1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai;

1.2. kārtību, kādā reģistrē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus, svītro tos no Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra (turpmāk – audzētāju reģistrs) un apmainās ar audzētāju reģistrā iekļauto informāciju;

1.3. kārtību, kādā uzrauga un kontrolē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus.

2. Atļauts audzēt tādas ģenētiski modificēto kultūraugu šķirnes, kas ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā, Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā vai Eiropas Savienības kopējā dārzeņu šķirņu katalogā.

3. Minimālais izolācijas attālums no ģenētiski modificēto kultūraugu lauka malas līdz tā paša kultūrauga bioloģiskās vai konvencionālās lauksaimniecības lauka malai, Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000 vietās) un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, piemēram, dabas liegumiem "Buļļezers" un "Ģipka", Garākalna un Puzes smilšu krupja atradnēm, Milzukalna dabas parkam, aizsargājamam dendroloģiskajam stādījumam –Latvijas Nacionālajam botāniskajam dārzam, kā arī pašvaldību teritorijām, kas noteikušas ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus, un valsts robežai ir 14 000 metru.

4. Pēc ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas audzēt tās pašas sugas konvencionālos kultūraugus tajā pašā laukā atļauts pēc noteikta laika, nosakot, ka krustziežu dzimtas kultūraugiem minimālais laikposms ir 10 gadi, pārējiem kultūraugiem – pieci gadi.

5. Ja saimniecībā audzē kādu ģenētiski modificētu kultūrauga sugu, tad šajā saimniecībā aizliegts audzēt šo pašu kultūraugu sugu, izmantojot konvencionālās vai bioloģiskās lauksaimniecības metodi.

6. Persona var audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, ja:

6.1. tā ir ieguvusi augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecisko izglītību atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajai profesionālajai kvalifikācijai vai tai ir līgums ar ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanas atbildīgo personu, kas ieguvusi augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecisko izglītību atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajai profesionālajai kvalifikācijai;

6.2. tā ir reģistrējusies audzētāju reģistrā;

6.3. tā iepriekšējos divos gados, pirms uzsākusi ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, nav pārkāpusi normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto organismu apriti noteiktās prasības.

7. Persona, kas vēlas audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus:

7.1. katru gadu saņem rakstisku saskaņojumu no tiem bišu saimju tiesiskajiem valdītājiem, kuru bišu dravas (stropi) ir reģistrētas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu un atrodas šo noteikumu 3. punktā minētajā izolācijas attālumā;

7.2. katru gadu no tiem zemju īpašniekiem vai zemju tiesiskajiem valdītājiem, kuru zeme (norādot zemes vienības kadastra numuru) atrodas šo noteikumu 3. punktā minētajā izolācijas attālumā, saņem:

7.2.1. rakstisku saskaņojumu ģenētiski modificētu kultūraugu (norādot konkrētu sugu) audzēšanai attiecīgajā īpašumā;

7.2.2. rakstisku apliecinājumu, ka konkrētajā gadā tie izolācijas attālumā apņemas neaudzēt tās sugas kultūraugus, ko audzēs attiecīgā persona;

7.3. saņem tehniskos noteikumus vai atzinumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu.

8. Persona, kas reģistrējusies audzētāju reģistrā (turpmāk – audzētājs):

8.1. novācot, uzglabājot un transportējot ģenētiski modificēto kultūraugu sēklas un ražu (turpmāk – produkts), nodrošina, lai produkts nesajauktos ar bioloģiskās un konvencionālās lauksaimniecības produktiem, kā arī ievēro šādas prasības:

8.1.1. produktu pārvadā slēgtā transportlīdzeklī, lai tas neizbirtu vai citādā veidā nenokļūtu vidē, arī tā iekraušanas un izkraušanas laikā;

8.1.2. nodrošina produkta glabāšanu slēgtā telpā nošķirti no bioloģiskās un konvencionālās lauksaimniecības produktiem. Telpa atrodas ārpus teritorijām, kurās ir applūšanas risks, un tā ir pasargāta no grauzēju iekļūšanas;

8.2. nodrošina Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – dienests), Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts vides dienesta inspektoram brīvu pieeju ražošanas telpām, noliktavām, zemes platībai, produktu pārvadāšanai izmantojamiem transportlīdzekļiem un uzskaites dokumentiem, šo noteikumu 6.1. apakšpunktā un 7. punktā minēto dokumentu oriģināliem, kā arī sniedz visu nepieciešamo informāciju par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu un iegūtā produkta apriti;

8.3. iznīcina pašizsējas vai pārziemojušos ģenētiski modificētos kultūraugus laukā, kurā tika audzēti ģenētiski modificētie kultūraugi, ja attiecīgajā laukā maina ģenētiski modificēto kultūraugu sugu vai pārtrauc audzēt ģenētiski modificēto kultūraugu, vai ja audzētāju svītro no audzētāja reģistra;

8.4. kārto lauku vēsturi par ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanai izmantojamiem (arī nomas) laukiem, norādot vismaz lauku izvietojuma shēmu un augu maiņu pa gadiem;

8.5. kārto dokumentāciju par izlietoto sēklu vai stādāmo materiālu izcelsmi, šķirni, kategoriju, kvalitāti un daudzumu;

8.6. 10 gadus glabā ar stādāmā vai sēklu materiāla iegādi saistītos dokumentus.

9. Ja audzētājs vēlas audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus citai personai piederošā zemē, zemes nomas līgumā norāda, ka nomātajā zemē tiks audzēti ģenētiski modificētie kultūraugi. Pēc zemes nomas līguma beigām zemes īpašnieks nodrošina šo noteikumu 4. punktā un 8.3. apakšpunktā minēto prasību izpildi.

10. Persona, kas vēlas audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, katru gadu reģistrējas dienesta audzētāju reģistrā.

11. Lai reģistrētos audzētāju reģistrā, persona iesniedz dienestā iesniegumu iekļaušanai audzētāju reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un pievieno:

11.1. šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētā dokumenta kopiju, saglabājot dokumenta oriģinālu;

11.2. šo noteikumu 7. punktā minēto dokumentu kopijas, saglabājot dokumentu oriģinālus;

11.3. kopsavilkumu (norādot kadastra numurus) ar elektroniskajā datu nesējā apkopotu šo noteikumu 7.1. un 7.2.1. apakšpunktā minēto informāciju;

11.4. zemes īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta reģistrācijas numuru Valsts zemes dienestā vai ar zemes īpašnieku noslēgtā zemes nomas līguma kopiju, uzrādot tā oriģinālu;

11.5. zemes robežu plāna kopiju (ar zemes vienības kadastra numuru un lauka bloka numuru), kurā norādītas ģenētiski modificēta kultūrauga audzēšanas lauka robežas un platība;

11.6. informāciju par lauku vēstures kārtošanu.

12. Iesniedzot iesniegumu elektroniska dokumenta veidā, šo noteikumu 6.1. apakšpunktā un 7. punktā minēto dokumentu oriģinālu ieskenē un pievieno pielikuma veidā. Iesniegumu sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

13. Ja persona neiesniedz visus šo noteikumu 11. punktā minētos dokumentus vai iesniegtā informācija ir nepilnīga, dienests triju darbdienu laikā pēc iesniegumā norādītās informācijas atbilstības pārbaudes rakstiski informē iesniedzēju par trūkstošo informāciju un dokumentiem un pieprasa tos iesniegt 20 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

14. Ja persona līdz šo noteikumu 13. punktā minētā termiņa beigām nav novērsusi dienesta norādītos trūkumus, dienests piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām pieņem lēmumu par atteikumu iekļaut personu audzētāju reģistrā un par to viņu rakstiski informē, norādot atteikuma iemeslus.

15. Dienests:

15.1. mēneša laikā pēc šo noteikumu 11. punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda šo noteikumu 11. punktā minētajā iesniegumā norādītās informācijas atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām un pieņem lēmumu par personas iekļaušanu audzētāju reģistrā vai par atteikumu personu iekļaut audzētāju reģistrā;

15.2. triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta personai informāciju par pieņemto lēmumu.

16. Ja pieņemts lēmums par personas iekļaušanu audzētāju reģistrā, dienests audzētāju reģistrā ievieto šo noteikumu 2. pielikuma 2. un 3. punktā minēto informāciju, kā arī norāda lēmuma numuru un datumu.

17. Dienests savā tīmekļa vietnē ievieto informāciju par audzētāju reģistrā iekļautajām personām, norādot vārdu un uzvārdu (fiziskajām personām) vai nosaukumu (juridiskajām personām), lēmuma numuru un datumu, ģenētiski modificēto kultūraugu sugu un šķirni, kā arī lauku, kurā paredzēts audzēt ģenētiski modificēto kultūraugu (atrašanās vietas adresi un zemes vienības kadastra numuru).

18. Izdevumus, kas saistīti ar audzētāja reģistrāciju, saskaņā ar dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi sedz attiecīgā persona, atbilstoši dienesta izsniegtajam rēķinam ieskaitot naudu norādītajā kontā.

19. Dienests divu nedēļu laikā pieņem lēmumu par audzētāja svītrošanu no audzētāju reģistra, ja:

19.1. audzētājs ir iesniedzis rakstisku iesniegumu par tā svītrošanu no audzētāju reģistra;

19.2. ir konstatēts, ka nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanu, un par to ir pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā.

20. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 19. punktā minētā lēmuma pieņemšanas par audzētāja svītrošanu no audzētāju reģistra izdara attiecīgas izmaiņas audzētāju reģistrā un par to rakstiski informē personu, kas svītrota no audzētāju reģistra.

21. Dienests pēc audzētāja svītrošanas no audzētāju reģistra šo noteikumu 16. un 19. punktā minēto informāciju 10 gadus glabā audzētāju reģistra arhīvā un lauka koordinātas – dienesta Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā.

22. Šo noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli atbilstoši kompetencei nodrošina:

22.1. dienests, veicot šādas darbības:

22.1.1. uzrauga un kontrolē sēklu apriti ģenētiski modificēto kultūraugu šķirnēm;

22.1.2. veic ģenētiski modificēto kultūraugu lauku uzmērīšanu dabā un lauka koordinātas saglabā dienesta Ģeogrāfiskajā informācijas sistēmā;

22.1.3. kontrolē izolācijas attāluma ievērošanu no ģenētiski modificēto kultūraugu lauka malas līdz tā paša kultūrauga bioloģiskās vai konvencionālās lauksaimniecības lauka malai, pašvaldību teritorijām, kas noteikušas ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus, un valsts robežai, veicot pārbaudi pie audzētāja kultūrauga veģetācijas periodā, bet ne vēlāk kā līdz ziedēšanai. Pārbaudi pie biešu audzētāja veic ne vēlāk kā līdz biešu lapu rozetes izveidei, kad augi blakus rindās vēl nesakļaujas. Pārbaudi pie biešu sēklaudzētāja veic ne vēlāk kā līdz rozetes stadijai otrajā gadā;

22.1.4. kontrolē šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētās prasības izpildi pēc audzētāja svītrošanas no audzētāju reģistra;

22.2. Pārtikas un veterinārais dienests, kontrolējot ģenētiski modificēto produktu (izņemot sēklas) uzglabāšanu, sagatavošanu, iepakošanu un transportēšanu;

22.3. Valsts vides dienests, kontrolējot izolācijas attālumu ievērošanu no ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas vietas līdz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000 vietās) un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, piemēram, dabas liegumiem "Buļļezers" un "Ģipka", Garākalna un Puzes smilšu krupja atradnēm, Milzukalna dabas parkam un aizsargājamam dendroloģiskajam stādījumam – Latvijas Nacionālajam botāniskajam dārzam.

23. Dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts vides dienesta inspektori, veicot kontroli pie audzētāja, sastāda pārbaudes aktu. Ja inspektors konstatē neatbilstību šo noteikumu prasībām, tas aktā norāda attiecīgo pārkāpumu, tā tiesisko pamatojumu, darbības pārkāpuma novēršanai un to izpildes termiņu. Pārtikas un veterinārais dienests vai Valsts vides dienests par konstatēto pārkāpumu informē dienestu.

24. Ja nav ievērotas šo noteikumu 3., 4. un 5. punktā minētās prasības vai audzētājs šo noteikumu 23. punktā minēto pārkāpumu nav novērsis kontroles institūciju norādītajā termiņā, dienests pieprasa iesētos ģenētiski modificētos kultūraugus pilnībā iznīcināt, izmantojot mehāniskās vai ķīmiskās metodes. Platībā, kurā iznīcināti kartupeļi, audzētājs uztur melno papuvi. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo kultūraugu iznīcināšanas par to rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.

25. Ja audzētājs nav izpildījis šo noteikumu 23. punktā minētajā pārbaudes aktā kontroles institūciju norādītos pasākumus pārkāpuma novēršanai un šo noteikumu 24. punktā minēto dienesta prasību par ģenētiski modificēto kultūraugu iznīcināšanu, dienests ir tiesīgs iznīcināt iesētos vai iestādītos ģenētiski modificētos kultūraugus piespiedu kārtā, izmantojot mehāniskās vai ķīmiskās metodes. Ar iesēto ģenētiski modificēto kultūraugu iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz audzētājs.

26. Ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kura zeme atrodas ģenētiski modificētā kultūrauga izolācijas zonā, saskaņā ar šo noteikumu 7.2. apakšpunktu ir apliecinājis, ka tas konkrētajā gadā neaudzēs to sugu kultūraugus, ko audzēs audzētājs, bet nav ievērojis šo apliecinājumu, dienests sastāda pārbaudes aktu un pieprasa zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam iesētos tās pašas sugas bioloģiski vai konvencionāli audzētos kultūraugus iznīcināt, izmantojot mehāniskās vai ķīmiskās metodes. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo kultūraugu iznīcināšanas par to rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.

27. Ja šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētais zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav izpildījis šo noteikumu 26. punktā minētos pasākumus pārkāpuma novēršanai, dienests pēc atkārtotas pārbaudes saimniecībā ir tiesīgs, izmantojot mehāniskās vai ķīmiskās metodes, piespiedu kārtā iznīcināt iesētos vai iestādītos tās pašas sugas bioloģiskos vai konvencionālos kultūraugus. Ar iesēto kultūraugu iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētais zemju īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

28. Ja dienests, veicot kontroles un uzraudzības pasākumus, konstatē, ka ģenētiski modificētus kultūraugus audzē persona, kas nav iekļauta audzētāju reģistrā (turpmāk – nereģistrēts audzētājs), dienests iesētos vai iestādītos ģenētiski modificētos kultūraugus pieprasa iznīcināt, izmantojot mehāniskās vai ķīmiskās metodes. Ja nereģistrētais audzētājs 10 dienu laikā pēc dienesta pārbaudes nav iznīcinājis ģenētiski modificētos kultūraugus, dienests ir tiesīgs, izmantojot mehāniskās vai ķīmiskās metodes, piespiedu kārtā iznīcināt iesētos vai iestādītos ģenētiski modificētos kultūraugus. Ar iesēto ģenētiski modificēto kultūraugu iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz nereģistrētais audzētājs. Dienests pēc šo kultūraugu iznīcināšanas piecu darbdienu laikā rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.

29. Dienesta inspektora lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt dienesta nolikumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

1. Tiesību normas ir saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

2. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu.