Ministru kabineta
rīkojums Nr.129
Rīgā 2014.gada 26.martā (prot. Nr.7
42.§)
Par Elektromobilitātes attīstības
plānu 2014.-2016.gadam
1. Atbalstīt Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.-2016.
gadam (turpmāk - plāns).
2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju
plāna īstenošanā.
3. Jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu no valsts
budžeta, lai 2015. gadā un turpmākajos gados nodrošinātu pasākumu
īstenošanu atbilstoši elektromobilitātes atbalsta politikas
ieviešanas rīcības virzieniem, izskatīt Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu 2015. gadam un likumprojekta par
vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam
sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un
centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas
iniciatīvām atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta
finansiālajām iespējām.
4. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas
centru sagatavot un satiksmes ministram iesniegt noteiktā kārtībā
Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:
4.1. līdz 2015. gada 1. jūlijam - plāna īstenošanas starpposma
novērtējumu;
4.2. līdz 2017. gada 1. jūlijam - plāna īstenošanas gala
ietekmes ziņojumu, ietverot priekšlikumus elektromobilitātes
attīstībai turpmākajos gados.
Ministru prezidente Laimdota
Straujuma
Satiksmes ministrs Anrijs
Matīss
(Ministru kabineta
2014.gada 26.marta
rīkojums Nr.129)
Elektromobilitātes attīstības
plāns 2014.-2016.gadam
(kopsavilkums)
Latvijas Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.-2016. gadam
(turpmāk - plāns) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2012.
gada 11. decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 70 42. § 2.
punkts) "Informatīvais ziņojums "Par elektromobilitātes
koordinācijas centra izveides nepieciešamību"" 2. punktu, kas
paredz Satiksmes ministrijai kopīgi ar Pārresoru koordinācijas
centra ekspertiem iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā plāna
projektu atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.
gadam noteiktajiem virzieniem.
1. Situācijas
raksturojums
Elektromobilitāte ir viena no transporta jomas sastāvdaļām, un
ilgtermiņā tā pilnībā ietilps transporta jomas politikā. Tā sevī
ietver elektrotransportlīdzekļu (videi draudzīgi
transportlīdzekļi, kas pamatā tiek darbināti ar elektromotoru)
(turpmāk - ETL) segmentu un to uzlādes infrastruktūru, kā
rezultātā tiek samazināts siltumnīcas efekts, tai skaitā
samazināti CO2 un citi kaitīgie izmeši, apkārtējās
vides trokšņu līmenis, tajā pašā laikā saglabātas fosilās
degvielas rezerves.
1.1. Elektromobilitātes atbalsta
nepieciešamība
Trīs galvenie iemesli, kādēļ Latvijai nepieciešams sniegt
atbalstu elektromobilitātes attīstībai, ir šādi:
• Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana jaunas
transporta jomas radīšanai;
• Latvijas energoneatkarības palielināšana;
• piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu
samazināšana.
Iekšdedzes motoru transportlīdzekļu industrija ir
nostiprinājusies pēdējo 100 gadu laikā, un tajā iekļūt jauniem
uzņēmumiem ir gandrīz neiespējami. Savukārt
elektrotransportlīdzekļu ražošanā vēl nav izteiktas konkurences
un ir transportlīdzekļu mezgli, kuriem pašlaik pasaulē ir tikai
viens vai daži piegādātāji - tas rada jaunas iespējas iekļūt
miljardiem euro vērtā industrijā, kas stāsies iekšdedzes
transportlīdzekļu industrijas vietā tuvāko 30 gadu laikā.
Apzinoties to, pasaules valstis veic aktīvus uzņēmējdarbības
atbalsta pasākumus, lai kļūtu par vadošajām šajā topošajā
elektromobilitātes jomā. Līdz šim elektromobilitātes attīstībā ir
ieguldījušas vai tuvākajā laikā plāno ieguldīt ASV - piecus
miljardus dolāru, Ķīna - vairāk nekā vienu miljardu euro,
Vācija - vienu miljardu euro, Lielbritānija - 800 miljonus
euro, Francija - 400 miljonus euro.
Veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir sevišķi svarīgi,
ņemot vērā, ka Latvija ir 25. vietā Eiropā inovāciju
jomā1 un inovācijas ir nākotnes konkurētspējas
stūrakmens.
Energoneatkarība ir jebkuras valsts stratēģiskā prioritāte.
Kaut arī pēdējo 20 gadu laikā Latvija ir kļuvusi enerģētiski
neatkarīgāka (kopējais importētās enerģijas apjoms ir
samazinājies no 88,9 % 1990. gadā līdz 59,1 % 2011.
gadā2), NAP2020 paredz palielināt Latvijas
energoneatkarību no 41,6 % 2010. gadā līdz 44,1% 2020.
gadā3. Transporta sektorā Latvijas energoatkarība ir
lielāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Latvijas transportā
izmantotās enerģijas daudzumā 97 % sastāda fosilā enerģija, kura
100 % apjomā tiek importēta. Transporta nodrošināšanai Latvija ik
gadus importē fosilo degvielu vairāk nekā pusmiljarda latu
apmērā, tādējādi radot ārējās tirdzniecības deficītu 6,5 %
apmērā4. Kvantitatīvā izteiksmē fosilās degvielas
patēriņš Latvijā pārsniedz 1,1 miljonu tonnu gadā. Pie
pašreizējām mazumtirdzniecības cenām tas veido vairāk nekā vienu
miljardu latu (1,42 miljardi euro), ko Latvijas
iedzīvotāji ir samaksājuši par importēto fosilo degvielu, turklāt
importētās degvielas cenas Latvija nevar ietekmēt un līdz ar to
Latvijas ekonomika ir stratēģisku resursu jomā pilnībā atkarīga
no naftas eksportētājvalstīm.
Kopumā CO2 izmešu ziņā Latvijā beidzamo gadu laikā
ir panākts progress. Būtiskākais CO2 izmešu apjoms ir
Rīgā. Rīgā ir samazinājies kopējais CO2 izmešu apjoms
par 50 %, salīdzinot ar 1990. gadu, - no 4,2 līdz 2,3 miljoniem
tonnu CO2, tomēr redzams, ka izmeši no transporta ir
palielinājušies un sasnieguši 37 % no kopējā CO2
izmešu apjoma, kļūstot par lielāko izmešu avotu ar 860 tūkstošiem
tonnu CO2. Viens no veidiem, kā samazināt
CO2 izmešu apjomu transportā, ir elektromobilitātes
attīstība, izmantojot atjaunojamos energoresursus. NAP2020 paredz
veidot atbalsta programmas pārejai uz atjaunojamiem
energoresursiem transporta sektorā un nepieciešamās
infrastruktūras nodrošināšanai, kā arī atbalstot
inovāciju, kuras rezultātā tiek sekmēta ekonomiski izdevīgu
alternatīvo energoresursu izmantošana.
1.2. ES elektromobilitātes politika
un prasības elektromobilitātes atbalstam ES dalībvalstīs
Baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu
- virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta
sistēmu" tika aicināts novērst transporta nozares atkarību no
naftas un noteikts mērķis līdz 2050. gadam par 60 % samazināt
transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Tāpēc Eiropas
Komisija uzņēmās izstrādāt ilgtspējīgu alternatīvo degvielu
stratēģiju, kā arī attīstīt atbilstošu infrastruktūru.
Eiropas Komisija 2013. gada 25. janvārī nāca klajā ar jaunu
priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par
alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Šajā direktīvas
priekšlikumā ir noteiktas prasības valsts politiskā regulējuma
izstrādei attiecībā uz alternatīvo degvielu tirgus attīstību un
alternatīvo degvielu infrastruktūras minimuma attīstīšanu,
tostarp kopēju tehnisko specifikāciju ieviešanu.
Direktīvas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt alternatīvo
degvielu infrastruktūras attīstīšanu un šīs infrastruktūras
kopējo tehnisko specifikāciju ieviešanu Eiropas Savienībā.
Vienlaikus priekšlikums identificē iespējamās darbības, lai
stimulētu alternatīvās degvielas izmantošanu un nodrošinātu
rūpniecību, sabiedrisko sektoru un patērētājus ar skaidru un
saskaņotu redzējumu par alternatīvās degvielas tirgus
attīstību.
Priekšlikums paredz, ka katrai dalībvalstij jānodrošina
minimālais elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaits, no
kuriem 10 % būtu publiski pieejami. Jāievieš arī kopīgas
tehniskās specifikācijas saskarnēm starp uzlādes punktiem un
transportlīdzekļiem, kā arī krasta elektroenerģijas
nodrošināšanai ūdens transportlīdzekļiem.
2. Piedāvātais
risinājums
2.1. Plāna sasniedzamie
rezultāti
Elektromobilitāte skar vienlaikus dažādas jomas: vides
aizsardzības un ilgtspējas nodrošināšanu, enerģētiku,
uzņēmējdarbību, transportu. Līdz ar to elektromobilitātei ir vērā
ņemams potenciāls turpmākajā Latvijas ekonomikas attīstībā. Lai
veicinātu elektromobilitātes attīstību, plāns paredz konkrētus
atbalsta politikas virzienus attiecībā uz svarīgākajiem tās
elementiem: ETL izplatība, uzlādes staciju tīkla izbūve, atbalsts
inovatīvu produktu izstrādei, kā arī sabiedrības izglītošana un
informācijas pieejamības nodrošināšana par elektromobilitāti.
Balstoties uz Eiropas Savienības kopējo transporta politiku,
kas paredz, ka transportam jāpatērē mazāk un tīrāka enerģija,
labāk jāizmanto moderna infrastruktūra un jāsamazina negatīvā
ietekme uz vidi, plāna mērķis ir mazināt Latvijas transporta
sistēmas atkarību no naftas, uzlabojot tās efektivitāti,
nodrošinot mobilitāti un veicinot inovatīvu tehnoloģiju radīšanu
un izmantošanu Latvijas transporta nozarē.
Pēc NAP prioritātēm plānam ir jāsasniedz trīs galvenie
rezultāti:
• Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšana jaunas
transporta jomas radīšanai;
• Latvijas energoneatkarības palielināšana;
• piesārņojuma un siltumnīcefektu izraisošo gāzu
samazināšana.
2.2. Galvenie elektromobilitātes
ieviešanas principi
Izstrādājot elektromobilitātes atbalsta politiku, tā tiek
balstīta uz šādiem pamatprincipiem:
• finansiālā pamatotība:
• princips "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā";
• prioritāte izglītojošām un nefinanšu atbalsta
aktivitātēm;
• Eiropas Savienības finansējuma izmantošana;
• progresivitāte:
• prioritāte ir atbalsts vietējo tehnoloģiju un ražojumu
izstrādei;
• izveidojamā sistēma tiks balstīta uz pasaules labākajiem
piemēriem un jaunākajām tehnoloģijām;
• sadarbība:
• sabiedrības iesaistīšana (informācijas un izglītošanas
pasākumi);
• sadarbība ar uzņēmumiem (elektromobilitātes infrastruktūras
izstrādē, tehnoloģiju izstrādē).
• atvērtība un vienlīdzība:
• Latvijas ETL uzlādes infrastruktūra tiks izveidota uz
atvērta koda lādēšanas punktu protokola (OCPP) bāzes, lai
novērstu atkarību no viena iekārtu ražotāja un piegādātāja;
• atbilstoši alternatīvās degvielas infrastruktūras direktīvas
projekta prasībām Latvijas elektromobilitātes sitēmai jānodrošina
vienlīdzīga attieksme pret visiem industrijas dalībniekiem,
nodrošinot, ka ikviens ETL lietotājs var lietot jebkuru uzlādes
staciju neatkarīgi no tā, kura operatora klients viņš ir.
2.3. Elektromobilitātes politikas
īstenošana
Latvijas elektromobilitātes politikas ieviešanā ir paredzēti
četri galvenie darbības virzieni un 38 aktivitātes.
Galvenie darbības virzieni ir:
• atbalsts zinātnei un inovatīvu produktu izstrādei;
• ETL uzlādes infrastruktūras izveide;
• ETL iegādes stimulēšana;
• adminstratīvās kapacitātes stiprināšana un informatīvie
pasākumi.
Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide ir
viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jāveic, lai būtu iespējama
elektromobilitātes attīstība.
Latvijā ir paredzēts ieviest divu līmeņu uzlādes
infrastruktūru:
1) nacionālā līmeņa infrastruktūru, kas būtu vienota, atvērta
tipa ātrās uzlādes infrastruktūra visā Latvijas teritorijā, un to
paredzēts īstenot par ERAF piesaistītajiem līdzekļiem. Nacionālo
infrastruktūru paredzēts būvēt uz TEN-T ceļiem un Latvijas
apdzīvotajās vietās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000
iedzīvotāju;
2) vietējā līmeņa infrastruktūru, kuras izveidei paredzētas
sadarbības programmas ar pašvaldībām uzlādes punktu izvietošanai
ielas malās, pašvaldībām piederošās stāvvietās un pie publiskajām
ēkām, kā arī sadarbības programmas ar uzņēmējiem infrastruktūras
izveidei pie veikaliem, restorāniem u. c.
Pamatuzdevumi Latvijas ETL uzlādes infrastruktūras izveidē ir
šādi:
• veikt nacionālā uzlādes staciju tīkla izpēti un uzlādes
staciju vietu noteikšanu;
• veikt nacionālā uzlādes staciju tīkla izbūvi;
• izveidot ETL uzlādes infrastruktūras tīkla klīringa centru
un veikt klīringa centra funkcijas starp Latvijas un citu valstu
uzlādes tīkla operatoriem;
• nodrošināt operatoru vadības sistēmu savietojamību ar
Latvijā uzstādāmajiem uzlādes punktiem.
Atbalstu zinātnei un inovatīvo produktu izstrādei
elektromobilitātes jomā ir paredzēts organizēt, nodrošinot
sadarbību starp Latvijas zinātniskajām un izglītības institūcijām
un ražojošajiem uzņēmumiem.
ETL iegādes stimulēšanai ir paredzēts veikt pasākumus, ņemot
vērā Latvijas ierobežotās budžeta iespējas, tāpēc ir likts
uzsvars uz aktivitātēm, kurām nav nepieciešami tieši finanšu
ieguldījumi:
• nodokļu atlaides, iegādājoties un lietojot ETL;
• nodokļu politikas maiņa, palielinot tos piesārņojošiem
transportlīdzekļiem;
• ETL lietošana publiskā transporta joslās;
• ETL bezmaksas stāvēšana publiskajās stāvvietās;
• ETL bezmaksas lietošanas tiesības maksas zonās vai "tīrajās
zonās" (nākotnē).
Tiešais finanšu atbalsts ir paredzēts kā hronoloģiski pēdējā
aktivitāte, jo tam ir īstermiņa efekts un, kā to rāda Igaunijas
pieredze, tas nav efektīvākais, ja nav īstenoti pārējie pasākumi
- it sevišķi, ja nav vispārpieejamas ETL uzlādes
infrastruktūras.
2.4. Elektromobilitātes
organizācija
Par elektromobilitātes jomu Latvijā ir atbildīga Satiksmes
ministrija. Tās funkcijās ietilpst:
• izstrādāt elektromobilitātes politiku;
• organizēt un koordinēt elektromobilitātes politikas
īstenošanu;
• izstrādāt attiecīgo jomu reglamentējošo tiesību aktu un
politikas plānošanas dokumentu projektus.
Izstrādātās Latvijas elektromobilitātes politikas ieviešanai
ir paredzēts veidot Elektromobilitātes vadības un koordinācijas
institūciju (EVKI). EVKI pienākumos ietilpst:
• sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt
priekšlikumus jomu reglamentējošo tiesību aktu un politikas
plānošanas dokumentu izstrādei, tai skaitā, balstoties uz iegūto
pieredzi, iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus
nepieciešamajām atbalsta programmām;
• nodrošināt normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas
plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanu, tai
skaitā:
• nodrošināt Latvijas nacionālās uzlādes infrastruktūras
izveidošanu;
• sadarboties ar pašvaldībām un komercsabiedrībām
infrastruktūras ieviešanā, nodrošinot tehnisko un atbalsta
programmatūras bāzi;
• izstrādāt Latvijas elektromobilitātes tehniskos standartus
atbilstoši standartu normām un nodrošināt to ieviešanu, lai
panāktu visu Latvijas uzstādīto uzlādes sistēmu efektīvu
savietojamību vienotā tīklā;
• veikt ETL zaļās enerģijas sertifikātu izmantošanas reģistra
uzturēšanu.
Plānā ir izvērtēti trīs pasaules praksē novērotie EVKI
darbības modeļi un ieteikts Latvijā īstenot dalīto funkciju
modeli kā vispiemērotāko Latvijas situācijai un atbilstošu Valsts
pārvaldes iekārtas likumam.
Dalīto funkciju modelis paredz nodalīt elektromobilitātes
ieviešanas funkcijas no atbalsta (grantu izsniegšanas un to
kontroles) funkcijām. Šajā modelī elektromobilitātes atbalsta
funkcijas, tai skaitā grantu administrēšanu, varētu veikt
Satiksmes ministrija, bet elektromobilitātes ieviešanas funkcijas
- valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
(turpmāk - CSDD).
Šis modelis Latvijai ir vispiemērotākais, jo valsts
institūcijām ir pieredze un resursi atbalsta funkciju (grantu
administrēšanas un nozares kontroles) nodrošināšanai, taču nav
elektromobilitātes speciālistu. Šādi speciālisti ar pieredzi
elektromobilitātes jautājumos ir sabiedriskajās organizācijās
(piemēram, Latvijas Energoefektivitātes asociācija, Latvijas
zaļais klasteris, Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība),
savukārt CSDD uztur un nodrošina valsts transportlīdzekļu un to
vadītāju reģistru (turpmāk - reģistrs), kurā ir informācija par
visiem satiksmē esošajiem Latvijā reģistrētajiem
transportlīdzekļiem, kas ļautu ātri un viegli nodrošināt ETL
uzskaiti, samazinot administrēšanas izmaksas. Tāpat CSDD jau
šobrīd nodrošina datu apmaiņu ar citu valstu attiecīgajiem
reģistriem. Deleģējot EVKI funkcijas CSDD, varētu samazināt
valsts administratīvās funkcijas un izmantot esošo reģistru ETL
uzskaites nodrošināšanai.
3. Plāna
finansējums
Paredzamais plāna finansējuma kopsavilkums pa mērķa virzieniem
ir parādīts tabulā
Elektromobilitātes attīstības plāna 2014.-2016. gadam finansējuma
sadalījums
(milj. EUR)
Elektromobilitātes atbalsta
virziens
|
Finansējums kopā
|
Publiskais finansējums
|
Privātais un pašvaldību
līdzfinansējums2
|
ES fondi
|
valsts
budžets5
|
KPFI1
|
1. Inovācija,
pētījumi, attīstība |
10,7* |
7,04* |
1,7* |
0,0* |
2,0* |
2.
Administratīvās kapacitātes stiprināšana un informatīvie
pasākumi |
0,7 |
0,0 |
0,7 |
0,0 |
0,0 |
3. ETL
uzlādes infrastruktūras izveide |
13,09 |
7,093 |
3,2 |
1,7 |
1,1 |
4. ETL
iegādes stimulēšana |
5,4 |
0,0 |
0,1 |
3,3 |
2,0 |
KOPĀ
|
29,99 |
14,09 |
5,7 |
5,0 |
5,2 |
Piezīmes.
1 VARAM administrētais Klimata pārmaiņu finanšu
instrumenta finansēto projektu atklāts konkurss "Siltumnīcefekta
gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts
elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai".
2 Pašvaldību līdzfinansējums uz brīvprātības
principu pamata, ja pašvaldības vēlas, saņemot valsts
līdzfinansējumu, uzstādīt ETL uzlādes stacijas vai iegādāties
ETL.
3 ES fondu 2014.-2020. plānošanas periodā atbalsts
Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros indikatīvi plānots
7,09 milj. euro apmērā, atbalstot elektrotransportlīdzekļu
uzlādes infrastruktūras un to vadības operatoru centra
izveidi.
4 ERAF finansējums Kompetenču centru programmas
turpinājumam atbilstoši nākamajā ES struktūrfondu plānošanas
periodā (2014.-2020.) izstrādātajiem noteikumiem. Uzņēmumi
atbalsta saņemšanai varēs pretendēt vispārējā konkursa kārtībā EM
aktivitāšu programmās atbilstoši nākamajā ES struktūrfondu
plānošanas periodā (2014.-2020.) izstrādātajiem noteikumiem.
5 2014. gadā nav nepieciešami papildu izdevumi no
valsts budžeta. Jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu no
valsts budžeta elektromobilitātes atbalsta politikas ieviešanas
rīcības virzienu pasākumu nodrošināšanai 2015. gadā un
turpmākajos gados izskata Ministru kabinetā likumprojekta par
valsts budžetu 2015. gadam un likumprojekta par vidēja termiņa
budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam sagatavošanas un
izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts
iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši
attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.
* Rādījums ir indikatīvs.
1 Eiropas Komisijas Inovāciju ziņojums Innovation
Union Scoreboard 2013 http://www.proinno-europe.eu/metrics
2 Eurostat: Energy transport and Environment
Indicators 2012.edition ISSN 1725-4566
3 NAP 2020 [198]
4 LR Centrālā statistikas pārvalde www.csb.lv
Satiksmes ministrs Anrijs
Matīss