1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā kopjama Valmieras pilsētas administratīvā teritorija un uzturamas tajā esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību un aizsardzību.

2. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

2.1. apstādījumi – visas ar augiem dabiskā vai mākslīgā ceļā apaugušas platības ārpus meža zemes, kurās neiegūst produkciju (pārtiku, koksni, ziedus u.c.) realizācijai;

2.2. ēka (arī nams, māja) – atsevišķs arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, arī daļēji pazemes būves veids, kurā atrodas telpas dzīvošanai, saimnieciskai un publiskai izmantošanai, kā arī citu ar to saistītu darbību nodrošināšanai;

2.3. iela – kompleksa inženiertehniska būve teritorijā, kuru ierobežo sarkanās līnijas un kas, galvenokārt, paredzēta gājēju un transporta satiksmei, inženierkomunikāciju, ielu stādījumu un aizsargstādījumu izvietošanai;

2.4. koplietošanas teritorija – teritorijas plānojumā noteikta teritorija, kas nodrošina ēkas vai ēku grupu sabiedrisko drošību, funkcionālo uzturēšanu, pie tām esošā kopējā labiekārtojuma uzturēšanu un nosaka katra teritorijā ietilpstošā nekustāmā īpašuma objekta sociālo funkciju;

2.5. grāvji – virszemes ūdeņu uztveršanas un novadīšanas sistēmas, kuru tīrīšanu un uzturēšanu veic Valmieras pilsētas pašvaldība;

2.6. pagalms – ir apbūvēta zemesgabala daļa starp galveno ēku/būvi un kādu no zemesgabala robežām;

2.7. piegulošā teritorija – publiskā lietošanā esošas ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas, zālieni u.c. apstādījumi līdz ielas brauktuves malai, kas robežojas ar nekustamo īpašumu;

2.8. publiskie apstādījumi – apstādījumu teritorija uz pašvaldības vai valsts zemes, kā arī privātā īpašuma zemes, ja īpašnieks pieļauj to publisku lietošanu;

2.9. sabiedriska vieta – ikviena pašvaldības administratīvajā teritorijā esoša par maksu vai bez maksas plašam personu lokam pieejama vieta, kas neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai. Vietas, kuras pieejamas personām tikai saistībā ar darba, uzņēmuma vai cita veida līgumu izpildi, attiecīgās vietas īpašniekam, valdītājam vai turētājam, šo noteikumu izpratnē nav sabiedriskas vietas;

2.10. sabiedriskā transporta pieturvieta – vieta, kas aprīkota ar attiecīgu pieturas zīmi un paredzēta sabiedriskā transporta pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un šī transporta uzgaidīšanai;

2.11. zālājs – ar zālaugiem dabiski apaugusi zemes platība, apbūvei paredzēta teritorija, izņemot 2.12.punktā minētos gadījumu;

2.12. zāliens – ar zālaugiem apaugusi un kopta teritorija, neatkarīgi no īpašumpiederības, kā arī teritorija ielu sarkanajās līnijās, apbūvēta teritorija un sabiedriskās teritorijas (parki, skvēri utt.);

2.13. ziemas uzturēšanas klase – pilsētas ielu sadalījums pēc autotransporta kustības intensitātes un nozīmes, ievērtējot sabiedriskā transporta maršrutus;

2.14. žogs – būve, kas radīta ar mērķi pildīt nekustamā īpašuma norobežošanas funkcijas.

3. Saistošie noteikumi ir saistoši visām juridiskām un fiziskām personām neatkarīgi no tā, vai nekustamais īpašums ir vai nav reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā vai zemesgrāmatā.

4. Zemes gabala un tam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu nodrošina, un par teritorijas savlaicīgu uzkopšanu un sanitāro tīrību ir atbildīgs neapbūvēta zemes gabala īpašnieks vai valdītājs, apbūvēta zemes gabala gadījumā – būves īpašnieks vai valdītājs.

5. Ja nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala un ēkas (būves), kas pieder dažādām personām, tad par nekustamā īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšanu ir atbildīgs ēkas (būves) īpašnieks.

6. Šo noteikumu 4. un 5.punktā minētās personas nodrošina:

6.1. Nekustamā īpašuma teritorijās:

6.1.1. teritorijas sakopšanu;

6.1.2. zāliena vai zālāju nopļaušanu;

6.1.3. apstādījumu uzturēšanu.

6.2. Sabiedriskās vietās nekustamā īpašuma teritorijas robežās papildus 6.1.punkta apakšpunktos noteiktajam:

6.2.1. ziemā: ietvju, brauktuvju un autostāvvietu, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu, attīrīšanu no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem;

6.2.2. vasarā: ietvju, brauktuvju un autostāvvietu, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietu, tīrīšanu.

6.3. Nekustamam īpašumam piegulošās teritorijās:

6.3.1. teritorijas sakopšanu;

6.3.2. zāliena nopļaušanu līdz 6 metriem, mērot no zemes gabala robežas līdz brauktuves malai, neieskaitot ietvi un veloceliņus;

6.3.3. ietvju, grāvju gar brauktuves malu, caurteku uzkopšanu un ziemā ietvju attīrīšanu no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem, kā arī atkritumu savākšanu.

6.4. Sabiedriskajos un darījumu objektos papildus 6.1., 6.2. un 6.3.punktu apakšpunktos noteiktajam objektu skatlogu, durvju un fasāžu tīrību, atkritumu urnu izvietošanu pie objektu ieejām.

7. Noteikumu šīs nodaļas izpratnē:

7.1. zālāja pļaušana nozīmē zāles pļaušanu ne retāk kā vienu reizi gadā līdz 1.septembrim;

7.2. zāliena pļaušana nozīmē:

7.2.1. izņemot 7.2.2.punktā minētos gadījumus, zāles pļaušanu, uzturot to 4 – 12 cm garumā, nepieļaujot zāles vidējo garumu virs 15 cm;

7.2.2. zāliena pļaušana nožogotās teritorijās nozīmē zāles pļaušanu, uzturot to 5 – 40 cm garumā, nepieļaujot zāles vidējo garumu virs 40 cm.

7.3. teritorijas sakopšana nozīmē tīrības uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu, zaru, lapu vai atkritumu uzkrāšanos;

7.4. attīrīšana no sniega nozīmē sniega un apledojuma laikā panākt drošu gājēju ietves lietošanu, tas ir, jāievēro, lai gājēju ietves tiktu attīrītas no sniega un ledus līdz cietajam segumam un nokaisītas ar pretslīdes materiāliem;

7.5. kaisīšana ar pretslīdes materiālu nozīmē regulāru kaisīšanu ar smiltīm vai smilts – sāls maisījumu. Aizliegts kaisīt ar izdedžiem, dubļiem, pelniem, melnzemi un citiem nepiemērotiem materiāliem.

8. Sniega un apledojuma laikā gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, attīrīšana no sniega un kaisīšana ar pretslīdes materiāliem jānodrošina vismaz divas reizes dienā – katru dienu (arī brīvdienās un svētku dienās). Vietās, kur pašvaldība veic mehanizētu ietvju un celiņu attīrīšanu no sniega, jānodrošina iebrauktuvju, kāpņu, gājēju pāriešanas vietu krustojumos un pie gājēju pārejām un tamlīdzīgu vietu attīrīšanu no sniega, kā arī pretslīdes materiālu kaisīšanu.

9. Inženierkomunikāciju īpašnieki (valdītāji) nodrošina inženierkomunikāciju avāriju vai bojājumu dēļ esošā apledojuma likvidēšanu, gājējiem un transporta satiksmei bīstamo vietu iežogošanu ar standarta barjerām un ceļa zīmēm.

10. Aizliegts kā nekustamajā īpašumā, tā arī ārpus tā teritorijas izmest un uzkrāt atkritumus, tai skaitā būvgružus tam nepiemērotās vietās.

11. Nepieļaut apzinātu sniega un ledus novietošanu uz brauktuves, kas ir attīrīta no sniega, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietās un apstādījumos, bet tas jānovieto valnī gar ielas vai ietves malu. Ielu krustojumos sniega valnī starp brauktuvi un gājēju ietvi attīrītai joslai jābūt ne šaurākai par 1,0 metru, kā arī nav atļauts veidot sniega krāvumus uz lietus ūdens uztvērēju aku restēm. Ielās un brauktuvēs ar platumu mazāku par 5 metriem atļauts sniega valni iestumt grāvī.

12. Tīrot sniegu un ledu, jānodrošina ielu komunikāciju, ielai piekrītošo ēku (būvju) un apstādījumu saudzēšana Aizliegts ietvju, kāpņu kopšanas laikā bojāt brauktuvju, ietvju segumu, kāpnes un zālienu.

13. Par sniega izvešanu, kas tiek realizēta pēc nepieciešamības, ir atbildīgas 4. un 5.punktā minētās personas.

14. Būvobjektā būvuzņēmējs vai būvētājs (persona, kas veic būvdarbus pašu spēkiem) nodrošina būvobjekta teritorijai līdzās esošo piebrauktuvju, ietvju, zālienu un grāvju sakopšanu, nepieļauj transportlīdzekļu un citas būvtehnikas radīto netīrumu nokļūšanu uz ielām.

15. Laika periodā no 1.decembra līdz 1.martam transportlīdzekļu īpašnieki vai turētāji, novietojot transportlīdzekļus stāvēšanai uz ielām un koplietošanas teritoriju braucamām daļām ilgāk par trim diennaktīm, nodrošina teritorijas attīrīšanu no sniega ap transportlīdzekli tādā mērā, lai netiktu traucēta gājēju un transporta satiksme, kā arī ielu un piebraucamo ceļu kopšana ar mehāniskajiem līdzekļiem.

16. Aizliegts aizbērt grāvjus, ja tehniskais risinājums nav saskaņots ar zemes īpašnieku (valdītāju) un attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām.

17. Par ēku (būvju) uzturēšanu atbild tās īpašnieks (valdītājs).

18. Šo noteikumu 17.punktā minētās personas veic ēku (būvju) tehnisko uzturēšanu, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu, Valmieras pilsētas saistošo noteikumu par teritorijas izmantošanu un apbūvi prasības, un uztur ēkas vai būves tādā stāvoklī, ka tās nav bīstamas, un no tām nevar rasties kaitējums sabiedrībai vai trešo personu īpašumam.

19. Šo noteikumu 17.punktā minētām personām, ievērojot Valmieras pilsētas pašvaldības saistošajos noteikumos par teritorijas izmantošanu un apbūvi noteikto, ir pienākums:

19.1. sakopt koplietošanas teritorijas;

19.2. īpašumu uzturēt tehniskā un vizuālā kārtībā;

19.3. notīrīt sniegu un ledu no balkoniem, lodžijām, ēku jumtiem, likvidēt lāstekas, nepieļaut sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju vai trešo personu īpašuma (tai skaitā transportlīdzekļu) drošība, nepieciešamības gadījumā norobežojot bīstamo (darba) zonu;

19.4. aizdarīt logus un ieejas durvis neapdzīvotās, saimnieciskai darbībai neizmantotās ēkās un būvēs, lai novērstu tajās nepiederošu personu iekļūšanu un/vai uzturēšanos;

19.5. nepieļaut ēku vai telpu būvdarbu un remonta laikā koplietošanas teritoriju piesārņošanu ar būvgružiem un putekļiem, kā arī atkritumu mešanu ārā pa ēkas logiem.

20. Valmieras pilsētas pašvaldības iestāde "Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde" (turpmāk – Pārvalde), nodrošina:

20.1. zāliena pļaušanu apstādījuma daļai ielas sarkano līniju robežās, kas pārsniedz 6 metru platumu, mērot no īpašuma zemes gabala robežas līdz brauktuvei, neieskaitot ietvi un veloceliņus;

20.2. sagrābto un maisos salikto lapu centralizētu savākšanu laika periodā no 1.oktobra līdz 15.novembrim;

20.3. bezmaksas kaisāmā materiāla (smilts/sāls maisījuma) piegādi, kuru nekustamā īpašuma īpašnieks (valdītājs) izmanto atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja to īpašums robežojas ar ietvi. Kaisāmā materiāla kastes tiek izvietotas pilsētas teritorijā saskaņā ar atrašanas vietu sarakstu, kurš pieejams Valmieras pilsētas pašvaldības mājas lapā (www.valmiera.lv);

20.4. ietvju mehanizētu tīrīšanu ziemā (ja sniega biezums pārsniedz 5 cm) saskaņā ar sarakstu, kurš pieejams Valmieras pilsētas pašvaldības mājas lapā (www.valmiera.lv).

21. Ja atsevišķi dzīvojošs vientuļais vecuma pensionārs un/vai vientuļā persona ar invaliditāti veselības stāvokļa dēļ nespēj veikt pieguļošās teritorijas kopšanu atbilstoši šiem noteikumiem, personas var vērsties Pārvaldē, kas organizēs īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanu.

22. Par saistošajos noteikumos minēto prasību neievērošanu, ja sods nav noteikts citos nozari regulējošajos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no divām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no divām līdz četrdesmit naudas soda vienībām.

(Valmieras pilsētas domes 31.10.2019. saistošo noteikumu Nr. 327 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020., sk. grozījumu 2. punktu)

23. Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu pārkāpšanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valmieras pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas.

(Valmieras pilsētas domes 31.10.2019. saistošo noteikumu Nr. 327 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020., sk. grozījumu 2. punktu)

24. Administratīvā pārkāpuma lietas izskata Valmieras pilsētas pašvaldības Administratīvā komisija.

25. Saistošie noteikumi publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.