Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Valsts aizsardzības finansēšanas likums
1.pants. Likuma mērķis ir ar finansiālām metodēm mērķtiecīgi paaugstināt valsts aizsardzības spējas, lai Latvija kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts izpildītu savas saistības kolektīvās aizsardzības ietvaros, kā arī radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai un tādējādi atbalstītu Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās. 2.pants. (1) Ministru kabinets, ievērojot 2012. gada 2. martā parakstītā Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā nosacījumus un mērķi sasniegt valsts aizsardzības finansējumu 2020., 2021. un 2022. gadā ne mazāku kā 2 procentus no prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, kā arī ņemot vērā notikušās ģeopolitiskās izmaiņas, kas saistītas ar Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un mērķi paātrināt Nacionālo bruņoto spēku attīstību, nodrošinot valsts aizsardzības finansējumu 2027. gadā ne mazāku kā 3 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, sagatavo likumprojektus par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, paredzot finansējumu valsts aizsardzībai: 1) 2015.gadā — ne mazāku kā 1,0 procentu no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma; 2) 2016.gadā — ne mazāku kā 1,1 procentu no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma; 3) 2017.gadā — ne mazāku kā 1,3 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma; 4) 2018.gadā — ne mazāku kā 1,5 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma; 5) 2019.gadā — ne mazāku kā 1,75 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma; 6) no 2020. gada līdz 2022. gadam — ne mazāku kā 2 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma; 7) 2023. gadā — 2,25 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, bet ne mazāk kā 886 466 480 euro; 8) 2024. gadā — 2,4 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, bet ne mazāk kā 1 002 485 480 euro; 9) 2025. gadā — 2,5 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma, bet ne mazāk kā 1 103 916 480 euro; 10) 2026. gadā — ne mazāku kā 2,75 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma; 11) 2027. gadā un turpmākajos gados — ne mazāku kā 3 procentus no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. (2) Valsts budžeta izpildes laikā, balstoties uz nacionālās drošības situāciju, Ministru kabinets var izskatīt iespējas veikt apropriāciju pārdales aizsardzības finansējuma palielināšanai — prioritāri ilgtermiņa attīstības projektiem (investīcijām). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.04.2022. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.) Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Valsts aizsardzības finansēšanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 10. nr.; 2002, 12. nr.; 2008, 24. nr.). Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 3.jūlijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2014.gada 10.jūlijā
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Valsts aizsardzības finansēšanas likums
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|