Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

Latvijas Republikas Valdība un Amerikas Savienoto Valstu Valdība (turpmāk minētas kā "Puses");

Vēloties sekmēt plašāku ekonomisko sadarbību starp tām attiecībā uz vienas Puses pilsoņu un uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem otras Puses teritorijā;

Atzīstot, ka līgums par attieksmi attiecībā uz šādiem ieguldījumiem stimulēs privātā kapitāla plūsmu un Pušu ekonomisko attīstību;

Piekrītot, ka godprātīga un taisnīga attieksme pret ieguldījumiem ir vēlama, lai uzturētu stabilus ieguldījumu apstākļus un maksimāli efektīvu ekonomisko resursu izmantošanu;

Atzīstot, ka ekonomisko un biznesa sakaru attīstība var sekmēt abu Pušu strādājošo labklājību un veicināt respektu pret starptautiski atzītām strādājošo tiesībām; un

Atzīmējot starp Pusēm noslēgtos 1926.gada 30.aprīļa divpusējo lielākās labvēlības režīma Līgumu par muitas jautājumiem un 1928.gada 25.jūlija divpusējo Līgumu par draudzību, komercdarbību un konsulārajām attiecībām;

Paplašinot 1992.gada 9.decembrī starp Pusēm noslēgtā divpusējā Līguma par tirdzniecības un ieguldījumu attiecību attīstību trešā panta darbību;

Atzīmējot 1994.gada 6.jūlijā starp Pusēm noslēgto Līgumu par tirdzniecības attiecībām un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

Apņemoties noslēgt Līgumu attiecībā uz ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību;

Vienojas par sekojošo:

 

I pants

1. Šajā Līgumā,

(a) "ieguldījums" nozīmē jebkura veida ieguldījumu otras Puses teritorijā, kas pieder vai kuru tieši vai netieši kontrolē otras Puses pilsoņi vai uzņēmējsabiedrības, tādus kā līdzdalību, parādu, pakalpojumu un ieguldījumu kontraktus; ietverot:

(I) materiālu un nemateriālu īpašumu, ieskaitot tiesības, tādas kā hipotēkas, prasījuma un galvojuma tiesības;

(II) uzņēmējsabiedrību vai akcijas, vai citu līdzdalību uzņēmējsabiedrībā vai tās aktīvos;

(III) prasības par naudu vai prasības par izpildi, kam ir ekonomiska vērtība un kas ir saistīta ar ieguldījumu;

(IV) intelektuālo īpašumu, kas cita vidū ietver tiesības, kas saistītas ar:

literatūras un mākslas darbiem, ieskaitot skaņu ierakstus,

izgudrojumiem, kas radušies visu veidu cilvēka darbības rezultātā,

rūpniecības projektiem,

pusvadītāju trafaretu darbiem,

tirdzniecības noslēpumiem, zināšanām un prasmi, kā arī konfidenciālu biznesa informāciju,

tirdzniecības zīmēm, pakalpojumu zīmēm un tirdzniecības nosaukumiem; un

(V) jebkuras tiesības, kuras piešķir likums vai līgums, kā arī jebkuras licences un atļaujas saskaņā ar likumu;

(b) Puses "uzņēmējsabiedrība" nozīmē jebkura veida korporāciju, kompāniju, asociāciju, līgumsabiedrību vai citu organizāciju, kas legāli nodibināta atbilstoši Puses vai tās politiski administratīvās vienības likumiem un noteikumiem, un tā var būt vai nebūt organizēta naudas iegūšanai, vai arī to var kontrolēt vai tā var piederēt valdībai vai privātpersonai;

(c) Puses "pilsonis" nozīmē fizisku personu, kura ir Puses pilsonis saskaņā ar tās pielietojamajiem likumiem;

(d) "ienākums" nozīmē summu, kas iegūta no vai saistībā ar ieguldījumu, ieskaitot peļņu, dividendes; procentus; kapitāla pieaugumu; autora honorāra maksu; pārvaldes; tehniskās palīdzības un citu atalgojumu; vai ienākumus graudā;

(e) "saistītās aktivitātes" ietver kompāniju, nodaļu, aģentūru, iestāžu, fabriku un citu objektu organizēšanu, kontroli, darbināšanu, uzturēšanu, izvietojumu, pārdošanu vai to īpašuma nodošanu citam biznesa veikšanai; kontraktu sagatavošanu, izpildīšanu un realizēšanu; visa veida īpašumu, ieskaitot intelektuālā īpašuma tiesības, iegūšanu, lietošanu, aizsardzību, pārdošanu vai nodošanu citam; fondu aizņēmumus; līdzdalības akciju un citu vērtspapīru pirkšanu, izlaišanu un pārdošanu; un ārvalstu valūtas pirkšanu importa vajadzībām;

(f) "valsts uzņēmums" nozīmē uzņēmumu, kurš pieder Pusei vai kuru caur īpašuma interesēm kontrolē Puse;

(g) "deleģēšana" ietver likumdošanas garantiju un valdības rīkojumu, direktīvu vai citu aktu nodošanu valsts uzņēmumam vai monopolam, vai valdības institūcijas veikto valsts uzņēmuma vai monopola darbības pilnvarojumu.

2. Katra Puse patur sev tiesības liegt jebkurai uzņēmējsabiedrībai izmantot šī Līguma priekšrocības, ja šādu uzņēmējsabiedrību kontrolē kādas trešās valsts pilsoņi un, attiecībā uz otras Puses uzņēmējsabiedrību, šai uzņēmējsabiedrībai nav būtisku biznesa darbību otras Puses teritorijā, vai arī to kontrolē trešās valsts, ar kuru aizliedzēja puse neuztur normālas ekonomiskas attiecības, pilsoņi.

3. Jebkura izmaiņa attiecībā uz ieguldījumu vai atkārtotu ieguldījumu veikšanas formu neietekmēs to kā ieguldījumu raksturojumu.

 

II pants

1. Katrai Pusei jāatļauj ieguldījumi un ar tiem saistītās aktivitātes un jāizturas pret tiem un ar tiem saistītajām aktivitātēm ar ne mazāku labvēlību kā to, ko līdzīgās situācijās pielieto savas valsts pilsoņu vai uzņēmējsabiedrību vai jebkuras trešās valsts pilsoņu vai uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem un ar tiem saistītajām aktivitātēm, atkarībā no tā, kura ir labvēlīgāka, bet ievērojot katras Puses tiesības veikt vai paturēt izņēmumus attiecībā uz kādu no sektoriem vai jautājumiem, kas minēti šī Līguma Pielikumā. Katra Puse piekrīt paziņot otrai Pusei pirms šī Līguma stāšanās spēkā vai šī Līguma spēkā stāšanās dienā par visiem šādiem likumiem vai noteikumiem, kuri tai ir zināmi attiecībā uz sektoriem, vai jautājumiem, kuri minēti Pielikumā. Pie tam katra Puse apņemas paziņot otrai par jebkuru izņēmumu, kurš tiks noteikts nākotnē attiecībā uz Pielikumā minētajiem sektoriem vai jautājumiem un ierobežot šādus izņēmumus līdz minimumam. Jebkurš kādas no Pusēm nākotnē pieņemts ierobežojums neattiecas uz ieguldījumu, kurš jau pastāv šajā sektorā vai jautājumā, laikā, kad ierobežojums stājas spēkā. Attieksmei, kura tiek izmantota attiecībā uz jebkādiem izņēmumiem, ja vien Pielikumā nav noteikts citādi, jābūt ne mazāk labvēlīgai kā tai, ko līdzīgās situācijās pielieto jebkuras trešās valsts pilsoņu vai uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem un ar tiem saistītajām aktivitātēm.

2. (a) Nekas šajā Līgumā nedrīkst tikt iztulkots kā aizliegums Pusei nodibināt vai uzturēt valsts uzņēmumu.

(b) Katrai Pusei jānodrošina, ka jebkurš valsts uzņēmums, kuru tā uztur vai nodibina, darbojas veidā, kas ir savienojams ar Puses pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu, kad vien šāds uzņēmums veic jebkādu regulējošu, administratīvu vai citu valdības kompetences funkciju, kādu Puse tam ir deleģējusi, tādu kā pilnvaras ekspropriēt, piešķirt licences, apstiprināt komerciālus pārvedumus, vai ieviest kvotas, maksas vai citus maksājumus.

(c) Katrai Pusei jānodrošina, ka jebkurš valsts uzņēmums, kuru tā uztur vai nodibina, piemēro nacionālo vai vislielākās labvēlības režīmu, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks, tās preču un pakalpojumu pārdošanai Puses teritorijā.

3. (a) Attiecībā uz ieguldījumiem vienmēr jānodrošina godīga un taisnīga attieksme, tiem jābauda pilnīga aizsardzība un drošība, un jebkurā gadījumā attieksme pret tiem nevar būt mazāk labvēlīga kā tā, kādu nosaka starptautiskās tiesības.

(b) Neviena no Pusēm nekādā veidā patvaļīgu vai diskriminējošu pasākumu ceļā nedrīkst kavēt ieguldījumu pārvaldi, darbību, uzturēšanu, izmantošanu, lietošanu, iegūšanu, paplašināšanu, pārdošanu vai īpašuma nodošanu citam. Strīdu izšķiršanas nolūkā saskaņā ar VI un VII pantu līdzeklis var būt patvaļīgs vai diskriminējošs, neskaroties uz faktu, ka pusei ir bijusi vai tā ir izmantojusi iespēju izskatīt šādu līdzekli Puses tiesās vai administratīvajos tribunālos.

(c) Katrai Pusei ir jāievēro jebkuras saistības, kuras tā varētu būt uzņēmusies attiecībā uz ieguldījumiem.

4. Ievērojot likumus attiecībā uz ārzemnieku iebraukšanu un pagaidu uzturēšanos abu Pušu pilsoņiem jāatļauj iebraukt un uzturēties otras Puses teritorijā ar nolūku ierīkot, attīstīt, pārvaldīt vai sniegt padomus attiecībā uz ieguldījumu darbību, kuros viņi vai pirmās Puses uzņēmējsabiedrība, kura viņus nodarbina, ir ieguldījusi vai gatavojas ieguldīt būtisku kapitāla daudzumu vai citus resursus.

5. Uzņēmējsabiedrībām, kuras ir legāli nodibinātas saskaņā ar vienas Puses pielietojamajiem likumiem vai noteikumiem un kurām ir ieguldījumi, jāatļauj nodarbināt augstākās pārvaldes personālu pēc savas izvēles, neskatoties uz pilsonību.

6. Neviena no Pusēm nevar uzspiest izpildīšanas prasības kā ieguldījumu ierīkošanas, paplašināšanas vai uzturēšanas noteikumus, kuri prasa vai piespiež uzņemties saistības eksportēt saražotās preces vai arī kuri nosaka, ka preces vai pakalpojumi ir jāpērk vietējā tirgū, vai kuri uzliek kādas citas līdzīgas saistības.

7. Katrai Pusei jāparedz iedarbīgi līdzekļi prasību aizstāvēšanai un tiesību iegūšanai attiecībā uz ieguldījumiem, ieguldījumu līgumiem un ieguldījumu pilnvarojumiem.

8. Katrai Pusei jāpadara publiski visi likumi, noteikumi, administratīvā prakse un procedūras, kā arī tiesu un citi pieņemtie lēmumi, kuri attiecas uz ieguldījumiem vai ietekmē ieguldījumus.

9. Režīms, kādu Amerikas Savienotās Valstis pielieto Latvijas Republikas pilsoņu un uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem un ar tiem saistītajām aktivitātēm, ievērojot šī Panta nosacījumus, jebkurā Amerikas Savienoto Valstu Pavalstī, Teritorijā vai īpašumā, būs ne mazāk labvēlīgs, kā režīms kurš tiek piemērots attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu, kuri dzīvo, un uzņēmējsabiedrību, kuras ir legāli izveidotas saskaņā ar citu Pavalstu, Teritoriju vai Amerikas Savienoto Valstu īpašumu likumiem un noteikumiem, ieguldījumiem un ar tiem saistītajām aktivitātēm.

10. Šī Līguma vislielākās labvēlības režīma noteikumi netiek pielietoti attiecībā uz priekšrocībām, ko kāda no Pusēm sniedz kādas trešās valsts pilsoņiem vai kompānijām, pateicoties:

(a) šīs Puses saistošiem pienākumiem, kuri ir radušies sakarā ar tās pilnu līdzdalību brīvās tirdzniecības telpā vai muitas ūnijā; vai

(b) šīs Puses saistošiem pienākumiem saistībā ar daudzpusēju starptautisku līgumu, kurš veidots uz Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību bāzes, kas stājas spēkā pēc šī Līguma parakstīšanas.

11. Puses atzīst un piekrīt, ka "Saistītās aktivitātes" bez ierobežojumiem ietver tādas aktivitātes, kā:

(a) frančaizinga tiesību vai licenzējamo tiesību piešķiršanu;

(b) pieeju reģistrācijām, licencēm, atļaujām un citiem apstiprinājumiem (kas jebkurā gadījumā jāizsniedz nekavējoties);

(c) piekļūšanu finansiālām institūcijām un kredīta tirgiem;

(d) piekļūšanu saviem fondiem, kas tiek turēti finansu institūcijās;

(e) iekārtu ievešanu un uzstādīšanu, kuras nepieciešamas normālai biznesa veikšanai, ieskaitot, bet neierobežojot, kantoru iekārtojumu, automašīnas un šādā veidā ievestu jebkuru iekārtu un automašīnu eksportu;

(f) komerciālas informācijas izplatīšanu;

(g) nodarbošanos ar tirgus izpēti;

(h) komercpārstāvju iecelšanu, ieskaitot aģnetus, konsultantus un izplatītājus, un viņu piedalīšanos tirdzniecības gadatirgos un veicināšanas pasākumos;

(i) preču un pakalpojumu mārketingu, ieskaitot ar iekšējās izplatīšanas un mārketinga sistēmu palīdzību veikto, kā arī ar reklāmu un tiešiem kontaktiem ar atsevišķiem cilvēkiem un uzņēmējsabiedrībām palīdzību veikto;

(j) piekļūšanu sabiedriskajiem pakalpojumiem, sabiedriskajiem dienestiem un komerciālām īrējamām platībām par nediskriminējošām cenām, ja cenas ir noteikusi vai kontrolē valdība; un

(k) piekļūšanu izejvielām un cita veida resursiem, kā piemēram darbaspēkam, enerģijai u.c., kā arī visu veidu pakalpojumiem par nediskriminējošām cenām, ja cenas ir noteikusi vai kontrolē valdība.

 

III pants

1. Ieguldījumi nedrīkst tikt ekspropriēti vai nacionalizēti ne tiešā, ne netiešā veidā ar līdzekļiem, kas līdzvērtīgi ekspropriācijai vai nacionalizācijai ("ekspropriācija"), izņemot sabiedriskiem nolūkiem; nediskriminējošā veidā veikto; samaksājot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju; un atbilstoši pienācīgajam likuma procesam un II (3) Pantā noteiktajiem vispārējiem attieksmes principiem. Kompensācijai jālīdzinās ar ekspropriētā ieguldījuma taisnīgu tirgus vērtību, kāda tā bija tieši pirms ekspropriācijas veikšanas vai pirms kļuva zināms par to, atkarībā no tā, kurš notiek ātrāk; tā jāaprēķina brīvi konvertējamā valūtā, kā noteikts Starptautiskā Valūtas Fonda Līguma 30. Pantā, balstoties uz dominējošo tirgus maiņas likmi tajā laikā; tā jāizmaksā nekavējoties; ietverot procentus ar komerciāli saprātīgu likmi, skaitot no ekspropriācijas dienas; ir realizējama pilnībā; un ir brīvi pārvedama.

2. Jebkuras Puses pilsonim vai uzņēmējsabiedrībai, kas apliecina, ka tā viss ieguldījums vai daļa ir ticis ekspropriēts, jābūt tiesībām uz nekavējošu otras Puses atbilstošas tiesas vai administratīvu institūciju pārskatu, lai noteiktu, vai jebkura šāda ekspropriācija ir notikusi, un ja jā, vai šāda ekspropriācija un jebkura ar to saistītā kompensācija atbilst starptautisko tiesību principiem.

3. Attiecībā uz katras Puses pilsoņiem vai uzņēmējdarbībām kuru ieguldījumi cieš zaudējumus otras Puses teritorijā sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, revolūciju, ārkārtēju stāvokli, sacelšanos, pilsoņu nemieriem vai citiem līdzīgiem notikumiem, otrai Pusei jāpiemēro ne mazāk labvēlīgs režīms kā tas, ko tā piemēro saviem pilsoņiem vai uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts pilsoņiem vai uzņēmējsabiedrībām, atkarībā no tā, kurš ir vislabvēlīgākais attiecībā uz jebkuriem pasākumiem, kurus tā veic sakarā ar šādiem zaudējumiem.

 

IV pants

1. Katrai Pusei jāatļauj visus pārvedumus, kas saistīti ar ieguldījumu, veikt brīvi un bez kavēšanās uz tās teritoriju un ārā no tās. Šādi pārvedumi ietver:

(a) ienākumus;

(b) kompensāciju saskaņā ar III Pantu;

(c) maksājumus, kas rodas saistībā ar ieguldījumu strīdu;

(d) maksājumus, kas veikti saskaņā ar kontraktu, ieskaitot pamatkapitāla amortizāciju un pieaugušo procentu maksājumus, kas veikti saskaņā ar aizdevuma līgumu;

(e) ieņēmumus no visa ieguldījuma vai jebkuras tā daļas pārdošanas vai likvidēšanas; un

(f) papildus iemaksas kapitālā ieguldījuma uzturēšanai un attīstībai.

2. Pārvedumi jāizdara brīvi konvertējamā valūtā, kā noteikts Starptautiskā Valūtas Fonda Līguma 30. Pantā, balstoties uz dominējošo tirgus maiņas likmi pārveduma dienā, ievērojot skaidras naudas darījumus tajā valūtā, kurā notiks pārvedums.

3. Neskatoties uz 1. un 2. punkta nosacījumiem, katra Puse var saglabāt likumus un noteikumus, (a) kuri pieprasa atskaites par valūtas pārvedumu; un (b) kuri uzliek ienākuma nodokļus ar tādiem līdzekļiem kā ienākuma nodoklis uz dividendēm vai citiem pārvedumiem. Bez tam, katra Puse var aizsargāt kreditoru tiesības vai nodrošināt spriedumu apmierinājumu tiesas procesos, pielietojot tās likumus taisnīgi, nediskriminējoši un labticībā.

 

V Pants

Puses piekrīt nekavējoši konsultēties pēc vienas no Pusēm lūguma, lai atrisinātu jebkādus strīdus, kas saistīti ar šo Līgumu, vai lai apspriestu jebkuru jautājumu attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai pielietošanu.

 

VI Pants

1. Šī Panta nolūkiem ieguldījumu strīds ir strīds starp Pusi un otras Puses pilsoni vai uzņēmējsabiedrību, kurš rodas no vai saistībā ar:

(a) ieguldījumu līgumu starp šo Pusi un šādu pilsoni vai uzņēmējsabiedrību;

(b) ieguldījumu atļauju, kuru šādam pilsonim vai uzņēmējsabiedrībai ir devusi šīs Puses ārvalstu ieguldījumu institūcija;

(c) vienai vai otrai Pusei apgalvojot, ka notikusi jebkāda tiesību, kuras attiecībā uz ieguldījumu ir piešķīris vai radījis šis Līgums, pārkāpšana.

2. Ieguldījumu strīdu gadījumā, strīda pusēm sākotnēji vajadzētu atrast risinājumu konsultāciju un sarunu ceļā. Ja strīds nevar tikt atrisināts draudzīgā ceļā, attiecīgais pilsonis vai uzņēmējsabiedrība var izvēlēties nodot strīdu izskatīšanai:

(a) tās Puses, kura ir strīda puse, tiesām vai administratīvajiem tribunāliem; vai

(b) saskaņā ar jebkādām pielietojamām, iepriekš saskaņotām strīdu atrisinošām procedūrām; vai

(c) saskaņā ar 3. punkta noteikumiem.

3.(a) Ar noteikumu, ka attiecīgais pilsonis vai uzņēmējsabiedrība nav iesnieguši strīdu izskatīšanai atbilstoši 2.punkta (a) vai (b) apakšpunktiem un ka no dienas, kad radies strīds, ir pagājuši seši mēneši, attiecīgais pilsonis vai uzņēmējsabiedrība var rakstveidā izvēlēties piekrist iesniegt strīdu izskatīšanai saistošai arbitrāžai:

(I) Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā ("Centrs"), kas izveidots saskaņā ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kas parakstīta Vašingtonā 1965.gada 18.martā ("ICSID Konvencija"), ar noteikumu, ka Puse ir pievienojusies šai Konvencijai; vai

(II) Centra Papildu institūcijā, ja Centrs nav pieejams; vai

(III) saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas noteikumiem; vai

(IV) jebkādā citā šķīrējtiesas institūcijā vai saskaņā ar jebkādiem citiem arbitrāžas noteikumiem, par kuriem var savstarpēji vienoties strīdu puses.

(b) Ja attiecīgais pilsonis vai uzņēmējsabiedrība ir piekritusi tā darīt, jebkura strīda Puse var ierosināt arbitrāžu saskaņā ar izvēli, kas precizēta piekrišanā.

4. Ar šo katra Puse piekrīt jebkādu ieguldījumu strīdu iesniegšanai to izskatīšanai ar saistošas arbitrāžas palīdzību atbilstoši izvēlei, kas izteikta rakstiskā piekrišanā, kuru sniedzis pilsonis vai uzņēmējsabiedrība saskaņā ar 3.punktu. Šāda piekrišana, kopā ar pilsoņa vai kompānijas rakstisku piekrišanu saskaņā ar 3.punktu, apmierinās prasību pēc:

(a) strīdu pušu rakstiskas piekrišanas ICSID Konvencijas II Nodaļas nolūkiem (Centra jurisdikcija) un Papildu institūcijas likumu nolūkiem; un

(b) "vienošanās rakstiskā veidā" Apvienoto Nāciju Konvencijas par Ārzemju arbitrāžas lēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kas parakstīta Ņujorkā 1958.gada 10.jūnijā ("Ņujorkas Konvencija") II Panta nolūkiem;

5. Jebkurai arbitrāžai saskaņā ar šī Panta 3.punkta (a) (II), (III) vai (IV) apakšpunktiem jānotiek valstī, kas ir Ņujorkas Konvencijas locekle.

6. Jebkāds arbitrāžas lēmums, kas veikts saskaņā ar šo Pantu, ir galīgs un saistošs strīdu pusēm. Katra Puse apņemas bez kavēšanās izpildīt jebkura šāda lēmuma noteikumus un gādāt, lai tie tiktu izpildīti tās teritorijā.

7. Nevienā ar ieguldījumu strīdu saistītā procesā Puse nedrīkst izmantot kā aizstāvēšanos, pretprasību, pretsvara tiesības vai kā citādi to, ka attiecīgais pilsonis vai uzņēmējsabiedrība saskaņā ar apdrošināšanu vai garantijas līgumu ir saņēmusi vai saņems atlīdzību vai citu kompensāciju par visiem vai daļu no tā apgalvotajiem zaudējumiem.

8. Šī Panta 3. punktā veicamās arbitrāžas mērķiem, jebkurai uzņēmējsabiedrībai, kas legāli nodibināta saskaņā ar Puses vai tās politiski administratīvās vienības pielietojamiem likumiem un noteikumiem, bet kura tieši pirms strīdu izraisošā notikuma vai notikumu atgadīšanās bija otras Puses pilsoņu vai uzņēmējsabiedrību ieguldījums, jāpiemēro tāda pati attieksme kā pret šīs otras Puses pilsoni vai uzņēmējsabiedrību saskaņā ar ICSID Konvencijas 25.panta 2 (b) apakšpunktu.

 

VII Pants

1. Jebkurš strīds starp Pusēm attiecībā uz Līguma interpretāciju vai pielietošanu, kurš nav atrisināts konsultāciju ceļā vai caur citiem diplomātiskiem kanāliem, pēc jebkuras no Pusēm lūguma jāiesniedz arbitrāžas tiesā saistoša lēmuma pieņemšanai saskaņā ar pielietojamiem starptautisko tiesību noteikumiem. Ja Puses tomēr nevar vienoties, noteicošie būs Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas noteikumi, gan ievērojot Pušu vai arbitru veikto modifikāciju.

2. Divu mēnešu laikā pēc prasības saņemšanas katrai Pusei jāieceļ arbitrs. Šiem abiem arbitriem jāizvēlas trešais arbitrs kā Priekšsēdētājs, kurš ir trešās valsts pilsonis. Nozīmējot arbitrāžas kolēģiju, ir jāpielieto mutatis mutandis princips atbilstoši UNCITRAL noteikumiem par locekļu nozīmēšanu trīs locekļu komisijā, izņemot to, ka šajā gadījuma ieceļošā amatpersona, uz ko atsaucas šajos noteikumos, ir Centra Ģenerālsekretārs.

3. Ja nav citas vienošanās, visi iesniegumi jāizdara un visas noklausīšanās jāpabeidz sešu mēnešu laikā no dienas, kad tika izvēlēts trešais arbitrs, un Tribunālam jāsniedz savs lēmums divu mēnešu laikā no pēdējo iesniegumu datuma vai no datuma, kad tika pabeigta noklausīšanās, atkarībā no tā, kurš ir pēdējais.

4. Izdevumus, kas radušies par Priekšsēdētāju un pārējiem arbitriem, un pārējos procesa izdevumus jāmaksā abām Pusēm līdzīgi. Tomēr Tribunāls var pēc saviem ieskatiem noteikt, ka proporcionāli lielāka izmaksu daļa ir maksājama kādai no Pusēm.

VIII Pants

Šim Līgumam nav jāmazina:

a) jebkuras no Pusēm likumi un noteikumi, administratīvā prakse vai procedūras, vai administratīvie, vai tiesas lēmumi;

b) starptautiskās juridiskās saistības; vai

c) pienākumi, kurus uzņēmusies kāda no Pusēm, ieskaitot tos, kuri iekļauti ieguldījumu līgumā vai ieguldījumu pilnvarošanā, kas dod tiesības ieguldījumiem vai ar tiem saistītajām aktivitātēm uz lielākas labvēlības režīmu kā tas, ko sniedz šis Līgums līdzīgās situācijās.

 

IX Pants

1. Šis Līgums neizslēdz iespēju katrai Pusei pielietot līdzekļus, kādi ir nepieciešami sabiedriskās kārtības uzturēšanai, tās pienākumu attiecībā uz starptautiskā miera vai drošības saglabāšanu vai atjaunošanu izpildīšanai, vai arī tās būtisku drošības interešu aizsardzībai.

2. Šis Līgums neattur nevienu no Pusēm noteikt īpašas formalitātes saistībā ar ieguldījumu nodibināšanu, bet šādas formalitātes nedrīkst mazināt jebkuru tiesību, kuras izklāstītas šajā Līgumā, būtību.

 

X pants

1. Attiecībā uz tās nodokļu politiku, katrai Pusei būtu jācenšas sniegt godprātīgu un vienlīdzīgu pretimnākšanu otras Puses pilsoņu un uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem.

2. Tomēr šā Līguma nosacījumi konkrēti VI un VII pants, ir jāpielieto jautājumos par nodokļu uzlikšanu tikai attiecībā uz sekojošo:

(a) ekspropriāciju saskaņā ar III pantu;

(b) pārvedumiem saskaņā ar IV pantu; vai

(c) ievērojot un izpildot ieguldījumu līguma vai pilnvarojuma noteikumus saskaņā ar VI panta 1 (a) vai (b) apakšpunktiem,

un tādā mērā, kādā tie netiek pakļauti Līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp abām Pusēm strīdu atrisināšanas nosacījumiem, vai arī kuri tikuši pacelti sakarā ar šādas atrisināšanas nosacījumiem un nav tikuši atrisināti saprātīgā laika posmā.

 

XI pants

Šis Līgums tiks pielietots attiecībā uz Pušu politiski administratīvajām vienībām.

 

XII pants

1. Šis Līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc ratifikācijas instrumentu apmaiņas dienas. Tas paliek spēkā desmit gadus un turpina būt spēkā, ja vien netiek izbeigts saskaņā ar šī Panta 2. punktu. Tas tiek pielietots attiecībā uz ieguldījumiem, kas pastāv laikā, kad tas stājas spēkā, kā arī uz ieguldījumiem, kas izdarīti vai iegūti pēc tā spēkā stāšanās.

2. Katra Puse var pārtraukt šo Līgumu, vienu gadu iepriekš iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai Pusei, ka tā pārtrauc šo Līgumu sākotnēji noteikto desmit gadu perioda beigās vai jebkurā laikā pēc tam.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti vai iegūti pirms šī Līguma izbeigšanas dienas un uz kuriem šis Līgums kā citādi attiecas, šī Līguma visu citu pantu noteikumi paliks spēkā vēl desmit gadus no šādas izbeigšanas dienas.

4. Pielikums un Protokols veido šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

 

Apliecinot iepriekš minēto, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu.

Izpildīts divos eksemplāros 1995. gada 13. janvārī latviešu un angļu valodās, pie tam abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Latvijas Republikas Amerikas Savienoto Valstu

Valdības vārdā Valdības vārdā

ārlietu ministrs ārējās tirdzniecības ministrs

Valdis Birkavs Mikijs Kantors

 

Pielikums

1. Savienoto Valstu Valdība patur sev tiesības izdarīt vai paturēt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz naconālo režīmu, kā to nosaka 2. panta 3. punkts, sektoros un jautājumos, kuri norādīti zemāk:

gaisa transports; kuģu satiksme okeāna vai piekrastes ūdeņos; banku darbība; apdrošināšana; vērtspapīri un citi finansu pakalpojumi; valdības dotācijas; valdības apdrošināšanas un aizdevumu programmas; enerģijas ražošana; muitas nama brokeri; nekustāmā īpašuma piederība; kopējo radio un televīzijas staciju piederība un darbība; akciju piederība Sakaru satelītu korporācijā; kopējo telefona un telegrāfa pakalpojumu veikšana; zemūdens kabeļu pakalpojumu veikšana; zemes un dabas resursu izmantošana; izrakteņu iegūšana sabiedriskā īpašumā; jūrniecības un ar jūrniecību saistītie pakalpojumi.

2. Savienoto Valstu Valdība patur sev tiesības izdarīt vai paturēt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz vislielākās labvēlības režīmu, kā to nosaka II panta 1. punkts, sektoros un jautājumos, kas norādīti zemāk:

nekustamā īpašuma piederība; izrakteņu iegūšana sabiedriskā īpašumā; jūrniecības un ar jūrniecību saistītie pakalpojumi; un primārā dīleru darbība ar Amerikas Savienoto Valstu vērtspapīriem.

3. Latvijas Republikas Valdība patur sev tiesības izdarīt vai paturēt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz nacionālo režīmu, kā noteikts II panta 1. punktā, sektoros vai jautājumos, kas norādīti zemāk:

Aizsardzības rūpniecības, narkotiku, ieroču un eksplozīvu vielu ražošanas un tirdzniecības kontrole; avīžu, televīzijas un radio raidīšanas staciju vai ziņu aģentūru kontrole; visu atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu, ieskaitot kontinentālā šelfa resursus, reģenerācija; zvejniecība; medniecība; ostu saimnieciskā darbība; banku darbība; zemes piederība un kontrole; spekulācijas ar nekustamo īpašumu; un azartspēles.

 

Protokols

Puses apliecina savu kopējo izpratni attiecībā uz Pielikuma 3. punktā minēto "zemes piederību un kontroli" par to, ka spēkā esošā Latvijas likumdošana atļauj ārvalstu ieguldītājiem iegūt īpašumā un kontrolēt zemi pilsētu teritorijās, kuras nosaka Latvijas Republikas Likumdošana.