Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.240
Rīgā 2014.gada 13.maijā (prot. Nr.28 18.§) Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu
2. Akadēmisko izglītību iegūst, apgūstot šādas akadēmiskās izglītības programmas (turpmāk – studiju programma): 2.1. bakalaura studiju programmu; 2.2. maģistra studiju programmu. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 3. Pirmā un otrā cikla studiju programmu stratēģiskie mērķi ir: 3.1. nodrošināt studējošajiem zinātņu teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu apguvi, sasniedzot studiju programmā noteiktos studiju rezultātus, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras sestā vai septītā līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei; 3.2. nodrošināt, ka programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā, pētniecībā un mūžizglītībā, kā arī digitālā satura iegūšanā, radīšanā un koplietošanā. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 3.1 Katras studiju programmas specifiskos mērķus un uzdevumus, kā arī tās studiju programmu daļas, kuras īsteno kā darba vidē balstītas mācības, augstskola nosaka atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajiem stratēģiskajiem mērķiem. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) II. Bakalaura studiju programmas obligātais saturs
(Nodaļas nosaukums MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 5. Bakalaura studiju programmas saturs nodrošina zinātniski pamatotu plaša profila studiju rezultātu sasniegšanu. 6. Bakalaura studiju programmas apjoms pilna laika studijās ir ne mazāks kā 180 kredītpunktu, no kuriem ne mazāk kā 15 kredītpunktu ir bakalaura darba izstrāde. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 7. Studiju kursi un studiju moduļi veido studiju programmu obligātās, ierobežotās izvēles un izvēles daļas. 8. Bakalaura studiju programma sastāv no obligātās daļas (ne mazāk kā 60 kredītpunktu), ierobežotās izvēles daļas (ne mazāk kā 30 kredītpunktu) un izvēles daļas. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 9. Pilna laika studijās ne mazāk kā 40 % no bakalaura studiju programmas apjoma (izņemot praksei, ja tāda ir noteikta, un bakalaura darba izstrādei paredzēto apjomu) veido kontaktstundas. 10. Bakalaura studiju programmas obligātajā daļā un ierobežotās izvēles daļā ietver attiecīgās zinātnes nozares vai apakšnozares pamatnostādnes, principus, struktūru un metodoloģiju (ne mazāk kā 30 kredītpunktu), zinātnes nozares vai apakšnozares attīstības vēsturi un aktuālās problēmas (ne mazāk kā 15 kredītpunktu), kā arī zinātnes nozares vai apakšnozares raksturojumu un problēmas starpnozaru aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunktu). (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 11. Papildus šo noteikumu 10. punktā minētajiem nosacījumiem bakalaura studiju programmā ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās studiju kursu satura prasības. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 12. Pēc bakalaura studiju programmas apguves studējošajam piešķir bakalaura grādu, kas atbilst attiecīgajā studiju jomā sasniegtajiem studiju rezultātiem. Latvijas izglītības klasifikācijai atbilstošās studiju programmas nosaukums, saturs un iegūstamā grāda nosaukums ir savstarpēji saistīti un izriet no studiju programmā sasniedzamajiem studiju rezultātiem. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 13. Iegūtais bakalaura grāds, par ko tiek izsniegts bakalaura diploms, dod tiesības turpināt izglītību otrā cikla augstākās izglītības programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) III. Maģistra studiju programmas obligātais saturs
(Nodaļas nosaukums MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 16. Maģistra studiju programmas saturs nodrošina tādu studiju rezultātu sasniegšanu, kas ietver padziļinātu teorētisko zināšanu iegūšanu un pētniecības iemaņu un prasmju attīstīšanu. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 17. Maģistra studiju programmas apjoms ir ne mazāks kā 60 kredītpunktu un ilgst vienu gadu ar nosacījumu, ka tiek ievērots Augstskolu likumā noteiktais kopējais pirmā un otrā cikla studiju apjoms un ilgums pilna laika studijās. Ne mazāk kā 30 kredītpunktu no maģistra studiju programmas apjoma ir maģistra darba izstrāde. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 19. Pilna laika studijās ne mazāk kā 30 % no maģistra studiju programmas apjoma (izņemot praksei, ja tāda ir noteikta, un maģistra darba izstrādei paredzēto apjomu) veido kontaktstundas. 20. Maģistra studiju programmas obligātajā daļā, izņemot maģistra darba izstrādi, ietver attiecīgās zinātnes nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēti un teorētisko atziņu aprobāciju zinātnes nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā ne mazāk kā 18 kredītpunktu apjomā, ja maģistra studiju programmas apjoms ir 60 kredītpunktu, un ne mazāk kā 36 kredītpunktu apjomā, ja maģistra studiju programmas apjoms ir 120 kredītpunktu. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 21. Ja studējošais Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktās prasības nav apguvis zemāka cikla studiju programmā, viņš tās apgūst papildus maģistra studiju programmai. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 21.1 Pēc maģistra studiju programmas apguves studējošajam piešķir maģistra grādu, kas atbilst attiecīgajā studiju jomā sasniegtajiem studiju rezultātiem. Latvijas izglītības klasifikācijai atbilstošās studiju programmas nosaukums, saturs un iegūstamā grāda nosaukums ir savstarpēji saistīti un izriet no studiju programmā sasniedzamajiem studiju rezultātiem. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 22. Iegūtais maģistra grāds, par ko tiek izsniegts maģistra diploms, dod tiesības turpināt izglītību trešā cikla augstākās izglītības studiju programmā, izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) IV. Iegūtās akadēmiskās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība
(Nodaļas nosaukums MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 23. Vērtējot iegūto akadēmisko izglītību, ievēro šādus vērtēšanas pamatprincipus: 23.1. vērtēšanas atklātības princips – atbilstoši izvirzītajiem studiju programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem augstskola ir noteikusi prasību kopumu studiju rezultātu vērtēšanai; 23.2. vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt sekmīgu vērtējumu par visa studiju programmas satura apguvi; 23.3. vērtējuma pārskatīšanas iespēju princips – augstskola nosaka iegūtā vērtējuma pārskatīšanas kārtību; 23.4. vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips – studiju programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 24. Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi vērtē 10 ballu skalā vai ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts". Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi studiju programmas obligātās daļas studiju kursa gala pārbaudījuma ietvaros ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt, ja studiju kursa apjoms nepārsniedz trīs kredītpunktus. Ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt arī studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi studiju kursā noteikto pārbaudījumu ietvaros, kuri nav studiju kursa gala pārbaudījumi. (MK 03.10.2023. noteikumu Nr. 558 redakcijā) 25. Studiju rezultātu vērtējumi 10 ballu skalā ir šādi: 25.1. izcili (10) – zināšanas, prasmes un kompetence pārsniedz studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, liecina par spēju veikt patstāvīgus pētījumus un dziļu problēmu izpratni; 25.2. teicami (9) – zināšanas, prasmes un kompetence pilnībā atbilst studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasībām, piemīt prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas; 25.3. ļoti labi (8) – pilnīgi izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, taču atsevišķos jautājumos nav pietiekami dziļas izpratnes, lai zināšanas patstāvīgi lietotu sarežģītāku problēmu risināšanā; 25.4. labi (7) – kopumā izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, taču dažkārt konstatējama neprasme iegūtās zināšanas izmantot patstāvīgi; 25.5. gandrīz labi (6) – izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, taču konstatējama nepietiekami dziļa problēmas izpratne un neprasme izmantot iegūtās zināšanas; 25.6. viduvēji (5) – kopumā apgūta studiju programma, studiju modulis vai studiju kurss, taču konstatējama nepietiekama dažu problēmu pārzināšana un neprasme izmantot iegūtās zināšanas; 25.7. gandrīz viduvēji (4) – kopumā apgūta studiju programma, studiju modulis vai studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu pamatkoncepciju izpratne, ir ievērojamas grūtības iegūto zināšanu praktiskā izmantošanā; 25.8. vāji (3) – zināšanas virspusējas un nepilnīgas, studējošais nespēj tās lietot konkrētās situācijās; 25.9. ļoti vāji (2) – ir virspusējas zināšanas tikai par atsevišķām problēmām, lielākā studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa daļa nav apgūta; 25.10. ļoti, ļoti vāji (1) – nav izpratnes par priekšmeta pamatproblemātiku, nav gandrīz nekādu zināšanu studiju programmā, studiju modulī vai studiju kursā. 26. Novērtējot studiju rezultātus studiju programmā, studiju modulī vai studiju kursā 10 ballu skalā, augstskola var paredzēt arī papildu kritērijus konkrēta vērtējuma noteikšanā. 27. Šo noteikumu 24. punktā minētos kritērijus, novērtējot studiju rezultātus 10 ballu skalā, var piemērot arī, novērtējot zināšanas, prasmes un kompetenci augstskolas noteiktajos pārbaudījumos studiju kursu ietvaros. 28. Ar vērtējumiem "ieskaitīts" vai "neieskaitīts" novērtē atkarībā no tā, vai pārbaudījumā uzrādītās studējošā zināšanas, prasmes un kompetence atbilst augstskolas noteiktajam zināšanu, prasmju un kompetences līmenim attiecīgajā pārbaudījumā. 29. Par sekmīgiem uzskata vērtējumus no "izcili" (10) līdz "gandrīz viduvēji" (4) un vērtējumu "ieskaitīts". 30. Augstskolas nodrošina akadēmisko studiju programmu atbilstību šo noteikumu prasībām līdz to studiju virzienu kārtējai akreditācijai, kuriem attiecīgās akadēmiskās studiju programmas atbilst, ja šis studiju virziens jau ir ticis akreditēts, vai līdz studiju virziena akreditācijai, ja akadēmiskā studiju programma atbilst vēl neakreditētam studiju virzienam. 31. Šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētos mērķus augstskola studiju programmā ievieš: 31.1. līdz 2023. gada 31. decembrim, ja lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim; 31.2. 12 mēnešu laikā no dienas, kad ir pieņemts lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju, ja lēmums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju pieņemts pēc 2022. gada 31. decembra. (MK 20.12.2022. noteikumu Nr. 804 redakcijā) Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|