Ārlietu
ministrijas informācija
Rīgā 2015.gada 19.februārī
Par
starptautiskā līguma publicēšanu
Pamatojoties uz Valsts kancelejas š.g. 4.februāra vēstuli Nr.
90/SAN-2133 (2014) par ierobežotas pieejamības statusa atcelšanu
ar Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumiem Nr.1373
"Par Sadarbības nolīgumu Eiropas satelītu navigācijas
programmu jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no
vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses"
(publicēti: "Latvijas Vēstnesis", 237 (5043),
04.12.2013.) apstiprinātajam nolīgumam, nosūtām publicēšanai šī
nolīguma autentisku latviešu valodas tekstu.
Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktore S.Pēkale
EIROPAS SAVIENĪBA
un
BEĻĢIJAS KARALISTE,
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
HORVĀTIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJA,
MALTAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības
darbību līgumslēdzējas puses, turpmāk "dalībvalstis",
no vienas puses, un
ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk "Šveice", no otras
puses, turpmāk "puse" vai "puses",
ŅEMOT VĒRĀ kopīgo interesi pilnveidot globālo navigācijas
satelītu sistēmu (turpmāk "GNSS"), kas īpaši izveidota
civiliem mērķiem,
ATZĪSTOT Eiropas GNSS programmu ieguldījuma nozīmi navigācijas
un informācijas infrastruktūrā Eiropas Savienībā un Šveicē,
ŅEMOT VĒRĀ GNSS lietojumu straujo attīstību Eiropas Savienībā,
Šveicē un citviet pasaulē,
ŅEMOT VĒRĀ kopīgo interesi veidot ilgtermiņa sadarbību
satelītu navigācijas jomā starp Eiropas Savienību, tās
dalībvalstīm un Šveici,
ATZĪSTOT Šveices ciešo līdzdalību Galileo un
EGNOS programmās kopš to definēšanas posma,
ŅEMOT VĒRĀ Kosmosa padomes rezolūcijas, jo īpaši "Par
Eiropas kosmosa politiku", kas pieņemta 2007. gada
22. maijā, un "Attīstot Eiropas kosmosa politiku",
kas pieņemta 2008. gada 29. septembrī, kurās Eiropas
Savienība, Eiropas Kosmosa aģentūra (turpmāk "EKA") un
to attiecīgās dalībvalstis ir atzītas par trim galvenajiem
dalībniekiem Eiropas kosmosa politikā, kā arī "Globālas
problēmas. Eiropas kosmosa sistēmu pilnīga izmantošana", kas
pieņemta 2010. gada 25. novembrī un kur Eiropas
Komisija un EKA aicinātas sekmēt procesu, kādā Eiropas Savienība
un EKA dalībvalstis un valstis, kuras nav to dalībvalstis,
piedalās visos sadarbības programmu posmos,
ŅEMOT VĒRĀ Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumu
"Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu
interesēs",
VĒLOTIES oficiāli izveidot sadarbību visos Eiropas GNSS
programmu aspektos,
ATZĪSTOT Šveices ieinteresētību visos GNSS pakalpojumos, ko
nodrošina EGNOS un Galileo, ietverot publisko
regulēto pakalpojumu (turpmāk "PRP"),
ŅEMOT VĒRĀ 2007. gada 25. jūnija Nolīgumu par
sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Eiropas Kopienu un
Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices
Konfederāciju, no otras puses,
ATZĪSTOT 2008. gada 28. aprīļa Nolīgumu starp
Šveices Konfederāciju un Eiropas Savienību par drošības
procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai (turpmāk
"nolīgums par drošību"),
ŅEMOT VĒRĀ ieguvumus, ko nodrošina Eiropas GNSS programmu un
to pakalpojumu līdzvērtīgs aizsardzības līmenis pušu
teritorijās,
ATZĪSTOT pušu saistības atbilstīgi starptautiskajām tiesībām,
jo īpaši Šveices kā pastāvīgi neitrālas valsts saistības,
ATZĪSTOT, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK)
Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas
satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un
Galileo)1 ir noteikts, ka Eiropas Kopiena ir
visu to materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniece, kas iegūti vai
izveidoti saistībā ar Eiropas GNSS programmām, kā definēts
minētajā regulā,
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)
Nr. 912/2010 (2010. gada 22. septembris), ar ko
izveido Eiropas GNSS aģentūru2,
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu
Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par
noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko
sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota
saskaņā ar Galileo programmu3,
IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.
I DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. PANTS
Mērķis
1. Šā nolīguma mērķis ir veicināt, atvieglināt un uzlabot pušu
ilgtermiņa sadarbību civilā kontrolē esošās satelītu navigācijas
jomā, jo īpaši Šveicei piedaloties Eiropas GNSS programmās.
2. Šajā nolīgumā ir izstrādāts veids un nosacījumi Šveices
dalībai minētajās programmās.
2. PANTS
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
1. "Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas"
(turpmāk "Eiropas GNSS") ir sistēma, kas izveidota ar
Galileo programmu, un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas
pārklājuma dienests (EGNOS);
2. "diferenciālā korekcija" ir reģionāli vai vietēji
mehānismi, piemēram, EGNOS, kas globālās GNSS lietotājiem
dod iespēju iegūt uzlabotu efektivitāti, piemēram, lielāku
precizitāti, pieejamību, integritāti un uzticamību;
3. "Galileo" ir autonoma civilā kontrolē
esoša Eiropas globālās satelītu navigācijas un sinhronizācijas
sistēma, kuru izmanto Eiropas Savienības, EKA un to attiecīgo
dalībvalstu izstrādāto un pilnveidoto GNSS pakalpojumu
nodrošināšanai. Galileo ekspluatāciju var nodot privātpersonai.
Galileo nodrošina atklātus, komerciālus, dzīvības
drošības, meklēšanas un glābšanas pakalpojumus, kā arī drošu
publisku regulētu pakalpojumu ar ierobežotu piekļuvi, kas īpaši
paredzēts valsts sektora pilnvarotu lietotāju vajadzībām;
4. "Galileo vietējie elementi" ir vietējie
mehānismi, kas Galileo satelītu navigācijas un
sinhronizācijas signālu lietotājiem sniedz ievades informāciju
papildus tai, kura iegūta no galvenās satelītu kopas. Lai iegūtu
papildu sniegumu, vietējos elementus var izvietot ap lidostām,
jūras ostām, pilsētās un citur ģeogrāfiski problemātiskā vidē.
Galileo nodrošinās vispārēju modeli vietējiem
elementiem;
5. "globālās navigācijas, pozicionēšanas un
sinhronizācijas aprīkojums" ir jebkurš aprīkojums, kuru
izmanto civilām vajadzībām un kurš ir projektēts, lai pārraidītu,
uztvertu vai apstrādātu satelītu navigācijas vai sinhronizācijas
signālus ar mērķi sniegt pakalpojumus vai sadarboties ar
reģionālu diferenciālo korekciju;
6. "publisks regulēts pakalpojums (PRP)" ir
pakalpojums, kuru nodrošina ar Galileo programmu izveidotā
sistēma un kuru var izmantot tikai valsts pārvaldes iestāžu
pilnvaroti lietotāji diskrētiem lietojumiem, kas prasa efektīvu
piekļuves kontroli un pakalpojumu ievērojamu stabilitāti;
7. "reglamentējošs pasākums" ir jebkurš puses
normatīvais akts, politikas pasākums, norma, procedūra, lēmums
vai līdzīgs administratīvs pasākums;
8. "savietojamība" ir spēja globālās un reģionālās
navigācijas satelītu sistēmas un diferenciālās korekcijas un to
sniegtos pakalpojumus lietot kopā, lai lietotāju līmenī
nodrošinātu labāku sniegumu nekā tas būtu iespējams, ja izmantotu
tikai vienas sistēmas atklāto pakalpojumu;
9. "intelektuālais īpašums" ir tādā nozīmē, kā
definēts 2. panta viii) punktā Pasaules Intelektuālā
īpašuma organizācijas dibināšanas konvencijā, kas parakstīta
1967. gada 14. jūlijā Stokholmā;
10. "klasificēta informācija" ir informācija jebkurā
veidā, kura ir jāaizsargā pret nesankcionētu atklāšanu, kas
dažādā mērā varētu kaitēt pušu vai atsevišķu dalībvalstu būtiskām
interesēm, tostarp valsts drošībai. Informācijas slepenības
pakāpi norāda, izmantojot klasifikācijas marķējumu. Šādu
informāciju puses klasificē saskaņā ar piemērojamajiem
normatīvajiem aktiem, un tā ir jāaizsargā pret jebkādu
konfidencialitātes, integritātes un pieejamības apdraudējumu.
3. PANTS
Sadarbības principi
Puses sadarbībā, uz kuru attiecas šis nolīgums, ievēro šādus
principus:
1. Abpusējs izdevīgums, kas balstīts uz vispārēju līdzsvaru
starp tiesībām un pienākumiem, ietverot ieguldījumu un piekļuvi
visiem pakalpojumiem, saskaņā ar 15. pantu;
2. Abpusējas iespējas piedalīties sadarbībā Eiropas Savienības
un Šveices GNSS projektos;
3. Savlaicīga apmaiņa ar informāciju, kura var ietekmēt
sadarbību;
4. Intelektuālā īpašuma tiesību pienācīga un efektīva
aizsardzība, kā minēts 9. pantā;
5. Brīvība sniegt satelītu navigācijas pakalpojumus pušu
teritorijās;
6. Neierobežota Eiropas GNSS preču tirdzniecība pušu
teritorijās.
II DAĻA
NOTEIKUMI PAR SADARBĪBU
4. PANTS
Sadarbības pasākumi
1. Sadarbības nozares satelītu navigācijā un sinhronizācijā ir
radiofrekvenču spektrs, zinātniskā izpēte un mācības, iepirkums,
rūpnieciskā sadarbība, intelektuālā īpašuma tiesības, eksporta
kontrole, tirdzniecība un tirgus attīstība, standarti,
sertificēšana un regulatīvie pasākumi, drošība, klasificētas
informācijas apmaiņa, personāla apmaiņas un piekļuve
pakalpojumiem. Puses var grozīt šo jomu sarakstu saskaņā ar
25. pantu.
2. Šis nolīgums neskar Eiropas Savienības institucionālo
autonomiju regulēt Eiropas GNSS programmas, kā arī Eiropas
Savienības izveidoto struktūru Eiropas GNSS programmu darbībai.
Tāpat šis nolīgums neietekmē piemērojamos reglamentējošos
pasākumus, ar ko īsteno neizplatīšanas saistības, eksporta
kontroli, nemateriālas tehnoloģiju pārneses kontroli. Tas neskar
arī valstu drošības pasākumus.
3. Ievērojot to piemērojamos reglamentējošos pasākumus, puses,
cik vien iespējams, veicina sadarbību saistībā ar šo nolīgumu ar
mērķi nodrošināt salīdzināmas līdzdalības iespējas pasākumos
1. punktā norādītajās jomās.
5. PANTS
Radiofrekvenču spektrs
1. Puses turpina sadarbību un savstarpēju atbalstu
radiofrekvenču spektra jautājumos Starptautiskajā Telesakaru
savienībā (turpmāk "ITU"), ņemot vērā
2004. gada 5. novembra Saprašanās memorandu par
Galileo satelītu radionavigācijas sistēmas frekvenču
pieteikumu ITU pārvaldību.
2. Puses apmainās ar informāciju par piešķirtajām frekvencēm
un aizsargā atbilstīgu frekvenču piešķīrumu Galileo, lai
nodrošinātu Galileo pakalpojumu pieejamību lietotājiem
visā pasaulē un jo īpaši Šveicē un Eiropas Savienībā.
3. Lai aizsargātu radionavigācijas spektru no pārrāvumiem un
traucējumiem, puses identificē traucējumu avotus un izstrādā
savstarpēji pieņemamus risinājumus tās apkarošanai.
4. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas liktu
atkāpties no piemērojamajiem ITU noteikumiem, tostarp no
ITU noteikumiem par radiosakariem.
6. PANTS
Zinātniskā izpēte un mācības
1. Puses sekmē kopīgu izpēti un mācības Eiropas GNSS jomā
Eiropas Savienības un Šveices pētniecības programmās un citās
saistītās pušu pētniecības programmās. Kopīgā izpēte dod
ieguldījumu Eiropas GNSS attīstības plānošanā.
2. Puses nosaka piemērotu mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt
efektīvus kontaktus un dalību attiecīgajās izpētes
programmās.
7. PANTS
Iepirkums
1. Veicot iepirkumu saistībā ar Eiropas GNSS programmām, puses
piemēro to saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijas
(turpmāk "PTO") Nolīgumā par valsts iepirkumu (turpmāk
"GPA") un 1999. gada 21. jūnija
Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par
konkrētiem valsts iepirkuma aspektiem.
2. Neskarot GPA XXIII pantu (pārskatītā GPA
III pantu), Šveices tiesību subjektiem ir tiesības
piedalīties iepirkumā, kura mērķis ir nodrošināt ar Eiropas GNSS
programmām saistītu pakalpojumu sniegšanu.
8. PANTS
Rūpnieciskā sadarbība
Puses veicina un atbalsta sadarbību starp to rūpniecības
nozarēm, tostarp ar tādiem līdzekļiem kā kopuzņēmumi un Šveices
tiesību subjektu līdzdalība attiecīgajās Eiropas rūpniecības
apvienībās, kā arī Eiropas Savienības tiesību subjektu līdzdalība
attiecīgajās Šveices rūpniecības apvienībās, ar mērķi nodrošināt
Eiropas satelītu navigācijas sistēmu netraucētu darbību, kā arī
veicināt Galileo lietojumu un pakalpojumu izmantošanu un
attīstību.
9. PANTS
Intelektuālā īpašuma tiesības
Lai atvieglinātu rūpniecisko sadarbību, puses piešķir un
nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību piemērotu un efektīvu
aizsardzību attiecīgajās Eiropas GNSS attīstības un darbības
jomās un nozarēs saskaņā ar visaugstākajiem starptautiskajiem
standartiem, kā noteikts PTO Nolīgumā par intelektuālā īpašuma
tiesību komercaspektiem (TRIPS), tostarp efektīvus šādu
standartu ieviešanas līdzekļus.
10. PANTS
Eksporta kontrole
1. Lai attiecībā uz Eiropas GNSS programmām nodrošinātu
viendabīgu eksporta kontroles un neizplatīšanas politiku starp
pusēm, Šveice savā jurisdikcijā un saskaņā ar tās valsts tiesību
aktiem un procedūrām savlaicīgi pieņem un ievieš eksporta
kontroles pasākumus un tādu tehnoloģiju, datu un priekšmetu, kas
ir īpaši konstruēti vai pielāgoti Eiropas GNSS programmām,
neizplatīšanas pasākumus. Minētie pasākumi nodrošina eksporta
kontroli un neizplatīšanu tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs Eiropas
Savienībā spēkā esošajam līmenim.
2. Ja kāda iemesla dēļ nevar sasniegt tādu līdzvērtīgu
eksporta kontroles un neizplatīšanas līmeni, kā minēts šā panta
1. punktā, piemēro 22. panta procedūru.
11. PANTS
Tirdzniecība un tirgus
attīstība
1. Puses veicina tirdzniecību un ieguldījumus Eiropas
Savienības un Šveices satelītu navigācijas infrastruktūras un
globālās navigācijas, pozicionēšanas un sinhronizācijas
aprīkojumā, tostarp arī ar Eiropas GNSS programmām saistītos
Galileo vietējos elementos un lietojumos.
2. Piemērojot 1. punktu, puses vairo sabiedrības informētību
par darbībām Galileo satelītu navigācijas jomā, identificē
iespējamos šķēršļus GNSS lietojumu attīstībai un atbilstīgi
rīkojas, lai šādu attīstību veicinātu.
3. Lai noteiktu lietotāju vajadzības un efektīvi uz tām
reaģētu, pušu tiesību subjekti var izmantot GNSS lietotāju
forumu, kas tiks izveidots.
4. Šis nolīgums neietekmē pušu tiesības un pienākumus, kas
paredzēti PTO nolīgumā.
12. PANTS
Standarti, sertifikācija un
reglamentējošie pasākumi
1. Atzīstot to, cik vērtīga ir koordinēta pieeja
starptautiskajos standartizācijas un sertificēšanas forumos
saistībā ar globālās satelītu navigācijas pakalpojumiem, puses jo
īpaši kopīgi atbalsta Galileo un EGNOS standartu
izstrādi un veicināt to piemērošanu visā pasaulē, uzsverot
savstarpēju savietojamību ar citām GNSS.
Viens no koordinēšanas mērķiem ir veicināt Galileo
pakalpojumu plašu un novatorisku izmantošanu atklātiem,
komerciāliem un dzīvības drošības mērķiem kā pasaules mēroga
navigācijas un sinhronizācijas standartu. Puses rada labvēlīgus
apstākļus Galileo lietojumu attīstībai.
2. Lai veicinātu un īstenotu šā nolīguma mērķus, puses
vajadzības gadījumā sadarbojas visos GNSS jautājumos, kas nonāk
Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas, Starptautiskās
Jūrniecības organizācijas un ITU darba kārtībā.
3. Puses nodrošina, ka jautājumi, kas saistīti ar tehniskajiem
standartiem, sertificēšanas un licencēšanas prasībām un
procedūrām attiecībā uz Eiropas GNSS, nerada nevajadzīgus
šķēršļus tirdzniecībai. Vietējās prasības pamatojas uz
objektīviem, nediskriminējošiem, iepriekš noteiktiem un
pārskatāmiem kritērijiem.
4. Puses veic nepieciešamos reglamentējošos pasākumus, lai
ļautu pilnībā izmantot Galileo uztvērējus un zemes un
kosmosa segmentus to jurisdikcijā esošajās teritorijās. Šim
nolūkam Šveice savā jurisdikcijā esošajā teritorijā nodrošina
Galileo tādu attieksmi, kas nav mazāk labvēlīga kā pret
citām līdzīgām satelītu navigācijas pakalpojumu sistēmām.
13. PANTS
Drošība
1. Lai Eiropas GNSS programmas aizsargātu no tādiem draudiem
kā ļaunprātīga izmantošana, traucējumi, pārrāvumi un naidīga
rīcība, puses veic visus iespējamos pasākumus, lai, neskarot
4. panta 2. punktu, savās teritorijās nodrošinātu
satelītu navigācijas pakalpojumu un ar tiem saistītās
infrastruktūras pastāvību, drošumu un drošību.
2. Piemērojot 1. punktu, Šveice saskaņā ar tās tiesību aktiem
un procedūrām savlaicīgi pieņem un tās jurisdikcijā ievieš
pasākumus, kas attiecībā uz paaugstināta riska ierīču,
informācijas un tehnoloģiju aizsardzību pret draudiem un nevēlamu
izpaušanu, kā arī to kontroli un pārvaldību nodrošina tādu
drošības un drošuma līmeni, kurš ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina
Eiropas Savienībā piemērojamie pasākumi.
3. Ja kāda iemesla dēļ nevar sasniegt tādu līdzvērtīgu drošuma
un drošības līmeni, kā minēts šā panta 2. punktā, piemēro
22. panta procedūru.
14. PANTS
Klasificētas informācijas
apmaiņa
1. Eiropas Savienības klasificētās informācijas apmaiņu un
aizsardzību veic saskaņā ar nolīgumu par drošību un saskaņā ar
nolīguma par drošību īstenošanas kārtību.
2. Šveice var veikt ar valsts klasifikācijas marķējumu
apzīmētas klasificētas informācijas par Eiropas GNSS programmām
apmaiņu ar tām dalībvalstīm, ar kurām tā ir noslēgusi atbilstīgas
divpusējas vienošanās.
3. Puses cenšas izveidot visaptverošu un saskanīgu tiesisko
regulējumu, kas ļauj apmainīties ar klasificētu informāciju par
Galileo programmu starp visām pusēm.
15. PANTS
Piekļuve pakalpojumiem
Šveicei ir piekļuve visiem Eiropas GNSS programmu
pakalpojumiem atbilstīgi šim nolīgumam, kā arī PRP, ievērojot
atsevišķu PRP nolīgumu.
Šveice ir paudusi ieinteresētību par PRP, uzskatot, ka tas ir
svarīgs aspekts tās līdzdalībā Eiropas GNSS programmās. Puses
cenšas noslēgt PRP nolīgumu, lai nodrošinātu Šveices līdzdalību,
tiklīdz Šveice iesniedz attiecīgu lūgumu un ir pabeigta Līguma
par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzētā
procedūra.
16. PANTS
Dalība Eiropas GNSS aģentūrā
Šveicei ir tiesības piedalīties Eiropas GNSS aģentūrā
atbilstīgi nosacījumiem, kas jāizstrādā nolīgumā starp Eiropas
Savienību un Šveici. Minētās sarunas sākas, tiklīdz Šveice ir
iesniegusi attiecīgu lūgumu un no Eiropas Savienības puses būs
pabeigtas nepieciešamās procedūras.
17. PANTS
Dalība komitejās
Šveices pārstāvji tiek aicināti novērotāju statusā saskaņā ar
attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām un bez balsstiesībām
piedalīties komitejās, kas izveidotas ar Eiropas GNSS programmām
saistīto darbību vadībai, attīstībai un īstenošanai. Tas ietver,
jo īpaši, dalību GNSS programmu komitejā un GNSS drošības padomē,
kā arī to darba grupās un speciālo uzdevumu grupās.
III DAĻA
FINANŠU NOTEIKUMI
18. PANTS
Finansējums
Šveice dod ieguldījumu Eiropas GNSS programmu finansēšanā.
Šveices ieguldījumu aprēķina ar proporcionalitātes koeficientu,
ko iegūst, nosakot attiecību starp Šveices iekšzemes kopproduktu
tirgus cenās un dalībvalstu iekšzemes kopproduktu summu tirgus
cenās.
Laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam Šveices ieguldījums
Eiropas GNSS programmās ir 80 050 870 euro.
Šo summu maksā šādi:
2013. gadā: EUR 60 000 000,
2014. gadā: EUR 20 050 870.
No 2014. gada un turpmāk Šveice ieguldījumu maksā katru
gadu.
IV DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
19. PANTS
Atbildība
Tā kā Šveice nav Eiropas GNSS īpašniece, tai nav nekādas
atbildības saistībā ar īpašumtiesībām.
20. PANTS
Apvienotā komiteja
1. Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja ar nosaukumu
"Eiropas Savienības un Šveices GNSS komiteja". Tās
sastāvā ir pušu pārstāvji, un tā ir atbildīga par šā nolīguma
pārvaldību un pareizu piemērošanu. Šim nolūkam komiteja izstrādā
ieteikumus. Tā pieņem lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos
gadījumos; minētos lēmumus puses īsteno saskaņā ar saviem
noteikumiem. Apvienotā komiteja pieņem lēmumus, kopīgi
vienojoties.
2. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, kurā tostarp
paredzēta sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas un tā
pilnvaru termiņa noteikšanas kārtība.
3. Apvienotās komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības.
Sanāksmes sasaukšanu var pieprasīt Eiropas Savienība vai Šveice.
Apvienotās komitejas sanāksme notiek 15 dienu laikā pēc
pieprasījuma saskaņā ar 22. panta 2. punktu.
4. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot tādas darba grupas
vai ekspertu grupas, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai palīdzētu
tai veikt tās uzdevumus.
5. Apvienotā komiteja var nolemt grozīt I pielikumu.
21. PANTS
Apspriešanās
1. Lai nodrošinātu šā nolīguma pienācīgu īstenošanu, puses
regulāri apmainās ar informāciju un pēc kādas puses pieprasījuma
apspriežas Apvienotajā komitejā.
2. Ja kāda no pusēm to pieprasa, puses nekavējoties apspriežas
par jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar šā nolīguma
interpretāciju vai piemērošanu.
22. PANTS
Drošības pasākumi
1. Katra puse pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var
pieņemt pienācīgus drošības pasākumus, ietverot viena vai vairāku
sadarbības pasākumu apturēšanu, ja tā konstatē, ka starp pusēm
vairs netiek nodrošināts līdzvērtīgs eksporta kontroles vai
drošības līmenis. Ja kavēšanās varētu apdraudēt GNSS netraucētu
darbību, var tikt pieņemti pagaidu drošības pasākumi bez
iepriekšējas apspriešanās ar noteikumu, ka apspriešanās tiek
uzsākta uzreiz pēc minēto pasākumu pieņemšanas.
2. Panta 1. punktā minēto pasākumu apjoms un ilgums nedrīkst
pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai atrisinātu problēmu un
nodrošinātu līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem atbilstīgi
šim nolīgumam. Otra puse var pieprasīt apspriešanos Apvienotajā
komitejā par minēto pasākumu proporcionalitāti. Ja šīs
domstarpības nav iespējams izšķirt sešu mēnešu laikā, jebkura
puse saskaņā ar I pielikumā izstrādāto procedūru
domstarpības var iesniegt šķīrējtiesā, kuras lēmums ir saistošs.
Šādi nevar atrisināt nekādus jautājumus par tādu šā nolīguma
noteikumu interpretēšanu, kuri ir identiski atbilstīgiem
noteikumiem Eiropas Savienības tiesību aktos.
23. PANTS
Domstarpību izšķiršana
Neskarot 22. pantu, domstarpības par šā nolīguma
interpretēšanu vai piemērošanu izšķir, apspriežoties Apvienotajā
komitejā.
24. PANTS
Pielikumi
Šā nolīguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.
25. PANTS
Pārskatīšana
Šo nolīgumu var grozīt un pilnveidot jebkurā laikā, abām pusēm
savstarpēji vienojoties.
26. PANTS
Pārtraukšana
1. Eiropas Savienība vai Šveice var pārtraukt šā nolīguma
darbību, paziņojot par to otrai pusei. Šis nolīgums beidz
darboties pēc sešiem mēnešiem pēc šāda paziņojuma saņemšanas
dienas.
2. Šā nolīguma darbības pārtraukšana neietekmē saskaņā ar šo
nolīgumu izstrādāto pasākumu vai intelektuālā īpašuma jomā iegūtu
tiesību un pienākumu spēkā esamību vai darbības laiku.
3. Ja šā nolīguma darbību pārtrauc, Apvienotā komiteja
izstrādā priekšlikumu, lai puses varētu atrisināt jebkādus
nenokārtotus jautājumus, tostarp par finansiālām sekām, ievērojot
pro rata temporis principu.
27. PANTS
Stāšanās spēkā
1. Šo nolīgumu puses apstiprina saskaņā ar to iekšējām
procedūrām. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā
paziņojuma par apstiprināšanu.
2. Neatkarīgi no 1. punkta Šveice un Eiropas Savienība
attiecībā uz šā nolīguma elementiem, kas ir Eiropas Savienības
kompetencē, vienojas to piemērot provizoriski no tā mēneša pirmās
dienas, kurš seko dienai, kad ir sastādīts otrais paziņojums par
šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.
Laikposmā, kamēr šis nolīgums tiek piemērots provizoriski,
20. pantā minētajā Apvienotajā komitejā ir Šveices un
Eiropas Savienības pārstāvji.
3. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.
4. Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru,
čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu,
latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku,
slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi
teksti ir vienlīdz autentiski.
1 OVES L 196, 24.7.2008., 1. lpp.
2 OVES L 276, 20.10.2010., 11. lpp.
3 OVES L 287, 4.11.2011., 1. lpp.
I PIELIKUMS
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA
Ja domstarpības iesniedz šķīrējtiesā, izraugās trīs
šķīrējtiesnešus, ja vien puses nenolemj citādi.
Katra puse 30 dienu laikā izraugās vienu šķīrējtiesnesi.
Abi šādi izraudzītie šķīrējtiesneši pēc kopīgas vienošanās
ieceļ šķīrējtiesnesi, kas nav vienas vai otras puses
valstspiederīgais. Ja šķīrējtiesneši divu mēnešu laikā pēc to
izraudzīšanās nevar vienoties, šo šķīrējtiesnesi izvēlas no
septiņu personu saraksta, ko sastādījusi Apvienotā komiteja.
Apvienotā komiteja šo sarakstu sastāda un atjaunina saskaņā ar
savu reglamentu.
Ja vien puses nenolemj citādi, šķīrējtiesa pieņem savu
reglamentu. Tā savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.
II PIELIKUMS
Šveices finansiālais ieguldījums
Eiropas GNSS programmās
1. Lai piedalītos Eiropas GNSS programmās, Šveices
finansiālais ieguldījums Eiropas Savienības budžetā laikposmā no
2008. līdz 2013. gadam ir šāds (euro):
2013. gads |
2014. gads |
60 000 000 |
20 050 870 |
No 2014. gada un turpmāk Šveice ieguldījumu maksā katru
gadu.
2. Kopumā un jo īpaši Šveices finansiālā ieguldījuma
pārvaldībai tiek piemērota Finanšu regula, ko piemēro Savienības
vispārējam budžetam1, un tās piemērošanas
noteikumi2.
3. Šveices pārstāvju un ekspertu ceļa un uzturēšanās
izdevumus, kas saistīti ar viņu piedalīšanos Komisijas
organizētajās sanāksmēs par programmu īstenošanu, atmaksā
Komisija ar tādu pašu pamatojumu un saskaņā ar tādu pašu kārtību,
kāda ir spēkā attiecībā uz dalībvalstu ekspertiem.
4. Komisija Šveicei izsniedz pieprasījumus saskaņā ar šo
nolīgumu iemaksāt programmām paredzētajā budžetā tās ieguldījumam
atbilstīgos līdzekļus.
Šo ieguldījumu izsaka euro un ieskaita Komisijas euro bankas
kontā.
5. Tiek ievērota šāda maksājumu kārtība:
a) 2013. gadā pēc tam, kad tiek sākta šā nolīguma pagaidu
piemērošana, Šveice savu ieguldījumu iemaksā ne vēlāk kā
30 dienas pēc līdzekļu pieprasījuma saņemšanas.
b) 2014. gadā Šveice savu ieguldījumu (gan par
2008.-2013. gadu, gan par 2014. gadu) iemaksā ne vēlāk
kā 30 dienas pēc līdzekļu pieprasījuma saņemšanas. Līdzekļu
pieprasījumu izsniedz ne agrāk kā 1. jūlijā.
c) 2015. gadā un nākamajos gados, ja Šveice līdzekļu
pieprasījumu ir saņēmusi līdz 1. martam, tā savu ieguldījumu
iemaksā līdz 1. aprīlim. Līdzekļu pieprasījumu, ko Šveice
saņem pēc 1. marta, samaksā ne vēlāk kā 30 dienas pēc
tā saņemšanas.
Par ikvienu ieguldījuma maksājuma kavējumu no dienas, kad
beidzas iemaksas termiņš, Šveice maksā procentus par nesamaksāto
summu. Šī procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka
piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kā publicēts
Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, kura
ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kura ir atmaksas
termiņš, šo likmi palielinot par 3,5 procentu punktiem.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES,
Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris)
par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam
budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002
atcelšanu (OV ES L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
2 Komisijas Deleģētā regula (ES)
Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom)
Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības
vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV ES L 362,
31.12.2012., 1. lpp.)