Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2013, 146.nr.; 2014, 21., 84.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 6.punktu šādā redakcijā:

"6) būves konservācija - būvdarbi, kurus veic būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, kā arī izbūvēto inženiertīklu atslēgšanai, lai būves konstrukcijas nenonāktu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī;".

2. Papildināt 4.pantu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

"4) sabiedrības līdzdalības principu, saskaņā ar kuru šajā likumā noteiktajos gadījumos tiek nodrošināta būvniecības ieceres publiska apspriešana;";

uzskatīt līdzšinējo 4. un 5.punktu attiecīgi par 5. un 6.punktu.

3. 5.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā vārdus "klasifikāciju un";

izslēgt pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktu;

izteikt pirmās daļas 1.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) gadījumus, kad nepieciešama būves ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīze, un būvprojekta ekspertīzes sastāvu, veikšanas kārtību un apjomu,";

izteikt pirmās daļas 1.punkta "f" apakšpunktu šādā redakcijā:

"f) būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī birojā, institūcijās, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un pašvaldībā nodarbināto būvinspektoru sadarbības kārtību,";

papildināt pirmās daļas 1.punktu ar jaunu "g" apakšpunktu šādā redakcijā:

"g) būvspeciālistu atbildību,";

uzskatīt līdzšinējo pirmās daļas 1.punkta "g" apakšpunktu par "h" apakšpunktu;

papildināt pirmās daļas 2.punkta "c" apakšpunktu pēc vārda "būvatļaujā" ar vārdiem "apliecinājuma kartē un paskaidrojuma rakstā";

papildināt pirmās daļas 2.punktu ar jaunu "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) gadījumus, kad nepieciešama sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un šādas informēšanas kārtību,";

uzskatīt līdzšinējo pirmās daļas 2.punkta "d", "e", "f", "g" un "h" apakšpunktu attiecīgi par "e", "f", "g", "h" un "i" apakšpunktu;

uzskatīt līdzšinējo pirmās daļas 2.punkta "i" apakšpunktu par "j" apakšpunktu un tajā aizstāt vārdu "nodošanas" ar vārdu "pieņemšanas";

izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

"10) nosaka kārtību, kādā veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību, bet būvizstrādājumiem, uz kuriem nav attiecināmas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes direktīvu 89/106/EEK prasības, arī kārtību, kādā izvirza prasības būvizstrādājuma atbilstībai, pieprasa un saņem būvizstrādājumu paraugus, veic laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes, un gadījumus, kad izdevumus par attiecīgu ekspertīžu veikšanu sedz būvizstrādājuma ražotājs vai izplatītājs;";

papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) nosaka būvniecības ieceres publiskās apspriešanas kārtību.";

izslēgt otrās daļas 2.punktā vārdus "(valsts un pašvaldību)";

aizstāt otrās daļas 10.punktā vārdu "būvēm" ar vārdu "inženierbūvēm".

4. 6.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Nozaru ministrijas vai šo ministriju padotības iestādes atbilstoši to nolikumos noteiktajai kompetencei normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieņem lēmumus par būvniecības ieceri, pildot šā likuma 12.panta trešās daļas 1., 3., 4., 5., 5.¹, 5.², 6., 7., 9. un 10.punktā noteiktās būvvaldes funkcijas, piemēro likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas un strīdu izskatīšanas termiņus, kā arī nodrošina šā likuma 14.pantā noteikto būvniecības ieceres paziņošanas un apspriešanas kārtību un informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā.";

aizstāt piektajā daļā vārdus "standartos vai tehniskajos noteikumos deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām" ar vārdiem "normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos paredzētajām prasībām un būvizstrādājumam deklarētajām ekspluatācijas īpašībām";

papildināt sesto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) informēt būvvaldi, biroju vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvlaukumā esoša būvizstrādājuma neatbilstību normatīvo aktu prasībām.";

izslēgt septītās daļas otro un trešo teikumu.

5. 6.¹ pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām būvēm birojs pilda šā likuma 12.panta trešās daļas 1., 5.¹ un 7.punktā noteiktās būvvaldes funkcijas, kā arī nodrošina šā likuma 18.pantā noteiktās darbības. Publisku ēku ekspluatācijas kontroli birojs veic šā likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Veicot būvniecības valsts kontroli, birojam ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus (tai skaitā uz būvatļaujas pamata izstrādāto projektu).

(4) Kārtību, kādā birojs piešķir patstāvīgās prakses tiesības šā likuma 13.panta trešās daļas 5.punktā noteiktajā specialitātē, kā arī veic patstāvīgās prakses uzraudzību, nosaka Ministru kabineta noteikumi par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību.

(5) Birojs piemēro likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas un strīdu izskatīšanas termiņus. Biroja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

6. 7.pantā:

izteikt 1.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) izveidojot būvvaldi savā teritorijā vai vienojoties ar citām pašvaldībām par kopīgas būvvaldes izveidi un nodrošinot būvvaldes darbībai nepieciešamos resursus, kā arī deleģējot citai pašvaldībai atsevišķu uzdevumu izpildi Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā,";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus pašvaldība neveic attiecībā uz būvdarbu valsts kontroles un ekspluatācijas procesiem, kas atbilstoši šā likuma 6.¹ pantā noteiktajam ir biroja kompetencē. Būvvaldes un biroja sadarbības kārtību nosaka vispārīgie būvnoteikumi.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

7. 8.pantā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Latvijas Būvniecības padomes sastāvā ir valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un profesionālo organizāciju pārstāvji.";

uzskatīt līdzšinējo panta pirmo un otro daļu attiecīgi par otro un trešo daļu.

8. Izteikt 11.panta otro teikumu šādā redakcijā:

"Ēku un inženierbūvju detalizētāku iedalījumu grupās nosaka vispārīgie būvnoteikumi."

9. 12.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Būvvaldes funkcijas var īstenot arī vairākas pašvaldības struktūrvienības, no kurām katrai ir noteikta sava no šā likuma izrietoša kompetence.";

papildināt trešās daļas 4.punktu ar vārdiem "kā arī pārbauda lēmumos ietverto nosacījumu izpildi un iesniegto dokumentu saturu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā";

papildināt trešo daļu ar 5.¹ un 5.² punktu šādā redakcijā:

"5¹) norīko būvinspektoru būvniecības kontrolei objektā un nosaka obligāto būvlaukuma apmeklējuma grafiku. Gadījumos, kad būvei nepieciešama būvuzraudzība, minētais grafiks nosakāms, izvērtējot būvuzraudzības plānā noteiktos galvenos būvdarbu posmus;

5²) saņēmusi informāciju par būvlaukumā esoša būvizstrādājuma neatbilstību normatīvo aktu prasībām, lemj par nepieciešamību uzdot būvniecības ieceres iesniedzējam izvērtēt neatbilstības ietekmi uz būtiskām būvei izvirzītām prasībām;";

papildināt trešo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā sadarbojas ar biroju un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas.";

papildināt ceturto daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) 14 dienu laikā - par šā likuma 16.panta 2.² daļā un 17.panta 2.¹ daļā minēto jautājumu, kā arī par izmaiņām būvatļaujā gadījumos, kad mainās būvatļaujas adresāts, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs vai autoruzraugs;";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Būvvalde izdara atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi 15 darba dienu laikā no dienas, kad būvvaldei iesniegti dokumenti, kas apliecina visu attiecīgo nosacījumu izpildi. Atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi paskaidrojuma rakstā, apliecinājuma kartē vai būvatļaujā būvvalde izdara piecu darba dienu laikā no dienas, kad būvvaldei iesniegti dokumenti, kas apliecina visu attiecīgo nosacījumu izpildi.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta trešās daļas 1., 5.¹ un 7.punktā minēto pienākumu būvvalde neveic attiecībā uz tiem būvdarbu valsts kontroles procesiem, kuri atbilstoši šā likuma 6.¹ pantā noteiktajam ir biroja kompetencē. Tiesības un kārtību, kādā būvvalde ir tiesīga iesaistīties šā panta trešās daļas 1. un 7.punktā minētajos procesos tajos gadījumos, kad to veikšana ir citu šajā likumā minēto institūciju kompetencē, nosaka vispārīgie būvnoteikumi."

10. 13.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "vai būvniecības" ar vārdiem "būvniecības vai elektroenerģētikas";

papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārda "būvinženiera" ar vārdiem "vai saistītā inženierzinātnes";

papildināt ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārda "būvinženiera" ar vārdiem "vai saistītā inženierzinātnes";

papildināt piektās daļas ievaddaļu pēc vārda "būvinženiera" ar vārdiem "vai saistītā inženierzinātnes";

papildināt pantu ar 9.¹ daļu šādā redakcijā:

"(9¹) Kompetences pārbaudes iestādes patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi piecos gados pārbauda:

1) būvspeciālista patstāvīgo praksi;

2) būvspeciālista iesniegto informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā jomā;

3) sūdzībās un iesniegumos norādītos, kā arī citos veidos iestādes rīcībā nonākušos faktus par iespējamiem būvspeciālista pārkāpumiem.";

papildināt trīspadsmito daļu ar vārdiem un skaitli "izņemot šā likuma 6.panta septītajā daļā minēto gadījumu".

11. 14.pantā:

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) būvatļaujas izdošanu, atteikumu izdot būvatļauju vai būvniecības ieceres publisku apspriešanu;";

izslēgt trešās daļas 2.punktā vārdus "vienkāršotā kārtībā";

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums. Ja saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, konstatējot šajā daļā minēto specifisko ietekmi, var tikt pieņemts lēmums par detālplānojuma izstrādi, priekšroka dodama detālplānojuma izstrādei. Publiskas apspriešanas rezultātus var izmantot, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas attiecas uz iepriekš minēto būves ietekmi uz vidi. Ja būvatļauja izdota, pārkāpjot šīs daļas noteikumus, augstāka iestāde vai tiesa, izlemjot jautājumu par apstrīdētās vai pārsūdzētās būvatļaujas tiesiskumu, izvērtē, vai pārkāpums ir tik būtisks, ka būvatļauja atceļama, un it īpaši pārbauda to, vai nav pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanā.";

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu un papildināt to ar 4., 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"4) lēmuma par būvatļaujas izdošanu vai atteikumu izdot būvatļauju numuru un datumu;

5) dienu, kad izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja būvatļauja izdota šā likuma 15.panta otrajā daļā minētajā gadījumā;

6) dienu, kad stājas spēkā būvatļaujas nosacījumu grozījumi, kas izdarīti šā likuma 16.panta 2.³ daļā vai 17.panta 2.² daļā minētajā gadījumā.";

papildināt pantu ar 6.¹ un 6.² daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Publikācijai Būvniecības informācijas sistēmā pievieno būvvaldei iesniegtās būvniecības ieceres vizuālo risinājumu, ja iecerēta ēkas būvniecība.

(6²) Par šā panta trešās daļas 1.punktā minēto lēmumu, kas pieņemts saistībā ar būves publisku apspriešanu, sabiedrībai paziņo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par septīto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

"(7) Pasūtītājam ir pienākums Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos par saņemto būvatļauju informēt sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Būvtāfele izvietojama piecu dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas. Šim pasākumam ir informatīvs raksturs.";

uzskatīt līdzšinējo septīto daļu par astoto daļu un izslēgt tajā vārdu "(valdītājus)";

uzskatīt līdzšinējo astoto daļu par devīto daļu un aizstāt tajā vārdu "piektās" ar vārdu "sestās" un papildināt daļu ar vārdiem un skaitli "bet šā likuma 15.panta otrajā daļā minētajā gadījumā - no dienas, kad izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi";

papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Lēmumu, kas pieņemts šā likuma 16.panta 2.³ daļā vai 17.panta 2.² daļā minētajā gadījumā, var apstrīdēt vai pārsūdzēt mēneša laikā no šā panta sestās daļas 6.punktā minētās informācijas publicēšanas dienas. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(11) Kopējais laiks, kurā būvniecības procesā izdota administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums tiek izskatīts iestādē, nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas.

(12) Personai ir pienākums iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu vai pieteikumā par administratīvā akta pārsūdzēšanu pamatot administratīvā akta prettiesiskumu.

(13) Augstāka iestāde vai tiesa var atjaunot procesuālo termiņu būvatļaujas apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai, ja tā konstatē, ka sabiedrības informēšana par izsniegto būvatļauju bijusi acīmredzami nepietiekama."

12. 15.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu "izsniedz" ar vārdu "izdod";

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu;";

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "vai tiesisko valdītāju";

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos būvatļauju inženierbūves būvniecībai izdod pirms šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto prasību izpildes un iekļauj attiecīgās prasības būvatļaujas projektēšanas nosacījumos.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu un aizstāt tās ievaddaļā vārdu "neizsniedz" ar vārdu "neizdod";

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu un aizstāt tajā vārdu "izsniedzējs" ar vārdu "izdevējs", kā arī izslēgt vārdu "valdītājs";

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par septīto daļu.

13. Papildināt 16.pantu ar 2.¹, 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Būvprojekta izstrādes gaitā aizliegts veikt izmaiņas būves lietošanas veidā, bet izmaiņas ēkas fasādes risinājumā, būves novietojumā un būvapjomā pieļaujamas, ievērojot šā panta 2.² daļā noteikto.

(2²) Persona, kurai ir izdota būvatļauja, var lūgt atļaut veikt izmaiņas būvprojektā attiecībā uz:

1) būves novietojumu, ja tās pamatotas ar institūciju izdotajiem tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un neskar trešo personu tiesības;

2) ēkas būvapjomu, ja netiek skartas trešo personu tiesības un izmaiņas ir saistītas ar būvizstrādājumu specifikāciju būvprojektā, ēkas konstrukciju, izolācijas un apdares materiāliem vai inženiertehniskiem risinājumiem un nerada smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu;

3) ēkas fasādes risinājumu, ja izmaiņas neskar trešo personu tiesības.

(2³) Persona, kurai ir izdota būvatļauja, šā panta 2.² daļā minētajā gadījumā iesniedz būvvaldei normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, bet būvvalde vai cita institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtē nepieciešamību grozīt būvatļaujas nosacījumus."

14. 17.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "sestajā" ar vārdu "septītajā";

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹)Būvdarbu laikā aizliegts veikt izmaiņas būves lietošanas veidā, bet izmaiņas ēkas fasādes risinājumā, būves novietojumā un būvapjomā pieļaujamas, ievērojot šā likuma16.panta 2.² daļā noteikto.

(2²) Persona, kurai ir izdota būvatļauja, šā likuma 16.panta 2.² daļā minētajā gadījumā iesniedz būvvaldei normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, bet būvvalde vai cita institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izvērtē nepieciešamību grozīt būvatļaujas nosacījumus.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde minētajos dokumentos izdarījusi atzīmi par nosacījumu izpildi un speciālajos noteikumos paredzētajos gadījumos būvvaldē reģistrēti būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie dokumenti."

15. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Būvdarbu kontroli atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei veic būvvaldes, institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, un biroja būvinspektori - attiecīgajās institūcijās nodarbinātas personas, kuras ir ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā un reģistrētas būvinspektoru reģistrā. Sadarbības ietvaros būvvaldes būvinspektoram ir tiesības apskatīt būvdarbu laikā arī tādu būvi un būvlaukumu, kuru uzraudzība ir biroja vai citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē, un sniegt par to informāciju attiecīgajām institūcijām tālākai rīcībai.";

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Būvinspektoram, veicot būvniecības kontroli, ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā. Ja fiziskās un juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā, šādās būvēs un būvlaukumā var iekļūt, izmantojot aizvietotājizpildi un fizisku spēku saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz būvvaldes, biroja vai citas institūcijas, kura veic būvvaldes funkcijas, pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Fiziskās un juridiskās personas, kuras kavē šo būvinspektora tiesību īstenošanu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(4) Veicot būvdarbu kontroli, būvinspektori atbilstoši to iestāžu kompetencei, kurās viņi nodarbināti:

1) pārbauda būvdarbu uzsākšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) pārbauda būvdarbu veikšanas atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām;

3) pārliecinās par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošas dokumentācijas esamību būvlaukumā un par konstatētajiem trūkumiem informē būvizstrādājumu tirgu uzraugošo iestādi;

4) pārliecinās par vides aizsardzības prasību ievērošanu būvlaukumā un par konstatētajiem trūkumiem informē institūcijas, kuras veic vides valsts kontroli;

5) pārliecinās, vai tiek veikta autoruzraudzība vai būvuzraudzība gadījumos, kad attiecīgās uzraudzības nepieciešamību nosaka normatīvie akti, un vai tiek ievērots būvuzraudzības plāns.";

izteikt piektās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(5) Ja būvinspektors saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu, bet iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:";

papildināt piektās daļas 1.punktu ar vārdiem "vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi - neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta";

papildināt piektās daļas 2.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu būvinspektors konstatē atkāpes no būvvaldei iesniegtā būvprojekta, viņš aptur būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu. Būvvalde var pieņemt lēmumu par atļauju turpināt būvdarbus un iespēju mainīt būvatļaujas nosacījumus, ja tiek konstatēti šā likuma 17.panta 2.¹ daļā minētie apstākļi.";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Ja būvinspektors būvlaukumā konstatē šā panta ceturtās daļas 3.punktā norādītos trūkumus, viņš ir tiesīgs apturēt būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu. Būvvalde var pieņemt lēmumu par atļauju turpināt būvdarbus pēc tam, kad no institūcijas, kas veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību un kontroli, saņemta informācija par trūkumu novēršanu, bet gadījumos, kad būvvalde uzdevusi izvērtēt būvizstrādājuma neatbilstības ietekmi uz būtiskām būvei izvirzītām prasībām, - arī izvērtējums.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 4.punktu būvinspektors būvlaukumā konstatē atkāpes no vides prasībām, kas radījušas vai var radīt bīstamību vai būtisku kaitējumu, viņš ir tiesīgs apturēt būvdarbus un uzraksta attiecīgu atzinumu. Būvvalde var pieņemt lēmumu par atļauju turpināt būvdarbus pēc tam, kad no institūcijas, kas veic vides valsts kontroli, saņemta informācija par konstatēto trūkumu novēršanu.";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Ja būves īpašnieks nepilda šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, iestāde veic lēmuma piespiedu izpildi Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumi piespiedu kārtā izpildāmi, ja kopš to spēkā stāšanās pagājuši ne vairāk kā pieci gadi, šo termiņu skaitot saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Būvvalde pieņem lēmumu par būvatļaujas atcelšanu, ja izmaiņas skar lietošanas veidu, ir paredzētas būves apjomā vai novietojumā un nav konstatēti šā likuma 17.panta 2.¹ daļā minētie apstākļi.";

izslēgt devīto un desmito daļu;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Lēmums par būvdarbu apturēšanu, kas ietverts būvinspektora atzinumā, lēmums par būvdarbu pārtraukšanu vai lēmums par būvatļaujas atcelšanu, tās atzīšanu par spēku zaudējušu izpildāms nekavējoties. Šā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Ja lēmums par būvdarbu apturēšanu netiek pildīts, tā pieņēmējs var nodrošināt šā lēmuma izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi (tai skaitā nosakot aizliegumus attiecībā uz objektu vai teritoriju, kurā atrodas objekts) un citus Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus, kā arī lemt par būvatļaujas atcelšanu un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajiem gadījumiem, kad ar lēmuma izpildi saistītus izdevumus sedz lēmuma adresāts, izdevumus, kas saistīti ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, sedz būves īpašnieks."

16. 19.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šā likuma izpratnē zemes īpašnieks ir arī publiskas personas zemes tiesiskais valdītājs, bet būves īpašnieks - publiskai personai piederošas vai citas būves tiesiskais valdītājs.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja uz zemes gabala atrodas vai tiek būvēta zemes īpašniekam piederoša būve, par būvdarbu uzsākšanu vai veikšanu bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, ja attiecīgie lēmumi būvniecības uzsākšanai nepieciešami, atbild zemes īpašnieks. Zemes īpašnieks ir atbildīgs arī par normatīvajiem aktiem atbilstoša būvprojekta izstrādātāja, būveksperta, būvdarbu veicēja un būvuzrauga izvēli.";

papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārdiem "būvprojekta izstrādātāja" ar vārdu "būveksperta";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Būvuzraugs ir atbildīgs par visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli būvlaukumā termiņos, kādi attiecīgajā plānā paredzēti, kā arī par to, lai būve vai tās daļa, kuras būvniecības laikā viņš pildījis savus pienākumus, atbilstu būvprojektam un pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Zemes īpašnieks vai būves īpašnieks nav tiesīgs pilnvarot citus būvniecības procesa dalībniekus izraudzīties būvekspertu vai būvuzraugu un slēgt līgumu par būveksperta vai būvuzrauga pakalpojuma sniegšanu zemes īpašnieka vai būves īpašnieka uzdevumā.";

izteikt devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte, starp būvniecības dalībniekiem, izņemot radiniekus pirmajā, otrajā un trešajā radniecības pakāpē un citus ģimenes locekļus, kuri var pierādīt piederību ģimenei, par darba veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu rakstveidā slēdzami darba vai uzņēmuma līgumi.

(10) Ja būvdarbu veikšanai nav nepieciešama būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte, būvniecības dalībnieku pienākumus un tiesības attiecībā uz līgumu noslēgšanas formu nosaka Civillikums, Darba likums un citi normatīvie akti."

17. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Būves ekspluatācija

(1) Pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs nodrošina būves novietojuma uzmērījumu veikšanu un pieņem būvi ekspluatācijā.

(2) Būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus. Ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam.

(3) Ekspluatācijā pieņemtas ēkas pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā uz ēkām - arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā darbu organizācijas projektā.

(4) Būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu šā likuma 9.panta otrajā daļā būvei noteiktajām būtiskām prasībām.

(5) Būvinspektoram, uzrādot darba apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ir tiesības apmeklēt fiziskajām un juridiskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās būves un atsevišķas telpas, lai kontrolētu ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā patvaļīgas būvniecības esamību un būves drošumu. Ja fiziskās vai juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būves un atsevišķas telpas, šādās būvēs un atsevišķās telpās var iekļūt, izmantojot aizvietotājizpildi un fizisku spēku saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz būvvaldes, biroja vai citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Ja šādās būvēs un telpās nepieciešams iekļūt, lietojot fizisku spēku, to veic likumā noteiktajā kārtībā. Fiziskās un juridiskās personas, kuras kavē būvinspektora tiesību īstenošanu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(6) Būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu. Apskates rezultāti var būt par pamatu būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu detalizētai tehniskajai izpētei. Publiskas ēkas apskati veic un atzinumu sagatavo birojā nodarbināts būvinspektors.

(7) Būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde vai birojs atbilstoši to kompetencei var pieņemt šādus lēmumus:

1) uzdot veikt būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti;

2) uzdot novērst konstatēto bīstamību, informējot par to pašvaldību;

3) ja konstatēta būves bīstamība, - aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai;

4) ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, - aizliegt būves vai atsevišķas telpas ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli.

(8) Papildus šā panta septītajā daļā minētajiem lēmumiem, pamatojoties uz būvinspektora sagatavoto atzinumu, kompetentā institūcija likumā noteiktajos gadījumos pieņem lēmumu par administratīvo sodu.

(9) Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Šā lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Šā panta septītajā un devītajā daļā minētie lēmumi (izņemot lēmumu attiecībā uz būvi, kas bojā ainavu) izpildāmi nekavējoties. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. Ja kāds no attiecīgajiem lēmumiem netiek pildīts, iestāde var nodrošināt tā izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi un citus Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus. Papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajiem gadījumiem, kad ar lēmuma izpildi saistītus izdevumus sedz lēmuma adresāts, izdevumus, kas saistīti ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, sedz būves īpašnieks."

18. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kā arī arhitektūras vai elektroenerģētikas jomā, komersants reģistrējas būvkomersantu reģistrā, iesniedzot informāciju par visiem uz darba līguma pamata nodarbinātajiem būvspeciālistiem."

19. Papildināt 23.panta otro daļu pēc vārdiem "ekonomiskos rādītājus" ar vārdiem "(tai skaitā būvkomersantu reģistrā iekļautos komersantu raksturojošos datus)".

20. Pārejas noteikumos:

aizstāt 2.punkta ievaddaļā skaitļus un vārdus "2014.gada 1.decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2015.gada 1.jūlijam";

aizstāt 3. un 4.punktā vārdu "pieci" ar vārdu "seši" un skaitli "2017." - ar skaitli "2020.";

papildināt pārejas noteikumus ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4.¹ No šā likuma 18.panta pirmās daļas izrietošā prasība, ka pašvaldībā nodarbinātam būvinspektoram ir nepieciešama vismaz pirmā līmeņa augstākā izglītība, kas iegūta arhitekta vai būvinženiera studiju programmā, un prasība par būvspeciālista sertifikāta nepieciešamību neattiecas uz būvinspektoriem, kuri darba tiesiskās attiecības ar būvvaldi uzsākuši līdz 2014.gada 1.novembrim.";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Būvniecības procesi, kuri iesākti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pabeidzami vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.";

aizstāt 8.punktā vārdus "trešā daļa" ar vārdiem un skaitli "pirmās daļas 12.punkts" un skaitli "2015." - ar skaitli "2016.";

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Šā likuma 6.¹ panta pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī, 1.punkts - 2015.gada 1.jūlijā, bet 6.¹ panta ceturtā daļa - 2016.gada 1.janvārī.";

papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"11. Līdz 2016.gada 1.janvārim ekspertīzes veikšanas tiesības ir fiziskajām personām, ja tās saņēmušas sertifikātu attiecīgajiem projektēšanas vai būvdarbu veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu attiecīgajā jomā.

12. Šā likuma 14.panta 6.¹ daļa piemērojama ar dienu, kad būvniecības informācijas sistēma nodrošina būvniecības dokumentu elektronisku apriti, bet ne agrāk kā 2015.gada 1.oktobrī."

Likums stājas spēkā vienlaikus ar 2013.gada 9.jūlijā pieņemto Būvniecības likumu.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 3.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 18.jūlijā