Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.229

Rīgā 2014.gada 29.aprīlī (prot. Nr.25 9.§)
Noteikumi par fiskālo risku vispārējo vadību un par fiskālās nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģiju
Izdoti saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma
16.panta trešo daļu un 17.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek īstenota fiskālo risku vispārējā vadība, kā arī fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģiju.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. specifisks fiskālais risks – fiskālais risks, kas saistīts ar noteiktu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, dabas vai sociālo procesu norisi;

2.2. atsevišķs fiskālais risks – fiskālais risks, kas saistīts ar valsts pārvaldes funkciju īstenošanas, dabas vai sociālo procesu norises atsevišķu gadījumu;

2.3. fiskālā riska notikums – ar fiskālo risku saistītā iespējamā nākotnes notikuma iestāšanās;

2.4. fiskālā riska ietekme – fiskālā riska notikuma izraisīta naudas izteiksmē izteikta novirze no saistību rādītāja vai rādītāju kopuma plānotām vērtībām;

2.5. fiskālā riska fiskālā ietekme – fiskālā riska notikuma izraisīta naudas izteiksmē izteikta novirze no viena vai vairāku Fiskālās disciplīnas likuma 16. panta pirmajā daļā minēto fiskālo rādītāju plānotajām vērtībām;

2.6. fiskālā riska fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci – fiskālā rādītāja novirzes no plānotās vērtības izraisītā vispārējās valdības budžeta bilances vērtības novirze no plānotās vērtības, kas izteikta procentos no iekšzemes kopprodukta;

2.7. fiskālā riska avots – fiskālo risku izraisošs saistību veids.

II. Fiskālo risku vadībā iesaistīto institūciju atbildība un funkcijas

3. Finanšu ministrija atbild par fiskālo risku vispārējo vadību. Fiskālo risku vispārējā vadībā ietilpst šādas funkcijas:

3.1. fiskālo risku reģistra (šo noteikumu 1. pielikums) regulāra aktualizēšana, kas ietver jaunu fiskālo risku identificēšanu, identificēto fiskālo risku fiskālās ietekmes un iestāšanās varbūtības regulāru novērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18. punktu un neaktuālo fiskālo risku izslēgšanu no fiskālo risku reģistra;

3.2. specifisko fiskālo risku vadības procesa uzraudzība un metodoloģiskais atbalsts, kā arī vadlīniju izstrādāšana, priekšlikumu sniegšana centrālajām valsts iestādēm specifisko fiskālo risku vadības procesa pilnveidei;

3.3. priekšlikumu sniegšana centrālajām valsts iestādēm par papildu pasākumiem fiskālo risku vadībai;

3.4. fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšana;

3.5. fiskālo risku deklarācijas izstrāde.

4. Finanšu ministrija atbild par fiskālajiem riskiem, kas izriet no procesiem, kuri nav saistāmi ar kādas citas centrālās valsts iestādes kompetenci.

5. Centrālās valsts iestādes atbild par tādu specifisko fiskālo risku vadību, kas saistīti ar valsts pārvaldes funkcijām, kuras atrodas attiecīgās centrālās valsts iestādes un tās padotības iestāžu kompetencē. Specifisko fiskālo risku vadībā ietilpst šādas funkcijas:

5.1. specifisko fiskālo risku vadības procesa nodrošināšana un pilnveidošana;

5.2. specifiskā fiskālā riska ietekmes novērtējums;

5.3. specifiskā fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 17. punktu;

5.4. informācijas uzkrāšana par specifiskā fiskālā riska atsevišķajiem fiskālajiem riskiem un fiskālo risku notikumiem, lai veiktu pārējās šo noteikumu 5. punktā minētās funkcijas un lai sagatavotu fiskālo risku vadības ziņojumus saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu;

5.5. atsevišķo fiskālo risku vadības uzraudzība, kā arī metodoloģiskais atbalsts un priekšlikumu sniegšana padotības iestādēm to kompetencē esošo atsevišķo risku vadības pilnveidei.

6. No valsts budžeta un no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenotāji, publiskās un privātās partnerības projektu īstenotāji un vispārējās valdības sektorā ietilpstošās valsts komercsabiedrības atbild par tādu atsevišķo fiskālo risku vadību, kas saistīti ar attiecīgā projekta, pasākuma vai attiecīgās komercdarbības īstenošanu (ja tādi pastāv). Atsevišķo fiskālo risku vadībā ietilpst šādas funkcijas:

6.1. atsevišķā fiskālā riska vadības procesa nodrošināšana;

6.2. atsevišķā fiskālā riska ietekmes novērtējums;

6.3. atsevišķā fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 17. punktu;

6.4. informācijas uzkrāšana par atsevišķā fiskālā riska notikumiem, lai veiktu pārējās šo noteikumu 6. punktā minētās funkcijas un sniegtu centrālajai valsts iestādei informāciju, kas nepieciešama tās funkciju īstenošanai.

7. Lai centrālā valsts iestāde varētu nodrošināt šo noteikumu 5. punktā noteiktās funkcijas, tai ir tiesības dot uzdevumus tās budžeta resorā iekļautajām pārējām valsts budžeta iestādēm.

8. Centrālajai valsts iestādei fiskālo risku vadībā ir tiesības sadarboties ar projektu īstenotājiem un ar vispārējās valdības sektorā ietilpstošajām valsts komercsabiedrībām saskaņā ar citos tiesību aktos noteiktajām procedūrām. Centrālajai valsts iestādei, kuras kompetencē ir attiecīgā valsts budžeta vai ārvalstu finanšu palīdzības projektu vai pasākumu uzraudzība, ir tiesības uzdot budžeta iestādei, kas īsteno projektu vai pasākumu no valsts budžeta vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, izstrādāt un ar attiecīgo centrālo valsts iestādi saskaņot ar projektu vai pasākumu saistīto atsevišķo fiskālo risku vadības procedūras, kā arī pieprasīt informāciju par atsevišķo fiskālo risku vadības procedūrām un atsevišķo fiskālo risku notikumiem.

9. Centrālajai valsts iestādei, kura uzrauga publiskās un privātās partnerības projektu, ir tiesības iekļaut publiskās un privātās partnerības līgumā normas, kas uzdod publiskās un privātās partnerības projekta īstenotājam izstrādāt un ar attiecīgo centrālo valsts iestādi saskaņot ar projektu saistīto atsevišķo fiskālo risku vadības procedūras, kā arī pieprasīt informāciju par atsevišķo fiskālo risku vadības procedūrām un atsevišķo fiskālo risku notikumiem.

10. Centrālajai valsts iestādei, kas ir valsts kapitāla daļu turētāja, ir tiesības ar savu dalībnieku starpniecību uzdot vispārējās valdības sektorā ietilpstošajai valsts komercsabiedrībai izstrādāt un dalībnieku sapulcē apstiprināt atsevišķo fiskālo risku vadības procedūras, kā arī pieprasīt informāciju par atsevišķo fiskālo risku vadības procedūru darbību un atsevišķo fiskālo risku notikumiem.

11. Centrālā valsts iestāde izmanto šo noteikumu 8., 9. un 10. punktā minētās tiesības tik lielā apmērā, cik nepieciešams, lai centrālā valsts iestāde varētu veikt šo noteikumu 5. punktā noteiktās funkcijas, ņemot vērā jau pastāvošās un citos tiesību aktos noteiktās fiskālo risku vadības procedūras.

III. Informācijas apmaiņas kārtība starp Finanšu ministriju un fiskālo risku vadībā iesaistītām institūcijām

12. Centrālā valsts iestāde, kuras kompetencē ir kāda fiskālā riska vadība, katru gadu līdz 15. februārim sagatavo fiskālo risku vadības ziņojumu par tās kompetencē esošajiem fiskālajiem riskiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā iesniedz to Finanšu ministrijā. Fiskālo risku vadības ziņojumā tiek iekļauta informācija par fiskālajiem riskiem trijos turpmākajos gados pēc fiskālo risku vadības ziņojuma iesniegšanas gada.

13. Finanšu ministrija triju nedēļu laikā izskata fiskālo risku vadības ziņojumus, ja nepieciešams, aktualizē fiskālo risku reģistru un nosūta katrai centrālajai valsts iestādei atbilstoši kompetencei konkrēto fiskālo risku reģistrā aktualizēto informāciju elektroniskai saskaņošanai. Minēto informāciju saskaņo nedēļas laikā. Finanšu ministrija var pieprasīt papildu informāciju un skaidrojumus par fiskālā riska vadības ziņojumu, un centrālā valsts iestāde tos iesniedz Finanšu ministrijas noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par nedēļu.

14. Finanšu ministrija, izskatot fiskālo risku vadības ziņojumu:

14.1. izvērtē priekšlikumus fiskālā riska izslēgšanai un fiskālā riska iekļaušanai fiskālo risku reģistrā;

14.2. izvērtē, vai pastāvošie pasākumi fiskālo risku mazināšanai ir pietiekami paliekošā fiskālā riska akceptēšanai;

14.3. ja nepieciešams, veic savu fiskālā riska iestāšanās varbūtības un ietekmes novērtējumu;

14.4. ja nepieciešams, sagatavo priekšlikumus centrālajai valsts iestādei par papildu pasākumiem attiecīgās iestādes kompetencē esošo specifisko fiskālo risku vadībai.

15. Finanšu ministrija var ierosināt veikt izmaiņas centrālās valsts iestādes kompetencē esošo fiskālo risku reģistrā. Ja Finanšu ministrija ierosina iekļaut jaunu fiskālo risku vai izslēgt esošo fiskālo risku, tā sagatavo priekšlikumu fiskālo risku reģistrā iekļaujamās informācijas izmaiņām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un saskaņo ar attiecīgo centrālo valsts iestādi tās kompetencē esošā fiskālā riska iekļaušanu vai izslēgšanu no fiskālo risku reģistra.

16. Ja centrālā valsts iestāde nepiekrīt Finanšu ministrijas priekšlikumiem, Finanšu ministrija normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā sagatavo informatīvo ziņojumu. Minēto informatīvo ziņojumu izskata un gala lēmumu pieņem Ministru kabinets.

IV. Fiskālo risku iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci novērtējums

17. Fiskālā riska iestāšanās varbūtību novērtē, ņemot vērā jau pastāvošos fiskālā riska mazināšanas pasākumus, bet neņemot vērā papildus nepieciešamos fiskā­lā riska mazināšanas pasākumus. Fiskālā riska iestāšanās varbūtību novērtē 5 punktu skalā, ņemot vērā, vai fiskālā riska iestāšanās varbūtība ir tuvāka attiecīgi 0 procentiem, 10 procentiem, 30 procentiem, 60 procentiem vai 100 procentiem. Fiskālā riska iestāšanās varbū­tību novērtē ar 1 punktu, ja iestāšanās varbūtība ir tuvāka 0 procentiem, ar 2 punktiem, ja iestāšanās varbūtība ir tuvāka 10 procentiem, ar 3 punktiem, ja iestā­­šanās varbūtība ir tuvāka 30 procentiem, ar 4 punktiem, ja iestāšanās varbū­tība ir tuvāka 60 procentiem, un ar 5 punktiem, ja iestāšanās varbūtību ir tuvāka 100 procentiem.

18. Fiskālā riska fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, ja iespējams, novērtē kvalitatīvi un, ja iespējams, – arī kvantitatīvi procentos no iekšzemes kopprodukta, kas ir noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā, kad iesniedz fiskālo risku vadības ziņojumu, ievērojot šādus nosacījumus:

18.1. fiskālā riska fiskālās ietekmes kvalitatīvo novērtējumu uz vispārējās valdības budžeta bilanci veic, novērtējot fiskālo ietekmi kā būtisku, vidēju vai zemu. Būtiska fiskālā ietekme ir tad, ja iespējamā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci pārsniedz 0,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Vidēja fiskālā ietekme ir tad, ja iespējamā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir robežās no 0,01 līdz 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Zema fiskālā ietekme ir tad, ja potenciālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci nepārsniedz 0,01 procentu no iekšzemes kopprodukta;

18.2. fiskālā riska fiskālās ietekmes kvantitatīvo novērtējumu uz vispārējās valdības budžeta bilanci veic procentos no iekšzemes kopprodukta ar nosacījumu, ka novērtējuma kļūda nepārsniedz 0,01 procentpunktu fiskālajiem riskiem ar fiskālo ietekmi zem 0,1 procenta no iekšzemes kopprodukta, 0,1 procentpunktu fiskālajiem riskiem ar fiskālo ietekmi robežās no 0,1 procenta līdz 1 procentam no iekšzemes kopprodukta, 1 procentpunktu fiskālajiem riskiem ar fiskālo ietekmi 1 procents no iekšzemes kopprodukta un vairāk.

V. Fiskālo risku iekļaušana fiskālo risku deklarācijā

19. Ja fiskālo risku reģistrā iekļautajiem fiskālajiem riskiem fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir novērtēta kvalitatīvi, bet nav novērtēta kvantitatīvi, Finanšu ministrijai ir tiesības:

19.1. fiskālo risku deklarācijā tos norādīt kā nekvantificējamus fiskālos riskus;

19.2. tuvināti novērtēt to fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības bilanci un fiskālo risku deklarācijā šos fiskālos riskus norādīt kā kvantificējamus fiskālos riskus.

20. Fiskālo risku reģistrā iekļautos fiskālos riskus, kuriem fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir novērtēta kvantitatīvi, Finanšu ministrija, sniedzot attiecīgu pamatojumu, fiskālo risku deklarācijā var norādīt kā nekvantificējamus fiskālos riskus.

VI. Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģija

21. Finanšu ministrija, aprēķinot fiskālā nodrošinājuma rezervi, ņem vērā tikai fiskālo risku deklarācijā iekļautos kvantificējamos fiskālos riskus.

22. Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjomu aprēķina, summējot visu kvantificējamo fiskālo risku fiskālās ietekmes, kuras reizina ar attiecīgajiem koeficientiem. Kvantificējamo fiskālo risku fiskālo ietekmi procentos no iekšzemes kopprodukta reizina ar koeficientu 0,1, ja iestāšanās varbūtība novērtēta ar 2 punktiem, ar koeficientu 0,3, ja iestāšanās varbūtība novērtēta ar 3 punktiem, un ar koeficientu 0,6, ja iestāšanās varbūtība novērtēta ar 4 punktiem. Aprēķinot fiskālā nodrošinājuma rezerves apjomu, izmanto šādu formulu:

Fiskālā nodrošinājuma rezerve = k2 · ∑ riski ar varbūtību 2 fiskālā ietekme + k3 · ∑ riski ar varbūtību 3 fiskālā ietekme + k4 · ∑ riski ar varbūtību 4 fiskālā ietekme, kur

k2 – koeficients 0,1;

k3 − koeficients 0,3;

k4 − koeficients 0,6.

23. Kvantificējamos fiskālos riskus, kuriem iestāšanās varbūtība novērtēta ar 5 punktiem, iekļauj vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs kā plānojamus (paredzamus) notikumus.

24. Finanšu ministrija atsevišķiem fiskālajiem riskiem var mainīt koeficienta lielumu, sniedzot attiecīgu pamatojumu fiskālo risku deklarācijā.

VII. Noslēguma jautājumi

25. Finanšu ministrija līdz 2014. gada 20. maijam aizpilda šo noteikumu 1. pielikumā "Fiskālo risku reģistrs" paredzēto informāciju un nosūta to centrālajām valsts iestādēm. Centrālās valsts iestādes četru nedēļu laikā izskata fiskālo risku reģistru un saskaņo fiskālo risku reģistrā iekļauto informāciju par fiskālajiem riskiem, kas atrodas attiecīgās centrālās valsts iestādes kompetencē, un, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus jaunu fiskālo risku iekļaušanai fiskālo risku reģistrā un kompetences maiņai. Ja Finanšu ministrijai un centrālajai valsts iestādei ir atšķirīgi viedokļi, Finanšu ministrija rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu. Ja centrālās valsts iestādes ir izteikušas priekšlikumus un nepastāv viedokļu atšķirības, Finanšu ministrija četru nedēļu laikā iestrādā centrālās valsts iestādes priekšlikumus un nosūta centrālajām valsts iestādēm papildinātu fiskālo risku reģistru elektroniskai saskaņošanai. Minēto reģistru saskaņo divu nedēļu laikā.

26. Līdz 2015. gada 30. aprīlim centrālās valsts iestādes iesniedz Finanšu ministrijā fiskālo risku vadības ziņojumu par tās kompetencē esošajiem fiskālajiem riskiem saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. Finanšu ministrija četru nedēļu laikā izskata ziņojumus, aktualizē fiskālo risku reģistru un nosūta to centrālajām valsts iestādēm elektroniskai saskaņošanai. Minēto reģistru saskaņo divu nedēļu laikā.

27. Šo noteikumu 12. un 13. punkts stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī, ja vien Likums par budžetu un finanšu vadību nenosaka citu vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta iesniegšanas termiņu Saeimai, kas atšķiras no minētā likuma 16.2 panta desmitajā daļā minētā termiņa. Ja tiek noteikts cits vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta iesniegšanas termiņš Saeimai, laika grafiks par fiskālo risku vadības ziņojuma izstrādi tiek iekļauts vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas grafika projektā saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.1 panta pirmo daļu.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Finanšu ministrs Andris Vilks
1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.229
Fiskālo risku reģistrs

Fiskālā riska reģis­trācijas numurs

Fiskālā riska avots

Fiskālā riska apraksts1

Fiskālās ietekmes novērtējums un fiskālais rādītājs, kuru ietekmē fiskālais risks2

Fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums3

Pašreizējās fiskālā riska vadības apraksts
(pašreiz pastāvošie fiskālā riska mazināšanas pasākumi, pastāvošie instrumenti riska seku novēršanai un cita informācija, kas noderīga fiskālā riska izvērtēšanai)

Papildus nepieciešamā rīcība (pasākumi) fiskālā riska mazināšanai

Papildus nepieciešamā rīcība fiskālā riska seku novēršanai

Par fiskālā riska vadību atbildīgā centrālā valsts iestāde, citas iesaistītās institūcijas

1

2

3

4

5

6

7

8

9

                 

 


1 Tiek aprakstīts process, notikumi, apstākļi, faktori, kas var izraisīt fiskālā riska notikumu.

2 Fiskālās ietekmes novērtējums tiek veikts saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 229 "Noteikumi par fiskālo risku vispārējo vadību un par fiskālās nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģiju" (turpmāk – noteikumi) 18. punktu. Fiskālā riska ietekmes novērtējums ir jāveic trim turpmākajiem gadiem, kas seko pēc Fiskālo risku vadības ziņojuma iesniegšanas gada. Šajā ailē ir jāsniedz arī detalizēta informācija un pieņēmumi, kas izmantoti fiskālās ietekmes novērtējumam.

3 Fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums tiek veikts saskaņā ar noteikumu 17.punktu. Fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums ir jāveic trim turpmākajiem gadiem, kas seko pēc Fiskālo risku vadības ziņojuma iesniegšanas gada.

Finanšu ministrs Andris Vilks
2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.229
Fiskālo risku vadības ziņojums
 

Centrālā valsts iestāde

I. Informācija par iepriekšējā perioda fiskālā riska notikumiem un ietekmi

1. tabula

Fiskālā riska reģistrācijas numurs

Fiskālā riska avots

Informācija par fiskālā riska notikumu1

Sekas2


II. Informācija, kas atjaunojama fiskālo risku reģistrā

2. tabula

Fiskālā riska reģistrācijas numurs

Fiskālā riska avots

Fiskālā riska apraksts3

Fiskālā riska ietekmes novērtējums4

Fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums5

Pašreizējās fiskālā riska vadības apraksts
(pašreiz pastāvošie fiskālā riska mazināšanas pasākumi, pastāvošie instrumenti riska seku novēršanai un cita informācija, kas noderīga fiskālā riska izvērtēšanai)

Papildus nepieciešamā rīcība (pasākumi) fiskālā riska mazināšanai

Papildus nepieciešamā rīcība fiskālā riska seku novēršanai

Par fiskālā riska vadību atbildīgā centrālā valsts iestāde, citas iesaistītās institūcijas

1

2

3

4

5

6

7

8

9

III. No fiskālo risku reģistra izslēdzamie fiskālie riski

3. tabula

Fiskālā riska reģistrācijas numurs

Izslēdzamie fiskālie riski6

Pamatojums7

IV. Priekšlikumi jaunu fiskālo risku iekļaušanai fiskālo risku reģistrā

4. tabula

Nr.
p. k.

Fiskālā riska avots

Fiskālā riska apraksts8

Fiskālā riska ietekmes novērtējums9

Fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums10

Pašreizējās fiskālā riska vadības apraksts
(pašreiz pastāvošie fiskālā riska mazināšanas pasākumi, pastāvošie instrumenti riska seku novēršanai un cita informācija, kas noderīga fiskālā riska izvērtēšanai)

Papildus nepieciešamā rīcība (pasākumi) fiskālā riska mazināšanai

Papildus nepieciešamā rīcība fiskālā riska seku novēršanai

Par fiskālā riska vadību atbildīgā centrālā valsts iestāde, citas iesaistītās institūcijas

1

2

3

4

5

6

7

8

9


V. Cita informācija11

5. tabula

Amats

DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

V. Uzvārds




1 Informācija tiek sniegta brīvā formā un ietver vismaz:

1) notikuma aprakstu;

2) vērtējumu tam, kādi apstākļi, notikumi vai procesi ir izraisījuši attiecīgo notikumu;

3) priekšlikumus, lai turpmāk mazinātu attiecīgā fiskālā riska notikuma iestāšanās iespēju.

2 Norāda ietekmes veidu (piemēram, neplānots izdevumu pieaugums, ieņēmumu kritums vai aizdevums) un ietekmes apjomu naudas izteiksmē.

3 Tiek aprakstīts process, notikumi, apstākļi, faktori, kas var izraisīt fiskālā riska notikumu.

4 Fiskālā riska ietekmes novērtējums tiek veikts naudas izteiksmē. Fiskālā riska ietekmes novērtējums ir jāveic trim turpmākajiem gadiem, kas seko pēc Fiskālo risku vadības ziņojuma iesniegšanas gada. Šajā ailē ir jāsniedz arī detalizēta informācija un pieņēmumi, kas izmantoti fiskālā riska ietekmes novērtējumam.

5 Fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums tiek veikts saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 229 "Noteikumi par fiskālo risku vispārējo vadību un par fiskālās nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģiju" (turpmāk – noteikumi) 17.punktu. Fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums ir jāveic trim turpmākajiem gadiem, kas seko pēc Fiskālo risku vadības ziņojuma iesniegšanas gada.

6 Norāda tos fiskālos riskus, kuri ir izslēdzami no fiskālo risku reģistra.

7 Sniedz pamatojumu, kāpēc attiecīgais fiskālais risks ir izslēdzams no fiskālo risku reģistra.

8 Tiek aprakstīts process, notikumi, apstākļi, faktori, kas var izraisīt fiskālā riska notikumu.

9 Fiskālā riska ietekmes novērtējums saskaņā ar noteikumiem tiek veikts naudas izteiksmē. Fiskālā riska ietekmes novērtējums ir jāveic trim turpmākajiem gadiem, kas seko pēc Fiskālo risku vadības ziņojuma iesniegšanas gada. Šajā ailē ir jāsniedz arī detalizēta informācija un pieņēmumi, kas izmantoti fiskālās ietekmes novērtējumam.

10 Fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums tiek veikts saskaņā ar noteikumu 17.punktu. Fiskālā riska iestāšanās varbūtības novērtējums ir jāveic trim turpmākajiem gadiem, kas seko pēc Fiskālo risku vadības ziņojuma iesniegšanas gada.

11 Norāda jebkādu ar fiskālajiem riskiem saistītu informāciju, kas nav norādīta iepriekš un ko attiecīgā centrālā valsts iestāde atzīst par svarīgu.

Finanšu ministrs Andris Vilks
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 229Pieņemts: 29.04.2014.Stājas spēkā: 14.05.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 91 (5151), 13.05.2014. OP numurs: 2014/91.6
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
266132
14.05.2014
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva