Preambula

Rīgas Tehniskā universitāte (turpmāk – RTU) darbu sāka 1862. gadā 14. oktobrī kā pirmā augstākās izglītības iestāde Latvijas teritorijā – Rīgas Politehniskā augstskola, ko 1896. gadā reorganizēja par Rīgas Politehnisko institūtu. Tā darbojās uz 1861. gada 16.  maijā apstiprināto Statūtu un 1896. gada 6.  maijā apstiprinātā Nolikuma pamata. 1919. gada 3. augustā Latvijas Pagaidu valdība slēdza Rīgas Politehnisko institūtu un uz tā bāzes 1919. gada septembrī darbību sāka Latvijas Augstskola (vēlākā Latvijas Universitāte). 1958. gadā Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu atjaunot Rīgas Politehniskā institūta darbību. Rīgas Politehniskais institūts savu pašreizējo nosaukumu – RTU – ieguva 1990. gada 19. martā; pirmo Satversmi RTU pieņēma 1991. gada 26. jūnijā, un 1992. gada 10. martā Latvijas Republikas Augstākā Padome to apstiprināja ar lēmumu «Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes apstiprināšanu».

I. Vispārīgie noteikumi

1. RTU ir ilgtspējīga, starptautiski pazīstama zinātņu, tehnoloģiju un inovāciju universitāte kā Eiropas studiju, zinātniskās pētniecības un mūžizglītības centrs – Latvijas attīstības stūrakmens.

Tās nosaukuma oficiālais tulkojums citās valodās ir:

latīņu valodā: Universitas technica Rigensis;

angļu valodā: Riga Technical University;

vācu valodā: Technische Universität Riga;

krievu valodā: Рижский технический университет;

franču valodā: Université Technique de Riga;

spāņu valodā: Universidad Técnica de Riga.

2. RTU ir valsts dibināta autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām un ir atvasināta publiska persona.

3. RTU ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas papildināto mazo valsts ģerboni un uzrakstu "Rīgas Tehniskā universitāte", zaļi-balti-melns karogs un ģerbonis, kurā ietverti elementi no 1862. gadā dibinātās Rīgas Politehniskās augstskolas, vēlākā Rīgas Politehniskā institūta, simbolikas.

4. RTU juridiskā adrese ir: Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1658, Latvija.

II. RTU darbības mērķis, pamatvirzieni un akadēmiskā brīvība

5. RTU mērķis ir nodrošināt starptautiski atzītu augstāko izglītību, attīstīt zinātni un sasniegt ekselenci zinātniskā pētniecībā, sekmēt tehnoloģiju un zināšanu pārnesi, inovācijas, lai nodrošinātu tautsaimniecību ar augsti kvalificētiem speciālistiem, inženieriem, vadītājiem, jauniem augstas pievienotās vērtības produktiem, tehnoloģijām un pakalpojumiem, kā arī sekmētu studiju, zinātniskās pētniecības un mūžizglītības ilgtspēju.

RTU darbības pamatvirzieni ir:

5.1. studiju procesa nodrošināšana inženierzinātņu, dabaszinātņu, arhitektu, pārvaldes, drošības un vadības speciālistu, ekonomistu un citu nozaru speciālistu un zinātnieku sagatavošana;

5.2. zinātniskā pētniecība;

5.3. tehnoloģiju un zināšanu pārnese, komercializācija un inovāciju īstenošana tautsaimniecības attīstības veicināšana;

5.4. mūžizglītības nodrošināšana;

5.5. līdzdalība demokrātiskas sabiedrības veidošanā sadarbībā ar valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām un citiem partneriem.

6. RTU nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību un attīsta zinātnes nozares, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas tautsaimniecības attīstībai būtiskajām zinātnes nozarēm, tehnoloģiju pārnesei, inovācijām un mūžizglītībai.

7. RTU savas autonomijas ietvaros:

7.1. izstrādā savu attīstības stratēģiju un nosaka darbības mērķus un uzdevumus;

7.2. nosaka RTU zinātniskās darbības pamatvirzienus;

7.3. nosaka studiju saturu, veidus un formas, studiju vietu skaitu un finansējuma iekšējo sadali, izstrādā studiju programmas, nodrošina to kvalitatīvu realizāciju, kā arī nosaka uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

7.4. piešķir zinātniskos, akadēmiskos, profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz diplomus un citus iegūto izglītību apliecinošus dokumentus, veic citur apgūto studiju programmu un kursu pielīdzināšanu, veic iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšanu, nodrošina mūžizglītības iespējas;

7.5. piedalās zināšanu un tehnoloģiju pārnesē un inovāciju procesā, sniedz atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī veic saimniecisko darbību RTU attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai;

7.6. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksas likmes un veic citas normatīvajos aktos atļautās darbības;

7.7. informē sabiedrību par savu darbību un sniedz tai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, veicina darbinieku un studējošo apmaiņu ar citām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, zinātnieku iekļaušanos pasaules akadēmiskajos procesos;

7.8. savu darbības mērķu sasniegšanai sadarbojas ar Latvijas, ārvalstu un starpnacionālām juridiskām personām, iestādēm un organizācijām, kā arī Latvijas un ārvalstu fiziskām personām;

7.9. organizē kongresus, konferences un citas sanāksmes, publiskus kursus un lekcijas, veic izdevējdarbību, atbalsta RTU personāla iesaisti kultūras un sporta aktivitātēs.

8. Bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem:

8.1. jebkurai personai, kura kvalificējas uzņemšanas prasībām, ir tiesības iegūt izglītību RTU īstenotajās studiju programmās;

8.2. jebkurai personai, kura kvalificējas konkursa prasībām, ir tiesības konkursa kārtībā tikt ievēlētai akadēmiskajā amatā RTU;

8.3. RTU personālam, tajā skaitā studējošajiem, ir tiesības un pienākums piedalīties studiju un zinātniskajā procesā.

9. Savu darbības mērķu sasniegšanai RTU ir tiesības ar Senāta lēmumu dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes, tai skaitā aģentūras, un komercsabiedrības, būt par biedru un dibinātāju nodibinājumos.

10. RTU ar rektora lēmumu ir tiesības dibināt, reorganizēt un likvidēt biedrības, iestāties tajās, būt par dibinātāju un dalībnieku dažādās nozaru un starptautiskajās asociācijās, kā arī būt par dalībnieku dažādos nacionālā līmeņa un starptautiskajos sadarbības projektos un fondos.

III. RTU vispārējā struktūra un tās vadība

11. RTU fakultāšu, filiāļu, zinātnisko institūtu, institūtu, katedru, centru, laboratoriju, dienestu un departamentu izveidošana un likvidēšana, to nolikumu apstiprināšana ir Senāta kompetencē. Papildus šīm struktūrvienībām ar Senāta lēmumu vai rektora rīkojumu, ja saņemts attiecīgs Senāta deleģējums, var veidot arī citas administratīvās un akadēmiskās struktūrvienības un apstiprināt to nolikumus.

12. Fakultātes ir RTU vienotās pārvaldes subjekti. Fakultāte ir akadēmiska struktūrvienība, kas organizē akadēmisko darbību vienā vai vairākās zinātnes nozarēs un vienā vai vairākos studiju virzienos. Pārvaldes jautājumos, kurus nereglamentē Latvijas Republikas normatīvie vai RTU iekšējie normatīvie akti, fakultāte var noteikt savu kārtību, lai nodrošinātu tās uzdevumu izpildi.

13. Zinātniskie institūti ir institūcijas, kuru statūtos vai nolikumā ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā. Zinātniskajā institūtā jābūt ievēlētām vismaz piecām personām ar doktora zinātnisko grādu institūcijas darbībai atbilstošajā pētījumu virzienā.

14. Institūti var tikt veidoti vienas fakultātes sastāvā vai kā starpfakultāšu institūti, vai kā institūti, kas neietilpst fakultāšu sastāvā, un tajos var būt katedras, laboratorijas un centri viena vai vairāku zinātnisko virzienu darbības koordinēšanai.

15. RTU ar Senāta lēmumu var dibināt zinātniskos institūtus arī kā aģentūras. Zinātniskā institūta – aģentūras tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanu un uzraudzības kārtību nosaka ārējie normatīvie akti, institūta nolikums un citi tam saistošie tiesību akti.

16. Katedra ir fakultātei vai institūtam pakļauta akadēmiska struktūrvienība. Katedras piedalās studiju programmu un mūžizglītības īstenošanā un veic zinātniskos pētījumus. Katedras vadītāju ievēlē fakultātes dome vai institūta padome uz pieciem gadiem. Katedras akadēmisko personālu ievēlē atbilstoši institūta vai fakultātes nolikumā paredzētajai kārtībai.

17. Filiāle ir reģionāla RTU struktūrvienība. Filiāles galvenais uzdevums ir atbilstoši Senāta lēmumos noteiktajam deleģējumam nodrošināt Latvijas novadu iedzīvotājiem iespēju studēt un veikt pētījumus. Filiāles augstākā lēmējinstitūcija ir filiāles padome. Filiāli vada direktors, kuru ievēlē filiāles padome un Senāts apstiprina amatā uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Filiāles direktora amata kandidātu izvirza rektors.

18. Centrs ir organizatoriska, akadēmiska vai pētniecības struktūrvienība, ko izveido ar Senāta lēmumu. Centrs darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Centra darbību atbilstīgi nolikumam vada direktors vai vadītājs, kuru ievēlē Senāts, fakultātes dome vai institūta padome uz pieciem gadiem.

19. Laboratorija ir zinātniska vai mācību struktūrvienība, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu vai eksperimentus. Laboratoriju izveido ar Senāta lēmumu fakultātes vai institūta sastāvā, vai arī kā patstāvīgu struktūrvienību. Laboratoriju vada laboratorijas vadītājs, kuru pieņem darbā RTU rektors.

IV. Personāls

20. RTU personālu veido:

20.1. akadēmiskais personāls. RTU akadēmiskā personāla daļa - vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti - ir zinātniskais personāls;

20.2. vispārējais personāls;

20.4. studējošie.

21. RTU personālam ir Latvijas Republikas normatīvajos aktos, RTU Satversmē, kā arī RTU iekšējos tiesību aktos noteiktās tiesības un pienākumi.

22. Akadēmiskā personāla vēlēšanu nolikumu apstiprina Senāts.

23. Studējošie tiek uzņemti studiju programmā atbilstoši Senāta apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, citas fiziskās vai juridiskās personas.

24. Izslēgt no studējošo saraksta var:

24.1. pēc studējošā vēlēšanās;

24.2. konstatējot, ka personas uzņemšanu RTU ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpti normatīvie akti un pretendentu vienlīdzības princips;

24.3. par noteiktajos termiņos nenokārtotiem pārbaudījumiem vai citu studiju uzdevumu nepildīšanu;

24.4. par RTU iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem.

25. Studējošajiem ir tiesības:

25.1. iegūt augstāko izglītību izvēlētajā RTU studiju programmā;

25.2. iegūt izglītību RTU ārpus studiju programmām;

25.3. RTU noteiktā kārtībā izmantot RTU telpas, bibliotēkas un iekārtas, kultūras, sporta un citus infrastruktūras objektus;

25.4. Senāta apstiprinātā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

25.5. realizēt augstskolu darbību regulējošajos normatīvajos aktos paredzētās tiesības uz studiju un pētniecības darba, kā arī mākslinieciskās jaunrades brīvību;

25.6. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;

25.7. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

25.8. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē un līdzdarboties RTU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

25.9. noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

25.10. dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

26. Studējošiem ir sava pašpārvalde, kas pārstāv RTU studējošo intereses. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. RTU vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

27. Studējošo pašpārvaldei ir veto tiesības Satversmes sapulcē, Senātā, filiāles padomē un fakultātes domē visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

V. RTU pašpārvalde

28. RTU galvenās lēmējinstitūcijas ir:

28.1. Satversmes sapulce;

28.2. Senāts;

28.3. rektors;

28.4. akadēmiskā šķīrējtiesa;

28.5. fakultātes dome,

28.6. zinātniskā institūta zinātniskā padome un institūta padome;

28.7. zinātnes padome.

29. RTU galvenā padomdevējinstitūcija ir Padomnieku konvents.

30. Satversmes sapulce ir RTU pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulci 200 cilvēku sastāvā uz trīs gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē akadēmiskais personāls, studējošie un vispārējais personāls. Satversmes sapulces sastāvā tiek iekļauti visi 50 Senāta locekļi, pārējos 150 sapulces locekļus ievēlē centrālā administrācija, fakultātes, institūti, kuri neietilpst fakultāšu sastāvā, filiāles un studentu pašpārvalde tām piešķirto vietu apjomā proporcionālās pārstāvniecības nodrošināšanai. Satversmes sapulcē no akadēmiskā personāla ir 120 pārstāvji, no studējošo vidus – 40 pārstāvji, no vispārējā personāla – 40 pārstāvji. Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

31. Senāts ir RTU personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija 50 cilvēku sastāvā. Senātu ievēlē un tā nolikumu apstiprina Satversmes sapulce. Senāts apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē RTU darbību kopumā.

32. Senāta locekļus (senatorus) ievēlē uz trīs gadiem Satversmes sapulces noteiktajā kārtībā. Senātu vada Senāta priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā Senāta priekšsēdētāja vietnieks. Senāta priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatā var ievēlēt RTU profesorus, kuri neieņem rektora, prorektora vai kanclera amatus. Senāta sastāvā ir:

32.1. 38 akadēmiskā personāla, tai skaitā zinātniskā personāla, pārstāvji;

32.2. 10 studējošo pārstāvji, kurus ievēlē studentu pašpārvalde proporcionāli studējošo skaitam, ievērojot, ka katrai fakultātei ir vismaz 1 pārstāvis;

32.3. 2 vispārējā personāla pārstāvji.

33. RTU Padomnieku konventa nolikumu apstiprina un tā locekļus ievēl Senāts. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru RTU attīstības stratēģijas jautājumos. Tam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

34. Rektors ir RTU augstākā amatpersona, kas īsteno RTU vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv RTU.

35. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Kārtējās rektora vēlēšanas RTU rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Rektoru ievēlē, apstiprina amatā un atceļ no amata augstskolu darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

36. Patstāvīgi RTU darbības vadību atbilstoši rektora deleģējumam īsteno arī zinātņu prorektors, studiju prorektors un finanšu prorektors jeb kanclers. Rektors var deleģēt atsevišķas vadības funkcijas arī citām RTU amatpersonām.

37. Zinātņu prorektoru un studiju prorektoru, pamatojoties uz rektora ieteikumu, Senāts ievēlē uz rektora pilnvaru laiku. Finanšu prorektoru jeb kancleru, pamatojoties uz rektora ieteikumu, ievēlē Senāts uz nenoteiktu laiku. Pamatojoties uz rektora priekšlikumu, ar Senāta lēmumu var izveidot citus prorektoru amatus.

38. Rektora plānotas pagaidu prombūtnes laikā rektora pienākumus, pamatojoties uz rektora rīkojumu, pilda zinātņu prorektors, studiju prorektors vai finanšu prorektors jeb kanclers. Rektora neplānotas prombūtnes laikā rektora pienākumus bez īpaša pilnvarojuma veic zinātņu prorektors.

39. Akadēmiskās šķīrējtiesas darbības mērķis ir nodrošināt studējošo un akadēmiskā personāla akadēmisko brīvību un tiesības, bet, ja tās ir ierobežotas vai pārkāptas, atjaunot tās. Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no 5 locekļiem, no kuriem 4 locekļus aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, savukārt 1 locekli – studējošo pārstāvi – ievēlē studējošo pašpārvalde. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu.

40. Fakultātes augstākā lēmējinstitūcija ir fakultātes dome. Fakultāti vada dekāns, kuru ievēlē fakultātes dome un Senāts apstiprina amatā uz pieciem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāna amata kandidātu uz vēlēšanām iesaka struktūrvienības un izvirza rektors. Fakultātes domes sastāvā ir fakultātes visu struktūrvienību vadītāji, studējošo pārstāvji, kā arī fakultātes akadēmiskā personāla pārstāvji ar doktora grādu. Studējošie fakultātes domes sastāvā ir ne mazāk kā 20 procenti.

41. Zinātnisko institūtu pārvalda zinātniskā institūta koleģiāla institūcija – zinātniskā padome un tās ievēlēts direktors. Zinātniskā institūta zinātnisko padomi ievēlē zinātniskā institūta zinātnieku pilnsapulce uz pieciem gadiem. Zinātniskā institūta direktors ir augstākā amatpersona, kas īsteno institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv zinātnisko institūtu. Uz zinātniskā institūta direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss. Direktoru amatā ievēlē zinātniskā institūta zinātniskā padome uz pieciem gadiem.

42. Institūta augstākā lēmējinstitūcija ir institūta padome, kuru veido atbilstoši Senāta apstiprinātajam institūta nolikumam. Institūtu vada direktors, kuru iesaka institūta padome un izvirza rektors, apstiprina amatā fakultātes dome uz pieciem gadiem. Ja institūts neietilpst fakultātes sastāvā vai ir starpfakultāšu institūts, institūta direktoru amatā apstiprina Senāts.

43. Zinātnes padome ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas darbojas RTU zinātņu prorektora vadībā. Zinātnes padome sniedz priekšlikumus un lēmumu projektus izskatīšanai Senātā un lemj par zinātnes budžeta sadali. Padomes sastāvā ietilpst dekānu vietnieki zinātniskajā darbā, zinātņu prorektors, zinātņu prorektora vietnieks. Padomes locekļa tiesības ir arī rektoram, studiju prorektoram, finanšu prorektoram jeb kancleram un Senāta priekšsēdētājam. Zinātņu prorektoram ir tiesības papildināt zinātnes padomes sastāvu, ar rīkojumu norīkojot tajā citas  personas no RTU akadēmiskā personāla, tai skaitā zinātniskā personāla, vidus.

44. Savas darbības nodrošināšanai Senāts var izveidot padomes un komisijas. To darbības kārtību nosaka Senātā apstiprināti nolikumi. Veto tiesības Senātā ir rektoram. Ar veto tiesībām noraidītos lēmumus Senāts var izskatīt atkārtoti.

VI. Studijas

45. Studiju procesu RTU īsteno fakultātes, filiāles un citas akadēmiskās struktūrvienības.

46. Studiju procesu pārrauga un koordinē Studiju prorektora dienests, un to reglamentē Senātā apstiprināti nolikumi. Studiju prorektora dienests atbild arī par studiju darba ārpus studiju programmām un mūžizglītības koordinēšanu.

47. Jaunu studiju programmu izstrādi ierosina akadēmiskās struktūrvienības atbilstoši RTU stratēģijai. Studiju programmu izstrādi koordinē Studiju prorektora dienests.

48. Studiju programmas izstrādes kārtību, vispārīgās prasības un īstenošanas kārtību, kā arī iepriekšējās izglītības un profesionālās pieredzes atzīšanas kārtību nosaka Senātā apstiprināti nolikumi. Par katras studiju programmas sākšanu un slēgšanu lemj Senāts.

49. RTU ir tiesīga piešķirt stipendijas no tai piešķirtajiem valsts budžeta vai citiem finanšu līdzekļiem.

VII. Zinātniskā darbība

50. Zinātniskā darbība ir RTU darbības neatņemama sastāvdaļa, un tajā piedalās akadēmiskais personāls, kā arī studējošie.

51. RTU zinātniskā darbība ietver zinātni, pētniecību, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, inovācijas, sadarbību ar uzņēmumiem un organizācijām, attīstot RTU pārstāvētās zinātnes nozares, tai skaitā Latvijas tautsaimniecībai prioritārās zinātņu nozarēs.

52. Zinātnisko darbību RTU īsteno zinātniskie institūti un citas struktūrvienības. Zinātnisko darbību pārrauga un koordinē Zinātņu prorektora dienests, to reglamentē Senāta apstiprināti nolikumi. Zinātnieks patstāvīgi nosaka savu pētījuma jomu.

53. RTU atbalsta jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanu un pētniecības rezultātu komercializāciju. 

54. RTU veido promocijas padomes, kas piešķir doktora grādus. RTU attīsta doktorantūras skolas, nodrošina jaunu zinātnieku iesaistīšanu universitātes darbā un rūpējas par zinātnieku paaudzes atjaunošanu.

VIII. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

55. RTU lietojumā, valdījumā vai īpašumā var būt kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī finanšu resursi Latvijā un ārvalstīs un bezķermeniskas lietas.

56. RTU īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā īpašuma.

57. RTU finanšu resursus veido:

57.1. valsts budžeta līdzekļi;

57.2. ienākumi, ko RTU gūst, veicot šajā Satversmē noteikto pamatdarbības virzienu īstenošanu;

57.3. aizņēmumi;

57.4. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

57.5. citi normatīvajos aktos paredzēti ieņēmumi.

58. Finanšu līdzekļi izmantojami RTU darbības nodrošināšanai un attīstībai RTU Senāta noteiktajā kārtībā.

59. Finanšu resursu struktūru nosaka Senāts. Struktūrvienību finanšu resursi ietilpst RTU budžetā. Par budžeta izpildi rektors sniedz pārskatu RTU Padomnieku konventam, Satversmes sapulcei un – pēc pieprasījuma – izglītības un zinātnes ministram.

60. RTU ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

60.1. brīvi rīkoties ar savu īpašumu RTU Satversmē noteikto pamatdarbības virzienu un Senātā apstiprinātās attīstības stratēģijas īstenošanai;

60.2. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

60.3. slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības;

60.4. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem atbilstoši RTU darbības mērķiem;

60.5. veikt saimniecisko darbību, kuras ienākumus izmanto RTU darbības nodrošināšanai un attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus komercsabiedrībās, biedrībās, nodibinājumos vai citās institūcijās.

IX. RTU reorganizācijas vai likvidācijas kārtība, RTU Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

61. Lēmumu par RTU reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu. Priekšlikumam pievienojams RTU reorganizācijas vai likvidācijas projekts, kā arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

62. RTU Satversmi var pieņemt, grozīt vai atcelt tikai Satversmes sapulce. RTU Satversme un tās grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Latvijas Republikas Saeimā.