Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.829

Rīgā 2014.gada 23.decembrī (prot. Nr.72 39.§)
Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
24.2 panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs.

2. Dzīvnieku novietnei, kurā atrodas mazāk par 10 dzīvnieku vienībām vai, ja dzīvnieku novietne atrodas īpaši jutīgās teritorijās, – mazāk par piecām dzīvnieku vienībām, piemēro tikai šo noteikumu 4.4.1. apakšpunkta prasības.

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. pakaišu kūtsmēsli – kūtsmēsli ar pakaišu un lopbarības palieku piejaukumu, kur sausnas saturs ir vairāk par 15 procentiem;

3.2. pusšķidrie kūtsmēsli – kūtsmēsli ar pakaišu, lopbarības palieku vai ūdens piejaukumu, kur sausnas saturs ir no 10 līdz 15 procentiem;

3.3. šķidrie kūtsmēsli – kūtsmēsli ar ūdens piejaukumu, kur sausnas saturs ir no 2 līdz 10 procentiem;

3.4. virca – lauksaimniecības dzīvnieku šķidrie izdalījumi un šķidrums, kas izplūst no pakaišu kūtsmēsliem;

3.5. skābbarības sula – šķidrums, kas izplūst no skābbarības tās sagatavošanas un uzglabāšanas laikā;

3.6. dzīvnieku novietne – jebkura ēka vai tās daļa vai āra apstākļos norobežota vide vai vieta, kurā pastāvīgi vai uz laiku tur lauksaimniecības dzīvniekus, tai skaitā nepieciešamās palīgtelpas un palīgbūves;

3.7. dziļā kūts – dzīvnieku mītne, kurā pakaišu kūtsmēslus uzkrāj turpat kūtī vismaz pusgadu;

3.8. kūtsmēslu krātuve – būve kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai cita veida izmantošanai;

3.9. lagūnas tipa kūtsmēslu krātuve – kūtsmēslu krātuves veids, kam raksturīga pusiedziļināta vai iedziļināta baseina forma un kuras sienas un pamatne ir noklātas ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu.

II. Prasības piesārņojuma ierobežošanai un kontrolei

4. Kūtsmēslu savākšanai, novadīšanai un uzglabāšanai ir noteiktas šādas prasības:

4.1. savākšanas un novadīšanas sistēmas dzīvnieku novietnē izbūvē no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kas ir noturīgs pret dzīvnieku novietnē izmantotās tehnikas ietekmi;

4.2. krātuves pamatni un sienas izbūvē no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kas ir izturīgs pret izmantotās tehnikas ietekmi;

4.3. dzīvnieku novietnē izveido piemērotu sistēmu šķidro kūtsmēslu vai vircas savākšanai un novadīšanai uz attiecīgajām krātuvēm;

4.4. pakaišu kūtsmēslus uzglabā:

4.4.1. pie dzīvnieku novietnes līdz to tālākai izmantošanai, ja dzīvnieku novietnē atrodas mazāk par 10 dzīvnieku vienībām vai, ja tā atrodas īpaši jutīgā teritorijā, – mazāk par piecām dzīvnieku vienībām. Kūtsmēslu uzglabāšanas laukuma pamatni ierīko saskaņā ar šo noteikumu 4.6.6. apakšpunkta prasībām. Vircu uzkrāj speciāli aprīkotā tvertnē;

4.4.2. kūtsmēslu krātuvē, kas būvēta no betona, vai betonētā laukumā, vai speciāli ierīkotā laukumā ar šķidruma necaurlaidīgu pamatni, ja dzīvnieku novietnē atrodas vairāk par 10 dzīvnieku vienībām vai, ja tā atrodas īpaši jutīgā teritorijā, – vairāk par piecām dzīvnieku vienībām. Vircu uzkrāj speciāli ierīkotā krātuvē (tvertnē);

4.4.3. dziļajā kūtī. Ārpus dzīvnieku novietnes dziļajā kūtī uzkrātos kūtsmēslus, ja nodrošina sausnas saturu vismaz 45 procenti, uzglabā ne ilgāk kā 24 mēnešus. Kūtsmēslu uzglabāšanas laukumu ierīko saskaņā ar šo noteikumu 4.6.3., 4.6.4. un 4.6.5. apakšpunkta prasībām un pamatni veido no ūdensnecaurlaidīga materiāla;

4.4.4. izņēmuma gadījumā ārpus dzīvnieku novietnes ne ilgāk kā piecus mēnešus – no 1. maija līdz 30. septembrim – vai tad, ja tiek veikta kūtsmēslu krātuves atjaunošana vai pārbūve. Pagaidu uzglabāšanas laukumu ierīko atbilstoši šo noteikumu 4.6. apakšpunkta prasībām;

4.5. lai pakaišu kūtsmēslus uzglabātu ārpus dzīvnieku novietnes:

4.5.1. operators Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk – pārvalde) iesniedz iesniegumu, kurā pamato šo noteikumu 4.4.4. apakšpunktā minēto izņēmuma gadījumu. Iesniegumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu un apliecina pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas vietas atbilstību šo noteikumu 4.6. apakšpunkta prasībām. Iesniegumam pievieno Lauku atbalsta dienesta lauku bloka karti (mērogā 1 : 5000 vai mērogā 1: 10 000, ne vecāku par pieciem gadiem), kurā atzīmē paredzamo pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas vietu. Ja operators veic kūtsmēslu krātuves atjaunošanu vai pārbūvi, iesniegumā norāda darba izpildes laiku;

4.5.2. pārvalde, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, saskaņo pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas vietu ārpus dzīvnieku novietnes. Ja, veicot pārbaudi, valsts vides inspektors konstatē pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas vietas vai uzglabāšanas veida neatbilstību šo noteikumu 4.6. apakšpunkta prasībām un pārvaldes noteiktajā termiņā operators nav veicis pasākumus šo neatbilstību novēršanai, pārvalde atceļ pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas vietas saskaņojumu. Operatora pienākums ir aizvākt neatbilstošā vietā uzglabātos kūtsmēslus un nodrošināt to apsaimniekošanu atbilstoši šo noteikumu prasībām;

4.6. ierīkojot pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas laukumu ārpus dzīvnieku novietnes, ievēro šādus nosacījumus:

4.6.1. kūtsmēsliem nodrošina tādu sausnas saturu (virs 30 procentiem), lai tos varētu sakraut kaudzē un no tiem neplūstu virca;

4.6.2. pakaišu kūtsmēslu daudzums uzglabāšanas laukumā atbilst vienā gadā attiecīgajā laukā iestrādājamam kūtsmēslu apjomam;

4.6.3. kūtsmēslu uzglabāšanas laukumu neveido vietā, kur nogāzēs slīpums ir lielāks par pieciem grādiem, lai reljefs nesekmētu virszemes noteces veidošanos un noplūdi;

4.6.4. kūtsmēslu uzglabāšanas laukumu neveido pārmitrās un applūstošās teritorijās;

4.6.5. kūtsmēslu uzglabāšanas laukumu ierīko vismaz 50 metru attālumā no virszemes ūdens objektiem un no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai, un vismaz 30 metru attālumā no novadgrāvja krotes un meliorācijas sistēmas būves (akas, virszemes noteces uztvērēja);

4.6.6. kūtsmēslu uzglabāšanas laukuma pamatni veido no ūdensnecaurlaidīga materiāla vai pamatnē ieklāj vismaz 30 centimetrus biezu šķidrumu absorbējošu materiālu (salmus, kūdru, skaidas), lai uzsūktu kūtsmēslos esošo šķidrumu un pasargātu no noteces. Absorbējoša materiāla pamatni veido divu metru platumā apkārt kūtsmēslu kaudzes perimetram. Kūtsmēslus nosedz ar vismaz 20 centimetrus biezu absorbējoša materiāla aizsargslāni (salmu, kūdras, skaidu) vai ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai mazinātu atmosfēras nokrišņu iedarbību, novērstu noteci un gaistošo vielu iztvaikošanu;

4.6.7. kūtsmēslu uzglabāšanas laukumu neveido tajā pašā vietā, ja nav pagājuši vismaz trīs gadi.

5. Kūtsmēslu krātuvēm ir noteiktas šādas prasības:

5.1. kūtsmēslu un skābbarības sulas uzglabāšanai nodrošina tādu krātuves tilpumu, kas to ļauj uzkrāt vismaz astoņus mēnešus. Ja kūtsmēslu daudzums pārsniedz minēto krātuves tilpumu, operators daudzumu, kas pārsniedz krātuves tilpumu, drīkst nodot citai personai;

5.2. vircu no vaļējām un slēgtām pakaišu kūtsmēslu krātuvēm savāc atsevišķā krātuvē ar tādu krātuves tilpumu, kas to ļauj uzkrāt vismaz astoņus mēnešus;

5.3. ir pieļaujama skābbarības sulas uzglabāšana vircas vai šķidro kūtsmēslu krātuvē, ja skābbarības sulas apjoms nepārsniedz piecus procentus no šķidro kūtsmēslu apjoma. Nav pieļaujama skābbarības sulas noplūde vidē;

5.4. kūtsmēslu krātuves un vircas uzkrāšanas tvertnes ietilpību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;

5.5. šo noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunktā minētās būves būvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvniecību;

5.6. kūtsmēslus, tai skaitā vircu, izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.

6. Skābbarības glabāšanai tranšejā un kaudzēs, kā arī tās izmantošanai ir noteiktas šādas prasības:

6.1. skābbarības tranšejas pamatni izveido no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kas ir izturīgs pret skābbarības ietekmi un iespējamiem mehāniskiem bojājumiem pildīšanas vai iztukšošanas laikā;

6.2. tranšejas pamatni ierīko ar slīpumu skābbarības izkraušanas virzienā. Tranšejas zemākajā galā ierīko šķērskanālu skābbarības sulas novadīšanai uzkrāšanas tilpnē;

6.3. uzglabājot skābbarību kaudzē uz lauka, zem kaudzes ieklāj plēvi vai absorbējoša materiāla slāni. Ieklāto plēvi savieno ar kaudzei pārklāto plēvi vai kaudzi nosedz ar absorbējoša materiāla slāni;

6.4. skābbarības kaudzi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos un skābbarības sulas noteci. Skābbarības kaudzi novieto atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu prasībām, bet ne tuvāk par 30 metriem no upes, strauta, grāvja, meliorācijas sistēmu akām vai akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai;

6.5. ja skābbarības kaudzi ierīko katru gadu vienā un tajā pašā vietā, kaudzes pamatni izbetonē. Pamatni laukumam veido ar slīpumu uz skābbarības sulas savākšanas tilpnes pusi. Apkārt skābbarības kaudzes laukumam izveido skābbarības sulas uztveršanas grāvīti vai 0,2–0,3 metrus augstu apmali;

6.6. skābbarības sulu neizkliedē uz lauka laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam, kā arī uz sasalušas, pārmitras vai sniega klātas augsnes.

7. Šķidro un pusšķidro kūtsmēslu un vircas glabāšanai ir noteiktas šādas prasības:

7.1. šķidro un pusšķidro kūtsmēslu un vircas krātuves ir slēgta tipa vai ar pastāvīgu dabisku vai mākslīgu peldošu segslāni, kas samazina iztvaikošanu. Peldošais segslānis nepārtraukti nosedz krātuves virsmu. Ja nepieciešams, dabisko segslāni papildina;

7.2. uzpildes sistēmu veido tā, lai neizjauktu peldošo segslāni;

7.3. uzkrājot šķidros kūtsmēslus lagūnas tipa kūtsmēslu krātuvē:

7.3.1. krātuves pamatnes līmenis ir vismaz 50 centimetru virs maksimālā gruntsūdens līmeņa. Ja nepieciešams, gruntsūdens līmeni pazemina, pamatnē izbūvējot drenāžu;

7.3.2. krātuves pamatni un sienas hermetizē ar speciālu ūdensnecaurlaidīgu materiālu, kurš paredzēts šķidro kūtsmēslu uzglabāšanai un kura malas nostiprina krātuves augšmalā;

7.3.3. krātuvi norobežo ar nožogojumu.

8. Projektējot jaunu dzīvnieku novietni, paredz izbūvēt kūtsmēslu krātuvi vai iekārtu kūtsmēslu tālākai pārstrādei. Pārbūvējot ekspluatācijā esošu dzīvnieku novietni, ja nepieciešams, kūtsmēslu uzglabāšanai paredz izbūvēt jaunu krātuvi vai pārbūvēt esošo, vai izbūvēt iekārtu kūtsmēslu tālākai pārstrādei. Kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina kūtsmēslu uzglabāšanu vismaz astoņus mēnešus.

9. Dzīvnieku novietnē, kurā pakaišu kūtsmēslus uzkrāj dziļajā kūtī, un saimniecībā, kurā gaļas liellopi, aitas un savvaļas sugas dzīvnieki, kas paredzēti produkcijas ieguvei, pastāvīgi tiek turēti āra apstākļos norobežotā vidē, nav nepieciešama krātuve kūtsmēslu uzglabāšanai.

III. Kontrole un operatora veiktais monitorings

10. Šo noteikumu prasību ievērošanu kontrolē valsts vides inspektori.

11. Operators šo noteikumu 12. punktā minētos datus norāda uzskaites žurnālā (uz papīra vai elektroniski). Uzskaites žurnālu pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda pārbaudei. Operators attiecīgo informāciju glabā vismaz trīs gadus.

12. Uzskaites žurnālā norāda:

12.1. datumu, kad papildināts peldošā segslāņa klājums (ja tāds ir);

12.2. datumu, kad kūtsmēsli, fermentācijas atliekas vai skābbarības sula izkliedēta uz lauka;

12.3. datumu, kad kūtsmēsli, fermentācijas atliekas vai skābbarības sula nodota citai fiziskajai vai juridiskajai personai, norādot daudzumu un fiziskās vai juridiskās personas adresi;

12.4. datumu, kad pakaišu kūtsmēsli novietoti uzglabāšanas vietā ārpus dzīvnieku novietnes.

13. Operators, kas apsaimnieko lagūnas tipa krātuvi, kurā ierīkoti urbumi vai drenāžas sistēma ar novērošanas aku, ievēro šādas prasības:

13.1. krātuves ekspluatācijas laikā pazemes ūdeņu kvalitātes mērījumus novērošanas (monitoringa) vietās veic reizi gadā pirms krātuves iztukšošanas, un analīžu rezultātus mēneša laikā pēc to saņemšanas iesniedz attiecīgajā pārvaldē;

13.2. pazemes ūdeņos nosaka tādus parametrus kā kopējais slāpeklis (Nkop.) un atsevišķie slāpekļa savienojumi (nitrāti, nitrīti un amonijs), kā arī kopējais fosfors (Pkop.). Uz vietas paraugu noņemšanas laikā nosaka ūdens pH. Pazemes ūdeņu kvalitātes novērtēšanā ņem vērā noteikumos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos robežlielumus.

14. Pazemes ūdeņu kvalitātes novērošanas (monitoringa) sistēmu ierīko komersants, kam izsniegta Valsts vides dienesta zemes dzīļu izmantošanas licence.

15. Pazemes ūdeņu paraugus noņem un analīzes veic akreditēta laboratorija.

16. Projektējot jaunu lagūnas tipa krātuvi, paredz ierīkot seklo gruntsūdeņu kvalitātes novērošanas (monitoringa) sistēmu. Gruntsūdeņu iespējamās plūsmas virzienā, bet ne tālāk kā 10 metrus no krātuves ierīko vismaz vienu urbumu ar filtru vienu līdz trīs metrus dziļāk par krātuves pamatni. Urbumu var aizstāt ar drenāžas sistēmu, ko ierīko zem krātuves pamatnes tā, lai būtu iespējams no tās ņemt ūdens paraugus, kā arī nodrošina drenu kolektora izvadīšanu kādā ūdenstecē, grāvī vai ūdenstilpē atbilstoši normatīvajiem aktiem par hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumiem.

IV. Noslēguma jautājumi

17. Ja kūtsmēslu krātuve vai kūtsmēslu uzglabāšanas vieta neatbilst šo noteikumu prasībām, operators līdz 2015. gada 1. jūlijam iesniedz pārvaldē pasākumu plānu, lai šajos noteikumos noteiktajā termiņā nodrošinātu kūtsmēslu uzglabāšanas atbilstību šo noteikumu prasībām.

18. Pārvalde mēneša laikā pēc šo noteikumu 17. punktā minētā uzlabojumu plāna saņemšanas pieņem lēmumu par uzlabojumu plāna akceptēšanu un par to rakstiski informē operatoru. Ja uzlabojumu plāns nenodrošina šo noteikumu prasību izpildi, pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu apstiprināt plānu.

19. Pieļaujama pakaišu kūtsmēslu uzglabāšana pie dzīvnieku novietnes, ierīkojot kūtsmēslu uzglabāšanas laukuma pamatni saskaņā ar šo noteikumu 4.6.6. apakšpunkta prasībām un nodrošinot vircas uzkrāšanu speciāli aprīkotā tvertnē, vai ārpus dzīvnieku novietnes 10 mēnešus gadā saskaņā ar šo noteikumu 4.6. apakšpunkta prasībām:

19.1. līdz 2016. gada 31. decembrim – dzīvnieku novietnē, kurā ir vairāk par 15 dzīvnieku vienībām, bet īpaši jutīgajās teritorijās – vairāk par 10 dzīvnieku vienībām;

19.2. līdz 2017. gada 31. decembrim – dzīvnieku novietnē, kurā ir no 10 līdz 15 dzīvnieku vienībām, bet īpaši jutīgajās teritorijās – no 5 līdz 10 dzīvnieku vienībām.

20. Ja kūtsmēslu krātuve vai vircas uzkrāšanas tvertne dzīvnieku novietnē izbūvēta pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, pakaišu kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina kūtsmēslu uzkrāšanu vismaz sešus mēnešus, bet šķidro un pusšķidro kūtsmēslu, kā arī vircas krātuves tilpums – vismaz septiņus mēnešus.

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 27. jūlija noteikumus Nr. 628 "Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 120., 159. nr.; 2007, 72. nr.; 2008, 167. nr.; 2011, 75. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
Pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.829
Kūtsmēslu krātuvju ietilpības aprēķins

1. Metodika paredzēta cieto pakaišu kūtsmēslu, pusšķidro pakaišu kūtsmēslu, šķidro kūtsmēslu un vircas krātuvju ietilpības aprēķināšanai.

2. Vienā gadā iegūto pakaišu kūtsmēslu un (vai) šķidro kūtsmēslu daudzumu aprēķina atbilstoši normatīvā akta par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem 2. pielikuma tabulā "Kūtsmēslu ieguves apjoms un sastāvs" iekļautajiem normatīviem, izmantojot šādu formulu:

, kur

Mg – novietnē iegūtais kūtsmēslu daudzums, t/gadā;

mk – kūtsmēslu daudzums no viena dzīvnieka, t/gadā;

zdz – dzīvnieku skaits vienā grupā;

n – dzīvnieku grupu skaits.

Piezīme. Ja dzīvniekus, piemēram, govis, laiž ganībās vai regulārās pastaigās, kūtsmēslu daudzums viena gada laikā ir attiecīgi mazāks.

3. Kūtsmēslu daudzumu, kuru faktiski uzkrāj viena gada laikā, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

Mf – faktiski uzkrājamais kūtsmēslu daudzums, t/gadā;

Mtr – kūtsmēslu daudzums, kas tiek uzglabāts citur vai arī tiek pievests uzglabāšanai no citām novietnēm, t/gadā. Ja šāda kūtsmēslu pārvadāšana nenotiek, tad Mtr = 0.

Piezīme. Ņemot vērā to, ka dzīvnieku novietnē iegūtos kūtsmēslus pieļaujams nodot citam operatoram vai iegādāties no cita operatora, kūtsmēslu daudzums, kurš uzkrājams viena gada laikā attiecīgās dzīvnieku novietnes krātuvē, var atšķirties no kūtsmēslu daudzuma, kuru attiecīgajā dzīvnieku novietnē iegūst viena gada laikā.

4. Krātuves ietilpību, iegūstot cietos pakaišu kūtsmēslus, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

Vc – krātuves nepieciešamā ietilpība, m3;

kr – rezerves koeficients, kr = 1,2–1,3;

Tgl.k – kūtsmēslu uzkrāšanas normatīvais ilgums. Pakaišu kūtsmēsliem Tgl.k ir 8 mēneši;

Mg – novietnē iegūtais kūtsmēslu daudzums, t/gadā;

ςc – cieto pakaišu kūtsmēslu tilpummasa. Svaigiem pakaišu kūtsmēsliem ςc ir no 0,65 līdz 0,75 t/m3, bet pēc 2–6 mēnešu glabāšanas – 0,7–0,8 t/m3.

5. Uzkrājamo vircas daudzumu, kas iztek no pakaišu kūtsmēsliem un tiek papildināts ar notekūdeņiem un skābbarības sulu (ja to ievada krātuvē), aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

Vv – uzkrājamās vircas daudzums, m3;

Tgl.v – vircas normatīvais uzkrāšanas ilgums, Tgl.v = 8 mēneši;

λv – vircas daudzuma daļa, rēķinot no iegūto kūtsmēslu masas; λv = 0,25–0,50;

ςv – vircas tilpummasa, t/m3; ςv = 1,0–1,05 t/m3;

Vp – papildu ūdens daudzums, kas var ieplūst vircā vai šķidros kūtsmēslos, m3. Tas veidojas no telpu mazgāšanai izlietotā ūdens, dzīvnieku izšļakstītā dzeramā ūdens un skābbarības sulas (atļauts ievadīt līdz 5 % no kopējā vircas vai šķidro kūtsmēslu apjoma).

, kur

q – kūtsmēslos, t. sk. vircā, iekļuvušais ūdens, m3/dzīvnieku gadā (1. tabula);

zdz – dzīvnieku skaits vienā grupā;

n – dzīvnieku grupu skaits;

Vs – skābbarības sulas daudzums, kuru ievada vircā vai šķidros kūtsmēslos, m3 (2. tabula).

1. tabula

Telpu mazgāšanas un dzeramā ūdens daudzums,
kas iekļūst kūtsmēslos un vircā, m3/dzīvnieku gadā

Nr.

p. k.

Dzīvnieku grupa

Ūdens daudzums

1. Slaucamās govis, nepiesietas (iegūst šķidrmēslus)

4,3

2. Slaucamās govis, piesietas (iegūst cietos pakaišu kūtsmēslus)

2,7

3. Teles

0,5

4. Buļļi

0,45

5. Grūsnas sivēnmātes

0,15

6. Sivēnmātes ar sivēniem

0,55

7. Atšķirtie sivēni

0,05

8. Nobarojamās cūkas

0,12

2. tabula

Skābbarības sulas notece, m3,
rēķinot uz vienu tonnu konservējamās masas

Nr.

p. k.

Konservējamās zālaugu masas veids

Sausnas saturs, %

Sulas notece, m3/t

1. Svaigi pļauta zāle

17

0,175

20

0,100

2. Apvītināta zāle

25

0,035

30

0,00

3. Kukurūza

15

0,28

30

0,00

6. Krātuves ietilpību šķidrajiem un pusšķidrajiem kūtsmēsliem aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

Vš – šķidro un pusšķidro kūtsmēslu krātuves nepieciešamā ietilpība, m3;

kr – rezerves koeficients, kr = 1,2–1,3;

Tgl.š – kūtsmēslu normatīvais uzkrāšanas ilgums; Tgl.š = 8 mēneši;

ςk – kūtsmēslu tilpummasa. Pusšķidriem kūtsmēsliem – 0,85–0,95 t/m3, šķidriem liellopu kūtsmēsliem – 1,01–102 t/m3, cūku kūtsmēsliem – 1,05–1,07 t/m3.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 829Pieņemts: 23.12.2014.Stājas spēkā: 07.01.2015.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 2, 06.01.2015. OP numurs: 2015/2.8
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
271374
07.01.2015
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva