1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un bēglim (turpmāk – persona) piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas un valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, kā arī minēto pabalstu apmēru.

2. Ir šādi pabalstu veidi:

2.1. pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijas Republikā (turpmāk – uzturēšanās pabalsts). Uzturēšanās pabalsta apmērs mēnesī ir:

2.1.1. pilngadīgai personai – 139,00 euro;

2.1.2. ja personas ir ģimenes locekļi Patvēruma likumā izpratnē, tad vienai personai – 139,00 euro un katram nākamajam ģimenes loceklim – 97,00 euro;

2.1.3. nepilngadīgai personai bez pavadības – 97,00 euro;

2.2. pabalsts valsts valodas apguvei personai. Pabalstu piešķir personai no septiņu gadu vecuma un nosaka apmērā, kas sedz valsts valodas mācību faktiskās izmaksas, bet ne vairāk kā 49,80 euro mēnesī.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 792)

3. Lai saņemtu uzturēšanās pabalstu un pabalstu valsts valodas apguvei, persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – pārvalde) uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu un aizpildītu iztikas līdzekļu deklarāciju (pielikums).

3¹. Laulātie, savstarpēji vienojoties, savos iesniegumos norāda, kurš no viņiem pieprasa uzturēšanās pabalstu 139,00 euro apmērā un kurš – 97 euro apmērā.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 792 redakcijā)

4. Personas pienākums ir informēt pārvaldi piecu darbdienu laikā pēc tam, kad persona:

4.1. noslēgusi darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku, ja tā termiņš pārsniedz divus mēnešus;

4.2. uzsākusi saimniecisko darbību vai guvusi citus ienākumus, ja to apmērs pārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

5. Pārvaldes amatpersona lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu to piešķirt (turpmāk – lēmums) pieņem divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 3. punktā minēto dokumentu saņemšanas.

6. Uzturēšanās pabalstu pārvalde reizi mēnesī līdz desmitajam datumam pārskaita uz personas iesniegumā norādīto kredītiestādes kontu.

7. Uzturēšanās pabalstu nepilngadīgajai personai pārskaita viņas likumiskajam pārstāvim.

8. Pārvalde pieņem lēmumu pārtraukt izmaksāt uzturēšanās pabalstu, ja persona:

8.1. ir mirusi vai ar tiesas spriedumu izsludināta par mirušu;

8.2. gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;

8.3. par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu un atrodas ieslodzījumā;

8.4. iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas;

8.5. zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

9. Ja pieņemts lēmums pārtraukt izmaksāt uzturēšanās pabalstu šo noteikumu 8.2. vai 8.4. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, persona nepamatoti saņemto pabalstu iemaksā pārvaldes norādītajā valsts pamatbudžeta kontā.

10. Pabalstu valsts valodas apguvei pārvalde, pamatojoties uz saņemto rēķinu par pakalpojuma sniegšanu un informāciju par nodarbību apmeklējumu, pārskaita tās iestādes vai institūcijas kontā, kurā persona apgūst valsts valodu un kura nodrošina valsts valodas apguvi licencētas programmas ietvaros.

11. Pārvalde pieņem lēmumu pārtraukt izmaksāt pabalstu valsts valodas apguvei, ja persona:

11.1. apguvusi valsts valodu pirmajā valsts valodas prasmes līmenī un saņēmusi apguvi apliecinošu dokumentu;

11.2. neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējusi vismaz pusi nodarbību, par kurām pārvalde pārskaitījusi pabalstu;

11.3. zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu;

11.4. mirusi vai ar tiesas spriedumu izsludināta par mirušu;

11.5. gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;

11.6. iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas.

11.¹ Personai, kura dokumentus uzturēšanās pabalsta piešķiršanai iesniegusi līdz 2015. gada 31. decembrim, uzturēšanās pabalstu izmaksā tādā apmērā, kāds bija spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim.

(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 792 redakcijā)

12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 12. janvāra noteikumus Nr. 23 "Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 8. nr.; 2013, 153. nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu.