecīgo RAB vērtības pieaugumu pamatotas nomas maksas kapitāla atdeves aprēķinā iekļauj vienmērīgi un pakāpeniski līdz 2016.gadam.

92. Atbilstoši metodikas 15.punktam aprēķinātu pamatotu nomas maksu piemēro no brīža, kad stājas spēkā pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi, kuru aprēķinā izmantotā kapitāla atdeves likme atbilst pamatotas nomas maksas aprēķinā izmantotai kapitāla atdeves likmei.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

92.1 Kapitāla atdeves likmi, kas pārvades sistēmas operatoram jāpiemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2016.gadā, regulators nosaka līdz 2015.gada 1.decembrim.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

92.2 Kapitāla atdeves likmi, kas pārvades sistēmas operatoram jāpiemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2017.gadā, regulators nosaka līdz 2016.gada 30.decembrim.

(SPRK padomes 27.10.2016. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

92.3 Līdz 2019.gadam bezriska likmes rf un aizņemtā kapitāla atdeves likmes rd noteikšanai izmanto Eiropas Centrālās bankas publicētos statistikas datus par periodu, kas sākas ar 2014.gada 1.janvāri.

(SPRK padomes 24.11.2016. lēmuma Nr. 1/26 redakcijā)

93. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 26.oktobra lēmumu Nr. 1/23 "Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 173.nr.; 2013, 134.nr.; 2014,43.nr.; 2014, 250.nr.).

94. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētājs V.Lokenbahs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaVeids: lēmumsNumurs: 1/6Pieņemts: 26.02.2015.Stājas spēkā: 28.02.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 41 (5359), 27.02.2015.OP numurs: 2015/41.24
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
272488
{"selected":{"value":"01.12.2016","content":"<font class='s-1'>01.12.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.12.2016","iso_value":"2016\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2016","iso_value":"2016\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2016.-30.11.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.11.2015","iso_value":"2015\/11\/10","content":"<font class='s-1'>10.11.2015.-31.10.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.02.2015","iso_value":"2015\/02\/28","content":"<font class='s-1'>28.02.2015.-09.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.12.2016
136
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)