Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.373

Rīgā 2014.gada 1.jūlijā (prot. Nr.36 33.§)
Noteikumi par pētniecības un attīstības darbību uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai
Izdoti saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"
6.6 panta otro daļu un 27.panta 1. un 12.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (turpmāk – likums) 1. panta divdesmit devītajā daļā lietoto terminu piemērošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai;

1.2. pētniecības un attīstības darbības atbilstības un novērtēšanas prasības;

1.3. prasības pētniecības un attīstības projekta dokumentācijai;

1.4. pētniecības un attīstības izdevumu uzskaites kārtību, kā arī to atbilstības un novērtēšanas prasības.

2. Piemērojot likuma 1. panta divdesmit devīto daļu, par jaunu tehnoloģiju uzskata tādas izmaiņas tehnoloģijā, iekārtā un programmatūrā, kas būtiski uzlabo ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesu vai metodes.

3. Piemērojot likuma 1. panta divdesmit devīto daļu, par produktu uzskata preci vai pakalpojumu.

4. Piemērojot likuma 1. panta divdesmit devīto daļu, par jaunu produktu uzskata preci vai pakalpojumu, kurš ir pilnīgi jauns vai kuram ir uzlabotas tā funkcionālās īpašības un paredzamais lietošanas veids.

5. Piemērojot likuma 1. panta divdesmit devīto daļu, par jaunu produktu vai tehnoloģiju neuzskata:

5.1. produkta vai tehnoloģijas izstrādi pēc konkrēta klienta pasūtījuma, izņemot gadījumus, ja produkts vai tehnoloģija būtiski atšķiras no iepriekš izgatavotajiem produktiem;

5.2. organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā;

5.3. aktīva aizvietošanu (izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegāde, paplašinājumi, kas nerada specifikācijas uzlabojumus, iekārtu un programmatūras atjauninājumi);

5.4. ikdienas, sezonas vai cikliskas izmaiņas un uzlabojumus;

5.5. estētiskas izmaiņas, garšas un smaržas izmaiņas un citus uzlabojumus mārketinga nolūkā, kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

5.6. citas darbības, kas neatbilst jauna produkta vai jaunas tehnoloģijas definīcijai.

6. Piemērojot likuma 6.6 panta ceturto daļu, par intelektuālā īpašuma atsavināšanu neuzskata lietošanas tiesību nodošanu pret atbilstoši tirgus cenai noteiktu atlīdzību.

II. Pētniecības un attīstības darbības atbilstības un novērtēšanas prasības

7. Pētniecības un attīstības darbības atbilst šādām prasībām:

7.1. pētniecības un attīstības mērķis ir rūpnieciskie pētījumi vai eksperimentālā izstrāde, kas ietver arī rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi pakalpojumu nozarē;

7.2. pētniecības un attīstības sagaidāmais rezultāts ir jauninājuma elements vai zinātniskas vai tehnoloģiskas neskaidrības novēršana;

7.3. izvirzītās problēmas risinājums nav acīmredzams kādam, kam ir speciālās zināšanas un pieredze attiecīgajā jomā;

7.4. jauninājuma elements un zinātniskā vai tehnoloģiskā neskaidrība attiecas uz nodokļa maksātāja esošo darbību vai darbību, kuru tas gatavojas uzsākt.

8. Ja jauninājuma elements un zināšanas zinātniskās vai tehnoloģiskās neskaidrības novēršanai pilnīgi vai daļēji jau tirgū eksistē, nodokļa maksātājs pamato, kādēļ šīs zināšanas nav pieejamas vai kādēļ tās ir nepieciešams pilnveidot.

9. Piemērojot šo noteikumu 8. punktu, par zināšanām, kuras nav pieejamas, uzskata izvirzīto problēmu risinājumu, kas:

9.1. nav publicēts;

9.2. ir publicēts, bet ir aizsargāts, un īpašnieks to neizplata;

9.3. ir publicēts un aizsargāts, bet īpašnieks izplata nepietiekamu tiesību apjomu (piemēram, lietošanas licence, bez tiesībām komerciāli izmantot);

9.4. ir publicēts un aizsargāts, turklāt īpašnieks to izplata, bet tā iegāde būtu ekonomiski nepamatota.

10. Programmatūras jomā par pētniecības un attīstības darbību uzskata izstrādātu:

10.1. jaunu informācijas tehnoloģiju operētājsistēmu, programmēšanas valodu, datu vadības vai komunikāciju programmatūru;

10.2. jaunu teorētiskās datorzinātnes teorēmu un algoritmu;

10.3. jaunu interneta tehnoloģiju;

10.4. jaunu programmatūru, kas uzlabo informācijas ieguvi, pārraidi un glabāšanu;

10.5. citu jaunu produktu programmatūras jomā, kas atbilst pētniecībai un attīstībai.

11. Par pētniecības un attīstības darbību neuzskata:

11.1. zinātnisko palīgdarbību, tehnisko, komerciālo un finansiālo darbību, kas tiek veikta pirms jauna produkta realizācijas, izmantojot jaunu tehnoloģiju (piemēram, jauna produkta ražošanas uzsākšana un ražošanas process, jaunu tehnoloģiju un iekārtu iegāde, to uzstādīšana un pielāgošana, tirgus izpēte, mārketinga aktivitātes, produktu izplatīšana un dažādi saistītie tehniskie un konsultatīvie pakalpojumi);

11.2. darbības, kuru primārais mērķis ir attīstīt tirgu, veikt pirmsražošanas plānošanu vai nodrošināt produkta kontroles sistēmas sistemātisku darbību, kur produkts, process vai pieeja pamatā jau ir noteikti;

11.3. regulārās (periodiskās) vai ierastās izmaiņas un testus, ko veic produktiem, ražošanas līnijām, ražošanas procesiem vai citām operācijām darbības gaitā (pat tad, ja šādas izmaiņas ir uzskatāmas par uzlabojumiem un tās veic zinātniskie darbinieki vai zinātniski tehniskais personāls (piemēram, uzņēmuma veiktie regulārie testi ārējās vides, izejvielu, starpproduktu un gatavās produkcijas kvalitātes un nekaitīguma kontrolei));

11.4. darbības, kas tiek veiktas pēc jaunā produkta vai tehnoloģijas izmantošanas saimnieciskajā darbībā un nodošanas lietošanā citai personai vai atsavināšanas par atlīdzību, izņemot atgriezenisko pētniecību un attīstību;

11.5. programmatūras jomā:

11.5.1. programmatūras un informācijas sistēmas izstrādi, ja tiek izmantotas vispārzināmas metodes un programmas;

11.5.2. esošo sistēmu atbalstu;

11.5.3. datoru valodu konvertēšanu;

11.5.4. programmas funkciju piemērošanu konkrētam pasūtītājam, tai skaitā papildu funkciju pievienošanu, ja rezultāts nav uzskatāms par būtisku risinājumu un nesatur nenoteiktību;

11.5.5. esošās programmatūras pielāgošanu;

11.5.6. citas darbības, kas neatbilst pētniecības un attīstības vai jauna produkta vai tehnoloģijas definīcijai;

11.6. citas darbības, kas neatbilst likumā noteiktajai pētniecības un attīstības definīcijai.

12. Pētniecības un attīstības projekta (turpmāk – projekts) dokumentācijā iekļauto darbību atbilstību pētniecības un attīstības darbībām novērtē ekonomikas ministra izveidota komisija (turpmāk – komisija).

13. Komisija šo noteikumu 12. punktā minēto novērtējumu veic, sniedzot atzinumu. Komisija sniedz atzinumu nodokļa maksātājam vai Valsts ieņēmumu dienestam, ja rodas neskaidrības (strīdi) par nodokļa maksātāja projekta dokumentācijā iekļauto darbību atbilstību pētniecības un attīstības darbībām.

14. Komisijas darbību un atzinuma sniegšanas kārtību nosaka ekonomikas ministrs.

15. Komisija sniedz atzinumu 45 dienu laikā pēc projekta dokumentācijas saņemšanas.

16. Komisijai ir tiesības pagarināt šo noteikumu 15. punktā minēto termiņu, bet ne vairāk kā par 30 dienām, informējot par to nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu.

17. Komisijas sastāvā iekļauj pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Pētniecības un attīstības darbību izvērtēšanā piedalās Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji bez tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā. Komisijai ir tiesības pieaicināt attiecīgās jomas ekspertus ar padomdevēja tiesībām un projekta dokumentācijas iesniedzēja pārstāvjus projekta prezentēšanai.

18. Komisijas atzinumam ir ieteikuma raksturs.

III. Prasības projekta dokumentācijai

19. Pētniecības un attīstības darbību uzskaitei nodokļa maksātājs sagatavo projekta dokumentāciju, kurā iekļauj mērķu sasniegšanai nepieciešamo darbību, resursu un laika plāna vispārīgu sākotnējo aprakstu, kā arī pētniecības un attīstības darbu pārskatu (turpmāk – pārskats).

20. Pirms jauna projekta uzsākšanas nodokļa maksātājs veic šādas darbības, kuru aprakstu iekļauj projekta dokumentācijā:

20.1. definē projekta mērķi;

20.2. apraksta zinātnisko vai tehnoloģisko neskaidrību, kuru plānots atrisināt, kā arī sagaidāmo jauninājumu;

20.3. apraksta metodes, ar kādām tiks apzinātas jau esošās zināšanas un risinājumi uzņēmumā un ārpus tā. Ja tirgū analoģiski risinājumi jau eksistē, pamato, kādēļ tie nav pieejami vai kādēļ tos nepieciešams pilnveidot;

20.4. apraksta jaunā produkta izmantošanas lietderību nodokļa maksātāja turpmākās saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

20.5. piešķir projektam nosaukumu un identifikācijas pazīmi, pēc kuras iespējams nošķirt projektu un identificēt projektā uzkrātos izdevumus grāmatvedībā, kā arī sekot tā virzībai novērtēšanas nolūkos;

20.6. nosaka projekta ietvaros veicamos uzdevumus;

20.7. norāda nepieciešamās investīcijas un citus resursus projekta īstenošanai (piemēram, budžetu, cilvēkresursus, paredzamos ārpakalpojumus);

20.8. norāda sagaidāmo projekta īstenošanas laika grafiku.

21. Par katru taksācijas periodu līdz pēctaksācijas perioda datumam, kurā tiek iesniegta uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija, nodokļa maksātājs pārskatā apraksta veicamos pētniecības un attīstības darbus, norādot:

21.1. veiktās aktivitātes un to saistību ar projekta mērķi, kā arī sasniegtos rezultātus, to pielietošanu un turpmāko rīcību;

21.2. pētniecības un attīstības darbā iesaistītos darbiniekus un to kvalifikāciju;

21.3. uz katru aktivitāti attiecināmās izmaksu pozīcijas, tai skaitā minēto izmaksu sadalījumu attiecināmajās un neattiecināmajās izmaksās;

21.4. pētniecības un attīstības darbības, kuras veicis ārpakalpojumu sniedzējs;

21.5. citu svarīgu informāciju, kas pierāda pētniecības un attīstības darbību un izdevumu pamatotību (piemēram, raksti, pārskati, maketi vai prototipu aprakstošā dokumentācija, produktu pārbaudes protokoli);

21.6. veiktās vai plānotās atkāpes no projekta sākotnējā aprakstā izvirzītajiem mērķiem vai pieņēmumiem;

21.7. secinājumus par pētniecības un attīstības darbības turpmāku nepieciešamību nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai par tās pārtraukšanu.

22. Nodokļa maksātāja projekta dokumentāciju kārto hronoloģiskā secībā dalīti no citiem dokumentiem un dalīti par katru projektu, ja nodokļa maksātājs veic vairākus pētniecības un attīstības darbus.

23. Projekta dokumentāciju uzglabā piecus taksācijas periodus, skaitot ar nākamo taksācijas periodu pēc projekta pabeigšanas gada.

24. Nodokļa maksātājs nosaka par šo noteikumu 20. un 21. punktā minētā projekta izstrādi un dokumentācijas kārtošanu atbildīgo personu. Minētā persona ir darba attiecībās ar nodokļa maksātāju, un tās kvalifikācija ļauj identificēt nodokļa maksātāja rīcībā esošās zināšanas un iespējas.

IV. Pētniecības un attīstības izdevumu uzskaite, to atbilstības un novērtēšanas prasības

25. Pētniecības un attīstības izdevumus uzskaita par katru projektu dalīti no citiem izdevumiem.

26. Izdevumus, kuriem ir tiesības piemērot likuma 6.6 panta pirmajā daļā noteikto koeficientu 3, uzskaita dalīti no citiem attiecīgā projekta pētniecības un attīstības darbības izdevumiem projekta izdevumu uzskaites ietvaros.

27. Nosakot pētniecības un attīstības izdevumu atbilstību, nodokļa maksātājs aprēķina un pamato to izdevumu daļu, kas attiecināma tikai uz konkrētā projekta pētniecības un attīstības darbībām, ja izdevumi veikti gan pētniecības un attīstības darbībai, gan arī cita veida darbības nodrošināšanai.

28. Novērtējot pētniecības un attīstības izdevumus, nodokļu maksātājs izdevumos neietver tā projekta izdevumus, par kuru ir saņemts valsts atbalsts, neatkarīgi no tā, vai atbalsts sniegts no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem.

29. Novērtējot pētniecības un attīstības izdevumus, zinātniskā personāla un zinātnes tehniskā personāla atlīdzībā ieskaita darba ņēmēja bruto darba samaksu (ieskaitot darba devēja aprēķināto slimības naudu, atlīdzību par ikgadējo atvaļinājumu, kā arī kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kas attiecināma uz projekta izstrādes laikā uzkrāto neizmantotā atvaļinājuma summu) un darba devēja aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

30. Pētniecības un attīstības izdevumos iekļauj tikai tos izdevumus, kas ir faktiski veikti, atspoguļoti projekta dokumentācijā un pamatoti ar attaisnojošiem dokumentiem.

V. Noslēguma jautājumi

31. Ja nodokļa maksātājs ir veicis pētniecības un attīstības darbus, kuri atbilst likuma 1. panta divdesmit devītajā daļā noteiktajām prasībām un līdz 2014. gada 30. jūnijam nav pabeigti, nodokļa maksātājs attiecībā uz šāda pētījuma neatrisināto zinātniskās vai tehnoloģiskās neskaidrības daļu izstrādā projekta dokumentāciju atbilstoši šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām.

32. Noteikumi piemērojami ar 2014. gada 1. jūliju.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Finanšu ministra vietā – satiksmes ministrs Anrijs Matīss
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 373Pieņemts: 01.07.2014.Stājas spēkā: 11.07.2014.Piemērojams ar: 01.07.2014.Zaudē spēku: 01.01.2018.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 133 (5193), 10.07.2014. OP numurs: 2014/133.9
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
267456
11.07.2014
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva