Ministru kabineta noteikumi Nr.9

Rīgā 2015.gada 6.janvārī (prot. Nr.1 19.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumos Nr.918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
7.panta piekto un astoto daļu,
13.panta otrās daļas 1.punktu un
25.panta otro daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 135., 203. nr.; 2011, 48. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 164. nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 2.10. apakšpunktu.

2. Papildināt noteikumus ar 2.12. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.12. peldbūvju izvietošanai, lai ierīkotu ar pakalpojumu sniegšanu saistītus objektus."

3. Papildināt noteikumus ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Publiskās ūdenstilpes var iznomāt tikai tādu ēku un būvju izvietošanai, kas atļautas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un kuras aizliegts būvēt kā patstāvīgus īpašuma objektus."

4. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Ūdenstilpi aizliegts iznomāt vienlaikus vairākiem izmantošanas veidiem, ja atbilstoši ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem tie ir pretrunā cits citam vai to mijiedarbības dēļ varētu pasliktināties ūdenstilpes ekoloģiskais vai ķīmiskais stāvoklis."

5. Izteikt 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.5. pieejamo finanšu instrumentu atbalsta piesaisti un konkrētu projektu īstenošanu atbilstoši valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts) ieteikumiem par zivju dzīvotņu un nārsta vietu uzlabošanu."

6. Izteikt 22. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"22. Ja iznomā publisku ūdenstilpi (tai skaitā vienotas attīstības ieceres īstenošanai), nomnieks nodrošina brīvu pieeju ūdenstilpei, lai to varētu izmantot:".

7. Papildināt noteikumus ar 22.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"22.6. valsts vides monitoringa veikšanai."

8. Izteikt 26. punktu šādā redakcijā:

"26. Ūdenstilpi var iznomāt uz laiku līdz 30 gadiem."

9. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Iesniegumu par ūdenstilpes nomu, plānotās darbības aprakstu un nomas objekta grafisku skici iesniedz attiecīgajā pašvaldībā (pašvaldībās)."

10. Izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Ūdenstilpes nomas konkursu rīko šādos gadījumos:

34.1. ja uz ūdenstilpes nomu šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.6. apakšpunktā minētajiem izmantošanas veidiem ir pieteikušies vairāki pretendenti vai attiecīgie izmantošanas veidi atbilstoši ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem ir savstarpēji pretrunīgi;

34.2. ja uz ūdenstilpes nomu šo noteikumu 2.5., 2.7., 2.8., 2.9., 2.11. un 2.12. apakšpunktā minētajiem izmantošanas veidiem ir pieteicies viens vai vairāki pretendenti un ūdenstilpi ir paredzēts izmantot komerciāliem mērķiem, izņemot gadījumus, ja atbilstoši teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonā atļautajam ūdenstilpi piegulošās zemes vienības robežās vēlas iznomāt attiecīgās zemes īpašnieks."

11. Izteikt 35. un 36. punktu šādā redakcijā:

"35. Pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe, izstrādā ūdenstilpes nomas konkursa nolikumu un publicē to pašvaldības tīmekļa vietnē un, ja nepieciešams, arī citos plašsaziņas līdzekļos. Izstrādājot konkursa nolikumu, pašvaldība ņem vērā, ka plānotais ūdenstilpes izmantošanas veids nedrīkst pasliktināt ūdenstilpes ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti.

36. Iesniegumu ūdenstilpes nomas konkursam, plānotās saimnieciskās darbības aprakstu un nomas objekta grafisko skici iesniedz attiecīgajā pašvaldībā (pašvaldībās). Iesniegumu konkursam un tam pievienojamos dokumentus var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu vai iesniegt elektroniska dokumenta formā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti."

12. Papildināt noteikumus ar 52.1.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"52.1.¹ ūdenstilpes izmantošanas nomas līgumu slēdz par ūdenstilpi vai tās daļu, kas nepieciešama konkrētā ūdenstilpes izmantošanas veida nodrošināšanai. Iznomājot ūdenstilpi vai tās daļu, līgumā tiek norādīta nomājamā platība (ha), un tās robežas tiek attēlotas ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumu pārskata plānā;".

13. Izteikt 52.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"52.3. nomnieks iznomātajā ūdenstilpē nepieļauj trešo personu nelikumīgu darbību, kā arī nekavējoties informē iznomātāju un kompetentās valsts institūcijas, ja trešās personas veic nelikumīgas darbības, kas kaitē vai var kaitēt iznomātās ūdenstilpes hidroloģiskajam stāvoklim un videi;".

14. Papildināt 52.4. apakšpunktu aiz vārdiem "izpētes darbus" ar vārdiem "un valsts vides monitoringu".

15. Papildināt noteikumus ar 52.4.¹ apakšpunktu šādā redakcijā:

"52.4.¹ nomniekam aizliegts iznomātajā ūdenstilpes daļā būvēt (arī ierīkot vai uzstādīt) būves kā patstāvīgus īpašuma objektus;".

16. Papildināt 52.6.3. apakšpunktu aiz vārdiem "zivju resursu" ar vārdiem "un vides".

17. Papildināt noteikumus ar 52.7. un 52.8. apakšpunktu šādā redakcijā:

"52.7. vienošanos par būvju piederību pēc nomas termiņa beigām vai uzbūvēto būvju nojaukšanu;

52.8. iznomātājam ir tiesības vienpusēji bez soda sankcijām lauzt līgumu, ja ūdenstilpes noma ir pretrunā normatīvajos aktos noteiktajām prasībām."

18. Izteikt 55.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"55.2. par šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.8., 2.9., 2.11. un 2.12. apakšpunktā minētajiem izmantošanas veidiem - personas, kuras atbilst prasībām, kas minētas normatīvajos aktos par ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtību."

19. Izteikt 65. punktu šādā redakcijā:

"65. Ūdenstilpes nomniekam ir pienākums:

65.1. iznomāto ūdenstilpi vai tās daļu izmantot tikai nomas līgumā noteiktajiem mērķiem saskaņā ar ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem un atbilstoši noteiktajam termiņam un kārtībai, kādā maksājama nomas maksa;

65.2. plānojot un veicot nomas līgumā atļauto ūdenstilpes vai tās daļas izmantošanu, ņemt vērā Ūdens apsaimniekošanas likumā ūdensobjektiem noteiktos vides kvalitātes mērķus, nodrošinot, ka ūdenstilpes izmantošanas veids nekavē minēto mērķu sasniegšanu, un nekavējoties veikt pasākumus, ja izmantošanas dēļ radies kaitējums ūdenstilpei vai tās resursiem."

20. Izteikt 67. punktu šādā redakcijā:

"67. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums:

67.1. ar savu rīcību vai cita nomas līguma noslēgšanu nepieļaut tādu trešo personu darbību, kas varētu kaitēt nomniekam;

67.2. neiznomāt ūdenstilpi tādiem izmantošanas veidiem, kuri kavē vai var kavēt Ūdens apsaimniekošanas likumā ūdenstilpei noteiktos vides kvalitātes mērķus vai šo mērķu sasniegšanu;

67.3. pirms ūdenstilpes nomas līguma slēgšanas pašvaldības tīmekļa vietnē publicēt informāciju par nomas līguma projektu, plānotās saimnieciskās darbības aprakstu un nomas objekta grafisku skici, līguma sastāvā esošos ūdensobjekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus un informāciju par citiem atbilstošiem dokumentiem (ja tādi ir);

67.4. aktualizēt informāciju pašvaldības tīmekļa vietnē, ja tiek mainīti ūdenstilpes nomas līguma nosacījumi vai izdarītas izmaiņas ūdenstilpes nomas līgumam pievienotajos dokumentos;

67.5. nodrošināt iznomātās ūdenstilpes publisku pieejamību atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajām prasībām neatkarīgi no tās izmantošanas veida."

21. Izteikt 83. punktu šādā redakcijā:

"83. Ūdenstilpes nomas maksu nosaka, ņemot vērā ūdenstilpes platību, atrašanās vietu, izmantošanas veidu un sociālekonomiskos faktorus. Ja ūdenstilpi paredzēts izmantot komerciāliem mērķiem vai konkursā par ūdenstilpes nomu ir pieteicies tikai viens pretendents, nomas maksu nosaka, ņemot vērā sertificēta vērtētāja atbilstoši tirgus novērtējumam noteikto nomas maksu."

22. Papildināt noteikumus ar 100.¹ punktu šādā redakcijā:

"100.¹ Ja ūdenstilpes paredzēts nomāt komerciāliem mērķiem, atbalstu samazinātas nomas maksas veidā piešķir saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1407/2013), ievērojot šādus nosacījumus:

100.¹ 1. atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nevar piemērot, ja potenciālajam nomniekam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

100.¹ 2. atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nepiešķir saimnieciskās darbības nozarēm un darbībām, kuras minētas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā;

100.¹ 3. ja nomnieks, kuram piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, darbojas arī nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu no tām darbībām, kurām piešķirts de minimis atbalsts samazinātas nomas maksas veidā;

100.¹ 4. nomnieks, kuram piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, iesniedz informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem par jebkuru atbalstu, ko tas ir saņēmis atbilstoši Komisijas regulai Nr. 1407/2013 vai Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulai (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006. gada 28. decembris, Nr. L 379);

100.¹ 5. iznomātājs, kas piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, ievērojot normatīvajos aktos par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību noteiktās prasības;

100.¹ 6. šo noteikumu ietvaros saņemto atbalstu var apvienot ar citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus - 200 000 euro triju fiskālo gadu periodā viena vienota uzņēmuma līmenī."

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā -
kultūras ministre Dace Melbārde